Kam kalpo valsts pārvalde: valdībai vai sabiedrībai?
Latvijas mainīgajā politiskajā situācijā stabilitāti garantē ierēdniecība, savā uzrunā vakar, 10.novembrī, atklājot konferenci “Valsts pārvaldes aktuālās problēmas”, teica Ministru prezidents Indulis Emsis.
Valsts augstākos ierēdņus uz pirmo
šādu sarunu kopā aicināja Valsts kanceleja un tās direktore Gunta
Veismane. Pārrunājamo problēmu loks visplašākais, sākot ar
politikas veidošanu, stratēģisko dokumentu izstrādi un beidzot ar
vienotas apmaksas sistēmas ieviešanu ierēdniecībai.
Gan Indulis Emsis, gan Gunta Veismane uzsvēra, ka beidzot jāsāk
runāt par cilvēka vietu un nozīmi valsts pārvaldē, jo līdz šim
ticis runāts par sistēmu, institūcijām, aizmirstot
darbiniekus.
Ministru prezidents sacīja, ka pašlaik ierēdņu atalgojums ir viņu
profesionālajai kvalifikācijai un veiktā darba kvalitātei
neatbilstoši zems. Jā, algu palielināšana valsts pārvaldes
darbiniekiem nebūs sabiedrībā populāra, jo ierēdņa tēls cilvēku
acīs ir negatīvs. I.Emsis atzina, ka savu roku tam ir pielikuši
arī atsevišķi politiķi, nepamatoti un populistiski kritizējot
ierēdņus ar saukļiem par dīkdienību un laika nosišanu, dzerot
kafiju. Valsts pārvaldē daudz pilnīgāk jāievieš un jāizmanto
ierēdņu rotācijas princips, kas ļautu izvairīties no
rutīnas.
I.Emsis Latvijas valsts pārvaldi kopumā raksturoja kā jauneklīgu,
dinamisku un radošu, pretēji “vecās” Eiropas ierēdniecībai, kam
piemīt augsts profesionālisms un rutīna. Ministru prezidents
uzsvēra, ka Latvijai savs dinamisms jāienes Rietumeiropas
“klimaksa sabiedrības” telpā.
Par ierēdniecības Ahileja papēdi Indulis Emsis uzskata
stratēģisko plānošanu un vidēja termiņa budžeta plānošanu. To
negatīvi iespaidojušas biežās valdības maiņas, kas traucē
izveidoties normālai pēctecībai politikas plānošanā.
Tāpat jāstrādā pie varas dalīšanas principa ieviešanas
pašvaldībās, nodalot politiķus no ierēdņiem.
Valsts kancelejas direktores vietniece Una Klapkalne
klātesošajiem pārdomām uzdeva jautājumu: kam kalpo ierēdniecība –
valdībai vai sabiedrībai, kas ir tās darba devējs? Konferencē
iezīmējās atbilde, ka valsts pārvalde ir institūcija, kura sniedz
pakalpojumus savam klientam – sabiedrībai.
Latviešu ierēdņus U.Klapkalne raksturoja kā individuālistus, kas
orientēti uz darbu, nevis cilvēkiem, nodala projektus, nesaskatot
kopējo ainu, informāciju meklē statistikā, datu bāzēs, nevis
tiešā mutiskā komunikācijā. Ja valsts pārvalde vēlas kļūt par
sabiedrību apkalpojošu pakalpojumu sniedzēju, ierēdņiem no
pašreizējām “latviskajām” īpašībām būs jāatsakās.
Rūta Kesnere, “LV”