Latvijas Bankas informācija

Rīgā 2012.gada 4.oktobrī

Par jubilejas monētas "Rīgas Tehniskā universitāte" laišanu apgrozībā

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 26,00 g, forma: no diviem atsevišķiem trijstūriem salikts kvadrāts, laukuma izmērs: 32,00 x 32,00 mm

Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof, ar apzeltītām detaļām un latento attēlu

Kalta 2012. gadā Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieks: Kristaps Ģelzis

Monētas priekšpuse (averss)

Augšējais trijstūris veidots kā transportiera attēls, centrā puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA. Apakšējā trijstūra garākā mala veidota kā lineāla skala, zem tās – taisnstūrī ietverts uzraksts "1 Lats".

Monētas aizmugure (reverss)

Augšējā trijstūrī uzraksts RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ar reljefu pusloku veidotu Rīgas panorāmas attēlu fonā. Apakšējā trijstūrī – Rīgas Tehniskās universitātes logo (ģerboņa) elements – apzeltīts cirkuļa un trijstūra lineāla attēls, fonā – reljefu taisnu līniju veidots Rīgas panorāmas atspulgs, kas redzams noteiktā skata leņķī. Apakšējā stūrī dažādos skata leņķos redzami gadskaitļi 1862 un 2012.

Monētas josta

Gluda.

2012. gada 14. oktobrī aprit 150 gadu, kopš nodibināta Rīgas Politehniskā augstskola (pašlaik – Rīgas Tehniskā universitāte; RTU) – pirmā augstākās izglītības mācību iestāde tagadējās Latvijas teritorijā un pirmā tehniskā universitāte Baltijā. Augstskola veidota pēc tā laika Eiropas modernāko – Cīrihes, Hannoveres un Karlsrūes – tehnisko augstskolu parauga. Tajā mācījās tikai vīrieši no visas Krievijas impērijas, tā bija privātā augstskola ar vācu mācību valodu, un to uzturēja Baltijas muižniecība.

1896. gadā augstskola pārveidota par oficiālu Krievijas impērijas augstskolu – Rīgas Politehnisko institūtu (RPI). Ņemot vērā Eiropas augstskolu paraugu, institūts saglabāja autonomiju, bet mācības notika krievu valodā. 1. pasaules kara laikā institūtu evakuēja uz Maskavu, un tur tas darbojās līdz 1918. gadam.

Nostiprinoties neatkarīgajai Latvijas valstij, 1919. gada 28. septembrī uz RPI bāzes tika nodibināta un oficiāli atklāta Latvijas Augstskola, kur mācības notika latviešu valodā. 1923. gadā tā ieguva Latvijas Universitātes (LU) nosaukumu. Vienota tipa augstskolā varēja apgūt tehniskās, dabas un humanitārās zinātnes. LU iekļāvās visas RPI fakultātes, izņemot Tirdzniecības fakultāti. Turpmāk augstāko tehnisko izglītību Latvijā varēja iegūt LU un padomju varas laikā – Latvijas Valsts universitātē (LVU).

1958. gadā tika atjaunots RPI, kur mācījās gandrīz 3 000 studentu. 20. gs. 70. gados institūts kļuva par lielāko augstskolu Baltijā. Pašreizējo nosaukumu RTU ieguva 1990. gada 19. martā.

RTU darbības 150 gados tajā izglītību ieguvuši un strādājuši daudzi pazīstami zinātnieki. Slavenākie RTU mācībspēki bija ķīmiķis Vilhelms Ostvalds (vienīgais Baltijas izcelsmes Nobela prēmijas laureāts) un RPI rektors ķīmiķis Pauls Valdens (par vairākiem atklājumiem ķīmijā izvirzīts Nobela prēmijai septiņas reizes).

2011. gadā RTU studēja gandrīz 15 tūkst. studentu, turklāt 51,6% studiju vietu bija finansētas no valsts budžeta. RTU studēja 569 doktoranti, t.sk. 59 aizstāvēja promocijas darbus, pamatstudijas absolvēja 2,3 tūkst. studentu, savukārt augstākā līmeņa studijas – 1,0 tūkst. studentu.

2011. gadā RTU strādāja kopumā 412 pētnieku un 531 akadēmiskais darbinieks. Katru gadu RTU zinātnieki izstrādā vairāk nekā 300 projektu, piedalās vairāk nekā 1 000 starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un publicē aptuveni 1 000 zinātnisku rakstu.

RTU turpinās studiju procesa reorganizācija, nodrošinot ES prasībām atbilstošu akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību Latvijas tautsaimniecībai svarīgajās nozarēs. RTU attīstība balstīta uz trešās paaudzes universitātes koncepciju, jo kontekstā ar ārējās vides dinamiskajām pārmaiņām mainās augstākās izglītības iestāžu loma un misija sabiedrībā.

Īstenojot dažādo partneru interešu un lomu integrēšanas modeli, pētniecība, t.sk. fundamentālā pētniecība, nezaudē savu nozīmīgumu un joprojām ir viena no galvenajām RTU aktivitātēm. Kvalitatīvu starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu īstenošana ir otrs RTU pīlārs, bet trešais pīlārs ir zināšanu pārneses nodrošināšana. Jaunrade un radošums ir tikpat svarīgs attīstības virzītājspēks un instruments kā racionālās pētniecības metodes. Papildus tradicionālajām pētniecības un izglītošanas funkcijām par svarīgu RTU funkciju kļūst uzņēmējdarbības veicināšana un atbalstīšana. RTU darbībā vitāla loma ir saitēm ar industriju, privāto pētniecības un attīstības sektoru, finanšu institūcijām, profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ar citām universitātēm Latvijā un pasaulē.

Mākslinieks Kristaps Ģelzis, atzīstot naudu par zinātkāres un radošuma visietekmīgāko palīginstrumentu, iecerējis RTU veltīto jubilejas monētu kā mazu, bet praktiski lietojamu instrumentu, kas ļauj noteikt izmēru, virzienu un izcelsmes vietu. Šīs monētas tapšanā īpaša nozīme ir mūsdienu tehnoloģijām, un arī šī nianse vieno monētu un RTU.

Latvijas Bankas preses sekretārs M.Grāvītis