Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 11.decembra sanāksmē

Ārlietu ministrija

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumi diplomātiskajā un konsulārajā dienestā”.

Šā gada 14.novembrī stājās spēkā grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā. Grozījumu pārejas noteikumi paredz, ka no 2004.gada 1.janvāra pabalsti un kompensācijas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā pamatā tiks maksātas Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmērā.

Noteikumu projekts noteiks pabalstu un izdevumu kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ierēdņiem un darbiniekiem vai specializētajiem atašejiem, pildot dienestu ārvalstīs.

Paredzēts, ka darbiniekiem tiks noteikti šādi pabalsti: algas pabalsts; pabalsts par dzīvesbiedra uzturēšanos; pabalsts par bērnu uzturēšanos; pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei; pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

Darbiniekiem paredzēts kompensēt šādus izdevumus: dzīvokļa īres un komunālos izdevumus; bērnu skolas izdevumus.

Pabalstu apmēru diferencēs atbilstoši darbinieka ieņemamajam amatam, saskaņā ar turpmāk noteikto kārtību un ievērojot dzīves dārdzības koeficientu dienesta vietas valstī un pilsētā. Kompensāciju apmēru noteiks atbilstoši ieņemamajam amatam. Pabalstu un kompensāciju apmēru indeksēs katru gadu, izvērtējot inflācijas līmeni dienesta vietas valstī un pilsētā.

Projektā paredzētās pabalstu un kompensāciju summas ir paredzētas Ārlietu ministrijas un to institūciju, kas nosūta darbā uz pārstāvniecībām specializētos atašejus, 2004.gada budžetā.

Projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Ministru prezidenta biedra birojā un Valsts kancelejā. Saskaņojumi jāsniedz līdz 18.decembrim.

 

Finanšu ministrija

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Muitas likums”.

Sakarā ar Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības normatīvo aktu spēkā stāšanos Latvijas Republikā, budžeta un finanšu politikas jomā Finanšu ministrija ir izstrādājusi Muitas likuma projektu, lai noregulētu jautājumus, kurus Eiropas Savienības normatīvie akti muitas lietās atstāj dalībvalstu kompetencē.

Līdzšinējais Muitas likums zaudēs spēku Latvijas Republikas iestāšanās brīdī Eiropas Savienībā un muitas lietas pilnībā noteiks Eiropas Savienības regulas. Regulas normas ir tieši piemērojamas atšķirībā no direktīvu normām, kas ir piemērojamas pēc to pārņemšanas dalībvalsts normatīvajos aktos.

Regula uzliek pienākumus indivīdiem. Tas nozīmē, ka pēc Latvijas Republikas kļūšanas par dalībvalsti, ikvienam iedzīvotājam būs jāievēro spēkā esošās regulu normas.

Eiropas Savienības regulas muitas jomā dalībvalstu kompetencē atstāj jautājumus par regulas administrējošo institūciju, muitas iestāžu emblēmām, muitas kontroles zonām u.c. Minētos jautājumus regulē Muitas likuma projekts. Muitas likuma pieņemšana nodrošinās nepieciešamo juridisko pamatu muitas iestāžu darbībai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Likumprojekts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests ir nacionālā institūcija, kas administrē Eiropas Savienības regulas muitas jomā. Ievērojot regulu noteikumus, likumprojektā ir saglabāta līdzšinējā kārtība muitas kontroles zonu noteikšanai, kārtībai, kādā persona atsakās no precēm par labu valstij un personas apskates veikšanai. Likumprojektā ir pārņemtas spēkā esošās normas, kas nosaka muitas brokeru darbību, un paredzēti beznodokļu tirdzniecības veikalu darbības pamatprincipi.

Projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, Ministru prezidenta biedra birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Loģistikas un muitas brokeru asociācijā un Valsts kancelejā.

 

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam, ir izstrādāts un izsludināts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmērus par valsts proves uzraudzības īstenošanu.

Likumprojekts paredz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 11. panta otrās daļas 32. punktu izteikt redakcijā, kas atbilstu grozījumiem likumā “Par valsts proves uzraudzību”.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Valsts kancelejā. Saskaņojumi jāsniedz līdz 19.decembrim.

 

Iekšlietu ministrija

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Par vienotas uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanu valstī”.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) organizē, vada un veic ugunsgrēku dzēšanu un atbilstoši savam tehniskajam nodrošinājumam un iespējām neatliekamos avārijas seku likvidēšanas un glābšanas darbus. Valsts meža dienests (VMD) organizē, vada un veic meža ugunsgrēku ierobežošanu un veic meža ugunsdrošības uzraudzību. Saskaņā ar VUGD un VMD izstrādātajiem operatīvajiem plāniem un noslēgtajiem sadarbības dokumentiem ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos tiek iesaistīti pašvaldību ugunsdzēsības formējumi, iestāžu, komercsabiedrību ugunsdzēsības un glābšanas dienesti.

VUGD un VMD tiesību aktos uzdoto funkciju kvalitatīvai veikšanai ir nepietiekams finanšu un materiāltehniskais nodrošinājums.

VMD ar tā rīcībā esošajiem resursiem un finansējumu nevar pienācīgi pildīt meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu, tāpēc bieži meža ugunsgrēki izplatās ievērojamās platībās, nodarot lielu postījumu mežam (t.sk. kaitējumu meža augiem un dzīvniekiem) un radot lielus materiālos zaudējumus.

Sakarā ar minēto meža ugunsgrēku ierobežošanai un likvidēšanai nepieciešams piesaistīt papildu spēkus un līdzekļus. VUGD struktūrvienības ugunsnedrošajā laikposmā bieži tiek iesaistītas šādu ugunsgrēku dzēšanā, kas ievērojami palielina jau tā novecojušo ugunsdzēsības automobiļu nolietojumu (tie nav paaugstinātas caurgājības automobiļi) un pārslogo personālu sakarā ar ilgstošu darbu divu maiņu dežūrrežīmā. Turklāt VUGD nav iedalīti finanšu līdzekļi virsstundu darba apmaksai, tiek pārtērēts VUGD iedalītais benzīna limits, traucēts personāla apmācības process, bojāts tehniskais inventārs un izlietots dārgais putu radītājs.

Kad VUGD struktūrvienības (īpaši atsevišķie posteņi divu cilvēku sastāvā) izbrauc uz meža vai kūdras purva ugunsgrēka dzēšanu, attiecīgā pilsēta vai ciems uz laiku paliek neaizsargāti, jo ne vienmēr operatīvi iespējams nokomplektēt rezerves dežurējošo maiņu ar brīvajiem darbiniekiem.

VUGD neatliekamos avārijas seku likvidēšanas un glābšanas darbus veic bez nepieciešamā finansiālā un tehniskā nodrošinājuma, izmantojot tikai ugunsdzēsības tehniku un minimālu glābšanas aprīkojumu, kura apjoms ir 30% no nepieciešamā. Lai nodrošinātu normatīvo prasību ievērošanu un iedzīvotāji varētu laikus saņemt palīdzību, nepieciešams papildus izveidot vismaz 33 VUGD struktūrvienības. Bez papildu finansējuma VUGD uzdots pildīt arī civilās aizsardzības funkcijas, t.i., plānot, koordinēt, vadīt un kontrolēt civilās aizsardzības sistēmas darbību.

Finansiālo grūtību dēļ pašvaldības nevar nodrošināt savu ugunsdzēsības formējumu pienācīgu uzturēšanu, tāpēc tie spēj izbraukt uz ugunsgrēkiem tikai periodiski un sava pagasta robežās.

Lai nodrošinātu meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu, kā arī ugunsgrēku dzēšanu, neatliekamo avārijas seku likvidēšanu un glābšanas darbu kvalitatīvu veikšanu valstī un pildītu normatīvo aktu prasības, palielinot iedzīvotāju drošības garantijas, samazinot radītos materiālos zaudējumus un kaitējumu videi, Iekšlietu ministrija piedāvā divus problēmas risinājuma variantus.

Pirmais variants paredz no 2005. līdz 2011. gadam izveidot uz VUGD bāzes vienotu meža uguns apsardzības un glābšanas sistēmu valstī. VUGD pakāpeniski pārņems no VMD meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsgrēku ierobežošanas funkcijas iedalīto finansiālo līdzekļu robežās.

Otrais variants paredz no 2005. līdz 2011. gadam pilnveidot VUGD un VMD materiāltehnisko nodrošinājumu, lai VUGD kvalitatīvi pildītu uzdotos ugunsgrēku dzēšanas, neatliekamo avārijas seku likvidēšanas un glābšanas darbus un VMD kvalitatīvi pildītu uzdoto meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Vides un Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Valsts kancelejā.

 

Izglītības un zinātnes ministrija

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā Sporta pamatnostādņu projektu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde sagatavojusi “Sporta politikas pamatnostādnes”, jo Latvijā nav dokumenta, kas noteiktu sporta politikas īstenošanas pamatprincipus, mērķus, perspektīvā sasniedzamos politikas rezultātus, kā arī ieteicamos un vēlamos rīcības virzienus to sasniegšanai.

Sporta politikas pamatnostādnes izstrādātas, lai sakārtotu sporta politikas plānošanas sistēmu valstī, padarot to efektīvāku un nostiprinot saikni ar valsts budžeta plānošanu, lai veidotu efektīvu politikas izvērtēšanas un pārskata sistēmu. Sporta politikas pamatnostādnes izstrādātas laikam no 2004. līdz 2009. gadam. Sporta politikas pamatnostādnes balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kas noteiktas Sporta likumā, Eiropas sporta hartā, Olimpiskajā hartā, Eiropas invalīdu sporta hartā, Sporta ētikas kodeksā, Antidopinga konvencijā, Latvijā atzītās sporta un sporta treniņu teorijas pamatos un ar sporta nozari saistītajos tiesību aktos.

Ik gadu tiek paredzēti ziņojumi par pamatnostādņu ieviešanu. Pamatnostādņu ieviešana notiks pakāpeniski. Pēc sporta politikas pamatnostādņu atbalstīšanas paredzēts izstrādāt nacionālo sporta attīstības programmu laikam no 2004. līdz 2009. gadam.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

 

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā rīcības plāna projektu par Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā.

Saeimā 2002.gada 17.oktobrī apstiprinātajā Izglītības attīstības koncepcijā 2002.–2005.gadam plānots nodot visas valsts profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības iestādes Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā, izņemot tās izglītības iestādes, kurās saskaņā ar tiesību aktiem mācības un dienestu regulē dienesta reglamenti.

Ministru kabineta rīkojums “Par Izglītības attīstības koncepcijas 2002.–2005.gadam īstenošanu” uzdeva Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai un Zemkopības ministrijai visas savā padotībā esošās valsts profesionālās vidējās izglītības iestādes ar 2004.gada 1.jūliju nodot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpministriju darba grupa rīcības plāna izstrādei par profesionālās vidējās izglītības iestāžu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā.

Darba grupa izstrādājusi pasākumu plānu. Tajā ir plānots izdarīt grozījumus rīkojumā, to papildināt, nosakot, ka Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā tiek nodotas gan profesionālās vidējās izglītības iestādes, gan arī koledžas un Zemkopības ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuras ir attiecīgo profesionālās izglītības iestāžu pienākumu un saistību pārņēmējas. Paredzēts papildināt rīkojumu, nosakot, ka starpministriju darba grupai rīcības plānā jāparedz darbības, kas saistītas ar attiecīgā kustamā un nekustamā īpašuma nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā un valsts kapitāla daļas turētāja maiņu (Izglītības un zinātnes ministrija) bezpeļņas organizācijās valsts sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības, Veselības un Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Valsts kancelejā.

 

Labklājības ministrija

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par tehnisko ekspertu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “TÜV Nord Baltik” sertifikācijas biroja pilnvarošanu vienkāršo spiedtvertņu un transportējamo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšanai”.

Labklājības ministrija saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu” ir izstrādājusi rīkojuma projektu, kurš paredz pilnvarot SIA “TÜV Nord Baltik” sertifikācijas biroju veikt vienkāršo spiedtvertņu un transportējamo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšanu, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas un Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē. Saskaņojumi jāsniedz līdz 19.decembrim.

 

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu likumā lietotā termina atbilstību Administratīvā procesa likumam, kas stāsies spēkā 2004.gada 1.februārī, kā arī lai nodrošinātu atsevišķu tiesību normu sakārtošanu un pilnveidošanu, saskaņojot tās ar līdzīgām normām citos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas likumos.

Likumprojekts paredz likumā lietotā termina “trešā persona” aizstāšanu ar terminu ”tiesību uz atlīdzību pārņēmējs”. Precizēti uzdevumi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kura sniedz pakalpojumus darba negadījumu apdrošināšanas jomā, atbilstoši valsts aģentūras statusam.

Likumprojekts paredz, ka gadījumos, kad periodā, kas tiek ņemts vērā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanai, apdrošinātā persona nav strādājusi, apdrošināšanas atlīdzību aprēķina no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmērā (analogi, kā tas šādos gadījumos ir noteikts likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un likumā “Par valsts pensijām”).

Paredzēts noteikt, ka apdrošinātajai personai, kurai sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir noteikta invaliditātes grupa, piešķirtā atlīdzība par darbspēju zaudējumu nedrīkst būt mazāka par likumā “Par valsts pensijām” atbilstošajai invaliditātes grupai noteikto invaliditātes pensijas minimālo apmēru.

Grozījumi paredz, ka tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību arodslimības gadījumā ir personām ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem (līdzīgi kā likumā “Par valsts pensijām” noteiktais saistībā ar invaliditātes pensijām).

Grozījumi nosaka, ka apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja nāves gadījumā izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu atlīdzības apmērā. Atlīdzības apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (analogi likumā “Par valsts pensijām” noteiktajam attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensiju).

Grozījumi paredz izslēgt 17.panta piekto daļu, saskaņā ar kuru persona, kura cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību, zaudē tiesības uz atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksu par ieslodzījuma vietās pavadīto laiku.

Lai likuma teksts būtu skaidri saprotams un nerastos strīdi par tā piemērošanu, precizēta 20.panta trešā daļa par vidējās algas aprēķināšanas periodu arodslimības gadījumā, 27.pants par lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī pārejas noteikumu 4.punkts par atlīdzības izmaksu arodslimības gadījumā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Rīgas rajona Ķekavas novada izveidošanu”.

Rīgas rajona Ķekavas pagasta padome un Daugmales pagasta padome pieņēmusi lēmumu par apvienošanos un kopējas administratīvas teritorijas – novada izveidošanu. Daugmales pagasta padome nolēmusi veidot Ķekavas – Daugmales novadu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija neatbalsta novada nosaukuma veidošanu no diviem vārdiem. Tā kā Ķekavas ciems ir lielākā apdzīvotā vieta topošajā novadā, novadu vajadzētu nodēvēt par – Ķekavas novadu. Ķekavas novadā būs 12 422 iedzīvotāji, novada teritorijas platība 263,5 km2.

Saskaņā ar noteikumiem par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu, Ķekavas novada pašvaldībai tiek noteikta vienreizēja dotācija 3% apmērā no apvienojušos pašvaldību gada budžeta kopapjoma, kas ir 67 933,74 latu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Tieslietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

 

Satiksmes ministrija

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Sabiedrības drošības nodrošināšanai bīstamo kravu pārvadāšanas laikā kā pa dzelzceļu, tā arī pa autoceļiem mūsu valstī ir izstrādāti vairāki normatīvie akti, par kuru pārkāpšanu ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība, un tā ir adekvāta nodarījumam. Lai samazinātu potenciālo risku, ir izdoti Ministru kabineta noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu, profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā, par kuru normu neievērošanu Latvijas Administratīvajā pārkāpumu kodeksā šobrīd nav tiesiskā regulējuma.

Grozījumi paredz pastiprināt administratīvo atbildību par bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumiem. Grozījumi paredz, ka par drošības konsultantu (padomnieku) nenorīkošanu uzņēmumos, kas saistīti ar bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, uzliek naudas sodu juridiskai personai no piecsimt līdz tūkstoš latiem. Par drošības konsultantu (padomnieku) nenorīkošanu uzņēmumos, kas saistīti ar bīstamo kravu pārvadājumiem pa autoceļiem, uzliek naudas sodu juridiskai personai no piecsimt līdz tūkstoš latiem. Par informācijas nesniegšanu, kas saistīta ar bīstamo kravu drošības konsultantu (padomnieku) darbību, uzliek naudas sodu juridiskai personai no simt līdz piecsimt latiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministrijā, Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē un Valsts kancelejā.

 

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumos Nr.543 “Ceļu drošības audita noteikumi””.

Ceļu satiksmes likums nosaka, ka ceļu drošības audits ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas veikta oficiāla, neatkarīga un sistemātiska projektu (arī būvprojektu) un ceļu tīklu pārbaudes procedūra, kurā no satiksmes drošības viedokļa novērtē potenciāli bīstamās vietas, kur var veidoties konfliktsituācijas, kā arī esošās bīstamās vietas un posmus un par kuras rezultātiem sastāda audita atzinumu. No minētā izriet, ka ceļu drošības auditu monopolstāvoklī veic tikai Ceļu satiksmes drošības direkcija.

Izdarot grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kā arī ievērojot ceļu drošības audita noteikumus, šo pakalpojumu turpmāk varēs sniegt jebkura institūcija, kas pilnvarota ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem vai Ministru kabineta rīkojumu. Bez tam auditoram ir jāatbilst minēto noteikumu prasībām.

Attiecīgais grozījums Ceļu satiksmes likumā stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Ievērojot minēto, noteikumos tiek mainīts termiņš auditoru sertificēšanai.

Grozījumi precizē auditoru pienākumus, nosakot, ka auditoram audita atzinums ir jābalsta uz normatīvajos aktos un tehniskajos normatīvos izvirzītajām prasībām vai arī uz labāko praksi auditā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Tieslietu ministrijā.

 

Tieslietu ministrija

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”.

Sakarā ar Valsts probācijas dienesta darbības uzsākšanu, Kriminoloģisko pētījumu centra likvidāciju un tā saistību pārņemšanu, kā arī ņemot vērā Tieslietu ministrijas nolikumā noteiktās funkcijas sodu sistēmas un kriminālsodu izpildes jomā, nepieciešamas strukturālās pārmaiņas Tieslietu ministrijas centrālajā aparātā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerālinspektora birojs tiek likvidēts un tā vietā izveidots Kriminālsodu politikas departaments. Kriminālsodu politikas departaments būs atbildīgs par vienotas kriminālsodu politikas izstrādi un ieviešanu, kā arī veiks Tieslietu ministrijas padotības iestāžu – Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta pārraudzību.

Šobrīd paredzēts Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku darba samaksu noteikt ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši ieņemamajam amatam, vienlaikus nosakot amatam atbilstošas kategorijas.

Likumprojekta tekstā izslēgts vārds “toksiskas”, jo ne Ārstniecības likumā, ne citos normatīvajos aktos nav dots skaidrojums, kādas vielas atzīstamas par toksiskām, kā arī nav ne testu, ne aparatūras, ar kuru palīdzību varētu konstatēt toksisko vielu lietošanu. Līdz ar to nav iespējams noteikt kārtību, kādā ieslodzījuma vietās tiek apsekotas apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas toksiskās vielas. Izslēgti arī vārdi “nosūtīt apcietinātās un notiesātās personas apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz ārstniecības iestādēm, ja nepieciešams atzinums, lai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu”. Apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai apcietinātās un notiesātās personas netiek nosūtītas uz ārstniecības iestādēm, bet gan ņemti paraugi un nosūtīti izmeklēšanai Veselības ministrijas noteiktajā kārtībā.

Bērna piedzimšanas pabalstu un kompensāciju ceļa izdevumu segšanai pilnā apjomā plānots izmaksāt, sākot ar 2005.gada 1.janvāri. Līdz minētam termiņam pabalstu un kompensāciju attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda ietvaros varēs piešķirt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka noteiktajā apmērā.

Ierēdņa apdrošināšana, kā arī pabalsta izmaksa, ja ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, paredzēta no 2005.gada 1.janvāra.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos un Valsts kancelejā.

 

Veselības ministrija

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums”.

Latvijas Sarkanais Krusts dibināts 1918.gada 20.novembrī un 1923.gada 10.janvārī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja apstiprināja, ka tā atzīst Latvijas Sarkano Krustu.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Sarkanais Krusts vērsās Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejā ar lūgumu atjaunot savu dalību. 1991.gada 20.novembrī Starptautiskā Sarkanā Krusta Komiteja apstiprināja Latvijas Sarkanā Krusta atzīšanas likumību. Arī Latvijas valdība faktiski 1991.gada 4.novembrī apstiprināja, ka tā atzīst Latvijas Sarkano Krustu un sniegs tam vispusīgu atbalstu.

Ņemot vērā Sarkanā Krusta organizācijas mērķu humāno raksturu, kā arī nozīmību pasaulē, Saeima jau 1927.gadā apstiprināja Sarkanā Krusta statūtus, bet 1938.gadā pieņēma īpašu likumu par Latvijas Sarkano Krustu, kas liecina, ka Sarkanā Krusta organizācija stāv augstāk pār citām tāda veida (sabiedriskām) organizācijām. Turklāt, arī lielākajā daļā Eiropas valstu, t.sk. Lietuvā, ir šāds Sarkanā Krusta likums.

Īpašs likums par Sarkano Krustu ir nepieciešams vairāku iemeslu dēļ, jo ar šo likumu valsts var uzlikt pienākumus un pārveidot organizāciju par pašpārvaldes publisko tiesību subjektu. Šāda likuma pieņemšana atbilst Latvijas tiesību sistēmas tradīcijām, jo Latvijā šobrīd ar likumu nav noteikts Latvijas Sarkanā Krusta organizācijas valstiskās nozīmes statuss. Līdz ar to Latvijas Sarkanajam Krustam ir zināmas grūtības sadarbībā ar valsts institūcijām, starptautiskām organizācijām un atbalsta saņemšanā.

Likuma mērķis ir noteikt Latvijas Sarkanā Krusta tiesisko statusu, darbības pamatprincipus, mērķus, pamatuzdevumus, kā arī emblēmas un nosaukuma lietošanas pamatu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, Nevalstisko organizāciju centrā un Valsts kancelejā.

 

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Būtiskās prasības kosmētikas līdzekļiem, to marķējumam un to ievērošanas uzraudzības kārtība”.

Noteikumi noteiks būtiskās prasības kosmētikas līdzekļiem un to marķējumam, kā arī šo prasību ievērošanas uzraudzības kārtību, lai nodrošinātu sabiedrības veselības saglabāšanu, vienlaikus ņemot vērā ekonomiskās un tehnoloģiskās prasības.

Noteikumi izdoti, lai noteiktu vienotas prasības tirgū piedāvātajiem kosmētikas līdzekļiem: to sastāvam, marķējumam, iepakojumam, testēšanas metodēm, nepieciešamajai dokumentācijai par kosmētikas līdzekli. Noteikumi nosaka institūcijas un kārtību, kādā tiek veikta kosmētikas līdzekļu ražošanas un tirgus uzraudzība un kontrole, Latvijā ražota kosmētikas līdzekļa atsevišķu sastāvdaļu komercnoslēpuma saglabāšana, ātrai medicīniskai palīdzībai nepieciešamās informācijas par Latvijas tirgū piedāvāto kosmētikas līdzekļu sastāvdaļām uzkrāšana.

Noteikumi nosaka arī nosacījumus par informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai. Salīdzinājumā ar esošajiem noteikumiem tiek pārņemta direktīvas prasība nodrošināt sabiedrībai iespēju brīvi saņemt informāciju, t.sk., elektroniskā veidā, par kosmētikas līdzekļa kvalitatīvo sastāvu un to sastāvdaļu, kas klasificētas kā bīstamas ķīmiskas vielas, kvantitatīvo sastāvu.

Noteikumu projekts nosaka ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu kosmētikas līdzekļu un to sastāvdaļu testēšanā.

Noteikumu projekts pilnībā nodrošina ES tiesību kopuma pārņemšanu kosmētikas līdzekļu jomā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Zemkopības ministrijā un Valsts kancelejā.

 

Vides ministrija

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojektā tiek paredzēta atbildība par piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, kā arī par atļaujas nosacījumu neievērošanu, nosakot soda sankcijas – līdzīgas kā atbildībai par pārkāpumiem attiecībā uz B kategorijas atļaujām, vienīgi nenodalot personu atbildību, tā ka atbildīga būs tikai tā persona, kuras pienākums ir saņemt SEG atļauju, ņemot vērā Piesārņojuma likumā ietvertās prasības.

Grozījumi paredz noteikt, ka par piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem. Par piesārņojošas darbības siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumu neievērošanu – uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem.

Likumprojekta pārejas noteikumi nosaka, ka minētie grozījumi stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Veselības ministrijā, īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Valsts kancelejā.

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā plāna projektu “Nacionālais gatavības plāns naftas produktu piesārņojuma gadījumiem jūrā”.

Plāna projekts sagatavots, pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu, kurš paredz, ka jūras negadījuma dēļ izlijušas naftas, naftas produktu noplūdes seku likvidācija Latvijas ūdeņos vai to tuvumā notiek saskaņā ar 1990.gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (OPRC konvencija), 1992.gada Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) un Ministru kabineta apstiprinātu nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

Nacionālais gatavības plāns naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā izstrādāts saskaņā ar 1992. gada 9. aprīļa Helsinku konvenciju “Par Baltijas jūras vides aizsardzību”, 1990.gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā, 1973.gada Starptautisko konvenciju par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokolu (MARPOL konvencija), 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām naftas piesārņojuma gadījumā atklātā jūrā.

Nacionālā gatavības plāna mērķis naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā ir noteikt kārtību, kādā kompetentās valsts un pašvaldību iestādes, kuras minētas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un šajā plānā, rīkosies neparedzētas naftas noplūdes gadījumā jūrā. Plāns nosaka trauksmes izziņošanas, piesārņojuma novērtēšanas, situācijas kontroles, operatīvās vadības un avārijas seku likvidācijas pasākumu secību neparedzētas naftas izplūdes gadījumā, kā arī ārkārtējās situācijas izziņošanas kārtību. Plāns ir piemērojams jebkuram naftas noplūdes gadījumam jūrā, kas izraisa vai draud izraisīt piesārņojumu Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes un Veselības ministrijā un Valsts kancelejā.

 

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Aizsargājamo dendroloģisko stādījumu “Skrīveru svešzemju koku stādījumi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas piemineklim – aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem “Skrīveru svešzemju koku stādījumi” – izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Stādījumi atrodas Aizkraukles rajona Skrīveru pagastā 389 ha platība.

Dendroloģiskos stādījumus ierīkojis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians Siverss bijušajās lauksaimniecības zemēs no 1890. līdz 1900. gadam. Pēc 1920. gada zemes reformas stādījumi pāriet Zemkopības ministrijas Meža departamenta pārziņā. Svešzemju koki šajā teritorijā stādīti arī 20. gs. 20. un 30. gados. Teritorijā satopami gan vietējo sugu koki (priede, egle, ozols, osis, apse), gan introducenti – duglāzija, lapegle, Veimuta priede, Benksa priede. Introducenti stādīti gan grupās, gan pa vienam.

Pašlaik stādījumus apsaimnieko VAS “Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecība. Pēc minētās mežsaimniecības pasūtījuma veikta teritorijas izpēte un izstrādāts dabas aizsardzības plāns. Plāns apspriests un saskaņots Skrīveru pagasta pašvaldībā, un tas pieejams Vides ministrijas interneta mājaslapā.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz teritorijas izpēti, kas veikta dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā. Ņemot vērā dabas vērtību nozīmīgumu, lai izkoptu un saglabātu dendroloģisko stādījumu “Skrīveru svešzemju koku stādījumi”, noteikts nepieciešamais apsaimniekošanas režīms.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu un Zemkopības ministrijā un Latvijas Pašvaldību savienībā.

 

Zemkopības ministrija

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības ziežamajiem taukiem”.

Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas ražo margarīnu un dažādus tauku produktus. 2002.gadā Latvija pavisam eksportēja 655 t tauku (ieskaitot arī eļļu), lielākais daudzums tauku tika eksportēts uz ES – 3 t, uz NVS – 204 tonnas Jāuzsver, ka tauku (to skaitā eļļas) eksports uz Lietuvu palielinājies trīs reizes, salīdzinot ar 2001.gadu. 2002.gadā tas sasniedza 402 tonnas 2002.gadā Latvijā tika importētas pavisam 22676 t tauku (ieskaitot arī eļļu), lielākie importētāji bija ES 14 258 t, NVS – 231 t, Lietuva – 1326 tonnas Galvenais tauku produktu eksporta tirgus ir NVS valstis, bet galvenais piena produktu importētājs ir ES dalībvalstis.

Latvijā šobrīd nav neviena normatīvā akta, kas regulētu ziežamo tauku kvalitātes un kvalifikācijas prasības.

Noteikumu projekts noteiks ziežamo tauku veidus, kvalitātes rādītājus un marķējuma prasības. Līdz ar to patērētājs tiks nodrošināts ar kvalitatīvu, Eiropas standartiem atbilstošu produkciju. Normatīvā akta stāšanās spēkā neietekmēs ziežamo tauku cenu, kā arī neierobežos importa produkcijas ienākšanu valstī, ja tās kvalitātes un marķējuma prasības būs atbilstošas normatīvajam aktam. Latvijas tirgus tiks pasargāts no ES kvalitātes un marķējuma prasībām neatbilstošu produktu ienākšanas vietējā tirgū.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Veselības ministrijā un Valsts kancelejā.

 

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Cūku labturības prasības”.

Pašreizējās cūku labturības prasības nosaka Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumi Nr.54 “Cūku labturības prasības”. Tie nav pilnībā saskaņoti ar Eiropas Padomes direktīvu 91/630/EEC, kas nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai.

Lai noteikumi pilnībā atbilstu Eiropas Padomes direktīvai par minimālajiem standartiem cūku aizsardzībā, tika nolemts izstrādāt noteikumu grozījumus. Tā kā bija nepieciešams izdarīt grozījumus lielākajā daļā punktu, kas pēc kvantitatīvā apjoma pārsniedz pusi no noteikumu punktu skaita, jāizdod jauni noteikumi. Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu noteikumu redakciju atbilstoši Eiropas Padomes direktīvai.

Noteikumu projekts ietvers visas labturības prasības, kuras piemērojamas cūku audzēšanai un nobarošanai un atbildīs Eiropas Savienībā prasībām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu un Veselības ministrijā un Valsts kancelejā.

 

— pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību”.

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu saskaņā ar Medību likumu. Likuma pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka attiecīgie noteikumi Ministru kabinetam jāizdod līdz 2004.gada 1.janvārim.

Noteikumu projekts nosaka mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību. Šādu noteikumu projekta redakciju atbalsta Latvijas mednieku asociācija, Valsts meža dienests un valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Veselības un Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā un Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments