Zemkopības ministrijas lēmums Nr.4.1-12/16

Rīgā 2013.gada 19.aprīlī

Zvejniecības likuma 3.panta otrā daļa nosaka, ka valsts pārvalda zivju resursus, pamatojoties uz to uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām.

Zvejniecības likuma 5.panta otrā daļa nosaka, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātnisko rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko un fizisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" (turpmāk – Institūts).

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 16.panta pirmo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija), lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, pamatojoties uz zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā.

Ministrija ir saņēmusi Liepājas pilsētas domes 2013.gada 8.aprīļa vēstuli Nr.282982/1.-21./282982 "Par makšķerēšanas un zvejas ierobežošanu", kurā tiek lūgts pagarināt līdaku makšķerēšanas aizliegumu, ņemot vērā netipiskos laika apstākļus aprīlī, kā arī Liepājas ezera zvejnieku un makšķernieku viedokli.

Ievērojot iepriekšminēto, ministrija 2013.gada 11.aprīlī nosūtīja vēstuli Institūtam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Dabas aizsardzības pārvaldei, aicinot šīs iestādes atbilstoši savai kompetencei sniegt viedokli par Liepājas pilsētas domes lūgumu pagarināt līdaku makšķerēšanas aizliegumu uz konkrētu periodu.

Institūts 2013.gada 14.aprīļa vēstulē Nr.17-1/62 "Par līdaku nārstu" norāda, ka kopumā Latvijas ūdenstilpēs vairums līdaku līdz 1.maijam parasti ir iznārstojušas. Tā kā līdaku ieguves liegums vismaz 30 iepriekšējos gadus beidzās 1.maijā, un nav novērotas būtiskas to krājumu izmaiņas, maz ticams, ka ir lietderīgi mainīt šī lieguma termiņus Latvijā.

Tāpat Institūts 2013.gada 16.aprīļa vēstulē Nr.17-1/67 "Par līdakas makšķerēšanas lieguma pagarināšanu" ir sniedzis informāciju, ka līdakas nārsta termiņu Latvijas upēs un ezeros nosaka daudzi faktori, un nozīmīgākie no tiem ir ledus segas stāvoklis, kā arī ūdens līmenis un temperatūra. Institūta rīcībā nav datu par ledus stāvokli Latvijas upēs un ezeros, bet norāda uz to, ka Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde un Dabas aizsardzības pārvalde, kuru sastāvā ir reģionālās iestādes, ir informējušas, ka līdaku nārsts varētu notikt vēlu, tāpēc iesaka līdaku makšķerēšanas liegumu pagarināt līdz 21.maijam. Tāpat atzīmē, ka Institūta rīcībā nav daudzgadīgu datu rindu par līdakas nārsta termiņiem Latvijas upēs un ezeros. Priekšlikums pagarināt līdaku makšķerēšanas liegumu par trīs nedēļām, domājams, pilnīgi novērsīs iespēju izķert nārstojošas līdakas. Taču var prognozēt, ka makšķerēšanā tiks zaudētas iespējas iegūt ievērojamu daudzumu šo zivju. Tā kā gan nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības, gan valsts iestādes prasa zivju aizsardzībā piemērot aizsardzības principu, jāizskata jautājums par līdakas aizsardzības termiņa pagarināšanu Latvijā līdz 15.maijam. Tā tiktu samazināta līdaku ieguve, atstājot vairāk šo zivju upju un ezeru ekosistēmu dabisko procesu norisēs. Institūts neiebilst pret pašvaldību piedāvātu īslaicīgi ieviestu regulējumu līdaku makšķerēšanā.

Dabas aizsardzības pārvalde 2013.gada 16.aprīļa vēstulē Nr1.5/84/2013-N-E "Par viedokļa sniegšanu makšķerēšanas ierobežošanā" informē, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1498 "Makšķerēšanas noteikumi" 22.3.apakšpunktam aizliegts iegūt līdakas nārsta laikā no 1.marta līdz 30.aprīlim. Dabas aizsardzības pārvalde vēstulē norāda, ka līdaku nārsta laiks ir atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem (no gaisa un ūdens temperatūras un ledus stāvokļa), kas šī gada pavasarī sakarā ar patstāvīgi zemajām gaisa temperatūrām un biezo ledus segu ūdenstilpēs nav labvēlīgi zivju nārstam. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde uzskata par pamatotu un atbalstāmu līdaku makšķerēšanas aizlieguma laika pagarināšanu par divām nedēļām – līdz 15.maijam, kā arī atbalsta šī aizlieguma attiecināšanu uz visiem Latvijas ūdeņiem.

Ministrija ir saņēmusi arī biedrības "Makšķernieku Organizāciju Sadarbības Padome" 2013.gada 18.aprīļa ierosinājumu, kurā norādīts biedrības uzskata, ka līdaku nārsts varētu aizkavēties atsevišķos Vidzemes un Latgales ezeros, tomēr ilgtermiņā laika prognozes norāda, ka pārsvarā līdaku nārsts varētu beigties līdz aprīļa beigām. Līdz ar to izturoties ar augstu atbildības sajūtu pret zivju resursiem, biedrība "Makšķernieku Organizāciju Sadarbības Padome" lūdz noteikt līdaku makšķerēšanas aizlieguma pagarinājumu līdz 2013.gada 10.maijam.

Tāpat ņemot vērā krasu gaisa temperatūras paaugstināšanos, ledus iziešanu upēs un laika prognozi tuvākajām nedēļām, paredzams, ka notiks strauja ledus kušana un līdaku nārsts varētu aizkavēties uz neilgu laiku. Ņemot vērā iepriekš minēto, ministrija uzskata, ka līdaku makšķerēšanas papildu aizlieguma periods 2013.gada pavasarī būtu nosakāms līdz 10. maijam.

Ievērojot Institūta sniegtos atzinumus, Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendāciju un biedrības "Makšķernieku Organizāciju Sadarbības Padome" ierosinājumu, kā arī pamatojoties uz Zvejniecības likuma 16.panta pirmo daļu un uz Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 2.punktu,

nolēmu:

noteikt Latvijas Republikas ūdeņos, izņemot ūdeņos, kas tiek izmantoti specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, līdaku makšķerēšanas papildu aizlieguma periodu 2013.gada pavasarī no 1.maija līdz 10.maijam.

Lēmums stājas spēkā pēc publicēšanas oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 2.punktu, ir izpildāms ar spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D.Lucaua