Ministru kabineta noteikumi Nr.619

Rīgā 2012.gada 4.septembrī (prot. Nr.50 12.§)

Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju apmācību, sertificēšanu un reģistrāciju

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes
un jūras drošības likuma
26.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka atpūtas kuģu vadītāju apmācības, sertificēšanas un reģistrācijas kārtību.

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. atpūtas kuģis – sportam vai atpūtai paredzēts kuģis;

2.2. buru atpūtas kuģis – atpūtas kuģis, kas paredzēts kuģošanai galvenokārt ar burām (piemēram, buru jahta un buru laiva);

2.3. motorizēts atpūtas kuģis – atpūtas kuģis, kas paredzēts kuģošanai, izmantojot mehānisko dzinēju (motorjahta, kuteris, motorlaiva, ūdensmotocikls).

3. Šie noteikumi neattiecas uz atpūtas kuģu vadītājiem, ja atpūtas kuģa garums nepārsniedz 2,5 metrus, kā arī uz airu laivu, ūdens velosipēdu, sērfošanas dēļu un vējdēļu vadītājiem.

4. Atpūtas kuģu vadītājus sertificē:

4.1. valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcija) – motorizēto atpūtas kuģu vadītājus, ja atpūtas kuģa garums nepārsniedz 12 metrus, kuģošanai Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un 3000 metru platā joslā no krasta līnijas uz jūras pusi Rīgas jūras līča un Baltijas jūras Latvijas Republikas piekrastes daļā (turpmāk – iekšējie ūdeņi);

4.2. Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar biedrību "Latvijas Zēģelētāju savienība" (turpmāk – Latvijas Zēģelētāju savienība) – buru atpūtas kuģu un motorizēto atpūtas kuģu vadītājus, ja atpūtas kuģa garums nepārsniedz 24 metrus, šo noteikumu 21.punktā minētajās kategorijās kuģošanai iekšējos ūdeņos, jūras ūdeņos līdz 60 jūras jūdzēm no krasta līnijas (turpmāk – piekrastes ūdeņi), jūras ūdeņos līdz 150 jūras jūdzēm no krasta līnijas (turpmāk – jūras ūdeņi) un kuģošanas rajonā bez ierobežojuma (turpmāk – okeāns), izņemot šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētos atpūtas kuģu vadītājus;

4.3. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistrs (turpmāk – Jūrnieku reģistrs) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūrnieku sertificēšanu:

4.3.1. jebkura tipa atpūtas kuģu vadītājus, ja atpūtas kuģa garums pārsniedz 24 metrus;

4.3.2. jebkura tipa un garuma atpūtas kuģu vadītājus, ja atpūtas kuģis ir iesaistīts komercdarbībā un veic starptautiskus reisus.

5. Atpūtas kuģu vadītājus, ja atpūtas kuģa garums pārsniedz 24 metrus, sertificē atbilstoši kuģa tilpībai, piemērojot 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk – STCW konvencija) noteiktajiem standartiem pielīdzinātas prasības.

II. Atpūtas kuģu vadītāja apliecība

6. Personām, kas sertificētas atbilstoši šo noteikumu 4.1.apakšpunktam, Ceļu satiksmes drošības direkcija izsniedz atpūtas kuģu vadītāja apliecību (turpmāk – apliecība) (1.pielikums).

7. Lai saņemtu apliecību, pretendentam sekmīgi jānokārto atpūtas kuģu vadītāja sertificēšanas eksāmens (turpmāk – eksāmens). Eksāmenu atļauts kārtot un apliecību izsniegt personai, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

7.1. persona ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ir Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību un likumā noteiktajā kārtībā ir deklarējusi dzīvesvietu Latvijā;

7.2. persona ir vismaz 16 gadus veca;

7.3. persona ir veikusi veselības pārbaudi, un tai nav konstatētas medicīniskas pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai;

7.4. personai nav atņemtas atpūtas kuģu vadīšanas tiesības vai nav noteikts aizliegums iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

8. Pirms eksāmena kārtošanas pretendents uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtu transportlīdzekļu vadītāja apliecību vai braukšanas mācību atļauju. Minētos dokumentus atļauts neuzrādīt, ja attiecīgo pretendentu Ceļu satiksmes drošības direkcijas amatpersona var identificēt, izmantojot Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informāciju.

9. Eksāmenā iekļauj šādus jautājumus:

9.1. atpūtas kuģu izmantošana;

9.2. kuģošanas līdzekļu drošs ātrums;

9.3. kuģošana zem tiltiem un to tuvumā;

9.4. kuģošanas līdzekļu ugunis, zīmes un signāli;

9.5. sadursmju novēršana;

9.6. rīcība ūdens satiksmes negadījuma situācijā;

9.7. atpūtas kuģu vadītāju kvalifikācija;

9.8. navigācijas zīmes un ugunis;

9.9. pamatzināšanas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz ūdens;

9.10. pamatzināšanas par normatīvo aktu prasībām kuģošanai iekšējos ūdeņos, kā arī ostas formalitātēm.

10. Eksāmenu kārto datorizēti. Ja pretendents eksāmenu nenokārto, to atkārtoti atļauts kārtot ne agrāk kā nākamajā darbdienā.

11. Pretendents eksāmenā secīgi atbild uz 20 jautājumiem. Eksāmenā atbilžu sniegšanai atvēlētais laiks ir 20 minūtes. Eksāmens ir sekmīgi nokārtots, ja pretendents nav pieļāvis vairāk par divām nepareizām atbildēm.

12. Personai, kura uzrāda Jūrnieku reģistra izdotu derīgu kuģa vadītāja profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, eksāmens nav jākārto.

13. Apliecības derīguma termiņš ir 10 gadi.

14. Ja apliecību nepieciešams apmainīt, persona Ceļu satiksmes drošības direkcijā iesniedz apmaināmo apliecību un Ceļu satiksmes drošības direkcija izsniedz jaunu apliecību, kā arī atjauno nozaudēto vai nozagto apliecību, ja persona atbilst šo noteikumu 7.punktā minētajiem nosacījumiem.

15. Ja kļuvis zināms, ka persona apliecības iegūšanas procesā ir sniegusi nepatiesu informāciju, Ceļu satiksmes drošības direkcija attiecīgo apliecību anulē. Personas pienākums ir 10 darbdienu laikā pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijas saņemšanas par apliecības anulēšanu nodot anulēto apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

16. Apliecība ir uzskatāma par nederīgu, ja:

16.1. personai ir izsniegta jauna apliecība (par derīgu ir uzskatāma tikai tā apliecība, kas izsniegta pēdējā);

16.2. personai ir atņemtas atpūtas kuģu vadīšanas tiesības;

16.3. persona ir mainījusi vārdu, uzvārdu vai personas kodu un 30 dienu laikā atpūtas kuģu vadītāja apliecību nav apmainījusi.

17. Ja Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai kuģošanas līdzekļu satiksmi kontrolējošās iestādes amatpersona konstatē anulētas vai nederīgas apliecības izmantošanu, tā attiecīgo apliecību aiztur un nodod Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Ceļu satiksmes drošības direkcija minētās apliecības iznīcina.

18. Persona, kurai ir atņemtas atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, pēc tam, kad ir beidzies termiņš, uz kuru tiesības bija atņemtas, var saņemt jaunu apliecību, nekārtojot eksāmenu (izņemot šo noteikumu 19.punktā minētos gadījumus).

19. Persona, kurai ir atņemtas atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz gadu vai ilgāk vai tās ir atņemtas par atpūtas kuģa vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, ir tiesīga saņemt jaunu apliecību pēc sekmīgi nokārtota eksāmena.

III. Starptautiskā atpūtas kuģu vadītāja apliecība

20. Personām, kas sertificētas atbilstoši šo noteikumu 4.2.apakšpunktam, Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz šo noteikumu 35.punktā minētās eksaminācijas komisijas lēmumu, piešķir atpūtas kuģu vadītāja tiesības šo noteikumu 21.punktā minētajās kategorijās un izsniedz starptautisko atpūtas kuģu vadītāja apliecību (turpmāk – starptautiskā apliecība) (2.pielikums).

21. Atpūtas kuģu vadītāja tiesības piešķir un starptautisko apliecību izsniedz šādās atpūtas kuģu vadītāju kategorijās (turpmāk – kategorijas):

21.1. jahtu vadītājs iekšējos ūdeņos, kam ir tiesības iekšējos ūdeņos vadīt buru atpūtas kuģus vai motorizētos atpūtas kuģus, kuru garums nepārsniedz 24 metrus;

21.2. jahtu vadītājs piekrastes ūdeņos, kam ir tiesības iekšējos ūdeņos un piekrastes ūdeņos vadīt buru atpūtas kuģus vai motorizētos atpūtas kuģus, kuru garums nepārsniedz 24 metrus;

21.3. jahtu kapteinis, kam ir tiesības iekšējos ūdeņos, piekrastes ūdeņos un jūras ūdeņos vadīt buru atpūtas kuģus vai motorizētos atpūtas kuģus, kuru garums nepārsniedz 24 metrus;

21.4. tāljūras jahtu kapteinis, kam ir tiesības iekšējos ūdeņos, piekrastes ūdeņos, jūras ūdeņos un okeānā vadīt buru atpūtas kuģus vai motorizētos atpūtas kuģus, kuru garums nepārsniedz 24 metrus.

22. Uz starptautiskās apliecības saņemšanu var pretendēt persona, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

22.1. persona ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ir Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību un likumā noteiktajā kārtībā ir deklarējusi dzīvesvietu Latvijā;

22.2. persona ir vismaz 16 gadus veca;

22.3. persona ir veikusi veselības pārbaudi, un tai nav konstatētas medicīniskas pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai;

22.4. personai nav atņemtas atpūtas kuģu vadīšanas tiesības vai nav noteikts aizliegums iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības;

22.5. persona ir sekmīgi apguvusi attiecīgajai kategorijai atbilstošu atpūtas kuģu vadītāju mācību programmu (turpmāk – mācību programma) saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu, un tai ir jūras prakse.

23. Starptautisko apliecību izsniedz personām, kuras ir izpildījušas šādas prasības:

23.1. starptautisko apliecību kategorijā "jahtu vadītājs iekšējos ūdeņos" izsniedz personai, kura ir nokārtojusi eksāmena teorētisko daļu šajā atpūtas kuģu vadītāja kategorijā un eksāmena praktisko daļu;

23.2. starptautisko apliecību kategorijā "jahtu vadītājs piekrastes ūdeņos" izsniedz personai, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

23.2.1. persona ir nokārtojusi eksāmena teorētisko daļu šajā atpūtas kuģu vadītāja kategorijā;

23.2.2. persona ir nokārtojusi eksāmena praktisko daļu vai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir iepriekš ieguvusi starptautisko apliecību kategorijā "jahtu vadītājs iekšējos ūdeņos";

23.2.3. persona ir apguvusi atpūtas kuģa praktisko vadīšanu piekrastes rajonos, ko apliecina jūras prakses izziņa (3.pielikums), kurā ir norāde par noietām 500 jūras jūdzēm uz attiecīgā tipa atpūtas kuģa;

23.3. starptautisko apliecību kategorijā "jahtu kapteinis" izsniedz personai, kura šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir iepriekš ieguvusi starptautisko apliecību kategorijā "jahtu vadītājs piekrastes ūdeņos" un apguvusi atpūtas kuģa praktisko vadīšanu jūrā, ko apliecina jūras prakses izziņa par noietām 1000 jūras jūdzēm uz attiecīgā tipa atpūtas kuģa;

23.4. starptautisko apliecību kategorijā "tāljūras jahtu kapteinis" izsniedz personai, kura šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir iepriekš ieguvusi starptautisko apliecību kategorijā "jahtu kapteinis" un apguvusi atpūtas kuģa praktisko vadīšanu ārpus Baltijas jūras, ko apliecina jūras prakses izziņa par noietām 2000 jūras jūdzēm ārpus Baltijas jūras uz attiecīgā tipa atpūtas kuģa.

24. Starptautisko apliecību motorizēto atpūtas kuģu vadīšanai, nepiemērojot šo noteikumu 23.punktā minētās prasības, var saņemt šādas personas:

24.1. kategorijā "jahtu vadītājs iekšējos ūdeņos" un kategorijā "jahtu vadītājs piekrastes ūdeņos" – ja persona uzrāda Jūrnieku reģistra šai personai izdotu derīgu kuģu vadītāja profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu;

24.2. jebkurā šo noteikumu 21.punktā minētajā kategorijā – ja persona uzrāda Jūrnieku reģistra saskaņā ar STCW konvenciju šai personai izdotu derīgu dokumentu, kas apliecina kuģu vadītāja profesionālo kvalifikāciju uz kuģiem ar 500 bruto tilpības vienībām un lielākiem.

25. Starptautisko apliecību buru atpūtas kuģu vadīšanai, nepiemērojot šo noteikumu 23.punktā minētās prasības, var saņemt persona, kura uzrāda Jūrnieku reģistra šai personai izdotu derīgu kuģu vadītāja profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu:

25.1. kategorijā "jahtu vadītājs iekšējos ūdeņos" un kategorijā "jahtu vadītājs piekrastes ūdeņos" – ja persona ir nokārtojusi eksāmena praktisko daļu;

25.2. kategorijā "jahtu kapteinis" – ja persona ir iepriekš ieguvusi starptautisko apliecību kategorijā "jahtu vadītājs piekrastes ūdeņos" ar tiesībām vadīt buru atpūtas kuģi un apguvusi atpūtas kuģa praktisko vadīšanu jūrā, ko apliecina jūras prakses izziņa par noietām 1000 jūras jūdzēm uz attiecīgā tipa atpūtas kuģa;

25.3. kategorijā "tāljūras jahtu kapteinis" – ja persona iepriekš ir ieguvusi starptautisko apliecību kategorijā "jahtu vadītājs piekrastes ūdeņos" ar tiesībām vadīt buru atpūtas kuģi un apguvusi atpūtas kuģa praktisko vadīšanu jūrā, ko apliecina jūras prakses izziņa par noietām 2000 jūras jūdzēm uz attiecīgā tipa atpūtas kuģa.

26. Jūras prakses izziņu atbilstoši šo noteikumu 23.punktā minētajiem nosacījumiem ir tiesīgs izsniegt vai apliecināt:

26.1. atpūtas kuģu vadītājs, kurš ir reģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijā kā starptautiskās apliecības īpašnieks. Šāda persona ir tiesīga izsniegt minēto izziņu tikai par savai kategorijai atbilstošiem kuģošanas rajoniem un kuģu tipiem vai kuģošanas rajoniem un kuģu tipiem kategorijā, kas ir zemāka par izziņas izsniedzēja kategoriju;

26.2. atpūtas kuģu vadītājs, kurš ir sertificēts atbilstoši šo noteikumu 4.3.apakšpunktam un reģistrēts Jūrnieku reģistrā.

27. Jūras prakses izziņas izdevējs ar parakstu apliecina, ka ir pārbaudījis starptautiskās apliecības pretendenta noieto jūras jūdžu skaitu. Katrai personai var būt vairākas jūras prakses izziņas, un tajās norādīto jūras jūdžu kopsummai jābūt atbilstošai, lai kvalificētos starptautiskās apliecības saņemšanai attiecīgajā kategorijā.

28. Pirms eksāmena starptautiskās apliecības pretendents uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtu transportlīdzekļu vadītāja apliecību vai braukšanas mācību atļauju. Minētos dokumentus atļauts neuzrādīt, ja attiecīgo personu Ceļu satiksmes drošības direkcijas amatpersona var identificēt, izmantojot Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informāciju.

29. Apmācības veicējs, kas saņēmis šo noteikumu 50.punktā minēto atbilstības sertifikātu, elektroniski informē Ceļu satiksmes drošības direkciju par personām, kuras ir apguvušas pilnu mācību kursu.

30. Eksāmens sastāv no divām daļām – teorētiskās un praktiskās daļas.

31. Eksāmena teorētiskajā daļā starptautiskās apliecības pretendents secīgi atbild uz 10 jautājumiem par šo noteikumu 33.punktā minētajām tēmām, kas atbilst kategorijai, uz kuru persona pretendē, un veic navigācijas uzdevumu uz kartes. Eksāmena teorētiskā daļa ir nokārtota, ja starptautiskās apliecības pretendents saņem ieskaiti par visiem 10 jautājumiem. Eksāmena teorētiskajai daļai, ieskaitot navigācijas uzdevumu uz kartes, atvēlētais laiks ir ne vairāk par trijām stundām.

32. Eksāmena praktiskajā daļā starptautiskās apliecības pretendents apliecina attiecīgā tipa (buru vai motorizētā) atpūtas kuģa vadīšanas prasmes un ar tām saistītās zināšanas atbilstoši šo noteikumu 33.punktam.

33. Eksāmenā pārbauda:

33.1. atbilstošu normatīvo aktu un navigācijas publikāciju zināšanas, īpaši par ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Eiropas Iekšējo ūdensceļu kodeksu (CEVNI) un 1972.gada Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem, kā arī navigācijas un tehniskās zināšanas, kas nepieciešamas, lai droši vadītu atpūtas kuģi;

33.2. šādas navigācijas un tehniskās zināšanas un spēju tās piemērot praksē:

33.2.1. vispārīgās zināšanas par kuģi un tā drošības aprīkojumu;

33.2.2. kuģa dzinēja un buru pienācīgas darbības nodrošināšanai nepieciešamās vispārīgās zināšanas;

33.2.3. kuģa vadīšana un izpratne par vēja, straumju, aksiālās slodzes un iegrimes ietekmi;

33.2.4. manevrēšana, tuvojoties un pabraucot garām citiem kuģiem;

33.2.5. noenkurošanās un pietauvošanās dažādos apstākļos;

33.2.6. manevrēšana slūžās un ostās;

33.2.7. vispārīgās zināšanas par laika apstākļiem;

33.2.8. vispārīgās navigācijas zināšanas, īpaši atrašanās vietas un droša kursa noteikšana;

33.3. rīcību īpašos apstākļos un ar to saistītās zināšanas:

33.3.1. negadījumu novēršanas principi;

33.3.2. rīcība kuģu sadursmes, dzinēja bojājuma un uzskriešanas uz sēkļa gadījumā, ieskaitot sūču aizdarināšanu un palīdzību ārkārtas gadījumā;

33.3.3. glābšanas ierīču un iekārtu lietošana;

33.3.4. ugunsgrēku novēršana un ugunsgrēku dzēšana;

33.3.5. ūdens piesārņošanas novēršana;

33.4. šādas prasmes un ar tām saistītās zināšanas:

33.4.1. apgādes normas;

33.4.2. kuģa sagatavošana atiešanai;

33.4.3. kuģa atiešana un pienākšana;

33.4.4. manevrs "Cilvēks aiz borta!";

33.4.5. brauciens pa trīsstūra distanci.

34. Ja starptautiskās apliecības pretendents eksāmenu nenokārto, to atkārtoti atļauts kārtot ne agrāk kā nākamajā darbdienā.

35. Ceļu satiksmes drošības direkcija apstiprina pastāvīgas eksaminācijas komisijas personālsastāvu. Komisijas sastāvā ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas Zēģelētāju savienības pārstāvji. Eksāmenu pieņem eksaminācijas komisija, kurā ir vismaz viens Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis un vismaz divi Latvijas Zēģelētāju savienības pārstāvji. Eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis. Eksaminācijas komisija lēmumu par eksāmena rezultātu pieņem vienbalsīgi. Eksaminācijas komisijas sastāvā neiekļauj personu, kas ir apmācījusi konkrēto eksaminējamo personu.

36. Starptautiskās apliecības derīguma termiņš ir 10 gadi.

37. Ja nepieciešams apmainīt starptautisko apliecību, persona apmaināmo apliecību iesniedz Ceļu satiksmes drošības direkcijā un Ceļu satiksmes drošības direkcija izsniedz jaunu starptautisko apliecību, kā arī atjauno nozaudēto vai nozagto apliecību, ja persona atbilst šo noteikumu 22.punktā minētajiem nosacījumiem.

38. Pirms starptautiskās apliecības saņemšanas persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtu transportlīdzekļu vadītāja apliecību, braukšanas mācību atļauju vai mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāja apliecību. Minētos dokumentus atļauts neuzrādīt, ja attiecīgo personu Ceļu satiksmes drošības direkcijas amatpersona var identificēt, izmantojot Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informāciju.

39. Ja kļuvis zināms, ka persona starptautiskās apliecības iegūšanas procesā ir sniegusi nepatiesu informāciju, Ceļu satiksmes drošības direkcija attiecīgo apliecību anulē. Personas pienākums ir 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par apliecības anulēšanu nodot anulēto apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

40. Starptautiskā apliecība ir uzskatāma par nederīgu, ja:

40.1. personai ir izsniegta jauna starptautiskā apliecība (par derīgu ir uzskatāma pēdējā izsniegtā apliecība);

40.2. personai ir atņemtas atpūtas kuģu vadīšanas tiesības;

40.3. persona ir mainījusi vārdu, uzvārdu vai personas kodu un 30 dienu laikā starptautisko apliecību nav apmainījusi.

41. Ja Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai kuģošanas līdzekļu satiksmi kontrolējošās iestādes amatpersona konstatē anulētas vai nederīgas starptautiskās apliecības izmantošanu, tā aiztur attiecīgo apliecību un nodod Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Ceļu satiksmes drošības direkcija minētās apliecības iznīcina.

42. Persona, kurai ir atņemtas atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, pēc tam, kad ir beidzies termiņš, uz kuru tiesības bija atņemtas, ir tiesīga saņemt jaunu starptautisko apliecību, nekārtojot eksāmenu (izņemot šo noteikumu 43.punktā minētos gadījumus).

43. Persona, kurai ir atņemtas atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz gadu vai ilgāk vai tās atņemtas par atpūtas kuģu vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, ir tiesīga saņemt jaunu starptautisko apliecību pēc sekmīgi nokārtota eksāmena (teorētiskās un praktiskās daļas).

44. Persona, kurai piešķirta starptautiskā apliecība, 12 mēnešu laikā pēc piešķiršanas to saņem Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

IV. Atpūtas kuģu vadītāju reģistrs

45. Ceļu satiksmes drošības direkcija uztur Atpūtas kuģu vadītāju reģistru. Atpūtas kuģu vadītāju reģistrā iekļauj informāciju par personām, kas saņēmušas apliecības un starptautiskās apliecības.

46. Jūrnieku reģistra sertificēto atpūtas kuģu vadītāju reģistrāciju veic Jūrnieku reģistrs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūrnieku sertificēšanu.

V. Speciālās prasības komercdarbībā un sportā iesaistīto atpūtas kuģu vadītājiem

47. Persona ir tiesīga vadīt atpūtas kuģi, kas ir iesaistīts komercdarbībā, bet neveic starptautiskus reisus, ja tā papildus šo noteikumu II vai III nodaļā noteiktajam sertifikācijas procesam apgūst atpūtas kuģu vadītāju drošības pamatkursu (4.pielikums). Šo nosacījumu neattiecina uz atpūtas kuģu vadītājiem, kuriem ir Jūrnieku reģistra izsniegts kuģu vadītāja profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

48. Apmācības veicējs par šo noteikumu 47.punktā minētā drošības pamatkursa sekmīgu apgūšanu informē Ceļu satiksmes drošības direkciju, kas šo informāciju iekļauj Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Apmācības veicējs atpūtas kuģu vadītājam izsniedz sertifikātu par atpūtas kuģu vadītāju drošības pamatkursa apguvi.

49. Saskaņā ar Sporta likumu atzīta burāšanas sporta federācija atbilstoši Starptautiskās burāšanas sporta federācijas ieteikumiem sertificē buru sportā iesaistīto atpūtas kuģu vadītājus un informē Ceļu satiksmes drošības direkciju par sertificētajām personām. Sertifikācijā iegūtās tiesības norāda starptautiskajā apliecībā.

VI. Atpūtas kuģu vadītāju mācību iestāžu sertificēšana un mācību programmu īstenošanas uzraudzība

50. Atpūtas kuģu vadītāju apmācību starptautiskās apliecības izsniegšanai atbilstoši atpūtas kuģu vadītāju kvalifikācijas prasībām (5.pielikums) ir tiesīgi veikt komersanti un izglītības iestādes (turpmāk – mācību iestāde), kuras saņēmušas Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtu atbilstības sertifikātu (6.pielikums).

51. Uz atbilstības sertifikāta saņemšanu var pretendēt mācību iestādes, kas atbilst šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajiem kritērijiem un prasībām.

52. Lai saņemtu atbilstības sertifikātu, mācību iestāde iesniedz Ceļu satiksmes drošības direkcijā iesniegumu, mācību metodikas aprakstu un šo noteikumu 7.pielikumā minētos dokumentus, kas apliecina mācību procesa tehnisko nodrošinājumu un instruktoru kvalifikāciju.

53. Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Latvijas Zēģelētāju savienību izvērtē mācību iestādes atbilstību šo noteikumu 51.punktā minētajiem kritērijiem un sastāda pārbaudes aktu. Ja mācību iestāde atbilst noteiktajiem kritērijiem, Ceļu satiksmes drošības direkcija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz šai mācību iestādei atbilstības sertifikātu. Atbilstības sertifikātu neizsniedz, ja mācību iestāde neatbilst šo noteikumu 51.punktā minētajiem kritērijiem.

54. Ja mācību iestādei izsniedz jaunu atbilstības sertifikātu vai mācību iestāde beidz savu darbību, iepriekš izsniegto atbilstības sertifikātu atzīst par nederīgu.

55. Ja ir mainījies mācību iestādes nosaukums vai adrese, mācību iestāde piecu darbdienu laikā pēc minētajām izmaiņām par tām informē Ceļu satiksmes drošības direkciju. Ceļu satiksmes drošības direkcija 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz jaunu atbilstības sertifikātu.

56. Ja atbilstības sertifikāts nozaudēts, nozagts, iznīcināts vai bojāts, mācību iestāde par to informē Ceļu satiksmes drošības direkciju. Ceļu satiksmes drošības direkcija 15 dienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas izsniedz atbilstības sertifikāta dublikātu.

57. Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstības sertifikātu anulē, ja konstatē kādu no šādiem faktiem:

57.1. mācību iestāde vairs neatbilst šo noteikumu 51.punktā minētajiem kritērijiem;

57.2. mācību iestādei ir atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

57.3. mācību iestāde atbilstības sertifikāta iegūšanas procesā vai programmas īstenošanas uzraudzības procesā ir sniegusi nepatiesu informāciju;

57.4. mācību iestāde nav novērsusi šo noteikumu 58.punktā minētajā mācību programmas īstenošanas novērtējumā konstatētās nepilnības;

57.5. mācību iestāde pēdējo 12 mēnešu laikā nav īstenojusi mācību programmu.

58. Lai nodrošinātu apmācību atbilstoši mācību programmām, kā arī lai nodrošinātu apmācības veicēja pastāvīgu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām, Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Latvijas Zēģelētāju savienību katru gadu novērtē mācību programmas īstenošanas kārtību (iepriekš ar programmas īstenotāju saskaņojot novērtējuma laiku).

59. Ja, novērtējot mācību programmas īstenošanas kārtību, konstatē nepilnības, Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Latvijas Zēģelētāju savienību pēc novērtējumā konstatēto nepilnību novēršanai noteiktā termiņa beigām ir tiesīga atkārtoti novērtēt mācību programmas īstenošanu.

60. Ja Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā ir informācija, ka apmācība netiek īstenota atbilstoši mācību programmai vai kas rada šaubas par apmācības veicēja atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām, Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Latvijas Zēģelētāju savienību ir tiesīga apmeklēt attiecīgo mācību iestādi bez iepriekšējas saskaņošanas un veikt mācību programmas īstenošanas novērtējumu.

61. Ja atbilstības sertifikātu anulē, mācību iestāde to mēneša laikā pēc anulēšanas nodod Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

62. Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Latvijas Zēģelētāju savienību ir tiesīga jebkurā laikā veikt mācību iestādes organizēto teorētisko un praktisko nodarbību un noslēguma eksāmenu pārbaudes.

VII. Kārtība, kādā apstrīd un pārsūdz lēmumu par atpūtas kuģu vadītāja tiesību piešķiršanu, atpūtas kuģu vadītāja apliecības anulēšanu un atbilstības sertifikāta anulēšanu

63. Ja pretendents nepiekrīt eksaminācijas komisijas lēmumam, kas pieņemts par atpūtas kuģu vadītāju tiesību piešķiršanu (izņemot šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētā sertificēšanas procesa ietvaros pieņemto lēmumu), tas mēneša laikā lēmumu var apstrīdēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

64. Lēmuma par atpūtas kuģu vadītāja tiesību piešķiršanu (izņemot šo noteikumu 4.3.apakšpunktā noteiktā sertificēšanas procesa ietvaros pieņemto lēmumu) atbilstību šo noteikumu prasībām pārbauda Ceļu satiksmes drošības direkcijas izveidota komisija un mēneša laikā pieņem attiecīgu lēmumu.

65. Pretendents šo noteikumu 64.punktā minēto komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

66. Lēmumu par atpūtas kuģu vadītāja apliecības anulēšanu (izņemot šo noteikumu 4.3.apakšpunktā noteiktā sertificēšanas procesa ietvaros pieņemto lēmumu) un lēmumu par atbilstības sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VIII. Noslēguma jautājumi

67. Šo noteikumu 6.punktā minētās apliecības izsniedz no 2013.gada 1.janvāra.

68. Ceļu satiksmes drošības direkcija izsniedz atpūtas kuģu vadītāja apliecības atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam līdz 2012.gada 31.decembrim.

69. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtās mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāja apliecības un atpūtas kuģu vadītāja apliecības ir derīgas līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām. Šādu apliecību var apmainīt pret šo noteikumu 6.punktā minēto apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijā no 2013.gada 1.janvāra.

70. Latvijas Zēģelētāju savienība sertificē un izsniedz starptautiskās atpūtas kuģu vadītāju apliecības atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumam līdz 2012.gada 31.decembrim.

71. Latvijas Zēģelētāju savienības izsniegtās starptautiskās atpūtas kuģu vadītāja apliecības ir derīgas līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām. Šādu apliecību var apmainīt pret šo noteikumu 20.punktā minēto starptautisko apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijā no 2013.gada 1.janvāra.

72. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Jūrniecības tehniskais centrs" (turpmāk – Jūrniecības tehniskais centrs) laikposmā no 2007.gada 13.jūnija līdz 2010.gada 1.jūlijam izsniegtās motorjahtu vadītāju apliecības ir derīgas līdz 2013.gada 31.decembrim. Personas, kuras ieguvušas šādas apliecības, ir tiesīgas kārtot eksāmenu starptautiskās apliecības saņemšanai atbilstoši šo noteikumu III nodaļai kategorijā "jahtu vadītājs iekšējos ūdeņos" vai "jahtu vadītājs piekrastes ūdeņos" un uz tām neattiecina šo noteikumu 22.5.apakšpunktā minētās prasības.

73. Latvijas Zēģelētāju savienība nodod un Ceļu satiksmes drošības direkcija pārņem Latvijas Zēģelētāju savienības sertificēto atpūtas kuģu vadītāju datubāzi, iekļaujot to Atpūtas kuģu vadītāju reģistrā līdz 2013.gada 1.janvārim.

74. Jūrniecības tehniskais centrs mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās nodod Ceļu satiksmes drošības direkcijā Jūrniecības tehniskā centra laikposmā no 2007.gada 13.jūnija līdz 2010.gada 1.jūlijam sertificēto atpūtas kuģu vadītāju sarakstu, norādot apliecības numuru un datus, kas atbilst apliecībās iekļautajiem datiem, un Ceļu satiksmes drošības direkcija iekļauj to Atpūtas kuģu vadītāju reģistrā.

75. Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Latvijas Zēģelētāju savienību uzsāk eksamināciju starptautisko apliecību saņemšanai un starptautisko apliecību izsniegšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām no 2013.gada 1.janvāra.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs A.Ronis

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 4.septembra
noteikumiem Nr.619

Atpūtas kuģu vadītāja apliecības paraugs

Priekšpuse (averss)

Otrā puse (reverss)

1. Atpūtas kuģu vadītāja apliecības (turpmāk – apliecība) priekšpusē (aversā) ir norādīta šāda informācija:

1.1. "Atpūtas kuģu vadītāja apliecība" – dokumenta nosaukums latviešu un angļu valodā;

1.2. "Latvijas Republika" – apliecības izdevējvalsts nosaukums latviešu un angļu valodā;

1.3. apliecības īpašnieka uzvārds (1);

1.4. apliecības īpašnieka vārds (2);

1.5. apliecības īpašnieka personas kods (3);

1.6. apliecības īpašnieka paraksts (4);

1.7. apliecības izdošanas vieta un datums (5);

1.8. apliecības derīguma termiņa beigu datums (6);

1.9. apliecības sērija un numurs (7);

1.10. apliecības īpašnieka digitālā fotogrāfija, kuru izgatavo Ceļu satiksmes drošības direkcija. Fotogrāfija atbilst normatīvajos aktos par pasēm noteiktajām prasībām.

2. Apliecības otrā pusē (reversā) ir norādīts apliecības lietošanas noteikumu skaidrojums latviešu un angļu valodā:

"Šis dokuments apliecina tiesības vadīt motorizētos atpūtas kuģus, kuru garums nepārsniedz 12 metrus, Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos.

The present document authorises to operate motorized pleasure craft not exceeding length of 12 metres in internal waters of the Republic of Latvia."

3. Apliecību izgatavo no polikarbonāta.

4. Apliecība atbilst šādām prasībām:

4.1. apliecības pazīmes skaidri izceļas ultravioletajā apgaismojumā;

4.2. fona drošības raksts izstrādāts tā, lai to nevarētu viltot skenējot, drukājot vai kopējot, tajā ir sarežģīti raksti vismaz divās īpašās krāsās, un tas satur mikrotekstu;

4.3. personalizācijai izmantota lāzergravēšana;

4.4. apliecības īpašnieka fotogrāfijas vietā fona pretviltošanas druka un fotoattēls pārklājas vismaz fotoattēla malās (rakstam jābūt blāvākam).

Satiksmes ministrs A.Ronis

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 4.septembra
noteikumiem Nr.619

Starptautiskās atpūtas kuģu vadītāja apliecības paraugs

Priekšpuse (averss)

Otra puse (reverss)

1. Starptautiskās atpūtas kuģu vadītāja apliecības (turpmāk – apliecība) priekšpusē (aversā) ir norādīta šāda informācija:

1.1. "Starptautiskā atpūtas kuģu vadītāja apliecība" – dokumenta nosaukums latviešu un angļu valodā;

1.2. "Latvijas Republika" – apliecības izdevējvalsts nosaukums latviešu un angļu valodā;

1.3. apliecības izdevējvalsts kods saskaņā ar standartu ISO ALPHA–2;

1.4. Latvijas valsts mazā papildinātā ģerboņa attēls;

1.5. Eiropas Savienības karoga attēls;

1.6. apliecības īpašnieka uzvārds (1);

1.7. apliecības īpašnieka vārds (2);

1.8. apliecības īpašnieka dzimšanas datums un vieta (3);

1.9. apliecības izdošanas datums (4);

1.10. apliecības numurs (5);

1.11. normatīvajos aktos par pasēm noteiktajām prasībām atbilstoša vadītāja apliecības īpašnieka digitālā fotogrāfija, kuru izgatavo valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (6);

1.12. apliecības īpašnieka paraksts (7);

1.13. apliecības īpašnieka personas kods (8);

1.14. apliecības īpašnieka pilsonība (9);

1.15. kuģošanas rajoni, kuros apliecība derīga (10);

1.16. atpūtas kuģa ierobežojumi (11);

1.17. apliecības derīguma termiņš (12);

1.18. apliecības izdevējs (13);

1.19. pilnvarotājiestāde (14).

2. Atpūtas kuģu vadītāja apliecības otrā pusē (reversā) ar atsauci uz ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas rezolūciju Nr.40 atkārtots dokumenta nosaukums angļu un franču valodā, kā arī norādīts apliecības priekšpusē (aversā) ietvertās informācijas skaidrojums latviešu un angļu valodā.

Satiksmes ministrs A.Ronis

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 4.septembra
noteikumiem Nr.619

Izziņa par jūras praksi

Satiksmes ministrs A.Ronis

4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 4.septembra
noteikumiem Nr.619

Atpūtas kuģu vadītāju drošības pamatkurss

(Mācību paraugprogramma)

I. Ārkārtas situācijas

1. Kuģa avārijas rīcības plāns: rīcība pēc sadursmes, uzskriešanas uz sēkļa vai cilvēka pārkrišanas aiz borta.

2. Kuģa avārijas procedūru plānu iepriekšēja izstrāde.

3. Minimālā rīcībspējīgā personāla skaita nodrošināšana ārkārtas situācijās.

4. Radiosakaru iekārtu lietošana ārkārtas situācijās.

5. Pasažieru un atpūtas kuģa personāla vadība avārijas situācijās.

6. Glābšanas līdzekļu novietojuma un lietošanas pārzināšana. Prasmes demonstrēt pasažieriem glābšanas līdzekļu lietošanu.

7. Manevrs "Cilvēks aiz borta!": pieiešanas manevri pie cilvēka aiz borta.

8. Manevrs "Cilvēks aiz borta!": aiz borta esoša cilvēka pacelšanas veidi.

9. Izdzīvošanas principi aukstā ūdenī.

II. Pirmā palīdzība

10. Rīcība negadījuma vietā - rīcības shēma, steidzams izsaukums.

11. ABC shēma.

12. Šoks.

13. Dzīvībai bīstama asiņošana.

14. Termiskie bojājumi - pārkaršana, apdegumi, atdzišana, apsaldējumi.

15. Ķīmisku vielu izraisīti bojājumi.

16. Elektrotraumas.

17. Slīkšana.

18. Traumas.

19. Amputācijas.

20. Dzīvnieku radīti bojājumi.

21. Svešķermeņi.

22. Cietušā transportēšana.

23. Daudz cietušo vienlaikus.

24. Slimības.

25. Pirmās palīdzības aptieciņas saturs.

26. Glābēja drošība.

III. Ugunsgrēks uz kuģa

27. Ugunsdzēsības operācijas vadība uz kuģa.

28. Ugunsdzēsību iekārtu lietošana un apkope.

29. Ugunsgrēka signalizāciju lietošana.

30. Paaugstinātas bīstamības vietu dzēšanas īpatnības uz atpūtas kuģiem (motortelpa, kambīze, elektrosistēmas panelis).

Satiksmes ministrs A.Ronis

5.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 4.septembra
noteikumiem Nr.619

Atpūtas kuģu vadītāju kvalifikācijas prasības

(Mācību paraugprogrammas)

I. Prasības kvalifikācijā "Buru jahtu vadītājs iekšējos ūdeņos"

1. Navigācija:

1.1. vispārīgie jēdzieni – koordinātas, kurss, ātruma un dziļuma mērīšana;

1.2. redzamais horizonts un tā attālums, priekšmetu atklāšanās attālums;

1.3. jūras kartes (papīra un elektroniskās), to praktiskā lietošana.

2. Locija:

2.1. navigācijas aprīkojums – bojas, bākas, zīmes, to raksturojumi;

2.2. navigācijas aprīkojuma sistēmas atbilstoši Starptautiskās bāku asociācijas (IALA) un Eiropas Iekšējo ūdensceļu kodeksa (CEVNI) prasībām;

2.3. navigācijas aprīkojuma izmantošanas praktiskie aspekti.

3. Meteoroloģija:

3.1. vējš un tā izcelšanās. Vēju klasifikācija (bāriskie, termiskie, brīzes, pasāti, musoni);

3.2. dienas un nakts brīzes;

3.3. cikloni un anticikloni, atmosfēras frontes, laika parādības tajos;

3.4. laika prognozēšana pēc vietējām pazīmēm un instrumentu rādījumiem.

4. Kuģošanas drošība:

4.1. kuģu sadursmju novēršana jūrā atbilstoši 1972.gada Konvencijas par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG-72) prasībām:

4.1.1. vispārīgie noteikumi;

4.1.2. kuģošanas un manevrēšanas noteikumi;

4.1.3. uguņi un zīmes;

4.1.4. skaņas un gaismas signāli;

4.1.5. avārijas signāli;

4.2. kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos.

5. Jahtu materiālā daļa:

5.1. jahtu tipi;

5.2. jahtas korpusa daļas;

5.3. jahtas takelējums;

5.4. jahtas aprīkojums;

5.5. buras, to sastāvdaļas;

5.6. jahtas inventārs, uz tās nepieciešamie instrumenti un darbarīki.

6. Takelāžas darbi:

6.1. troses, to veidi;

6.2. takelāžas darbu instrumenti;

6.3. mezgli un to lietošana: plakanais, astoņnieka, baļķa, šotes, dubultais šotes, vienkāršais stēks, divapļu stēks, aizturstēks, pāļa, enkura mezgls.

7. Burāšanas aerodinamikas pamati:

7.1. gaisa spiediena sadalījums uz buras;

7.2. rezultējošā aerodinamiskā spēka iedarbība uz buru, tā sadalīšana komponentēs;

7.3. vēja virziens attiecībā pret buru. Jahtas buras stāvokļa atkarība no jahtas kursa;

7.4. vimpeļvējš. Vimpeļvēja atkarība no dažādiem faktoriem;

7.5. fokburas un grotburas savstarpējās iedarbības teorētiskie pamati;

7.6. jahtas centrēšana:

7.6.1. buras laukuma smaguma centrs (BC);

7.6.2. laterālā laukuma smaguma centrs (LC).

8. Jahtas vadīšana:

8.1. virziena un kursa apzīmējumi. Lūvēšana un nokrišanās. Virsvēja un zemvēja puse;

8.2. buru pacelšana un atiešana no krasta (bojas) pie dažādiem vējiem;

8.3. burāšana ar dažādiem kursiem. Vēja maiņas ievērošana. Buru pareiza nostādīšana. Pagriezieni – caurgrieziens un halzēšana;

8.4. "Cilvēks aiz borta!" manevri;

8.5. pieiešana krastam (bojai) un buru nolaišana. Buru salikšana;

8.6. burāšana ar spinakeru;

8.7. enkurošanās, praktiskie aspekti;

8.8. vilkšana: tauvas saņemšana, tauvas garums, vilkšanas ātrums;

8.9. burāšana īpašos apstākļos: bojāts korpuss, pārtrūkusi vants vai štaga, salūzusi stūre. Apgāzušās švērtlaivas piecelšana. Noņemšanās no sēkļa;

8.10. burāšana straumē, stiprā vējā un vētrā;

8.11. jahtas stabilitātes principi.

9. Pirmās palīdzības pamatzināšanu 12 stundu mācību programma:

9.1. ievads;

9.2. rīcība negadījuma vietā - rīcības shēma, steidzams izsaukums;

9.3. ABC shēma;

9.4. šoks;

9.5. dzīvībai bīstama asiņošana;

9.6. termiskie bojājumi - pārkaršana, apdegumi, atdzišana, apsaldējumi;

9.7. ķīmisku vielu izraisīti bojājumi;

9.8. elektrotraumas;

9.9. slīkšana;

9.10. traumas;

9.11. amputācijas;

9.12. dzīvnieku radīti bojājumi;

9.13. svešķermeņi;

9.14. cietušā transportēšana;

9.15. daudzi cietušie vienlaikus;

9.16. slimības;

9.17. pirmās palīdzības aptieciņas saturs;

9.18. glābēja drošība.

10. Buru jahtas praktiskā vadīšana:

10.1. prasmes demonstrēšana ar jahtu (jahtas minimālais garums seši metri):

10.1.1. jahtas uztakelēšana;

10.1.2. atiešana no piestātnes (bojas) un pienākšana pie piestātnes (bojas) pie dažādiem vēja virzieniem;

10.1.3. jahtas vadīšana ar jebkuru kursu attiecībā pret vēju;

10.2. manevra "Cilvēks aiz borta!" pareiza veikšana.

II. Prasības kvalifikācijā "Motorjahtu vadītājs iekšējos ūdeņos"

11. Navigācija:

11.1. vispārīgie jēdzieni – koordinātas, kurss, ātruma, dziļuma mērīšana;

11.2. redzamais horizonts un tā attālums, priekšmetu atklāšanās attālums;

11.3. jūras kartes (papīra un elektroniskās), to praktiskā lietošana.

12. Locija:

12.1. navigācijas aprīkojums – bojas, bākas, zīmes, to raksturojumi;

12.2. navigācijas aprīkojuma sistēmas atbilstoši Starptautiskās bāku asociācijas (IALA) un Eiropas Iekšējo ūdensceļu kodeksa (CEVNI) prasībām;

12.3. navigācijas aprīkojuma izmantošanas praktiskie aspekti.

13. Meteoroloģija:

13.1. vējš un tā izcelšanās. Vēju klasifikācija (bāriskie, termiskie, brīzes, pasāti, musoni). Dienas un nakts brīzes;

13.2. cikloni un anticikloni, atmosfēras frontes, laika parādības tajos;

13.3. laika prognozēšana pēc vietējām pazīmēm un instrumentu rādījumiem.

14. Kuģošanas drošība:

14.1. kuģu sadursmju novēršana jūrā atbilstoši 1972.gada Konvencijas par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG-72) prasībām:

14.1.1. vispārīgie noteikumi;

14.1.2. kuģošanas un manevrēšanas noteikumi;

14.1.3. uguņi un zīmes;

14.2. skaņas un gaismas signāli:

14.2.1. avārijas signāli;

14.2.2. kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos.

15. Motorjahtu materiālā daļa:

15.1. korpusa uzbūve. Galvenās sastāvdaļas;

15.2. vadīšanas iekārtas;

15.3. pretuguns līdzekļi, ugunsdzēšanas aparāti;

15.4. dzinējs;

15.5. degvielas krājumi un glabāšana;

15.6. motorjahtas obligātais inventārs atkarībā no kuģa tipa un kategorijas.

16. Takelāžas darbi:

16.1. troses, to veidi;

16.2. takelāžas darbu instrumenti;

16.3. mezgli un to lietošana: plakanais, astoņnieka, baļķa, šotes, dubultais šotes, vienkāršais stēks, divapļu stēks, aizturstēks, pāļa, enkura mezgls.

17. Motorjahtas vadīšana:

17.1. manevri ostā. Pieiešanas un atiešanas manevri;

17.2. "Cilvēks aiz borta!" manevri;

17.3. enkurošanās.

18. Pirmās palīdzības pamatzināšanu 12 stundu mācību programma:

18.1. ievads;

18.2. rīcība negadījuma vietā - rīcības shēma, steidzams izsaukums;

18.3. ABC shēma;

18.4. šoks;

18.5. dzīvībai bīstama asiņošana;

18.6. termiskie bojājumi - pārkaršana, apdegumi, atdzišana, apsaldējumi;

18.7. ķīmisku vielu izraisīti bojājumi;

18.8. elektrotraumas;

18.9. slīkšana;

18.10. traumas;

18.11. amputācijas;

18.12. dzīvnieku radīti bojājumi;

18.13. svešķermeņi;

18.14. cietušā transportēšana;

18.15. daudzi cietušie vienlaikus;

18.16. slimības;

18.17. pirmās palīdzības aptieciņas saturs;

18.18. glābēja drošība.

19. Praktiskā motorjahtas vadīšana:

19.1. jahtu apgādes normas;

19.2. prasmes demonstrēšana:

19.2.1. sagatavot motorjahtu atiešanai;

19.2.2. atiet no piestātnes (bojas) un pieiet pie tās pie dažādiem vēja un straumes virzieniem;

19.3. vadīt motorjahtu ar jebkuru kursu attiecībā pret vilni;

19.4. pareizi veikt manevru "Cilvēks aiz borta!".

III. Prasības kvalifikācijā "Buru jahtu vadītājs piekrastes ūdeņos"

20. Navigācija:

20.1. zemes ģeometrija;

20.2. ortodromija, loksodromija;

20.3. koordināšu sistēma, Merkatora kartes tīkliņš;

20.4. jūras navigācijas karšu klasifikācija;

20.5. garuma mērvienības uz jūras;

20.6. jahtas ātrums un tā noteikšana. Lagas koeficients un tā noteikšana;

20.7. redzamais horizonts un tā attālums. Bāku atklāšanās attālums;

20.8. variācija, deviācija un to noteikšana;

20.9. kurss, peilējums, pretpeilējums, kursa leņķis;

20.10. drifte. Driftes leņķa noteikšana;

20.11. kursa pārvešana un labošana, ievērojot drifti, straumi, grafiskais lagrēķins;

20.12. jahtas atrašanās vietas noteikšana pēc dažādām metodēm;

20.13. jūras straumes. Paisums, bēgums un to radītās straumes;

20.14. praktiskais uzdevums uz kartes, veicot lagrēķinu.

21. Locija:

21.1. navigācijas aprīkojums – bojas, bākas, zīmes, to raksturojumi;

21.2. navigācijas aprīkojuma sistēmas atbilstoši Starptautiskās bāku asociācijas (IALA) un Eiropas Iekšējo ūdensceļu kodeksa (CEVNI) prasībām;

21.3. navigācijas aprīkojuma izmantošanas praktiskie aspekti;

21.4. apzīmējumi uz jūras kartēm;

21.5. navigācijas katalogu, karšu, lociju un citu navigācijas izdevumu lietošana;

21.6. plūdmaiņu elementu noteikšana.

22. Navigācijas tehniskie līdzekļi:

22.1. magnētiskie kompasi, lagas, eholoti, anemometri;

22.2. GPS un citas radionavigācijas sistēmas. To darbības principi un ierobežojumi;

22.3. elektroniskās kartes;

22.4. radari, to darbības princips un ierobežojumi;

22.5. automātiskās identifikācijas sistēma (AIS).

23. Meteoroloģija:

23.1. meteoroloģiskās informācijas avoti, sinoptiskās kartes;

23.2. globālie strāvojumi, valdošie vēji;

23.3. bāriskās sistēmas. Cikloni, anticikloni, zema spiediena ieplakas, augsta spiediena grēdas, atmosfēras frontes, to veidi;

23.4. raksturīgās laika pazīmes ciklonā, anticiklonā, aukstā frontē, siltā frontē;

23.5. ciklonu kustības ceļi Ziemeļatlantijas platuma grādos;

23.6. barogrammu raksturīgās konfigurācijas;

23.7. gaisa mitrums un miglu rašanās mehānisms, miglu veidi;

23.8. laika prognozēšana pēc dažādiem mākoņu veidiem;

23.9. boforta skala;

23.10. vēju klasifikācija (globālie, bāriskie, termiskie);

23.11. tuvojošās vētras pazīmes;

23.12. bīstamas laika parādības uz jūras;

23.13. laika prognozēšana pēc vietējām pazīmēm.

24. Kuģošanas drošība:

24.1. starptautiskie noteikumi kuģu sadursmju novēršanai uz jūras (COLREG –72) un to pielietošana;

24.2. kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos;

24.3. jahtas korpusa konstrukcijas, jahtas un cilvēku ekipējums;

24.4. glābšanas līdzekļi, to inventārs, glabāšana un lietošana;

24.5. rīcība avārijas gadījumā:

24.5.1. trauksmes signāla padošana;

24.5.2. avarējušas jahtas atstāšana, glābšanas plosta nolaišana, iekāpšana plostā;

24.5.3. rīcība uz glābšanas plosta, pirmās palīdzības sniegšana;

24.5.4. glābšana ar glābēju kuģi un helikopteru;

24.5.5. izdzīvošana bez glābšanas plosta.

25. Pirmās palīdzības pamatzināšanu 12 stundu mācību programma:

25.1. ievads;

25.2. rīcība negadījuma vietā - rīcības shēma, steidzams izsaukums;

25.3. ABC shēma;

25.4. šoks;

25.5. dzīvībai bīstama asiņošana;

25.6. termiskie bojājumi - pārkaršana, apdegumi, atdzišana, apsaldējumi;

25.7. ķīmisku vielu izraisīti bojājumi;

25.8. elektrotraumas;

25.9. slīkšana;

25.10. traumas;

25.11. amputācijas;

25.12. dzīvnieku radīti bojājumi;

25.13. svešķermeņi;

25.14. cietušā transportēšana;

25.15. daudz cietušo vienlaikus;

25.16. slimības;

25.17. pirmās palīdzības aptieciņas saturs;

25.18. glābēja drošība.

26. Globālā jūras negadījumu un drošības sistēma (GMDSS), radiosakari:

26.1. GMDSS, radiosakaru tehniskie līdzekļi;

26.2. Latvijas un citu valstu meklēšanas un glābšanas dienesti, to izsaukšana;

26.3. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) standartfrāzes angļu valodā;

26.4. jahtu nodrošinājums ar GMDSS un citiem radiosakaru tehniskajiem līdzekļiem.

27. Jahtu materiālā daļa, būve un remonts:

27.1. jahtas korpusa uzbūves principi un sastāvdaļas, terminoloģija;

27.2. jahtas takelējuma tipi un buras;

27.3. jahtas drošības aprīkojums. Noteikumi par jahtu būvi un apgādes normām;

27.4. dzeramā ūdens un degvielas krājumi uz jahtas;

27.5. kambīzes iekārtojums, produktu uzglabāšana, gāzes drošība;

27.6. jahtas elektroapgāde, ģenerators, akumulatori, saules baterijas, jahtas ventilācijas sistēma;

27.7. navigācijas uguņu, navigācijas aparatūras un radioiekārtu barošana, apgaismošanas sistēma;

27.8. ugunsdrošība uz jahtas, ugunsdzēšamie aparāti;

27.9. jahtas dzinējs, degvielas un dzesēšanas sistēma;

27.10. remonta darbi:

27.10.1. korpusa apskate, defektu saraksts;

27.10.2. takelāžas pārbaude, buru pārbaude un remonts;

27.11. jahtas uzglabāšana ziemā.

28. Takelāžas darbi:

28.1. mezgli un to lietošana: plakanais, astoņnieka, baļķa, šotes, dubultais šotes, vienkāršais stēks, divapļu stēks, aizturstēks, pāļa, enkura mezgls;

28.2. takelāžas darbi: kaušas iešpleisēšana metāla trosē, benzelēšana, aplīkošana, augas iešūšana burā;

28.3. buru kopšana un remonts: buru audumi, buru glabāšana, buras remonta pamatoperācijas, buru adatas un diegi.

29. Burāšanas aerodinamiskie pamati:

29.1. gaisa spiediena sadalījums uz buras. Rezultējošā aerodinamiskā spēka iedarbība uz buru, tā sadalīšana komponentēs;

29.2. buras polārās diagrammas analīze;

29.3. faktori, kas ietekmē buras aerodinamisko spēku:

29.3.1. buras "pagarinājums", tā induktīvā pretestība;

29.3.2. buras "vēderainība", tās regulēšana;

29.3.3. takelējuma ietekme, buras savērpe, jahtas noliece;

29.4. jahtas kurss attiecībā pret vēja virzienu;

29.5. vimpeļvējš, tā atkarība no īstā vēja leņķa un ātruma, jahtas ātruma, vēja ātruma, augstuma;

29.6. fokburas un grotburas mijiedarbība;

29.7. jahtas centrēšana:

29.7.1. buras laukuma smaguma centrs (BC);

29.7.2. laterālā laukuma smaguma centrs (LC);

29.7.3. jahtas trimēšana, kursa noturība;

29.8. ūdens pretestības veidi. Turbulentā un laminārā plūsma, jahtas glisēšana;

29.9. korpusa veidoto viļņu mehānisms. Ūdenslīnijas ietekme uz viļņu veidošanos;

29.10. driftes pretestība. Ķīļa un stūres pagarinājums, induktīvā pretestība.

30. Jahtas vadīšana ekstremālās situācijās:

30.1. "Cilvēks aiz borta" manevrs;

30.2. noņemšanās no sēkļa;

30.3. takelāžas bojājumi un lūzumi;

30.4. korpusa bojājumi;

30.5. stūres iekārtas bojājumi un lūzumi;

30.6. vilkšana;

30.7. burāšana miglā;

30.8. burāšana stiprā vējā un vētrā;

30.9. dzenskrūves atbrīvošana no uztītas troses;

30.10. ugunsgrēks uz jahtas;

30.11. dzinēja apstāšanās.

31. Jūras tiesības:

31.1. ANO 1982.gada Jūras tiesību konvencija (UNCLOS 82), vispārīgais apskats. Jūras teritoriju kategorijas, to tiesiskais režīms;

31.2. normatīvais regulējums par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos;

31.3. normatīvais regulējums par kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas ūdeņos;

31.4. 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), vispārīgais apskats;

31.5. jūras vides aizsardzības normas, prasības atpūtas kuģiem;

31.6. jahtu reģistrācija Latvijas Kuģu reģistrā;

31.7. Latvijas un Eiropas valstu ostu formalitātes atpūtas kuģiem, praktiskie aspekti;

31.8. atpūtas kuģu vadītāju sertifikācija Eiropā un Latvijā;

31.9. Starptautiskās burāšanas federācijas (ISAF) noteikumi, vispārīgais apskats.

32. Jahtas praktiskā vadīšana:

32.1. jahtu apgādes normas;

32.2. prasmes demonstrēšana:

32.2.1. jahtas uztakelēšana;

32.2.2. atiešana no piestātnes (bojas) un pieiešana pie piestātnes (bojas) pie dažādiem vēja virzieniem;

32.2.3. jahtas vadīšana ar jebkuru kursu attiecībā pret vēju;

32.2.4. manevra "Cilvēks aiz borta!" pareiza veikšana;

32.2.5. skaidru, noteiktu un saprotamu komandu došana visu manevru izpildei.

IV. Prasības kvalifikācijā "Motorjahtu vadītājs piekrastes ūdeņos"

33. Navigācija:

33.1. zemes ģeometrija;

33.2. ortodromija, loksodromija;

33.3. koordināšu sistēma, Merkartora kartes tīkliņš;

33.4. jūras navigācijas karšu klasifikācija;

33.5. garuma mērvienības uz jūras;

33.6. jahtas ātrums un tā noteikšana. Lagas koeficients un tā noteikšana;

33.7. redzamais horizonts un tā attālums. Bāku atklāšanās attālums;

33.8. variācija, deviācija un to noteikšana;

33.9. kurss, peilējums, pretpeilējums, kursa leņķis;

33.10. drifte. Driftes leņķa noteikšana;

33.11. kursa pārvešana un labošana, ievērojot drifti, straumi, grafiskais lagrēķins;

33.12. jahtas atrašanās vietas noteikšana pēc dažādām metodēm;

33.13. jūras straumes. Paisums, bēgums un to radītās straumes;

33.14. praktiskais uzdevums uz kartes, veicot lagrēķinu.

34. Locija:

34.1. navigācijas aprīkojums – bojas, bākas, zīmes, to raksturojumi;

34.2. navigācijas aprīkojuma sistēmas atbilstoši Starptautiskās bāku asociācijas (IALA) un Eiropas iekšējo ūdensceļu kodeksa (CEVNI) prasībām;

34.3. navigācijas aprīkojuma izmantošanas praktiskie aspekti;

34.4. apzīmējumi uz jūras kartēm;

34.5. navigācijas katalogu, karšu, lociju un citu navigācijas izdevumu lietošana;

34.6. plūdmaiņu elementu noteikšana.

35. Navigācijas tehniskie līdzekļi:

35.1. magnētiskie kompasi, lagas, eholoti, anemometri;

35.2. GPS un citas radionavigācijas sistēmas, to darbības principi un ierobežojumi;

35.3. elektroniskās kartes;

35.4. radari, to darbības princips un ierobežojumi;

35.5. automātiskās identifikācijas sistēma (AIS).

36. Meteoroloģija:

36.1. meteoroloģiskās informācijas avoti, sinoptiskās kartes;

36.2. globālie strāvojumi, valdošie vēji;

36.3. bāriskās sistēmas. Cikloni, anticikloni, zema spiediena ieplakas, augsta spiediena grēdas, atmosfēras frontes, to veidi;

36.4. raksturīgās laika pazīmes ciklonā, anticiklonā, aukstā frontē, siltā frontē;

36.5. ciklonu kustības ceļi Ziemeļatlantijas platuma grādos;

36.6. meteoelementi, to mērīšana;

36.7. barogrammu raksturīgās konfigurācijas;

36.8. gaisa mitrums un miglu rašanās mehānisms, miglu veidi;

36.9. laika prognozēšana pēc dažādiem mākoņu veidiem;

36.10. boforta skala;

36.11 vēju klasifikācija (globālie, bāriskie, termiskie);

36.12. tuvojošās vētras pazīmes;

36.13. bīstamas laika parādības uz jūras;

36.14. laika prognozēšana pēc vietējām pazīmēm.

37. Kuģošanas drošība:

37.1. starptautiskie noteikumi kuģu sadursmju novēršanai uz jūras (COLREG –72) un to lietošana;

37.2. kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos;

37.3. jahtas korpusa konstrukcijas, jahtas un cilvēku ekipējums;

37.4. glābšanas līdzekļi, to inventārs, glabāšana un lietošana;

37.5. rīcība avārijas gadījumā:

37.5.1. trauksmes signāla padošana;

37.5.2. avarējušas jahtas atstāšana, glābšanas plosta nolaišana, iekāpšana plostā;

37.5.3. rīcība uz glābšanas plosta, pirmās palīdzības sniegšana;

37.5.4. glābšana ar glābēju kuģi un helikopteru;

37.5.5. izdzīvošana bez glābšanas plosta.

38. Pirmās palīdzības pamatzināšanu 12 stundu mācību programma:

38.1. ievads;

38.2. rīcība negadījuma vietā - rīcības shēma, steidzams izsaukums;

38.3. ABC shēma;

38.4. šoks;

38.5. dzīvībai bīstama asiņošana;

38.6. termiskie bojājumi - pārkaršana, apdegumi, atdzišana, apsaldējumi;

38.7. ķīmisku vielu izraisīti bojājumi;

38.8. elektrotraumas;

38.9. slīkšana;

38.10. traumas;

38.11. amputācijas;

38.12. dzīvnieku radīti bojājumi;

38.13. svešķermeņi;

38.14. cietušā transportēšana;

38.15. daudz cietušo vienlaikus;

38.16. slimības;

38.17. pirmās palīdzības aptieciņas saturs;

38.18. glābēja drošība.

39. Vispasaules jūras trauksmes un drošības sistēma (GMDSS), radiosakari:

39.1. GMDSS, radiosakaru tehniskie līdzekļi;

39.2. Latvijas un citu valstu meklēšanas un glābšanas dienesti, to izsaukšana;

39.3. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) standartfrāzes angļu valodā;

39.4. jahtu nodrošinājums ar GMDSS un citiem radiosakaru tehniskajiem līdzekļiem.

40. Motorjahtu materiālā daļa, būve un remonts:

40.1. jahtas korpusa uzbūves principi un sastāvdaļas, terminoloģija;

40.2. jahtas drošības aprīkojums, noteikumi par jahtu būvi un apgādes normām;

40.3. dzeramā ūdens un degvielas krājumi uz jahtas;

40.4. kambīzes iekārtojums, produktu uzglabāšana, gāzes drošība;

40.5. jahtas elektroapgāde, ģenerators, akumulatori, saules baterijas, jahtas ventilācijas sistēma;

40.6. navigācijas uguņu, navigācijas aparatūras un radioiekārtu barošana, apgaismošanas sistēma;

40.7. ugunsdrošība uz jahtas, ugunsdzēšamie aparāti;

40.8. jahtas dzinējs, degvielas un dzesēšanas sistēma;

40.9. remonta darbi, korpusa apskate, defektu saraksts;

40.10. jahtas uzglabāšana ziemā.

41. Takelāžas darbi:

41.1. mezgli un to lietošana: plakanais, astoņnieka, baļķa, vienkāršais stēks, divapļu stēks, aizturstēks, pāļa, enkura mezgls;

41.2. jahtas tauvošanās principi un troses.

42. Jahtas vadīšana ekstremālās situācijās:

42.1. "Cilvēks aiz borta!" manevrs;

42.2. noņemšanās no sēkļa;

42.3. korpusa bojājumi;

42.4. stūres iekārtas bojājumi un lūzumi;

42.5. vilkšana;

42.6. kuģošana miglā;

42.7. kuģošana stiprā vējā un vētrā;

42.8. dzenskrūves atbrīvošana no uztītas troses;

42.9. ugunsgrēks uz jahtas;

42.10. dzinēja apstāšanās.

43. Jūras tiesības:

43.1. ANO 1982.gada Jūras tiesību konvencija (UNCLOS 82), vispārīgais apskats. Jūras teritoriju kategorijas, to tiesiskais režīms;

43.2. normatīvais regulējums par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos;

43.3. normatīvais regulējums par kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas ūdeņos;

43.4. 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), vispārīgs apskats;

43.5. jūras vides aizsardzības normas, prasības atpūtas kuģiem;

43.6. jahtu reģistrācija Latvijas Kuģu reģistrā un Ceļu satiksmes drošības direkcijā;

43.7. Latvijas un Eiropas valstu ostu formalitātes atpūtas kuģiem, praktiskie aspekti;

43.8. atpūtas kuģu vadītāju sertifikācija Eiropā un Latvijā;

43.9. sacensību organizēšanas pamatprincipi.

44. Motorjahtas praktiskā vadīšana:

44.1. jahtu apgādes normas;

44.2. prasmes demonstrēšana:

44.2.1. motorjahtas sagatavošana atiešanai;

44.2.2. atiešana no piestātnes (bojas) un pieiešana pie piestātnes (bojas) pie dažādiem vēja un straumes virzieniem;

44.2.3. motorjahtas vadīšana ar jebkuru kursu attiecībā pret vilni;

44.2.4. manevra "Cilvēks aiz borta!" pareiza veikšana.

Satiksmes ministrs A.Ronis

6.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 4.septembra
noteikumiem Nr.619

Atbilstības sertifikāta paraugs

Satiksmes ministrs A.Ronis

7.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 4.septembra
noteikumiem Nr.619

Kritēriji un prasības mācību iestādēm atbilstības sertifikāta saņemšanai

1. Mācību iestādes, kas pretendē uz atbilstības sertifikāta saņemšanu atpūtas kuģu vadītāju apmācībai (starptautiskās apliecības izsniegšanai) (turpmāk – mācību iestāde), atbilst šādiem kritērijiem un prasībām:

1.1. Telpas

1.2. Mācību vieta

1.3. Tehniskie palīglīdzekļi, kas atrodas mācību klasē

1.4. Navigācijas instrumentu paraugi, kas ir mācību iestādes rīcībā

1.5. Takelāžas paraugi, kas ir mācību iestādes rīcībā

1.6. Praktiskās kuģošanas vieta

1.7. Mācību atpūtas kuģi, kas ir mācību iestādes rīcībā

1.8. Instruktoru kvalifikācija atbilstoši mācību priekšmetam

1.9. Mācību metodika

2. Mācību iestādes tehnisko nodrošinājumu atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas Zēģelētāju savienības pārstāvji izvērtē pretendenta mācību iestādes adresē (adresēs) pretendenta pārstāvja klātbūtnē. Par minēto pārbaudi sastāda pārbaudes aktu, ko paraksta pārbaudes dalībnieki – attiecīgie Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Latvijas Zēģelētāju savienības un mācību iestādes pārstāvji. Ja mācību iestādes pārstāvim ir iebildumi par pārbaudes aktu, tam ir tiesības izdarīt attiecīgu ierakstu pārbaudes aktā.

Satiksmes ministrs A.Ronis

8.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 4.septembra
noteikumiem Nr.619

Atpūtas kuģu vadītāja apliecības paraugs

Priekšpuse (averss)

Otra puse (reverss)

1. Atpūtas kuģu vadītāja apliecības (turpmāk – apliecība) priekšpusē (aversā) ir norādīta šāda informācija:

1.1. "Atpūtas kuģu vadītāja apliecība" – dokumenta nosaukums latviešu un angļu valodā;

1.2. "Latvijas Republika" – valsts (kas izdevusi apliecību) nosaukums latviešu valodā;

1.3. apliecības īpašnieka uzvārds (1);

1.4. apliecības īpašnieka vārds (2);

1.5. apliecības īpašnieka personas kods (3);

1.6. apliecības īpašnieka paraksts (4);

1.7. apliecības izdošanas vieta un datums (5);

1.8. apliecības derīguma termiņa beigu datums (6);

1.9. apliecības sērija un numurs;

1.10. apliecības īpašnieka digitālā fotogrāfija, kuru izgatavo valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija".

2. Apliecības otrā pusē (reversā) ir norādīts apliecības lietošanas noteikumu skaidrojums latviešu valodā:

"Šis dokuments apliecina tiesības Latvijas ūdeņos vadīt šādus atpūtas kuģus:

1) personām, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu, – ūdensmotociklus un motorlaivas;

2) personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, – ūdensmotociklus, motorlaivas, kuterus un motorjahtas."

3. Apliecību izgatavo no polikarbonāta.

Satiksmes ministrs A.Ronis

9.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 4.septembra
noteikumiem Nr.619

Starptautiskās atpūtas kuģu vadītāja apliecības paraugs

Priekšpuse (averss)

Otra puse (reverss)

1. Starptautiskās atpūtas kuģu vadītāja apliecības (turpmāk – apliecība) priekšpusē (aversā) ir norādīta šāda informācija:

1.1. "Starptautiskā atpūtas kuģu vadītāja apliecība" – dokumenta nosaukums latviešu un angļu valodā;

1.2. "Latvijas Republika" – apliecības izdevējvalsts nosaukums latviešu un angļu valodā;

1.3. apliecības izdevējvalsts kods saskaņā ar standartu ISO ALPHA – 2;

1.4. "Latvijas Zēģelētāju savienība" – apliecības izdevēja nosaukums latviešu un angļu valodā;

1.5. apliecības izdevēja ģerbonis;

1.6. apliecības izdevēja ģerboņa hologramma kā pretviltošanas elements;

1.7. vadītāja vārds, uzvārds;

1.8. vadītāja personas kods vai dzimšanas datums;

1.9. vadītāja kvalifikācija:

1.9.1. jahtu vadītājs iekšējos ūdeņos;

1.9.2. jahtu vadītājs piekrastes ūdeņos;

1.9.3. jahtu kapteinis;

1.9.4. tāljūras jahtu kapteinis;

1.9.5. motorjahtu vadītājs iekšējos ūdeņos;

1.9.6. motorjahtu kapteinis;

1.10. apliecības izdošanas datums;

1.11. apliecības numurs;

1.12. apliecības derīguma termiņš;

1.13. vadītāja paraksts;

1.14. izdevēja pilnvarotās personas paraksts.

2. Atpūtas kuģu vadītāja apliecības otrā pusē (reversā) latviešu un angļu valodā norādīts:

"Apliecība izdota saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Rezolūciju Nr.40", kā arī:

2.1. atkārtota priekšpusē (aversā) minētā vadītāja kvalifikācija;

2.2. atbilstoši kvalifikācijai norādīti atpūtas kuģa garuma ierobežojumi:

2.2.1. buru jahta ar maksimālo garumu līdz 10 m vai mazizmēra kuģošanas līdzeklis ar motoru un maksimālo garumu līdz 12 m – jahtu vadītājam iekšējos ūdeņos;

2.2.2. buru jahta ar maksimālo garumu līdz 15 m vai motorjahta bez garuma ierobežojuma – jahtu vadītājam piekrastes ūdeņos;

2.2.3. buru jahta vai motorjahta bez garuma ierobežojuma – jahtu kapteinim;

2.2.4. buru jahta vai motorjahta bez garuma ierobežojuma – tāljūras jahtu kapteinim;

2.2.5. motorjahta bez garuma ierobežojuma – motorjahtu vadītājam iekšējos ūdeņos;

2.2.6. motorjahta bez garuma ierobežojuma – motorjahtu kapteinim.

3. Kuģošanas rajoni, kuros apliecība derīga:

3.1. D kategorijas ūdeņi (aizsargātie ūdeņi)* – jahtu vadītājam iekšējos ūdeņos;

3.2. C (piekrastes ūdeņi), D (aizsargātie ūdeņi)* kategorijas ūdeņi – jahtu vadītājam piekrastes ūdeņos;

3.3. B (atklātā jūra), C (piekrastes ūdeņi), D (aizsargātie ūdeņi)* kategorijas ūdeņi – jahtu kapteinim;

3.4. A (okeāns), B (atklātā jūra), C (piekrastes ūdeņi), D (aizsargātie ūdeņi)* kategorijas ūdeņi – tāljūras jahtu kapteinim;

3.5. C (piekrastes ūdeņi), D (aizsargātie ūdeņi)* kategorijas ūdeņi – motorjahtu vadītājam piekrastes ūdeņos;

3.6. B (atklātā jūra), C (piekrastes ūdeņi), D (aizsargātie ūdeņi)* kategorijas ūdeņi – motorjahtu kapteinim.

Piezīme. * Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 16.jūnija Direktīvas 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem definīcijai.

Satiksmes ministrs A.Ronis