20.pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu
(1) Pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā, izņemot šā panta 7.¹ daļā noteikto gadījumu.
(2) Kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz vienu gadu. Kolēģiju, kuras sastāvā ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vada attiecīgi Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Kolēģiju, kuras sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, vada kolēģijas priekšsēdētājs, ko kolēģija ievēlē no sava vidus.
(3) Kārtību, kādā Satversmes tiesas priekšsēdētājs norīko kolēģijas izskatīt pieteikumus un kādā tiek aizstāts tiesnesis, kuru veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties kolēģijas sēdē, kolēģijas sēžu protokolēšanu, kā arī citus ar kolēģijas darba organizāciju saistītus jautājumus nosaka Satversmes tiesas reglaments.
(4) Kolēģijas sēdes ir slēgtas. Tajās piedalās tikai attiecīgās kolēģijas locekļi. Ja nepieciešams, kolēģijas locekļi var uzaicināt sēdē piedalīties pieteikuma iesniedzēju, Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī citas personas.
(5) Izskatot pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja:
1) lieta nav piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums neatbilst šā likuma 18. vai 19.-19.³ panta prasībām;
4) pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
(6) Izskatot konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), kolēģija var atteikties ierosināt lietu arī gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
(7) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.
(7¹) Ja kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu un tiesnesis — kolēģijas loceklis — balso pret šādu kolēģijas nolēmumu, turklāt viņam ir motivēti iebildumi, pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu nodod rīcības sēdei pilnā tiesas sastāvā.
(8) Lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams.
(9) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:
1) nosūta lēmuma norakstu lietas dalībniekiem;
2) nosūta pieteikuma norakstu institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu;
3) uzaicina institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, lēmumā par lietas ierosināšanu noteiktajā laikā, kas nav īsāks par diviem mēnešiem, iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;
4) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par lietas ierosināšanu, kurā norāda kolēģiju, kas lietu ierosinājusi, pieteikuma iesniedzēju un lietas nosaukumu.
(10) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma norakstu nosūta pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, — viņu pilnvarotajam pārstāvim.
(30.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008., 10.12.2009. un 19.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2011.)

22.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai
(1) Kad lieta ierosināta, Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzdod vienam no tiesnešiem to sagatavot izskatīšanai.
(2) Lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams:
1) lemj par atbildes raksta iesniegšanas termiņa pagarināšanu, pieprasa papildu paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas;
2) nosaka pieaicinātās personas un pieprasa, lai tās izsaka savu viedokli;
3) lemj par ekspertīzes noteikšanu lietā.
(3) Par pieaicināto personu ar tiesneša lēmumu var atzīt ikvienu personu, kuras viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu.
(4) Pieaicinātās personas viedoklis, lietpratēja (eksperta) atzinums, pieprasītie paskaidrojumi un citi dokumenti iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.
(5) Par lietas dalībnieku lūgumiem, kas pieteikti, sagatavojot lietu izskatīšanai, lemj tiesnesis. Ja tiesnesis lūgumu daļēji vai pilnībā noraida, viņš par to pieņem lēmumu. Lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekam, kas lūgumu pieteicis. Lēmums par lūguma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu nav pārsūdzams.
(6) Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, pieļaujama divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā, kā arī vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās.
(7) Lieta sagatavojama ne ilgāk kā piecu mēnešu laikā. Īpaši sarežģītās lietās Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā ir tiesīga ar lēmumu šo termiņu pagarināt, bet ne ilgāk kā par diviem mēnešiem.
(8) Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sagatavojot atzinumu. Ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma rakstveida procesā, viņš atzinumā ietver priekšlikumu par to.
(9) Lietas sagatavošana noslēdzama ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai, tiesas sastāvu un rīcības sēdes laiku un vietu.
(10) Rīcības sēdē tiesa lemj par:
1) rakstveida procesa noteikšanu, ja attiecīgu priekšlikumu izteicis tiesnesis, kas sagatavojis lietu izskatīšanai;
2) tiesas sēdes laiku un vietu;
3) citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
(11) Tiesas sēde nosakāma ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesas sēdes laiku un vietu.
(12) Ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes:
1) paziņo lietas dalībniekiem sēdes laiku un vietu;
2) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par sēdes laiku un vietu.
(13) Ja lietā noteikts rakstveida process, par to paziņo lietas dalībniekiem.
(30.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008., 10.12.2009. un 19.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2011.)

29.pants. Tiesvedības izbeigšana
(1) Tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu:
1) pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida lūguma;
2) ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku;
3) ja Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu neatbilst šā likuma 20.panta piektās daļas prasībām;
4) ja spēku ir zaudējusi norma (akts), atbilstība kurai tiek apstrīdēta;
5) ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu;
6) citos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.
(2) Pārmaiņas vēlētas institūcijas sastāvā vai amatpersonas nomaiņa pēc tam, kad iesniegts pieteikums, nav pietiekams pamats, lai atteiktos ierosināt lietu vai izbeigtu tiesvedību lietā.
(2¹) Satversmes tiesas lēmumā par tiesvedības izbeigšanu sniegtā tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.
(3) Satversmes tiesas lēmumu par tiesvedības izbeigšanu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī atbilstoši Satversmes tiesas reglamentam nosūta vai izsniedz lietas dalībniekiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.1997., 30.11.2000., 15.01.2004. un 06.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2008.)

33.pants. Satversmes tiesas sprieduma publicēšana
(1) Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī atbilstoši Satversmes tiesas reglamentam nosūta vai izsniedz lietas dalībniekiem. Ja lietai tiek pievienotas tiesneša atsevišķās domas, tās publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas.
(2) Satversmes tiesa reizi gadā publicē Satversmes tiesas spriedumu krājumu, kurā pilnībā ietverti visi spriedumi un lietām pievienotās tiesnešu atsevišķās domas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000., 06.03.2008. un 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)