• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Likumdevēja argumenti pašvaldību darba pilnveidošanai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.11.2004., Nr. 179 https://www.vestnesis.lv/ta/id/96294

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lāčplēša dienu svinot

Vēl šajā numurā

11.11.2004., Nr. 179

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumdevēja argumenti pašvaldību darba pilnveidošanai

Jānis Lagzdiņš, 8. Saeimas deputāts, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Pēdējos mēnešos Saeimā aktīvi tiek izskatīti un pieņemti grozījumi vairākos ar pašvaldībām saistītos likumprojektos. Tie būtiski ietekmēs pašvaldību darbību gan 2005.gada pašvaldību vēlēšanu norisē, gan turpmākajos gados. Runa ir par pašvaldību tā saukto jumta likumu, vēlēšanu un administratīvi teritoriālās reformas likumiem. Kādi bijuši un ir atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas argumenti apstiprināšanai virzītajiem priekšlikumiem? To “LV” skaidro komisijas ilggadējais un pieredzējušais loceklis Jānis Lagzdiņš.

LAGZDINS.PNG (99094 bytes)
Jānis Lagzdiņš
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie sliekšņa vēlēšanu laiks

– Pašvaldību vēlēšanu norisi un rezultātus ietekmēs četri būtiski likumdevēja jauninājumi pašvaldību vēlēšanu likumā. Tie ir – 5% barjeras noteikšana politiskajām partijām lielākajās pašvaldībās, politisko partiju sarakstu pieteikšana pagastu pašvaldībās, atšķirīgi diferencēts ievēlamo deputātu skaits, optimizēts deputātu kandidāta vecums. Kādi iemesli rosināja pieņemt šādus grozījumus? Sāksim ar ievēlamo deputātu skaitu!

– Komisijā vēl nav rasts kopsaucējs. Otrajā lasījumā tika virzīts priekšlikums mazajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 1000, ievēlēt piecus deputātus. Ir skaidrs, ka nākamajos četros gados notiks pašvaldību apvienošanās, veidosies novadi. Likums paredz, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā apvienotajās pašvaldībās deputātu skaits netiek mainīts. Tas nozīmē, ka veidosies liela novada dome un tā nebūs tik darbspējīga, kā šķiet pirmajā brīdī. Piemēram, ņemot vērā Saldus pilsētas un pagastu vēlmes, apvienotajā Saldus novadā varētu būt 110 deputāti. Nesaskatu grūtības precizēt likumā “Par pašvaldībām” pašvaldību obligāto komiteju minimālo deputātu skaitu, lai tās varētu sekmīgi darboties. Bija arī otrs iemesls: vienu deputātu Rīgā ievēlē 10 tūkstoši vēlētāju, bet mazā pagastā – nereti daži desmiti. Tas nav ne pareizi, ne demokrātiski. Spriežot pēc noskaņojuma komisijā, minimālais deputātu skaits varētu palikt septiņi.

– Kā zināms, 18 gados skolēns pabeidz vidusskolu. Vai, jūsuprāt, ir pareizi no skolas sola uzreiz nokļūt vēlētā lēmējvaras amatā?

– Deputāta vecums negarantē darba kvalitāti. Samazināt ievēlamo deputātu kandidātu vecumu no 21 līdz 18 gadiem bija mans ierosinājums. To izteica Tautas partijas jaunieši. Mūsu valstī jaunieši kūtri iesaistās valstiskajās un politiskajās norisēs. Viņus interesē bizness, māksla, kultūra. Mums šķita, ka politiskajām organizācijām dotā iespēja tik jaunus cilvēkus virzīt deputāta amatam pašvaldībās ļaus tiem pārbaudīt savas spējas agrīni veidot pieredzi un ieinteresēs turpmākai politiskajai darbībai. Domāju, ka partijas nerīkosies bezatbildīgi. Tā nebūs brīnumnūjiņa. Bet ar laiku varētu uzlaboties un atjaunināties politiķu kontingents. Izvērtējām arī citu valstu pieredzi. Puse Eiropas Savienības valstu pieļauj iespēju par pašvaldību deputātu kļūt 18 gadus veciem jauniešiem. Jo valsts ir konservatīvāka, jo vecums augstāks. Jā, vēl jāmin Latvijas pozitīvā pieredze vēlēšanu demokrātijā. Esam to valstu skaitā, kas savulaik pirmās deva sievietēm tiesības vēlēt un kļūt par deputātēm.

– Ja, vēlot Rīgas domi, ierosinājums noteikt 5% barjeru politiskajām partijām arī sabiedrībā neizraisīja rezonansi, tad ierosinājums piemērot šo normu citām Latvijas lielajām pašvaldībām norāda uz esošo varas partiju vēlmi ne vien ierobežot politisko sadrumstalotību, bet arī jaunu politisko partiju veidošanos.

– 5% barjera politiskajām partijām nodrošinās pašvaldību darba stabilitāti. Tas ir vēsturiski pārbaudīts. Politiskie spēki būs spiesti apvienoties. Bet tas liegs sīkpartijām, sarakstā iekļaujot dažus populārus cilvēkus, ar veiksmīgu kritizējošu kampaņu panākt šo kandidātu iekļūšanu domē. Pēdējo desmit gadu laikā Rīgas un Jūrmalas domes ir piemēri viena ambicioza, aktīva un nereti bagāta cilvēka pārstāvētās tā sauktās politiskās partijas spējai iegūt vienu vai divus mandātus. Turpmāk tiek izmantota domes politiskā sadrumstalotība savtīgu mērķu panākšanai. Šie deputāti savu balsi pārdod kādam citam politiskajam spēkam, par ko saņem, iespējams, amatu.

Pašvaldību likums tiek precizēts lēni un smagi

– Jau vairāk nekā gadu pašvaldības ir gaidās – kāds būs pašvaldību likums. Ir iets no pilnīgi jauna likuma izstrādes pozīcijas līdz esošā būtiskām un pieslīpēšanas korekcijām. Kad un kādi gaidāmi rezultāti?

– Mani neatstāj doma, ka bijušā pašvaldību ministra Ivara Gatera vadībā izstrādātais pašvaldību likumprojekts tika veidots ar pašmērķi izstrādāt obligāti jaunu likumu. Tādējādi radot priekšstatu, ka kardināli tiek mainīta līdzšinējā pašvaldību darbība. Būtībā tā nav. Esmu Saeimas deputāts ar stāžu un pieredzi likumdošanas darbā, tādēļ varu teikt, ka jauna likumprojekta piedāvāšana aizkavēja tā virzību Saeimā. Arī visu vērtīgo priekšlikumu pieņemšanu. Mūsu komisija, uz esošā likuma bāzes strādājot pie likuma izmaiņām, daļu priekšlikumu no tā ir iekļāvusi. Patlaban likumprojekts tiek gatavots otrajam lasījumam.
Uzskatu, ka no pašvaldību interešu viedokļa vērtīga ir ministra Andreja Radzeviča pieeja. Kopīgi komisijā cenšamies precizēt likumā “Par pašvaldībām” ietvertās pašvaldību funkcijas. Līdz mērķim vēl tālu. Skaidrības par turpmāk valsts uzdotajām un finansētajām funkcijām vēl nav. Zinām, ka ilgu laiku pašvaldību intereses valsts nav īpaši vērā ņēmusi. Ar speciālajiem likumiem tika uzdotas funkcijas bez naudas to izpildei. Ir tā, ka spēkā esošajā pašvaldību likumā pašvaldību funkcijas nav definētas, bet gan nosauktas nozares, par kurām pašvaldības ir atbildīgas un kuras reglamentētas speciālajos likumos. Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, es uzskatu – norādīt veidu, atbildību, finansējumu un mehānismus, kā atsevišķas valsts funkcijas tiek nodotas pašvaldībām. Svarīgi ir precīzi noteikt arī pašvaldību tiesības izdot savus saistošos normatīvos aktus. Atcerēsimies gadījumu ar smēķēšanas ierobežošanu Jūrmalas pludmalē, lai tādi precedenti neatkārtotos.

– Gan pašreizējos, gan topošos deputātus interesē, vai likumā tiks noteikti ierobežojumi vēlēto amatu savienot ar darbu pašvaldības izpildvarā, tai skaitā pašvaldības iestādēs?

– Komisija uzklausīja nelielo pašvaldību vadītāju izmisuma saucienus, un ir pieņemta kompromisa redakcija. Tajā noteikts, ka pašvaldības deputāta pienākumus nevar savienot ar pašvaldības administrācijas darbinieka pienākumu veikšanu. Tas nozīmē, ka deputāts vienlaikus nedrīkstēs būt domes vai padomes darbinieks (kancelejas vadītājs, ekonomists, projektu vadītājs, jurists utt.). Taču pašvaldības iestādes, uzņēmuma (skolas, sociālā centra, kultūras nama utt.) vadītājs un darbinieks varēs būt deputāts.
Kā jau teikts, minētie ierobežojumi likumā tiek pieņemti, lai novērstu to, ka izpildstruktūru darbinieki vienlaikus ir svarīgu lēmumu pieņēmēji.

– Zināms, ka pašvaldību deputātu vieglprātība un nereti patvaļa lēmumu pieņemšanā pašvaldībai ir radījusi būtiskus finansiālus zaudējumus. Par stingrāku atbildības noteikšanu ir iestājusies arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Vai likumdevējs ir iecerējis veikt kādus papildinājumus pašvaldību deputātu atbildības pastiprināšanā?

– Šī ir būtiska valsts pārvaldes problēma. Ne jau pašvaldību domes vien Latvijā ir koleģiālas lēmējinstitūcijas. Pašvaldības gan pieņem politiskus lēmumus, izdod saistošos noteikumus, vienlaikus izdod administratīvos aktus, kas piešķir vai liedz tiesības konkrētiem iedzīvotājiem. Par nelietderīgiem politiskiem lēmumiem materiālā, administratīvā vai kriminālā atbildība neiestājas. Tā ir politiskā atbildība – uzticības zudums vēlētāju priekšā. Savukārt nelikumīgu administratīvo aktu pieņemšanā par koleģiālu lēmumu atbild domes vai padomes priekšsēdētājs. Zaudējumi tiek piedzīti no pašvaldības, regresa kārtībā to nav iespējams piedzīt no deputātiem. Diemžēl jauns reglamentējums deputātu atbildības noteikšanā nav paredzēts.

Reformas īstenošanai nepieciešams politiskais atbalsts

– Sarunas sākumā jūs izteicāties, ka pēc pašvaldību vēlēšanām veidosies novadi. Kāds tam pamats? Kā zināms, 2005.gada budžeta projektā valsts atbalsta programmai novadu veidošanā līdzekļi paredzēti netika. Bet pašvaldības bez valsts atbalsta apvienoties negrasās.

– Sekmīgai administratīvi teritoriālajai reformai (ATR) vajadzīgas divas lietas – valdības un Saeimas finansiālais atbalsts infrastruktūras uzlabošanai un sociālās garantijas ilgstošajiem pašvaldību vadītājiem. Trešais, subjektīvais faktors – reforma jāveic uzreiz pēc Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām. Tas jādara politiskajai partijai, kas uzņemas nodrošināt tā sauktā ministra pašnāvnieka amatu. Politiķa, kas ir gatavs riskēt ar savu politisko nākotni un prestižu. Te zināmas paralēles varam vilkt ar reformu mūsu veselības sistēmā. Partija, kas to uzņemsies, ļoti riskēs ar prestižu un reitingu.

– Pēc jūsu teiktā, arī Saeima ir būtisks posms, lai piešķirtu naudu reformai. Līdz šim drosmes nav bijis.

– Piekrītu, esam bijuši neizlēmīgi. Pieredze salīdzinoši mazāku reformu veikšanā liek tādiem būt. 7.Saeimas laikā es ierosināju likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteikt īres griestu atcelšanu. To neuztvēra ar sajūsmu.

– Šodien turpat – nekur – vien esam...

– Arī šai reformai ir savs sociālais un juridiskais pamats. Reformas īstenošanai nepieciešams Saeimas politiskais atbalsts un politiķis, kas uzņemas reformu līdz galam novest. Turpat nonākam...

– Induļa Emša valdības deklarācijā bija politiskā apņemšanās veidot otrā līmeņa pašvaldības. Jūs, kā zināms, esat pret to.

– Uzskatu, ka tās nav nepieciešamas. Latvija ir teritoriāli un iedzīvotāju skaita ziņā neliela valsts, lai uzturētu dārgu triju līmeņu pārvaldi. Tā ir lieka politizēšana, lieki administratīvie izdevumi. Šāda pārvalde raksturīga lielvalstīm. Latvija no tās kā nelietderīgas atteicās jau pagājušā gadsimta 30.gados. Veidojoties novadiem, pašreizējo rajonu padomju funkcijas daļēji pārņems valsts, daļēji tās tiks nodotas ministriju un valsts reģionālo struktūru pārziņā. Reģionālo pašvaldību pienākums nav veikt funkcijas, sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, bet nodarboties ar to koordinēšanu un organizēšanu. To pēc ATR varēs veikt pirmā līmeņa pašvaldības vai vietējās valsts pārvaldes institūcijas.

– Rajonu padomēm uzdotās funkcijas var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Tad kādēļ, ņemot vērā jūsu teikto, tās joprojām pastāv?

– Rajonu padomes rajona ietvaros joprojām plāno transporta tīklu. Tās pastāv arī tādēļ, ka valstī vēl aizvien nav pabeigta valsts pārvaldes reforma. Nav īstenota arī ATR. Atklāti sakot, abu reformu veikšana ir smaga. Mi-nistriju un augstākās ierēdniecības nozaru intereses atšķiras no piedāvātā valsts pārvaldes modeļa. Ministriju intereses spēcīgi dominē, un reforma uz priekšu nevirzās. Manuprāt, vissekmīgāk valsts pārvaldes reforma virzījās 5.Saeimas laikā.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!