Lai zinātne kalpo mieram un cilvēcei

Vakar, 10.novembrī, Valsts prezidente uzturējās Budapeštā, kur piedalījās Pasaules zinātnes forumā un tikās ar Ungārijas Republikas prezidentu

Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā Pasaules zinātnes forumā: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Ungārijas Republikas prezidents Ferencs Madls Foto: A.F.I./epa

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 10. novembrī, Budapeštā tikās ar Ungārijas prezidentu Ferencu Madlu, sarunas gaitā apspriežot Eiropas Savienības (ES) Starpvaldību konferenci un divpusējo sadarbību. Tikšanās laikā apstiprināts, ka Latvijai un Ungārijai ir vienāda nostāja principiāli svarīgos jaunās Eiropas arhitektūras jautājumos un darbības jomās, tai skaitā viedoklī par to, ka katru dalībvalsti ES pārstāv viens komisārs un ka starp dalībvalstīm jāvalda līdztiesības principam. Abas puses apspriedās par to, kā Latvija un Ungārija gatavojas dalībai ES 2004.gada maijā.

Apspriestas arī iespējas panākt Lisabonā pieņemtos stratēģiskos mērķus, lai padarītu Eiropu konkurētspējīgu dažādās jomās pasaulē. Abas puses uzsvēra, ka ES dalībvalstīm obligāti jābūt gatavām iekļauties ES kopējā izglītības telpā, jo tas ir priekšnoteikums dalībvalstu attīstībai. Abas puses apspriedās arī par Latvijas un Ungārijas dalību miera uzturēšanas operācijās.

V.Vīķe-Freiberga un F.Madls apstiprināja, ka abu valstu interesēs ir ar laiku atvērt vēstniecības abu valstu galvaspilsētās, kas veicinātu aktīvu sadarbību. V.Vīķe-Freiberga ielūdza F.Madlu apmeklēt Latviju, un šis ielūgums tika ar gandarījumu pieņemts.

Apspriežot Budapeštā notiekošo pasaules zinātnes forumu, abu valstu prezidenti akcentēja zinātnes attīstības būtisko lomu Eiropas un pasaules attīstībā un konkurētspējā. Ferencs Madls apliecināja, ka pasaules zinātnes forums pēc diviem gadiem atkal notiks Budapeštā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 10. novembrī, Budapeštā, uzrunājot pasaules zinātnes forumu, uzsvēra, ka ikvienai valstij, kas vēlas izdzīvot ekonomiski un izturēt globālo konkurenci, nopietna loma ir jāatvēl zinātnes politikai un fundamentālās un pielietojamās zinātnes atbalstam. “Tas prasa lielus tēriņus, un ir nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas, tāpēc jāpieliek lieli pūliņi valdību pārliecināšanā par valstisko gudrību un nepieciešamību, ieguldot zinātnē un izglītībā fiksētu iekšzemes kopprodukta procentu,” sacīja Latvijas prezidente. “Citādi domu un izzināšanas brīvība zinātnieku niecīgā atalgojuma dēļ var pārvērsties tikai brīvībā vārda pēc.”

Viņa atzīmēja, ka kopā ar ieguldījumu cilvēkresursos jāveic ieguldījumi infrastruktūrā un izpētes projektos un tas ir īpaši būtiski dabaszinātnēs, kur pētījumi izmaksā dārgi. Ja tā nenotiek, tad tā dēvētā “lielā zinātne” koncentrējas dažos punktos pasaulē, veidojot arvien lielāku plaisu starp lielākajām un mazākajām pasaules nācijām. Līdz ar šo fenomenu daudzas mazākas pasaules valstis saskaras ar smadzeņu aizplūšanas fenomenu uz bagātākiem izpētes centriem pasaulē. Viņa atzīmēja, ka šāda tendence skar arī Latviju, bet uzsvēra, ka starptautiskās zinātnes interesēs būtu uzturēt nacionālo zinātņu attīstību, jo tieši atšķirīgā metožu, teoriju un taktiku lietojumā zinātne panāk progresu.

Prezidente arī pauda pārliecību, ka patiesas zinātniskās domas fundamentālo principu izpratne var palīdzēt ierobežot aizspriedumus, ekstrēmismu un neiecietību pasaulē, jo zinātne noliedz iepriekšpieņemtu patiesību par labu pētījumiem, lai nonāktu pie hipotēzes pierādīšanas. Viņa uzsvēra, ka zinātne atšķiras no reliģiskā fundamentālisma un totalitārās ideoloģijas, kas kādu zināšanu bloku pasludina par absolūtu un neapstrīdamu. Tomēr V. Vīķe-Freiberga brīdināja, ka arī pati zinātne nav brīva no autoritārisma briesmām: “Zinātne pēc savas dziļākās būtības ir neitrāls instruments, bet tā var pārvērsties par bultu ar diviem galiem, vai nu kalpojot labajam, vai ļaunajam”, kā piemēru minot fizikas atklājumu saistību ar atomieroču radīšanu. Ar aplausiem un piecelšanos tika uzņemta Latvijas prezidentes paustā doma, ka, lai rastu risinājumu šai zinātnes ētikas problēmai, liels solis uz priekšu zinātnes attīstībā par labu civilizācijai būtu zinātnieku zvērests, kas līdzinātos ārstu nodotajam Hipokrata zvērestam. Šāda zvēresta nodošana palīdzētu vairot izpratni par to, ka zinātne nevar būt soģis, kas noteiktu labā un ļaunā robežas, bet tas būtu instruments, kā paplašināt ētisko vērtību telpu zinātnē.

Šobrīd zinātne attīsta partnerību ar privāto sektoru, īpaši lielajām multinacionālajām kompānijām, tomēr šādi procesi ir saistīti ar dažādiem kompromisiem. Piemēram, jāmin tādi izpētes projekti, ko sponsorē tabakas kompānijas, bet tiem ir cieša sasaiste ar cigaretēm, kas izraisa plaušu vēzi.

Uzrunājot auditoriju, prezidente uzdeva jautājumu, kā maza un vidēja lieluma valstis var paturēt nopietna spēlētāja lomu starptautiskā arēnā. Viņa uzsvēra, ka, pirmkārt, nacionālajām valstīm ir jāatbalsta tās zinātnes nozares, kurās valsts ir īpaši stipra, otrkārt, pilnībā jāizmanto starptautiskā sadarbība starp nacionālajiem ekselences centriem, un šeit lielu potenciālu sadarbībai varētu sniegt Eiropas Savienības paplašināšanās process. Viņa vēlreiz uzsvēra, ka valdībām ir jāpārskata attieksme pret zinātni un zinātnes attīstībai arī Latvijā jābūt augstai prioritātei.

Prezidente uzsvēra arī sociālo un humanitāro zinātņu lomu sabiedrībā, īpaši sociālo jautājumu risināšanā un demokrātijas stiprināšanā. “Moderno laiku sociālās problēmas pieprasa sociālo zinātņu iejaukšanos risinājumu meklēšanā, un šajos gadījumos risinājums nevar tikt importēts automātiski no citām valstīm, jo nereti tām ir lokālas īpatnības,” atzina Vaira Vīķe-Freiberga. Tāpat viņa uzsvēra zinātnes izaugsmes saistību Rietumu pasaulē ar demokrātiskās telpas paplašināšanos un nostiprināšanos.

Runājot par zinātni visā pasaulē, Latvijas prezidente pauda cerību, ka “mums pietiks iztēles un skaidrības par tām briesmām, ko zinātne nākotnē var ierobežot, es tomēr ticu, ka cilvēce turpinās attīstīties, ne tikai sasniedzot arvien augstāku intelektuālās zinātnes līmeni, bet sasniedzot arī arvien augstāku ētikas līmeni”.

Pasaules zinātnes forumā Budapeštā piedalās vairāk nekā 500 zinātnieku no 80 valstīm.

Valsts prezidenta preses dienests