Frakciju viedokļi
Pēc 2004.gada
5.februāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā
J.Esta
(Tautas partijas frakcija):
Šodien darba kārtībā galvenais
jautājums bija Izglītības likuma grozījumu pieņemšana trešajā
lasījumā. Gribu atzīmēt divus būtiskākos priekšlikumus jeb
grozījumus, kurus atbalstīja Saeimas vairākums, arī Tautas
partija. Tie ir ļoti strīdīgie likuma grozījumi, kas nosaka
reformas īstenošanu un pāreju mazākumtautību vidusskolās uz
apmācību valsts valodā, kurus izstrādāja un noteica Izglītības un
zinātnes ministrija. Tautas partija atbalstīja šos priekšlikumus
tāpat kā Saeima ar balsu vairākumu.
Otrs būtiskais jautājums ir pedagogu darba samaksa. Izglītības un
zinātnes ministrija piedāvāja pilnīgi neskaidrus formulējumus par
to, kā tiks finansētas pedagogu algas no šā gada 1.septembra un
nākamajā gadā. Iepriekšējā norma noteica to, ka pedagogs no
2004.gada 1.septembra par vienu likmi saņem algu divu minimālo
algu apmērā. Pret ministrijas piedāvātajiem neskaidrajiem
formulējumiem asi iebilda Tautas partija, un šos priekšlikumus
Saeimas vairākums noraidīja. Tātad spēkā šobrīd paliek
iepriekšējā redakcija par algu izmaksu, proti, par slodzi – divu
minimālo algu apmērā.
Gribētu pieminēt arī jauno likumprojektu “Par valsts un
pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku
izdienas pensijām”, ko ierosināja Tautas partijas deputāti. Šis
likumprojekts jeb tā izstrāde brieda jau sen. Par to runāja
mākslinieki, kuri, beidzot aktīvo darbību profesionālajos
kolektīvos, kas prasa milzīgu slodzi un milzīgu atdevi, faktiski
paliek bez iztikas, jo nav spējīgi 50 vai 55 gadu vecumā
pārorientēties vai pārkvalificēties un veikt kaut kādus citus
pienākumus, līdz ar to ir spiesti strādāt kādus gadījumu darbus.
Tātad likums nodrošinās šiem māksliniekiem vismaz kaut kādu
iztikas minimumu. Protams, ka par to spriedīs komisijas, un es
ceru, ka turpinājumā būs pozitīvs balsojums.
A.Tolmačovs
(politisko
organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):
Šodien pieņemts nedemokrātiskais,
neprofesionālais un jau pirms izskatīšanas politizētais
Izglītības likums. Diemžēl valdošās partijas nepieņēma nevienu
opozīcijas priekšlikumu.
Mūsu priekšlikumu būtība. Pirmkārt, lai Latvija oficiālā līmenī
atzīst, ka šeit eksistē arī nacionālo minoritāšu valodas, kuras
nebūt nav svešvalodas Latvijas iedzīvotāju nozīmīgākajai daļai,
piemēram, krievu valoda. Otrkārt, lai krievu bērni ne tikai
prastu runāt latviski, bet arī iemīlētu latviešu valodu, ko var
panākt, daudz dziļāk un plašāk mācot literatūru. Diemžēl patlaban
krievu skolās nav tāda atsevišķa priekšmeta kā latviešu
literatūra. Kamdēļ nav? Vai tad par maz ir latviešu rakstnieku un
dzejnieku, lai radītu mācību programmas, kuras varētu studēt
astoņu gadu laikā? Protams, ka nē. Vienkārši ierēdņu kungiem no
Izglītības un zinātnes ministrijas tādas vēlmes nav.
Mīlestība pret valodu tiek ieaudzināta ar literatūras un dzejas
palīdzību, bet nevis studējot fiziku, matemātiku un ķīmiju valsts
valodā. Diemžēl valdošā koalīcija neskatās uz priekšlikumu
būtību, bet skatās uz priekšlikumu iesniedzēju uzvārdiem.
A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):
Zaļo un Zemnieku savienība
atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, jo uzskata, ka visi
spēki jāvelta mūsu valsts valodas aizsardzībai, un šis mūsu
balsojums bija vienprātīgs.
Mēs viennozīmīgi iestājāmies par skolotāju algu stabilizāciju,
lai algas tiktu garantētas. Šis jautājums ir Zaļo un Zemnieku
savienības redzeslokā.
Nešaubīgi, ka zināmu zīmogu uz balsojumu uzlika tas apstāklis, ka
premjers Einars Repše izvirzīja balsojumu par Izglītības likumu
arī sakarā ar valdības stabilitāti. Tā kā mūsu apvienība ir
stingrs šīs koalīcijas balsts, mēs vienoti balsojām par
Izglītības likumu, lai vēlreiz stabilizētu mūsu valdību.
A.Naglis
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):
Šodien Latvijas Pirmās partijas
deputātu korpusā ir notikušas samērā lielas izmaiņas. Kā zināms,
pagājušajā nedēļā premjerministrs Einars Repše nepamatoti
atbrīvoja no premjera biedra amata Aināru Šleseru. Latvijas Pirmā
partija izstājās no valdības koalīcijas, un tagad tie deputāti,
kas bija ministri, atgriežas Saeimā pildīt deputātu pienākumus,
bet deputātiem Ingrīdai Labuckai un Pēterim Simsonam jānoliek
deputāta mandāts. Žēl! Līdz ar to Pēteris Simsons paliek bez
darba un būs bezdarbnieks, bet Ingrīda Labucka gatavosies
jaunajam darbam, jo viņa strādās Eiropas Kopienu tiesā par pirmās
instances tiesnesi. Savukārt Ainārs Šlesers un Ainars Baštiks
strādās Saeimas komisijās un pildīs deputātu pienākumus.
Šodien Saeimas sēdē, izskatot Izglītības likumu, bija daudzas
diskusijas. Mūsu frakcijas deputāti pievērsa lielu uzmanību tiem
priekšlikumiem, kuros tika lemts par skolotāju darba samaksu.
Mums, deputātiem, nebija pieņemamas tādas likmju normas, kurās
pedagogu algas tiek samazinātas, vadoties no likumā esošās
normas. Ja šodien minimālā alga ir 80 lati un likumā ir teikts,
ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba
samaksa par slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām
mēneša algām, tas ir – 160 lati, tad pēc jaunajām likmēm iznāk
145 lati. Mēs nevaram piekrist tādiem noteikumiem un esam
pedagogu pusē. Mēs iebilstam pret piedāvāto pedagogu jauno darba
samaksas shēmu. Mums nav jāietaupa uz pedagogu algām. Mūsuprāt,
lai būtu kvalitatīvs darbs, jābūt kaut cik normālai algai, un
tas, ka pedagoga alga pirms nodokļu nomaksas ir 160 lati, ir
nožēlojami. Tāpēc Latvijas Pirmās partijas deputāti ir pret jauno
pedagogu darba samaksas shēmu.
Šodien tiek izvirzītas stingras prasības skolotājiem. Viņiem ir
jāizglītojas. Bet, kā to panākt, ja algas ir zemas? Tā kā es pats
esmu no laukiem, ļoti labi zinu lauku inteliģences šodienas
apstākļus un negribu, ka viņus nostādīs bezizejas stāvoklī.
Šodien es savā vārdā un frakcijas deputātu vārdā varu teikt, ka
mēs varam balsot pēc savas sirdsapziņas. Esam panākuši, ka
mazākumtautību skolās mācības notiks, ievērojot 60 pret 40
procentu samēru, un minimālā alga būs 160 lati.
A.Bartaševičs
(Tautas saskaņas partijas frakcija):
Šodien bija smaga diena, un
gandrīz visa tā tika veltīta vienam jautājumam – Izglītības
likumam, kas pierāda to, ka tas patiešām ir ļoti nopietns
jautājums un rūp visai Latvijas sabiedrībai.
Diemžēl laiks parādīja, ka valdošā koalīcija nav spējīga un nav
gatava kompromisiem, kaut gan mēs piedāvājām dažādus variantus,
kā atrisināt mazākumtautību izglītības problēmu. Koalīcija
parādīja, ka viņi nav gatavi piekāpties, pat jūtot, ka ir
nopietna valdības krīze. Šai valdībai varbūt paliek vairs tikai
kāda nedēļa, lai strādātu, jo ir uzrakstīts demisijas lūgums
frakcijas “Jaunais laiks” ministram Kārlim Šadurskim, un ar viņa
demisiju var krist arī visa valdība.
Tomēr šodien ir arī daži sasniegumi. Saeimas deputāti pieņēma
lēmumu, ka turpmāk bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis
bērns turpina izglītību valsts valodā vai valodā, kurā tā ir
uzsākta Latvijas valsts vai pašvaldības izglītības iestādē. Un
tas arī ir sasniegums, jo mēs pārtraucam tādā veidā kropļot bērnu
nākotni un vēl vairāk pasliktināt viņu stāvokli.
Mani ļoti izbrīnīja liekulība izglītības un zinātnes ministra
uzvedībā, kad mēs runājām par pedagogu algas palielināšanu –
nevis par pedagogu algas palielināšanu, bet tikai tā panta
saglabāšanu, kurā minēts, ka pedagogam ar zemāko profesionālo
kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst
būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Izglītības un
zinātnes ministrs ļoti labi saprot – ja valdība vēlas palielināt
minimālo algu, tad palielināsies nodokļi. Valdība no tiem
nodokļiem ļoti viegli varēja papildināt pedagogu algu, kura bija
paredzēta arī likumā, bet viņi to nedarīja.
Atgriežoties pie mazākumtautību problēmas, es varu teikt, ka
atbildīgās komisijas piedāvātais variants ir slikts, jo paliek
garantija mācīt minoritāšu valodā tikai tos priekšmetus, kas
saistīti ar pašu minoritāti, pieņemsim, krievu skolām tā ir
krievu valoda un krievu literatūra, un priekšmetus, kas saistīti
ar minoritātes identitāti. Tātad nekas neizmainījās, faktiski
process turpinās.
Varu vēl pavēstīt, ka Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja
tagad nozīmēja speciālu novērotāju, kura uzdevums būs pētīt
situāciju par minoritāšu vidējo izglītību Latvijā, un turpinās
arī akcijas. Valdība tikai uz kādu neilgu laiciņu parādīja, ka tā
it kā atrisināja problēmu, bet diemžēl viss vēl turpināsies.
O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):
Mēs piekrītam, ka latviešu valoda
jāpārvalda visiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem, bet uzskatām, ka
proporcija 60 procenti pret 40 procentiem un jebkāda cita
proporcija neglābs situāciju. Mūsu frakcijas un Latvijas
Sociālistiskās partijas viedoklis ir tāds, ka jāuzlabo latviešu
valodas un literatūras pasniegšana mazākumtautību skolās,
jāpalielina latviešu valodas stundu skaits, kā arī jāpasniedz
latviešu valodā Latvijas vēsture. Pārējie priekšmeti ir saistīti
ar mazākumtautību nacionālo identitāti, un tie jāpasniedz
mazākumtautību dzimtajā valodā.
No valsts budžeta līdzekļiem jānodrošina mazākumtautību skolas ar
mācību līdzekļiem un metodiskajiem līdzekļiem latviešu valodā.
Latviešu valodā izlaiduma eksāmeni skolēniem jākārto ne tādā
veidā, kā notiek pašlaik – kad atsevišķi skolēni nokārto latviešu
valodas eksāmenu un latviešu literatūras eksāmenu. Mēs uzskatām,
ka mazākumtautību skolēniem jānokārto tādi paši izlaiduma
eksāmeni, kādus kārto skolās ar latviešu valodas pasniegšanu.
Eksāmenu formai jābūt sacerējumam, kas ļoti labi parādīs, vai
cilvēks pārvalda latviešu valodu un kādā mērā. Ja cilvēks spēs
domāt latviski un rakstīt par nezināmu tēmu sacerējumu, tas
liecinās par to, ka viņš zina latviešu valodu. Bet latviešu
valodas labas zināšanas visiem mazākumtautību skolniekiem var
panākt ar kvalitatīvu valodas pasniegšanu.
Gribu pievērst uzmanību jautājumiem, kurus mūsu frakcija uzdeva
labklājības ministrei Staķes kundzei. Jautājumi ir saistīti ar
sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu. Pašvaldību
sociālajos dienestos rindā nosūtījumu uz sanatoriju vai
uzturzīmju saņemšanu uz sociālo rehabilitāciju gaida gandrīz 22
000 personu. 2003.gadā tika plānots piecu gadu laikā, sākot no
2004.gada, saņemt dotāciju 3 miljonu latu apmērā, tostarp 600 000
latu katru gadu, lai varētu turpināt sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu sniegšanu. Bet cik lielā mērā ir apmierināts pašlaik
pašvaldību sociālo dienestu rindā esošo personu pieprasījums?
2004.gada budžets neparedz minēto finansējumu sakarā ar to, ka
saskaņā ar sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
pārejas noteikumu 7.pantu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus
sociālās rehabilitācijas valsts institūcijās par valsts budžeta
līdzekļiem persona varēs saņemt tikai līdz 2003.gadam. Mūsu
frakcija vēlas uzzināt, kā un kādā veidā labklājības ministre
plāno risināt situāciju, lai cilvēki, kas atrodas rindā
pašvaldību sociālajos dienestos nosūtījumu saņemšanai uz sociālo
rehabilitāciju, varētu saņemt sociālās rehabilitācijas
pakalpojumus šajā gadā; no kādiem līdzekļiem šiem cilvēkiem tiks
apmaksāti un sniegti rehabilitācijas pakalpojumi, vai vispār tie
tiks apmaksāti. Mēs uzskatām, ka tādai procedūrai kā sociālajai
rehabilitācijai ir jābūt, tā jāfinansē no budžeta līdzekļiem, un
mēs meklēsim šī jautājuma risinājumu.
M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):
Šodienas debašu galvenais iznākums
ir šāds: Saeima tomēr paliek pie tā, ka pāreja 1.septembrī uz
mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās notiks kā plānots.
Reforma netiek apstādināta par spīti tam, ka kreisi noskaņotie
politiķi spekulē ar jauniešu neorientēšanos reālajā situācijā un
domu, ka mazāk mācīties latviešu valodu ir kaut kas ļoti
pagodinošs un tā ir goda lieta. Reāli tā tas, protams, nav.
Mūsu apvienība piedāvāja mazliet stingrākus formulējumus otrajā
lasījumā. Tie bija saistīti ar to, ka izņēmumi valodai attiecas
tikai uz mazākumtautību literatūru, valodu un citu ar etnisko
identitāti un kultūru saistītiem priekšmetiem. Tomēr arī mēs
uzskatām, ka kompromisa variants, ko atbalstīja gan “Jaunais
laiks”, gan Tautas partija, šobrīd ir pieņemamāks nekā kāpšanās
atpakaļ un nekādu lēmumu nepieņemšana. Tajā pašā laikā uzskatām,
ka norma par 60% apmācībām latviešu valodā ar laiku pat varētu
tikt pastiprināta, it sevišķi Vidzemes, Kurzemes un daudzās citās
skolās, kurās nevarētu būt lielas problēmas mācīt latviešu valodā
arī 70–80% priekšmetu.
Bijām ierosinājuši bez citām pedagoģiskajām prasībām skolu
vadītāju un pedagogu statusu saistīt arī ar Latvijas pilsonību,
līdzīgi kā tas ir vairākās Eiropas Savienības valstīs. Tomēr
komisija un arī Saeima pagaidām mūsu priekšlikumu
neatbalstīja.
Protams, šobrīd būtiskākais jautājums, kā strādāt tālāk valdībai
un koalīcijai, kas palikusi nepilnā sastāvā. Gribu uzsvērt, ka
mēs balstāmies uz četriem būtiskiem punktiem, esošo labējo
frakciju un partiju reitingu.
Mēs noteikti iebilstam pret jebkādu Tautas saskaņas partijas
līdzdalību valdībā – ar vai bez līguma, jo ar šo partiju mums ir
būtiskas ideoloģiskas pretrunas. Šīsdienas balsojumi, kas
kreisajai opozīcijai bija pilnīgi pret izglītības reformu,
liecina, ka šāda pozīcija ir tālredzīga. Latvijai kopumā, mēs
uzskatām, no reformas nav jāatkāpjas.
Saeimas preses dienests