• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sacensībā un sadarbībā ar sava amata prasmi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.08.2000., Nr. 281/282 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9621

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rīgas brīvostas pārvalde

Rīgas ostas maksas

Vēl šajā numurā

08.08.2000., Nr. 281/282

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Sacensībā un sadarbībā ar sava amata prasmi

Sestdien, 5. augustā, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notika izstāde gadatirgus "Ražots Baltijā 2000"

5. augustā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā bija neparasti daudz cilvēku. Sevišķi ap pusdienas laiku pieaugošā apmeklētāju straume liecināja, ka interese par šīsvasaras pasākumu "Ražots Baltijā 2000" patiesi bija liela. Neatkarīgās reklāmas aģentūras "NRJ" organizētā izstāde guvusi lielu atsaucību, jo tajā piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku — ražotājfirmas, amatnieki, individuālā darba veicēji un prasmīgi amata meistari.

Atklājot izstādi, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate uzsvēra: "Ļoti priecājos, ka trīs Baltijas valstis pirmo reizi rāda savu amatnieku un ražotāju veikumu. Tas ir apliecinājums Brīvās tirdzniecības līguma sekmīgai darbībai. Ceru, ka arī nākamgad augusta pirmajā sestdienā, iedibinot labu tradīciju, notiks izstāde "Ražots Baltijā.""

Gadatirgū bija pārstāvēti visi Latvijas novadi, arī Vidzeme. Limbažnieks Juris Hincenbergs pirms sarunas par savu uzņēmumu aicināja noskatīties novadnieku dejotās tautas dejas. Viņa vadītā firma "Mozaīka" dibināta tikai pirms sešiem gadiem. Tās galvenais darbības virziens — parketa dēlīšu, grīdas līstu, durvju aplodu un sienas apdares līstu izgatavošana. Daudziem no uzņēmumā nodarbinātajiem 55 cilvēkiem pieredze parketa ražošanā uzkrāta, savulaik strādājot Limbažu mežrūpniecības saimniecībā, pietiekami ilga — turpat trīsdesmit gadus. Patlaban uzņēmumā mēnesī ražo 3,5 līdz 5,5 tūkstošus kvadrātmetru parketa dēlīšu.

BR4.JPG (36331 BYTES) BR6.JPG (38997 BYTES)

Foto: Vilnis Klintsons

Kā apgalvo Juris Hincenbergs, ražošanas jaudas ir divtik lielas, bet iedzīvotāju zemā rocība neļauj pasūtīt šo skaisto, ekoloģiski tīro grīdas seguma materiālu. Oša vai ozola parketa kvadrātmetrs maksā 5 līdz 10 latus, tāpēc, remontējot mājas un dzīvokļus, parasti izvēlas laminātu, linoleju vai kādu citu mākslīgo grīdas segumu.

SIA "Mozaīkas" lielāko klientu skaitā ir Rundāles pils, "Vernisāža", viesnīca "Konventa sēta", Rīgas Ekonomikas augstskola, Rīgas pils un Francijas vēstniecība Tallinā. Pēdējos gados parketu eksportē arī uz Austrāliju, Vāciju, Zviedriju, Islandi, Dāniju, nedaudz uz Somiju. J.Hincenbergs atzina, ka arvien agresīvāk mūsu tirgu cenšas iekarot rietumvalstu firmas, tāpēc ir ļoti svarīgi apzināties, ka Baltijas valstu uzņēmumi spēj ražot kvalitatīvas preces un konkurēt ar citu valstu uzņēmumiem.

Arī SIA "Nemo", kas nodarbojas ar lietišķo apģērbu kolekciju izstrādi, šādā izstādē ir jauna dalībniece. Uzņēmumā tiek darināti pievilcīgi tērpi lietišķām sievietēm — sākot ar bluzoniem, svārkiem, blūzēm, bikšu kostīmiem un beidzot ar dažādu nokrāsu lietišķajiem kostīmiem un mēteļiem. Šāda stila apģērbi tiek pieprasīti arī Zviedrijā un Vācijā. Firmas veikals Rīgā atvērts tikai pusgadu, un kā apgalvoja pārdevēja Ligita Kanberga, kļūst arvien iecienītāks, jo spēj piedāvāt klientiem modernu apģērbu par pieņemamām cenām.

Savu vietu šajā nozarē atradusi arī SIA "Marika", kas klientiem piedāvā darba apģērbus, bet tukumnieku SIA "Arvo" — oriģinālus virsapģērbus. Arī SIA "Mežroze", kas izgatavo gultas drēbes, galdautus un citus izstrādājumus no dabiskiem materiāliem, pratusi iekarot ārvalstu tirgu.

Ko darīt zemniekiem, ja to produkcijai cena arvien vairāk krītas, bet izmaksas palielinās? Gulbenes rajona Lejasciema pagasta zemnieku saimniecības "Melderi" vadītājs Pēteris Vanags atradis papildu nodarbi. Sadarbībā ar Polijas firmu "Wisniowski" jaunatvērtajā ražotnē Ogres rajonā tiek gatavoti vārti, žogi, logu ārējās žalūzijas, paceļamie garāžu vārti utt. Klientiem piedāvā ne tikai standarta variantus — ir iespējams pasūtīt dažādas konstrukcijas atbilstoši izmēriem. Ražošanā galvenokārt tiek izmantotas cinkotas un krāsotas konstrukcijas, kas ir gan glītas, gan arī drošas lietošanā. Ar izstādi "Ražots Baltijā 2000" "Melderu" saimnieks saista lielas cerības produkcijas izplatīšanai.

Izstādes rīkotāji bija parūpējušies, lai savu produkciju izstādē varētu demonstrēt gan lielie, gan maziem uzņēmumi.

Ar jaunākajiem produkcijas veidiem spēja ieinteresēt akciju sabiedrība "Dzintars" un "Ādas galantērija".

Sevišķi plašs bija amatniecības uzņēmumu un individuālo meistaru darinājumu klāsts. Savu mākslu demonstrēja SIA "Daiļrade — koks", "Daiļrade Rc", "Pūra Lāde" un "Pods" meistari. Kā vienmēr, skaisti bija rēzeknieša Paulāna studijas darbi — Vitālija Krivošaisa, Aināra Koļesņikova, Jura Kromuļa un Aivara Kīses krūzes, podi un svečturi, kā arī Anatolija Vituškina melnie trauki.

Dažāda vecuma zēni nebija ne atraujami no Gvido Graždanoviča darinātajām koka rotaļlietām — vilcieniem, mašīnītēm, piekabēm.

Arī Mirdza Kerliņa–Sprince bija apmierināta ar piedalīšanos. Viņa saņēmusi daudz pasūtījumu oriģinālo tauriņu gatavošanai. Tos var izmantot ne vien telpu, bet arī dārza rotāšanai.

Jons Aļišausks no Viļņas tirdziņā pārstāvēja savu ģimenes uzņēmumu. Tajā visi ģimenes locekļi, ieskaitot sievu, bērnus un pat sievasmāti, darina dažādus sadzīves priekšmetus no koka — šķīvjus, karotes, lāpstiņas, dakšiņas, nažus, sviesta un cukura traukus, maizes kastes, paliktnīšus un rotaļlietas.

Kādā no Brīvdabas muzeja uzkalniņiem bija izlikti cits par citu skaistāki grozi, sienas dekori, pītas mēbeles un dažādas citas saimniecībai noderīgas lietas. Tā bija tikai neliela daļa no Kauņas uzņēmuma "Pintine" darinājumu klāsta. Vadītājs Ģedimins Burčiks pastāstīja, ka uzņēmums nodarbojas tikai ar šādu pīto izstrādājumu izgatavošanu. Patlaban tiek ražoti vairāk nekā 200 pinumu veidu. Sortimentu nemitīgi pilnveidojot un papildinot. Uzņēmums ir neliels — tajā strādā 40 cilvēku. "Pintines" izstrādājumi ir pieprasīti ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī Vācijā, Šveicē un Holandē.

No Sāremā salas Igaunijā gadatirgū bija ieradušies divi meistari. Jarns Jarms dažādus saimniecības priekšmetus izgatavo no kadiķkoka.

Bet Andrs Āviks pārstāvēja Laimjalas pagasta Pahavallas ciemā esošo akciju sabiedrību "Anartik", kur dažādi dekoratīvi izstrādājumi tiek veidoti no dolomīta. Kopš senseniem laikiem sāmsalieši dolomītu izmantojuši ne tikai kā būvmateriālu, bet arī kā dekoratīvo materiālu.

Vienā no Juglas ezera ielokiem podus, bļodas un traukus bija izstādījusi vidzemniece Baiba Dumpe. Dzīvojot Madonas rajona Mētrienas pagastā, viņa jau krietnu laiku strādā, lai atjaunotu autentisko māla trauku gatavošanas tehnoloģiju.

Brīvdabas muzejs sestdien aicināja apmeklētājus arī uz Kalēju dienu. Muzeja Mērsraga smēdē dega uguns, darbojās plēšas un kalējmeistari darināja vienu meistarstiķi pēc otra. Arī skatītājiem bija iespēja pacilāt smagos kalēju āmurus. Smēdē darbojās divas studijas — "Zīle" un "Auseklis". Krišs Dubrovskis no "Ausekļa" aicināja iemēģināt senlatviešu šķēpu. Tā kā viņš ir arī "Livoniešu" kopas biedrs, muzeja apmeklētāji varēja aplūkot arī kaujas ieročus un bruņu kreklu. Kaujas cirvji gan bija visai neasi, jo tie tiekot regulāri izmantoti improvizētajās cīņās. Šovasar ar paraugdemonstrējumiem livonieši uzstājušies Turaidā, viesojušies arī Baltkrievijā, Igaunijā un Zviedrijā, kur piedalījušies viduslaikiem veltītajos svētkos.

Kas gan būtu kārtīgs gadatirgus bez jautrām izdarībām! Par apmeklētāju un tirgus "Ražots Baltijā 2000" dalībnieku labo noskaņojumu gādāja Jūras spēku pūtēju orķestris un kā parasti atjautīgie un nedaudz ironiskie aktieri Svetlana Bless žurkas Kornēlijas un Jānis Skanis Circeņa tēlā. Skatītājus priecēja arī novadu tautas deju ansambļu priekšnesumi, aktieri Harijs Spanovskis un Jānis Paukštello un popmūzikas grupa "Bet, bet".

Kā jau bija solīts, notika arī dažādu uzņēmumu produkcijas degustācija. Varēja nobaudīt agrofirmā "Lāčplēsis" darīto alu un majonēzes, Rūjienas saldējumu, Talsu, Cēsu un Igaunijas gaļas pārstrādes uzņēmuma "Tallat" desas, žāvējumus un citus izstrādājumus. Plašs bija alus darītavu piedāvājums — sākot ar Bauskas nepasterizēto alu un beidzot ar akciju sabiedrību "Aldaris" un "Vārpa" ražojumiem. Varēja nogaršot arī Salaspils ceptuvē "Roga–Agro" un "Vidzemes maiznīcā" cepto maizi, kā arī "Pedro Pizza" picas un pīrādziņus. Netrūka nekā.

Pasākumu apmeklēja kopumā 15 tūkstoši cilvēku, un izstādes rīkotājsabiedrība "NRJ" 1725 latus no ieņēmumiem nolēmusi ziedot brīvdabas muzeja Kurzemes sētas atjaunošanai.

BR14.JPG (39183 BYTES) BR14.JPG (39183 BYTES) BR5.JPG (38134 BYTES)
Gadatirgus vadītāji Circenis (Jānis Skanis) un Žurka Kornēlija (Svetlana Bless), gadatirgus apmeklētāja — Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilga Treimute Tiek demonstrēta baļķu tēšana
BR10.JPG (65368 BYTES) Vidzemniece Baiba Dumpe BR11.JPG (47150 BYTES)

Igauņu daiļamata meistars Andrs Āviks

Ingrīda Rumbēna, "LV" nozares redaktore

Foto: Vilnis Klintsons

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!