Skolas vecuma bērni ēd veselīgi

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijā skolas vecuma bērni, tāpat kā cituviet bijušajās Padomju Savienības republikās, uzturā lieto pārsvarā veselīgu pārtiku. No liekā svara problēmām cieš apmēram 5% 12 līdz 15 gadus vecu pusaudžu. Pētījumu par to veicis Veselības veicināšanas centrs (VVC).

Salīdzinājumā ar dažām Rietumeiropas valstīm – Lielbritāniju, Dāniju, Īriju, kā arī ASV – tie ir pozitīvi vērtējami rādītāji. Minētajās valstīs no liekā svara cieš apmēram ceturtdaļa pusaudžu. Šī tendence daļēji tiek skaidrota ar Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši zemo pirktspēju, kas vismaz pagaidām neatļauj bērniem pārmērīgi uzturā lietot neveselīgo pārtiku – hamburgerus, čipsus un gāzētās limonādes.
Bez tam Austrumeiropas iedzīvotāju jaunā paaudze, salīdzinot ar vienaudžiem Eiropas rietumos un Ziemeļamerikā, vairāk kustas – izvēlas ceļu uz skolu mērot kājām, nevis izmanto transportu un arī brīvajā laikā nodarbojas ar sportu vai vienkārši rotaļājas māju pagalmos un parkos, izvēloties tādas spēles, kurās daudz jākustas.
Salīdzinoši bēdīgāka situācija Latvijā ir ar pieaugušajiem – no liekā svara izraisītajām problēmām cieš apmēram 40% vīriešu un 42% sieviešu, turklāt šis skaits saglabājas nemainīgs jau vismaz sešus gadus. Arī pieaugušo “kategorijā” pārliecinošas līderes aptaukojušos cilvēku ziņā ir Lielbritānija un ASV, kur no liekā svara cieš vairāk nekā puse iedzīvotāju, taču novērojumi liecina, ka Latvija šīm tendencēm “seko” ar aptuveni piecu gadu kavēšanos.
Pēdējā laikā gan cilvēki Latvijā vairāk uzmanības sāk pievērst pārtikai – vairāk lieto pilngraudu produktus, augļus un dārzeņus, bet mazāk sāli. No 39% iedzīvotāju 1998.gadā līdz 28% šobrīd samazinājies augstā tauku satura piena lietotāju īpatsvars. Taču Latvijas darbspējīgajiem iedzīvotājiem katastrofāli trūkst fizisko aktivitāšu, pietiekama fiziskā slodze ir tikai 40% vīriešu un 31% sieviešu.
Ja Latvijas iedzīvotāji uzturā lietotu tikai veselīgu pārtiku, vidējais dzīves ilgums valstī sievietēm varētu pieaugt par pieciem, bet vīriešiem – pat septiņiem līdz desmit gadiem.

“LV” informācija