Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.3

Rīgā 2004.gada 23.janvārī

Ostas valsts kontroles kārtība

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 15.panta trešo daļu un 17.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka ostas valsts kontroles kārtību, kas tiek veikta, lai nepieļautu starptautiskajiem standartiem neatbilstošu kuģu satiksmi un lai palielinātu kuģu atbilstību Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk – SJO), Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kuģošanas drošību, jūras vides aizsardzību un jūrnieku dzīves un darba apstākļiem, kā arī nosaka Ostas valsts kontroles inspektoru apliecību izsniegšanas kārtību.
2. Šo noteikumu izpratnē:
2.1. konvencijas ir šajā apakšpunktā minētās konvencijas kuģošanas drošības jomā, šo konvenciju grozījumi, protokoli un kodeksi:
2.1.1. 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols (turpmāk – LL 66 konvencija);
2.1.2. 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk – SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;
2.1.3. 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk – MARPOL konvencija);
2.1.4. 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk– STCW konvencija);
2.1.5. 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk – COLREG konvencija);
2.1.6. 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk – Tilpības konvencija);
2.1.7. Starptautiskās darba organizācijas (turpmāk – SDO) 1976.gada Konvencija Nr.147 par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem (turpmāk – SDO 147.konvencija);
2.1.8. SDO 1976.gada Konvencijas par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem 1996. gada protokols (turpmāk – SDO PROT 96);
2.1.9. 1992.gada Starptautiskā konvencija par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem (turpmāk – CLC konvencija);
2.2. Parīzes memorands ir Parīzes vienošanās memorands par ostas valsts kontroli, kas parakstīts 1982.gada 26.janvārī Parīzē (turpmāk – Parīzes memorands);
2.3. kuģis ir kuģis, uz kuru attiecas viena vai vairākas šajos noteikumos minētās konvencijas un kas kuģo zem ārvalsts karoga;
2.4. jūras iekārta ir nostiprināta vai peldoša platforma, kas darbojas Latvijas kontinentālajā šelfā vai virs tā;
2.5. Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas inspektors (turpmāk – OVK inspektors) ir bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) pilnvarota amatpersona ostas valsts kontroles inspekciju veikšanai, kura darbojas saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 17.pantā noteikto;
2.6. inspekcija ir kuģa pārbaude ar mērķi pārliecināties par kuģim piemērojamo apliecību un citu dokumentu spēkā esamību un par kuģa, tā aprīkojuma un apkalpes stāvokli, kā arī par apkalpes dzīves un darba apstākļiem;
2.7. detalizēta inspekcija ir inspekcija, kuras laikā kuģis, tā aprīkojums un apkalpe kopumā vai atsevišķas to daļas saskaņā ar šo noteikumu 17.punktu tiek pakļautas detalizētai inspekcijai attiecībā uz kuģa konstrukciju, aprīkojumu, apkalpes dzīves un darba apstākļiem,

kā arī to atbilstību ekspluatācijas noteikumiem uz kuģa;
2.8. aizturēšana ir aizliegums kuģim doties jūrā inspekcijas laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri, atsevišķi vai kopumā, ļauj uzskatīt, ka kuģis ir zaudējis jūrasspēju;
2.9. operāciju apturēšana ir aizliegums kuģim turpināt kuģa operācijas inspekcijas laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri, atsevišķi vai kopumā, padara turpmāko kuģa operāciju veikšanu par bīstamu;
2.10. prioritātes faktors (Target factor) ir pēc Parīzes memoranda metodikas aprēķināts skaitlis, kas raksturo nepieciešamību veikt kuģa pārbaudi. Prioritātes faktors katram kuģim ir norādīts SIReNAC datu bāzē un tiek izmantots, izvēloties kuģus ostas valsts kontroles inspekcijām. Augstāka prioritātes faktora vērtība norāda uz lielāku nepieciešamību veikt kuģa pārbaudi;
2.11. SIReNAC datu bāze ir Parīzes memoranda izveidota datubāze, kurā ievieto informāciju par visām OVK kuģu inspekcijām Parīzes memoranda dalībvalstu ostās. Datu bāzi uztur un vada Francijas Transporta ministrijas Informācijas sistēmu departaments (Departament ds Systemes d?Information (DSI) of the Direction Generale des Affaires Maritimes et des Gens de Mer(DAMGM)).

II. Noteikumu piemērošana

3. Šo noteikumu prasības piemēro Latvijas Jūras administrācija, veicot inspekciju uz ārvalstu kuģiem un attiecībā uz to apkalpēm, kas apmeklē Latvijas ostu vai Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos uzstādītu jūras iekārtu vai kas ir noenkuroti šādu ostu tuvumā vai pie šādas iekārtas.
4. Šo noteikumu prasības par konvenciju prasību ievērošanu piemēro arī attiecībā uz kuģiem, kuru bruto tilpība (turpmāk – BT) nepārsniedz 500. Ja konvencija neietver prasības attiecībā uz šādiem kuģiem, kuģim piemēro tādas prasības, kas nodrošina, ka attiecīgais kuģis nav bīstams drošībai, cilvēku veselībai vai videi. Piemērojot šo punktu, ievēro Parīzes memoranda 1.pielikumu “Ostas valsts kontroles procedūras”.
5. Pārbaudot tādas valsts, kurai nav saistoša kāda no šajos noteikumos minētajām konvencijām, karoga kuģi, attieksme pret šo kuģi un tā apkalpi nevar būt labvēlīgāka kā pret tādas valsts, kurai šī konvencija ir saistoša, karoga kuģi.
6. Šo noteikumu prasības nepiemēro zvejas kuģiem, karakuģiem, jūras spēku palīgkuģiem, primitīvas konstrukcijas koka kuģiem, valsts dienesta kuģiem, kurus izmanto nekomerciāliem mērķiem, kā arī atpūtas kuģiem, kuri nav iesaistīti komercdarbībā.

III. Inspekcijas organizēšana

7. Ostas valsts kontroli nodrošina OVK inspektors, veicot kuģu inspekciju un citus nepieciešamos pasākumus ostas valsts kontroles realizēšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām.
8. Latvijas Jūras administrācija OVK inspektoram saskaņā ar šo noteikumu 51.punktu izdod šo noteikumu 16.pielikumā noteiktās formas Ostas valsts kontroles inspektora apliecību (tālāk – Apliecība).
9. Apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi.
10. Latvijas Jūras administrācija veic šo noteikumu 11. un 12. punktā un V nodaļā minēto kuģu inspekciju tādā apjomā, kas atbilst vismaz 25% no vidējā to kuģu kopējā skaita, kas ienāk Latvijas ostās viena kalendārā gada laikā, aprēķinus veicot par trīs iepriekšējiem kalendārajiem gadiem, par kuriem ir pieejama statistika.
11. Latvijas Jūras administrācija saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu veic tāda kuģa inspekciju, kas nav pakļauts paplašinātai inspekcijai, ja tā prioritātes faktors saskaņā ar SIReNAC informācijas sistēmu pārsniedz 50 un ja kopš pēdējās kuģa inspekcijas, kas veikta Parīzes memoranda reģiona ostā, ir pagājis vismaz viens mēnesis.
12. OVK inspektors kuģu inspekcijas veic šādā prioritārā secībā:
12.1. pirmkārt, inspicē kuģus, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā minētajiem kritērijiem, neatkarīgi no to prioritātes faktora;
12.2. otrkārt, inspicē kuģus, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 2. un 3.punktā minētajiem kritērijiem. Šos kuģus izvēlas inspekcijām atkarībā no to prioritātes faktora lieluma SIReNAC informācijas sistēmā.
13. Latvijas Jūras administrācija neveic to kuģu inspekcijas, kas ir inspicēti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm pēdējo sešu mēnešu laikā, ja:
13.1. kuģis neatbilst šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā minētajiem kritērijiem;
13.2. pēc iepriekšējās uz kuģa veiktās inspekcijas nav saņemtas ziņas par kuģa trūkumiem;
13.3. nav skaidrs pamats inspekcijas veikšanai;
13.4. uz kuģi nav attiecināms šo noteikumu 11.punkts.
14. Šo noteikumu 13.punkta prasības nepiemēro to kuģa operāciju pārbaudēm, kas īpaši paredzētas šajos noteikumos minētajās konvencijās.

IV. Inspekcijas veikšanas kārtība

15. Inspekcijas laikā OVK inspektors veic vismaz šādas darbības:
15.1. pārbauda apliecības un citus dokumentus, kas uzskaitīti šo noteikumu 2.pielikumā un attiecas uz konkrēto kuģi;
15.2. pārbauda kuģa vispārējā stāvokļa atbilstību vispārējām drošības prasībām, ieskaitot mašīntelpas, dzīvojamās un dienesta telpas, kā arī kuģa telpu higiēniskos apstākļus.
16. OVK inspektors var pārbaudīt arī tos dokumentus, kas nav uzskaitīti šo noteikumu 2.pielikumā, ja tiem saskaņā ar šajos noteikumos minēto konvenciju prasībām ir jābūt uz šā kuģa.
17. Detalizētu kuģa inspekciju, tajā skaitā inspekciju par atbilstību prasībām par kuģa operāciju veikšanu, OVK inspektors veic, ja pēc šo noteikumu 15.punktā un 16.punktā minētajām inspekcijām ir skaidrs pamats uzskatīt, ka kuģis, tā aprīkojums vai apkalpe būtiski atšķiras no attiecīgo konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām. “Skaidrs pamats” nozīmē, ka OVK inspektors ir atradis pierādījumus, kas, saskaņā ar viņa profesionālo spriedumu, ir pamats, lai veiktu detalizētu kuģa, tā aprīkojuma vai apkalpes inspekciju. “Skaidra pamata” piemēri minēti šo noteikumu 3.pielikumā.
18. Kuģu inspekcijas veic saskaņā ar procedūrām, kuras norādītas šo noteikumu 4.pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos normatīvajos aktos.

V. Noteiktu kategoriju kuģu obligātās paplašinātās inspekcijas

19. Kuģis, kas atbilst šo noteikumu 5.pielikuma I nodaļā noteiktajām kuģu kategorijām, ir pakļauts paplašinātai inspekcijai 12 mēnešus pēc pēdējās paplašinātās inspekcijas, kas veikta kādas no valstu, kuras parakstījušas Parīzes memorandu, ostām.
20. Ja kuģis izvēlēts inspekcijas veikšanai saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu, OVK inspektors veic kuģa paplašināto inspekciju. Šāda kuģa inspekciju saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu drīkst veikt arī laika posmā starp divām paplašinātām inspekcijām.
21. Ja kuģis, uz kuru attiecas šo noteikumu 19.punkts, plāno ienākt Latvijas ostā 12 mēnešus pēc pēdējās kuģa paplašinātās inspekcijas, tā kapteinis vai operators sniedz Latvijas Jūras administrācijai visas ziņas, kas uzskaitītas šo noteikumu 5.pielikuma II nodaļā. Šādas ziņas sniedz vismaz 3 dienas pirms paredzamās ierašanās jebkurā Latvijas ostā vai pirms iepriekšējās ostas atstāšanas, ja paredzams, ka reiss būs īsāks.
22. Kuģa paplašinātu inspekciju veic obligāti, ja kuģis nav izpildījis šo noteikumu 21.punktā minētās prasības.
23. Ja uz kuģi attiecas šo noteikumu 19., 20. un 21.punktā minētās prasības un kuģa prioritātes faktors ir 7 vai lielāks, un ja kopš pēdējās paplašinātās inspekcijas pagājuši 12 mēneši, kuģim, pirmo reizi iebraucot kādā no Latvijas ostām, veic paplašinātu inspekciju.
24. Paplašinātās inspekcijas veikšanas kārtība noteikta šo noteikumu 5.pielikuma III nodaļā.

VI. Rīcība gadījumos, kad noteiktus kuģus nav bijusi iespēja pārbaudīt

25. Ja operatīvu iemeslu dēļ Latvijas Jūras administrācija nevar veikt kuģu inspekciju ar prioritātes faktoru, kas lielāks par 50 saska

ņā ar šo noteikumu 11.punktu, vai obligātu paplašinātu inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 23.punktu, tad par to, ka šāda veida inspekcija nav notikusi, Latvijas Jūras administrācija nekavējoties informē SIReNAC informācijassistēmu.
26. Par šajos noteikumos 25.punktā minētajiem gadījumiem, kad operatīvu iemeslu dēļ daži kuģi nav pārbaudīti, Latvijas Jūras administrācija informē Eiropas Komisiju katrus sešus mēnešus, norādot iemeslus, kādēļ attiecīgie kuģi nav inspicēti.
27. Kuģu skaits, kas attiecīgajā kalendārajā gadā nav inspicēti, nepārsniedz 5% robežu no vidējā ikgadējā kuģu skaita, kas ienākuši Latvijas ostās un pakļauti inspekcijām saskaņā ar šo noteikumu 25.punktu. Aprēķiniem par pamatu ņem trīs pēdējos gadus, par kuriem ir pieejama statistika.
28. Kuģus, uz kuriem ir atsauce šo noteikumu 25.punktā, kas pārbaudāmi Latvijas ostās saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu vai kuru obligāta paplašināta inspekcija veicama saskaņā ar šo noteikumu 23.punktu, pārbauda nākamajā ieiešanas ostā Eiropas Savienībā.

VII. Iebraukšanas aizliegums ostās noteiktiem kuģiem

29. Latvijas Jūras administrācija nodrošina, ka kuģim, kas atbilst vienai no šo noteikumu 11.pielikuma 1.punktā minētajām kategorijām, aizliedz iebraukšanu Latvijas ostās, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 47.punktā, ja kuģis:
29.1. kuģo ar tās valsts, kas iekļauta melnajā sarakstā, kurš publicēts Parīzes memoranda gada pārskatā, karogu un ir aizturēts vairāk nekā divas reizes iepriekšējos 24 mēnešos tādas valsts, kas parakstījusi Parīzes memorandu, ostā;
29.2. kuģo ar tādas valsts, kas Parīzes memoranda gada pārskatā publicētajā melnajā sarakstā raksturota kā “ļoti liela riska” vai “liela riska” valsts, karogu un ir aizturēts vairāk nekā vienu reizi iepriekšējos 36 mēnešos valsts, kas parakstījusi Parīzes memorandu, ostā. Iebraukšanas aizliegums stājas spēkā nekavējoties, tas ir, tūlīt pēc tam, kad kuģim ir atļauts atstāt ostu, kurā tas bijis aizturēts attiecīgi otro vai trešo reizi.

VIII. Ziņojums kuģa kapteinim par inspekcijas rezultātiem

30. Pabeidzot inspekciju, detalizētu inspekciju vai paplašināto inspekciju, OVK inspektors sastāda Ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu. Ziņojumu iesniedz kuģa kapteinim. Ziņojuma norakstu nodod Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas (turpmāk – KDI) kuģu kontroles koordinētājam, kurš pārbaudes datus ievada SIReNAC sistēmā un KDI datu bāzē. Ziņojuma norakstu uzglabā KDI.
31. Ja ir atklāti trūkumi, kas apdraud cilvēku veselību, drošību, citus kuģus vai apkārtējo vidi, OVK inspektors ārējos normatīvos aktos noteiktā kārtībā aiztur kuģi vai aptur tās kuģa operācijas, kuras rada minētos draudus. Lēmuma izpildi par kuģa aizturēšanu vai kuģa operāciju apturēšanu nodrošina attiecīgās ostas kapteinis. Lai aizturētu kuģi, OVK inspektors:
31.1. aizpilda Parīzes memoranda Ziņojuma par kuģa pārbaudi formu “A” un “B” veidlapas, kurās norāda informāciju saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu;
31.2. aizpilda “Paziņojumu kapteinim par kuģa aizturēšanu” saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumu, pievieno tam aizpildītās šo noteikumu 31.1.apakšpunktā norādītās “A” un “B” veidlapas un iesniedz paziņojumu aizturamā kuģa kapteinim, bet tā norakstu – ostas kapteinim.
32. Ja šo noteikumu 11. un 12.punktā un V nodaļā noteikto inspekciju rezultātā kuģis tiek aizturēts, Latvijas Jūras administrācija par to nekavējoties rakstiski informē tās valsts, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, kompetento institūciju, par visiem apstākļiem, kuru dēļ nepieciešama šīs kompetentās institūcijas iejaukšanās. Paziņojuma forma norādīta šo noteikumu 14. pielikumā. Ja nepieciešams, Latvijas Jūras administrācija nosūta minēto paziņojumu arī šīs valsts tuvākajam diplomātiskajam pārstāvim un klasifikācijas sabiedrībai vai citai pilnvarotai organizācijai, kas izsniegusi kuģa apliecības.
33. Kad visi pārbaudes laikā konstatētie trūkumi uz aizturētā kuģa ir novērsti, kuģa kapteinis par to informē Latvijas Jūras administrāciju, kas uz kuģa nosūta OVK inspektoru atkārtotas pārbaudes veikšanai. Ja OVK inspektors konstatē, ka kuģis var doties jūrā vai var atsākt kuģa operācijas, neapdraudot cilvēku veselību, drošību, citus kuģus, kā arī apkārtējo vidi, viņš pieņem lēmumu par kuģa aizturēšanas vai kuģa operāciju apturēšanas atcelšanu, aizpildot “Paziņojumu par kuģa atbrīvošanu” saskaņā ar šo noteikumu 15.pielikumu, ko iesniedz kuģa kapteinim, bet paziņojuma norakstu nosūta ostas kapteinim, kuģa karoga valsts administrācijai un klasifikācijas sabiedrībai, kas izsniegusi kuģa apliecības.
34. Pieņemot lēmumu par kuģa aizturēšanu, OVK inspektors piemēro šo noteikumu 6.pielikumā minētos kritērijus.
35. Kuģi aiztur, ja tam nav reisa datu reģistratora vai tas nav darba kārtībā, ja tā izmantošana ir obligāta saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumu. Ja šo trūkumu nevar novērst uzreiz aizturēšanas ostā, OVK inspektors var ļaut kuģim turpināt ceļu līdz tuvākajai ostai, kas piemērota trūkuma novēršanai. Trūkumus novērš ne ilgāk kā 30 dienu laikā. Šajā nolūkā piemēro šo noteikumu 42.punktā noteikto kārtību.
36. Ja kuģa vispārējais stāvoklis neatbilst šo noteikumu prasībām, OVK inspektors var atlikt šāda kuģa inspekciju līdz brīdim, kad par kuģi atbildīgā persona ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kuģa atbilstību konvenciju prasībām.
37. Veicot ostas valsts kontroli, kuģi nedrīkst nepamatoti aizturēt vai aizkavēt. Ja kuģis ir nepamatoti aizturēts vai aizkavēts, kuģa īpašniekam vai operatoram ir tiesības ārējos normatīvos aktos noteiktā kārtībā saņemt kompensāciju par zaudējumiem, kas saistīti ar šādu aizkavēšanu vai aizturēšanu. Faktu, ka kuģa aizturēšana vai aizkavēšana ir bijusi nepamatota, pierāda kuģa īpašnieks vai operators.
38. Par Latvijas Jūras administrācijas lēmumu kuģi aizturēt vai aizliegt iebraukšanu citā ostā kuģa īpašnieks vai operators, vai viņa pārstāvis var iesniegt prasību tiesā. Šādas prasības iesniegšana nav pamats kuģa aizturēšanas pārtraukšanai. Latvijas Jūras administrācija informē aizturētā kuģa kapteini par tiesībām iesniegt šādu prasību.
39. OVK inspektors aiztur kuģi, ja OVK inspektors kuģa inspekcijas laikā atklāj, ka uz kuģa, kuram Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā piemēro Starptautisko Drošas pārvaldes kodeksu (turpmāk – ISM kodekss), nav kompānijas Atbilstības dokumenta noraksta vai kuģa Drošas pārvaldes apliecības, kas izdota saskaņā ar šo ISM kodeksu.
40. Neņemot vērā to, ka uz kuģa nav šo noteikumu 39.punktā minēto dokumentu, OVK inspektors var atcelt aizturēšanas lēmumu, lai novērstu Latvijas ostas pārmērīgu noslogotību, ja kuģa inspekcijas laikā nav atklāti nekādi citi trūkumi, kas pamatotu aizturēšanu. Pieņemot šādu lēmumu, Latvijas Jūras administrācija nekavējoties informē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās institūcijas.
41. Latvijas Jūras administrācija veic pasākumus, lai kuģiem, kuri dodas jūrā saskaņā ar šo noteikumu 40.punktā minētajiem apstākļiem, tiktu aizliegta iebraukšana jebkurā Latvijas vai Eiropas Savienības ostā, izņemot šo noteikumu 47.punktā paredzētos gadījumus, kamēr kuģa īpašnieks vai operators nav iesniedzis pierādījumus Latvijas Jūras administrācijai par to, ka kuģim saskaņā ar ISM kodeksu ir izdotas attiecīgās apliecības. Gadījumos, kad ir atklāti šo noteikumu 32.punktā minētie trūkumi un tos nav iespējams novērst aizturēšanas ostā, piemēro arī šo noteikumu IX nodaļas attiecīgos noteikumus.

IX. Pasākumi pēc inspekcijām un aizturēšanas

42. Ja atklātos trūkumus nevar novērst ostā, kurā veikta inspekcija, OVK inspektors var atļaut kuģim doties uz tuvāko kuģa remonta rūpnīcu. Šo rūpnīcu izvēlas kuģa kapteinis un inspekcijas veikšanā iesaistītās institūcijas ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteikumi, kādus paredzējusi karoga valsts kompetentā institūcija un kādiem piekritusi Latvijas Jūras administrācija. Šie noteikumi nodrošina to, ka kuģa tālākā kuģošana neapdraud pasažieru un apkalpes locekļu drošību un veselību un citus kuģus, kā arī pārmērīgi neapdraud jūras vidi.
43. Par kuģa remontu un par pārgājiena nosacījumiem Latvijas Jūras administrācija informē tās valsts, kur atrodas kuģu remonta rūpnīca, kompetento institūciju, kā arī šo noteikumu 33.punktā minētās institūcijas un jebkuru citu institūciju, kas saistīta ar šo pārgājienu, saskaņā ar Parīzes memoranda 2.pielikumu.

44. Latvijas Jūras administrācija veic pasākumus, lai šo noteikumu 42.punktā minētajiem kuģiem tiktu liegta iebraukšana jebkurā Eiropas Savienības ostā, kamēr kuģa īpašnieks vai operators nav sniedzis Latvijas Jūras administrācijai pietiekamas liecības par kuģa pilnīgu atbilstību šajos noteikumos minēto konvenciju prasībām, ja tie iziet jūrā:
44.1. neievērojot nosacījumus, ko ārējos normatīvos aktos noteiktā kārtībā paredzējusi Latvijas Jūras administrācija;
44.2. atsakoties ievērot attiecīgo konvenciju prasības un nepiestājot norādītajā remonta rūpnīcā.
45. Apstākļos, kas minēti 44.1.apakšpunktā, Latvijas Jūras administrācija nekavējoties brīdina visu pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās institūcijas. Lai pieņemtu lēmumu par aizliegšanu iebraukt ostā, Latvijas Jūras administrācija konsultējas ar attiecīgā kuģa karoga valsts administrāciju.
46. Latvijas Jūras administrācija, saņemot informāciju par kuģa došanos uz kādu no Latvijas kuģu remonta rūpnīcām, informē informācijas iesniedzēju par veikto rīcību.
47. Ja uz kuģi attiecas aizliegums iebraukt Eiropas Savienības ostās saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu, bet kuģa īpašnieks, operators vai kuģa kapteinis ir veicis atbilstošus pasākumus kuģa drošai ieiešanai konkrētā ostā, Latvijas Jūras administrācija izņēmuma gadījumos var dot kuģim atļauju ieiet ostā, ja pastāv šādi nosacījumi:
47.1. nepārvaramas varas apstākļi;
47.2. drošības apsvērumi;
47.3. lai mazinātu piesārņojuma draudus;
47.4. lai novērstu inspekcijas laikā atklātos trūkumus.

X. Profesionālās prasības OVK inspektoriem

48. Inspekcijas veic OVK inspektori, kuru kvalifikācija atbilst šo noteikumu 7.pielikumā minētajām prasībām.
49. Ja Latvijas Jūras administrācija nevar nodrošināt OVK inspektoriem atbilstošu profesionālo kompetenci, OVK inspektoram palīdz jebkura persona ar atbilstošu kompetenci.
50. OVK inspektoram un personai, kura tam palīdz, nedrīkst būt komerciālas intereses ne inspekcijas veikšanai ostā, ne arī uz inspicējamā kuģa. OVK inspektori nedrīkst saņemt atalgojumu vai veikt darbus klasifikācijas sabiedrības uzdevumā, kas izsniedz normatīvajos aktos noteiktās kuģa apliecības vai kuģa klases apliecības vai kas veic nepieciešamās pārbaudes šo apliecību izsniegšanai kuģiem.
51. Latvijas Jūras administrācija pēc darba līguma noslēgšanas ar OVK inspektoru izdod Apliecību saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu, ko uzrāda pēc pieprasījuma un kas norāda, ka OVK inspektors ir pilnvarots veikt inspekcijas.

XI. Informācija un sadarbība

52. Ja loči, kas iesaistīti kuģu pietauvošanā vai attauvošanā, pildot savus dienesta pienākumus, strādā uz kuģiem, kuri dodas uz kādu Latvijas ostu, un novēro uz šiem kuģiem trūkumus, kas apdraud vai var apdraudēt kuģa un apkalpes drošību un var nodarīt kaitējumu jūras videi, tie par minētajiem trūkumiem nekavējoties informē Latvijas Jūras administrāciju.
53. Ja valsts vai ostas pārvaldes amatpersona, veicot savus dienesta pienākumus, konstatē, ka ostā esošam kuģim ir trūkumi, kas var ietekmēt kuģa un apkalpes drošību un var nodarīt kaitējumu jūras videi, šī persona nekavējoties par to informē Latvijas Jūras administrāciju.
54. Latvijas Jūras administrācija organizē sadarbību ar visām kompetentajām institūcijām un uzņēmējsabiedrībām, lai saņemtu visu ostas valsts kontroles efektīvai veikšanai nepieciešamo informāciju par kuģiem, kas ienāk Latvijas ostās.
55. Latvijas Jūras administrācija veic pasākumus informācijas apmaiņai un sadarbībai ar citu valstu kompetentajām institūcijām, kā arī uztur darba sakarus ar Eiropas Savienības attiecīgām institūcijām un SIReNAC informācijas sistēmu, kas izveidota Senmalo (Francijā). Lai veiktu inspekcijas, kas minētas šo noteikumu 11. un 12.punktā un V nodaļā, OVK inspektori izmanto publiskās un privātās datu bāzes, kuras ir saistītas ar kuģu inspekcijām un pieejamas Equasis informācijas sistēmā.
56. Latvijas Jūras administrācija ne retāk kā reizi mēnesī Latvijas Jūras administrācijas interneta mājaslapā www.juras-administracija.lv publicē šo noteikumu 8.pielikuma 1.punktā uzskaitīto informāciju par kuģiem, kas iepriekšējā mēneša laikā aizturēti Latvijas ostās vai kuriem tajās liegta iebraukšana.

XII. Izdevumu kompensācija Latvijas Jūras administrācijai

57. Ja šo noteikumu IV un V nodaļā minēto inspekciju laikā apstiprinājušies vai atklāti trūkumi, kā rezultātā ir pārkāptas kādas konvencijas prasības un kas pamato kuģa aizturēšanu, tad visas ārējos normatīvos aktos noteiktās ar inspekcijām saistītās izmaksas noteiktā apmaksas termiņā sedz kuģa īpašnieks, operators vai tā pārstāvis Latvijā.
58. Visas ārējos normatīvos aktos noteiktās izmaksas, kas saistītas ar inspekcijām, ko veic Latvijas Jūras administrācija atbilstoši šo noteikumu 44.punktam, sedz kuģa īpašnieks vai operators.
59. Ja kuģi aiztur inspekcijas laikā atklāto trūkumu dēļ vai tādēļ, ka tam nav derīgas apliecības, visas ārējos normatīvos aktos noteiktās izmaksas saistībā ar kuģa aizturēšanu ostā sedz kuģa īpašnieks vai operators.
60. Lēmumu par kuģa aizturēšanu neatceļ, kamēr nav veikta ārējos normatīvos aktos noteiktā pilna samaksa par kuģa inspekciju vai arī nav sniegts pietiekams nodrošinājums izmaksu atlīdzināšanai.

XIII. Noslēguma jautājums

61. Atzīt par spēku zaudējušiem Satiksmes ministrijas 1999.gada 21.maija noteikumus Nr.15 “Ostas valsts kontroles noteikumi”.

XIV. Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 95/21/EC un 2001/106/EC.

Satiksmes ministrs R.Zīle
Jūrniecības departamenta direktors A. Krastiņš

“Latvijas Vēstneša” redakcijā saņemts 23.04.2004.

1.pielikums

Kritēriji kuģu izvēlei inspekcijām

1. Neatkarīgi no prioritātes faktora vērtības absolūta priekšroka dodama šādu kuģu inspekcijai:
1.1. kuģi, par kuriem loči vai ostas institūcijas ziņojušas, ka tiem ir trūkumi, kas varētu padarīt to navigāciju nedrošu (atbilstoši 1993.gada 13.septembra Eiropas Padomes direktīvai 93/75/EEC “Par obligātajām prasībām attiecībā uz kuģiem, kas dodas uz Kopienas ostām vai atsāj tās, vedot bīstamus vai vidi piesārņojušus produktus” un šo noteikumu 52. un 53.punktu);
1.2. kuģi, kuri neatbilst 1993.gada 13.septembra Eiropas Padomes direktīvas 93/75/EEC “Par obligātajām prasībām attiecībā uz kuģiem, kas dodas uz Kopienas ostām vai atstāj tās, vedot bīstamus vai vidi piesārņojušus produktus” prasībām;
1.3. kuģi, par kuriem kāda no ES dalībvalstīm sniegusi ziņojumu vai paziņojumu;
1.4. kuģi, par kuriem saņemti ziņojumi vai sūdzības no kuģa kapteiņa, apkalpes locekļa vai kādas citas personas vai organizācijas; tās personas identitāti, kas iesniedz paziņojumu vai sūdzību, nedrīkst atklāt attiecīgā kuģa kapteinim vai īpašniekam;
1.5. kuģi, kuri:
1.5.1. ceļā uz ostu cietuši sadursmē, uzskrējuši uz sēkļa vai izmesti krastā;

1.5.2. tiek apsūdzēti par to, ka pārkāpuši noteikumus attiecībā uz atbrīvošanos no kaitīgām vielām, tai skaitā naftas un naftas produktiem vai notekūdeņiem;
1.5.3. veikuši nekontrolētus vai bīstamus manevrus, kuru laikā nav ievēroti SJO pieņemtie kuģu satiksmes noteikumi vai droša jūras prakse un kārtība;
1.5.4. veikuši kādas citas darbības, kas apdraudējušas cilvēkus, īpašumu vai vidi;
1.6. kuģi, kuriem iepriekšējos sešos mēnešos drošības apsvērumu dēļ ir bijusi apturēta vai atņemta kuģa klase.
2. Lemjot par secību, kādā pārbaudīt kuģus, uz kuriem neattiecas šī pielikuma 1.punkta prasības, Latvijas Jūras administrācija ņem vērā vispārējo prioritātes faktoru, ko norāda SIReNAC informācijas sistēma saskaņā ar Parīzes memoranda 1.pielikuma 1.punktu. Lielāks prioritātes faktors liecina par augstāku prioritāti. Prioritātes faktors ir summa, kurā saskaita piemēroto prioritātes faktoru vērtības, kas definētas Parīzes memorandā. Šā pielikuma 3.5., 3.6. un 3.7. punkts attiecas tikai uz tām inspekcijām, kas veiktas pēdējo 12 mēnešu laikā. Vispārējais prioritātes faktors nedrīkst būt mazāks par summu, ko veido vērtības, kādas noteiktas attiecībā uz šā pielikuma 3.3., 3.4., 3.8., 3.9., 3.10. un 3.11. punktu. Tomēr šo noteikumu 23.punkta nolūkā vispārējam prioritātes faktoram neņem vērā šā pielikuma 3.10. punktu.
3. Prioritātes faktors tiek aprēķināts, izmantojot šādus kritērijus:
3.1. kuģis Latvijas ostā iebrauc pirmo reizi vai tajā nav iebraucis pēdējos 12 vai vairāk mēnešus. Piemērojot šos kritērijus, ņem vērā arī tās pārbaudes, ko veikušas Parīzes memoranda dalībvalstis. Ja šim nolūkam vajadzīgie dati nav pieejami, tad izmanto SIReNAC datus un pārbauda tos kuģus, kuri nav reģistrēti SIReNAC datu bāzē kopš tās izveidošanas 1993.gada 1.janvārī;
3.2. kuģi pēdējos sešos mēnešos nav pārbaudījusi neviena Eiropas Savienības vai Parīzes memoranda dalībvalsts;
3.3. kuģis, kura obligātās apliecības par kuģa konstrukciju un aprīkojumu saskaņā ar konvenciju prasībām un klasifikācijas apliecības izsniegušas klasifikācijas sabiedrības, kuras Latvijas Jūras administrācija nav pilnvarojusi un kuras neatbilst 1994.gada 22.novembra Eiropas Padomes direktīvas 94/57/EC “Par kopējiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz kuģu inspekciju un uzraudzības organizācijām un attiecībā uz jūras administrāciju darbību” prasībām;
3.4. kuģa karoga valsts ir minēta Parīzes memoranda ikgadējā ziņojumā par aizturētajiem kuģiem kā valsts, kuras aizturēto kuģu skaits attiecībā pret pārbaudīto kuģu skaitu iepriekšējā gadā pārsniedz vidējo Parīzes memoranda ietvaros aizturēto kuģu skaitu attiecībā pret pārbaudīto kuģu skaitu pēdējos trīs gados;
3.5. kuģim atļauts izbraukt no kādas ES dalībvalsts ostas ar šādiem nosacījumiem:
3.5.1. inspekcijas laikā konstatētie trūkumi ir jānovērš pirms izbraukšanas;
3.5.2. inspekcijas laikā konstatētie trūkumi jānovērš nākamajā ieiešanas ostā;
3.5.3. inspekcijas laikā konstatētie trūkumi jānovērš 14 dienu laikā;
3.5.4. inspekcijas laikā konstatēti trūkumi, kuru novēršanai paredzēti citi nosacījumi. Ja uz kuģa veikti pasākumi un visi inspekcijas laikā konstatētie trūkumi ir novērsti, tad, aprēķinot prioritātes faktoru, to ņem vērā.
3.6. kuģim, kam atklāti trūkumi kādā no iepriekšējām inspekcijām, atkarībā no trūkumu skaita;
3.7. kuģis, kas ticis aizturēts iepriekšējā ostā;
3.8. kuģis, kas izmanto tādas valsts karogu, kura nav ratificējusi starptautiskās konvencijas, kas minētas šo noteikumu 2.1.punktā;
3.9. kuģim, kam klasifikācijas apliecību izdevusi klasifikācijas sabiedrība, kuras trūkumu koeficients pārsniedz vidējo koeficientu;
3.10. kuģis, kas atbilst šo noteikumu 5.pielikuma I nodaļas minētajām prasībām par paplašinātas inspekcijas veikšanu;
3.11. kuģis, kas vecāks par 13 gadiem;
3.12. kuģi, kuri neievēro prasības attiecībā uz ziņošanu par bīstamo kravu pārvadāšanu Latvijas ūdeņos. Kārtība, kādā kuģi ziņo par bīstamajām kravām, noteikta Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.156 “Noteikumi par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”.

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš

2.pielikums

Apliecību un citu dokumentu saraksts, ko pārbauda OVK ietvaros

Inspekcijas laikā OVK inspektors pārbauda šādas apliecības un dokumentus:
1. Starptautisko tilpības apliecību, kas izdota saskaņā ar Tilpības konvenciju;
2. Pasažieru kuģa drošības apliecību;
3. Kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecību;
4. Kravas kuģa aprīkojuma drošības apliecību;
5. Kravas kuģa radio drošības apliecību;
6. Izņēmuma apliecību;
7. Kravas kuģa drošības apliecību;
8. Starptautisko apliecību par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi;
9. Apliecību par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi;
10. Starptautisko apliecību par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas;
11. Apliecību par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas;
12. Starptautisko naftas piesārņojuma profilakses apliecību;
13. Starptautisko apliecību par piesārņojuma novēršanu, pārvadājot kaitīgas lejamkravas tilpnēs;
14. Starptautisko kravas zīmes apliecību;
15. Starptautisko kravas zīmes izņēmuma apliecību;
16. Naftas operāciju žurnāla I un II daļas;
17. Kravas operāciju žurnālu;
18. Apliecību par kuģa drošu minimālo apkalpi;

19. Kuģa apkalpes locekļu kvalifikācijas dokumentus saskaņā ar STCW konvencijas prasībām;
20. Kuģa apkalpes locekļu medicīnas apliecības, ievērojot SDO Konvencijas Nr. 73 “Par jūrnieku medicīniskajām pārbaudēm” prasības;
21. Noturības informāciju;
22. Kompānijas atbilstības dokumenta norakstu vai kuģa Drošas pārvaldes apliecību, kas izdota saskaņā ar ISM kodeksu (SOLAS Konvencijas IX nodaļa);
23. Apliecības attiecībā uz kuģa korpusa izturību (stiprību) un mehānismiem, ko izdevusi attiecīgā klasifikācijas sabiedrība. Šos dokumentus inspektors pārbauda tikai, ja kuģis saglabā klasifikācijas sabiedrības noteikto kuģa klasi;
24. Dokumentu par atbilstību īpašām prasībām, ko piemēro kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas;
25. Ātrgaitas kuģa drošības apliecību un atļauju izmantot ātrgaitas kuģi;
26. Bīstamo kravu īpašo sarakstu vai deklarāciju (manifestu), vai detalizētu kravas plānu;
27. Kuģa žurnālu attiecībā uz ierakstiem par mācībām un mācību trauksmēm un žurnālu ar ierakstiem par glābšanas līdzekļu un iekārtu pārbaudēm un apkopi;
28. Speciāla pielietojuma kuģu drošības apliecību;
29. Mobilo piekrastes urbšanas platformu drošības apliecību;
30. Naftas tankkuģiem – uzskaiti par naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmu par pēdējo reisu balastā;

31. Trauksmju sarakstus, ugunsdrošības plānu un attiecībā uz pasažieru kuģiem – kuģa bojājumu novēršanas plānu;
32. Ārkārtas situāciju plānu rīcībai gadījumos, kad no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti;
33. Ziņojumus par apsekojumiem (beramkravu kuģiem un naftas tankkuģiem);
34. Ziņojumus par iepriekš veiktajām ostas valsts kontroles inspekcijām;
35. Ro–ro pasažieru kuģiem – informāciju par A/A maksimālo attiecību;
36. Dokumentu, ar kuru atļauta graudu pārvadāšana;
37. Kravas nostiprināšanas rokasgrāmatu;
38. Atkritumu apsaimniekošanas plānu un atkritumu žurnālu;
39. Palīdzības sistēmu lēmumu pieņemšanai pasažieru kuģu kapteiņiem;
40. Meklēšanas un glābšanas dienestu sadarbības plānus ar pasažieru kuģiem, kuri kursē pastāvīgos maršrutos;
41. Ekspluatācijas ierobežojumu sarakstu uz pasažieru kuģiem;
42. Beramkravu kuģa (balkera) grāmatu;
43. Beramkravu kuģu iekraušanas un izkraušanas plānus;
44. Apliecinošu dokumentu par apdrošināšanu vai jebkādu citu finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem atbilstoši CLC Konvencijai;
45. Tabulu par darba laika organizāciju uz kuģa (SDO Konvencija Nr. 180 un STCW konvencija);
46. Jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistrācijas grāmatu atbilstoši SDO Konvencijai Nr. 180 “Par jūrnieku medicīniskajām pārbaudēm”.

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš

3.pielikums

Piemēri “skaidram pamatam”, kas norāda uz nepieciešamību veikt detalizētu inspekciju

1. Kuģi, kas minēti šo noteikumu 1.pielikuma 1., 3.3., 3.4., 3.5.2., 3.5.3. un 3.8.apakšpunktā.
2. Nav pienācīgi aizpildīts naftas operāciju žurnāls.
3. Pārbaudot apliecības un citus dokumentus saskaņā ar šo noteikumu 15.1.apakšpunktu un 16.punktu, atklātas neprecizitātes.
4. Ir pazīmes, ka apkalpes locekļi neatbilst prasībām, kādas nosaka Eiropas Padomes 1994. gada 22. novembra direktīvas 94/58/EC “Par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni” 8.pants, kā arī Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas 2003.gada 25.augusta noteikumi Nr.19 “Latvijas jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas noteikumi”, 2003.gada 3.septembra noteikumi Nr.23 “Latvijas zvejas kuģu personāla apmācības un sertificēšanas kārtība” un 2003.gada 3.septembra noteikumi Nr.24 “Latvijas iekšējo ūdeņu kuģu personāla sagatavošanas un sertificēšanas kārtība”.
5. Veicot iekraušanu vai citas operācijas, ir pārkāpti drošības noteikumi vai SJO nostādnes, piemēram, skābekļa saturs inertās gāzes pievadā kravas tankiem pārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni.
6. Naftas tankkuģa kapteinis nevar uzrādīt reģistrētus datus par naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmas darbu attiecībā uz pēdējo pārgājienu balastā.
7. Nav atjaunots apkalpes pienākumu (trauksmju) saraksts vai apkalpes locekļi nezina savus pienākumus ugunsgrēka gadījumā vai saņemot pavēli pamest kuģi.
8. Viltus briesmu trauksmes signāliem neseko pienācīga trauksmes atsaukšanas procedūra.
9. Uz kuģa nav konvencijās paredzētā aprīkojuma vai netiek veiktas paredzētās procedūras.
10. Uz kuģa ir antisanitāri apstākļi.
11. Inspektoram radies vispārējs iespaids un ir novērots, ka pastāv nopietns korpusa un citu konstrukciju nodilums vai citi trūkumi, kas varētu apdraudēt kuģa konstrukciju hermētiskumu un integritāti.
12. Ir informācija vai liecības par to, ka kapteinis vai apkalpe nepārzina būtiskas kuģa operācijas, kas saistītas ar kuģa drošību vai vides piesārņošanas novēršanu, vai arī tādas kuģa operācijas nav veiktas.
13. Uz kuģa nav tabulas par darba laika organizāciju un Jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistrācijas grāmatas.

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš

4.pielikums

Kuģu inspekcijas procedūras

1. Parīzes memoranda I pielikums “Ostas valsts kontroles procedūras”.
2. Starptautiskā bīstamo kravu pārvadāšanas kodeksa noteikumi.
3. SDO publikācijas “Darba apstākļu inspekcija uz kuģiem: Ieteikumi pārbaudes norisei”.
4. Komandas drošas komplektēšanas principi (SJO Rezolūcija A.890(21) un tās pielikumi: “Komandas drošas komplektēšanas obligātās prasības” (1.pielikums) un “Nostādnes komandas drošas komplektācijas principu piemērošanai” (2. pielikums).

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
5.pielikums

Obligātās paplašinātās inspekcijas

I. Kuģu kategorijas, uz kurām veic paplašinātās inspekcijas

1. Gāzu un ķīmisku vielu tankkuģi, kas vecāki par 10 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kas norādīta kuģa drošības apliecībā.
2. Beramkravu kuģi, kas vecāki par 12 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kas norādīta kuģa drošības apliecībā.
3. Naftas tankkuģi ar tilpību, kas lielāka par 3 000BT, un vecāki par 15 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kura norādīta kuģa drošības apliecībā.
4. Pasažieru kuģi, kas vecāki par 15 gadiem, izņemot pasažieru kuģus, kas minēti Eiropas Padomes 1999.gada 29.aprīļa direktīvas 1999/35/EC “Par obligāto apsekojumu sistēmu ro–ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulāras satiksmes drošai izmantošanai” 2.panta (a) un (b) apakšpunktā.

II. Informācija, ko sniedz Latvijas Jūras administrācijai

Kuģa kapteinis vai operators saskaņā ar šo noteikumu 21.punkta nosacījumiem sniedz Latvijas Jūras administrācijai šādas ziņas:
1. kuģa vārds;
2. karogs;
3. SJO identifikācijas numurs, ja tāds ir;
4. pilna kravnesība;
5. kuģa uzbūvēšanas diena, kas norādīta kuģa drošības apliecībās;
6. tankkuģiem:
6.1. konfigurācija: vienkorpusa, vienkorpusa ar izolētiem balasta tankiem, dubultkorpusa;
6.2. kravas un balasta tanku stāvoklis: pilni, tukši, inerti;
6.3. kravas apjoms un raksturs;

7. paredzamais ierašanās laiks ostā vai loču stacijā atbilstoši Latvijas Jūras administrācijas prasībām;
8. plānotais stāvēšanas ilgums;
9. plānotās darbības ostā (iekraušana, izkraušana, citas);
10. plānotās likumā paredzētās apsekošanas inspekcijas un nozīmīgas tehniskās apkopes un remonti, kas jāveic, uzturoties ostā.

III. Inspekcijas kārtība, veicot noteiktu kategoriju kuģu paplašinātu inspekciju

1. Paplašinātās inspekcijas programmā iekļauj vismaz šādus jautājumus, ņemot vērā pārbaužu praktisko iespējamību vai ierobežojumus saistībā ar cilvēku, kuģa vai ostas drošību:
1.1. kategorijas saskaņā ar šā pielikuma I nodaļā minētiem kuģiem:
1.1.1. elektrības padeves pārtraukšana un avārijas ģeneratora iedarbināšana;
1.1.2. avārijas apgaismojuma pārbaude;
1.1.3. avārijas ugunsdzēsības sūkņa darbība, pievienojot galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei divas šļūtenes;
1.1.4. bilžu sūkņu darbība;
1.1.5. ūdensnecaurlaidīgo durvju aizvēršana;
1.1.6. glābšanas laivas nolaišana ūdenī;
1.1.7. kuģa sistēmu, tādu kā katlu, ventilācijas, degvielas sūkņu, avārijas tālvadības apstādināšanas pārbaudes;
1.1.8. stūres iekārtu izmēģinājumi, ieskaitot avārijas stūres iekārtu;
1.1.9. radioiekārtu avārijas strāvas avotu pārbaude;
1.1.10. naftu saturošo ūdeņu separatora pārbaude un, ja iespējams, izmēģinājums;
1.2. gāzu un ķīmisku vielu tankkuģiem papildus šīs nodaļas 1.1.apakšpunktā uzskaitītajam pārbauda arī šādus elementus:
1.2.1. kravas tanku kontroles un drošības iekārtas, kas saistītas ar temperatūru, spiedienu un nepiepildītu tilpumu;
1.2.2. skābekļa analīzes un eksplozijas iespējamības noteikšanas iekārtas, tajā skaitā to kalibrēšanu. Ķīmisko vielu noteikšanas iekārtu pieejamība (silfons) ar pietiekamu skaitu gāzes detektorcauruļu konkrētai kravai, kas tiek pārvadāta;
1.2.3. vai glābšanas komplekti kajītēs nodrošina pietiekamu elpošanas un redzes aizsardzību katrai personai uz kuģa (ja tas prasīts produktiem, kas uzskaitīti Starptautiskajā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi, skatoties, kas piemērojams);
1.2.4. vai pārvadājamais produkts ir iekļauts Starptautiskajā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas, vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi, skatoties, kas piemērojams;
1.2.5. stacionārās ugunsdzēšanas iekārtas uz klāja, kas, atkarībā no pārvadājamā produkta, var būt kā putu, tā sausu ķīmisko vielu vai cita veida;
1.3. beramkravu kuģiem papildus šīs nodaļas 1.1.punktā uzskaitītajam pārbauda arī šādus elementus:

1.3.1. klāja mehānismu pamatu iespējamo koroziju;
1.3.2. lūku vāku iespējamu deformāciju vai koroziju;
1.3.3. iespējamās plaisas vai lokālu koroziju šķērsvirziena starpsienās;
1.3.4. piekļūšanu kravas tilpnēm;
1.3.5. karoga valsts vai klasifikācijas sabiedrības apstiprināti šādi dokumenti:
1.3.5.1. ziņojumi par kuģa konstrukciju apsekojumiem;
1.3.5.2. ziņojumi par stāvokļa novērtējumu;
1.3.5.3. ziņojumi par konstrukciju biezuma mērījumiem;
1.3.5.4. apraksta dokuments, kas noteikts SJO rezolūcijā A.744(18);
1.4. naftas tankkuģiem papildus šīs nodaļas 1.1.punktā uzskaitītajam pārbauda arī šādus elementus:
1.4.1. stacionāro putu ugunsdzēšanas sistēmu uz klāja;
1.4.2. stacionāro ugunsdzēšanas aprīkojumu kopumā;
1.4.3. ugunsdrošības aizbīdņu pārbaude mašīntelpā, sūkņu telpā un dzīvojamās telpās;
1.4.4. inertās gāzes spiedienu un skābekļa saturu tajā;
1.4.5. balasta tankus: pārbauda vismaz vienu balasta tanku kravas tanku rajonā, vispirms no tanka lūkas/iekļūšanas vietas no klāja, un, ja ir pamats turpmākai pārbaudei, tad arī ieejot tajā;
1.4.6. karoga valsts vai klasifikācijas sabiedrības apstiprināti šādi dokumenti:
1.4.6.1. ziņojumi par kuģa konstrukciju apsekojumiem;
1.4.6.2. ziņojumi par stāvokļa novērtējumu;
1.4.6.3. ziņojumi par konstrukciju biezuma mērījumiem;
1.4.6.4. apraksta dokuments, kas noteikts SJO rezolūcijā A.744(18);
1.5. pasažieru kuģiem, papildus šīs nodaļas 1.1.punktā uzskaitītajam pārbauda arī šādus elementus:
1.5.1. ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas;
1.5.2. ugunsdrošo durvju aizvēršanu;
1.5.3. kuģa vispārējās avārijas radiotranslācijas sistēmu;
1.5.4. ugunsgrēka mācību trauksmi, kuras laikā demonstrē ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus un piedalās daļa no pasažieru apkalpojošā personāla;
1.5.5. vadošo apkalpes locekļu zināšanas par kuģa vadības plānu.
2. Veicot šīs nodaļas 1.punktā noteikto paplašinātās inspekcijas programmu, inspektori ņem vērā, ka pārbaudes, kas tieši ietekmē kuģa operācijas, var apdraudēt šo operāciju drošu veikšanu, ja pārbaudes pieprasa veikt šo operāciju laikā.
3. Nepieciešamības gadījumā ar kuģa kapteiņa vai operatora piekrišanu inspekciju var turpināt, kuģim esot reisā no vienas ostas uz citu. Inspektori nedrīkst kavēt kuģa darbību un nedrīkst izraisīt situācijas, kas pēc kuģa kapteiņa uzskatiem varētu apdraudēt pasažieru, komandas vai kuģa drošību.

Jūrniecības departamenta
direktors A. Krastiņš

6.pielikums

Kritēriji kuģa aizturēšanai

1. Pirms lēmuma pieņemšanas par kuģa aizturēšanu inspekcijas gaitā atklāto trūkumu dēļ OVK inspektors piemēro ārējos normatīvos aktos noteiktos un turpmāk 3.,4.,5. un 6.punktā uzskaitītos kritērijus.
2. Ja aizturēšanas iemesls ir bojājumi, kuri radušies negadījumā, kas noticis kuģa pārgājiena laikā uz ostu, “Paziņojums kapteinim par kuģa aizturēšanu” netiek izdots, ja:
2.1. pienācīgi izpildītas prasības, kas paredzētas SOLAS–74 I/11(c) noteikumā par ziņošanu karoga valsts institūcijai, ieceltajam inspektoram vai atzītai organizācijai, kas ir atbildīgi par attiecīgās apliecības izdošanu;
2.2. pirms iebraukšanas ostā kuģa kapteinis vai īpašnieks iesniedzis sīku izklāstu par negadījuma apstākļiem un bojājumiem Latvijas Jūras administrācijai, kā arī informējis par to, kādas ziņas ir sniegtas kuģa karoga valsts administrācijai;

2.3. kuģis veic koriģējošas darbības, kas pēc Latvijas Jūras administrācijas ieskatiem ir pietiekamas;
2.4. pēc ziņojuma par koriģējošo darbību pabeigšanu saņemšanas Latvijas Jūras administrācija ir pārliecinājusies, ka trūkumi, kas apdraudēja drošību, veselību vai vidi, ir novērsti.
3. Pieņemot lēmumu par kuģu aizturēšanu, OVK inspektors ievēro šādus galvenos kritērijus:
3.1. kuģus, kuru tālāka kuģošana nav droša, aiztur pirmās inspekcijas reizē neatkarīgi no tā, cik ilgi plānota kuģa uzturēšanās ostā;
3.2. kuģi aiztur, ja trūkumi ir pietiekami nopietni, lai pirms kuģa iziešanas jūrā inspektoram vēlreiz būtu jāpārbauda, vai trūkumi ir novērsti.
4. Latvijas Jūras administrācija ar jebkuriem līdzekļiem, bet vislabāk – kuģi vēlreiz apmeklējot, pārliecinās, ka konkrētais trūkums ir novērsts pirms atiešanas.
5. Pieņemot lēmumu, vai atklātie trūkumi ir pietiekami nopietni, lai kuģi aizturētu, OVK inspektors vērtē, vai:
5.1. uz kuģa ir derīgi visi nepieciešamie dokumenti;
5.2. kuģa apkalpe atbilst “Apliecībai par kuģa drošu minimālo apkalpi”. Inspekcijas laikā OVK inspektors papildus vērtē, vai kuģis vai tā apkalpe turpmākā pārgājiena laikā spēj:
5.2.1. kuģot droši;
5.2.2. droši veikt kravas operācijas, pārvadāt kravu un uzraudzīt tās stāvokli;
5.2.3. droši ekspluatēt kuģu mehānismus;
5.2.4. uzturēt atbilstošu dzinējiekārtas un stūres iekārtas darbu;
5.2.5. vajadzības gadījumā dzēst ugunsgrēkus visās kuģa daļās;
5.2.6. vajadzības gadījumā ātri un droši pamest kuģi un veikt glābšanas darbus;
5.2.7. nepieļaut vides piesārņošanu;
5.2.8. uzturēt pietiekamu kuģa noturību;
5.2.9. uzturēt pietiekamu ūdensnecaurlaidību;
5.2.10. briesmu situācijās nodrošināt sakarus;
5.2.11. nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus apstākļus uz kuģa;
5.2.12. sniegt maksimālu informāciju, ja notiek negadījums (izmantojot reisa datu reģistrācijas aparatūru).
6. Ja atbilde uz kādu no 5.punktā minētajiem vērtējumiem ir negatīva, tad, ņemot vērā visus atklātos trūkumus, OVK inspektors nopietni apsver, vai kuģi nevajag aizturēt. Vairāku mazāk svarīgu trūkumu kombinācija tāpat var būt pamatojums kuģa aizturēšanai.
7. Trūkumu saraksts, kuru dēļ var kuģi aizturēt:
7.1. Vispārēji trūkumi:
7.1.1. nav derīgu apliecību un citu dokumentu, ko pieprasa attiecīgie normatīvie akti. Tomēr kuģiem, kas izmanto tādu valstu karogus, kas nav konvenciju (attiecīgo normatīvo aktu) līgumslēdzējas puses vai nav ieviesušas kādu citu normatīvo aktu, nav obligāts pienākums saņemt konvencijās vai citos normatīvajos aktos paredzētās apliecības. Tāpēc minēto apliecību trūkums nevar būt par tiešu iemeslu tādu kuģu aizturēšanai;

7.1.2. tomēr, piemērojot “vienādas attieksmes” principu, pirms kuģa iziešanas jūrā nepieciešama būtiska kuģa atbilstība 7.1.1.punktā minēto dokumentu prasībām.
7.2. Jomas, ko regulē SOLAS konvencija (atsauces dotas iekavās):
7.2.1. pienācīgi nedarbojas dzeniekārta vai citi būtiski mehānismi, kā arī elektroiekārtas;
7.2.2. nav pietiekami tīra mašīntelpa, bilžās ir pārlieku daudz eļļaina ūdens, cauruļu izolācija, tajā skaitā mašīntelpā izplūdes cauruļu izolācija ir nosmērēta ar naftas produktiem, pienācīgi nedarbojas bilžu atsūknēšanas iekārtas;
7.2.3. pienācīgi nedarbojas avārijas ģenerators, apgaismojums, akumulatori un slēdži;
7.2.4. pienācīgi nedarbojas galvenā un avārijas stūres iekārta;
7.2.5. nav individuālo dzīvības glābšanas līdzekļu, kolektīvo glābšanas līdzekļu un to nolaišanas iekārtu, glābšanas līdzekļu skaits ir nepietiekams vai tie ir būtiski nolietojušies;
7.2.6. nav ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, ugunsgrēka trauksmes signalizācijas, ugunsdzēšanas aprīkojuma, stacionāro ugunsdzēšanas iekārtu, ventilācijas vārstu, ugunsdrošības aizbīdņu un degvielas padeves ātrās noslēgšanas ierīču, tās neatbilst prasībām vai arī tās ir būtiski nolietojušās un nespēj pildīt savas funkcijas;
7.2.7. uz tankkuģu kravas klāja nav atbilstošu ugunsdzēsības līdzekļu vai tie ir būtiski nolietojušies, vai nedarbojas;
7.2.8. nav gaitas uguņu, signālzīmju vai skaņu signālu, tie neatbilst prasībām vai ir būtiski nolietojušies;
7.2.9. nav radioiekārtu sakaru nodrošināšanai briesmu gadījumos vai drošības nolūkos vai tās pienācīgi nedarbojas;
7.2.10. nav atbilstošu navigācijas iekārtu vai tās pienācīgi nedarbojas, ņemot vērā Solas V/12(o) noteikumu;
7.2.11. nav koriģētu navigācijas karšu vai citu navigācijas publikāciju, kas nepieciešamas paredzētajam pārgājienam, ņemot vērā to, ka var izmantot elektroniskās kartes kā papīra karšu aizstājējas;
7.2.12. kravas sūkņu telpās nav nedzirksteļojošas izplūdes ventilācijas (Solas II–2/59.3.1 noteikums);
7.2.13. nopietni trūkumi kuģa ekspluatācijas organizācijā, kas noteikta Parīzes memoranda 1.pielikuma sadaļā 5.5;
7.2.14. apkalpes locekļu skaits, komplektēšana vai kvalifikācija neatbilst apliecībai “Par drošu kuģa minimālo apkalpi”;
7.2.15. netiek veikta paplašināto apsekošanu programma saskaņā ar SOLAS XI nodaļas 2.noteikumu;
7.2.16. nav vai nedarbojas reisa datu reģistrators (RDR), ja tā lietošana ir obligāta.
7.3. Jomas, ko regulē Starptautiskais ķīmisko beramkravu (lejamkravu) kodekss (IBC) (atsauces dotas iekavās):
7.3.1. tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas Piemērotības apliecībā, vai nav informācijas par kravu (16.2);
7.3.2. nav augsta spiediena drošības iekārtu vai tās ir bojātas (8.2.3);
7.3.3. nedroša vai kodeksa prasībām neatbilstoša elektroinstalācija (10.2.3);
7.3.4. dzirksteļošanas avoti bīstamās vietās (11.3.15);
7.3.5. īpašu prasību pārkāpumi (15);
7.3.6. pārsniegts maksimāli pieļaujamais kravas daudzums vienā tankā (16.1);
7.3.7. jūtīgu produktu nepietiekama siltumizolācija (16.6).
7.4. Jomas, ko regulē Starptautiskais sašķidrināto gāzu pārvadāšanas kodekss (IGC) (atsauces dotas iekavās):
7.4.1. tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas apliecībā par kuģu piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi, Starptautiskā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas, apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai nav informācijas par kravu (18.1);
7.4.2. nav dzīvojamo vai dienesta telpu noslēgšanas ierīču (3.2.6);
7.4.3. starpsienas nav gāzes necaurlaidīgas (3.3.2);
7.4.4. bojātas gaisa slūžas (3.6);
7.4.5. nav ātrās noslēgšanas vārstu vai tie ir bojāti (5.6);

7.4.6. nav drošības vārstu vai tie ir bojāti (8.2);
7.4.7. nedroša vai kodeksa prasībām neatbilstoša elektroinstalācija (10.2.4);
7.4.8. kravas telpās nedarbojas ventilācija (12.1);
7.4.9. nedarbojas kravas tilpņu spiediena trauksmes signalizācija (13.4.1);
7.4.10. bojāts gāzes detektors vai toksiskās gāzes detektors (13.6);
7.4.11. tiek pārvadātas vielas, kuras nepieciešams inhibitēt (nomākt, palēnināt), ja kuģim nav derīga inhibitēšanas sertifikāta (17/19);
7.5. Jomas, ko regulē LL 66 konvencija:

7.5.1. uz klāja un korpusa apšuvuma ievērojamās platībās atklāti bojājumi, korozija vai apšuvuma un ar to saistītā karkasa deformācija, kas ietekmē kuģa jūrasspēju vai spēju izturēt lokālas slodzes, ja vien nav veikti atbilstoši pagaidu remontdarbi tā, lai varētu veikt pārgājienu līdz ostai, kur paredzēts veikt pilnvērtīgus remonta darbus;
7.5.2. konstatēts kuģa nepietiekamas noturības gadījums;
7.5.3. nav pietiekamas un uzticamas informācijas atzītā formā, kas ātri un vienkārši ļautu kuģa kapteinim veikt kuģa iekraušanu un nostabilizēšanu tādā veidā, ka droša noturības rezerve tiek uzturēta jebkurā brīdī visos mainīgos pārgājiena apstākļos un netiek pieļautas nepieņemamas slodzes uz kuģa konstrukcijām;
7.5.4. nav kuģa atveru noslēgšanas iekārtu, lūku noslēgšanas aprīkojuma un ūdensnecaurlaidīgu durvju vai tās būtiski nolietotas vai bojātas;
7.5.5. kuģis ir pārkrauts;
7.5.6. nav iegrimes zīmju vai nav iespējams tās nolasīt.
7.6. Jomas, ko regulē Marpol konvencijas I pielikums (atsauces dotas iekavās):
7.6.1. nav naftas produktus saturoša ūdens filtrēšanas aprīkojuma, naftas izplūdes uzraudzības un kontroles sistēmas vai 15 ppm trauksmes signalizācijas aprīkojuma vai tas ir būtiski nolietojies, vai nedarbojas pieņemami;
7.6.2. sateču ūdeņu vai naftas produktu atlieku uzglabāšanas tanku tilpums nav pietiekams paredzētajam pārgājienam;
7.6.3. nav pieejams naftas operāciju žurnāls (20 (5));
7.6.4. ierīkots nelikumīgs izplūdes apvedceļš;
7.6.5. nav apskates ziņojuma vai tas neatbilst MARPOL konvencijas 13.G(3)(b) noteikumam.
7.7. Jomas, ko regulē MARPOL konvencijas II pielikums (atsauces dotas iekavās):
7.7.1. nav P&A rokasgrāmatas;
7.7.2. krava nav sadalīta kategorijās (3(4));
7.7.3. nav pieejams kravas žurnāls (9(6));
7.7.4. tiek pārvadātas naftai līdzīgas vielas, neievērojot attiecīgās prasības vai bez atbilstoši grozītas apliecības (14);
7.7.5. ierīkots nelikumīgs izplūdes apvedceļš.
7.8. Jomas, ko regulē STCW konvencija:
7.8.1. apkalpes locekļiem nav attiecīgo vai atbilstošu apliecību, derīgu pagaidu atļauju, vai arī tie nevar uzrādīt dokumentālu pierādījumu par to, ka karoga valsts administrācijai ir iesniegts pieteikums pēc apstiprinājuma;
7.8.2. nav ievērotas karoga valsts administrācijas noteiktās apkalpes drošas komplektēšanas prasības;
7.8.3. klāja vai mašīnas sardzes kārtība neatbilst prasībām, kādas konkrētam kuģim noteikusi karoga valsts administrācija;
7.8.4. sardzē nav personas, kura būtu kvalificēta rīkoties ar drošai kuģošanai, drošiem radio sakariem vai jūras piesārņošanas novēršanai būtiski svarīgu aprīkojumu;
7.8.5. nav pierādījumu profesionālai piemērotībai veikt pienākumus, kas jūrniekiem uzdoti attiecībā uz kuģa drošību un piesārņojuma novēršanu;
7.8.6. nespēja nodrošināt pirmo sardzi, uzsākot pārgājienu, vai turpmākās sardzes maiņas ar cilvēkiem, kas būtu pietiekami atpūtušies un citādi piemēroti pienākumu veikšanai.

7.9. Jomas, ko regulē SDO konvencijas:
7.9.1. nav pietiekamu pārtikas krājumu pārgājienam līdz nākamajai ostai;
7.9.2. nav pietiekamu dzeramā ūdens krājumu pārgājienam līdz nākamajai ostai;
7.9.3. uz kuģa ir galēji antisanitāri apstākļi;
7.9.4. nav apkures iespēju dzīvojamās telpās uz kuģiem, kuri kuģo rajonos, kur var būt īpaši zema temperatūra;
7.9.5. pārmērīgi daudz atkritumu, koridori un dzīvojamās telpas aizsprostotas ar aprīkojumu vai kravu, vai pastāv citi bīstami apstākļi;
7.9.6. skaidrs pierādījums, ka apkalpes locekļi, kuriem jānodrošina pirmo sardzi, ir pārāk noguruši.
7.10. Kuģis nav jāaiztur, ja pienācīgi nedarbojas (vai nav pienācīgi uzturēta) inertās gāzes sistēma vai ar kravu saistīts aprīkojums vai mehānismi, tas uzskatāms par pietiekamu pamatu kravas operāciju apturēšanai.
7.11. Šo pielikumu 7.punktā uzskaitīto trūkumu saraksts nav visaptverošs. Tikai trūkumi, kas ir par pamatu aizturēšanai jomās, kurām piemēro STCW konvencijas un kuri uzskaitīti 7.8. punktā, ir vienīgais pamats aizturēšanai saskaņā ar minēto konvenciju.

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš

7.pielikums

Minimālās prasības OVK inspektoriem

1. OVK inspektors ir persona, kuru Latvijas Jūras administrācija pilnvaro veikt ostas valsts kontroli.
2. Minimālās prasības OVK inspektora kvalifikācijai:
2.1. vismaz viena gada darba pieredze karoga valsts kontroles inspektora amatā, veicot inspekcijas un kuģa apliecību izdošanu saskaņā ar konvenciju prasībām, kuram ir vismaz viena no šādām kvalifikācijām :
2.1.1. kapteiņa diploms, kas dod tiesības vadīt kuģi ar tilpību 1600BT un lielāku, atbilstoši STCW konvencijas II/2.noteikuma prasībām;
2.1.2. vecākā mehāniķa diploms, kas dod tiesības strādāt uz kuģa, kura galvenā dzinēja jauda ir 3000 KW un lielāka, atbilstoši STCW konvencijas III/2.noteikuma prasībām;
2.1.3. nokārtots eksāmens kuģu būves inženiera, mehānikas inženiera vai inženiera ar jūrniecības jomu saistītā specialitātē un darba pieredze šajā specialitātē vismaz piecus gadus;
2.2. inspektoriem, kuru kvalifikācija atbilst šī pielikuma 2.1.1.apakšpunktā un 2.1.2.apakšpunktā minētajam, nepieciešama arī vismaz piecu gadu darba pieredze jūrā, atbilstoši vai nu klāja vai mašīnas apkalpes virsnieku amatos; vai
2.3. atbilstoša augstākā izglītība vai cita līdzvērtīga apmācība, kuģošanas drošības inspektoru skolas izglītība un diploms un vismaz divu gadu pieredze karoga valsts kontroles inspektora amatā, veicot inspekcijas un apliecību izdošanu saskaņā ar konvenciju prasībām;
2.4. angļu valodas prasme;
2.5. starptautisko konvenciju noteikumu un kārtības, kādā tiek veikta ostas valsts kontrole, pārzināšana.
3. OVK inspektora amatā var strādāt arī personas, kuras Latvijas Jūras administrācija pieņēmusi darbā un kuras neatbilst visiem iepriekš noteiktajiem kritērijiem.

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš

8.pielikums

Informācijas publicēšana par kuģu aizturēšanu un inspekcijām

1. Informācijā, ko publicē saskaņā ar šo noteikumu 56.punktu, iekļauj šādas ziņas:
1.1. kuģa vārdu;
1.2. SJO numuru;
1.3. kuģa tipu;
1.4. bruto tilpību;
1.5. būves gadu, kas norādīts kuģa drošības apliecībā;

1.6. kuģa īpašnieka vai operatora vārdu vai nosaukumu un adresi;
1.7. ja kuģī pārvadā šķidras vai cietas neiepakotas kravas, fraktētāja, kas atbild par kuģa izvēli, nosaukumu, adresi, un frakta tipu;
1.8. karoga valsti;
1.9. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības, kuras konkrētam kuģim izdevušas klases apliecības, ja tādas ir;
1.10. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības vai jebkuru citu subjektu, kas konkrētam kuģim karoga valsts vārdā izdevis konvencijās paredzētās apliecības;
1.11. iepriekšējās paplašinātās inspekcijas ostu un datumu, vajadzības gadījumā norādot, vai ir dots rīkojums par aizturēšanu;
1.12. ostu un datumu, kad notikusi pēdējā speciālā pārbaude, kā arī organizācijas nosaukumu, kura šo pārbaudi ir veikusi;
1.13. aizturēšanas reižu skaitu iepriekšējos 24 mēnešos;
1.14. aizturēšanas valsti un ostu;
1.15. datumu, kad atcelts lēmums par aizturēšanu;
1.16. aizturēšanas ilgumu dienās;
1.17. atklāto trūkumu skaitu un skaidrus un precīzi formulētus aizturēšanas iemeslus;
1.18. pasākumu aprakstu, ko veikusi karoga valsts administrācija un klasifikācijas sabiedrība, reaģējot uz kuģa aizturēšanu;
1.19. ja kuģim tiek aizliegta iebraukšana Eiropas Savienības ostās – skaidrus un precīzi formulētus šī aizlieguma iemeslus;
1.20. norādi, vai klasifikācijas sabiedrība vai cita privāta struktūra, kas veikusi attiecīgo apsekošanu, ir atbildīga saistībā ar trūkumiem, kas katrs atsevišķi vai visi kopā devuši iemeslu aizturēšanai;
1.21. to pasākumu aprakstu, kas veikti gadījumos, kad kuģim dota atļauja pārgājienam uz tuvāko piemēroto remonta rūpnīcu, vai kad kuģim aizliegta iebraukšana visās Eiropas Savienības ostās.
2. Ievietojamā informācijā SIReNAC sistēmā par inspicētajiem kuģiem iekļauj šādas ziņas:
2.1. kuģa vārdu;
2.2. SJO numuru;
2.3. kuģa tipu;
2.4. bruto tilpību;
2.5. būves gadu;
2.6. kuģa īpašnieka vai operatora vārdu vai nosaukumu un adresi;
2.7. ja kuģi pārvadā šķidras vai cietas neiepakotas kravas, fraktētāja, kas atbild par kuģa izvēli, nosaukumu un adresi, un frakta tipu;
2.8. karoga valsti;
2.9. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības, kuras konkrētam kuģim izdevušas klases apliecību, ja tāda ir;

2.10. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības vai jebkuru citu subjektu, kas konkrētam kuģim karoga valsts vārdā izdevis konvencijās paredzētās apliecības, minot arī attiecīgās apliecības;
2.11. inspekcijas valsti, ostu un laiku;
2.12. trūkumu skaitu un raksturu.

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš

9.pielikums

Ziņojums par inspekciju

Inspekcijas ziņojumā iekļauj šādas ziņas:
1.Vispārējo informāciju:
1.1. kompetento institūciju, kas rakstījusi ziņojumu;
1.2. inspekcijas laiku un vietu;
1.3. pārbaudītā kuģa vārdu;
1.4. karogu;
1.5. kuģa tipu;
1.6. SJO numuru;
1.7. izsaukuma signālu;
1.8. bruto tilpību;
1.9. dedveitu (vajadzības gadījumā);
1.10. būves gadu, kas norādīts kuģa drošības apliecībās;
1.11. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības, kuras konkrētam kuģim izdevušas klases apliecības, ja tādas ir;
1.12. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības vai jebkuru citu subjektu, kas konkrētam kuģim karoga valsts vārdā izdevis konvencijās paredzētās apliecības;
1.13. kuģa īpašnieka vai operatora vārdu vai nosaukumu un adresi;
1.14. ja kuģis pārvadā lejamkravas vai beramkravas, fraktētāja, kas atbild par kuģa izvēli, nosaukumu un adresi, un frakta tipu;
1.15. inspekcijas ziņojuma sastādīšanas galīgo datumu;
1.16. norādi, ka detalizētāku informāciju par inspekciju vai aizturēšanu var publicēt.
2. Informāciju saistībā ar inspekciju:
2.1. apliecības, kas izdotas, piemērojot šajos noteikumos minētās konvencijas, norādot institūciju vai organizāciju, kas izdevusi attiecīgās apliecības, to izdošanas datumu un derīguma termiņu;
2.2. kuģa daļas un elementus, kas pārbaudīti (detalizētās vai paplašinātas inspekcijas gadījumā);
2.3. inspekcijas tipu (inspekcija, detalizēta inspekcija, paplašināta inspekcija, atkārtota inspekcija, atkārtota aizturēšana, koncentrēta inspekciju kampaņa, darbības trauksmju gadījumā pārbaude);

2.4. imitētās trauksmes;
2.5. informāciju par pēdējo ikgadējo jeb starpapskati;
2.6. kuģu trūkumu veidus;
2.7. veicamos pasākumus.
3. Papildu informāciju aizturēšanas gadījumā:
3.1. “Paziņojuma kapteinim par kuģa aizturēšanu” izdošanas datumu;
3.2. “Paziņojuma par kuģa atbrīvošanu” izdošanas datumu;
3.3. trūkumu raksturu, kas pamato kuģa aizturēšanu (atsauces uz konvencijām, kad tās ir piemērojamas);
3.4. informāciju par pēdējo starpapskati vai ikgadējo apskati;
3.5. klasificēšanas sabiedrības vai cita privāta struktūra, kas veikusi apskati, atbild par trūkumiem, kas katrs atsevišķi vai visi kopā ir iemesls aizturēšanai, kas ir piemērojams;
3.6. veicamos pasākumus.

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš

10.pielikums

Ziņas, ko sniedz Latvijas Jūras administrācija

1. Katru gadu Latvijas Jūras administrācija, vēlākais līdz 1.aprīlim, sniedz Eiropas Komisijai šādus datus par iepriekšējo gadu:
1.1. inspektoru skaitu, kuri darbojas tās vārdā ostas valsts kontroles sistēmā. Šo informāciju iesniedz, aizpildot 1.tabulu:

1.tabula

Šo informāciju sniedz valsts līmenī un par katru Latvijas ostu. Šajā pielikumā osta nozīmē atsevišķu ostu un ģeogrāfisku platību, kurā darbojas inspektors vai inspektoru grupa, vajadzības gadījumā aptverot vairākas atsevišķas ostas. Viens inspektors drīkst strādāt vairāk nekā vienā ostā/ģeogrāfiskā platībā.

1.2. Atsevišķu kuģu, kas iebraukuši Latvijas ostās, skaitu.
2. Latvijas Jūras administrācija katrus sešus mēnešus iesniedz Eiropas Komisijai Latvijas ostās ienākušo kuģu sarakstu, kurā min kuģa SJO numuru un ienākšanas datumu. Šajā sarakstā netiek norādīti kuģi, kuri veic regulāru prāmju satiksmi. Kā alternatīvu iepriekš minētajam SIReNAC sistēmā ievada kuģus, kas ik dienas ienākuši Latvijas ostās ārpus regulārās prāmju satiksmes, SJO numuru un iebraukšanas datumu.
3. Latvijas Jūras administrācija iesniedz Eiropas Komisijai šī pielikuma 2.punktā minētās regulārās prāmju satiksmes sarakstus, kā arī informē par visām izmaiņām šajā satiksmē.

Jūrniecības departamenta

direktors A.Krastiņš

11.pielikums

Iebraukšanas aizliegums ostās

1. Kuģu kategorijas, kurām var aizliegt iebraukšanu Eiropas Savienības ostās:
1.1. gāzu un ķimikāliju tankkuģi;
1.2. beramkravu kuģi;
1.3. naftas tankkuģi;
1.4. pasažieru kuģi.
2. Procedūras saistībā ar aizliegumu iebraukt Eiropas Savienības ostās:
2.1. ja ir konstatēta kuģa atbilstība šo noteikumu 29.punktam un kuģis Latvijas ostā ir aizturēts attiecīgi otro vai trešo reizi, Latvijas Jūras administrācija rakstveidā informē kuģa kapteini un īpašnieku vai operatoru par kuģa iebraukšanas aizlieguma orderi. Latvijas Jūras administrācija informē arī karoga valsts administrāciju, attiecīgo klasifikācijas sabiedrību, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Komisiju, Jūrlietu administratīvo centru (Centre administratif des affaires maritimes) un Parīzes memoranda sekretariātu;
2.2. kuģa iebraukšanas aizlieguma orderis stājas spēkā uzreiz pēc atļaujas sniegšanas kuģim iziet jūrā pēc tam, kad trūkumi, kas bijuši par pamatu kuģa aizturēšanai Latvijas ostās, ir novērsti.
3. Lai panāktu iebraukšanas aizlieguma ordera atcelšanu, kuģa īpašnieks vai operators iesniedz oficiālu pieprasījumu Latvijas Jūras administrācijai, pievienojot kuģa karoga valsts administrācijas izdotu apliecību, kas liecina, ka kuģis pilnībā atbilst attiecīgajiem konvenciju noteikumiem. Vajadzības gadījumā kuģa īpašnieks vai operators kopā ar pieprasījumu atcelt iebraukšanas aizlieguma orderi iesniedz arī klasifikācijas sabiedrības, kuras klase ir bijusi piešķirta šim kuģim, izdotu apliecību, kas liecina, ka kuģis atbilst attiecīgās klasifikācijas sabiedrības noteiktajiem klases standartiem.
4. Iebraukšanas aizlieguma orderi atceļ tikai pēc Latvijas Jūras administrācijas OVK inspektoru veiktas kuģa atkārtotas inspekcijas kādā no ostām un ja ir saņemti pierādījumi, ka kuģis pilnībā atbilst starptautisko konvenciju spēkā esošajām prasībām.
5. Ja osta, par ko ir panākta šī pielikuma 4.punktā minētā vienošanās, atrodas Eiropas Savienības teritorijā, šīs ostas valsts kompetenta institūcija ar Latvijas Jūras administrācijas piekrišanu drīkst atļaut kuģim ienākt attiecīgajā ostā tikai tādēļ, lai veiktu atkārtotu inspekciju un pārbaudītu, vai kuģis atbilst šī pielikuma 3.punktā minētajiem nosacījumiem.
6. Atkārtota inspekcija tiek veikta paplašinātās inspekcijas apjomā. Paplašinātās inspekcijas izmaksas sedz kuģa īpašnieks vai operators.
7. Ja paplašinātās inspekcijas rezultāti apmierina Latvijas Jūras administrāciju, iebraukšanas aizlieguma orderis tiek atcelts saskaņā ar šī pielikuma 3.punktu. Kuģa īpašnieku vai operatoru par to informē rakstveidā.
8. Latvijas Jūras administrācija informē par savu lēmumu karoga valsts administrāciju, attiecīgo klasifikācijas sabiedrību, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Komisiju, Jūrlietu administratīvo centru un Parīzes memoranda sekretariātu.
9. Informāciju par kuģiem, kuriem aizliegts iebraukt Eiropas Savienības ostās, padara pieejamu SIReNAC sistēmā un publicē saskaņā ar šo noteikumu 56.punktā un 8.pielikumā noteikto.

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš

12.pielikums

Starptautiskās un Eiropas Savienības prasības par reisa datu reģistrācijas sistēmām

1. Šajā punktā turpmāk uzskaitīto klašu kuģus, ja tie piestāj Eiropas Savienības ostās, aprīko ar reisa datu reģistrācijas sistēmu, kas atbilst SJO Rezolūcijā A.861(20) noteiktajiem darbības standartiem un Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (SEK) standartā Nr.61996 noteiktajiem inspekcijas standartiem:
1.1. pasažieru kuģus, kas uzbūvēti 2002.gada 1.jūlijā vai vēlāk;
1.2. ro–ro pasažieru kuģus, kas uzbūvēti līdz 2002.gada 1.jūlijam, ne vēlāk kā līdz pirmajai pārbaudei 2002.gada 1.jūlijā vai vēlāk;
1.3. pasažieru kuģus, izņemot ro–ro pasažieru kuģus, kas uzbūvēti līdz 2002.gada 1.jūlijam, ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim;
1.4. kuģus, kas nav pasažieru kuģi, ar tilpību 3000BT un vairāk, kuri uzbūvēti 2002.gada 1.jūlijā vai vēlāk.
2. Šajā punktā turpmāk uzskaitīto klašu kuģus, kas uzbūvēti līdz 2002.gada 1.jūlijam, aprīko ar reisa datu reģistrācijas sistēmu, kas atbilst attiecīgiem SJO standartiem:
2.1. kravas kuģus ar tilpību 20 000BT un vairāk – ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.janvārim;
2.2. kravas kuģus, kuru tilpība ir 3000BT un lielāka, bet mazāka kā 20 000BT – ne vēlāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim.

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
13.pielikums