7.pants. Slimību profilakses un kontroles centra kompetence
(1) Slimību profilakses un kontroles centrs:
1) (izslēgts ar 12.11.2009. likumu);
2) plāno un koordinē infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumus;
3) piedalās infekcijas slimību profilakses un apkarošanas valsts programmu projektu izstrādāšanā un īstenošanā, kā arī sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām epidemioloģiskās uzraudzības institūcijām;
4) nodrošina epidemioloģisko uzraudzību, vāc, uzkrāj un analizē datus par:
a) cilvēku saslimstību ar infekcijas slimībām, kā arī par kontaktpersonām (slimnieku, infekciozo personu un kontaktpersonu reģistrācija un uzskaite),
b) slimnieku, infekciozo personu un kontaktpersonu laboratorisko pārbaužu rezultātiem,
c) infekcijas slimību izraisītāju cirkulāciju ūdeņos un citos vides objektos, pārtikas produktos, kā arī infekcijas slimību pārnēsātāju vidū,
d) iedzīvotāju vakcināciju un imunitāti;
5) koordinē imunizācijas valsts politikas īstenošanu, novērtē tās efektivitāti, plāno iedzīvotāju vakcināciju, organizē un veic iedzīvotāju specifiskās imunitātes izpēti;
6) veic epidemioloģisko izmeklēšanu, organizē vides objektu un kontaktpersonu laboratorisko pārbaudi, organizē profilakses un pretepidēmijas pasākumus infekcijas slimību perēkļos;
7) informē un konsultē ieinteresētās personas, institūcijas un iedzīvotājus ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, izplata īpašus informatīvos materiālus par infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, kā arī par epidemioloģisko situāciju valstī un brīdina par epidēmijām ārvalstīs;
8) (izslēgts ar 12.11.2009. likumu);
9) informē attiecīgas kontrolējošās institūcijas par šā likuma un citu epidemioloģisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, ja tie konstatēti, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu;
10) veic nezināmas izcelsmes apdraudējuma izraisītu saslimšanas gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, tajā skaitā atklāj kontaktpersonas, organizē vides objektu un kontaktpersonu laboratorisko pārbaudi, ja iespējams, organizē profilakses un slimības izplatību ierobežojošus pasākumus, ieskaitot kontaktpersonu medicīnisko novērošanu un, ja nepieciešams, izolēšanu;
11) ir tiesīgs uz laiku līdz diviem gadiem noteikt no jauna parādījušos bīstamu infekcijas slimību, par kuru ir saņemta Pasaules Veselības organizācijas Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu kontaktpunkta informācija. Informācija par no jauna parādījušās bīstamas infekcijas slimības noteikšanu tiek publicēta Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
12) publicē savā tīmekļvietnē to valstu sarakstu, kurās konstatēta infekcijas slimību izplatīšanās, tajā skaitā tādu bīstamu infekcijas slimību izplatīšanās, kuras var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu un uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežošanas pasākumi.
(2) Veicot epidemioloģisko uzraudzību vai epidemioloģisko izmeklēšanu, Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologiem ir tiesības:
1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskajām un juridiskajām personām pieprasīt savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju;
2) pildot dienesta pienākumus, apmeklēt jebkuru objektu Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no tā piederības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt attiecīgā objekta vai atsevišķu priekšmetu apskati, ja ir pamatotas aizdomas, ka tas var saturēt vai pārnest infekcijas slimību izraisītājus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2000., 29.01.2004., 22.04.2004., 07.06.2007., 12.11.2009., 04.10.2012., 19.04.2018. un 05.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2020.)

4.pants. (1) Zāles vai citus maisījumus, kas satur kādu no II vai III sarakstā iekļautajām vielām, bet nerada nekādu vai rada minimālu to ļaunprātīgas izmantošanas iespēju, jo to sastāvā esošās vielas nav viegli atdalāmas tādā daudzumā, ko var ļaunprātīgi izmantot, drīkst atbrīvot no atsevišķiem šajā likumā paredzētajiem kontroles pasākumiem ar Veselības ministrijas lēmumu. Šajā lēmumā norādāmi tie kontroles pasākumi, no kuriem zāles vai citi maisījumi tiek atbrīvoti.

(2) Ar Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu uz laikposmu līdz 12 mēnešiem no lēmuma spēkā stāšanās dienas var aizliegt vai ierobežot tādu jaunu psihoaktīvu vielu vai tās saturošu izstrādājumu izgatavošanu, iegādāšanos, lietošanu, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai izplatīšanu, kuras nav iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos un par kurām ir iegūta informācija no Eiropas Agrīnās brīdināšanas sistēmas vai saņemts tiesu ekspertīžu iestādes atzinums par jaunām psihoaktīvām vielām. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Jaunas psihoaktīvas vielas vai tās saturošus izstrādājumus, kuru aprite aizliegta vai ierobežota ar šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, fiziskā vai juridiskā persona triju darbdienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas nodod Valsts policijai. Valsts policija, konstatējot, ka konkrētā kustamajā vai nekustamajā īpašumā ir veikta jaunu psihoaktīvu vielu vai tās saturošu izstrādājumu neatļauta izgatavošana, glabāšana, pārvadāšana vai realizācija, par šo faktu rakstveidā informē īpašnieku.

(4) Tādu jaunu psihoaktīvu vielu vai tās saturošu izstrādājumu glabāšanu, kuru aprite aizliegta vai ierobežota ar šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, nodrošina Valsts policija vai izmeklēšanas iestāde, kura kriminālprocesa ietvaros izņēmusi jaunas psihoaktīvas vielas vai tās saturošus izstrādājumus (turpmāk — izmeklēšanas iestāde).

(5) Ja jaunās psihoaktīvās vielas tiek iekļautas kādā no Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu vai prekursoru sarakstiem, izmeklēšanas iestāde pieņem lēmumu par šo vielu vai tās saturošo izstrādājumu iznīcināšanu. Minētā lēmuma izpildi nodrošina Valsts policija, piemērojot kārtību, kāda noteikta normatīvajā aktā par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu.

(6) Ja jaunās psihoaktīvās vielas netiek iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu vai prekursoru sarakstos, Valsts policija vai izmeklēšanas iestāde pieņem lēmumu par šo vielu vai tās saturošo izstrādājumu atdošanu to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Valsts policija vai izmeklēšanas iestāde paziņo par to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, vienlaikus informējot par jauno psihoaktīvo vielu un tās saturošo izstrādājumu iznīcināšanu, ja īpašnieks vai likumīgais valdītājs divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas tos nebūs izņēmis. Valsts policija vai izmeklēšanas iestāde jaunās psihoaktīvās vielas vai tās saturošos izstrādājumus atdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai iznīcina, sastādot par to aktu.

(7) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt Veselības ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

(8) Veselības ministrijas lēmumu par apstrīdēto šā panta otrajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(11.05.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013. un 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2019.)