• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidente: Saņemot apsveikumus un laba vēlējumus Uzrunājot vieglatlētikas sacensību dalībniekus Akcijas "Sveika, Latvija!" dalībniekiem Sveicot orientieristus Valmierā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.07.2003., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76783

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.296

Par Valsts kancelejas Informācijas sabiedrības biroja vadītāja amata pretendentu vērtēšanas komisiju

Vēl šajā numurā

01.07.2003., Nr. 97

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidente:

Saņemot apsveikumus un laba vēlējumus

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga turpina saņemt apsveikuma vēstules no valstu un starptautisku organizāciju vadītājiem, Latvijas un citu valstu nevalstiskajām organizācijām (NVO) un iedzīvotājiem, kurās tiek sveikta sakarā ar atkārtotu ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā.

Apsveikumi saņemti no Francijas prezidenta Žaka Širaka, ASV prezidenta Džordža Buša, Itālijas prezidenta Karlo Adzeljo Čampi, Viņa majestātes Marokas karaļa Mohammeda VI, Portugāles prezidenta Žorži Sampaiju un bijušā Igaunijas prezidenta Lennarta Meri, Lietuvas prezidenta Rolanda Paksa, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Ķīnas Tautas Republikas prezidenta Hu Dziņtao, Šveices prezidenta Paskāla Kušepēna. Vācijas prezidents Rohanness Raus atzīmē, ka “pārliecinošais vairākums, ar kādu Latvijas parlamenta deputāti nobalsoja par Jūsu atkārtotu ievēlēšanu, ir pierādījums Jums izteiktajam augstajam novērtējumam un dāvātajai uzticībai”, uzsverot, ka “Vācija arī turpmāk būs Latvijai tuva un uzticama partnere”.

NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, sirsnīgi sveicot V.Vīķi-Freibergu, uzsver, ka 1999.gadā, kad prezidente aizsāka pildīt pienākumus, Latvijai vēl bija jāpārvar daudzi šķēršļi un izaicinājumi noteiktā mērķa sasniegšanai, un ar prezidentes personīgo ieguldījumu ir panākta būtisku un nepieciešamu reformu īstenošana valstī. Dž.Robertsons pauž cerību, ka arī otrajā pilnvaru termiņā Valsts prezidente aktīvi aizstāvēs tālāko reformu gaitu, lai valsts pilnībā varētu iekļauties NATO.

Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi vēstulē raksta, ka Latvijas prezidentei ir bijusi izšķiroša loma vairākos ES integrācijas posmos, kā arī izsaka cerību uz turpmāku prezidentes lomu, Latvijai gatavojoties dalībai ES. R.Prodi apliecina, ka Eiropas Komisija turpinās dažādi atbalstīt Latviju tās svarīgajā pirmsdalības Eiropas Savienībā posmā, lai valsts varētu kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti 2003.gadā.

ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans vēstulē raksta, ka viņš “novērtē Latvijas uzticību ANO mērķiem un principiem” un pauž cerību, ka “turpināsies Latvijas un ANO ciešā sadarbība, sastopoties ar izaicinājumiem pasaulē, kurā visi ir savstarpēji saistīti”.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Jānis Stradiņš, sirsnīgi sveicot V.Vīķi-Freibergu, vēstulē uzsver, ka “V. Vīķes-Freibergas ievēlēšana par Valsts prezidenti bija signāls pasaulei par Latvijas neatgriezenisku pievēršanos Rietumu demokrātijas vērtībām”.

Apsveikums saņemts arī no Slovākijas prezidenta Rūdolfa Šustera.

Valsts prezidenta preses dienests

 

Uzrunājot vieglatlētikas sacensību dalībniekus

Uzruna Valsts prezidenta kausu izcīņā vieglatlētikā Valmierā 2003.gada 27.jūnijā

Augsti godātie rajona un pilsētas pašvaldību vadītāji! Augsti godātais ministra kungs! Vieglatlētikas saime! Sacensību rīkotāji, Dārgie sportisti un sporta līdzjutēji!

Man ir prieks atkal būt klāt šajā skaistajā vakarā jūsu brīnišķīgajā pilsētā, kur jau kļuvis par tradīciju Valsts prezidentam šo sacensību atbalstīt ar savu balvu un klātieni tamdēļ, ka mums Latvijā ir tik dziļas un senas tradīcijas vieglatlētikā, un, Valmiera ar Jāņa Daliņa stadionu, protams, ir viena no tās uzturētājām.

Mēs esam lepni par to, ko mūsu sportisti spēj sasniegt starptautiskajās sacensībās. Viņi nes Latvijas vārdu, mēs viņiem jūtam līdzi un priecājamies par viņu sekmēm. Bet, lai izaugtu tāda līmeņa sportisti, protams, ir nepieciešams, lai jau no bērnības būtu iespējams izkopt savas spējas un talantus, lai būtu vietas, kur trenēties, lai būtu treneri, ekipējums un viss nepieciešamais, lai sports varētu attīstīties. Tāpēc paldies visiem – sponsoriem un galvenokārt vecākiem, kas rūpējas par savu bērnu veselību, par viņu garīgo un fizisko attīstību, kas atbalsta viņu centienus sportā.

Paldies visiem jauniešiem, kas veltī savu laiku un pūles, lai sasniegtu šos teicamos rezultātus, kādi tie šoreiz kārtējo reizi Valmierā ir sasniegti. Es novēlu visiem sportistiem dūšu, spēku, veiksmi, turpinot sportiskās gaitas.

Paldies vēlreiz visiem valmieriešiem par atbalstu vieglatlētikai, man šķiet, ar jūsu palīdzību, ar jūsu starpniecību mēs varēsim turpināt vēl ilgus gadus priecāties par tādiem rezultātiem, kas ir pasaules līmenī un var mēroties ar sportistiem no visām citām pasaules vietām. Lai jums skaisti svētki un skaists šis vakars!

 

Akcijas “Sveika, Latvija!” dalībniekiem

Esiet sveicināti, mīļie jaunieši, pavadoņi!

Man ir prieks jūs sveikt šeit, Rīgas pilī – gan tos, kas mērojuši ļoti tālu ceļu pāri okeānam, lai iepazītos ar Latviju, gan tos no Gulbenes un Nīcas, kas arī, varbūt pateicoties šim pasākumam, paguva labāk iepazīt savu apkārtējo vidi. Es ceru, ka jums ir bijuši arī interesanti piedzīvojumi un pieredze, apceļojot citas zemes.

Šeit jaunieši no Amerikas atbrauc uz savu senču zemi un tiekas ar vienaudžiem, kas dzīvo šeit pat, Latvijā. Es domāju, ka jūs varat nonākt pie pārdomām par to, kā katram cilvēkam liktenis ir dzīvi iekārtojis, jo kādreiz tikai kādas sagadīšanās dēļ ir iznācis tā, ka no vienas un tās pašas ģimenes viena māsa vai brālis palika Latvijā, otra māsa vai brālis aizbrauca trimdā, devās uz tālām zemēm. Ģimenes tika atšķirtas, dzīvoja katra savā vidē, un ilgus gadu desmitus arī kontakts starp šīm abām tautas daļām bija atšķirts, vēlāk ļoti kontrolēts, un tikai tagad kopš neatkarības atgūšanas latvieši var brīvi braukāt pa pasauli no Latvijas, un tie, kas dzīvo citur un kam senči ir nākuši no Latvijas, arī var brīvi braukāt pa jebkuru Latvijas daļu, kas viņiem agrāk bija aizliegts, jo trimdas latvieši nedrīkstēja apceļot Latviju un ar to visu iepazīties.

Mēs neviens nezinām, kāds mūsu liktenis būtu varējis būt, ja šur vai tur dzimtas vēsturē kāda sagadīšanās vai sakritība būtu notikusi citādi. Mums katram ir savs liktenis, sava vieta dzīvē, un ar to mums ir jādzīvo. Bet mūsdienu pasaule mums paver tādas iespējas, kādu agrāk nebija mūsu senčiem.

Jūs esat laimīga paaudze, jūsu priekšā tagad ir pavērušās daudzas tādas iespējas un izdevības, kādas agrāk nebija pieejamas. Tiem jauniešiem, kam senči nāk no Latvijas, šī viesošanās radīs dziļāku un patiesāku iespaidu par šo zemi, kas patiesībā arī jums pieder, arī jūs esat tās mantinieki. Ceru, ka varbūt dažam labam no jums pavērsies šī interese un iespēja sava mūža gaitu un ceļu mēģināt savienot ar to, kas notiek Latvijā. Es vēlētos jums visiem atgādināt, ka šī zeme kā senču mantojums pieder mums visiem, vienalga, kur šobrīd liktenis būtu mūs novedis. Tās ir iedzimtas tiesības, tās ir neatvietojamas, tās ir ļoti svarīgas. Ja arī jūs būtu dzimuši svešā zemē, jūsu senču dzimtene dod jums tiesības uz Latviju. Jūsu pašu izvēle ir, kā jūs tās izmantosiet un liksiet lietā.

Jums, jauniešiem no Latvijas, arī tagad pavērsies visi pasaules ceļi un vilinājumi. Es ceru, ka, savu dzīves ceļu ejot, jūs atcerēsieties vietu, kurā esat dzimuši un auguši, un ka viss jūsu darbs un centieni būs veidoti tā, ka jūs gūtu labumu ne tikai sev personīgi, savai ģimenei un tuviniekiem, bet lai viss, ko jūs savā dzīvē darāt, nestu labumu arī jūsu videi, jūsu plašākai apkārtnei un Latvijai kā valstij. Es novēlu jums visiem, lai jums ir daudz laimes un sekmes jūsu dzīvē! Prieks ar jums tikties!

Uzruna akcijas “Sveika, Latvija” jauniešiem Rīgas pilī 2003.gada 27.jūnijā

Informācijai

Amerikas latviešu apvienības akcijas “Sveika, Latvija” notiek jau vairākus gadus, un vairākkārt jauniešus Rīgas pilī ir pieņēmis prezidents Guntis Ulmanis un tagad – Vaira Vīķe-Freiberga. Akcija vieno latviešu jauniešus no Amerikas un Latvijas, tuvāk iepazīstot Latviju un veidojot draudzības saites. Šogad akcijā piedalās ap 15 jauniešu no Amerikas, bet viņus uzņem Gulbīšu vidusskolas skolēni no Gulbenes rajona un Nīcas vidusskolēni no Liepājas rajona.

 

Sveicot orientieristus Valmierā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien, 27.jūnijā, piedalījās starptautisko daudzdienu orientēšanas sporta sacensību “Kāpa 2003” atklāšanā un pirmās dienas uzvarētāju sveikšanā pie Valmieras Baiļu kalnā.

Sveicot visus orientieristus, prezidente ar gandarījumu secināja, ka orientēšanās sports ne tikai vieno labus sportistus, bet tas kā veselīga dzīvesveida nodarbē ir iesaistījis daudzas ģimenes, bērnus un jauniešus. Uzrunājot jaunos orientieristus, V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka “tie, kas prot atrast ceļu un savu mērķi cauri mežiem un brikšņiem, vēlāk dzīvē nekad neapmaldīsies un vienmēr spēs rast risinājumus dažādām problēmām”. Prezidente ar prieku atzīmēja, ka orientēšanās sports ir ļoti demokrātisks un vieno daudzas aktīvu entuziastu paaudzes.

Prezidente īpaši sveica četras kuplākās orientieristu ģimenes, kas piedalās šajās sacensībās no visas Latvijas un arī Lietuvas.

 

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!