Diskutē par banku devumu tautsaimniecības attīstībā
Kaut arī Latvijas tautsaimniecībā pēdējā laikā vērojama strauja attīstība, mūsu valsts tiek arī kritizēta – gan par augsto inflācijas līmeni, gan mūsu vēlmi nākamgad tērēt lielas naudas summas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un cita ES finansējuma apgūšanai, kas paredzēts arī 2005.gada budžeta projektā. Par papildu riskiem, ko rada šīs problēmas, un iespējamajiem ceļiem to risināšanā 14.oktobrī Finanšu ministrijā notikušajā diskusijā sprieda Latvijas vadošie finansisti.
Diskusija bija veltīta oktobra
beigās gaidāmās starptautiskās konferences “Bankas un finanses
Baltijā” 10 gadu jubilejai un banku nozares sasniegumiem Baltijas
valstīs pēdējos desmit gados.
Galvenais temats, kam pievērsās sarunas dalībnieki, bija saistīts
ar banku sektora ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā
pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Lai gan šogad salīdzinājumā ar
pagājušo gadu apmēram uz pusi pieaudzis mūsu valsts uzņēmumiem un
privātpersonām izsniegto kredītu apjoms, kas joprojām turpina
augt, diskusijas dalībnieki nebūt neuzskata, ka tādēļ būtu
iespējama Latvijas banku sektora un ekonomikas pārkaršana un
varētu iestāties ekonomiskā krīze.
“Hansabankas” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma uzsvēra, ka
mūsu ekonomika ir lielā mērā atkarīga no pasaulē notiekošajiem
procesiem un situācija Latvijā nav analizējama “kā pēc mācību
grāmatas, pasakot, ka konkrētais iekšzemes kopprodukta (IKP)
pieauguma temps pašlaik Latvijai ir pārāk straujš. Varbūt tieši
otrādi – straujie IKP un kreditēšanas pieauguma tempi
Latvijai šobrīd ir normāli”. Bankas vadītāja pašreizējo situāciju
nevērtēja kā draudīgu.
Neviena institūcija nav izpētījusi un argumentēti deklarējusi,
kādi kreditēšanas un inflācijas pieauguma tempi Latvijā
pašreizējos apstākļos ir normāli, norādīja Latvijas Komercbanku
asociācijas prezidents Teodors Tverijons. Pārspīlēti sakāpināto
interesi par ekonomikas pārkāršanas draudiem un pārāk augstiem
kreditēšanas tempiem Latvijā, viņaprāt, radījusi Latvijas Banka.
“Tas, kas citiem ir nenormāli, mums varbūt ir normāli,” sprieda
T.Tverijons, atgādinot, ka Eiropā vidējais kreditēšanas līmenis
(izsniegtie kredīti salīdzinājumā ar IKP) ir 160%, bet Latvijā –
tikai 47%, tātad gandrīz četras reizes zemāks.
“Praktiķi nespēj saprast, kādēļ būtu jābremzē kreditēšana un
kāpēc valstij būtu jādomā par to, ka kredītus vajadzētu aplikt ar
nodokli. Runājot par tik svarīgiem ekonomiskajiem procesiem, kādi
pašlaik notiek Latvijā, tie visi jāskata kopumā, tad nevajadzēs
baidīties ne no pārkaršanas, ne no budžeta deficīta, ne no
inflācijas,” uzsvēra Komercbanku asociācijas vadītājs. Viņš pauda
pārliecību, ka pašreizējais inflācijas līmenis Latvijā ir
adekvāts konkrētajai situācijai un 5%–7% inflācija mūsu valstī
saglabāsies vēl pietiekami ilgu laiku.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai pavērusies iespēja
paaugstināt mūsu ekonomikas konkurētspēju starptautiskā mērogā un
veicināt uzņēmumu attīstību, izmantojot ES struktūrfondu
līdzekļus. Arī Latvijas bankas aktīvi iesaistījušās šo līdzekļu
apguvē, palīdzot saviem klientiem izstrādāt biznesa plānus un
piedāvājot kredītus.
Sarunas dalībnieki sprieda arī par banku lomu Latvijas uzņēmumu
darbības veicināšanā Krievijas un NVS valstu tirgū, paužot
pārliecību, ka ekonomiskās attiecības ar šīm valstīm turpinās
attīstīties, jo sadarbība paver visplašākās iespējas.
“Hansabanka” jau nopirkusi banku Maskavā, bet “Latvijas Unibanka”
– banku Ukrainā, savukārt “Parekss bankai” ir pārstāvniecības
vairākās NVS valstu pilsētās.
Diskusijā piedalījās arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš,
“Multibankas” valdes loceklis Ivars Lapiņš, “Latvijas Unibankas”
valdes priekšsēdētājs Viesturs Neimanis, Latvijas Biznesa skolas
prezidents Aleksandrs Ļebedevs un “Parekss bankas” asistējošais
viceprezidents Gatis Kokins.
Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv