Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10., 24.nr.; 2009, 2., 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199.nr.; 2010, 99., 206.nr.; 2011, 99., 120.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 27.¹ pantu šādā redakcijā:

"27.¹ pants. Lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība tiesā

(1) Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā (lietu izskatīšanas termiņu standarts).

(2) Lietu izskatīšanas termiņu standartu nosaka, ņemot vērā tiesas resursus un nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un ievērojot citus lietu izskatīšanas pamatprincipus.

(3) Tiesas priekšsēdētājs apstiprina lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesā un pārrauga lietu izskatīšanas faktiskos termiņus tiesā.

(4) Par apstiprināto lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesas priekšsēdētājs līdz katra gada 1.februārim iesniedz informāciju Tieslietu padomei."

2. Izteikt 28.² panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās publicē mājaslapā internetā, ja likumā nav noteikts citādi. Tāpat publicē arī tiesas lēmumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti."

3. Aizstāt 28.⁴ panta ceturtajā daļā vārdus "personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības" ar vārdiem "personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu".

4. 28.⁶ pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesu informatīvās sistēmas pārzine un turētāja ir Tiesu administrācija.";

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē tiesas sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā."

5. 30.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"Rajona (pilsētas) tiesas kompetence";

papildināt pirmo daļu ar vārdiem "ja likumā nav noteikts citādi".

6. Izslēgt 32.panta ceturtās daļas pirmo un trešo teikumu.

7. 33.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Viena un tā pati persona var būt par rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.";

papildināt trešo daļu ar 4.¹— 4.⁵ punktu šādā redakcijā:

"4¹) organizē tiesas darbu;

4²) veicina vienotu tiesu praksi tiesā, organizē aktuālu normatīvo aktu piemērošanas jautājumu apspriešanu un tiesu prakses analīzi;

4³) nodrošina tiesas darba atklātumu;

4⁴) uzrauga tiesas darbinieku darba kvalitāti un apmeklētāju apkalpošanas standartu ievērošanu tiesā;

4⁵) veicina profesionālās ētikas normu ievērošanu un to vienotu izpratni tiesā;";

izteikt trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) iesniedz Tiesu administrācijai pieprasījumus tiesas iestādes darbības materiāltehniskajai nodrošināšanai;";

papildināt trešo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) saskaņā ar apgabaltiesas priekšsēdētāja lēmumu norīko tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus uz laiku līdz trim gadiem.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Rajona pilsētas tiesas priekšsēdētājs var:

1) pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesneša tiesvedībā esošajās lietās, kā arī lietu kārtošanas atbilstību normatīvo aktu, tai skaitā tiesu lietvedības noteikumu, prasībām;

2) pieprasīt tiesnesim paskaidrojumu par tiesneša darba organizācijas un citiem jautājumiem šajā pantā noteiktās kompetences ietvaros;

3) dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar tiesneša darba organizāciju amata pienākumu izpildei.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kā arī gadījumos, kad tiesneša plānotais termiņš nenodrošina lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, tiesas priekšsēdētājs var:

1) uzdot tiesnesim noteikt atbilstošu termiņu, kurā, ņemot vērā lietas apstākļus, jāveic attiecīgā procesuālā darbība;

2) pārdalīt tiesnešiem lietas saskaņā ar lietu sadales plānu."

8. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

"36.pants. Apgabaltiesas kompetence

Apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, ja likumā nav noteikts citādi."

9. Izslēgt 37.pantu.

10. 40.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Viena un tā pati persona var būt par apgabaltiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs veic šā likuma 33.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktās funkcijas.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Apgabaltiesas priekšsēdētājs attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka tās rajona (pilsētas) tiesas, kurās norīkojams izmeklēšanas tiesnesis, kā arī izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā."

11. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

"43.pants. Augstākās tiesas struktūra un kompetence

(1) Augstākās tiesas sastāvā ir Administratīvo lietu departaments, Civillietu departaments un Krimināllietu departaments.

(2) Augstākā tiesa ir kasācijas instance, ja likumā nav noteikts citādi."

12. Izteikt 44.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu kopskaitu departamentos nosaka Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

(2) Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās tiesas plēnums, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu.

(3) Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir pieci gadi."

13. Izslēgt 45., 46. un 47.pantu.

14. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

"48.pants. Augstākās tiesas departamenta sastāvs

(1) Augstākās tiesas departaments lietas izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos lietas izskata paplašinātā sastāvā."

15. Izteikt 49.¹ pantu šādā redakcijā:

"49.¹ pants. Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce

(1) Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce ir koleģiāla institūcija, ko aktuālu tiesību jautājumu apspriešanai sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(2) Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā.

(3) Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce savu viedokli par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem formulē kā lēmumu, kuru publicē mājaslapā internetā."

16. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Augstākās tiesas priekšsēdētājs

(1) Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no Augstākās tiesas tiesnešu vidus pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par Augstākās tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes, un viņam ir tiesības piedalīties lietu izskatīšanā Augstākajā tiesā.

(3) Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saskaņojot ar Tieslietu padomi, iesniedz Saeimai priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā un īsteno citas Prokuratūras likumā noteiktās pilnvaras, kas saistītas ar ģenerālprokurora iecelšanu amatā, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata.

(4) Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanas amatā nosaka to Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā šis tiesnesis pildīs savus pienākumus.

(5) Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību, ar balsstiesībām piedalās šajās sēdēs un vada tās.

(6) Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir arī šā likuma 33.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās funkcijas."

17. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

"63.pants. Tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums

Tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums ir 70 gadi."

18. Izteikt 73.pantu šādā redakcijā:

"73.pants. Tiesas un zemesgrāmatu nodaļas zīmogs

Tiesas un zemesgrāmatu nodaļas zīmogā, ja to paredz normatīvais akts, lieto valsts ģerboni atbilstoši likumam "Par Latvijas valsts ģerboni"."

19. Papildināt 73.¹ pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma lemj par tiesneša pārcelšanu amatā zemāka līmeņa tiesā. Tiesnesi var pārcelt zemāka līmeņa tiesas tiesneša amatā, ja viņš devis rakstveida piekrišanu."

20. Izteikt 78. un 79.pantu šādā redakcijā:

"78.pants. Augstākās tiesas priekšsēdētāja un departamentu priekšsēdētāju aizstāšana

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētāju pagaidu prombūtnes laikā pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no departamentu priekšsēdētājiem.

(2) Departamenta priekšsēdētāju pagaidu prombūtnes laikā pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojuma aizstāj viens no attiecīgā departamenta tiesnešiem.

79.pants. Augstākās tiesas tiesneša aizstāšana

Augstākās tiesas tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma saņemšanas var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot aizstāt šo tiesnesi Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu."

21. 12.nodaļā:

izteikt nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Tiesneša pilnvaru izbeigšanās, tiesneša atbrīvošana vai atcelšana no amata";

papildināt nodaļu ar 80.¹ pantu šādā redakcijā:

"80.¹ pants. Tiesneša pilnvaru izbeigšanās

Tiesneša pilnvaras izbeidzas dienā, kad beidzas termiņš, uz kādu tiesnesis iecelts amatā, kā arī līdz ar šajā likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu vai tiesneša nāvi."

22. Aizstāt 81.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "1., 2. un 4.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1. un 2.punktā".

23. Izslēgt 82.panta pirmās daļas 4.punktu.

24. Izteikt 84.pantu šādā redakcijā:

"84.pants. Tiesneša atstādināšana no amata

(1) Ja par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs, saņēmis tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikumu, atstādina šādu tiesnesi no amata līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums disciplinārlietā.

(2) Ja par Augstākās tiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saņēmis tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikumu, atstādina šādu tiesnesi no amata līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums disciplinārlietā.

(3) Ja kriminālprocesā tiesnesis ieguvis procesuālo statusu — persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, viņš tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas ar brīdi, kad attiecīgā tiesa saņēmusi procesa virzītāja paziņojumu (informāciju), līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.

(4) No amata atstādinātu tiesnesi ar šā tiesneša piekrišanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs norīko darbā tiesā, Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā darbinieka amatā, kas nav valsts amatpersonas amats, uz atstādināšanas laiku, izmaksājot attiecīgajā darbā noteikto darba samaksu. Ja tiesnesis nepiekrīt norīkošanai citā darbā, viņam atstādināšanas laikā izmaksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Ja spēkā stājies lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un izbeigšanas pamats ir saistīts ar personu reabilitējošiem apstākļiem vai spēkā stājies lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, secinot, ka tā ierosināta nepamatoti, vai tiesa taisījusi attaisnojošu spriedumu krimināllietā, tiesnesim izmaksā visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas."

25. Aizstāt 86.¹ panta otrajā daļā vārdus "attiecīgās palātas vai attiecīgā departamenta" ar vārdiem "attiecīgā departamenta".

26. Papildināt 89.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Tiesnesis nodrošina, ka nolēmums, kas noformējams atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, tiek apstrādāts un ievietots Tiesu informatīvajā sistēmā."

27. Aizstāt 91.³ panta trešajā daļā vārdus "kura no tiesneša amata atbrīvota sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu" ar vārdiem "kuras tiesneša pilnvaras izbeigušās līdz ar šajā likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu".

28. Izteikt 93.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir viens Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnesis, viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, divi rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un viens zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis."

29. 107.panta otrajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdus "administratīvā darba organizēšanu" ar vārdiem "organizatoriskās vadības jautājumiem";

izslēgt 4.punktu;

papildināt 5.punktu pēc vārdiem "veic pārbaudi" ar vārdiem "un auditu".

30. 107.¹ panta otrajā daļā:

izslēgt 2.punktu;

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11) nodrošina tiesneša iepazīstināšanu ar disciplinārlietas materiāliem, kā arī nosūta disciplinārlietas materiālus Tiesnešu disciplinārkolēģijai;";

aizstāt 13.punktā vārdus "nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas izplatīšanu" ar vārdiem "izplata tiesu iestāžu valsts informācijas sistēmā ievadīto informāciju";

izslēgt 18.punktu;

papildināt daļu ar 23.punktu šādā redakcijā:

"23) izdod iekšējos normatīvos aktus par rajona (pilsētas) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā un saimnieciskā darba organizēšanu, kā arī veic pārbaudes."

31. Papildināt 108.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) uzrauga apgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesu priekšsēdētāju un viņu vietnieku, rajona (pilsētas) tiesu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku un viņu vietnieku, kā arī apgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesu namu priekšsēdētāju pienākumu izpildi, tai skaitā var pieprasīt paskaidrojumu par jautājumiem, kas saistīti ar tiesas, tiesu nama vai zemesgrāmatu nodaļas darba vadību."

32. Papildināt pārejas noteikumus ar 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72. un 73.punktu šādā redakcijā:

"54. Augstākās tiesas tiesnesis, kuram pagarināts amatā atrašanās laiks pēc tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanas, turpina pildīt tiesneša pienākumus līdz noteiktā termiņa beigām.

55. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram pagarināts amatā atrašanās laiks pēc tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanas, turpina pildīt tiesneša pienākumus līdz 70 gadu vecuma sasniegšanai.

56. Apgabaltiesu priekšsēdētāji līdz 2014.gada 1.februārim attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka tās rajona (pilsētas) tiesas, kurās norīkojams izmeklēšanas tiesnesis. Izmeklēšanas tiesneši, kuri pienākumus veic tajās rajona (pilsētas) tiesās, kurās saskaņā ar apgabaltiesas priekšsēdētāja lēmumu turpmāk nav norīkojams izmeklēšanas tiesnesis, savus pienākumus turpina veikt līdz 2014.gada 1.februārim.

57. Augstākajā tiesā papildus šā likuma 43.pantā noteiktajai struktūrai līdz 2014.gada 31.decembrim ir Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, bet no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim — Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta.

58. Tieslietu padome līdz 2014.gada 1.maijam, pamatojoties uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu, nosaka tiesnešu kopskaitu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, Civillietu departamentā, Krimināllietu departamentā un Civillietu tiesu palātā no 2015.gada 1.janvāra.

59. Tieslietu padome līdz 2014.gada 1.jūnijam iesniedz Saeimai priekšlikumu par tiesnešu kopskaita noteikšanu rajona (pilsētas) tiesās, apgabaltiesās un Augstākajā tiesā no 2015.gada 1.janvāra.

60. Tik ilgi, kamēr Augstākās tiesas struktūrā ir Krimināllietu tiesu palāta, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā var būt šīs palātas tiesnesis. Tik ilgi, kamēr Augstākās tiesas struktūrā ir Civillietu tiesu palāta, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā var būt šīs palātas tiesnesis.

61. Tieslietu padome līdz 2016.gada 1.maijam, pamatojoties uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu, nosaka tiesnešu kopskaitu Augstākās tiesas departamentos no 2017.gada 1.janvāra.

62. Tieslietu padome līdz 2016.gada 1.jūnijam iesniedz Saeimai priekšlikumu par tiesnešu kopskaita noteikšanu rajona (pilsētas) tiesās, apgabaltiesās un Augstākajā tiesā no 2017.gada 1.janvāra.

63. Līdz attiecīgo grozījumu izdarīšanai Civilprocesa likumā apgabaltiesa ir pirmās instances tiesa tām civillietām, kuras saskaņā ar likumu ir piekritīgas apgabaltiesai. Apgabaltiesā pirmās instances sēdēs civillietas izskata tiesnesis vienpersoniski.

64. Līdz Augstākās tiesas tiesu palātu darbības termiņa beigām tiesu palātas lietas izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

65. Līdz Augstākās tiesas tiesu palātu darbības termiņa beigām tiesu palātu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās tiesas plēnums, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Tiesu palātu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir pieci gadi.

66. Līdz Augstākās tiesas tiesu palātu darbības termiņa beigām Augstākās tiesas priekšsēdētājs Augstākās tiesas departamenta tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā var uzdot viņu aizstāt Augstākās tiesas tiesu palātas tiesnesim.

67. Augstākās tiesas departamenta tiesneša amatā attiecīgā departamenta tiesnešu kopsapulce pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma var iecelt cita departamenta vai tiesu palātas tiesnesi, kurš saņēmis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvu atzinumu.

68. Līdz Augstākās tiesas tiesu palātu darbības termiņa beigām tiesu palātas tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma saņemšanas var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot aizstāt šo tiesnesi Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.

69. Šajā likumā lietotie termini "Augstākā tiesa", "Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments", "Augstākās tiesas Civillietu departaments" un "Augstākās tiesas Krimināllietu departaments" atbilst citos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem "Augstākās tiesas Senāts" vai "Senāts", "Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments" vai "Senāta Administratīvo lietu departaments", "Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments" vai "Senāta Civillietu departaments" un "Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments" vai "Senāta Krimināllietu departaments". Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūlijam sagatavo un iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektus, lai citos likumos ieviestu attiecīgos Augstākās tiesas departamentu nosaukumus.

70. Ministru kabinets izvērtē Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību krimināllietās (nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, reformas finansiālais un materiāltehniskais nodrošinājums u.tml.) un līdz 2014.gada 1.martam iesniedz Saeimai ziņojumu par to.

71. Ministru kabinets izvērtē Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību civillietās (nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, reformas finansiālais un materiāltehniskais nodrošinājums u.tml.) un līdz 2015.gada 1.martam iesniedz Saeimai ziņojumu par to.

72. Tiesnesi, kurš līdz 2014.gada 1.janvārim iecelts vai apstiprināts par tiesas priekšsēdētāju un pēc 2014.gada 1.janvāra turpina pildīt tiesas priekšsēdētāja pienākumus, pēc šā pilnvaru termiņa izbeigšanās atkārtoti var iecelt vai apstiprināt tiesas priekšsēdētāja amatā vēl uz vienu termiņu pēc kārtas.

73. Grozījumi šā likuma 30., 36., 37., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49.¹, 50., 78., 79., 86.¹ un 93.pantā, kas attiecas uz Augstākās tiesas reorganizāciju, stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī."

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 13.jūnijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 4.jūlijā