168. Ārlietu ministrija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņo par starptautiskā līguma spēkā stāšanos un nodrošina šo noteikumu 158. punktā minēto starptautisko līgumu tekstu publicēšanu (ievērojot šo noteikumu 162., 163. un 164. punktu).

15.pants. Ārlietu ministrija veic starptautisko līgumu uzskaiti Oficiālo publikāciju informācijas sistēmā. Sistematizēti starptautiskie līgumi ir brīvi un bez maksas pieejami tīmekļa vietnē www.likumi.lv.
Ministru kabinets nosaka Oficiālo publikāciju informācijas sistēmā iekļaujamās ziņas un kārtību, kādā tās tiek iesniegtas minētās informācijas sistēmas turētājam.
Ārlietu ministrija informē par starptautisko līgumu spēkā stāšanos, to darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu un Latvijas Republikas izteiktajām atrunām un deklarācijām attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem, šo informāciju publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

16.pants. Visi starptautiskie līgumi un to tulkojumi un atveidojumi latviešu valodā tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Ārlietu ministrija veic starptautisko līgumu uzskaiti Oficiālo publikāciju informācijas sistēmā un glabā starptautisko līgumu oriģināleksemplārus vai to apliecinātas kopijas, ja saskaņā ar starptautiskajā līgumā noteikto šā starptautiskā līguma oriģināls tiek glabāts tikai starptautiskā līguma depozitārijā.
Ārlietu ministrija pastāvīgi glabā to starptautisko līgumu oriģināleksemplārus, kuriem Latvijas Republika pievienojusies vai kurus noslēgusi kopš 1990. gada 4. maija, vai šo līgumu apliecinātas kopijas, nodrošinot to saglabāšanu un izmantošanu.
(13.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2019.)

3. Ja līdz 2014.gada 30.jūnijam noslēgtie starptautiskie līgumi un to tulkojumi un atveidojumi latviešu valodā nav publicēti laikrakstā "Valdības Vēstnesis", izdevumā "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs" vai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", Ārlietu ministrija līdz 2019.gada 30.jūnijam nodrošina šādu līgumu un to tulkojumu un atveidojumu latviešu valodā publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

10. Pārstāvības jomā tiesā pārstāvis veic šādas funkcijas:
10.1. tiesas noteiktajos termiņos, pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo un iesniedz tiesā vienā no tiesas oficiālajām darba valodām valdības pārstāvības pozīciju, kā arī sagatavo un iesniedz tiesā valdības turpmākos apsvērumus;
10.2. pieņem lēmumu par tiesvedības turpināšanu lietā, pirms lēmuma pieņemšanas informējot par to ārlietu ministru, tieslietu ministru un atbildīgās valsts institūcijas. Juridiski un faktiski sarežģītās lietās šādu lēmumu pieņem Ministru kabinets;
10.3. pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, iesniedz tiesā mierizlīguma piedāvājumu vai vienpusējo deklarāciju;
10.4. ja lieta tiek izskatīta mutvārdu tiesas sēdē, pirms sēdes informē Ministru kabinetu par pārstāvja sagatavoto valdības pārstāvības pozīciju;
10.5. pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, iesniedz tiesas Lielajā palātā valdības apelācijas sūdzību;
10.6. pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, iesaistās trešās puses statusā sūdzību izskatīšanā tiesā pret citām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas līgumslēdzējām pusēm;
10.7. ja tiesa pieņem nolēmumu, kurā konstatēts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai tās protokolu pārkāpums Latvijā, iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar tiesas nolēmuma izvērtējumu, norādot nolēmuma izpildei nepieciešamos pasākumus;
10.8. pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo un iesniedz Eiropas Padomes Ministru Komitejā valdības pozīciju par tiesas nolēmuma izpildi, kurā konstatēts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai tās protokolu pārkāpums Latvijā;
10.9. tiesas nolēmumu izpildes ietvaros nodrošina spriedumu tulkošanu, publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un izplatīšanu.

11. Pārstāvības jomā ANO individuālo sūdzību izskatīšanas procesā pārstāvis veic šādas funkcijas:
11.1. ANO noteiktajos termiņos, pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo un iesniedz ANO vienā no tās oficiālajām darba valodām valdības pārstāvības pozīciju, kā arī sagatavo un iesniedz ANO valdības turpmākos apsvērumus;
11.2. ja ANO pieņem lēmumu, kurā konstatēts kādas ANO konvencijas pārkāpums, iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar ANO lēmuma izvērtējumu, norādot lēmuma izpildei nepieciešamos pasākumus;
11.3. pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo valdības pozīciju par ANO lēmuma izpildi, kurā konstatēts kādas ANO konvencijas pārkāpums, un atbild par minētās pozīcijas savlaicīgu iesniegšanu ANO;
11.4. ANO lēmumu izpildes ietvaros nodrošina lēmumu tulkošanu, publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un izplatīšanu.

12. Nacionālo ziņojumu sagatavošanas un izskatīšanas jomā par ANO 1965. gada Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, 1966. gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1966. gada Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 1979. gada Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, 1984. gada Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, 1989. gada Konvencijas par bērna tiesībām (turpmāk – ANO konvencijas) izpildi Latvijā pārstāvis veic šādas funkcijas:
12.1. atbilstoši ANO vadlīnijām apkopo nacionālajā ziņojumā atbildīgo institūciju sniegto informāciju par ANO konvenciju izpildi Latvijā. Ārlietu ministrs nacionālo ziņojumu iesniedz Ministru kabinetā;
12.2. nodrošina nacionālo ziņojumu tulkošanu vienā no ANO oficiālajām darba valodām un to iesniegšanu ANO;
12.3. atbild par delegācijas izveidošanu nacionālā ziņojuma izskatīšanai ANO un tās sastāva apstiprināšanu Ministru kabinetā;
12.4. apkopo ANO konvenciju izpildes uzraudzības mehānismu ietvaros pieprasīto papildinformāciju vienā no ANO oficiālajām darba valodām un iesniedz to ANO;
12.5. pēc nacionālā ziņojuma izskatīšanas nodrošina ANO konvenciju izpildes uzraudzības mehānismu noslēguma apsvērumu tulkošanu latviešu valodā, publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un izplatīšanu.

11.pants. Sankciju ieviešana, noteikšana un izpilde

(1) Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteiktās sankcijas un Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā.

(1¹) Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas par sankciju noteikšanu, grozīšanu vai atcelšanu pieņemšanas Ārlietu ministrija šo informāciju nekavējoties paziņo Finanšu izlūkošanas dienestam un šā likuma 13. pantā minētajām uzraudzības institūcijām un publicē savā tīmekļvietnē, kā arī informāciju par rezolūcijas pieņemšanu, grozīšanu vai atcelšanu un minēto rezolūciju ne vēlāk kā nākamajā darbdienā nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Ministru kabinets var izdot noteikumus par starptautisko sankciju ieviešanu, ja ir noteiktas starptautiskās sankcijas, kas nav tieši piemērojamas.

(3) Ministru kabinets var izdot noteikumus par nacionālo sankciju noteikšanu, ja tiek konstatēts kāds no šā likuma 3.pantā minētajiem pamatiem. Ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktās nacionālās sankcijas tiek attiecinātas uz konkrētiem sankciju subjektiem ar Ministru kabineta rīkojumu, kurā ir ietverts sankciju subjektu saraksts. Ministru kabineta rīkojums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi. Pēc rīkojuma parakstīšanas Ārlietu ministrija nekavējoties par to paziņo Finanšu izlūkošanas dienestam un šā likuma 13. pantā minētajām uzraudzības institūcijām. Rīkojums tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nākamajā darbdienā pēc tā parakstīšanas.

(4) Ministru kabinets nosaka vispārēju starptautisko vai nacionālo sankciju izpildes kārtību.

(5) Ministru kabinets nosaka atsevišķu kārtību, kādā izpildāmas nacionālās sankcijas, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 3.panta 3.punktu.

(6) Ministru kabinets nosaka finanšu tirgus dalībniekiem kritērijus, pēc kādiem noteikt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu tirgus dalībnieku vai finanšu tirgus intereses.

(7) Ministru kabinets nosaka finanšu tirgus dalībniekiem prasības attiecībā uz sankciju piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē finanšu tirgus dalībnieku vai finanšu tirgus intereses.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018., 16.06.2019., 08.12.2023. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2024.)