• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par dzīvesvietas deklarēšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.10.2003., Nr. 142 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79850

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par jauniem VID kontroles pasākumiem

Vēl šajā numurā

14.10.2003., Nr. 142

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par dzīvesvietas deklarēšanu

Kopš šā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā jaunais Dzīvesvietas deklarēšanas likums, Iedzīvotāju reģistrā veikts 131 901 ieraksts par dzīvesvietas deklarēšanu, informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Šajā pašā trīs mēnešus ilgajā laika periodā 2002.gadā toreiz spēkā esošās pieraksta procedūras veiktas aptuveni trīsreiz mazāk. Jūlija sākumā valstī bez pierakstīšanās noteiktā dzīvesvietā dzīvoja vairāk nekā 135 000 Latvijas iedzīvotāju. Šādu personu skaits kopš likuma darbības sākuma samazinājies par 25 937 cilvēkiem jeb aptuveni 20 procentiem.

Visvairāk cilvēku par savu dzīvesvietu deklarējuši Rīgu – 25 291 persona, Jelgavā dzīvesvietu deklarējušas 4563 personas, Liepājā – 3860, Daugavpilī – 3727, Jūrmalā – 2598, Ventspilī – 1871, Valmierā – 1546, Rēzeknē – 1475, Cēsīs – 1244, Ogres novadā – 1174, Tukumā – 1165.

Vismazākais dzīvesvietu deklarāciju skaits saņemts Latvijas nomales lauku rajonos - Istras pagastā Ludzas rajonā, Kalncempju un Mārkalnes pagastā Alūksnes rajonā pieņemts tikai pa vienai deklarācijai, bet Leimaņu pagastu Jēkabpils rajonā un Grāveru pagastu Krāslavas rajonā neviens no jauna nav deklarējis par savu dzīvesvietu.

Skaitliski vislielākais iedzīvotāju pieaugums bijis Rīgā – no jauna galvaspilsētu par savu dzīvesvietu deklarējuši 2037 iedzīvotāji, Jelgavā iedzīvotāju skaits palielinājies par 771, Cēsīs – par 478, Jūrmalā – par 436, Olaines pagastā – par 376, Carnikavas pagastā – par 358, Tukumā – par 356. Skaitliski vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums vērojams Jēkabpilī, šajā pilsētā tas sarucis par 239, Preiļos – par 184, Balvos – par 156, Amatas novadā – par 152 un Kandavas novadā – par 150.

Visās Latvijas pašvaldībās kopā veikta 1581 dzīvesvietas deklarācijas anulācija, jo personām zudis tiesiskais pamatojums šajā adresē deklarēt dzīvesvietu, bet 61 anulācijas pamatā bijusi nepatiesu ziņu sniegšana.

Iedzīvotāju aktivitāte, reģistrējot savu dzīvesvietu, liecina par to, ka jaunā kārtība, kas stājās iepriekšējo pieraksta un izraksta procedūru vietā, tiešām ir vienkāršāka. PMLP priekšnieka pienākumu izpildītāja Maira Roze norāda: “Lai gan likuma ieviešanas process ir bijis sarežģīts, likuma izvirzītais mērķis īstenojas. Rezultāti ir pārsteidzoši pozitīvi un pierāda, ka dzīvesvietas nereģistrēšanas galvenais iemesls tiešām ir bijis laika trūkums, sarežģītā procedūra un tiesiskie šķēršļi, kā to pierādīja iepriekš veiktie pētījumi. Patiess prieks, ka iedzīvotāji apzinās šīs procedūras svarīgumu un aktīvi deklarē savu dzīvesvietu.”

Likums vairs neparedz “izrakstīšanās” procedūru, kad personai pirms pierakstīšanās jaunā dzīvesvietā bija par dzīvesvietas maiņas faktu jāinformē pašvaldība, kurā atradās iepriekšējā dzīvesvieta. No likuma spēkā stāšanās brīža informācijas apmaiņu par personas dzīves vietas maiņu nodrošina valsts un pašvaldību iestādes. Turklāt dzīvesvietas reģistrācija vairs nerada civiltiesiskas saistības.

No 1.jūlija pieraksta adrese tiek uzskatīta par personas pirmreizējo dzīvesvietas deklarāciju. Līdz ar to dzīvesvieta jādeklarē tām personām, kurām līdz šim nebija pieraksta vai kuras mainījušas dzīvesvietu un zaudējušas tiesības iepriekšējo dzīvesvietu deklarēt. Ja personai ir tiesiskais pamatojums deklarēt vairākas dzīvesvietas, tad jāizvēlas viena adrese, kurā persona nepieciešamības gadījumā būs tiesiski sasniedzama. Pastāv iespēja deklarēt arī papildu adresi uz noteiktu laiku.

Par tiesisku pamatojumu dzīvesvietas deklarācijai tiek uzskatītas īpašuma tiesības, īres, nomas un patapinājuma tiesības, kā arī citas Civillikumā paredzētās tiesiskās attiecības starp dzīvesvietas īpašnieku un deklarētāju. Tiesiskais pamats var būt arī radniecības vai svainības attiecības, kad lietošanas tiesības uz dzīvesvietu ir piešķīris kāds deklarētāja radinieks vai svainis. Lietošanas tiesības var piešķirt arī jebkura cita persona, ja tā ir dzīvesvietas īpašnieks.

Informācija par personu dzīvesvietu ir ļoti svarīga nodokļu prognozēšanā un aprēķināšanā, vēlēšanu organizēšanā, statistisko pētījumu un citu valstiski nozīmīgu procesu veikšanā. Ļoti būtiska šī informācija būs 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kā zināms, Latvijai būs jāpāriet uz vēlēšanu sarakstiem, lai nodrošinātu demokrātisku vēlēšanu principu – “viens vēlētājs – viena balss”. Vēlētāju reģistrā un vēlēšanu sarakstos ziņas par personu tiks iekļautas saskaņā ar personas deklarēto dzīvesvietu, tādēļ ir svarīgi zināt personas patieso dzīvesvietas adresi, lai tā pēc iespējas vieglāk varētu realizēt savas vēlēšanu tiesības.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!