• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai mazinātu valstī makroekonomiskos riskus. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.07.2004., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91257

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ogu parāde muzejā

Vēl šajā numurā

16.07.2004., Nr. 112

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai mazinātu valstī makroekonomiskos riskus

Vakar Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs informēja par bankas padomes viedokli būtiskos makroekonomikas jautājumos un konkrētu rīcību šo jautājumu risināšanai.

I. Rimšēvičs vērsa uzmanību uz satraucošo situāciju Latvijas tautsaimniecībā. Viņš norādīja, ka inflācijas līmeni jūnijā, salīdzinot ar maiju, izdevies samazināt diemžēl tikai par 0,1 procentu, bet šis rezultāts nav pietiekams. Visticamākais, sacīja Latvijas Bankas prezidents, inflācijas līmenis nesamazināsies arī turpmākajos mēnešos. Tādas prognozes izdarīt liek straujais Latvijas ekonomikas pieau-guma temps un kreditēšanas apjomi. I. Rimšēvičs norādīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bijis lielāks, nekā Latvijas Banka prognozējusi, un ievērojami palielinājušies arī kreditēšanas apjomi. Tādējādi izveidojusies situācija, kad iekšējais pieprasījums nosaka augstu inflācijas līmeni. I. Rimšēvičs arī pauda bažas par Latvijas valsts fiskālās politikas atbilstību situācijai, kā pozitīvus piemērus minot kaimiņvalstis. Kā zināms, Latvijā līdz 2007. gadam tiek plānots budžeta deficīts divu procentu apmērā no IKP. I. Rimšēvičs teica, ka šāda fiskālā politika var mazināt ārvalstu investoru uzticību Latvijas ekonomikai. Jāatzīmē, ka Lietuva paredz budžeta deficīta samazināšanu, bet Igaunijā līdz 2008. gadam ieplānots sabalansēts budžets. Latvijas Bankas prezidents aicināja valdību nepieļaut par 1,5 procentiem no IKP augstāku budžeta deficītu.
Latvijas Bankas padome lēmusi par veicamo inflācijas samazināšanai. Tas nepieciešams, jo inflācijas pieaugums vissmagāk skar maznodrošinātās personas, tostarp daudzus pensionārus. Bankas padome nolēmusi nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredītprocentu likmes. Taču, lai mazinātu makro-ekonomiskos riskus, ko izraisa iekšējais pieprasījums un no tā izrietošā inflācija, Latvijas Banka no trim uz četriem procentiem palielinājusi obligāto rezervju normu bankām un ārvalstu banku filiālēm. Sekas tam var būt dažādas, taču tas ļaus sasniegt galveno mērķi – samazināt pieprasījumu pēc kredītiem un iekšējo pieprasījumu. Latvijas Bankas prezidents teica, ka tuvākajā laikā plāno tikties ar mūsu valsts komercbanku vadītājiem, lai pārrunātu makroekonomisko situāciju un meklētu iespējamos risinājumus. I. Rimšēvičs arī izteica gandarījumu par komercbanku vadītāju augušo sapratni attiecībā uz nepieciešamību samazināt kreditēšanas apjomus.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!