Lai mazinātu valstī makroekonomiskos riskus
Vakar Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs informēja par bankas padomes viedokli būtiskos makroekonomikas jautājumos un konkrētu rīcību šo jautājumu risināšanai.
I. Rimšēvičs vērsa uzmanību uz
satraucošo situāciju Latvijas tautsaimniecībā. Viņš norādīja, ka
inflācijas līmeni jūnijā, salīdzinot ar maiju, izdevies samazināt
diemžēl tikai par 0,1 procentu, bet šis rezultāts nav pietiekams.
Visticamākais, sacīja Latvijas Bankas prezidents, inflācijas
līmenis nesamazināsies arī turpmākajos mēnešos. Tādas prognozes
izdarīt liek straujais Latvijas ekonomikas pieau-guma temps un
kreditēšanas apjomi. I. Rimšēvičs norādīja, ka šā gada pirmajā
ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bijis lielāks,
nekā Latvijas Banka prognozējusi, un ievērojami palielinājušies
arī kreditēšanas apjomi. Tādējādi izveidojusies situācija, kad
iekšējais pieprasījums nosaka augstu inflācijas līmeni. I.
Rimšēvičs arī pauda bažas par Latvijas valsts fiskālās politikas
atbilstību situācijai, kā pozitīvus piemērus minot kaimiņvalstis.
Kā zināms, Latvijā līdz 2007. gadam tiek plānots budžeta deficīts
divu procentu apmērā no IKP. I. Rimšēvičs teica, ka šāda fiskālā
politika var mazināt ārvalstu investoru uzticību Latvijas
ekonomikai. Jāatzīmē, ka Lietuva paredz budžeta deficīta
samazināšanu, bet Igaunijā līdz 2008. gadam ieplānots sabalansēts
budžets. Latvijas Bankas prezidents aicināja valdību nepieļaut
par 1,5 procentiem no IKP augstāku budžeta deficītu.
Latvijas Bankas padome lēmusi par veicamo inflācijas
samazināšanai. Tas nepieciešams, jo inflācijas pieaugums
vissmagāk skar maznodrošinātās personas, tostarp daudzus
pensionārus. Bankas padome nolēmusi nemainīt refinansēšanas,
banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredītprocentu
likmes. Taču, lai mazinātu makro-ekonomiskos riskus, ko izraisa
iekšējais pieprasījums un no tā izrietošā inflācija, Latvijas
Banka no trim uz četriem procentiem palielinājusi obligāto
rezervju normu bankām un ārvalstu banku filiālēm. Sekas tam var
būt dažādas, taču tas ļaus sasniegt galveno mērķi – samazināt
pieprasījumu pēc kredītiem un iekšējo pieprasījumu. Latvijas
Bankas prezidents teica, ka tuvākajā laikā plāno tikties ar mūsu
valsts komercbanku vadītājiem, lai pārrunātu makroekonomisko
situāciju un meklētu iespējamos risinājumus. I. Rimšēvičs arī
izteica gandarījumu par komercbanku vadītāju augušo sapratni
attiecībā uz nepieciešamību samazināt kreditēšanas apjomus.
Juris Bārtulis, “LV”