Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.; 2007, 5., 15.nr.; 2008, 3., 13.nr.; 2009, 8.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74.nr.; 2011, 19., 93.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) izbraukšanas rīkojums — administratīvais akts, kurā pamatots ārzemnieka nelikumīgas uzturēšanās fakts un ārzemniekam uzlikts pienākums noteiktā termiņā labprātīgi doties atpakaļ uz savas pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;";

izteikt pirmās daļas 5.² punktu šādā redakcijā:

5²) lēmums par piespiedu izraidīšanu — administratīvais akts, kurā pamatots ārzemnieka nelikumīgas uzturēšanās fakts un noteikts piespiedu kārtā izraidīt ārzemnieku uz viņa pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šajā likumā lietotais termins "pārvadātājs" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regulas Nr.562/2006 2.panta 14.punktā lietotajam terminam."

2. Aizstāt 2.¹ panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "60.panta, 61.panta pirmās daļas" ar skaitli "60.".

3. 4.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punkta "f" apakšpunktu šādā redakcijā:

"f) tajā ir brīva vieta vismaz divām robežšķērsošanas atzīmēm vīzām paredzētajās lapās. Šis nosacījums nav spēkā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos tiesību aktos ir noteikts, ka robežšķērsošanas atzīmes var neveikt;";

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ir derīga vīza derīgā ceļošanas dokumentā, Latvijas Republikas vai citas Šengenas līguma dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja. Ārzemnieks, kurš saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu, var izmantot iepriekšējo ceļošanas dokumentu:

a) ar derīgu vīzu, ja jauns ceļošanas dokuments izsniegts tāpēc, ka iepriekšējā ceļošanas dokumentā nav pietiekami daudz brīvu lapu vīzām un robežšķērsošanas atzīmēm,

b) ar derīgu uzturēšanās atļauju vienreizējai ieceļošanai, lai saņemtu jaunu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju, ja tāda ir nepieciešama;";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas 1.punkta "d" apakšpunktā noteiktā, ārzemnieks, kuram vīza izsniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulu Nr.810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), vai kurš saņēmis uzturēšanās atļauju vai akreditētas personas apliecību Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī, ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā līdz ceļošanas dokumentā norādītā derīguma termiņa beigām, ciktāl tas nepārsniedz vīzā, uzturēšanās atļaujā vai akreditētas personas apliecībā norādīto termiņu. Ja ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, viņa ceļošanas dokumentam jābūt derīgam vismaz sešus mēnešus.";

papildināt otrās daļas 1.punktu ar vārdiem un skaitļiem "vai Padomes 2001.gada 15.marta regulā Nr.539/2001/EK, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (turpmāk — regula Nr.539/2001/EK)";

izteikt otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ir atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas konvencijām par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām izsniegtas jūrnieka grāmatiņas turētājs, ir iekļauts starptautiska reisa kuģa apkalpes sarakstā un ieceļo Latvijas Republikā, bet kuģa stāvēšanas laikā, izkāpis krastā, uzturas ostas pilsētas administratīvajā teritorijā;";

papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) ir atbilstoši 1944.gada 7.decembra Starptautiskās konvencijas par civilo aviāciju standartiem izsniegtas apkalpes locekļa apliecības turētājs, darba pienākumu ietvaros ieceļo Latvijas Republikā, lai veiktu nākamo reisu, un uzturas lidostai tuvākās pilsētas administratīvajā teritorijā."

4. 4.¹ pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ārzemniekam ir tiesības lēmumu par pierobežas satiksmes atļaujas atteikumu, kā arī lēmumu par izsniegtas pierobežas satiksmes atļaujas anulēšanu vai atcelšanu 30 dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu:

1) Konsulārā departamenta direktoram, ja lēmumu pieņēmusi pārstāvniecības amatpersona vai Konsulārā departamenta amatpersona;

2) Pārvaldes priekšniekam, ja lēmumu pieņēmusi Pārvaldes amatpersona;

3) Valsts robežsardzes priekšniekam, ja lēmumu pieņēmusi Valsts robežsardzes amatpersona.";

papildināt pantu ar 3.¹ un 3.² daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu ārzemnieks likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(3²) Šā panta trešajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

5. Papildināt likumu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:

"5.¹ pants. Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, konsulārās iestādes darbinieks vai šāda darbinieka ģimenes loceklis, pamatojoties uz akreditētas personas apliecību, ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā visu akreditācijas laiku, ja ir atbrīvots no vīzu prasības saskaņā ar regulu Nr.539/2001/EK vai šāda kārtība ir noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos."

6. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. (1) Ārzemniekam, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai būt nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu, tajā skaitā kā komercsabiedrības pārvaldes vai izpildinstitūcijas loceklis, vai būt pašnodarbināta persona, tiesības uz nodarbinātību var piešķirt:

1) ar ierobežojumiem, atļaujot nodarbinātību pie noteikta darba devēja (noteiktiem darba devējiem) noteiktā specialitātē (profesijā) vai uz nepilnu darba laiku;

2) bez ierobežojumiem.

(2) Lēmumu par nodarbinātības tiesību piešķiršanu iekļauj lēmumā par vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Tiesības uz nodarbinātību apliecina atbilstošs ieraksts ārzemniekam izsniegtajā vīzā vai uzturēšanās atļaujā.

(3) Apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību pie noteikta darba devēja un noteiktā specialitātē (profesijā) nav nepieciešams, ja ārzemnieks likumīgi uzturas Latvijas Republikā saistībā ar:

1) dalību viesizrādēs (vieskoncertos) kā radošs mākslinieks vai izpildītājmākslinieks vai kā izrāžu (koncertu) nodrošināšanā iesaistīts administratīvais vai tehniskais darbinieks un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas;

2) izglītības iestādes vai zinātniskās institūcijas, vai atsevišķa zinātnieka uzaicinājumu veikt zinātniskus pētījumus vai piedalīties izglītības programmu īstenošanā un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas;

3) zinātniskās darbības veikšanu atbilstoši zinātniskās sadarbības līgumam, kas noslēgts ar Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju;

4) to, ka ir Latvijas kuģu reģistrā reģistrēta starptautiskus jūras reisus veicoša kuģa apkalpes loceklis;

5) to, ka ir ārvalstī reģistrēta starptautiskos pārvadājumus veicoša transportlīdzekļa apkalpes loceklis;

6) to, ka likumīgi strādā kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā un darba devējs viņu norīko darbā pakalpojumu sniegšanai Latvijā uz laikposmu, kas nepārsniedz 90 dienas sešu mēnešu laikā;

7) to, ka ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants, valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai pašnodarbināta persona un uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 90 dienas sešu mēnešu laikā.

(4) Apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību pie noteikta darba devēja un noteiktā specialitātē (profesijā) nav nepieciešams, ja notiesātais ārzemnieks, kas izcieš sodu izmeklēšanas cietumā, brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, tiek nodarbināts Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajā kārtībā.

(5) Tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem piešķir ārzemniekam, kurš ir saņēmis:

1) pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

2) termiņuzturēšanās atļauju kā Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātais;

3) termiņuzturēšanās atļauju kā šīs daļas 2.punktā minētā ārzemnieka bērns un tiks nodarbināts atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai;

4) termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar to, ka bijis Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā;

5) termiņuzturēšanās atļauju kā Latvijas pilsoņa pilngadīgais bērns vai kā viņa ģimenes loceklis;

6) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, vai kā šīs personas ģimenes loceklis;

7) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kurai Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss;

8) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kura iecelta par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim;

9) termiņuzturēšanās atļauju līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību;

10) termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar to, ka pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai viņš uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā;

11) termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 22.punktu;

12) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kurai piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai kā šīs personas ģimenes loceklis, kas vienu gadu uzturējies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju un vēlas tikt nodarbināts Latvijas Republikā;

13) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kura veikusi ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktu, vai kā šīs personas ģimenes loceklis;

14) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kura iegādājusies un kurai pieder nekustamais īpašums saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktu, vai kā šīs personas ģimenes loceklis;

15) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kura veikusi finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 30.punktu, vai kā šīs personas ģimenes loceklis;

16) termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz iekšlietu ministra lēmumu, kas pieņemts saistībā ar valsts interesēm;

17) termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz Pārvaldes priekšnieka lēmumu, kas pieņemts saistībā ar starptautiskajām tiesību normām vai humāniem apsvērumiem;

18) termiņuzturēšanās atļauju kā cilvēku tirdzniecības upuris;

19) termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 25.punktu;

20) termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 27.punktu;

21) termiņuzturēšanās atļauju kā tāda ārzemnieka ģimenes loceklis, kuram Latvijas Republikā izsniegta Eiropas Savienības zilā karte;

22) Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, konsulārās iestādes darbinieka ģimenes locekļa personas apliecību, ja Latvijas Republikai ar attiecīgo valsti vai starptautisko organizāciju ir noslēgts atbilstošs līgums vai arī vienošanās par savstarpējības principa piemērošanu;

23) patvēruma meklētāja personas dokumentu un nav saņēmis Pārvaldes lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, un tas nav noticis viņa vainas dēļ. Tiesības uz nodarbinātību saglabājas līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

(6) Kārtību, kādā ārzemniekam piešķir un atņem tiesības uz nodarbinātību, nosaka Ministru kabinets."

7. Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ilgtermiņa vīzā paredzētais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā var pārsniegt 90 dienas sešu mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu, humāniem apsvērumiem vai būtiskiem personīgiem vai profesionāliem iemesliem."

8. 13.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "Konsulārā departamenta amatpersonas" ar vārdiem "Konsulārā departamenta vai citu dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem";

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Citu dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību kompetenci vīzu pieprasīšanai nosaka Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi."

9. 15.¹ pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) konstatēts šā likuma 16.panta pirmās daļas 3., 6., 7., 9., 13., 15., 16., 17., 18., 19. vai 20.punktā minētais iemesls;";

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;";

papildināt pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) konstatēts, ka Latvijas Republika nav par vīzas pieteikuma izskatīšanu atbildīgā valsts.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Uzaicinātājam ir tiesības šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto lēmumu 30 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās dienas apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.";

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu uzaicinātājs likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4²) Šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

10. 16.pantā:

izslēgt pirmās daļas 8.punktu;

izteikt pirmās daļas 14.punktu šādā redakcijā:

"14) konstatēts, ka uzaicinātājs miris vai nespēj izpildīt šā likuma 9.¹ pantā noteikto;";

izslēgt pirmās daļas 18.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 23.punktu šādā redakcijā:

"23) ārzemnieks pēdējā gada laikā bijis nodarbināts, bet viņam nebija tiesību uz nodarbinātību.";

izslēgt piekto daļu.

11. 17.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lēmums par atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, kā arī par vīzas anulēšanu vai atcelšanu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.";

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(3) Ārzemniekam ir tiesības lēmumu par vīzas atteikumu, anulēšanu vai atcelšanu 30 dienu laikā pēc tā paziņošanas dienas apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu un citus dokumentus latviešu, angļu vai krievu valodā:";

izslēgt devīto un desmito daļu.

12. 20.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "un šo personu pieņemtais lēmums nav pārsūdzams";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

13. Papildināt 21.panta pirmo daļu ar vārdiem un skaitļiem "kuri atbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunkta un 2.punkta prasībām".

14. 22.¹ pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;";

papildināt pirmo daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Uzaicinātājam ir tiesības šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto lēmumu 30 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās dienas apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.";

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu uzaicinātājs likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4²) Šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

15. 23.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā skaitli un vārdu "2000 latu" ar skaitli un vārdu "2800 euro";

aizstāt pirmās daļas 22. un 23.punktā vārdus "Eiropas Kopienas" ar vārdiem "Eiropas Savienības";

izteikt pirmās daļas 28.punktu šādā redakcijā:

"28) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un ieguldījums ir vismaz:

a) 35 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus euro un kura saimnieciskā gada laikā kopā valsts budžetā un pašvaldības budžetā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 40 000 euro. Veicot ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt ne vairāk kā trīs ārzemnieki,

b) 150 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro;";

izteikt pirmās daļas 29.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība ir ne mazāka par 142 300 euro, ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām viens vai vairāki nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība ir ne mazāka par 71 150 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:";

izteikt pirmās daļas 29.punkta "c" un "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

"c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura Latvijas Republikā ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikā izsniegtu uzturēšanās atļauju,

d) iegādāto Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka par 42 690 euro vai ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka par 14 230 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamo īpašumu kopējā vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja noteikto nekustamo īpašumu tirgus vērtību nedrīkst būt zemāka par šā punkta ievaddaļā norādīto vērtību;";

izteikt pirmās daļas 30.punktu šādā redakcijā:

"30) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir pakārtotās saistības ar Latvijas Republikas kredītiestādi ne mazāk kā 280 000 euro apmērā un ar šo kredītiestādi slēgtā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem.";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "ārzemnieka laulātajam" ar vārdiem "ārzemnieka vai viņa laulātā";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ārzemniekam, kurš, nelikumīgi uzturoties Latvijas Republikā, ticis nelikumīgi nodarbināts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, kā arī nepilngadīgam ārzemniekam, kurš, nelikumīgi uzturoties Latvijas Republikā, ticis nelikumīgi nodarbināts, ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņš vērsies tiesā ar pieteikumu par neizmaksātās darba samaksas piedziņu no darba devēja. Termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt atkārtoti, ja tiesas process par darba samaksas piedziņu no darba devēja nav pabeigts vai neizmaksātā darba samaksa no darba devēja nav saņemta. Pirmreizējo un atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz vienu gadu. Īpaši ekspluatējoši darba apstākļi ir tādi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas rada ļoti nesamērīgas atšķirības starp likumīgi nodarbinātu darbinieku darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem un tāda ārzemnieka darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, kurš Latvijas Republikā uzturas nelikumīgi, kā arī atšķirības dzimumu diskriminācijas vai cita veida diskriminācijas dēļ vai atšķirības, kas ietekmē ārzemnieka drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī aizskar viņa cieņu."

16. Papildināt 33.panta 1.² daļas pirmo teikumu ar vārdiem "pēc tam, kad pieņemts lēmums par uzturēšanās tiesību piešķiršanu".

17. 34.pantā:

izslēgt pirmās daļas 12.punktā vārdus "vai citā valsts";

izslēgt pirmās daļas 16.punktu;

izteikt pirmās daļas 18.punktu šādā redakcijā:

"18) uzaicinātājs miris vai nespēj izpildīt šā likuma 9.¹ pantā noteikto;";

izteikt pirmās daļas 21.punktu šādā redakcijā:

"21) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;";

izslēgt pirmās daļas 26.punktu;

aizstāt pirmās daļas 31.punkta "c" apakšpunktā vārdus "Eiropas Kopienas" ar vārdiem "Eiropas Savienības";

papildināt pirmo daļu ar 33.punktu šādā redakcijā:

"33) ārzemnieks pēdējā gada laikā bijis nodarbināts, bet viņam nebija tiesību uz nodarbinātību;";

papildināt pirmo daļu ar 34.punktu šādā redakcijā:

"34) konstatēts, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšana neatbilst šā likuma 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. vai 31.pantā minētajiem nosacījumiem.";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "uzturoties Latvijas Republikā" ar vārdiem "pēdējo piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad iesniegti dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā pieprasa termiņuzturēšanās atļauju vai uzturas saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmo daļu, termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšana vai reģistrēšana atteikta, termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu atsaka arī šā likuma 23.panta ceturtajā daļā minētajiem ārzemnieka ģimenes locekļiem."

18. 35.panta pirmajā daļā:

izslēgt 5.punktā vārdus "vai citā valsts";

izslēgt 7.punktu;

izslēgt 15.punktu;

papildināt daļu ar 28. un 29.punktu šādā redakcijā:

"28) ārzemnieks pēdējā gada laikā bijis nodarbināts, bet viņam nebija tiesību uz nodarbinātību;

29) ārzemnieks pēdējā gada laikā ir nodarbinājis citu ārzemnieku, kuram nav tiesību uz nodarbinātību."

19. Aizstāt 36.panta pirmās daļas 12.punktā vārdus "Eiropas Kopienas" ar vārdiem "Eiropas Savienības".

20. Papildināt 39.panta trešo un ceturto daļu ar vārdiem "vai ziņu aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā".

21. Izteikt 40.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) termiņuzturēšanās atļauja, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 25.punktu, 25.panta pirmās daļas 2.punktu vai 26.panta pirmās daļas 2.punktu."

22. 41.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punkta "c" apakšpunktu šādā redakcijā:

"c) Latvijas Republikā likumīgi uzturas ārzemnieka laulātais vai radinieks līdz otrajai pakāpei taisnā līnijā,";

izteikt otrās daļas 2.punkta "e" apakšpunktu šādā redakcijā:

"e) ir pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt ārzemniekam bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, lēmums par iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu atstāšanu bez izskatīšanas vai lēmums par atteikumu izdot administratīvo aktu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai par atteikumu to piešķirt,";

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Šajā gadījumā Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, vai Pārvaldes priekšnieks, vai viņa pilnvarota amatpersona 10 dienu laikā no ārzemnieka izceļošanas dienas atbilstoši šā likuma 41.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajai kompetencei izdod izbraukšanas rīkojumu un tas stājas spēkā tā izdošanas dienā."

23. 43.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ārzemniekam ir tiesības izpildīt šo pienākumu agrāk, nekā noteikts izbraukšanas rīkojumā.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Amatpersonai, kas izdevusi izbraukšanas rīkojumu, pēc ārzemnieka lūguma ir tiesības pagarināt šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Lemjot par noteiktā termiņa pagarināšanu, ņem vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus, jo īpaši ārzemnieka uzturēšanās ilgumu, ģimenes vai sociālās saites, to, vai ārzemniekam ir nepilngadīgs bērns, kas apmeklē izglītības iestādi Latvijas Republikā. Par termiņa pagarināšanu ārzemnieku informē rakstveidā."

24. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

"47.pants. Ārzemnieku neizraida, ja izraidīšana ir pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām."

25. Papildināt 48.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Iepazīstinot ārzemnieku, kurš ticis nelikumīgi nodarbināts Latvijas Republikā, ar izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, viņu informē par tiesībām iesniegt prasību pret darba devēju un panākt, lai tiek izpildīts spriedums par darba devēja neizmaksāto darba samaksu, kā arī par prasības iesniegšanas un atalgojuma atgūšanas procedūru un iespēju pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta septīto daļu."

26. Izslēgt 50.panta otro un trešo daļu.

27. Izteikt 50.¹ pantu šādā redakcijā:

"50.¹ pants. (1) Augstākas iestādes lēmumu par izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu un tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā septiņu dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minēto lēmumu darbību.

(2) Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam."

28. Izteikt 51.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ārzemnieks nevar norādīt vietu, kur viņš uzturēsies līdz attiecīgās izraidīšanas procedūras beigām, un iesniegt dzīvokļa vai mājas īpašnieka rakstveida apliecinājumu par apņemšanos nodrošināt viņa izmitināšanu vai nevar uzrādīt naudas summu, ar ko pietiek viesnīcas rezervēšanai līdz viņa izraidīšanai."

29. Papildināt 55.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbības apturēšana sakarā ar to apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu nevar būt par pamatu aizturētā ārzemnieka atbrīvošanai."

30. Papildināt likumu ar 59.⁷ pantu šādā redakcijā:

"59.⁷ pants. Kompetentas valsts iestādes amatpersonas, biedrību vai nodibinājumu, kā arī starptautisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji var apmeklēt aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru vai speciāli iekārtoto telpu, lai pārliecinātos, ka to izmanto ārzemnieku aizturēšanas nodrošināšanai, kā arī novērtētu aizturēto ārzemnieku izmitināšanas un uzturēšanās apstākļus. Kompetentas valsts iestādes amatpersonas, biedrību vai nodibinājumu, kā arī starptautisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji savu apmeklējumu saskaņo ar izmitināšanas centra vai speciāli iekārtotās telpas priekšnieku un ievēro izmitināšanas centra vai speciāli iekārtotās telpas iekšējās kārtības noteikumus."

31. Papildināt 61.pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 61.panta trešo, ceturto vai piekto daļu, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šis nosacījums neattiecas uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 44. un 46.pantu. Lēmumu par iekļaušanu sarakstā ārzemniekam, kurš neatrodas Latvijas Republikā, izsniedz pēc viņa pieprasījuma.

(10) Saskaņā ar šā likuma 61.panta trešo, ceturto vai piekto daļu pieņemto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību. To, vai saskaņā ar šā likuma 44. un 46.pantu pieņemto lēmumu darbība ir vai nav apturama sakarā ar lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, nosaka šā likuma 50. un 50.¹ pants."

32. Izslēgt 61.¹ panta ceturtajā daļā vārdu "Pārvalde".

33. Izteikt 63.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ieceļošanas aizlieguma termiņu skaita no dienas, kad ārzemnieks izceļojis no Latvijas Republikas, bet, ja viņš atrodas ārpus Latvijas Republikas, — no lēmuma pieņemšanas dienas."

34. 64.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitļus "Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 5.punktā" ar vārdiem un skaitli "Šā likuma 61.panta pirmajā, otrajā, trešajā un piektajā daļā".

35. Papildināt pārejas noteikumus ar 22., 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

"22. Līdz šā likuma 9.panta sestajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 1.februārim piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.553 "Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem".

23. Šā likuma grozījumi par 16.panta pirmās daļas 18.punkta, 34.panta pirmās daļas 16.punkta un 35.panta pirmās daļas 7.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

24. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos terminam "darba atļauja" atbilst termins "tiesības uz nodarbinātību".

25. Ārzemnieks, kas līdz 2013.gada 31.decembrim saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktu (2011.gada 26.maija redakcijā) un līdz 2014.gada 31.decembrim iesniedz dokumentus tās reģistrācijai, pierāda atbilstību šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta (2011.gada 26.maija redakcijā) nosacījumiem. Iesniedzot dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas reģistrācijai pēc 2014.gada 31.decembra, ārzemnieks pierāda, ka saimnieciskā gada laikā kapitālsabiedrība kopā valsts budžetā un pašvaldības budžetā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 40 000 euro."

36. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/98/ES par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvas 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (pārstrādāta redakcija)."

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 5.decembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 20.decembrī