33.pants. Aizsargjoslu izveidošana, grozīšana un likvidēšana

(1) Aizsargjoslas nosaka ar šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo teritorijas plānojumos. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas robežas, kas apstiprinātas šā likuma 67. pantā paredzētajā kārtībā, tiek noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šā likuma 6. pantam.

(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14.panta pirmajā daļā, 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 23.¹, 23.², 25., 26., 28., 30., 32., 32.², 32.³ un 32.⁴ pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, objekta īpašnieks vai valdītājs attiecīgā objekta būvniecību (ierīkošanu) saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā — informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, kā arī vietējo pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saskaņots objekts, kura aizsargjosla noteikta šā likuma 14.panta pirmajā daļā, 16., 17., 19. un 22.pantā un aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

(3) (Izslēgta ar 14.05.2009. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 14.05.2009. likumu.)

(5) Aizsargjosla tiek grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas platumu vai aizsargjoslas lielums mainās, atjaunojot vai pārbūvējot objektu, kuram ir noteikta aizsargjosla.

(6) Aizsargjosla tiek likvidēta, ja ir likvidēts objekts, kuram noteikta aizsargjosla.

(7) Objekta īpašnieks vai valdītājs pēc objekta likvidēšanas par to informē Valsts zemes dienestu.

(8) Objekta īpašnieks vai valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15.pantā, 16.panta otrās daļas 2.¹ punktā, 18.pantā, 21.panta otrajā daļā un 23.¹ pantā noteikto aizsargjoslu robežas, saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību un aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.

(9) Šā likuma 14., 16. (izņemot 16.panta otrās daļas 2.¹ punktu), 17., 19., 20.pantā, 21.panta trešajā un ceturtajā daļā, 22., 23., 30., 32.² un 32.⁴ pantā noteiktās aizsargjoslas robežu grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.

(10) Vietējā pašvaldība grafiski attēlo šā likuma 6., 7., 7.¹, 8., 9., 11., 13., 25., 26., 28., 32. un 32.³ pantā noteikto aizsargjoslu robežas un šo aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.

(11) Ierosinot stacionārā radiomonitoringa punkta būvniecību, stacionārā radiomonitoringa punkta īpašnieks:

1) saskaņo attiecīgā punkta būvniecību ar ēkas vai būves, uz kuras ierosināts uzstādīt stacionāro radiomonitoringa punktu, īpašnieku, tiesisko valdītāju vai dzīvokļu īpašnieku kopību, ja attiecīgā ēka ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums;

2) saskaņo attiecīgā stacionārā radiomonitoringa punkta būvniecību ar vietējo pašvaldību;

3) ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, kuras teritorijā atradīsies stacionārais radiomonitoringa punkts, informē par stacionārā radiomonitoringa punkta aizsargjoslu un aprobežojumiem, norādot to nekustamo īpašumu kadastra numurus, uz kuriem attiecas aizsargjosla. Vienlaikus tiek nosūtīts paziņojums nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla.

(12) Uz šajā likumā minēto elektrolīniju trašu ierīkošanu un trases platuma izmaiņām neattiecas Meža likumā noteiktā kompensācija atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanai.
(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009., 14.03.2013., 18.04.2013., 28.11.2013., 19.05.2016., 22.12.2021., 06.10.2022. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

72.pants. Augstākās izglītības padomes darba organizācija

(1) Augstākās izglītības padomes darbību reglamentē nolikums.

(2) Augstākās izglītības padomes sēdes notiek pēc vajadzības. Ārkārtas sēdes, ja to pieprasa vismaz trīs Augstākās izglītības padomes locekļi, jāsasauc triju dienu laikā.

(3) Par Augstākās izglītības padomes sēdes darba kārtību un tajā pieņemtajiem lēmumiem sekretariāts sniedz informāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un sabiedrības saziņas līdzekļos. Lēmumu norakstus nosūta augstskolām un citām institūcijām, uz kurām šie lēmumi attiecas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)

37. Ja tiek izsniegta atļauja izsmidzināt augu aizsardzības līdzekļus no gaisa, dienests lēmumu publicē savā tīmekļa vietnē, kā arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(MK 19.11.2014. noteikumu Nr.706 redakcijā)

58. pants. Informācijas par atļaujas izsniegšanu vai atcelšanu publiskošana
Informāciju par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai izsniegto atļauju un par šā likuma 57. pantā norādīto paziņojumu Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" pēc lēmuma pieņemšanas vai paziņojuma saņemšanas. Informāciju par atļaujas atcelšanu Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņa beigām.

62.² pants. Tiesību subjektu rūpīga meklēšana un tās dokumentēšana
(1) Šā likuma 62.¹ pantā minētos katra darba un blakustiesību objekta tiesību subjektus meklē ar lielāko rūpību, lai noteiktu, vai tas ir nenosakāmu autortiesību subjektu darbs. Tiesību subjektus rūpīgi meklē, pirms uzsākta attiecīgā darba vai blakustiesību objekta izmantošana, un to dara labā ticībā, izmantojot šā panta astotajā daļā minētos informācijas avotus, tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā attiecīgais darbs vai blakustiesību objekts publicēts vai pārraidīts pirmo reizi, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā norādītos gadījumus. Ja ir pamats uzskatīt, ka informācija par tiesību subjektiem pieejama citā valstī, tiesību subjektu rūpīgas meklēšanas ietvaros izmanto arī šajā valstī pieejamos informācijas avotus.
(2) Ja audiovizuālā, tai skaitā kinematogrāfiskā, darba producenta atrašanās vieta vai pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) ir Eiropas Savienības dalībvalstī, šā darba tiesību subjektu rūpīgi meklē attiecīgajā dalībvalstī.
(3) Šā likuma 62.¹ panta ceturtajā daļā minēto darbu un blakustiesību objektu tiesību subjektus rūpīgi meklē tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā saimniecisko darbību veic institūcija, kas attiecīgo darbu vai blakustiesību objektu ar tiesību subjekta atļauju ir padarījusi pieejamu sabiedrībai.
(4) Tiesību subjektu rūpīgu meklēšanu veic šā likuma 62.¹ panta pirmajā daļā minētā institūcija vai tās pilnvarota trešā persona.
(5) Institūcija, kas veic tiesību subjektu rūpīgu meklēšanu vai šim nolūkam pilnvarojusi trešo personu, dokumentē meklēšanas gaitu un rezultātus, lai pamatotu to, ka tiesību subjekti meklēti rūpīgi. Pēc rūpīgas meklēšanas attiecīgā institūcija Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nosūta:
1) tiesību subjekta rūpīgas meklēšanas rezultātus, kas pamato darba vai blakustiesību objekta atzīšanu par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu;
2) informāciju par veidiem, kādos institūcija izmanto nenosakāmu autortiesību subjektu darbu;
3) informāciju par nenosakāmu autortiesību subjektu darba statusa izbeigšanu vai jebkādām izmaiņām šajā statusā attiecībā uz institūcijas izmantotu darbu vai blakustiesību objektu;
4) institūcijas kontaktinformāciju, tai skaitā tās nosaukumu, adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru.
(6) Latvijas Nacionālā bibliotēka pēc šā panta piektajā daļā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties pārsūta to Eiropas Savienības aģentūrai "Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs".
(7) Nav jāmeklē to darbu un blakustiesību objektu tiesību subjekti, kuri Eiropas Savienības aģentūras "Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs" datubāzē ir norādīti kā nenosakāmu autortiesību subjektu darbi.
(8) Tiesību subjektu rūpīgas meklēšanas ietvaros izmantojamos informācijas avotus, konsultējoties ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, citām autortiesību un blakustiesību subjektu organizācijām un šā likuma 62.¹ panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, nosaka un atjauno Kultūras ministrija. Informācijas avotu sarakstu un tā grozījumus Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un publisko savā tīmekļvietnē.
(18.12.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2017. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2017.)

14. Kultūras ministrija līdz 2015.gada 1.februārim saskaņā ar šā likuma 62.² panta astoto daļu nosaka tiesību subjektu rūpīgas meklēšanas ietvaros izmantojamos informācijas avotus, publicē to sarakstu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto savā mājaslapā.
(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2014.)

62.⁴ pants. Komerciālā apritē nepieejami darbi vai blakustiesību objekti

(1) Šā likuma izpratnē darbu vai blakustiesību objektu uzskata par komerciālā apritē nepieejamu, ja, ieguldot saprātīgas pūles, ir noskaidrots — var pieņemt, ka viss darbs vai blakustiesību objekts netiek piedāvāts sabiedrībai tā parastajos izplatīšanas veidos.

(2) Kultūras mantojuma iestāde noskaidro, vai konkrētie darbi vai blakustiesību objekti ir uzskatāmi par komerciālā apritē nepieejamiem, izmantojot vismaz šā panta trešajā daļā minētos informācijas avotus.

(3) Informācijas avotus, kurus izmanto, lai noskaidrotu, vai konkrētie darbi vai blakustiesību objekti ir uzskatāmi par komerciālā apritē nepieejamiem, nosaka un regulāri atjauno Kultūras ministrija, konsultējoties ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, citām autortiesību un blakustiesību organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm. Informācijas avotu sarakstu un tā grozījumus Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un publisko savā tīmekļvietnē.

(4) Ja darbs vai blakustiesību objekts publiskots vairākos formātos vai versijās un komerciālā apritē ir pieejams kāds no šiem formātiem vai versijām, šo darbu vai blakustiesību objektu uzskata par komerciālā apritē pieejamu.
(23.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2023.)

72. Pašvaldības iestāde, kuras kompetencē atrodas publiskajā apspriešanā izskatāmais jautājums, sagatavo paziņojumu par publisko apspriešanu, norādot apspriežamo jautājumu, tā pamatojumu un apspriešanas termiņu, un, ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms publiskās apspriešanas sākuma, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

10. Lēmumu par buferzonas noteikšanu, kā arī vispārējos administratīvos aktus par fitosanitārajiem pasākumiem un to atcelšanu dienests publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un dienesta tīmekļa vietnē.
(MK 09.03.2010. noteikumu Nr.233 redakcijā)

2.pants. Bāriņtiesas izveidošana un darbība
(1) Bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.
(2) Novadu teritoriālajās vienībās, kurās nav notāra, bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus šā likuma 61. pantā norādītos uzdevumus.
(3) Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgās pašvaldības administratīvā teritorija, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.
(4) Veidojot bāriņtiesu, pašvaldības dome nodrošina, lai visiem attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem bāriņtiesa būtu pēc iespējas ērti pieejama. Bāriņtiesas darbība nodrošināma visos novada pagastos un novada pilsētās.
(5) Vienā pašvaldībā izveido ne vairāk kā vienu bāriņtiesu. Vairākas pašvaldības var veidot kopīgu bāriņtiesu.
(6) Informāciju par bāriņtiesas izveidošanu un tās darbības teritoriju, kā arī par bāriņtiesas darbības teritorijas izmaiņām pašvaldība publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(7) Bāriņtiesas nosaukumu veido, attiecīgās bāriņtiesas darbības administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdu “bāriņtiesa”.
(8) (Izslēgta ar 16.06.2021. likumu)
(21.05.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012., 23.05.2013. un 16.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

4. Tieslietu ministrija izstrādā un līdz Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās dienai publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" biedrību un nodibinājumu statūtu paraugus, kas izmantojami, lai sagatavotu statūtus ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā.

151. Tieslietu ministrija pēc tam, kad 150. punktā minētie normatīvie akti par kadastrālās vērtēšanas principu piemērošanu ir stājušies spēkā, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

10.pants. Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana
(1) Dzimtsarakstu nodaļu izveido valstspilsētas vai novada pašvaldība. Dzimtsarakstu nodaļas darbības teritorija ir attiecīgās valstspilsētas vai novada administratīvā teritorija, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.
(2) Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru pašvaldība vienā valstspilsētā vai novadā var izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas vai arī vairākas pašvaldības var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu. Šādos gadījumos nosakāma katras dzimtsarakstu nodaļas darbības teritorija. Tieslietu ministrs var ierosināt pašvaldībai (pašvaldībām) izskatīt jautājumu par dzimtsarakstu nodaļas (nodaļu) reorganizāciju.
(3) Dzimtsarakstu nodaļas nosaukumu veido, attiecīgajam dzimtsarakstu nodaļas darbības administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdus "dzimtsarakstu nodaļa".
(4) Informāciju par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības teritorijas grozīšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgās pašvaldības mājaslapā internetā.
(5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un dzimtsarakstu nodaļas pilnu nosaukumu.
(6) Finanšu līdzekļus dzimtsarakstu nodaļas darbībai piešķir attiecīgā pašvaldība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2021. Grozījumi pirmajā un otrajā daļā par vārdu "republikas pilsēta" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "valstspilsēta" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 11. punktu)

42. pants. Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", kas ir reģistrēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijā kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, pārvaldot alternatīvo ieguldījumu fondu, kuru nodibina Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, darbojas saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu, izņemot tā 5. panta sesto daļu un 6. panta trešo un sesto daļu. Uz minēto pārvaldnieku neattiecina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 1. panta 3. punktā lietotā termina "alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks" skaidrojumu. Par alternatīvo ieguldījumu fonda nodibināšanu paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

8. Lai efektīvi apkarotu slimību, dienests izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā rīcības plānu, kuru pēc pozitīva saskaņojuma saņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis. Rīcības plānā:
8.1. paredz darbības, kas nodrošina rīcības plāna ieviešanu, ātru un veiksmīgu slimības apkarošanas kampaņas veikšanu;
8.2. paredz darbības, kas nodrošina normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti, dzīvnieku barības apriti un dzīvu dzīvnieku apriti noteikto prasību izpildi;
8.3. iekļauj darbību kārtību un paredz izstrādāt iekšējos normatīvos aktus, kas dzīvnieku īpašniekam nodrošina savlaicīgu kompensāciju saņemšanu Lauku atbalsta dienestā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies epizootijas vai valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības apkarošanas laikā;
8.4. norāda detalizētu vadības shēmu, iekļaujot slimības draudu novēršanā un likvidēšanā iesaistāmās valsts un pašvaldības iestādes valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu operatīvu lēmumu pieņemšanu un to īstenošanu, kā arī rīkojumu izziņošanas un izpildes reglamentu;
8.5. nosaka personas un to pienākumus pastāvīgi darbojošos ekspertu grupai. Ekspertu grupa, ja nepieciešams, sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertiem, lai regulāri papildinātu speciālās zināšanas un palīdzētu attiecīgajām institūcijām kvalitatīvi sagatavoties slimības uzliesmojumam;
8.6. paredz pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo resursu, tai skaitā finanšu (Zemkopības ministrijai kārtējam gadam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, Eiropas Savienības budžeta līdzekļi slimības kontroles un apkarošanas pasākumos radušos zaudējumu atmaksai Eiropas Savienības dalībvalstīm) pieejamību ātrai un efektīvai slimības apkarošanas kampaņai (piemēram, nodrošinājums ar laboratorijas personālu, ekipējumu un infrastruktūru);
8.7. norāda vadlīnijas, kurās nosaka praktisko darbību īstenošanas kārtību visos slimības apkarošanas posmos, mazgāšanas un dezinfekcijas kārtību. Izstrādā transportlīdzekļu vadītājiem paredzētu transportlīdzekļu mazgāšanas un dezinfekcijas procedūru reģistrēšanas žurnālu;
8.8. norāda detalizētu informāciju par kontroles pasākumos iesaistīto personu nepieciešamajām prasmēm, viņu pienākumiem, norādot arī nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus un to saņemšanas kārtību;
8.9. paredz apkarošanas pasākumos iesaistīto personu izglītošanas programmu par slimības klīniskajām pazīmēm, epizootoloģisko uzraudzību, kontroli un slimības apkarošanu, kā arī sekmē attiecīgo personu administratīvo prasmju saglabāšanu un attīstību;
8.10. nosaka vakcinācijas plānu, kurā izstrādāti vairāki scenāriji un sniegtas norādes par to, kuras dzīvnieku sugas var tikt vakcinētas, nepieciešamais vakcīnu daudzums un to pieejamība;
8.11. norāda diagnostikas laboratorijas, kuras aprīkotas dzīvnieku līķu patolog-anatomiskai izmeklēšanai, seroloģiskai, histoloģiskai vai citu veidu izmeklēšanai, kā arī paredz darbības ātrai paraugu transportēšanai uz laboratoriju un izvērtē laboratorijas analīžu veikšanas iespējas un pieejamos resursus rīcībai slimības uzliesmojuma gadījumā;
8.12. nosaka darbības, kas veicamas, lai slimības uzliesmojuma laikā nodrošinātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu masveida apglabāšanu, neapdraudot cilvēku veselību un izmantojot procedūras vai metodes, kas nenodara kaitējumu videi, minimāli apdraud augsni, gaisu, virszemes un pazemes ūdeņus, augus un dzīvniekus, rada minimālu troksni vai smaku, kā arī kaitīgu ietekmi uz lauku ainavu vai īpašiem apskates objektiem;
8.13. nosaka komersantu uzņēmumus, kuri paredzēti dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanai;
8.14. nosaka kārtību, kādā tiek informēti lauksaimnieki, lauku iedzīvotāji un slimības skarto teritoriju iedzīvotāji. Slimības uzliesmojuma laikā iedzīvotājiem nodrošina tiešas un pieejamas sakaru iespējas, kā arī informāciju valsts un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos;
8.15. nosaka kārtību, kādā nodrošināma pieejamība iekārtām, personālam, kā arī materiāliem, kas nepieciešami, lai ātri un efektīvi apturētu un likvidētu slimības uzliesmojumu;
8.16. nosaka nepieciešamo vakcīnu daudzumu vakcinācijas kampaņas veikšanai.
(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.599)

32. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 107.panta trešajai daļai publiskais tirgotājs pats nosaka dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
32.1. publiskais tirgotājs ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas spēkā stāšanās brīža publicē dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vienlaikus iesniedz regulatoram dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu, pamatojumu dabasgāzes cenas elementiem un dabasgāzes cenai, informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām un jaunos dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas prognozētos datus, un citus dokumentus, kuri pamato jaunos dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas aprēķinu;
32.2. regulators 21 dienas laikā pēc jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas izvērtē iesniegto jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas atbilstību šai metodikai un iesniegto dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu;
32.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegtās dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu, tad dabasgāzes cenas elementi un dabasgāzes cena stājas spēkā publiskā tirgotāja noteiktajā laikā;
32.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas neatbilstību šai metodikai vai noraida dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu, tad dabasgāzes cenas elementi un dabasgāzes cena nestājas spēkā publiskā tirgotāja noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta publiskajam tirgotājam un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas spēkā stāšanos.

73. Sistēmas operators var noteikt tarifus tarifu periodiem esošā regulatīvā perioda ietvaros, ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.¹daļai. Šādā gadījumā sistēmas operators nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:

73.1. ja sistēmas operators nosaka jaunus tarifus, tad ne vēlāk kā divus mēnešus pirms gāzes gada sākuma, kad paredzēta jauno tarifu spēkā stāšanās, sistēmas operators publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram tarifus, pamatojumu tarifiem un informāciju par iepriekšējā tarifu perioda faktiskajiem ieņēmumiem, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas plānoto ieņēmumu tarifu periodā un tiem atbilstošo izmaksu izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;

73.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;

73.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā attiecīgā gāzes gada pirmajā dienā;

73.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā attiecīgā gāzes gada pirmajā dienā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc tarifu spēkā stāšanos.

47. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.¹daļai sadales sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:

47.1. sadales sistēmas operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno diferencēto tarifu spēkā stāšanās dienas publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par diferencētajiem tarifiem;

47.2. vienlaikus sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram diferencēto tarifu pamatojumu un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno diferencēto tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;

47.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto diferencēto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;

47.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi stājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā laikā;

47.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi nestājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sadales sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

57. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.¹daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
57.1. ja sistēmas operators regulatīvajā periodā pieņem lēmumu par jauniem tarifiem attiecīgā regulatīvā perioda ietvarā vai jaunam regulatīvajam periodam, tad sistēmas operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par tarifiem. Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu tarifiem, jauno tarifu prognozētos datus un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;
57.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;
57.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā;
57.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par pieņemto lēmumu, ar kuru atsauc tarifu spēkā stāšanos.

16. Dabas aizsardzības pārvalde dabas lieguma zonā var noteikt papildu sezonas liegumu, ņemot vērā jaunāko informāciju par īpaši aizsargājamu ūdensputnu ligzdošanas vietām. Dabas aizsardzības pārvalde lēmumu paziņo, publicējot to oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē, kā arī pašvaldības informatīvajā izdevumā vai tīmekļvietnē.

27. Lai nodrošinātu ūdensputnu netraucētu ligzdošanu un spalvu maiņu, dabas lieguma zonā ūdensputnu koloniju vietās ir noteikts sezonas liegums, kura robežas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā. Dabas aizsardzības pārvalde dabas lieguma zonā var noteikt papildu sezonas liegumu, ņemot vērā izveidojušās ūdensputnu koloniju vietas. Dabas aizsardzības pārvalde lēmumu paziņo, publicējot to oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, kā arī nosūtot informāciju par pieņemto lēmumu tās administratīvās teritorijas pašvaldības informatīvajam izdevumam vai citam vietējam vai reģionālam laikrakstam, kurā atrodas attiecīgie ūdeņi.
(MK 20.06.2023. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

18. pants. Darba koplīguma puses
(1) Darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā.
(2) Darba koplīgumu nozarē vai teritorijā (turpmāk arī — ģenerālvienošanās) slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos. Darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība, ja tai ir atbilstošs pilnvarojums vai tiesības pievienoties jau esošam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā paredzētas organizācijas vai organizāciju apvienības statūtos, var pievienoties jau noslēgtajam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā.
(3) Noslēgtā darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības ģenerālvienošanās ir saistoša šīs organizācijas vai organizāciju apvienības biedriem. Šis noteikums attiecas arī uz darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedriem, ja attiecīgā darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ir pievienojusies jau noslēgtajam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā. Darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedra vēlāka izstāšanās no darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības neietekmē koplīguma spēku attiecībā uz šo darba devēju vai darba devēju organizācijas biedru.
(4) Ja ģenerālvienošanos noslēgušie darba devēji, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība, tajā skaitā arī darba devēji, kas pievienojušies jau noslēgtajam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā, kādā nozarē atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem nodarbina vairāk nekā 50 procentus darbinieku vai viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, tad ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Attiecībā uz minētajiem darba devējiem un darbiniekiem ģenerālvienošanās stājas spēkā ne agrāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad tā publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tajā nav noteikts cits — vēlāks spēkā stāšanās laiks. Ģenerālvienošanās oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējama uz pušu kopīga pieteikuma pamata.
(27.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.08.2017.)

63. Pēc tam kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par valsts atbalsta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem šo noteikumu ietvaros, atbildīgā iestāde nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

3. Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms eksāmena norises dienas Datu valsts inspekcija (turpmāk – inspekcija) izsludina pieteikšanos eksāmenam, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un inspekcijas tīmekļvietnē. Paziņojumā norāda eksāmena norises laiku, pieteikšanās termiņu, kā arī maksāšanas un dokumentu iesniegšanas kārtību. Eksāmena pieteikšanās termiņš nevar būt īsāks par vienu kalendāra mēnesi. Eksāmena norises vietu paziņo, divas kalendāra nedēļas pirms eksāmena dienas publicējot informāciju inspekcijas tīmekļvietnē.

8. Satiksmes ministrija rīkojumu par stacijas atklāšanu iesniedz pārvaldītājam. Pārvaldītājs 14 dienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā informāciju par stacijas atklāšanu, kā arī paziņo minēto informāciju to valstu dzelzceļa administrācijām, kuru stacijas ietvertas dzelzceļa staciju alfabētiskajā sarakstā.

11. Satiksmes ministrija rīkojumu par stacijas slēgšanu iesniedz pārvaldītājam. Pēc rīkojuma saņemšanas pārvaldītājs publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā informāciju par stacijas slēgšanu, kā arī paziņo minēto informāciju to valstu dzelzceļa administrācijām, kuru stacijas ietvertas dzelzceļa staciju alfabētiskajā sarakstā. Pārvaldītājs 45 dienu laikā pēc satiksmes ministra rīkojuma izdošanas slēdz staciju.

15. Satiksmes ministrija rīkojumu par nosaukuma piešķiršanu stacijai (stacijas pārdēvēšanu) iesniedz pārvaldītājam. Pārvaldītājs 14 dienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā informāciju par nosaukuma piešķiršanu stacijai (stacijas pārdēvēšanu), kā arī paziņo minēto informāciju to valstu dzelzceļa administrācijām, kuru stacijas ietvertas dzelzceļa staciju alfabētiskajā sarakstā.

28. pants. Dzīvojamās telpas īres līgums dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas gadījumā
(1) Ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas izbeidzas līdz ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
(2) Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav nostiprināts zemesgrāmatā, bet ieguvējam kļuvis zināms, ka dzīvojamā telpa bijusi izīrēta, un ieguvējs nevēlas noslēgt ar īrnieku jaunu īres līgumu, viņš paziņojumā informē īrnieku, ka dzīvojamā telpa ir atbrīvojama divu mēnešu laikā. Īrnieka, īrnieka ģimenes locekļu un citu iemitināto personu, kā arī apakšīrnieka, viņa ģimenes locekļu un citu viņa iemitināto personu, ja dzīvojamā telpa nodota apakšīrē, pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu līdz paziņojumā noteiktajam termiņam.
(3) Ja zemesgrāmatā nav ieraksta par dzīvojamās telpas īres līgumu un ieguvējam nav ziņu par to, vai par dzīvojamās telpas lietošanu ir bijis noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, vai par to, kas ir bijis tās īrnieks, un rezultātā ieguvējs nevar lietot dzīvojamo telpu, zvērināts notārs pēc ieguvēja rakstveida lūguma publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par īpašuma tiesību uz dzīvojamo telpu maiņu. Paziņojumā norāda dzīvojamās telpas adresi un uzaicina personas, kuras bija noslēgušas dzīvojamās telpas īres līgumu ar izīrētāju, viena mēneša laikā paziņot par to un iesniegt dzīvojamās telpas īres līgumu attiecīgajam zvērinātam notāram.
(4) Pēc šā panta trešajā daļā minētā uzaicinājuma termiņa izbeigšanās zvērināts notārs pēc ieguvēja lūguma izdod apliecību, norādot, ka uzaicinājuma termiņā neviena persona, kurai ir tiesības īrēt dzīvojamo telpu, nepieteicās, vai norādot personu, kura ir iesniegusi paziņojumu par dzīvojamās telpas īres līgumu, un tai pievieno saņemtā dzīvojamās telpas īres līguma atvasinājumu. Dzīvojamās telpas ieguvējam, ja viņš nevēlas noslēgt ar īrnieku īres līgumu, ir pienākums rakstveidā paziņot īrniekam par to, ka dzīvojamā telpa ir atbrīvojama viena mēneša laikā.
(5) Ja šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā un kārtībā neviena persona nav pieteikusies, uzskatāms, ka ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir izbeigušās jebkādas šajā likumā minētās tiesības lietot dzīvojamo telpu uz izīrētāja noslēgtā īres līguma pamata.

39. Dienests 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina šādas informācijas publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:
39.1. par dzīvā organisma iekļaušanu reģistrā (norāda dzīvā organisma tirdzniecības nosaukumu, reģistrācijas apliecības īpašnieku, reģistrācijas apliecības numuru un derīguma termiņu);
39.2. par reģistrācijas apliecības anulēšanu (norāda dzīvā organisma tirdzniecības nosaukumu, reģistrācijas apliecības īpašnieku un reģistrācijas apliecības numuru);
39.3. par grozījumiem publicētajā šo noteikumu 39.1.apakšpunktā minētajā informācijā.
(Grozīts ar MK 03.12.2013. noteikumiem Nr.1382)

35. Eiropas digitālās inovācijas centrs kā finansējuma saņēmējs investīcijas pirmās atlases kārtas īstenošanai izveido atbalstāmo klātienes, hibrīdformas un tiešsaistes apmācību kursu sarakstu šo noteikumu 30. punktā minētajās apmācību jomās. Tiešsaistes, klātienes un hibrīdformas apmācību kursu aktuālo sarakstu publicē Eiropas digitālās inovācijas centra tīmekļvietnē un reizi gadā – oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(MK 11.06.2024. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

7.pants. Informācijas publicēšana par sadarbības grupas reģistrāciju
(1) Sadarbības grupa 10 darbdienu laikā pēc tās reģistrācijas reģistrā publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par sadarbības grupas izveidi, tajā ietverot šādu informāciju:
1) sadarbības grupas nosaukums;
2) sadarbības grupas mērķis;
3) sadarbības grupas uzdevumi;
4) sadarbības grupas dalībnieki;
5) sadarbības grupas juridiskā adrese.
(2) Sadarbības grupa Regulas Nr.1302/2013 1.panta 7.punktā noteiktajā kārtībā nosūta Reģionu komitejai informāciju par sadarbības grupas izveidi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.12.2015.)

10.pants. Sadarbības grupas darbības izbeigšana
(1) Sadarbības grupas darbības izbeigšanas gadījumus un kārtību nosaka Regula Nr.1082/2006, citi normatīvie akti un sadarbības grupas dibināšanas dokumenti, kā arī šā panta otrā un trešā daļa.
(2) Lēmumu par sadarbības grupas darbības izbeigšanu vai lēmumu par pienākumu sadarbības grupas dalībniekam no Latvijas izstāties no Latvijā nereģistrētas sadarbības grupas, kā arī lēmumu par reģistra ieraksta anulēšanu pieņem ministrija.
(3) Sadarbības grupas darbības izbeigšanas gadījumā uzsākams grupas likvidācijas process. Sadarbības grupu likvidācijai piemēro noteikumus, kas normatīvajos aktos paredzēti biedrības likvidēšanai, ciktāl šajā likumā un Regulā Nr.1082/2006 nav noteikts citādi.
(4) Par sadarbības grupas darbības izbeigšanu ministrija publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” attiecīgu paziņojumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.12.2015.)

66. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 16.panta pirmajai daļai, pārvades sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot šādu kārtību:

66.1. pārvades sistēmas operators publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas;

66.2. vienlaicīgi pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu jauniem diferencētajiem tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām, un jauno diferencēto tarifu prognozētajiem datiem, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;

66.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē:

66.3.1. iesniegto diferencēto tarifu atbilstību metodikai;

66.3.2. iesniegto diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu;

66.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību metodikas prasībām vai nav noraidījis diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā laikā;

66.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību metodikas prasībām vai noraida diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi nestājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pārvades sistēmas operatoram un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

62. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta pirmajai daļai, sadales sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:

62.1. sadales sistēmas operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno diferencēto tarifu spēkā stāšanās dienas publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par diferencētajiem tarifiem;

62.2. vienlaikus sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram diferencēto tarifu pamatojumu un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno diferencēto tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jaunu diferencēto tarifu nepieciešamību;

62.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto diferencēto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;

62.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi stājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā laikā;

62.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi nestājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sadales sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

13.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu izplatīšanas nodrošināšana
(1) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" nodrošina:
1) to elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu izplatīšanu analogajā formātā, kuriem nav savu tehnisko izplatīšanas līdzekļu. Šis noteikums neattiecas uz kabeļradio un satelītradio darbību;
2) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmu izplatīšanu valsts teritorijā analogajā formātā;
3) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmu, komerciālo nacionālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu bezmaksas televīzijas programmu nepastarpinātu izplatīšanu visā valsts teritorijā ar zemes raidītājiem, vienojoties ar attiecīgajiem sabiedriskajiem, nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par tehniskajiem nosacījumiem programmu izplatīšanai;
4) iespēju galalietotājiem pieteikt bezmaksas televīzijas programmu signāla uztveršanas traucējumus un novērš ar raidīšanu saistītās problēmas;
5) maksas televīzijas programmu izplatīšanu šā likuma 72.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā.
(1¹) Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" akcijas nedrīkst atsavināt.
(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 5.punktā minēto uzdevumu izpildei valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" saņem radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uz termiņu, uz kādu tiek piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu saskaņā ar šā likuma 72.panta otrajā daļā minēto konkursa nolikumu, un frekvences piešķīruma lietošanas atļaujas televīzijas raidošo iekārtu ierīkošanai un lietošanai valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari" Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikto radiofrekvenču spektra joslas iedalījumu zemes ciparu televīzijas apraides sistēmām un saistošiem starptautiskajiem līgumiem par apraidi.
(3) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā nodrošina bez maksas galalietotājiem to elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, kuras iekļautas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajā galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā. Kritērijus elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu iekļaušanai galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā. Minēto lēmumu pieņem saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(4) Vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir izsniegta apraides atļauja televīzijas programmas izplatīšanai ciparformātā, ir tiesības saņemt frekvences piešķīruma lietošanas atļauju un Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā ierīkot savus izplatīšanas līdzekļus vai izmantot sakaru komersantu sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus.
(5) Ja pieejamais frekvenču spektra resurss vairāku vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu raidīšanai ciparformātā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā neļauj noteikt atsevišķus frekvences piešķīrumus, apraides tiesību piešķiršanas konkursa noteikumos un apraides atļaujā iekļauj nosacījumu par kopēja raidītāja izmantošanu.
(6) Par maksas televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā ar zemes raidītājiem attiecīgais elektronisko sakaru komersants no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iekasē maksu, kuras tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.
(7) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, slēdzot līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", nodrošina maksājumus no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem par galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā iekļauto televīzijas programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles normas. Maksājumus aprēķina atbilstoši tarifu aprēķināšanas metodikai, kuru nosaka Ministru kabinets.
(14.02.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2014. un 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2018. Pirmās daļas 3. punkta un sestās daļas jaunā redakcija un septītā daļa stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

12. pants. Konsultācija Eiropas Savienības līmenī

(1) Regulators veic mēnesi ilgu konsultāciju Eiropas Savienības līmenī ar Eiropas Komisiju, BEREC un Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem par plānotajiem pasākumiem, kas noteikti šā panta otrajā daļā un var ietekmēt tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Regulators neveic konsultāciju Eiropas Savienības līmenī par pasākumiem, kas noteikti kā izņēmumi Eiropas Komisijas ieteikumā vai pamatnostādnēs par saskaņošanas procedūru.

(2) Regulators veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī par šādiem plānotajiem pasākumiem:

1) pienākumu noteikšana piekļuves un starpsavienojuma jomā un attiecībā uz kabeļiem un saistītajām iekārtām telpās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam saskaņā ar šā likuma 67. panta devīto daļu un 69. panta piekto daļu;

2) elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšana un analīze;

3) elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšana un speciālo prasību piemērošana, grozīšana vai atcelšana;

4) elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi izteiktā apņemšanās un tirgus pārbaudes rezultāti saskaņā ar šā likuma 87. panta devīto daļu;

5) infrastruktūras izmantošana saskaņā ar šā likuma 50. panta ceturto daļu;

6) lēmums pirms pienākuma noteikšanas vertikāli integrētam elektronisko sakaru komersantam nodot neatkarīgai vienībai (elektronisko sakaru komersantam, struktūrvienībai) ar atsevišķu piekļuves produktu vairumtirdzniecības nodrošināšanu saistītas darbības saskaņā ar šā likuma 89. panta otro daļu;

7) pāreja no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem saskaņā ar šā likuma 91. panta otro daļu.

(3) Regulators konsultāciju Eiropas Savienības līmenī veic pēc publiskās konsultācijas. Regulators uzsāk konsultāciju Eiropas Savienības līmenī, paziņojot un nosūtot plānoto pasākumu kopumu un tā pamatojumu Eiropas Komisijai, BEREC un Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem.

(4) Regulators Eiropas Komisijas, BEREC un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru viedokļus un piezīmes ņem vērā, cik vien iespējams. Regulators ir tiesīgs pieņemt arī grozītu plānoto pasākumu kopumu. Regulators pieņemto lēmumu paziņo Eiropas Komisijai un BEREC.

(5) Regulators plānoto pasākumu kopumu attiecībā uz Eiropas Komisijas tirgus ieteikumā nenorādītu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu vai elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu, ja tas ietekmētu tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, nepieņem vēl divus mēnešus pēc konsultācijas Eiropas Savienības līmenī termiņa beigām, ja saņem Eiropas Komisijas paziņojumu, ka plānotais pasākums radīs šķēršļus iekšējam tirgum, vai ja Eiropas Komisijai ir radušās šaubas par tā saderību ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ja Eiropas Komisija pieņem lēmumu, ar kuru pieprasa, lai Regulators atsauc pasākuma projektu, Regulators sešu mēnešu laikā pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas groza vai atsauc pasākuma projektu. Ja Regulators groza pasākuma projektu, tas veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

(6) Regulators šā panta otrās daļas 1. un 3. punktā noteikto plānoto pasākumu kopumu nepieņem trīs mēnešus, ja ir saņemts Eiropas Komisijas paziņojums, ka plānotais pasākuma projekts radīs šķēršļus iekšējam tirgum, vai ja Eiropas Komisijai ir radušās šaubas par tā saderību ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Regulators triju mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas sadarbojas ar Eiropas Komisiju un BEREC, lai noteiktu veicamos pasākumus.

(7) Regulators pēc Eiropas Komisijas paziņojuma saņemšanas ir tiesīgs:

1) grozīt vai atsaukt pasākumu kopumu, cik vien iespējams, ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu un BEREC atzinumu;

2) atstāt spēkā pasākumu kopumu, sniedzot attiecīgu pamatojumu.

(8) Regulators ir tiesīgs atsaukt pasākumu kopumu jebkurā konsultācijas Eiropas Savienības līmenī stadijā.

(9) Ja Regulators uzskata, ka ir steidzama vajadzība rīkoties, lai nodrošinātu konkurenci un aizsargātu galalietotāju intereses, Regulators var nerīkot publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī par šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā noteiktajiem plānotajiem pasākumiem. Šādā gadījumā Regulators nekavējoties nosaka samērīgus pagaidu pasākumus. Ja Regulatora lēmumā noteiktais pagaidu pasākums ietver tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības, tās stājas spēkā ne agrāk kā nākamajā dienā pēc Regulatora lēmuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(10) Regulators par noteiktajiem pagaidu pasākumiem un to pamatojumu informē Eiropas Komisiju, BEREC un Eiropas Savienības dalībvalstu regulatorus. Regulators pagaidu pasākumu var padarīt par pastāvīgu, pirms tam veicot publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

10. Ostas maksas nosaka un pakalpojumu maksas tarifu robežlīmeņus apstiprina Ostas pārvalde saskaņā ar Ostu likumu. Ostas pārvalde 60 (sešdesmit) dienas pirms Ostas maksu grozījumu stāšanās spēkā nodrošina Ostas maksu grozījumu publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pieejamību Tukuma novada pašvaldības tīmekļvietnēs www.tukums.lv un www.engure.lv.

7. Mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Centrālais depozitārijs ievieto savā mājas lapā internetā un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" spēkā esošos noteikumus, kas ir saistoši Centrālā depozitārija dalībniekiem un nodrošina šajā likumā noteikto Centrālā depozitārija funkciju izpildi.

4. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests):
4.1. katru gadu jebkurā vietā pārbauda saimniekaugus un, ja nepieciešams, arī citus augus to aktīvās augšanas laikā un organisma attīstībai piemērotā laikā. Veicot šīs pārbaudes, ņem vērā pieejamos zinātnes un tehnikas atzinumus, organisma un to pārnēsājošās kukaiņu sugas (turpmāk – vektors) bioloģiju un saimniekaugu izplatību, kā arī citu lietderīgu informāciju attiecībā uz jebkuras organisma pasugas klātbūtni;
4.2. ņem paraugus un nosūta tos laboratoriskai testēšanai;
4.3. laboratoriski diagnosticē organismu, izmantojot atbilstošas laboratoriskās testēšanas metodes;
4.4. piemēro fitosanitāros pasākumus, tostarp izveidojot norobežotas teritorijas, un uzrauga šo pasākumu īstenošanu;
4.5. nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai par organismu, tostarp izplata informāciju ceļotājiem, profesionālajiem operatoriem un starptautisko pārvadājumu operatoriem, kā arī organizē informēšanas kampaņas;
4.6. izstrādā ārkārtas rīcības plānu organisma izskaušanai un publicē to dienesta tīmekļvietnē, kā arī pārskata plānu atbilstoši nepieciešamībai;
4.7. piecu darbdienu laikā pēc datubāzes versijas atjaunošanas publicē precizēto saimniekaugu sarakstu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un dienesta tīmekļvietnē.

17. Dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un dienesta tīmekļvietnē publicē lēmumu par norobežotās teritorijas izveidošanu un, kad tas iespējams, – tās atcelšanu, norobežotās teritorijas karti, kā arī informāciju par tajā īstenojamajiem fitosanitārajiem pasākumiem.

29. Dabas lieguma zonā vai tās daļā Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt sezonas liegumu, par to publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", pašvaldības informatīvajā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā (ja tāds ir) vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā.

6.pants. Atbildēšana uz vairāku privātpersonu iesniegumiem
(1) Atbildi uz vairāku privātpersonu kopīgu iesniegumu nosūta tai privātpersonai, kura attiecīgo iesniegumu parakstījusi pirmā, ja iesnieguma iesniedzēji nav norādījuši citu privātpersonu. Ja minētā persona nav sasniedzama, atbildi nosūta vienam no iesnieguma parakstītājiem, kurš ir norādījis savu adresi vai citas ziņas, kas palīdz ar viņu sazināties.
(2) Ja iestāde saņēmusi vairākus vienas vai vairāku privātpersonu atsevišķus iesniegumus vai vairāku privātpersonu kopīgus, pēc būtības vienāda satura iesniegumus, iestāde uz tiem var sniegt arī vienu kopīgu atbildi. Atbildi nosūta katram iesniedzējam vai, ja saņemti vairāki vairāku privātpersonu kopīgi iesniegumi, to nosūta atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām.
(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu skaits ir tāds, ka atbildes sniegšana uz katru iesniegumu prasītu nesamērīgu iestādes resursu patēriņu, un šiem iesniegumiem nepiemīt individuāls raksturs (piemēram, tie iesniegti organizētas akcijas ietvaros), uz šiem iesniegumiem attiecīgi septiņu darbdienu (4.pants) vai viena mēneša laikā (5.panta trešā daļa un 7.panta otrā daļa) no pirmā iesnieguma saņemšanas dienas var sniegt vienu kopīgu atbildi, to nenosūtot iesniedzējam. Atbildi izliek iestādes apmeklētājiem pieejamās telpās un pēc mutvārdu pieprasījuma izsniedz personiski iesniedzējam, kā arī publicē iestādes mājaslapā internetā, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un, ja nepieciešams, arī vietējā laikrakstā. Atbildi formulē, ievērojot šā likuma 9.panta pirmās daļas un otrās daļas otrā teikuma prasības.
(4) (Izslēgta ar 15.03.2012. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2012.)

17. pants. Informācijas sniegšana sadalījumā pa Eiropas Savienības dalībvalstīm un nodokļu jurisdikcijām

(1) Pārskatā par ienākuma nodokļiem šā likuma 15. pantā vai 16. panta otrajā daļā minēto informāciju norāda sadalījumā pa Eiropas Savienības dalībvalstīm (par katru dalībvalsti atsevišķi). Ja attiecīgajā dalībvalstī ietilpst vairākas nodokļu jurisdikcijas, informāciju apvieno šīs dalībvalsts līmenī.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam pārskatā par ienākuma nodokļiem šā likuma 15. pantā vai 16. panta otrajā daļā minēto informāciju norāda arī:

1) atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju, kas:

a) tā gada 1. martā, par kuru sagatavots pārskats, uzskatāma par tādu nodokļu jurisdikciju, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas,

b) tā gada 1. martā, par kuru sagatavots pārskats, kā arī iepriekšējā gada 1. martā uzskatāma par tādu nodokļu jurisdikciju, kas sadarbojas nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus;

2) apkopotā veidā par citām nodokļu jurisdikcijām, kas nav šā panta pirmajā daļā vai šīs daļas 1. punktā minētās nodokļu jurisdikcijas.

(3) Šajā pantā minēto nodokļu jurisdikciju nosaka, pamatojoties uz radniecīgās sabiedrības, atsevišķas komercsabiedrības vai filiāles izveidošanas vai reģistrācijas vietu vai konkrētās saimnieciskās darbības vai pastāvīgās saimnieciskās darbības vietu, kurā, ņemot vērā attiecīgās radniecīgās sabiedrības, atsevišķas komercsabiedrības vai filiāles veikto saimniecisko darbību, to var aplikt ar ienākuma nodokļiem attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā.

(4) Ja vairāku radniecīgo sabiedrību saimniecisko darbību var aplikt ar ienākuma nodokļiem vienā nodokļu jurisdikcijā, informāciju, kuru pārskatā par ienākuma nodokļiem attiecina uz šo vienu nodokļu jurisdikciju, aprēķina, summējot informāciju par katras šādas radniecīgās sabiedrības un tās filiāļu (ja tādas ir) saimniecisko darbību minētajā nodokļu jurisdikcijā.

(5) Sagatavojot pārskatu par ienākuma nodokļiem, informāciju par konkrētu saimniecisko darbību attiecina tikai uz vienu nodokļu jurisdikciju.

(6) Šā panta otrajā daļā minētās nodokļu jurisdikcijas ir Eiropas Savienības Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumu par Eiropas Savienības sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, I un II pielikumā minētās jurisdikcijas, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.

(7) Finanšu ministrija nekavējoties paziņo šā panta sestajā daļā minēto aktualizēto jurisdikciju sarakstu pēc Eiropas Savienības Padomes secinājumu par pārskatīto Eiropas Savienības sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un to I un II pielikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nosūtot aktualizēto jurisdikciju sarakstu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un publicējot ministrijas tīmekļvietnē.

15. Pašvaldība oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē lēmumu par latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu uzsākšanu attiecīgajā teritorijā, norādot latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanas laiku un administratīvo teritoriju, kā arī atsauci uz pašvaldības mājaslapas sadaļu, kurā publicēts plāns. Pašvaldība reizi gadā pārskata plānu un, ja nepieciešams, precizē to, kā arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par izmaiņām plānā.
(MK 02.09.2014. noteikumu Nr.522 redakcijā)

67. Pašvaldības institūcija kuras kompetencē atrodas izskatāmais jautājums, sagatavo paziņojumu par publisko apspriešanu, norādot apspriežamo jautājumu, tā pamatojumu un apspriešanas termiņu, un ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms publiskās apspriešanas sākuma nosūta paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

268.pants. Vraka bīstamības novērtēšana
(1) Kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai kuģa operators, ievērojot Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto kārtību, ziņo par kuģi, kas jūras negadījuma rezultātā kļuvis par vraku Latvijas ūdeņos.
(2) Latvijas Jūras administrācija, saņēmusi informāciju par vraku Latvijas ūdeņos, novērtē vraka bīstamību, ņemot vērā šādus kritērijus:
1) vraka izmēru, veidu un konstrukciju;
2) ūdens dziļumu vraka atrašanās vietā;
3) paisuma, bēguma un straumes stiprumu rajonā, kur atrodas vraks;
4) vraka attālumu līdz kuģuceļiem un kuģu satiksmes joslām;
5) satiksmes blīvumu un biežumu;
6) satiksmes veidu;
7) kuģa kravas daudzumu un veidu, uz kuģa klāja esošās naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu daudzumu un veidu, īpaši ņemot vērā, kāds zaudējums varētu rasties, ja krava vai nafta nonāktu vidē;
8) ostas iekārtu apdraudējumu;
9) valdošos meteoroloģiskos un hidrogrāfiskos apstākļus;
10) vraka augstumu virs un zem ūdens virsmas;
11) vraka attālumu līdz jūras instalācijām, cauruļvadiem, telekomunikāciju kabeļiem un līdzīgām iekārtām;
12) citus būtiskus apstākļus.
(3) Ja vraks, kas atrodas Latvijas ūdeņos, ir bīstams (apdraud kuģošanas drošību vai rada vides piesārņojuma draudus), Latvijas Jūras administrācija uzliek par pienākumu norobežot vraku. Informāciju par vraku un tā norobežojuma aprakstu Latvijas Jūras administrācija publicē informatīvajā biļetenā "Paziņojumi jūrniekiem".
(4) Pēc vraka bīstamības novērtēšanas Latvijas Jūras administrācija nekavējoties nosūta vraka īpašniekam uzaicinājumu informēt to par saviem nodomiem attiecībā uz vraku.
(5) Ja bīstamā vraka īpašnieks nav zināms, vraks uzskatāms par atrastu mantu un Latvijas Jūras administrācija nedēļas laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par vraku un uzaicinājumu vraka īpašniekam pieteikties sešu mēnešu laikā.
(6) Ja vraks netiek pieprasīts sešu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, tas pāriet valsts īpašumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2008., 22.09.2016. un 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2017.)

5. Ja īpašums, kas valsts aizsardzības un nacionālās drošības interesēs tika iegūts atbildīgās institūcijas turējumā, vairs nav nepieciešams vai izņēmuma stāvoklis ir atcelts, atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par īpašuma nodošanu atpakaļ īpašniekam (valdītājam). Atbildīgā institūcija triju mēnešu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas vai pēc izņēmuma stāvokļa atcelšanas, vai tiklīdz tas ir kļuvis iespējams nosūta lēmumu īpašniekam (valdītājam) vai, ja viņa deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvieta nav zināma, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

6. Ja atbildīgās institūcijas turējumā iegūtais īpašums gājis bojā, tā triju mēnešu laikā pēc šā fakta konstatēšanas vai tiklīdz tas ir kļuvis iespējams par to informē tā īpašnieku (valdītāju) (2. pielikums), nosūtot šo paziņojumu īpašniekam (valdītājam), vai, ja viņa deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvieta nav zināma, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

17. Reintrodukcijas ierosinātājs:
17.1. publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un to administratīvo teritoriju vietējos laikrakstos, kuru teritorijas plānotā darbība varētu ietekmēt, kā arī nosūta pašvaldībām paziņojumu par sabiedrības iespēju iepazīties ar plānotās reintrodukcijas projektu, sabiedriskās apspriešanas vietu un laiku. Pašvaldības minēto informāciju izvieto attiecīgās pašvaldības ēkās, kā arī, ja iespējams, citās sabiedriskās vietās;
17.2. sagatavo un elektroniskā veidā iesniedz pārvaldē ievietošanai tās mājaslapā internetā paziņojumu par sabiedrības iespēju iepazīties ar plānotās reintrodukcijas projektu un detalizētu plānotās darbības aprakstu, kā arī ievieto minēto informāciju savā mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota.

4. Dienests:
4.1.  publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par izsniegtajiem, atkārtoti izsniegtajiem un anulētajiem sertifikātiem un par sertifikāta darbības apturēšanu un atjaunošanu;
4.2. informē Eiropas Savienības dalībvalstis par izsniegtajiem sertifikātiem.
(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1323)

4.1. publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par izsniegtajiem, atkārtoti izsniegtajiem un anulētajiem sertifikātiem un par sertifikāta darbības apturēšanu un atjaunošanu;

30.¹⁷ Aizsardzības ministrija publicē informāciju par izsniegtajiem militārā ražotāja sertifikātiem oficiālajā laikrakstā, atjauno komersantu sarakstu, kuriem ir izsniegts militārā ražotāja sertifikāts, un ne retāk kā reizi gadā informē par to Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu, pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis un Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteju.

25. Ja ministrija pieņēmusi lēmumu apstiprināt iesniegto maksas projektu, tā triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nodod to publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.677)

27. Ja paredzēto darbību pilnībā vai daļēji plānots veikt Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, sabiedrības informēšana notiek sadarbībā ar Ekonomikas ministriju:
27.1. šo noteikumu 11.3.apakšpunktā, 22.punktā, 29.3., 35.3. un 41.1.apakšpunktā minēto informāciju un dokumentus iesniedz Ekonomikas ministrijā, bet šo noteikumu 11.4. un 41.3.apakšpunktā minēto paziņojumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";
27.2. šo noteikumu 13., 31. un 36.punktā minēto informāciju un šo noteikumu 42.punktā minēto atzinumu Ekonomikas ministrija ievieto savā mājaslapā internetā;
27.3. šajos noteikumos minēto novērtējuma ziņojuma sabiedrisko apspriešanu organizē un sabiedrības informēšanai nepieciešamos materiālus izvieto Ekonomikas ministrijas noteiktā vietā.

66. Ja paredzēto darbību pilnībā vai daļēji plānots veikt Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, sabiedrības informēšana notiek sadarbībā ar Ekonomikas ministriju:
66.1. šo noteikumu 8.2., 22.3., 36.2., 50.3., 54.3. un 59.1. apakšpunktā un 15. un 46. punktā minēto informāciju un dokumentus iesniedz Ekonomikas ministrijā, bet šo noteikumu 22.1., 36.3. un 59.3. apakšpunktā minēto paziņojumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
66.2. šo noteikumu 17., 24., 38., 52. un 56. punktā minēto informāciju un šo noteikumu 60. punktā minēto atzinumu Ekonomikas ministrija ievieto savā tīmekļa vietnē, bet šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minēto informāciju nosūta ierosinātājam un birojam;
66.3. šo noteikumu III nodaļā minēto sākotnējo sabiedrisko apspriešanu un šo noteikumu V nodaļā minēto sabiedrisko apspriešanu organizē un sabiedrības informēšanai nepieciešamos materiālus izvieto Ekonomikas ministrijas noteiktā vietā;
66.4. šo noteikumu V nodaļā minētajā sabiedriskās apspriešanas sanāksmē piedalās Ekonomikas ministrija un dienests. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmi vada Ekonomikas ministrijas pārstāvis.
(Grozīts ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 858)

22. Zemkopības ministrija līdz 2020. gada 20. jūlijam informāciju par nozares ieņēmumu samazinājuma apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 17.1. un 17.2. apakšpunktu, un līdz 2020. gada 6. novembrim informāciju par nozares ieņēmumu samazinājuma apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 17.1.¹ apakšpunktu, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(Grozīts ar MK 11.08.2020. noteikumiem Nr. 517; MK 27.10.2020. noteikumiem Nr. 655)

12. Ministrija (sekretariāts) informāciju par ekskluzīvo tiesību piešķirša­nu, norādot ekskluzīvo tiesību subjektu, ievieto ministrijas (sekretariāta) mājas lapā internetā un nodrošina tās publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā mēnesi pirms informācijas par ekskluzīvo tiesību piešķiršanas pamatotību un līguma projekta iesniegšanas Ministru kabinetā.

37. Informāciju par dzēstajiem nodokļu maksājumu parādiem kapitalizā­ciju veicošā institūcija publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.911)

11. Šo noteikumu 10.punktā minēto paziņojumu par valsts plānošanas dokumentu izstrādātājs publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Par reģionālo vai cita veida plānošanas dokumentu izstrādātājs šo noteikumu 10.punktā minēto paziņojumu publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā, kā arī nosūta attiecīgajai pārvaldei un vietējai pašvaldībai, kuras teritoriju varētu būtiski ietekmēt plānošanas dokumenta īstenošana. Paziņojumu pārvalde izvieto pārvaldes ēkā, vietējās pašvaldības — attiecīgās pašvaldības ēkā, kā arī, ja iespējams, citās sabiedriskās vietās.
(Grozīts ar MK 06.12.2016. noteikumiem Nr. 760)

18. Ja izstrādātājs organizē sanāksmi par vides pārskata projektu, paziņojumu par sanāksmi izstrādātājs ievieto savā tīmekļvietnē, kā arī nodod birojam elektroniskā veidā ievietošanai biroja tīmekļvietnē. Paziņojumu par valsts plānošanas dokumenta vides pārskata projekta sanāksmi izstrādātājs publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Paziņojumu par reģionālā plānošanas dokumenta vides pārskata projekta sanāksmi izstrādātājs publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā, kā arī nosūta pārvaldei un vietējai pašvaldībai, kuras teritoriju varētu būtiski ietekmēt plānošanas dokumenta īstenošana. Paziņojumu pārvalde izvieto pārvaldes ēkā, vietējās pašvaldības — attiecīgās pašvaldības ēkā, kā arī, ja iespējams, citās sabiedriskās vietās.
(Grozīts ar MK 06.12.2016. noteikumiem Nr. 760)

28. Izstrādātājs piecu darbdienu laikā pēc informatīvā ziņojuma sagatavošanas ievieto savā tīmekļvietnē, publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un nodod birojam elektroniskā veidā ievietošanai biroja tīmekļvietnē paziņojumu par valsts plānošanas dokumenta pieņemšanu. Izstrādātājs paziņojumu par reģionālo vai cita veida plānošanas dokumenta pieņemšanu publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā, kā arī nosūta pārvaldei, institūcijām un organizācijām, no kurām saņemti komentāri un priekšlikumi, un vietējai pašvaldībai, kuras teritoriju ietekmēs plānošanas dokumenta īstenošana. Paziņojumu pārvalde izvieto pārvaldes ēkā, vietējās pašvaldības — attiecīgās pašvaldības ēkā, kā arī, ja iespējams, citās sabiedriskajās vietās.
(Grozīts ar MK 06.12.2016. noteikumiem Nr. 760)

35. Aizsardzības ministrija informāciju par anulētajām licencēm publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru, licences numuru, izsniegšanas datumu un datumu, ar kuru licence zaudē spēku, vienlaikus aktualizējot informāciju Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnē.
(MK 05.03.2024. noteikumu Nr. 140 redakcijā)

26.⁵ Ja zemes lietotājam nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, Valsts zemes dienestam nav zināma viņa elektroniskā pasta adrese vai deklarētā dzīvesvietas adrese, Valsts zemes dienests publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" pieprasījumu par dokumentu iesniegšanu Valsts zemes dienestā, kas apliecina īpašuma tiesības un radniecību ar bijušo zemes īpašnieku, kuram 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā. Pieprasījumā norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu, adresi un nekustamā īpašuma nosaukumu, ja tādi ir, zemes lietotāja vārdu, uzvārdu un pieprasītā dokumenta nosaukumu. Zemes lietotājam ir pienākums sešu mēnešu laikā pēc Valsts zemes dienesta pieprasījuma publicēšanas dienas iesniegt Valsts zemes dienestā pieprasītos dokumentus vai iesniegumu ar lūgumu pagarināt to iesniegšanas termiņu, ja ir ierosināta tiesvedība par radniecības konstatēšanu ar bijušo zemes īpašnieku, kuram 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, norādot tiesvedības lietas numuru, un mēneša laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas iesniegt to Valsts zemes dienestā.
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 293 redakcijā)

26.⁶ Valsts zemes dienests publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par zemes vienībām, kuras izslēgtas no saraksta un kuru zemes lietotājiem nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts un  elektroniskā pasta adrese vai deklarētā dzīvesvietas adrese Valsts zemes dienestam nav zināma. Publikācijā norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu, adresi un nekustamā īpašuma nosaukumu, ja tādi ir, zemes lietotāja vārdu, uzvārdu un zemes vienības izslēgšanas pamatojumu.
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 293 redakcijā)

29. Pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas Valsts zemes dienests:
29.1.  nosūta zemes lietotājam paziņojumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu zemes kadastrālajai uzmērīšanai (turpmāk – paziņojums) un tam pievienotu apliecinājumu par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi (veidlapu), kurā ietverts lūgums Kadastra informācijas sistēmā veikt datu aktualizāciju uzmērāmai zemes vienībai. Paziņojumu nosūta uz oficiālo elektronisko adresi vai, ja zemes lietotājam nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, uz iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi, vai pa pastu ierakstītā vēstulē uz zemes lietotāja deklarēto dzīvesvietas adresi;
29.2.  zemes lietotājiem, kuriem nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, nav iesniegumā norādīta elektroniskā pasta adrese un nav zināma deklarētā dzīvesvietas adrese, publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumā norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu, adresi vai īpašuma nosaukumu, ja tādi ir, un zemes lietotāja vārdu un uzvārdu.
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 293 redakcijā)

22. Validācijas pārbaudi atbilstoši šo noteikumu 23. punktā minētajām prasībām veic inspicēšanas institūcija, kas ir akreditēta valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartā LVS EN ISO 14065:2016 "Siltumnīcefekta gāzes. Prasības siltumnīcefekta gāzu validācijas un verifikācijas institūcijām akreditācijas vai citu atzīšanas formu izmantošanai (ISO 14065:2013)" noteiktajām prasībām un par kuras akreditāciju Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai kas ir akreditēta citu Eiropas Savienības dalībvalstu atbilstošās akreditācijas institūcijās.

23. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz 2019. gada 10. janvārim ministrijas tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē uzaicinājumu biedrībām (nodibinājumiem) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajā termiņā (kas nav īsāks par vienu mēnesi no uzaicinājuma publicēšanas dienas) deleģēt pārstāvjus dalībai padomē.
(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 442 redakcijā)

39.⁷ Ja komersants ir saņēmis 39.⁶ punktā minēto atļauju un komersants pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža komersants publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā un publicē savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, un vienlaikus iesniedz Regulatoram pamatojumu jaunajiem tarifiem, iesniedzot šādu informāciju:
39.⁷1. tarifu aprēķinu (arī Excel formā), kas aprēķināts, pamatojoties uz spēkā esošajā tarifā iekļautajām izmaksām, izmainot tikai kurināmā izmaksas un ieņēmumus par pārdoto elektroenerģiju, kas pamatotas ar kurināmā cenas un saražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas izmaiņām;
39.⁷2. iepriekšējā perioda piemēroto tarifu atbilstošās kurināmā cenas, saražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas un iepriekšējā perioda faktiskās kurināmā cenas, saražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas, šo datu salīdzinājumu un faktisko kurināmā patēriņu un pārdoto elektroenerģijas apjomu;
39.⁷3. pamatojumu kurināmā cenas izmaiņām un pamatojošos dokumentus, ja pamatojošie dokumenti nav jau iepriekš iesniegti Regulatorā;
39.⁷4. citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību.
(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

39.¹⁰ Ja Regulators 21 dienas laikā pēc jauno tarifu un pamatojuma saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida kurināmā cenas izmaiņu un saražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas izmaiņu pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā komersanta noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu Regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta komersantam, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc tarifu spēkā stāšanos, un nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.
(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

11.pants. Paziņojums par nodomu slēgt koncerna līgumu
(1) Katras koncerna līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības izpildinstitūcija paziņo visiem zināmajiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem par nodomu slēgt koncerna līgumu. Paziņojums sniedzams ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms dalībnieku sapulces, kurā paredzēts izskatīt koncerna līguma projektu un lemt par koncerna līguma noslēgšanu. Paziņojumā norāda:
1) koncerna līguma puses;
2) kura no koncerna līguma pusēm būs valdošais uzņēmums un kura — atkarīgā sabiedrība;
3) vietu un laiku, kur un kad var iepazīties ar koncerna līguma projektu, katras koncerna līguma slēgšanā iesaistītās puses gada pārskatiem un ziņojumiem par pēdējiem trim pārskata gadiem, kā arī ar sabiedrības izpildinstitūcijas ziņojumu un zvērināta revidenta atzinumu.
(2) Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sabiedrības dalībnieku sapulces, kurā paredzēts izskatīt koncerna līguma projektu un pieņemt lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu, sabiedrības izpildinstitūcija paziņojumu par koncerna līguma slēgšanu iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumā norāda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas.
(3) Sabiedrības izpildinstitūcija nodrošina, lai sabiedrības dalībniekiem paziņojumā norādītajā laikā un vietā būtu pieejams koncerna līguma projekts, katras koncerna līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības gada pārskats un ziņojums par pēdējiem trim pārskata gadiem, sabiedrības izpildinstitūcijas ziņojums un zvērināta revidenta atzinums. Pēc sabiedrības dalībnieka pieprasījuma viņam nekavējoties un bez maksas izsniedz minēto dokumentu kopijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

30.pants. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība, pamatojoties uz kopsapulces (pārstāvju sapulces) lēmumu

(1) Šajā pantā noteiktā krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība ir piemērojama gadījumos, kad krājaizdevu sabiedrības darbība tiek izbeigta un šī krājaizdevu sabiedrība tiek likvidēta šā likuma 29. un 29.¹ pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulce (pārstāvju sapulce) ievēlē likvidatoru. Līdz ar likvidatora ievēlēšanu izbeidzas padomes un valdes locekļu pilnvaras. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas procesā Latvijas Bankas pilnvarotajai personai ir tiesības iepazīties ar visu krājaizdevu sabiedrības dokumentāciju, visu likvidatora dokumentāciju, kas saistīta ar krājaizdevu sabiedrību, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar krājaizdevu sabiedrības likvidācijas procesu.

(3) Krājaizdevu sabiedrībā, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 70 000 euro, likvidatoru var aizstāt ar kopsapulces (pārstāvju sapulces) ievēlētu likvidācijas komisiju.

(4) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidators izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielāku krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu. Kreditori savas prasības pret krājaizdevu sabiedrību piesaka sabiedrības likvidatoram 90 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Kreditors savam pieteikumam pievieno visus dokumentus, ar ko tiek pamatota viņa prasība.

(5) Lēmumu par kreditora prasības atzīšanu likvidators pieņem un nosūta kreditoram pēc viņa norādītās adreses ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc izsludinātā kreditoru pieteikšanās termiņa beigām. Savu lēmumu likvidators paziņo kreditoram ierakstītā vēstulē. Likvidatora lēmumu par prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu kreditors 30 dienu laikā no ierakstītās vēstules nosūtīšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

(6) Likvidators saņem un piedzen to, kas krājaizdevu sabiedrībai pienākas, pārdod sabiedrības mantu un likumā noteiktajā kārtībā apmierina prasījumus pret krājaizdevu sabiedrību, sagatavo pārskatu par likvidāciju, izsludina likvidācijas pabeigšanu un paziņo par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

(7) Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (spriedumu) un pēc kuriem pret krājaizdevu sabiedrību uzsāktā piedziņa līdz likvidatora iecelšanai nav pabeigta, kā arī prasījumi, kuri likvidatora iecelšanas brīdī vēl atrodas tiesvedībā, apmierināmi vispārējā likvidācijas kārtībā.

(8) Likvidatora atalgojumu, likvidācijas izdevumus, kā arī likvidējamās krājaizdevu sabiedrības izdevumus apstiprina kopsapulce (pārstāvju sapulce).

(9) Kreditoru pieteikto un atzīto prasījumu apmierināšanas secīgums krājaizdevu sabiedrības likvidācijas gadījumā ir šāds:

1) Noguldījumu garantiju fonda prasījumi;

2) nodokļu un nodevu prasījumi;

3) to algoto darbinieku darba samaksas prasījumi, kuri nav krājaizdevu sabiedrības biedri;

4) to kreditoru un darbinieku prasījumi, kuri nav sabiedrības biedri;

5) noguldījumu prasījumi, izņemot valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumus;

6) citu sabiedrības biedru prasījumi, kuri nav valdes, revīzijas komisijas vai kredītkomitejas locekļi;

7) valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumi.

(10) Sūdzības par likvidatora darbību izskata un lēmumus par viņa atcelšanu un saukšanu pie atbildības pieņem kopsapulce (pārstāvju sapulce).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 29.05.2014., 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

167.pants. (1) Administratora pienākumi izbeidzas:
1) ja administrators tiek atcelts saskaņā ar šā likuma 168.pantu;
2) ja administrators atkāpjas saskaņā ar šā likuma 169.pantu;
3) ja tiek izbeigts maksātnespējas process saskaņā ar šā likuma 150.pantu;
4) administratora nāves gadījumā.
(2) Ja notiek administratoru maiņa saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punkta noteikumiem, jaunais administrators stājas pie pienākumu pildīšanas pēc tam, kad parakstīts lietu (dokumentu, mantas u.tml.) pieņemšanas un nodošanas akts. Aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats. Līdz šā akta parakstīšanai iepriekšējais administrators turpina veikt pienākumus un ir atbildīgs likumā noteiktā kārtībā.
(3) (Izslēgta ar 01.11.2018. likumu)
(4) Informāciju par administratora pilnvaru izbeigšanos publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002., 16.05.2013. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

36. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek skarts nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs. Par citiem gadījumiem, kad nav nepieciešama pārvaldes atļauja, pārvalde pieņem lēmumu un par to informē pašvaldības, kā arī publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pārvaldes tīmekļvietnē.

16. Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tai skaitā dzīvnieku koncentrēšanās iespēju migrācijas periodos, Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt sezonas liegumu, par to publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", pašvaldības informatīvajā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā (ja tāds ir) vai citā vietējā vai reģionālajā laikrakstā.

8. pants. (1) Latvijas Banka atbilstoši šajā un citos likumos noteiktajam pilnvarojumam izdod ārējos normatīvos aktus — noteikumus.

(2) Latvijas Bankas noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

(3) Latvijas Bankas noteikumus un iekšējos normatīvos aktus apstiprina Latvijas Bankas padome.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga klātienē un attālināti pārbaudīt tās noteikumu un lēmumu izpildi.

15. Lai izveidotu padomes darba vajadzībām nepieciešamās interešu grupas, Zemkopības ministrija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā tīmekļa vietnē 30 dienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās izsludina pārstāvju pieteikšanos šādām interešu grupām:
15.1. makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību interešu grupa;
15.2. (svītrots ar MK 05.11.2018. noteikumiem Nr. 680);
15.3. zvejniecības interešu grupa;
15.4. ūdeņu resursu apsaimniekošanas un aizsardzības interešu grupa.
(Grozīts ar MK 05.11.2018. noteikumiem Nr. 680)

17. Pēc procesa virzītāja rakstveida informācijas saņemšanas no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku var atstādināt tos zvērinātus advokātus, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas nav saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu.
Pēc procesa virzītāja rakstveida informācijas saņemšanas no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku atstādina tos zvērinātus advokātus, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, vai kuriem Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā kā drošības līdzeklis piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Ja zvērināts advokāts ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas nav saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, to uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku atstādina no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas.
No zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz maksātnespējas procesa laiku atstādina zvērinātu advokātu, pret kuru ir pasludināts un tiek veikts fiziskās personas maksātnespējas process.
Informāciju par zvērināta advokāta atstādināšanu Latvijas Zvērinātu advokātu padome izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

47. Zvērinātu advokātu skaitā uzņemtais advokāts pēc zvēresta došanas iekļaujams zvērinātu advokātu sarakstā. Informāciju par personas uzņemšanu zvērinātos advokātos Latvijas Zvērinātu advokātu padome izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", paziņo attiecīgās tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecākajam un tieslietu ministram un izsniedz zvērinātam advokātam apliecību, kas apstiprina viņa statusu. Zvērinātu advokātu apliecības paraugu apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padome.
(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

82. Par zvērināta advokāta sodīšanu disciplinārlietu komisija pēc lēmuma spēkā stāšanās paziņo sūdzības iesniedzējam, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei un tieslietu ministram. Zvērināta advokāta izslēgšanu Latvijas Zvērinātu advokātu padome izsludina arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

91. Par personām, kas uzņemtas zvērinātu advokātu palīgu skaitā, kā arī par to, kur un pie kāda patrona tās darbosies, Latvijas Zvērinātu advokātu padome izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un paziņo tieslietu ministram, kā arī attiecīgās tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecākajam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

116.⁴ Ja zvērināts advokāts, kurš praktizē zvērinātu advokātu birojā, šajā likumā noteiktajos gadījumos tiek izslēgts no zvērinātu advokātu skaita, Latvijas Zvērinātu advokātu padome šo informāciju iekļauj Latvijas Zvērinātu advokātu padomes tīmekļvietnes zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu biroju reģistrā, kā arī nosūta izsludināšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Latvijas Zvērinātu advokātu padome pēc tam, kad stājies spēkā galīgais lēmums par zvērināta advokāta izslēgšanu, nosūta šo lēmumu zvērinātu advokātu birojam, kurā izslēgtais zvērināts advokāts bija biedrs, dalībnieks, valdes vai padomes loceklis. Zvērinātu advokātu biroju pārstāvēt tiesīgajai personai ir pienākums sagatavot pieteikumu komercreģistra iestādei par izmaiņu veikšanu zvērinātu advokātu biroja biedru vai dalībnieku sarakstā, valdes vai padomes sastāvā.
No zvērinātu advokātu skaita izslēgtais zvērināts advokāts sev piederošās pamatkapitāla daļas viena mēneša laikā atsavina zvērinātu advokātu birojam, kurā viņš praktizēja. Ja viena mēneša laikā zvērināts advokāts sev piederošās pamatkapitāla daļas neatsavina, zvērinātu advokātu birojs izmaksā zvērinātam advokātam kompensāciju, kas nav mazāka par pamatkapitāla daļu nominālvērtību, ja nav panākta vienošanās par citu vērtību. Šajā gadījumā pamatkapitāla daļas dzēš Komerclikumā noteiktajā kārtībā.
No zvērinātu advokātu skaita izslēgtam zvērinātam advokātam, kurš praktizēja zvērinātu advokātu birojā — personālsabiedrībā —, ir tiesības saņemt to, kas viņam pienāktos pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta viņa izslēgšanas brīdī un ja biedru noslēgtā vienošanās neparedz citādi.
Ja zvērinātu advokātu birojā — personālsabiedrībā — ir ne vairāk kā divi biedri un iestājas viena personālsabiedrības biedra nāve vai viņš tiek izslēgts no zvērinātu advokātu skaita, otrs biedrs divu mēnešu laikā var pieaicināt jaunu biedru un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu komercreģistra iestādei par izmaiņu veikšanu zvērinātu advokātu biroja biedru sastāvā. Ja divu mēnešu laikā minētās izmaiņas netiek veiktas, zvērinātu advokātu birojs tiek likvidēts un otram biedram ir tiesības saņemt to, kas viņam pienāktos pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta viņa izslēgšanas brīdī un ja biedru noslēgtā vienošanās neparedz citādi.
Ja iestājas vienīgā zvērinātu advokātu biroja dalībnieka nāve vai vienīgais zvērinātu advokātu biroja dalībnieks tiek izslēgts no zvērinātu advokātu skaita, Latvijas Zvērinātu advokātu padome pieņem lēmumu par zvērinātu advokātu biroja darbības izbeigšanu un likvidatora iecelšanu un triju darba dienu laikā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās nosūta to komercreģistra iestādei ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumam komercreģistra iestādei pievieno likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanā likvidators norāda tā zvērinātu advokātu biroja nosaukumu un reģistrācijas numuru, par kura likvidatoru piekrīt kļūt, un kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu.
Latvijas Zvērinātu advokātu padome nosaka likvidatora atlīdzību, kas izmaksājama no likvidējamā zvērinātu advokātu biroja mantas.
(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

13. Licencētās zvejas organizētājs uzsāk licencēto zveju konkrētajos ūdeņos, ja ir saņemts saskaņojums no visām šo noteikumu 9.punktā minētajām institūcijām un informācija par licencēto zveju ir publicēta attiecīgās pašvaldības laikrakstā, bet par licencēto zveju aiz jūras piekrastes ūdeņiem — oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.601)

81. Pašvaldības iestāde, kuras kompetencē atrodas izskatāmais jautājums, sagatavo paziņojumu par publisko apspriešanu, norādot apspriežamo jautājumu, tā pamatojumu un apspriešanas termiņu, un ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms publiskās apspriešanas sākuma nosūta paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

63. Centrālā administrācija sagatavo paziņojumu par publisko apspriešanu, norādot apspriežamo jautājumu, tā pamatojumu un apspriešanas termiņu, un ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms publiskās apspriešanas sākuma nosūta paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā.

45. Zemkopības ministrija lēmumus par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstoši Zvejniecības likuma 16. pantā minētajām prasībām, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ministrijas tīmekļvietnē.

12. Klasiskā cūku mēra draudu ierobežošanas pasākumus īsteno līdz brīdim, kad mežacūku populācijas blīvums ir samazināts līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem, bet ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.martam. Āfrikas cūku mēra draudu ierobežošanai tiek piemēroti šo pārejas noteikumu 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21. punktā noteiktie pasākumi līdz brīdim, kad Latvijai tiek piešķirts no Āfrikas cūku mēra oficiāli brīvas valsts statuss. Paziņojumu par to, ka Latvijai piešķirts no Āfrikas cūku mēra oficiāli brīvas valsts statuss, Zemkopības ministrija nekavējoties publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(26.11.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

18. Paziņojumu par muzeja akreditāciju Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

15.pants. Uzraudzības iestādes tiesības
(1) Uzraudzības iestāde veic komercprakses uzraudzību atbilstoši iestādes noteiktajām uzraudzības prioritātēm, izvērtējot iespējamā pārkāpuma ietekmi uz patērētāju kolektīvajām interesēm, kā arī nodrošinot līdzsvarotu komercprakses īstenotāju darbības uzraudzību:
1) pēc savas iniciatīvas, tai skaitā pamatojoties uz personas iesniegumu atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam;
2) pamatojoties uz tādas iestādes sniegtu informāciju, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole;
3) pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniegusi Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kura ir iekļauta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā tādu dalībvalstu iestāžu sarakstā, kuras ir tiesīgas pieņemt nolēmumu sakarā ar kompetentās iestādes iesniegumu par Eiropas Savienībā izdarīto patērētāju tiesību pārkāpumu.
(2) Uzraudzības iestāde ir tiesīga:
1) izvērtējot komercprakses atbilstību šā likuma prasībām, pieprasīt un saņemt no komercprakses īstenotāja un citām fiziskajām un juridiskajām personām visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus pierādījumus, kā arī mutvārdu paskaidrojumus par komercpraksē izmantotās informācijas patiesumu, darbības atbilstību šā likuma prasībām, kā arī noteikt informācijas, dokumentu un pierādījumu iesniegšanas termiņu un informācijas sniegšanas veidu;
2) veikt nepieciešamās pārbaudes, kontrolpirkumus vai kontrolpasūtījumus;
3) izdot un publicēt vadlīnijas, ietverot tajās ieteikumus komercprakses pilnveidošanai, lai uzlabotu patērētāju interešu aizsardzību attiecīgos tirgus sektoros (nozarēs), kā arī ierosināt, lai konkrēts komercprakses īstenotājs veic pasākumus patērētāju interešu aizsardzības līmeņa paaugstināšanai attiecīgos tirgus sektoros (nozarēs).
(3) Ja komercprakses īstenotājs nesniedz Uzraudzības iestādes pieprasīto informāciju vai sniedz to nepilnīgi, Uzraudzības iestāde ir tiesīga uzskatīt, ka komercpraksē izmantotā informācija ir neprecīza vai nepatiesa.
(4) Uzraudzības iestāde informē komercprakses īstenotāju par lietas izskatīšanas rezultātu.
(5) Uzraudzības iestāde, izvērtējot konstatētā pārkāpuma raksturu un iespējamo ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīga:
1) ierosināt, lai komercprakses īstenotājs tās noteiktajā termiņā nodrošina komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām;
2) ierosināt, lai komercprakses īstenotājs tās noteiktajā termiņā rakstveidā apņemas novērst konstatēto pārkāpumu saskaņā ar šā likuma 15.¹ pantu;
3) pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, izsakot aicinājumu komercprakses īstenotājam turpmāk savā darbībā nodrošināt komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām.
(6) Šā panta piektajā daļā minētās tiesības neliedz Uzraudzības iestādei pieņemt šā panta astotajā daļā minētos lēmumus.
(7) Komercprakses īstenotājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā panta piektās daļas 1.punktā minētajā ierosinājumā noteiktā termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus. Ja saskaņā ar šā panta piektās daļas 1.punktu noteiktajā termiņā komercprakses atbilstība normatīvo aktu prasībām nav nodrošināta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus šā panta astotajā daļā minētos lēmumus.
(8) Ja Uzraudzības iestāde atzīst komercpraksi par negodīgu, tā ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:
1) nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu atbilstošā veidā sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu komercprakses atbilstību šā likuma prasībām;
2) nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi;
3) aizliedz negodīgu komercpraksi, ja tā vēl nav uzsākta, bet ir paredzama;
4) nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu publicēt attiecīgajai komercpraksei atbilstošā saziņas līdzeklī paziņojumu, kurā norādīta labotā informācija, atsaucot negodīgo komercpraksi;
5) uzliek naudas sodu šā likuma 15.² pantā noteiktajā kārtībā;
6) nosaka par labas prakses kodeksu atbildīgajai personai pienākumu izdarīt labojumus kodeksā, lai novērstu negodīgu komercpraksi.
(9) Šā panta astotajā daļā minētos lēmumus Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt arī tad, ja tai nav pierādījumu par komercprakses īstenotāja nodarītajiem zaudējumiem vai par to, ka pārkāpums izdarīts ar nodomu.
(10) Uzraudzības iestāde nesāk izvērtēt komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām vai izvērtēšanu pārtrauc, ja ir pieņemts lēmums par lietas izbeigšanu vai par konkrēto negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpumu jau ir pieņemts viens no šādiem lēmumiem:
1) kāds no šā panta astotajā daļā minētajiem lēmumiem;
2) kāds no Reklāmas likuma 15.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem.
(11) Lai mazinātu negodīgas komercprakses aizlieguma neievērošanas dēļ radītās negatīvās sekas, Uzraudzības iestāde ir tiesīga informāciju par rakstveida apņemšanos ievietot savā mājaslapā, bet savu lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot savā mājaslapā un publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", turklāt ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz komercprakses īstenotājs.
(12) Uzraudzības iestāde lēmumu par negodīgu komercpraksi pieņem sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, Uzraudzības iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, skaitot no lietas ierosināšanas dienas.
(13) Uzraudzības iestāde lēmumā ir tiesīga noteikt:
1) šā panta astotās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minēto lēmumu izpildes termiņu. Lēmuma adresāts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc lēmumā noteiktā termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par lēmuma izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus;
2) šā panta astotās daļas 4.punktā minētajā lēmumā paredzētā komercprakses atsaukuma saturu, apjomu, kā arī veidu, kādā atsaukums izplatāms.
(14) Uzraudzības iestāde lietas par negodīgu komercpraksi izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.10.2012. un 06.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2014. Otrās, trešās, ceturtās, piektās, sestās, septītās, astotās, devītās, desmitās un vienpadsmitās daļas jaunā redakcija, kā arī divpadsmitā, trīspadsmitā un četrpadsmitā daļa stājas spēkā 01.07.2015. Sk. pārejas noteikumus)

33. Zvērināts notārs, uzsākot darbību, izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā un paziņo attiecīgajām tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei prakses vietas adresi un prakses uzsākšanas dienu. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī adreses maiņas gadījumā, kā arī izbeidzot savu darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 12.06.2003. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)

145.⁴ Zvērināts notārs pēc parādnieka iesnieguma saņemšanas, nepārbaudot tā pareizību, rīkojas atbilstoši šā likuma 140.—143.pantā norādītajam, izņemot gadījumu, kad glabājumā tiek iesniegti bezskaidras naudas līdzekļi, un izsniedz parādniekam kvitējumu par saistības priekšmeta saņemšanu.
Ja glabājumā tiek iesniegti bezskaidras naudas līdzekļi, zvērināts notārs pēc parādnieka iesnieguma saņemšanas, nepārbaudot tā pareizību, rīkojas atbilstoši šā likuma 140. un 142.pantā norādītajam, pārliecinās par naudas iemaksu zvērināta notāra kontā kredītiestādē un izsniedz parādniekam kvitējumu par saistības priekšmeta saņemšanu.
Pēc saistības priekšmeta pieņemšanas glabājumā zvērināts notārs uzaicina norādīto kreditoru ne vēlāk kā viena mēneša laikā no uzaicinājuma saņemšanas dienas iesniegt zvērinātam notāram iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu. Kreditora paraksts uz minētā iesnieguma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas.
Ja konkrētajai saistībai ir vairāki kreditori, pārējiem kreditoriem nosūtāms uzaicinājums ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā saņemšanas dienas iesniegt zvērinātam notāram iesniegumu, kurā izteikts viedoklis par saistības priekšmeta nodošanu attiecīgajam kreditoram. Paraksts uz minētā iesnieguma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas.
Uzaicinājums izdarāms ar paziņojumu šā likuma 136.—138.pantā noteiktajā kārtībā, bet, ja kreditora vai viņa tiesību pārņēmēja dzīvesvieta vai atrašanās vieta (juridiskā adrese) nav zināma, — ar sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Paziņojumā vai sludinājumā norāda arī saistību, pēc kuras saistības priekšmets iesniegts zvērinātam notāram glabājumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)

138.¹ Ja personai, kura lūdz nodot paziņojumu, nav zināma adresāta oficiālā elektroniskā adrese, juridiskā adrese vai dzīvesvieta, zvērināts notārs to saņem attiecīgi no oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas, komercreģistra vai Fizisko personu reģistra.

Ja adresāta (fiziskās personas) dzīvesvieta Fizisko personu reģistrā nav norādīta un nav arī aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, zvērināts notārs pēc tās personas lūguma, kura lūgusi nodot paziņojumu, publicē šo paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šādi zvērināts notārs rīkojas arī tad, ja, nosūtot paziņojumu uz adresāta juridisko adresi vai dzīvesvietu, saņem pasta paziņojumu par neiespējamību nodot sūtījumu adresātam, kā arī Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā gadījumā, kad nepieciešams pēc ieguvēja rakstveida lūguma publicēt paziņojumu par īpašuma tiesību uz dzīvojamo telpu maiņu.

Paziņojums uzskatāms par nodotu nākamajā darba dienā pēc tā publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
(28.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013., 08.03.2018., 06.07.2021., 14.10.2021. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

68. Ja saskaņā ar atzinumu pēc atkārtoto analīžu rezultātiem augu aizsardzības līdzeklis neatbilst augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas nosacījumiem, dienests pieņem lēmumu par aizliegumu izplatīt vai lietot augu aizsardzības līdzekļa partiju Latvijā un uzliek par pienākumu augu aizsardzības līdzekļa partiju izvest no Latvijas vai nodot apsaimniekošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, kā arī segt visus ar augu aizsardzības līdzekļa kontroles parauga testēšanu saistītos izdevumus. Lēmumu triju darbdienu laikā pēc atzinuma parakstīšanas nosūta augu aizsardzības līdzekļa īpašniekam un augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas pārstāvim Latvijā, kā arī publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un dienesta tīmekļvietnē www.vaad.gov.lv.
(MK 04.10.2016. noteikumu Nr. 652 redakcijā)

47. Ja saņemta informācija par izplatāmā ģenētiski modificētā organisma radīto kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi vai par neatļautu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū, institūts informē sabiedrību, vienas dienas laikā pēc informācijas saņemšanas ievietojot informāciju institūta tīmekļa vietnē, publicējot to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas laikrakstā, tā tīmekļa vietnē, kā arī paziņojot televīzijā un radio.
(Grozīts ar MK 03.05.2011. noteikumiem Nr.340; MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.33; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.72)

2. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 dienu laikā pēc tarifa projekta iesniegšanas Regulatorā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par aprēķināto tarifa projektu (turpmāk – Paziņojums Nr.1) saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā pievienoto formu un iesniedz Paziņojumu Nr.1 Regulatoram. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Paziņojumā Nr.1 norāda šādu informāciju:

2.1. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;

2.2. datums, kad tarifa projekts ir iesniegts Regulatorā;

2.3. sabiedriskā pakalpojuma veids;

2.4. metodika, saskaņā ar kuru tarifa projekts ir aprēķināts;

2.5. piedāvātais tarifs bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN);

2.6. tarifa projektā piedāvātās izmaiņas (norāda, ja ir spēkā esošs tarifs (maksa)), ietverot:

2.6.1. spēkā esošo tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN);

2.6.2. piedāvātā tarifa projekta salīdzinājumu ar spēkā esošo tarifu, norādot palielinājumu vai samazinājumu procentos;

2.7. īss tarifa izmaiņu pamatojums (norāda, ja ir spēkā esošs tarifs (maksa));

2.8. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja piedāvātais tarifa spēkā stāšanās datums;

2.9. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vieta (adrese) un laiks, kurā lietotājs var iepazīties ar tarifa projektā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus par tarifa projektu;

2.10. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kontaktpersonas vārds un uzvārds, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

2.11. cita informācija, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata par nepieciešamu norādīt.

3. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš nozares speciālajos normatīvajos aktos minētajos gadījumos tarifus var noteikt pats vai kurš ir saņēmis atļauju noteikt tarifus, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto tarifu (turpmāk – Paziņojums Nr.2) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā pievienoto formu un vienlaikus iesniedz Regulatoram Paziņojumu Nr.2. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Paziņojumā Nr.2 norāda šādu informāciju:

3.1. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;

3.2. sabiedriskā pakalpojuma veids;

3.3. metodika, saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir aprēķinājis un noteicis tarifu;

3.4. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktais tarifs bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN);

3.5. izmaiņas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā tarifā, ietverot:

3.5.1. spēkā esošo tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN);

3.5.2. noteiktā tarifa palielinājumu vai samazinājumu procentos attiecībā pret spēkā esošo tarifu;

3.6. īss noteiktā tarifa izmaiņu pamatojums;

3.7. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktā tarifa spēkā stāšanās datums, ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas, neieskaitot publicēšanas dienu;

3.8. norāde par to, ka noteiktais tarifs stāsies spēkā, ja Regulators nebūs pieņēmis un publicējis oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" lēmumu par noteiktā tarifa spēkā stāšanās atsaukšanu;

3.9. norāde par to, ka no noteiktā tarifa spēkā stāšanās datuma nepiemēro spēkā esošo Regulatora apstiprināto tarifu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto tarifu, kas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";

3.10. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vieta (adrese) un laiks, kurā lietotājs var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto tarifu un noteiktā tarifa pamatojumā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus saistībā ar norādītajām tarifa izmaiņām par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto tarifu;

3.11. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kontaktpersonas vārds un uzvārds, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

3.12. cita informācija, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata par nepieciešamu norādīt.

83. Iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs:
83.1. ja nepieciešams, aprīko iekšējo ūdeņu akvatoriju ar šo noteikumu 3. pielikumā minētajām navigācijas zīmēm un ugunīm;
83.2. nodrošina tilta aiļu izgaismošanu diennakts tumšajā laikā, ja tilta tiešā tuvumā notiek kuģošanas līdzekļu satiksme;
83.3. nodrošina brīdinājuma zīmju izvietošanu akvatorijās, kurās aizliegts izmantot attiecīgu veidu kuģošanas līdzekļus;
83.4. nodrošina, lai navigācijas zīmes un ugunis pastāvīgi tiktu uzturētas atbilstošā tehniskā stāvoklī;
83.5. publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un lielākajā attiecīgās administratīvās teritorijas preses izdevumā informāciju par akvatoriju, kur aizliegta kuģošanas līdzekļu satiksme, kā arī peldvietu ierīkošana.

14. Krasta apsardze 10 darbdienu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas un turpmāk piecu darbdienu laikā no izmaiņu rašanās dienas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un Koordinācijas centra (MRCC) tīmekļvietnē (www.mrcc.lv) ziņas par tās rīcībā esošajiem operatīvajiem sakaru līdzekļiem, kā arī:
14.1. adresi;
14.2. tālruņa numuru;
14.3. faksa numuru;
14.4. e-pasta adresi;
14.5. starptautiskās jūras satelītu sakaru sistēmas (INMARSAT‒C) numuru;
14.6. radiosakaru izsaukuma signālus, diapazonus, frekvences un kanālus.

30. Lai atsavinātu muzeja īpašumā esošā Nacionālā krājuma priekšmetu, attiecīgā muzeja direktors (vadītājs) iesniedz Kultūras ministrijā iesniegumu un muzeja krājuma komisijas sēdes protokola izrakstu. Ja atsavinā­šanas pamatojums atbilst šo noteikumu 29.punktā minētajiem nosacījumiem, Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par atsavināmo muzeja priekšmetu. Muzeji mēneša laikā pēc sludinājuma publicē­šanas dienas var pieteikties iegūt savā īpašumā atsavināmo muzeja priekšmetu. Muzeju iesniegumus izskata un lēmumu pieņem Kultūras ministrija, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu.
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1102; MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 775)

33. Lai Nacionālajā krājumā ietilpstošu muzejisku priekšmetu atsavinātu Latvijas Republikā reģistrētai personai, kas nav muzejs, attiecīgā muzejiskā priekšmeta īpašnieks iesniedz iesniegumu Kultūras ministrijā. Ja atsavināšana atbilst Muzeju likuma 13.panta sestās daļas 1.punktā minētajam nosacījumam, Kultūras ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par atsavināmo muzejisko priekšmetu. Muzeji mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas dienas var pieteikties iegūt savā īpašumā atsavināmo muzejisko priekšmetu. Iesniegumus izskata un lēmumu pieņem Kultūras ministrija, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu.
(Grozīts ar MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409)

15. Ekonomikas ministrija divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par licences izsniegšanu, apturēšanu, atjaunošanu un anulēšanu to publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Ekonomikas ministrijas mājaslapā internetā.
(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.923)

5. Dienests mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas izskata šo noteikumu 3.punktā minētos dokumentus, novērtē apmācību veicēja atbilstību šo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju. Apmācību veicēju par lēmumu informē rakstiski. Paziņojumu par atļaujas izsniegšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un dienesta tīmekļa vietnē.

35. Paziņojumu par šo noteikumu 34.punktā minēto lēmumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un dienesta tīmekļa vietnē.

83. Dienests rīcības plānu iesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā un pēc pozitīva saskaņojuma saņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Rīcības plānu atjauno reizi piecos gados un iesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

16. Regulators saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu un ņemot vērā Ministru kabineta izdotos noteikumus par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un Ministru kabineta noteikumus par elektroenerģijas ražošanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, apstiprina un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskā tirgotāja aprēķinātās un iesniegtās komponentes ne vēlāk kā līdz katra gada novembra beigām, un tās stājas spēkā no 1.janvāra.

13. pants. Ostas maksas

(1) Latvijas ostās var noteikt šādas ostas maksas:

1) tonnāžas maksu;

2) kanāla maksu;

3) sanitāro maksu;

4) mazo kuģu maksu;

5) enkura maksu;

6) ledus maksu;

7) piestātnes maksu;

8) kravas maksu;

9) loču maksu;

10) pasažieru maksu.

(2) Ostas pārvalde var apvienot ostas maksas, ievērojot šā likuma 14.pantā minētos nosacījumus.

(3) Ostas maksas un tarifus pēc apspriešanās ostas sadarbības padomē nosaka ostas pārvalde un publicē tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ostas pārvaldes tīmekļvietnē. Ostas maksas paaugstinājumi stājas spēkā ne agrāk kā divus mēnešus pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3¹) Kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka un apstiprina kanāla maksas apmēru un atbrīvojumus no tās, nosaka Ministru kabinets.

(4) No ārvalstu karakuģiem netiek iekasētas ostas maksas, izņemot ledus maksu, loču maksu un sanitāro maksu, ja tiek izmantoti attiecīgie pakalpojumi.
(11.05.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2001., 10.05.2001. un 10.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2022. Trešās daļas jaunā redakcija un 3.¹ daļa stājas spēkā 01.10.2022. Sk. pārejas noteikumu 22. un 23. punktu)

15. pants. Maksa par pakalpojumiem

(1) Ostas pārvalde apstiprina šādus tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem, ko sniedz ostā:

1) maksu par tauvošanas darbu izpildi;

2) maksu par dzeramā ūdens piegādi;

3) maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

4) maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;

5) maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem.

(2) Ostas maksas pakalpojumu tarifu robežlīmeņus ostas pārvalde publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ostas pārvaldes tīmekļvietnē. Ostas maksas pakalpojumu tarifu robežlīmeņi stājas spēkā ne agrāk kā divus mēnešus pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Latvijas ostās tiek noteikta maksa par navigācijas pakalpojumiem. To iekasē Latvijas Jūras administrācija. Maksas apmēru un iekasēšanas kārtību regulē tie Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

(4) (Izslēgta ar 12.07.2010. likumu)

(5) (Izslēgta ar 12.07.2010. likumu)

(6) Ostas pārvalde norēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem, kuri pieņem no kuģiem atkritumus un piesārņotos ūdeņus, saskaņā ar ostas pārvaldes un pakalpojumu sniedzēja savstarpēju vienošanos par attiecīgo pakalpojumu tarifiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997., 11.11.1999., 11.05.2000., 22.03.2001., 19.06.2003., 12.07.2010. un 10.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2022. Otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2022. Sk. pārejas noteikumu 22. punktu)

7.pants. (1) Valdes darbību reglamentē valdes apstiprināts nolikums.
(2) Ar piemiņas zīmi saistīto lietvedību kārto Saeimas Kanceleja, kura veic arī piemiņas zīmes izgatavošanas un tās pasniegšanas organizatoriskos pasākumus.
(3) Valdes lēmumi par piemiņas zīmes piešķiršanu publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 21.11.2002.)

10.pants. 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai piešķīris 1991.gada barikāžu dalībnieku atklātais sabiedriskais fonds, tiek pielīdzinātas ar šo likumu noteiktajam valsts apbalvojumam. Ar šo piemiņas zīmi apbalvoto personu saraksts tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un šīm personām tiek izsniegtas šā likuma 8. pantā noteiktās apliecības.

30.pants. Vidējā svērtā mazumtirdzniecības cena

(1) Valsts ieņēmumu dienests, izmantojot datus par akcīzes nodokļa marku daudzumu cigaretēm, kas nodotas patēriņam vai laistas brīvā apgrozībā, un informāciju par cigarešu maksimālo mazumtirdzniecības cenu un cigarešu skaitu paciņā, katru gadu līdz 1.martam nosaka un nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu iepriekšējā kalendāra gadā.

(2) Nosakot vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu, neņem vērā tās akcīzes nodokļa markas, kuras attiecīgajā laikposmā ir atdotas atpakaļ Valsts ieņēmumu dienestam vai iznīcinātas saskaņā ar šo likumu.

(3) Vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu nosaka euro par 1000 cigaretēm.

(4) Nosakot vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu, visas akcīzes nodokļa marku saņēmēju noteiktās maksimālās mazumtirdzniecības cenas izsaka euro par 1000 cigaretēm.
(28.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 21.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

9.⁴ pants. (1) Lai novērstu sekas, kuras var radīt neatbilstošu preču piedāvāšana tirgū, un informētu sabiedrību, tirgus uzraudzības iestāde var publicēt informāciju par precēm, kurām konstatēta neatbilstība noteiktajām prasībām, tajā skaitā preces identifikāciju, preces radīto risku, ja tāds pastāv, kā arī veiktās korektīvās darbības un pasākumus. Tirgus uzraudzības iestāde pieņemto lēmumu var daļēji vai pilnībā ievietot savā tīmekļa vietnē un publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz tas saimnieciskās darbības veicējs, attiecībā uz kuru izdots lēmums.

(2) Tirgus uzraudzības iestāžu amatpersonām pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba tiesiskās vai civildienesta attiecības ar šo iestādi, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust uzraudzības procesā par saimnieciskās darbības veicēju iegūto informāciju, kura iepriekš nav bijusi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi.

(3) Attēli, kas iegūti, veicot tirgus uzraudzību, uzskatāmi par vispārpieejamu informāciju un var tikt izmantoti ziņu sniegšanai par konstatētajām neatbilstošajām precēm.
(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

11. pants. Priekšlikumu iesniegšana
(1) Priekšlikumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu var izteikt fiziskā vai juridiskā persona rakstveidā, pievienojot pamatojumu un shēmu noteiktā mērogā. Priekšlikumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu fiziskās vai juridiskās personas iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei.
(2) Divu nedēļu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā priekšlikuma saņemšanas un izvērtēšanas Dabas aizsardzības pārvalde par to rakstveidā informē attiecīgo pašvaldību, kā arī publicē paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā vietējā laikrakstā un rakstveidā (nosūtot vēstuli) informē zemes īpašnieku.
(18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2009.)

21.pants. Tarifu atklātums
(1) Regulators noteikto tarifu vai tarifu augšējās robežas aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, kā arī tarifu vai tarifu augšējās robežas piemērošanas kārtību publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā mājaslapā internetā 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.
(2) Regulators nosaka kārtību, kādā lietotāji var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem, iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus regulatoram un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Minēto kārtību publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu 10 dienu laikā pēc projekta iesniegšanas regulatoram publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, kā arī iesniedz to regulatoram publicēšanai regulatora mājaslapā internetā. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tarifu projekts skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.
(4) Regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ja noteiktais tarifs skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.
(5) Apstiprinātie tarifi stājas spēkā ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.
(6) Pieteikuma par tāda administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, kuru izdevis regulators un ar kuru apstiprināts tarifs, iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību.
(7) Regulators, nosakot šā panta otrajā daļā minēto kārtību, uzliek sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par pienākumu, publicējot informāciju par iesniegto tarifu projektu, norādīt tajā piedāvātās izmaiņas, spēkā esošo tarifu un piedāvāto tarifu (palielinājuma vai samazinājuma) salīdzinājumu, piedāvāto tarifu spēkā stāšanās datumu un tarifu izmaiņu pamatojumu, ja saskaņā ar Informācijas atklātības likumu tarifu projektā un tarifus veidojošo izmaksu pamatojumā ietvertā informācija ir vispārpieejama.
(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 25.09.2014. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.)

40.pants. Padomes locekļa atlaišana vai atbrīvošana no amata
(1) Padomes loceklis savā pilnvaru termiņā ir neatceļams, un viņu var atcelt no amata vienīgi šajā pantā noteiktajos gadījumos.
(2) Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma padomes locekli atceļ no amata pirms viņa pilnvaru termiņa beigām vienīgi šādos gadījumos:
1) ir saņemts attiecīgās personas iesniegums par atkāpšanos no amata;
2) attiecīgā persona vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt savus amata pienākumus;
3) ir atklājies vai iestājies kāds no šā likuma 38.pantā noteiktajiem ierobežojumiem.
(3) Padomes loceklim sniedz pamatojumu viņa atcelšanai no amata, un pēc padomes locekļa lūguma tas tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2014.)

8. Metodikas 43.⁹ punkts noteic, ja komersants ir saņēmis 43.⁸ punktā minēto atļauju un komersants pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža komersants publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā un publicē savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, un vienlaikus iesniedz Regulatoram pamatojumu jaunajiem tarifiem, iesniedzot Metodikas 43.⁹1. līdz 43.⁹4.apakšpunktā noteikto informāciju.

7. Metodikas 43.⁹ punkts noteic, ja komersants ir saņēmis 43.⁸ punktā minēto atļauju un komersants pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža komersants publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā un publicē savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, un vienlaikus iesniedz Regulatoram pamatojumu jaunajiem tarifiem, iesniedzot Metodikas 43.⁹1. līdz 43.⁹4.apakšpunktā noteikto informāciju.

49. Šā likuma 7.¹ pantā noteiktajā gadījumā valsts vai pašvaldības un fiziskās vai juridiskās personas kopīpašumā esošu zemi sadala reālās daļās, piemērojot šādu kārtību:
1) valsts vai pašvaldības institūcija, kuras valdījumā ir valsts vai pašvaldības un fizisko vai juridisko personu kopīpašumā esoša zeme, izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektu kopīpašumā esošās zemes sadalei reālās daļās. Izstrādātais kopīpašuma reālās sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekiem izskatīšanai. Sludinājums par kopīpašuma sadales projektu tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
2) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma reālās sadales projektam piekrīt, sešu mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums par kopīpašumā esošas zemes sadali reālās daļās, valsts vai pašvaldība tai piederošo zemes reālo daļu nodod privatizācijai;
3) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašumā esošas zemes sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", valsts vai pašvaldības un fiziskās vai juridiskās personas kopīpašumā esošā zeme netiek sadalīta.
(19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

23. pants. Informācijas publicēšana par noslēgtajiem darījumiem
Par darījumiem, kuru rezultātā nekustamo īpašumu ieguvušas šā likuma 20.panta pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā un otrajā daļā minētās personas, Tieslietu ministrija ne retāk kā divas reizes gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju, kurā norāda šādu īpašumu lielumu, kadastrālo vērtību, to īpatsvaru pilsētās un citus Ministru kabineta noteiktos rādītājus.

9. pants. Vēlēšanu komisijas locekļu kandidātu pieteikšanas termiņu nosaka attiecīgā dome. Valstspilsētas pašvaldības dome attiecīgu paziņojumu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet novada dome to izliek redzamā vietā pie domes un pilsētas vai pagasta pārvaldes ēkām.
(13.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2018. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)

55. pants. Publiskās apspriešanas norise

(1) Publiskās apspriešanas ilgums ir vismaz 30 dienas. Pašvaldība sagatavo paziņojumu par publisko apspriešanu, norādot apspriežamo jautājumu, tā pamatojumu un apspriešanas termiņu, un ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms publiskās apspriešanas sākuma nosūta paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Publiskajai apspriešanai nodotais dokuments un ar to saistītie pašvaldības lēmumi ir publiski pieejami visā publiskās apspriešanas laikā un vismaz vēl gadu pēc publiskās apspriešanas kopsavilkuma apstiprināšanas.

(3) Dome nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas publiska pieejamība klātienē centrālās pārvaldes ēkā, pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē, ievērojot Ministru kabineta prasības informācijas ievietošanai tīmekļvietnē, un citās pašvaldības noteiktajās vietās.

(4) Publiskās apspriešanas dalībniekam ir tiesības mutvārdos vai rakstveidā paust savu viedokli par apspriešanai nodoto jautājumu.

(5) Pašvaldībai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un sagatavot kopsavilkumu par publiskās apspriešanas rezultātiem, norādot arī vērā neņemto viedokļu noraidīšanas iemeslus. Dome vai tās pilnvarota pašvaldības institūcija apstiprina kopsavilkumu un triju darbdienu laikā to publisko šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(6) Dome mēneša laikā pēc publiskās apspriešanas kopsavilkuma apstiprināšanas lemj par publiskajai apspriešanai nodoto dokumentu.

(7) Atkārtotu publisko apspriešanu par publiskajai apspriešanai nodotu dokumentu var rīkot ne agrāk kā gadu pēc šīs publiskās apspriešanas kopsavilkuma apstiprināšanas.

11.pants. Dokumenta publiska paziņošana
(1) Dokumentu publiski paziņo:
1) ja tas ir lietderīgi resursu izlietojuma vai steidzamības dēļ un dokuments skar individuāli nenoteiktu adresātu loku;
2) ja adresāta dzīvesvieta nav deklarēta, atrašanās vieta nav zināma un nav iespējams dokumentu paziņot adresāta pilnvarotajam pārstāvim;
3) ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos.
(2) Iestāde dokumentu paziņo ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Pašvaldība dokumentu var paziņot ar publikāciju vietējā laikrakstā un izliekot paziņojumu pašvaldības telpās. Lietderības apsvērumu dēļ papildus publikācijai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iestāde var izvēlēties publikāciju arī citos plašsaziņas līdzekļos.
(3) Iestāde dokumentu paziņo ar publikāciju savā mājaslapā internetā ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(4) Ārkārtas gadījumos iestāde dokumentu var paziņot, nolasot to pa radio vai televīzijā. Šādā veidā paziņots dokuments nekavējoties publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot, kādā veidā un kad dokuments paziņots.
(5) Dokuments uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publiskas paziņošanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

38.pants. (1) Publiskas personas nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams publiskas personas funkciju izpildes nodrošināšanai.
(2) Publiskas personas maināmo nekustamo īpašumu un līdzvērtīgu citas personas nekustamo īpašumu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā un nosaka tā nosacīto cenu (8.pants).
(3) Maināmo nekustamo īpašumu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus, un šo starpību sedz naudā.
(4) Ja publiskas personas funkciju izpildi var nodrošināt vairāki nekustamie īpašumi, nekustamā īpašuma maiņu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Pretendentus atlasa, piemērojot Publisko iepirkumu likumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 18.06.2009., 10.09.2009., 21.10.2010. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

46.¹pants. (1) Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājā, kas ir publiskas personas un kādas citas personas kopīpašumā, notiek, rīkojot izsoli, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumu.
(2) Valstij piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". Atvasinātai publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas noteikta institūcija.
(3) Kopīpašuma izbeigšanas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz kopīpašuma domājamo daļu ir:
1) kopīpašniekam;
2) zemes īpašniekam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, ja šīs daļas 1.punktā minētā persona nav realizējusi savas pirmpirkuma tiesības.
(4) Šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izsoli, iegūst pirmpirkuma tiesības.
(5) Pēc trešās nesekmīgās izsoles valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var izstrādāt projektu kopīpašuma sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās. Kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekam izskatīšanai, un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēts sludinājums par kopīpašuma sadales projektu.
(6) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt un tiek noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās, publiska persona tai piederošos dzīvokļu īpašumus atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(7) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, var ierosināt atkārtotu novērtēšanu un organizēt atkārtotu publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli.
(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

16. Slimības efektīvai apkarošanai dienests izstrādā rīcības plānu. Dienests rīcības plānu iesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai Eiropas Komisijā un pēc pozitīva saskaņojuma saņemšanas rīcības plānu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Rīcības plānu atjauno un atkārtoti saskaņo ar Eiropas Komisiju ik pēc pieciem gadiem.

15.pants
(1) Uzraudzības iestāde, izvērtējot reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, ir tiesīga pieprasīt un saņemt no reklāmas devēja, reklāmas izgatavotāja, reklāmas izplatītāja un citām fiziskajām un juridiskajām personām visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus pierādījumus, kā arī mutvārdu paskaidrojumus par reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) patiesumu, precizitāti vai atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī noteikt informācijas, dokumentu un pierādījumu iesniegšanas termiņu un informācijas sniegšanas veidu.
(1¹) Uzraudzības iestāde informē šā panta pirmajā daļā minēto reklāmas devēju, reklāmas izgatavotāju vai reklāmas izplatītāju par attiecīgās lietas izskatīšanas rezultātu.
(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu pieprasītie pierādījumi noteiktā termiņā netiek iesniegti vai tiek iesniegti nepilnīgi, Uzraudzības iestāde ir tiesīga uzskatīt reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) par neprecīzu vai nepatiesu.
(3) Uzraudzības iestāde, izvērtējot konstatētā pārkāpuma raksturu un iespējamo ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīga:
1) ierosināt, lai reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs Uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā nodrošina reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām;
2) ierosināt, lai reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs rakstveidā apņemas Uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu. Rakstveida apņemšanās var ietvert arī apņemšanos segt patērētājiem radītos zaudējumus, sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, vai publicēt reklāmas atsaukumu un ievērot šādu darbību izpildei noteiktos termiņus;
3) pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, izsakot aicinājumu reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam turpmāk savā darbībā nodrošināt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām.
(3¹) Reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīgās darbības izpildes vai šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā ierosinājumā noteiktā termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus. Ja saskaņā ar šā panta trešās daļas 1.punktu noteiktajā termiņā reklāmas atbilstība normatīvo aktu prasībām netiek nodrošināta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus no šā panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem.
(3²) Šā panta trešās daļas 2.punktā minētā rakstveida apņemšanās ir dokuments, ko pēc Uzraudzības iestādes izteiktā ierosinājuma paraksta reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs, apņemoties noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu. Rakstveida apņemšanās var ietvert reklāmas devēja vai reklāmas izplatītāja apņemšanos:
1) neveikt noteiktas darbības;
2) veikt noteiktas darbības, tai skaitā sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, publicēt attiecīgajai reklāmai atbilstošā plašsaziņas līdzeklī paziņojumu, kurā atsauc reklāmu;
3) atlīdzināt patērētājiem nodarītos zaudējumus.
(3³) Parakstot rakstveida apņemšanos, kurā norādīts pārkāpums, kā arī tā novēršanas veids un termiņš, reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs atzīst, ka ir izdarījis konstatēto pārkāpumu. Rakstveida apņemšanās uzskatāma par saņemtu (stājas spēkā) ar brīdi, kad Uzraudzības iestāde apstiprina tās pieņemšanu, reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam rakstveidā apliecinot, ka attiecīgie pasākumi ir pietiekami pārkāpuma un tā radītās ietekmes novēršanai. Iestāde apliecinājumu par rakstveida apņemšanās pieņemšanu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Pārkāpuma novēršanas termiņš nedrīkst pārsniegt laiku, kas nepieciešams, lai reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs varētu izpildīt paredzētos pasākumus un nodrošinātu patērētāju interešu ievērošanu, un nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem, izņemot gadījumus, kad ilgāku termiņu pamato paredzēto pasākumu raksturs.
(3⁴) Ja reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu apņemas novērst konstatēto pārkāpumu un rakstveida apņemšanās stājas spēkā, Uzraudzības iestāde nepieņem šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu un izbeidz administratīvo lietvedību daļā par pārkāpumu, kuru reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs apņemas novērst.
(3⁵) Reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā panta 3.³ daļā noteiktā termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par rakstveida apņemšanās izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus. Ja Uzraudzības iestāde konstatē, ka rakstveida apņemšanās netiek pildīta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus.
(4) Ja reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:
1) uzdod reklāmas devējam sniegt reklāmā, preču marķējumā vai citādā veidā papildu informāciju, kas ir būtiska no personu aizsardzības vai saimnieciskās darbības veicēju, vai profesionālās darbības veicēju likumīgo tiesību viedokļa;
2) pieprasa izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus (informāciju, vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus);
3) aizliedz izplatīt reklāmu;
4) pieprasa atsaukt reklāmu;
5) uzliek soda naudu šā likuma 20.pantā noteiktajā kārtībā;
6) uzdod reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam izbeigt pārkāpumu un nosaka termiņu pārkāpuma izbeigšanai.
(4¹) Uzraudzības iestāde ir tiesīga noteikt šā panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minēto lēmumu izpildes termiņu. Lēmuma adresāts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīgās darbības izpildes vai pārkāpuma novēršanas termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par lēmuma izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus.
(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt arī tad, ja tai nav pierādījumu par nodarītajiem zaudējumiem.
(6) Uzraudzības iestāde lēmumā norāda tā pieņemšanas pamatojumu.
(7) Pieņemot lēmumu, Uzraudzības iestāde ņem vērā reklāmas devēja un citu iesaistīto personu likumīgās intereses.
(8) Šā panta ceturtās daļas 3.punktā minēto lēmumu Uzraudzības iestāde var pieņemt arī tad, ja normatīvo aktu prasībām neatbilstoša reklāma vēl nav izplatīta, bet tās izplatīšana ir paredzama.
(9) Lai novērstu normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas izplatīšanu vai mazinātu tās sekas, Uzraudzības iestāde ir tiesīga šā panta trešās daļas 2.punktā minēto apņemšanos ievietot savā mājaslapā vai pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot savā mājaslapā un publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (ar publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" saistītos izdevumus sedz attiecīgais reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs).
(10) Uzraudzības iestāde šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, Uzraudzības iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, skaitot no lietas ierosināšanas dienas.
(11) Uzraudzības iestāde lietas par pārkāpumiem reklāmas jomā izskata Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.12.2007. un 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2014. Ceturtās daļas 5.punkta jaunā redakcija un vienpadsmitā daļa stājas spēkā 01.07.2015. Sk. pārejas noteikumu 2.punktu)

5. Tieslietu ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to reliģisko organizāciju sarakstu, kuras šā likuma pārejas noteikumu 2.punktā noteiktajā termiņā nav saskaņojušas savus statūtus (satversmi, nolikumu) ar šo likumu. Tieslietu ministrija izslēdz reliģisko organizāciju no reģistra, ja tai nav parādu valsts un pašvaldību budžetos un triju mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas nav saņemti pieteikumi no personām, kurām ir prasījumi pret attiecīgo reliģisko organizāciju. No reģistra izslēgtās reliģiskās organizācijas reģistrācijas apliecība, veidlapas un zīmogi uzskatāmi par nederīgiem.
(19.02.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.1998.)

11.pants. (1) Institūcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja viņa dzīvesvieta nav zināma, publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no dienas, kad tas saņemts vai publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Paziņojumā, kuru nosūta nekustamā īpašuma īpašniekam, papildus norāda institūcijas noteikto atlīdzību un piedāvāto atlīdzības kompensācijas veidu.

(2) Ja sabiedrības vajadzībām paredzēts atsavināt tikai nekustamā īpašuma daļu, paziņojumā norāda nepieciešamās nekustamā īpašuma daļas apmēru un pievieno grafisko materiālu, kurā iezīmētas attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināmās daļas robežas.

(2¹) Par šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanu un saturu institūcija informē arī personu, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Ja personas dzīvesvieta nav zināma, paziņojumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā piekrīt nekustamā īpašuma labprātīgai atsavināšanai, viņš un institūcija šīs institūcijas noteiktajā termiņā noslēdz līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu par institūcijas noteikto atlīdzību. Institūcijas noteiktais termiņš nedrīkst būt īsāks par diviem mēnešiem, skaitot no dienas, kad nekustamā īpašuma īpašniekam izsniegts līguma projekts.

(4) Nekustamā īpašuma īpašnieks un persona, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, var vienoties par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali. Ja ir vairākas personas, kurām par labu ir nostiprināta ķīlas tiesība attiecībā uz nekustamo īpašumu, un nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas vienoties par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, viņam ir jāvienojas ar visām personām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, izmaksājamā summa izlietojama saistību pirmstermiņa dzēšanai, nemainot saistības izpildes noteikumus, ja vien puses nevienojas citādi.

(6) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks un persona, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, ir vienojušies par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, viņi līdz šā panta trešajā daļā minētā līguma noslēgšanai iesniedz institūcijai paziņojumu par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali. Paziņojumā norāda, kāda summa no institūcijas noteiktās atlīdzības izmaksājama nekustamā īpašuma īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, norādot maksājumu konts, uz kuru izmaksājamas norādītās summas.

(7) Personu parakstu īstumu uz paziņojuma par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali apliecina zvērināts notārs vai paziņojums tiek sastādīts elektroniskā formā un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.04.2016. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

35.pants. Paziņojumu par iespēju atgūt atpakaļ nekustamo īpašumu institūcija nosūta nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam vai, ja viņa dzīvesvieta nav zināma, publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Paziņojumā norāda nekustamā īpašuma sastāvu, izdevumus par nekustamajam īpašumam veiktajiem uzlabojumiem, kuri tiks saglabāti, apgrūtinājumus un nastas, kā arī nosaka 30 dienu termiņu atbildes sniegšanai, skaitot no dienas, kad paziņojums saņemts vai publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2016.)

18.pants. (1) Lai informētu nekustamā īpašuma īpašnieku par nekustamā īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un noteiktu atlīdzību, institūcija nosūta paziņojumu par šā īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību (turpmāk — paziņojums) nekustamā īpašuma īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, vai, ja viņu dzīvesvieta nav zināma, publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un, ja tiek atsavināta dzīvojamā māja, izvieto paziņojumu pie atsavināmās dzīvojamās mājas. Ja nekustamā īpašuma īpašnieka dzīvesvieta nav zināma, paziņojumu papildus var nosūtīt arī uz nekustamā īpašuma īpašnieka pēdējās zināmās dzīvesvietas adresi un uz atsavināmā nekustamā īpašuma atrašanās vietas adresi.

(2) Paziņojumā ietver:

1) informāciju par tām sabiedrības vajadzībām, kuru nodrošināšanai nekustamais īpašums nepieciešams;

2) informāciju par dokumentiem, kas apliecina, ka attiecīgais nekustamais īpašums nepieciešams sabiedrības vajadzību nodrošināšanai paredzēta projekta īstenošanai;

3) informāciju par nepieciešamo nekustamā īpašuma daļas apmēru;

4) uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam piedalīties atlīdzības noteikšanā;

5) uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam sniegt informāciju par noslēgtajiem īres līgumiem un citiem apgrūtinājumiem;

6) citu informāciju, kuru institūcija uzskata par nepieciešamu norādīt.

(3) Ja sabiedrības vajadzībām nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma daļu, paziņojumā papildus ietver šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto apstākļu izvērtējumu, pievieno grafisko materiālu, kurā iezīmētas attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināmās daļas robežas, un uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam sniegt informāciju par to, vai viņš piekrīt nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai.

(4) Paziņojumā institūcija norāda termiņu, kādā nekustamā īpašuma īpašnieks sniedz šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā un trešajā daļā minēto informāciju. Informācijas sniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām, skaitot no dienas, kad paziņojums saņemts vai publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

(5) Ja saskaņā ar šā likuma 9.panta otro daļu veicama atkārtota atlīdzības noteikšana, institūcijai ir tiesības paziņojumā ietvert tikai atkārtotas atlīdzības noteikšanas tiesisko pamatojumu un uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam piedalīties atlīdzības noteikšanā, kā arī 30 dienu laikā no dienas, kad paziņojums saņemts vai publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, sniegt informāciju par noslēgtajiem īres līgumiem un citiem apgrūtinājumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.04.2016. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

43.⁹ Ja komersants ir saņēmis 43.⁸ punktā minēto atļauju un komersants pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža komersants publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā un publicē savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, un vienlaikus iesniedz Regulatoram pamatojumu jaunajiem tarifiem, iesniedzot šādu informāciju:
43.⁹1. tarifu aprēķinu (arī Excel formā), kas aprēķināts, pamatojoties uz spēkā esošajā tarifā iekļautajām izmaksām, izmainot tikai kurināmā izmaksas, iepirktās siltumenerģijas izmaksas un ieņēmumus par pārdoto elektroenerģiju, kas pamatotas ar kurināmā cenas, iepirktās siltumenerģijas cenas un pārdotās elektroenerģijas cenas izmaiņām;
43.⁹2. iepriekšējā perioda piemēroto tarifu atbilstošās kurināmā cenas, iepirktās siltumenerģijas cenas, pārdotās elektroenerģijas cenas un iepriekšējā perioda faktiskās kurināmā cenas, iepirktās siltumenerģijas cenas, pārdotās elektroenerģijas cenas, šo datu salīdzinājumu un faktisko kurināmā patēriņu, iepirktās siltumenerģijas apjomu un pārdotās elektroenerģijas apjomu;
43.⁹3. pamatojumu kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām un pamatojošos dokumentus, ja pamatojošie dokumenti nav jau iepriekš iesniegti Regulatorā;
43.⁹4. citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību.
(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā)

43. Slodzes vienības izbūves izmaksas un pieslēgšanas izmaksas sistēmas operators katru gadu līdz 1.aprīlim publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tās stājas spēkā no 1.maija un ir piemērojamas pieslēguma maksas noteikšanā pieslēgumiem, par kuriem pieslēguma līgums noslēgts pēc 30.aprīļa. Slodzes vienības izbūves izmaksu un pieslēgšanas izmaksu aprēķinu un to pamatojošo informāciju sistēmas operators iesniedz Regulatoram katru gadu līdz 1.martam.

16. Nacionālā parka teritorijā vai tās daļā Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt medību liegumu, par to publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un individuāli informējot par medību liegumu katru attiecīgās teritorijas medību tiesību īpašnieku vai lietotāju. Vienlaikus informāciju par liegumu Dabas aizsardzības pārvalde ievieto savā tīmekļvietnē un pašvaldības publicē savā bezmaksas izdevumā (ja tāds ir).

13. Pamatojoties uz informāciju par apmācāmo kandidātu skaitu un apmācību beigu termiņiem, padome ne retāk kā reizi gadā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludina tiesu eksperta kvalifikācijas eksāmenu, kā arī ievieto attiecīgu informāciju Tiesu administrācijas tīmekļvietnē. Sludinājumā norāda pieteikuma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 20 dienām no sludinājuma publicēšanas dienas.

9.pants. (1) Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu tiesu izpildītāju atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Informāciju par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu vai pārcelšanu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome publicē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā internetā triju dienu laikā pēc tam, kad izdots rīkojums par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu vai pārcelšanu.

(3) Informāciju par zvērinātu tiesu izpildītāju iecelšanu, atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu Tieslietu ministrija nosūta Valsts kasei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011., 14.04.2011. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

20.pants. (1) Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu un eksāmena dienu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vismaz mēnesi pirms eksāmena.

(2) Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms eksāmena.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004., 22.12.2005. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

53. Lauku atbalsta dienests aprēķina un katru gadu līdz 20. augustam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par:
53.1.  ilggadīgā zālāja platības īpatsvaru pret lauksaimniecības zemes platību kārtējā gadā, kura aprēķināta saskaņā ar regulas 2022/126 48. panta 2.punktu;
53.2.  ilggadīgā zālāja platības īpatsvara atsauces rādītāja un kārtējā gada ilggadīgā zālāja platības īpatsvara attiecības izmaiņām;
53.3.  ilggadīgā zālāja platību hektāros, kura atjaunojama, lai nodrošinātu, ka ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītāja attiecība pret ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītāju nav mazāka par pieciem procentiem.

45. Par rīcības plāna izstrādi sabiedrība tiek informēta šādā veidā:
45.1. aglomerācijas pašvaldība ievieto pašvaldības mājaslapā internetā rīcības plāna projektu aglomerācijai, tā kopsavilkumu un paziņojumu par rīcības plāna projektu, kā arī minēto paziņojumu publicē vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā;
45.2. Satiksmes ministrija ievieto ministrijas mājaslapā internetā rīcības plāna projektu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, tā kopsavilkumu un paziņojumu par izstrādāto rīcības plāna projektu, kā arī publicē minēto paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un kopā ar rīcības plāna projektu un tā kopsavilkumu nosūta trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība paziņojumu ievieto pašvaldības mājaslapā internetā.

11. pants. Uzturlīdzekļu saņemšana administratīvā procesa ietvaros

(1) Ja vecākam nav ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus un vecāks nenodrošina bērnam uzturlīdzekļus vismaz šā likuma 13. panta 2.² daļā noteiktajā apmērā, iesniedzējam ir tiesības iesniegt Fonda administrācijai iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda.

(2) Fonda administrācija saskaņā ar šā panta pirmo daļu iesniegto iesniegumu izvērtē un 20 dienu laikā nosūta vecākam, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, lūgumu sniegt paskaidrojumu, kurā norādāmi apstākļi, kas saskaņā ar šā panta piekto daļu var būt šķērslis uzturlīdzekļu izmaksai no Fonda. Paskaidrojumam pievieno pierādījumus, kas apliecina tajā minēto. Paskaidrojums sniedzams 20 dienu laikā no Fonda administrācijas lūguma paziņošanas dienas, un tā nesniegšana noteiktajā termiņā nav šķērslis lēmuma pieņemšanai.

(3) Fonda administrācija 20 dienu laikā pēc tam, kad izskatījusi iesniedzēja iesniegumu un izvērtējusi tā vecāka paskaidrojumu, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, vai pēc paskaidrojuma sniegšanai noteiktā termiņa beigām lemj par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda. Ja šo termiņu nav iespējams ievērot sakarā ar to, ka nepieciešama papildu informācija, Fonda administrācija var pieņemt lēmumu pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesniedzēja iesnieguma saņemšanas dienas. Šādā gadījumā lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu vai par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus pieņem 20 dienu laikā no dienas, kad iesniegti visi pieprasītie dokumenti, bet ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(4) Ja ir norādīta parādnieka uzturēšanās adrese ārvalstī, Fonda administrācija lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu vai par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus pieņem 20 dienu laikā no dienas, kad saņemti visi pieprasītie dokumenti vai beidzies to iesniegšanas termiņš, bet ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(4¹) Ja parādnieks nav deklarējis savu dzīvesvietu, lūgums sniegt paskaidrojumu netiek sūtīts un paziņojumu par uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Fonda administrācija atsaka uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda, ja konstatēts kāds no šādiem apstākļiem:

1) vecāks, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, īsteno bērna aprūpi Civillikuma 177. panta ceturtās daļas un 178. panta otrās daļas izpratnē;

2) persona, no kuras iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, nav bērna vecāks;

3) ir spēkā tiesas nolēmums vai vienošanās par uzturlīdzekļiem bērna uzturam;

4) pastāv šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 9.¹, 10., 12., 14. un 15. punktā minētie apstākļi, kas ietekmē iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Fonda;

5) pastāv strīds par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu.

(6) Ja vecāks, kuram ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, pierādījis, ka veicis uzturlīdzekļu maksājumu par kārtējo mēnesi bērna uzturam vismaz tādā apmērā, kāds par attiecīgo bērnu tiktu izmaksāts no Fonda, Fonda administrācija pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu uz četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja parādnieks iesniedzis pierādījumus, ka četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par uzturlīdzekļu izmaksu, viņš nodrošinājis maksājumus vismaz par trim secīgiem mēnešiem, Fonda administrācija pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus.

(7) Fonda administrācija, pieņemot lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda, vienlaikus:

1) uzliek par pienākumu parādniekam veikt uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus Fondā;

2) brīdina parādnieku par administratīvā akta piespiedu izpildi;

3) informē parādnieku par iespēju noslēgt ar Fonda administrāciju vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un par tiem aprēķināto likumisko procentu maksājumus Fonda administrācijai.

(8) Ja parādnieks lēmumu nepilda labprātīgi vai nav noslēdzis ar Fonda administrāciju vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un par tiem aprēķināto likumisko procentu maksājumus Fonda administrācijai, Fonda administrācija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā sagatavo izpildrīkojumu un iesniedz to izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2019., 14.11.2019. un 19.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2023.)

12. pants. Uzturlīdzekļu saņemšana ar tiesas spriedumu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem

(1) Ja ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem parādniekam ir noteikts pienākums maksāt iesniedzējam uzturlīdzekļus bērna uzturam un iestājies šā likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētais gadījums, Fonda administrācija, pamatojoties uz iesniedzēja iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem, izmaksā iesniedzējam uzturlīdzekļus bērna uzturam no Fonda līdzekļiem.

(2) Fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu arī tādā gadījumā, ja no zvērināta tiesu izpildītāja nav saņemtas ziņas, ka parādnieks nav paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu noteiktajā termiņā ieskaitījis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā paziņojumā norādīto summu, bet parādniekam Latvijas Republikā nav deklarētas dzīvesvietas, mantas vai darbavietas vai parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process un tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem nav iespējams iesniegt izpildei Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Fonda administrācija septiņu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu, paziņo parādniekam par lēmuma pieņemšanu. Parādniekam no dienas, kad uzsākta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda, ir pienākums veikt uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus Fondam tā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, kura lietvedībā atrodas attiecīgā izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu. Ja izpildu lieta nav ievesta un uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek veikta, piemērojot šā panta otro daļu, parādniekam ir pienākums veikt uzturlīdzekļu maksājumus Fonda administrācijai.

(4) Ja parādnieks nav deklarējis savu dzīvesvietu, paziņojumu par uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Fonda administrācija par uzturlīdzekļu izmaksāšanu vai izmaksas izbeigšanu paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgā izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu, un kļūst par piedzinēju uzturlīdzekļu piedziņas lietā iesniedzējam izmaksāto summu un likumisko procentu (5. panta otrās daļas 2. punkts) apmērā.

(6) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums paziņot Fonda administrācijai par piedzītajiem uzturlīdzekļiem, ja tie sasniedz šā likuma 13. panta 2.² daļā noteikto apmēru.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2019. un 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

78.¹⁰ Ja Komersantam ir tiesības aprēķināt pašnoteiktos tarifus saskaņā ar šo metodiku, Komersants ne vēlāk kā 30 dienas pirms pašnoteikto tarifu spēkā stāšanās dienas publicē tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās tīmekļvietnē un publicē savā tīmekļvietnē, ja tāda ir, un vienlaikus tos iesniedz Regulatoram ar pamatojumu, iesniedzot šādu informāciju:

78.¹⁰1. pašnoteikto tarifu aprēķinu (Excel formā), kas aprēķināts, pamatojoties uz izmaksām un pakalpojumu apjomiem, kas tika atzīti par pamatotiem, Regulatoram pieņemot lēmumu par tarifu apstiprināšanu;

78.¹⁰2. elektroenerģijas izmaksu aprēķinu, ņemot vērā elektroenerģijas patēriņu sadalījumā pa objektiem un pakalpojuma veidiem, kas tika atzīts par pamatotu, Regulatoram pieņemot lēmumu par tarifu apstiprināšanu, un elektroenerģijas maksas izmaiņas;

78.¹⁰3. pamatojošus dokumentus iepirktās elektroenerģijas cenai un prognozētās elektroenerģijas cenas aprēķinu, ja saskaņā ar līguma nosacījumiem elektroenerģija tiek iepirkta atbilstoši elektroenerģijas biržas ikstundas cenai;

78.¹⁰4. no cita komersanta iepirktā ūdens izmaksu aprēķinu, ņemot vērā no cita komersanta iepirktā ūdens apjomu, kas tika atzīts par pamatotu, Regulatoram pieņemot lēmumu par tarifu apstiprināšanu, un aktuālo tarifu vai maksu, par kādu ūdens tiek iepirkts no cita komersanta; dokumentus, kas pamato tarifa vai maksas par ūdens iepirkšanu no cita komersanta izmaiņas;

78.¹⁰5. attīrīšanai novadīto notekūdeņu izmaksu aprēķinu, ja Komersants novada savāktos notekūdeņus cita komersanta centralizētajā kanalizācijas sistēmā, ņemot vērā citam komersantam nodoto notekūdeņu apjomu, kas tika atzīts par pamatotu, Regulatoram pieņemot lēmumu par tarifu apstiprināšanu, un aktuālo tarifu vai maksu, par kādu notekūdeņi tiek nodoti citam komersantam; dokumentus, kas pamato tarifa vai maksas par notekūdeņu novadīšanu cita komersanta centralizētajā kanalizācijas sistēmā izmaiņas.
(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/39 redakcijā)

96. Pašvaldības iestāde, kuras kompetencē atrodas izskatāmais jautājums, sagatavo paziņojumu par publisko apspriešanu, norādot apspriežamo jautājumu, tā pamatojumu un apspriešanas termiņu, un ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms publiskās apspriešanas sākuma nosūta paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

18. Zemkopības ministrija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par cūkkopības nozares ieņēmumu samazinājuma apmēru procentos un pieejamo finansējumu:
18.1. piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās – par šo noteikumu 17.1. un 17.2. apakšpunktā minēto laikposmu;
18.2. līdz 2021. gada 20. septembrim – par šo noteikumu 17.3. apakšpunktā minēto laikposmu;
18.3. līdz 2021. gada 22. novembrim – par šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minēto laikposmu.

19. Zemkopības ministrija nosaka vienotās likmes apmēru par šo noteikumu 18.8. apakšpunktā minētajām izmaksām atbilstoši regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "d" apakšpunktam un 3. punkta "a" apakšpunktam. Minēto vienotās likmes apmēru Lauku atbalsta dienests publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

22.¹ Lauku atbalsta dienests pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētajā darbībā attiecināmo izmaksu pozīcijas, par kurām atbalstu piešķir saskaņā ar vienību izmaksu standarta likmes metodiku atbilstoši regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "b" apakšpunktam un 3. punkta "d" apakšpunktam, piemērojot tehnikas un iekārtu katalogu.
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 294 redakcijā)

8. Atbalsts šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētā kuģa iegādei ir pieejams, ja Lauku atbalsta dienests, izsludinot projektu iesniegumu iesniegšanas kārtu, to norādījis oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

34. Lauku atbalsta dienests pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju, izsludinot projektu iesniegumu iesniegšanas kārtu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", papildus norāda šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu pozīcijas, par kurām atbalstu piešķir, piemērojot tehnikas un iekārtu katalogu, izņemot gadījumu, ja pretendents ir Publisko iepirkumu likuma 1. panta 19. punktā minētais pasūtītājs.

27. Zemkopības ministrija nosaka vienotās likmes apmēru par šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētajām izmaksām atbilstoši regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "d" apakšpunktam un 3. punkta "a" apakšpunktam. Minēto vienotās likmes apmēru Lauku atbalsta dienests publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

30. Zemkopības ministrija nosaka vienotās likmes apmēru par šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētajām izmaksām atbilstoši regulas 2021/1060  53. panta 1. punkta "d" apakšpunktam un 3. punkta "a" apakšpunktam. Minēto vienotās likmes apmēru Lauku atbalsta dienests publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

16. Zemkopības ministrija nosaka un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē zvejas produktu sliekšņa cenu, kas ļauj piemērot uzglabāšanas mehānismu, saskaņā ar regulas Nr. 1379/2013 31. pantu, kā arī zvejas produktu stabilizēšanai un uzglabāšanai nepieciešamo tehnisko un finansiālo izmaksu apmēru par tonnu kārtējā gadā.

20. 1. pasākumam projekta iesnieguma sagatavošanas attiecināmās izmaksas un ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu tieši saistītās attiecināmās izmaksas atbilst Zemkopības ministrijas noteiktajam vienotās likmes apmēram saskaņā ar regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "d" apakšpunktu un 3. punkta "a" apakšpunktu. Minēto vienotās likmes apmēru Lauku atbalsta dienests publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šo punktu nepiemēro 2. pasākuma projektu iesniegumu sagatavošanas izmaksām.

30.¹ pants. (1) Ja Eiropas Komisijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir paziņots par epizootijas uzliesmojumu un tā ir lēmusi par epizootijas uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumiem, Pārtikas un veterinārā dienesta valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdod rīkojumu par Eiropas Komisijas lēmumā noteikto prasību ieviešanu, un šāds rīkojums ir spēkā līdz dienai, kad Eiropas Komisijas lēmumā noteiktās prasības pārņemtas Latvijas Republikas normatīvajos aktos.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā rīkojumā norāda Eiropas Komisijas lēmumā ietvertos epizootijas ierobežošanas un apkarošanas pasākumus, dzīvnieku, dzīvnieku produktu, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iegūšanas un izplatīšanas ierobežojumus, kā arī inficēto un karantīnas teritoriju robežas. Rīkojumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(30.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.04.2017.)

56.³⁵ Konkursa vai izsoles rezultātus iznomātājs publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā tīmekļvietnē 10 darbdienu laikā pēc komisijas lēmuma paziņošanas adresātam. Iznomātājs papildus var izmantot arī citus informācijas paziņošanas veidus.
(MK 16.04.2019. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

42. Ja nekustamam īpašumam, kuram zemesgrāmatā atklāts nodalījums, nav iespējams noteikt atrašanās vietu dabā, rajona (pilsētas) tiesa ar sludinājumu tīmekļvietnē www.vestnesis.lv uzaicina zemesgrāmatā ierakstīto īpašnieku un personas, kurām uz nekustamu īpašumu nostiprinātas kādas tiesības, vai to tiesību pēcniekus iesniegt divu mēnešu laikā pierādījumus par to, ka nekustams īpašums patiešām pastāv dabā. Ja minētajā termiņā šādus pierādījumus neiesniedz, tiesnesis ar sevišķu lēmumu slēdz nodalījumu.
Šo noteikumu piemēro tikai tad, ja nodalījumā 50 gadu laikā nav ievesti nekādi jauni ieraksti.
Sludinājuma izdevumus sedz no valsts līdzekļiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993., 30.01.1997. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)

3. Šo noteikumu 2. punktā minēto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

11. Lēmumu par eksāmena un regulārās kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu un norises dienu pieņem tieslietu ministrs Notariāta likumā noteiktajā kārtībā. Šo lēmumu tieslietu ministrs izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms eksāmena vai regulārās kvalifikācijas pārbaudes norises dienas.
(Grozīts ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 178)