Klusais slepkava bez sejas
Inficēti ap 3% iedzīvotāju, bet vairums par to nenojauš
Tā ir dabas atbilde uz medicīnas progresu, C hepatīta vīrusu raksturo Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis profesors Anatolijs Bļugers, veltīdams tam skarbus epitetus – klusais un viltīgais slepkava. Bezsimptomu infekcija ilgstoši neliek par sevi manīt, un cilvēkam nerodas aizdomas, ka tā veselībai tikmēr tiek nodarīts neatgriezenisks ļaunums.
|
Vīrusu atklāja tikai pirms
piecpadsmit gadiem. “Problēmai piešķirts starptautisks
skanējums,” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Tradicionālās
infektoloģijas, tuberkulozes un AIDS katedras vadītāja profesore
Ludmila Vīksna, minēdama datus par iespaidīgo vīrusa izplatību
pasaulē – tas inficējis vismaz četrreiz vairāk cilvēku nekā
HIV/AIDS. Pesimisti lēš, ka daudzkārt vairāk.
“2000.gadā, kad veikts pēdējais globālais pētījums, situācijas
analīze liecināja, ka hepatīta izplatība ieguvusi epidēmisku
raksturu,” problēmas nopietnību iezīmē Pasaules veselības
organizācijas (PVO) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne,
piebilstot, ka tomēr “aina ir ļoti neskaidra, jo šobrīd nav reālu
datu par patiesajiem problēmas mērogiem, tādēļ būtu jāveic jauni
pētījumi”.
L.Vīksna min pētnieku prognozes 2008.gadam: aknu transplantācijas
gadījumu skaits būs pieaudzis par 500%, aknu vēzis – par 68%,
ciroze – par 61%. Turklāt jūtami pieaugs mirstība aknu slimību
dēļ.
Lieliskas maskēšanās spējas
Latvijā ik gadu tiek reģistrēti
vairāk nekā 800 jauni ar C vīrushepatītu inficēti iedzīvotāju.
Pēc Latvijas Donoru centra datiem, mūsu valstī ir ap 10 000
inficēto. Speciālisti brīdina, ka reģistrētā inficētība ir
daudzkārt zemāka par patieso. Un tur arī slēpjas lielākie draudi
– cilvēki nenojauš, ka ir inficēti, jo slimība ilgstoši sevi
neatšifrē.
Pētnieki secinājuši, ka, piemēram, Rietumeiropā inficēti aptuveni
trīs procenti (!). Pirms gadiem veiktā Latvijas infektologu un
epidemiologu pētījuma dati sakrīt ar statistikas rādītājiem
Rietumeiropā, proti, secināts, ka mūsu valstī varētu būt inficēti
aptuveni trīs procenti jeb aptuveni 75 000 līdz 80 000
iedzīvotāju. Tātad Latvijā desmitiem tūkstošu cilvēku sadzīvo ar
pagaidām tiem nemanāmo vīrusu. Tās ir aptuvenas aplēses, jo
pēdējos desmit gados epidemioloģiskie pētījumi par šīs infekcijas
izplatību mūsu valstī nav veikti.
Speciālisti, uzsverot savlaicīgas slimības diagnostikas nozīmi,
mudina iedzīvotājus veikt analīzes C hepatīta vīrusa noteikšanai.
Šajās dienās sākusies arī Hepatīta biedrības rīkotā akcija “C
hepatīts sagrauj aknas nemanot. Sargi sevi – pārbaudi!”.
Biedrības priekšsēdētāja Olita Mengote brīdina, ka ar šo vīrusu
var būt inficēts jebkurš: “Bieži veselības pārbaudes veicam tikai
tad, kad ir jau jūtamas veselības problēmas. C hepatīta gadījumā
slimība tad jau būtu hroniska un pat neatgriezeniskā formā.”
Vīruss izliekas par šūnas draugu
1.oktobrī pasaule otro gadu
atzīmēs Starptautisko C hepatīta dienu. Tās galvenais
akcents – inficētajiem no slimības sākuma līdz iespējai
pilnībā atgūt veselību laiks ir ierobežots, jo, tikai laikus
diagnosticējot un uzsākot ārstēšanu, var to izārstēt.
“Tā ir sociāli ļoti bīstama slimība,” ir pārliecināts profesors
A.Bļugers. Latvijā inficēto vidū ir ne mazums sieviešu
reproduktīvā vecumā, grūtnieces (risks inficēt bērnu), jaunieši
un darbspējīgi iedzīvotāji. Ļoti daudzi C hepatīta dēļ kļūst par
invalīdiem. Mediķi uzsver, ka tas ir tiešs zaudējums ekonomikai
un smags slogs veselības aprūpes sistēmai.
Ieskicējot C hepatīta vīrusa atklāšanas vēsturi, akadēmiķis min,
ka tas ilgi palicis nezināms speciālistiem. Pat HIV vīruss
atklāts agrāk.
Vīrusam ir ilgs inkubācijas periods. Turklāt tas neārda šūnas,
bet lieliski ar tām sadzīvo. “Hepatīta noslēpums – cilvēka
imūnsistēma pēc laika to atšifrē un sāk kauties ar vīrusu, taču
diemžēl tā nostājas pret visu šūnu, izraisot slimību,” skaidro
akadēmiķis.
“Turklāt hepatīts arī unikāli izplatās. Infekcija ir asinīs. Tādu
infekciju ir daudz, bet tās visas parasti izplatās dabiskā ceļā,
piemēram, tās pārnēsā kukaiņi. Savukārt C hepatīts apguvis
mākslīgo izplatīšanās ceļu. Tā ir dabas atbilde medicīnas
progresam. Cilvēce iemācījusies pārliet asinis, veikt sarežģītas
operācijas, transplantēt orgānus utt., lai glābtu cilvēka
veselību un dzīvību. Un daba atspēlējas,” stāsta A.Bļugers.
Asins drošība kā globāla prioritāte
Attīstītajās valstīs cilvēks
iemācījies ierobežot infekcijas mākslīgās izplatīšanas
ceļus – medicīnā noteikta augsta latiņa skrupulozai
sterilitātei. Valsts asinsdonoru centra direktora Gita Ņemceva
teic, ka Latvijā nav neviena pierādīta gadījuma, kad cilvēks ar C
hepatītu būtu inficējies asins pārliešanas laikā.
A.Rūrāne, paužot PVO skatījumu par to, ko var darīt infekcijas
izplatības ierobežošanai, uzsvēra, ka “jāgarantē maksimāla asins
un to produktu drošība. Svarīga ir skrupuloza prasību izpilde
visos etapos. Turklāt veselības aprūpes iestādēs jābūt maksimāli
augstām drošības normām”. Vēl viens stūrakmens ir medicīnas
darbinieku apmācība.
“Attīstītajās valstīs, par spīti dažādiem trūkumiem, mākslīgā
izplatība sarūk un pieaug dabiskā, piemēram, dzimumkontaktu,
īpaši homoseksuālu, ceļā, grūtnieces inficē bērnu. Inficēties
var, cilvēka asinīm nonākot saskarē ar inficētām asinīm, tādēļ
riski ir dažādi. Manikīrs, pedikīrs, pīrsingi, sīkas sadzīves
traumas, skrāpējumi,” uzskaita A.Bļugers. Pēc viņa teiktā,
aptuveni 30% inficēto nav skaidrs, kā tie varējuši inficēties.
Profesors pieļauj, ka, iespējams, inficēšanās notikusi tieši sīku
traumu vai brūcīšu dēļ.
Arī L.Vīksne uzsver, ka jaunieši mēdz inficēties tetovējoties vai
taisot pīrsingu. Viņi parasti šādai iespējai nepiekrīt, jo
uzskata, ka bijuši labā salonā vai pie laba speciālista. Jautāti
par kvalitātes kritērijiem, inficētie kā pirmo min pakalpojuma
dārdzību... Profesore uzsver – lai izkontrolētu, kā salonos tiek
ievērotas higiēnas prasības, Sanitārās inspekcijas darbiniekiem
katrā būtu jāpavada visa diena.
Vakcīna nedodas rokā
Vakcīnas pret C hepatīta vīrusu
nav. A.Rūrāne uzsver, ka pasaulē turpinās intensīvi pētījumi, lai
to atrastu. Tos atbalsta gan PVO, gan Eiropas Savienība.
Tomēr, pateicoties spīdošam medicīnas atklājumam, infekciju var
efektīvi ārstēt, ja vien laikus diagnosticē. Kā izsacījies
“Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds,
pagaidām neizdodas ierobežot C hepatīta izplatību, bet ir atcelts
nāves spriedums, ko bija noteikusi šī vīrusinfekcija.
Jaunā terapija ir ļoti dārga. “Latvijā noticis milzīgs progress,”
situāciju vērtē A.Bļugers, atgādinot, ka pirms pāris gadiem
valsts nepiešķīra naudu jaunajiem medikamentiem. Šogad pirmo
reizi iedalīti līdzekļi aptuveni 150 pacientu ārstēšanai. Tas ir
tik daudz, cik bija nepieciešams, ir gandarīta L.Vīksna. Dārgā
ārstēšanas terapija neder visiem. To nevar lietot pacienti, kam
slimība ir progresējusi. Tāpat zāles netiek nodrošinātas tiem,
kas tās nelieto regulāri, piemēram, no alkohola atkarīgajiem un
narkomāniem. Jau nākamgad zāles būs iekļautas valsts kompensējamo
medikamentu sarakstā. Tas ir apsveicams solis, priecājas mediķi.
Valsts kompensēs 75% no izmaksām.
Speciālisti skaidro, ka labvēlīga vīrusa tipa ārstēšanai
nepieciešami 5000 latu, savukārt nelabvēlīga vīrusa paveida
ārstēšanas kurss izmaksā no 10 000 līdz 12 000 latiem. Tādēļ viņi
bažījas, vai pacienti spēs nodrošināt 25% līdzmaksājumu, kas
smagos gadījumos var būt 2500 līdz 3000 latu. Ar Latvijas
iedzīvotāju vidējiem ienākumiem tas ir daudz, uzskata
speciālisti. Mediķi rosina rast iespēju valsts līdzfinansējumu
palielināt līdz 90 procentiem. Nākotnē valstij pilnībā būtu
jāfinansē jaunie medikamenti, uzskata L.Vīksna un
A.Bļugers.
Tomēr galvenais ir infekciju laikus atklāt, un veikt analīzes ir
katra indivīda atbildība par savu veselību.
Fakti:
C hepatīts no citām infekcijām
atšķiras ar divām būtiskām iezīmēm:
* 80% inficēto cilvēku slimība pāriet hroniskā formā. Turklāt
trešdaļai no tiem laika gaitā attīstās aknu ciroze, bet dažiem
procentiem inficēto – aknu vēzis;
* slimnieks pats pašizārstēties nevar, vienīgais efektīvais
ierocis pret hronisko infekciju ir agrīna pretvīrusu
terapija.
Ilze Apine, “LV”