Ar spēka avotiem savā tautā, savā dzimtā un ģimenē
Ir sākusies Ulda Dumpja 60 gadu jubilejas izrāžu nedēļa, un apgāds “Pētergailis” nodod lasītājiem grāmatu par viņu
Uldis Dumpis ar savu dzīvesbiedri Dainu 2003. gada vasarā Foto: no Dumpju ģimenes albuma |
Jubilejas afišā ir Ingas Ābeles drāma “Dzelzszāle”, kas tiek rādīta privātmājā Asītes ielā Pārdaugavā, un Aleksandra Ostrovska luga “Ienesīga vieta”, Aleksandra Vampilova traģikomēdija “Vecākais dēls” un Ežēna Labiša vodeviļa “Salmu cepurīte”, kas skatītājus pulcina Nacionālā teātra pašreizējās mājās – VEF Kultūras pilī. Tur rīt, 22. oktobrī, tautā tiks laista jaunā grāmata “Uldis Dumpis. Spoguļattēls”.
Ar apgāda “Pētergailis” vadītājas Ingunas Cepītes un autores Diānas Spertāles laipnu atļauju grāmatas fragmentus publicējām jau Ulda Dumpja dzimšanas dienā 3. oktobrī, diemžēl redakcijas neuzmanības dēļ - ar aplamu parakstu zem fotoattēla, kur grāmatas varonis redzams kopā ar autori. Abiem no sirds esam atvainojušies, tagad atvainojamies mūsu lasītājiem.
Grāmatas autore ne tik daudz analizējusi aktiera Ulda Dumpja veikumu uz skatuves, bet gan centusies tuvoties viņa cilvēciskajai būtībai, izvēloties žurnālistisko paņēmienu – “Citi par viņu”. Un stāstītāji ir ne tikai Ulda Dumpja draugi un kolēģi no teātra un kino pasaules vien. Aptaujāti ap astoņdesmit cilvēku, jo pretēji daudzu skatuves mākslinieku apgalvojumam, ka teātris ir visa viņu dzīve, Uldis Dumpis mēdzot teikt: “Teātris n a v visa mana dzīve!”. Vaicāts, par ko grāmatā vajadzētu rakstīt, viņš autorei teicis: “Es gribētu, lai tur būtu par maniem vecvecākiem, par vecākiem, par manu klases audzinātāju...”. Un viena no krāšņākajām bildēm grāmatā ir Dumpju dzimtas koks, kas apzināts vismaz sešās paaudzēs.
“LV” informācija