Rīgā 2012.gada 25.septembrī (prot. Nr.53 45.§)

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma
9.panta pirmo daļu, 55.³ panta devīto daļu un
Izglītības likuma 14.panta 8. un 10.punktu un 27.pantu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. augstskolu un koledžu akreditācijas kārtību;

1.2. studiju virzienus augstākajā izglītībā;

1.3. studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību;

1.4. augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas lapu paraugus;

1.5. kritērijus, pēc kuriem akreditācijas procesā vērtē studiju virzienus;

1.6. studiju akreditācijas komisijas izveidošanas nosacījumus, tiesības un pienākumus.

2. Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome (turpmāk – padome), ja lēmuma pieņemšanas dienā ir akreditēta ne mazāk kā puse no studiju virzieniem, kuros augstskola vai koledža īsteno studiju programmas.

3. Augstskolu un koledžu novērtēšanu organizē Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarota institūcija, kura ir izvēlēta atklātā konkursā un ar kuru Izglītības un zinātnes ministrija noslēdz deleģēšanas līgumu (turpmāk – pilnvarotā institūcija).

4. Lai augstskolu vai koledžu akreditētu, augstskola vai koledža iesniedz pilnvarotajā institūcijā iesniegumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju (turpmāk – iesniegums).

5. Iesniegumā norāda:

5.1. augstskolas vai koledžas nosaukumu;

5.2. augstskolas vai koledžas juridisko adresi un tālruņa numuru;

5.3. augstskolas vai koledžas filiāles, to adreses un tālruņu numurus;

5.4. augstskolas vai koledžas reģistrācijas numuru Izglītības iestāžu reģistrā;

5.5. tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kuru augstskola vai koledža pilnvarojusi kārtot ar augstskolas vai koledžas akreditāciju saistītos jautājumus.

6. Iesniegumam pievieno:

6.1. augstskolas vai koledžas pašnovērtējuma ziņojumu, kurā iekļauj šo noteikumu 1.pielikumā minēto informāciju;

6.2. augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla pēdējo piecu gadu recenzējamos izdevumos publicēto svarīgāko zinātnisko publikāciju un radošo aktivitāšu (mākslas studiju virzienam) sarakstu;

6.3. studējošo un darba devēju aptauju rezultātus. Pilnvarotā institūcija izstrādā un padome apstiprina studējošo un darba devēju aptaujā ietveramos obligātos jautājumus;

6.4. studiju līguma paraugu;

6.5. dokumentus, kas nosaka studējošo pašpārvaldes statusu un finansēšanas kārtību;

6.6. informāciju par ārzemnieku studiju iespējām un nosacījumiem;

6.7. apliecinājumu, ka maksa par augstskolas vai koledžas akreditāciju ir ieskaitīta pilnvarotās institūcijas bankas kontā.

7. Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus augstskola vai koledža iesniedz elektroniskā vai papīra formā. Elektroniskā formā iesniegtu iesniegumu un tam pievienotos dokumentus paraksta ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumā noteiktajiem nosacījumiem. Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz valsts valodā ar tulkojumu angļu valodā. Strīdu gadījumā valsts valodā iesniegtie dokumenti prevalē pār dokumenta tulkojumu angļu valodā.

8. Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus paraksta augstskolas rektors vai koledžas direktors. Iesniedzamo dokumentu kopai pievieno satura rādītāju.

9. Pilnvarotā institūcija pārbauda iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, pieprasa trūkstošo informāciju. Minēto informāciju augstskola vai koledža iesniedz pilnvarotajā institūcijā 30 dienu laikā pēc tās pieprasīšanas.

10. Lai novērtētu augstskolu vai koledžu, padome izveido novērtēšanas komisiju un apstiprina tās sastāvu. Novērtēšanas komisijas sastāvā ir vismaz pieci eksperti, no kuriem viens ir Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis, viens ir Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēts pārstāvis un vismaz viens eksperts ir no ārvalstīm. Novērtēšanas komisijas ekspertus, izņemot Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētos ekspertus, izvēlas pēc nejaušības principa no vismaz 10 piedāvātajiem ekspertiem, kuru kvalifikācija atbilst kādam no attiecīgajiem studiju virzieniem augstskolā vai koledžā.

11. Novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām var piedalīties Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī padomes ieteikti novērotāji. Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un padomes ieteikto novērotāju sastāvu padome apstiprina vienlaikus ar novērtēšanas komisijas ekspertu sastāvu.

12. Novērtēšanas komisija, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā minētos augstskolu un koledžu vērtēšanas kritērijus, kā arī padomes apstiprināto un tās mājaslapā publicēto augstskolu un koledžu novērtēšanas metodiku, izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī faktiskos apstākļus augstskolā vai koledžā. Ja novērtēšanas komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai sniegtu vispusīgu un objektīvu atzinumu, tā pieprasa papildu informāciju.

13. Katrs novērtēšanas komisijas eksperts sniedz atzinumu, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā minētos augstskolu un koledžu vērtēšanas kritērijus.

14. Novērtēšanas komisija sagatavo kopīgo atzinumu, ņemot vērā šādus informācijas avotus:

14.1. augstskolas vai koledžas pašnovērtējuma ziņojumu;

14.2. studējošo un darba devēju aptaujas rezultātus;

14.3. informāciju, ko sniegusi tās nozares uzraugošā institūcija, kurā attiecīgā augstskola vai koledža īsteno studiju programmas un kurai deleģētas uzraudzības funkcijas reglamentēto profesiju jomā (turpmāk – uzraudzības institūcija), kā arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta, drošības dienestu un novērotāju sniegto informāciju par augstskolas vai koledžas darbību, ja ir šāda informācija;

14.4. Valsts ieņēmumu dienesta izziņā sniegto informāciju par nodokļu samaksu, ko veikusi attiecīgā augstskola vai koledža;

14.5. novērtēšanas komisijas ekspertu individuālos atzinumus;

14.6. rezultātus, kas iegūti novērtēšanas komisijas ekspertu vizītē augstskolā vai koledžā;

14.7. augstskolas akadēmiskā personāla pēdējo piecu gadu recenzējamos izdevumos publicēto svarīgāko zinātnisko publikāciju un radošo aktivitāšu (mākslas studiju virzienam) sarakstu;

14.8. dokumentus, kas nosaka studējošo pašpārvaldes statusu un finansēšanas kārtību;

14.9. informāciju par ārzemnieku studiju iespējām un nosacījumiem;

14.10. studiju līguma paraugu.

15. Novērtēšanas komisija kopīgo atzinumu apspriež ar attiecīgās augstskolas vai koledžas vadību, kā arī akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvjiem.

16. Ņemot vērā šo noteikumu 15.punktā minētās apspriedes rezultātus, novērtēšanas komisija precizē kopīgo atzinumu un četru mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas pilnvarotajā institūcijā atzinumu iesniedz pilnvarotajā institūcijā.

17. Padome iepazīstas ar augstskolas vai koledžas iesniegtajiem dokumentiem, ar novērtēšanas komisijas sagatavoto kopīgo atzinumu, novērtēšanas komisijas ekspertu individuālajiem atzinumiem un, ja nepieciešams, ar faktiskajiem apstākļiem augstskolā vai koledžā.

18. Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju padome pieņem Augstskolu likumā noteiktajā termiņā. 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas padome nosūta lēmumu augstskolai vai koledžai un Izglītības un zinātnes ministrijai.

19. Pamatojoties uz padomes lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavo un izsniedz augstskolai vai koledžai akreditācijas lapu, kura noformēta atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam, kā arī reģistrē minēto akreditācijas lapu.

20. Padome lēmumu par atteikumu akreditēt augstskolu vai koledžu var pieņemt, ja:

20.1. novērtēšanas komisijas kopīgais atzinums vai eksperta individuālais atzinums ir negatīvs. Ekspertu atzinums var tikt uzskatīts par negatīvu, ja kādā no tā daļām tiek identificēta risināma problēma;

20.2. augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām;

20.3. studiju, informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), materiāltehniskā, finansiālā bāze neatbilst studiju programmu īstenošanas nosacījumiem;

20.4. tiek pārkāpti noteikumi, kas saistīti ar studējošo pašpārvaldes autonomiju, finansēšanu un tiesībām;

20.5. augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti normatīvo aktu vai saistošo starptautisko standartu pārkāpumi vai saņemts uzraudzības institūcijas negatīvs vērtējums par normatīvo aktu vai saistošo starptautisko standartu ievērošanu, ja attiecīgo normatīvo aktu vai saistošo starptautisko standartu ievērošanas uzraudzība ir šīs institūcijas kompetencē.

21. Ja padome ir pieņēmusi lēmumu atteikt akreditāciju augstskolai vai koledžai, augstskola vai koledža var atkārtoti iesniegt iesniegumu ne agrāk kā sešu mēnešu un ne vēlāk kā gada laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

22. Ja tiek pieņemts lēmums par atkārtotu atteikumu akreditēt augstskolu vai koledžu un tas ir kļuvis neapstrīdams vai stājies spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas kā augstākas iestādes lēmums, vai ja augstskola vai koledža gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atteikumu akreditēt šo augstskolu vai koledžu neiesniedz jaunu iesniegumu, augstskolas vai koledžas dibinātājs pieņem lēmumu par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī nodrošina (tai skaitā finansiāli) augstskolas vai koledžas studiju programmās studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai koledžas, vai citas augstskolas vai koledžas studiju programmā.

23. Padomes lēmumu par sākotnējo vai atkārtoto atteikumu akreditēt augstskolu vai koledžu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

24. Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina Studiju akreditācijas komisijas personālsastāvu un ieceļ tās priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru, kā arī apstiprina Studiju akreditācijas komisijas nolikumu.

25. Studiju akreditācijas komisijas sastāvā iekļauj:

25.1. vienu padomes pārstāvi;

25.2. vienu Latvijas Zinātnes padomes pārstāvi;

25.3. vienu Latvijas Koledžu asociācijas pārstāvi;

25.4. vienu Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvi;

25.5. vienu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi;

25.6. vienu Latvijas Studentu apvienības pārstāvi;

25.7. divus Rektoru padomes pārstāvjus (viens – valsts dibināto augstskolu pārstāvis, otrs – privātpersonu dibināto augstskolu pārstāvis);

25.8. vienu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi;

25.9. trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus;

25.10. pa vienam pārstāvim no Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas.

26. Šo noteikumu 25.10.apakšpunktā minētos pārstāvjus Studiju akreditācijas komisijas sastāvā iekļauj, ja Studiju akreditācijas komisija izskata studiju virzienu, kas atbilst nozarei, kura ir attiecīgās ministrijas kompetencē. Šādā gadījumā Studiju akreditācijas komisijas priekšsēdētājs uzaicina uz attiecīgo Studiju akreditācijas komisijas sēdi arī šo noteikumu 25.10.apakšpunktā minēto ministriju deleģētos nozaru ekspertus, kuriem ir padomdevēja tiesības, kā arī šo noteikumu 29.2.apakšpunktā minētās tiesības.

27. Studiju akreditācijas komisijas locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi, izņemot Latvijas Studentu apvienības pārstāvi. Latvijas Studentu apvienības pārstāvja pilnvaru laiks ir divi gadi.

28. Studiju akreditācijas komisija:

28.1. izskata augstskolas vai koledžas iesniegto iesniegumu par studiju virziena akreditāciju (turpmāk – akreditācijas iesniegums);

28.2. izveido studiju virziena novērtēšanas komisiju un apstiprina tās sastāvu;

28.3. vienlaikus ar studiju virziena novērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina šo noteikumu 43. un 44.punktā minētos novērotājus;

28.4. pieņem lēmumu par attiecīgā studiju virziena akreditāciju;

28.5. lemj par izmaiņu izdarīšanu studiju virziena akreditācijas lapā;

28.6. apstiprina pilnvarotās institūcijas izstrādāto studiju virziena novērtēšanas organizatoriskā procesa metodiku un ievieto to Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā internetā 10 darbdienas pirms studiju virzienu akreditācijas uzsākšanas;

28.7. lemj par augstskolas vai koledžas veikto izmaiņu pieļaujamību studiju virzienā pēc tam, kad augstskola vai koledža, ja tā vēlas veikt izmaiņas studiju virzienā, ir iesniegusi Studiju akreditācijas komisijā attiecīgu iesniegumu ar lūgumu apstiprināt izmaiņas studiju virzienā. Šajā apakšpunktā minētās izmaiņas studiju virzienā ir šādas:

28.7.1. studiju virzienam atbilstošās studiju programmas nosaukuma, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas vai grāda izmaiņas;

28.7.2. izmaiņas prasībās, kas noteiktas, uzsākot studiju virzienam atbilstošas studiju programmas apguvi;

28.7.3. izdarītās izmaiņas studiju virziena akreditācijas periodā šim studiju virzienam atbilstošās studiju programmas ilgumā vai apjomā pārsniedz 20 procentu no akreditācijas iesniegumā noteiktās studiju virzienam atbilstošās studiju programmas obligātās un ierobežotās izvēles daļas apjoma kredītpunktos;

28.7.4. augstskolā vai koledžā attiecīgajā studiju virzienā strādājošā vēlētā akadēmiskā personāla izmaiņas kopš iepriekšējās studiju virziena akreditācijas, ja tās attiecas uz vismaz 20 procentiem no attiecīgajā studiju virzienā strādājošā vēlētā akadēmiskā personāla kopskaita vai ja vismaz 50 procentu no kopīgā akadēmiskā darba apjoma augstskolā vai koledžā attiecīgajā studiju virzienā (neietverot studiju programmas brīvās izvēles daļas, prakšu un gala pārbaudījumu īstenošanu) izpildi vairs nenodrošina akadēmiskais personāls, kura ievēlēšanas vieta ir attiecīgā augstskola vai koledža;

28.7.5. augstskola vai koledža vēlas slēgt kādu no studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām.

29. Studiju akreditācijas komisijai ir šādas tiesības:

29.1. pieprasīt no augstskolām, koledžām un valsts institūcijām savas darbības veikšanai nepieciešamo papildu informāciju;

29.2. apmeklēt augstskolu un koledžu, lai studiju virziena akreditācijas ietvaros iepazītos ar attiecīgajam studiju virzienam atbilstošo informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko, finansiālo bāzi un personālu;

29.3. sniegt izglītības un zinātnes ministram priekšlikumu par studiju virziena ārpuskārtas akreditāciju.

30. Ja studiju virziens sakrīt ar kādas ministrijas (kura nav minēta šo noteikumu 25.punktā) nolikumā noteikto kompetences jomu, Studiju akreditācijas komisijas priekšsēdētājs uzaicina uz Studiju akreditācijas komisijas sēdi attiecīgās ministrijas pilnvaroto pārstāvi ar balsstiesībām un šīs ministrijas deleģētos nozaru ekspertus, kuriem ir padomdevēja tiesības, kā arī šo noteikumu 29.2.apakšpunktā minētās tiesības.

31. Studiju virzieni augstākajā izglītībā noteikti šo noteikumu 4.pielikumā.

32. Studiju virzienu novērtēšanu organizē pilnvarotā institūcija.

33. Lai akreditētu studiju virzienu, pilnvarotajā institūcijā iesniedz augstskolas rektora vai koledžas direktora parakstītu akreditācijas iesniegumu.

34. Akreditācijas iesniegumu iesniedz pusotra gada laikā pēc pirmās attiecīgajam studiju virzienam atbilstošās studiju programmas īstenošanas uzsākšanas dienas vai ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms studiju virziena iepriekšējās akreditācijas termiņa beigām.

35. Akreditācijas iesniegumā norāda:

35.1. augstskolas vai koledžas nosaukumu;

35.2. studiju virziena nosaukumu;

35.3. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu nosaukumus un kodus saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju;

35.4. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanas ilgumu un apjomu;

35.5. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanas vietas (augstskolas, augstskolas filiāles vai koledžas, koledžas filiāles) adresi, studiju veidu un formu;

35.6. prasības, kas noteiktas, uzsākot studiju virzienam atbilstošo studiju programmu apguvi;

35.7. studiju virzienam atbilstošajās studiju programmās iegūstamos grādus, profesionālās kvalifikācijas vai grādus un profesionālās kvalifikācijas;

35.8. tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kuru augstskola vai koledža pilnvarojusi kārtot ar studiju virziena akreditāciju saistītos jautājumus;

35.9. dokumentus, kas apliecina, ka studiju virzienam atbilstošā studiju programma, kuru augstskola vai koledža īsteno kopā ar citu ārvalsts augstskolu vai koledžu (ja šādu studiju programmu īsteno), ir atzīta attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā;

35.10. apliecinājumu, ka maksa par studiju virziena akreditāciju ir ieskaitīta pilnvarotās institūcijas bankas kontā.

36. Akreditācijas iesniegumam pievieno studiju virziena pašnovērtējuma ziņojumu, kurā iekļauj šo noteikumu 5.pielikumā minēto informāciju. Studiju virziena akreditācijai nepieciešamos datus par augstskolu vai koledžu, kas ir iekļauti valsts un Izglītības un zinātnes ministrijas reģistros, Studiju akreditācijas komisija pieprasa un saņem no šiem reģistriem.

37. Akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz elektroniskā vai papīra formā. Elektroniskā formā iesniegtu akreditācijas iesniegumu vai tam pievienotos dokumentus paraksta ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumā noteiktajiem nosacījumiem.

38. Akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz valsts valodā ar tulkojumu angļu valodā. Akreditācijas iesniegumam pievienotos dokumentus par konkrētu studiju virzienam atbilstošu studiju programmu var iesniegt citā valodā, ja tas atbilst šīs studiju programmas mērķiem un ir saskaņots ar Studiju akreditācijas komisiju. Strīdu gadījumā valsts valodā iesniegtie dokumenti prevalē pār dokumenta tulkojumiem citās valodās.

39. Akreditācijas iesniegumam pievienotos dokumentus paraksta augstskolas rektors vai koledžas direktors. Iesniedzamo dokumentu kopai pievieno satura rādītāju.

40. Pilnvarotā institūcija pārbauda akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, pieprasa trūkstošo informāciju. Minēto informāciju augstskola vai koledža iesniedz pilnvarotajā institūcijā 30 dienu laikā pēc tās pieprasīšanas. Ja informācija nav saņemta šajā punktā noteiktajā termiņā, iesniegumu atdod iesniedzējam.

41. Studiju akreditācijas komisija pieprasa Izglītības kvalitātes valsts dienestam sniegt informāciju par konstatētajiem augstskolas vai koledžas pārkāpumiem novērtējamā studiju virziena ietvaros un tam atbilstošo studiju programmu īstenošanā, augstskolas vai koledžas veiktajiem pasākumiem šo pārkāpumu novēršanā, kā arī par saņemtajām sūdzībām, kas saistītas ar attiecīgā studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu īstenošanu, un tās nozares uzraudzības institūcijas (ja tāda ir) novērtējumu, kurā augstskola vai koledža īsteno studiju virzienam atbilstošās programmas, ja studiju virzienam atbilstošās studiju programmas atbilst reglamentētajām profesijām.

42. Lai novērtētu studiju virzienu, Studiju akreditācijas komisija izveido studiju virziena novērtēšanas komisiju, tās sastāvā iekļaujot vismaz piecus ekspertus, no kuriem viens ir Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis, viens ir Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēts pārstāvis un vismaz viens eksperts ir no ārvalstīm. Studiju virziena novērtēšanas komisijas ekspertus, izņemot Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētos ekspertus, izvēlas pēc nejaušības principa no vismaz 10 piedāvātajiem ekspertiem, kuru kvalifikācija atbilst attiecīgajam studiju virzienam augstskolā vai koledžā.

43. Studiju virziena novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām var piedalīties vismaz viens Latvijas Studentu apvienības deleģēts novērotājs. Studiju virziena novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām var piedalīties arī Studiju akreditācijas komisijas ieteikti novērotāji.

44. Studiju virzienam atbilstošo profesionālo studiju programmu novērtēšanas darbā novērotāju statusā (bez balsstiesībām) var iesaistīt studiju programmas absolventu potenciālo darba devēju pārstāvjus. Šos pārstāvjus iesaka attiecīgās nozares darba devējus pārstāvošas organizācijas.

45. Studiju virziena novērtēšanas komisija, ņemot vērā šo noteikumu 28.6.apakšpunktā minēto studiju virziena novērtēšanas organizatoriskā procesa metodiku un šo noteikumu 6.pielikumā minētos studiju virzienu vērtēšanas kritērijus, izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegto akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus. Studiju virziena novērtēšanas komisija, izvērtējot akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, var ņemt vērā arī faktiskos apstākļus augstskolā vai koledžā. Ja studiju virziena novērtēšanas komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai sniegtu vispusīgu un objektīvu atzinumu, tā pieprasa papildu informāciju.

46. Katrs studiju virziena novērtēšanas komisijas eksperts sniedz atzinumu saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu.

47. Studiju virziena novērtēšanas komisija sagatavo kopīgo atzinumu saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu.

48. Studiju virziena novērtēšanas komisija kopīgo atzinumu sagatavo, ņemot vērā šādus informācijas avotus:

48.1. studiju virziena pašnovērtējuma ziņojumu;

48.2. studējošo un darba devēju aptauju rezultātus, kā arī absolventu aptaujas rezultātus studiju virziena kārtējās akreditācijas gadījumā. Pilnvarotā institūcija izstrādā un Studiju akreditācijas komisija apstiprina studējošo, darba devēju un absolventu aptaujā ietveramos obligātos jautājumus;

48.3. Izglītības kvalitātes valsts dienesta un uzraudzības institūcijas saskaņā ar šo noteikumu 41.punktu sniegto informāciju;

48.4. novērotāju informāciju par augstskolas vai koledžas darbību, ja šāda informācija ir sniegta;

48.5. ekspertu individuālos atzinumus;

48.6. studiju virziena novērtēšanas komisijas ekspertu vizītes rezultātus augstskolā vai koledžā.

49. Studiju virziena novērtēšanas komisija kopīgo atzinumu apspriež ar attiecīgā augstskolas vai koledžas studiju virziena vadību, kā arī akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvjiem.

50. Ņemot vērā šo noteikumu 49.punktā minētās apspriedes rezultātus, studiju virziena novērtēšanas komisija precizē kopīgo atzinumu un četru mēnešu laikā pēc akreditācijas iesnieguma iesniegšanas dienas pilnvarotajā institūcijā iesniedz pilnvarotajā institūcijā kopīgo atzinumu un ekspertu atzinumus.

51. Studiju akreditācijas komisija iepazīstas ar augstskolas vai koledžas iesniegtajiem dokumentiem, ar studiju virziena novērtēšanas komisijas sagatavoto atzinumu un, ja nepieciešams, ar faktiskajiem apstākļiem augstskolā vai koledžā.

52. Pilnvarotā institūcija uz studiju virziena akreditācijas sēdi uzaicina attiecīgā augstskolas vai koledžas studiju virziena pārstāvjus, kas īsumā ziņo par īstenoto studiju virzienu un tam atbilstošajām studiju programmām, raksturo studiju virziena novērtēšanas gaitu un rezultātus, izsaka savu viedokli par novērtēšanas ekspertu darbu un atzinumu, atbild uz Studiju akreditācijas komisijas jautājumiem.

53. Lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņem Studiju akreditācijas komisija Augstskolu likumā noteiktajā termiņā.

54. Studiju akreditācijas komisijas lēmumu 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta augstskolai vai koledžai un Izglītības un zinātnes ministrijai.

55. Ja studiju virziena akreditācijas laikā Studiju akreditācijas komisija, pamatojoties uz studiju virziena novērtēšanas komisijas ekspertu atzinumiem, konstatē, ka kāda no attiecīgajam studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā var ierosināt studiju programmu licencēšanas komisijai pieņemt lēmumu par licences anulēšanu attiecīgajai studiju programmai vai ierosināt augstskolai vai koledžai slēgt atsevišķu šim studiju virzienam atbilstošu studiju programmu.

56. Pamatojoties uz Studiju akreditācijas komisijas lēmumu par studiju virziena akreditāciju, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavo un izsniedz augstskolai vai koledžai noteikta parauga studiju virziena akreditācijas lapu (8.pielikums), kā arī reģistrē to.

57. Uz diviem gadiem akreditētam studiju virzienam akreditācijas lapas derīguma termiņa laikā ir tādas pašas tiesības kā uz sešiem gadiem akreditētam studiju virzienam.

58. Līdz studiju virziena kārtējai akreditācijai akreditētam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas (kura licencēta pēc attiecīgā studiju virziena akreditācijas) atbilstību Augstskolu likuma 1.panta 1.¹ punktā noteiktajam nosacījumam apliecina attiecīgajai studiju programmai izsniegtā licence.

59. Studiju akreditācijas komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu augstskolā vai koledžā Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos.

60. Ja Studiju akreditācijas komisija ir pieņēmusi lēmumu atteikt akreditāciju studiju virzienam, augstskola vai koledža var atkārtoti iesniegt akreditācijas iesniegumu ne agrāk kā sešu mēnešu un ne vēlāk kā gada laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

61. Ja lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu tiek pieņemts atkārtoti un ir kļuvis neapstrīdams vai stājies spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas kā augstākās iestādes lēmums, vai ja augstskola vai koledža gada laikā atkārtoti neiesniedz akreditācijas iesniegumu, Studiju akreditācijas komisija par to informē studiju programmu licencēšanas komisiju un lūdz anulēt licences šim studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām attiecīgajā augstskolā vai koledžā.

62. Studiju akreditācijas komisijas sākotnējo vai atkārtoto lēmumu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

63. Par katru akreditēto studiju virzienu augstskola vai koledža gatavo pašnovērtējuma ziņojumu, kuru katru akadēmisko gadu aktualizē, veicot tajā nepieciešamās izmaiņas, kā arī katru gadu līdz 1.oktobrim atjauno pilnvarotās institūcijas datubāzē ietveramo informāciju. Pašnovērtējuma ziņojumu, kā arī šajā ziņojumā veiktās izmaiņas apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome līdz kārtējā akadēmiskā gada 15.janvārim. Apstiprināto pašnovērtējuma ziņojumu augstskola vai koledža iesniedz pilnvarotajā institūcijā pēc tās pieprasījuma, kā arī katru gadu ievieto augstskolas vai koledžas mājaslapā internetā.

64. Ja attiecīgais studiju virziens augstskolā vai koledžā jau ticis akreditēts, augstskola vai koledža iesniedz šo noteikumu 35.punktā minētajām prasībām atbilstošu iesniegumu par attiecīgā studiju virziena kārtējo akreditāciju (turpmāk – kārtējās akreditācijas iesniegums).

65. Augstskola vai koledža kārtējās akreditācijas iesniegumu pilnvarotajā institūcijā iesniedz elektroniskā vai papīra formā. Elektroniskā formā iesniegtu iesniegumu un tam pievienotos dokumentus paraksta ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumā noteiktajiem nosacījumiem. Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz valsts valodā ar tulkojumu angļu valodā. Strīdu gadījumā valsts valodā iesniegtie dokumenti prevalē pār dokumenta tulkojumu angļu valodā.

66. Kārtējās akreditācijas iesniegumam pievieno:

66.1. šo noteikumu 63.punktā minēto aktualizēto studiju virziena pašnovērtējuma ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu;

66.2. informāciju par iepriekšējā studiju virziena akreditācijā izteikto ieteikumu ieviešanas rezultātiem un konstatēto trūkumu novēršanu;

66.3. īsu raksturojumu par studiju virziena ietvaros notikušajām izmaiņām kopš šā studiju virziena iepriekšējās akreditācijas;

66.4. apliecinājumu, ka maksa par studiju virziena akreditāciju ir ieskaitīta pilnvarotās institūcijas bankas kontā.

67. Studiju akreditācijas komisija pieprasa Izglītības kvalitātes valsts dienestam sniegt informāciju par laikposmā pēc iepriekšējās studiju virziena akreditācijas konstatētajiem augstskolas vai koledžas pārkāpumiem novērtējamā studiju virziena ietvaros un tam atbilstošo studiju programmu īstenošanā, augstskolas vai koledžas veiktajiem pasākumiem šo pārkāpumu novēršanā, kā arī par saņemtajām sūdzībām, kas saistītas ar attiecīgā studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu īstenošanu, un tās nozares uzraudzības institūcijas (ja tāda ir) novērtējumu, kurā augstskola vai koledža īsteno studiju virzienam atbilstošās programmas, ja attiecīgās studiju programmas atbilst reglamentētajām profesijām.

68. Ja studiju virziens iepriekš ticis akreditēts uz sešiem gadiem, Studiju akreditācijas komisija pēc nejaušības principa apstiprina vienu ekspertu no vismaz 10 piedāvātajiem ekspertiem, kuru kvalifikācija atbilst attiecīgajam studiju virzienam augstskolā vai koledžā, kā arī vienu Latvijas Studentu apvienības un vienu Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētu ekspertu, kuri, ņemot vērā šo noteikumu 28.6.apakšpunktā minēto studiju virziena novērtēšanas organizatoriskā procesa metodiku un šo noteikumu 6.pielikumā minētos studiju virzienu vērtēšanas kritērijus, izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegto kārtējās akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī ziņas par absolventu darba gaitām nākamajos trijos gados pēc attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju programmas pabeigšanas, iepazīstas ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta un uzraudzības institūcijas saskaņā ar šo noteikumu 67.punktu sniegto informāciju un sagatavo rakstisku atzinumu, kuru divu mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas dienas iesniedz Studiju akreditācijas komisijā un augstskolā vai koledžā. Augstskolai vai koledžai ir tiesības pieprasīt studiju virziena novērtējumu šo noteikumu IV nodaļā minētajā kārtībā.

69. Pēc ekspertu atzinumu apspriešanas Studiju akreditācijas komisija pieņem lēmumu par studiju virziena kārtējo akreditāciju uz sešiem gadiem vai lēmumu par studiju virziena novērtēšanas komisijas izveidošanu studiju virziena detalizētai novērtēšanai. Ja pieņem lēmumu par studiju virziena novērtēšanas komisijas izveidošanu studiju virziena detalizētai novērtēšanai, turpmākā studiju virziena akreditācijas norise notiek saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļā minēto kārtību.

70. Ja studiju virziens iepriekš ticis akreditēts uz diviem gadiem, studiju virziena kārtējās akreditācijas gadījumā studiju akreditācijas komisija izveido studiju virziena novērtēšanas komisiju piecu ekspertu sastāvā atbilstoši šo noteikumu 42.punktam un turpmākā studiju virziena akreditācijas norise notiek saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļā minēto kārtību.

71. Ja izglītības un zinātnes ministrs pieņem lēmumu par studiju virziena ārpuskārtas akreditāciju, tā notiek saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļā minēto kārtību.

72. Studiju akreditācijas komisija studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas ietvaros pieņem vienu no Augstskolu likuma 55.³ panta astotajā daļā noteiktajiem lēmumiem.

73. Ja pieņem lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu un tas kļuvis neapstrīdams vai stājies spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas kā augstākas iestādes lēmums, Studiju akreditācijas komisija par to informē studiju programmu licencēšanas komisiju un ierosina anulēt attiecīgajam studiju virzienam atbilstošo studiju programmu licences.

74. Augstskolas vai koledžas, kā arī studiju virziena akreditācijas izdevumus sedz no attiecīgās augstskolas vai koledžas budžeta līdzekļiem.

VIII. Noslēguma jautājumi

75. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 160.nr.; 2009, 99.nr.).

76. Šo noteikumu prasības attiecībā uz 4.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minēto studiju virzienu akreditāciju piemēro ar 2012.gada 1.septembri. To studiju programmu akreditācijā, kas atbilst minētajiem studiju virzieniem un kas līdz 2011.gada 1.augustam nav akreditētas, bet akreditācijas iesniegums iesniegts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, piemēro Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar Augstskolu likumu.

77. Šo noteikumu prasības attiecībā uz 4.pielikuma 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punktā minēto studiju virzienu akreditāciju piemēro ar 2012.gada 15.novembri. To studiju programmu akreditācijā, kas atbilst minētajiem studiju virzieniem un kas līdz 2011.gada 1.augustam nav akreditētas, bet akreditācijas iesniegums iesniegts līdz 2012.gada 15.novembrim, piemēro Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar Augstskolu likumu.

78. Šo noteikumu prasības attiecībā uz 4.pielikuma 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29.punktā minēto studiju virzienu akreditāciju piemēro ar 2012.gada 31.decembri. To studiju programmu akreditācijā, kas atbilst minētajiem studiju virzieniem un kas līdz 2011.gada 1.augustam nav akreditētas, bet akreditācijas iesniegums iesniegts līdz 2012.gada 31.decembrim, piemēro Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar Augstskolu likumu.

79. Studiju virzienam atbilstošās studiju programmas nosaka ar Studiju akreditācijas komisijas lēmumu, pirms tam izvērtējot attiecīgās augstskolas vai koledžas priekšlikumus.

80. Augstskolu likuma pārejas noteikumu 32.punktā noteiktās studiju virzienu akreditācijas gadījumā attiecībā uz studiju virzieniem, kas ir novērtēti Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" (Vienošanās Nr.-2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/011) (turpmāk – fonda projekts) ietvaros, augstskola vai koledža iesniedz šo noteikumu 33.punktā minēto akreditācijas iesniegumu. Akreditācijas iesniegumā neiekļauj šo noteikumu 35.10.apakšpunktā minēto informāciju. Šo studiju virzienu akreditācija notiek saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļā minēto procedūru, izņemot šo noteikumu 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50. un 51.punktu, un augstskolām un koledžām ir bez maksas. Lēmumu par šāda augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai par atteikumu akreditēt attiecīgu augstskolas vai koledžas studiju virzienu Studiju akreditācijas komisija pieņem, pamatojoties uz fonda projekta ekspertu kopīgajā atzinumā un individuālajos atzinumos sniegtajiem vispārīgajiem komentāriem, situācijas analīzi par kvalitāti, resursiem, ilgtspēju un sadarbību/pārklāšanos, akreditācijas iesniegumu un, ja nepieciešams, pēc papildu informācijas saņemšanas un augstskolas vai koledžas pārstāvju uzklausīšanas.

81. Tā studiju virziena akreditācija, kas nav ticis iesniegts vērtēšanai fonda projekta ekspertiem vai kurā nav novērtētas visas studiju virzienam pašlaik atbilstošās studiju programmas, notiek atbilstoši šo noteikumu IV nodaļā minētajai kārtībai Augstskolu likuma pārejas noteikumu 32.punktā noteiktajos termiņos.

82. Pēc augstskolas vai koledžas papildu informācijas iesniegšanas, kas apliecina fonda projekta ekspertu atzinumā minēto trūkumu un nepilnību novēršanu, Studiju akreditācijas komisija pieņem lēmumu par vienu līdz trīs ekspertu noteikšanu atbilstoši šo noteikumu 42.punktam, kuri pārbauda un izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegto informāciju. Ekspertu darba izmaksas sedz augstskolas vai koledžas no saviem līdzekļiem.

83. Attiecībā uz šo noteikumu 80.punktā minētajiem studiju virzieniem, kas ir novērtēti fonda projekta ietvaros, šo noteikumu 63.punktā minētie nosacījumi stājas spēkā 2013.gada 1.septembrī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 25.septembra
noteikumiem Nr.668

1. Augstskolas vai koledžas mērķi un uzdevumi.

2. Augstskolas vai koledžas darbība un tās perspektīvas:

2.1. ilgtermiņa attīstības koncepcija, kas ietver ziņas par plānotajām augstskolas vai koledžas struktūras izmaiņām, attīstības iespējām, finansējuma apmēru, pamatojumu un avotiem, kā arī darbības iekšējo un ārējo faktoru ietekmes analīzi;

2.2. augstskolas vai koledžas infrastruktūras attīstības plāns vismaz nākamajiem sešiem gadiem;

2.3. augstskolas vai koledžas absolventu perspektīvas darba tirgū nākamajiem sešiem gadiem.

3. Ziņas par augstskolas vai koledžas, tās filiāļu studiju, informatīvās bāzes kvantitātes un kvalitātes atbilstību studiju virzieniem augstskolā vai koledžā, tiem atbilstošajām īstenotajām studiju programmām un ar tiem saistītajai pētniecībai vismaz nākamajiem sešiem gadiem:

3.1. ziņas par studiju programmu īstenošanas prasībām atbilstošu mācību un zinātnisko literatūru, datubāzēm, tai skaitā lietošanai ārpus augstskolas vai koledžas telpām, laboratorijām, nepieciešamajām iekārtām, kā arī materiāltehnisko nodrošinājumu;

3.2. ziņas par nodrošinājumu ar kvalificētu mācību palīgpersonālu;

3.3. ziņas par iekšējiem kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem un par informācijas sistēmām un informācijas apmaiņas iespējamību valsts un starptautiskajos informācijas tīklos;

3.4. ziņas par studiju, atpūtas un sadzīves apstākļiem un par studiju maksas sistēmu, kā arī informācija par augstskolas vai koledžas sniegto finansiālo un informatīvo atbalstu studējošajiem, kas tieši saistīts ar viņu studijām un iespējamo karjeru.

4. Augstskolas vai koledžas, augstskolas vai koledžas filiāļu raksturojošie kvantitatīvie rādītāji par pēdējiem trijiem gadiem:

4.1. studiju virzieni, studiju virzieniem atbilstošās studiju programmas un studējošo skaits (imatrikulēto un eksmatrikulēto studējošo skaits pa gadiem);

4.2. akadēmiskā personāla raksturojums (kopējais skaits, to personu skaits, kurām ir doktora zinātniskais grāds un kurām ir maģistra grāds, profesoru skaits);

4.3. studiju finansējums (valsts budžeta finansējums, ieņēmumi no studiju maksas, zinātnes finansējums, cits finansējums);

4.4. infrastruktūras nodrošinājums (studiju materiāltehniskā un informatīvā bāze);

4.5. starptautiskā sadarbība (ar citu valstu augstskolām vai koledžām noslēgtie savstarpējie līgumi, apmaiņa ar akadēmisko personālu, starptautiskā studējošo apmaiņa);

4.6. augstskolas vai koledžas filiāles, to materiālā bāze, studējošo skaits, akadēmiskā personāla skaits, norādot, cik akadēmiskā personāla pārstāvjiem ir doktora zinātniskais grāds vai maģistra grāds, administratīvā un mācību palīgpersonāla skaits;

4.7. pārstāvniecības, to vispārējā personāla skaits.

5. Informācija par augstskolas vai koledžas vadības struktūru un iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

6. Informācija par studējošo imatrikulācijas kritērijiem.

7. Augstskolā vai koledžā izmantotie ārvalstīs apgūtas augstākās izglītības daļas, ārvalstīs iegūto kredītpunktu un izglītību apliecinošo dokumentu izvērtēšanas un atzīšanas kritēriji un procedūras, kā arī to atbilstība Eiropas Padomes 1997.gada 11.aprīlī pieņemtajai Konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību.  

8. Akadēmiskā personāla saraksts, norādot vārdu un uzvārdu, akadēmisko amatu un grādu.

9. Informācija, kas apliecina, ka vismaz 50 procentu no kopējā akadēmiskā darba apjoma izpildi, neietverot studiju programmas brīvās izvēles daļas, prakšu un gala pārbaudījumu īstenošanu, nodrošina akadēmiskais personāls, kura ievēlēšanas vieta ir attiecīgā augstskola vai koledža.

10. Informācija, kas apliecina, ka augstskola, akadēmija vai universitāte nodrošina Augstskolu likuma 3.panta pirmajā daļā un trešās daļas 2.punktā noteiktās prasības par akadēmiskajos amatos ievēlēto personu īpatsvaru ar doktora grādu.

11. Papildinformācija par akreditējamo augstskolu vai koledžu, kura ir, pēc iesniedzēja uzskatiem, svarīga. Papildinformāciju var pievienot kā augstskolu vai koledžu raksturojošus dokumentus.

Piezīme. Pašnovērtējuma ziņojuma apjoms nepārsniedz 70000 zīmes.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 25.septembra
noteikumiem Nr.668

1. Augstskolas vai koledžas mērķi un uzdevumi, to skaidrība, sasniedzamība, saistība ar nacionālajiem uzdevumiem, zinātnes prasībām, augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla mērķiem un uzdevumiem, studējošo interesēm un vajadzībām.

2. Studiju organizācija un vadība:

2.1. studiju, atpūtas un sadzīves apstākļi visiem imatrikulētajiem studējošajiem, palīdzība un konsultācijas studējošajiem, studēšanas motivācija, iespējas apgūt zināšanas un prasmes ārpus studiju programmas;

2.2. studējošo zinātniskās pētniecības darbība kā studiju procesa sastāvdaļa, studējošo zinātniskās biedrības, studējošo zinātnisko darbu konkursi, apbalvojumi, prēmijas, speciālās stipendijas;

2.3. starptautiskā sadarbība, apmaiņas programmu un vieslektoru izmantošana, augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla un studējošo apmaiņas programmu ar citām augstskolām vai koledžām īstenošana, studējošo prakses iespējas Latvijā un ārvalstīs.

3. Augstskolas vai koledžas akadēmiskais personāls:

3.1. augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība normatīvajos aktos augstākās izglītības jomā noteiktajām prasībām un īstenojamajiem studiju kursiem;

3.2. zinātniskā darba tematikas aktualitāte, zinātniskā darba un radošo aktivitāšu koordinācija un sadarbība ar zinātniskajām institūcijām Latvijā un ārvalstīs, augstskolas vai koledžas zinātnisko darbinieku iesaistīšana studiju procesā.

4. Augstskolas vai koledžas darbības vadība un nodrošinājums:

4.1. augstskolas vai koledžas autonomijas un demokrātijas principu īstenošana, studējošo iesaistīšana augstskolas vai koledžas dzīves organizēšanā, akadēmiskā personāla darba kvalitātes iekšējā kontroles sistēma, augstskolas vai koledžas personāla – akadēmiskā un vispārējā – ievēlēšanas un kvalifikācijas paaugstināšanas sistēma;

4.2. augstākās izglītības īstenošanas prasībām atbilstošas informācijas sistēmas, kā arī materiāltehniskais nodrošinājums un nodrošinājums ar kvalificētu mācību palīgpersonālu;

4.3. augstskolas vai koledžas uzdevumu izpildei un ilgtermiņa attīstības plānu īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu esība.

5. Kvalitātes nodrošināšana:

5.1. iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbība augstskolā vai koledžā;

5.2. iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnveide, ilgtermiņa attīstības plānu regulāra veidošana un apspriešana;

5.3. augstskolas vai koledžas absolventu perspektīvas darba tirgū;

5.4. studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas, ja studiju programma tiek likvidēta, reorganizēta vai notiek citas izmaiņas.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 25.septembra
noteikumiem Nr.668

(lielais Latvijas valsts ģerbonis)

Rīgā

ir tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus par akreditētas studiju programmas apgūšanu pēc augstskolas satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā vai Saeimā vai koledžas nolikuma apstiprināšanas Ministru kabinetā

Pamatojums:

Augstākās izglītības padomes ______.gada _____.__________ lēmums Nr.___

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 25.septembra
noteikumiem Nr.668

1. Izglītība, pedagoģija un sports.

2. Mākslas.

3. Reliģija un teoloģija.

4. Vēsture un filozofija.

5. Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas.

6. Tulkošana.

7. Psiholoģija.

8. Socioloģija, politoloģija un antropoloģija.

9. Ekonomika.

10. Informācijas un komunikācijas zinātnes.

11. Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība.

12. Tiesību zinātne.

13. Dzīvās dabas zinātnes.

14. Ģeogrāfijas un zemes zinātnes.

15. Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoģija.

16. Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika.

17. Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne.

18. Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības.

19. Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas.

20. Ražošana un pārstrāde.

21. Arhitektūra un būvniecība.

22. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, veterinārmedicīna un pārtikas higiēna.

23. Veselības aprūpe.

24. Sociālā labklājība.

25. Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija.

26. Transporta pakalpojumi.

27. Vides aizsardzība.

28. Iekšējā drošība un civilā aizsardzība.

29. Militārā aizsardzība.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

5.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 25.septembra
noteikumiem Nr.668

1. Studiju virziena pašnovērtējums sastāv no:

1.1. studiju virziena raksturojuma augstskolā vai koledžā kopumā;

1.2. katras studiju virzienam atbilstošās studiju programmas (turpmāk – studiju programma) raksturojuma;

1.3. kopsavilkuma par studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu attīstības plāniem un ilgtspēju;

1.4. studiju virziena pašnovērtējuma pielikumiem.

2. Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar augstskolas vai koledžas kopējo stratēģiju.

3. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas Republikas interešu viedokļa.

4. Studiju virziena attīstības plāns.

5. Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam – darba un izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darba vietu pieejamību studiju programmu absolventiem, darba devēju aptaujas rezultāti.

6. Studiju virziena stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze.

7. Studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apraksts.

8. Studiju virzienam pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un materiāltehniskais nodrošinājums;

9. Sadarbības iespējas Latvijā un ārzemēs attiecīgā studiju virziena ietvaros.

10. Studiju programmu uzskaitījums, norādot to apjomu kredītpunktos, studiju veidu, iegūstamo grādu, grādu un profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo kvalifikāciju. Studiju programmu atbilstība Latvijas Republikas un augstskolas vai koledžas stratēģijai.

11. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums, norādot tā kvalifikāciju un pienākumus, tai skaitā studiju programmu un tās daļu, kuru katrs no akadēmiskā personāla īstenos.

12. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tā ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos, kā arī dalība starptautiskajos projektos, Latvijas Zinātnes padomes un citu institūciju finansētajos projektos pārskata periodā.

13. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla galveno zinātnisko publikāciju un sagatavotās mācību literatūras saraksts pārskata periodā.

14. Studiju virziena īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (piemēram katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu) uzskaitījums, norādot to uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā.

15. Studiju virziena īstenošanā nepieciešamā mācību palīgpersonāla raksturojums, norādot tā uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā.

16. Informācija par ārējiem sakariem:

16.1. sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām;

16.2. sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras īsteno līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju programmas;

16.3. studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros, norādot apmaiņas programmu un valsti;

16.4. ārvalstu studējošo skaits studiju virzienā kopumā, kā arī sadalījumā pa studiju programmām, norādot studiju ilgumu, valsti.

17. Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi.

18. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti.

19. Studiju programmas plāns (studiju kursu un studiju moduļu saraksts un to apjoms kredītpunktos, sadalījums pa studiju programmas obligātās, ierobežotās izvēles vai brīvās izvēles daļām, norādot to apjomu kredītpunktos, īstenošanas plānojums).

20. Studiju kursu un studiju moduļu (ja tādi ir) apraksti.

21. Studiju programmas organizācija.

22. Prasības, uzsākot studiju programmu.

23. Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, tālmācības metožu izmantošana).

24. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība).

25. Studiju programmas izmaksas.

26. Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā.

27. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām.

28. Informācija par studējošajiem:

28.1. studējošo skaits;

28.2. pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits;

28.3. absolventu (ja tādi ir) skaits.

29. Studējošo aptaujas un to analīze.

30. Absolventu (ja tādi ir) aptaujas un to analīze.

31. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.

IV. Kopsavilkums par studiju virziena attīstības plāniem

32. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums, ņemot vērā Latvijas uzdevumus Eiropas Savienības kopējo stratēģiju īstenošanā. Šā novērtējuma kritēriji ir:

32.1. studiju programmas atbilstība normatīvo aktu prasībām un Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas rekomendācijām;

32.2. darba devēju un profesionālo organizāciju sniegtā informācija par absolventu nodarbinātības iespējām vismaz nākamo sešu gadu perspektīvā.

33. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades biogrāfijas.

34. Par katras studiju programmas apgūšanu izsniedzamā diploma pielikuma paraugs (aizpildīts).

35. Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja studiju programmu likvidē, pieteicējs nodrošinās attiecīgās studiju programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai citā augstskolā vai koledžā (finansiālais pamatojums vai līgums ar citu akreditētu augstskolu vai koledžu).

36. Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju materiāli.

37. Prakses līgumi vai tās personas izsniegtas izziņas, kas nodrošinās prakses vietas, kā arī prakses nolikumi.

38. Rakstiskas vienošanās ar iesaistīto augstskolu vai koledžu par kopīgas studiju programmas izstrādi un īstenošanu, ja studiju virzienam atbilst kopīgā studiju programma.

39. Dokumenti, kas apliecina, ka kopīgā studiju programma ir atzīta attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā, ja studiju virzienam atbilst kopīgā studiju programma, kura tiek īstenota kopā ar ārvalsts augstskolu vai koledžu.

40. Citi dokumenti pēc augstskolas vai koledžas ieskatiem.

Piezīme. Studiju virziena pašnovērtējuma kopējo daļu (studiju virziena raksturojuma un kopsavilkuma) kopējais apjoms nepārsniedz 60000 zīmes.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

6.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 25.septembra
noteikumiem Nr.668

1. Studiju virzienam atbilstošo studiju programmu mērķi un uzdevumi, to skaidrība, sasniedzamība un pārbaudāmība.

2. Studiju virziena vadība:

2.1. demokrātijas principu ievērošana studiju virziena un studiju programmu vadīšanā, skaidri noteiktas administratīvā personāla, akadēmiskā personāla un studējošo savstarpējās attiecības;

2.2. sadarbība ar citām augstskolām vai koledžām, zinātniskajām institūcijām, starptautiskajām organizācijām, akadēmiskā personāla un studējošo apmaiņa ar citām augstskolām vai koledžām ārzemēs un Latvijā.

3. Studiju saturs un organizācija:

3.1. studiju satura atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Studiju satura atbilstība iegūstamajam grādam, grādam un profesionālajai kvalifikācijai vai profesionālajai kvalifikācijai, kvalifikāciju ietvarstruktūras un profesiju reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

3.2. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu un to atsevišķo daļu saskaņotība ar Latvijas un Eiropas kopējās izglītības telpas veidošanas prasībām, tai skaitā ikvienas studiju virzienam atbilstošās studiju programmas salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām.

4. Studijas un zināšanu novērtēšana:

4.1. modernas studiju programmas īstenošanas metodes, studijās sagaidāmo rezultātu skaidrs izklāsts, problēmu risināšana, datoru, multimediju un interneta izmantošana;

4.2. palīdzība studējošajiem, akadēmiskā personāla konsultācijas, akadēmiskā vadība un studēšanas motivācijas paaugstināšana;

4.3. zināšanu, prasmju un kompetences novērtēšanas metožu objektivitāte un izmantošana studiju procesa pilnveidošanai;

4.4. zināšanu, prasmju un kompetences novērtēšanas metožu un kritēriju atbilstība profesiju reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

5. Augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla un studējošo zinātniskās pētniecības (radošais) darbs:

5.1. akadēmiskā personāla iesaistīšanās zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā, zinātniskās pētniecības darbu tematikas aktualitāte un saistība ar studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu saturu, pētniecības darbu publicēšana starptautiski pieejamos un recenzējamos izdevumos (piemēram, izstādēs, skatēs, uzvedumos) vai praktiskā izmantošana, iekļaušanās inovatīvā darbībā. Doktora studiju programmu (ja tiek īstenotas) sasaiste ar atbilstošiem grantiem un (vai) projektiem;

5.2. studējošo iesaistīšanās zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā, zinātniskās pētniecības darbu tematikas saistība ar studiju mērķiem un sagaidāmajiem studiju rezultātiem, studējošo iesaistīšanās nacionālos un starptautiskos pētnieciskos un radošos (mākslinieciskos) projektos.

6. Studiju virziena resursi un nodrošinājums:

6.1. finanšu resursi studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanas un studējošo pašpārvaldes darbības nodrošināšanai, kā arī akadēmiskā personāla pētnieciskās (radošās) darbības nodrošināšanai. Finanšu resursu izmantošanas kontrole;

6.2. studiju virzienā iesaistītā augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla kvalifikācija un profesionalitāte, to atbilstība studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai;

6.3. studiju virziena metodiskais, informatīvais (tai skaitā bibliotēkas resursu) un materiāltehniskais nodrošinājums, tā atbilstība attiecīgās profesijas reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

7. Kvalitātes nodrošinājums un garantijas:

7.1. ikgadēja studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu pozitīvo un negatīvo iezīmju, izmaiņu, attīstības iespēju un plānu apspriešana, iekšējās pašnovērtēšanas un kvalitātes pilnveidošanas sistēmas nepārtraukta darbība;

7.2. iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstība prasībām, kas noteiktas Standartos un vadlīnijās kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā, ko izstrādājusi Eiropas asociācija kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā;

7.3. studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas gadījumā, ja likvidē vai reorganizē kādu no studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām vai notiek citas izmaiņas.

8. Iepriekšējā studiju virziena akreditācijā (ja tāda ir bijusi) saņemto ieteikumu ieviešana.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

7.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 25.septembra
noteikumiem Nr.668

Par katru jautājumu un par katru kvalitātes aspektu, kas satur vairāk par vienu jautājumu, eksperts sniedz novērtējumu 4 ballu skalā un rakstisku komentāru, kurš ir obligāts, ja vērtējums ir zemāks par 4.

Ar atzīmi ballēs norāda galvenokārt īstenošanas atbilstību izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.

Par katru kvalitātes aspektu kopumā eksperts sniedz īsu komentāru, aprakstot atklātos pozitīvos faktorus, trūkumus, ieteikumus kvalitātes uzlabošanai, iespējamos draudus.

Ja kādā jautājumā vai kvalitātes aspektā eksperts nav kompetents, vērtējumu nesniedz.

Vērtēšanā tiek izmantoti šādi informācijas avoti:

Eiropas Savienības direktīvas un starptautiskie līgumi;

Latvijas Republikas likumi, Ministru kabineta noteikumi, prasības reglamentētajām profesijām;

atbilstošie valsts augstākās izglītības standarti un profesiju standarti profesionālajām studiju programmām;

Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (turpmāk – kvalitātes asociācija) izstrādātie "Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā" (turpmāk – vadlīnijas);

Izglītības kvalitātes dienesta vai citas pilnvarotas institūcijas apkopotie dati un rādītāji par augstskolu vai koledžu, ikgadējie pašnovērtējuma ziņojumi un tiem pievienotie dokumenti;

vizītes laikā iegūtā informācija.

Novērtēšanas skala

I. Studiju virziena vadība

1. Demokrātijas principu ievērošana studiju virziena vadīšanā, skaidri noteiktas administratīvā personāla, akadēmiskā personāla un studējošo savstarpējās attiecības.

2. Sadarbība ar citām augstskolām vai koledžām, zinātniskajām institūcijām, starptautiskajām organizācijām, akadēmiskā personāla un studējošo apmaiņa ar citām augstskolām vai koledžām ārzemēs un Latvijā.

(Vai studiju virzienā studējošiem ir iespējas apgūt atsevišķus studiju moduļus, studiju kursus vai iziet praksi (pilnībā vai daļēji) citu Latvijas augstskolu vai koledžu studiju programmās? Vai ir iespējas apgūt atsevišķus studiju moduļus, studiju kursus vai iziet praksi (pilnībā vai daļēji) citu ārvalstu augstskolu vai koledžu studiju programmās, piemēram, ir sadarbības līgumi par kopīgu studiju programmu vai studiju moduļu īstenošanu, par akadēmiskā personāla apmaiņu? Vai studiju virzienā tiek veidota (ir izveidota) vai ir plānots veidot kopīgu studiju programmu ar kādu no augstskolām vai koledžām Latvijā vai ārvalstīs? Vai akadēmiskā personāla angļu valodas vai citu svešvalodu zināšanas ir pietiekamā līmenī, lai varētu sagatavot un īstenot studiju programmu svešvalodā?)

II. Akadēmiskā personāla un studējošo zinātniskās pētniecības (radošais) darbs

3. Akadēmiskā personāla iesaistīšanās zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā, zinātniskās pētniecības darbu tematikas aktualitāte un saistība ar studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu saturu, pētniecības darbu publicēšana starptautiski pieejamos un recenzējamos izdevumos (izstādēs, skatēs, uzvedumos utml.) vai praktiskā izmantošana, iekļaušanās inovatīvā darbībā. Doktora studiju programmu (ja tās tiek īstenotas) sasaiste ar atbilstošiem grantiem vai projektiem.

4. Studējošo iesaistīšanās zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā, zinātniskās pētniecības darbu tematikas saistība ar studiju mērķiem un sagaidāmajiem studiju rezultātiem, studējošo iesaistīšanās nacionālos un starptautiskos pētnieciskos un radošos (mākslinieciskos) projektos.

(Vai ir nodrošināta studiju virzienam atbilstošo studiju programmu sasaiste ar zinātniskās pētniecības (radošo) darbu (studējošo iesaiste attiecīgās jomas zinātniskās pētniecības grantos, pētījumu programmās)? Vai studējošie ir iesaistīti zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā, vai zinātniskās pētniecības (radošo) darbu tematika ir aktuāla, saistīta ar reģiona interesēm, ar studiju virzienam atbilstošas studiju programmas saturu un nākotnes attīstību? Vai studējošo pētnieciskais (radošais) darbs tiek plānots un apmaksāts no augstskolas vai koledžas budžeta, vai tiek plānots finansējuma pieaugums jeb noteiktas finansiālas garantijas studējošo pētnieciskajām aktivitātēm? Vai studiju virzienam atbilstošas doktora studiju programmas (ja tiek īstenotas) ir saistītas ar atbilstošiem grantiem un (vai) projektiem?)

III. Studiju virziena resursi un nodrošinājums

5. Finanšu resursu nodrošinājums studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanas un studējošo pašpārvaldes darbības nodrošināšanai, akadēmiskā personāla pētnieciskās (radošās) darbības nodrošināšanai. Finanšu resursu izmantošanas kontrole.

(Vai augstskolas vai koledžas attīstības plānos ir iestrādāta perspektīva finanšu programma, notiek ikgadēja attīstības iespēju, akadēmisko resursu, materiāltehniskās bāzes, finanšu nodrošinājuma iekšējā pašnovērtēšana?)

6. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas un profesionalitātes atbilstība studiju virziena realizācijai.

(Vai notiek regulāra akadēmiskā personāla kvalifikācijas kontrole un paaugstināšana, regulāra akadēmiskā personāla attīstības politikas plānošana un īstenošana, tai skaitā atbilstoši reģiona vajadzībām?)

7. Studiju virziena metodiskais, informatīvais (tai skaitā bibliotēkas resursu) un materiāltehniskais nodrošinājums, tā atbilstība attiecīgās profesijas reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

(Vai studiju virziena nodrošinājums – infrastruktūra (specifiskas laboratorijas, iekārtas, studijas) un aprīkojums atbilst mūsdienu tehnoloģiju iespējām, tiek izmantoti datori, multimediji un internets? Vai telpas ir aprīkotas ar pietiekamu elektrības pieslēgumu, vietu skaitu studējošo portatīvajiem datoriem? Vai bibliotēku fondi, to aprīkojums un pakalpojumi nodrošina studiju rezultātu sasniegšanu un rada pozitīvu studiju vidi (tai skaitā bibliotēkas fondu nodrošinājums un pieejamība svešvalodās)? Vai ir pieejamas un tiek lietotas starptautiskās datubāzes, tai skaitā ārpus augstskolas vai koledžas telpām? Vai studiju virziena metodiskais, informatīvais (tai skaitā bibliotēkas resursu) un materiāltehniskais nodrošinājums atbilst attiecīgās profesijas reglamentējošo normatīvo aktu prasībām?)

IV. Kvalitātes nodrošinājums un garantijas

8. Ikgadēja studiju virziena pozitīvo un negatīvo iezīmju, izmaiņu, attīstības iespēju un plānu apspriešana, iekšējās pašnovērtēšanas un kvalitātes pilnveidošanas sistēmas nepārtraukta darbība. Iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstība kvalitātes asociācijas vadlīniju prasībām.

(Vai tiek regulāri pārskatītas vajadzības, mērķi un studiju rezultāti, studiju process, resursi un partnerattiecības, vadības sistēma?)

V. Noslēgums

9. Iepriekšējā studiju virziena akreditācijā (ja tāda ir bijusi) saņemto rekomendāciju un ieteikumu ieviešana

10. Ieteikumi

(Ieteicamie pasākumi un obligāti risināmie uzdevumi konstatēto trūkumu un nepilnību novēršanai studiju virziena pilnveidei un attīstībai)

11. Studiju virziena kopējais vērtējums punktos (no 9 līdz 36)

I. Mērķi un uzdevumi

1. Studiju programmas mērķu, uzdevumu un studiju rezultātu skaidrība, sasniedzamība un pārbaudāmība. Paredzēto studiju rezultātu saskaņotība ar studiju saturu un organizāciju. Studiju programmas satura un iegūstamā grāda, profesionālās kvalifikācijas vai grāda un profesionālās kvalifikācijas atbilstība studiju programmas nosaukumam.

(Vai atbilstošo ieinteresēto grupu vajadzības ir skaidri noteiktas? Vai atbilstošo ieinteresēto grupu pārstāvji piedalās mērķu veidošanā? Kādi standarti tiek izmantoti kā atskaites punkti izglītības mērķu noteikšanai?)

2. Studiju programmas atbilstība četriem galvenajiem augstākās izglītības mērķiem (personības, demokrātiskas sabiedrības un zinātnes attīstības uzdevumu risināšana, darba tirgus prasību apmierināšana). Studiju stratēģijas un mērķu savstarpējā saskaņotība studiju programmas ietvaros. Studiju nākotnes vīzija, studiju stratēģijas īstenošana, ņemot vērā studējošo, darba devēju un profesionālo organizāciju viedokli.

(Vai studiju programmas mērķi ir orientēti uz speciālista attīstību? Vai studiju programmas mērķi saskan ar augstskolas vai koledžas stratēģiju?)

II. Studiju saturs un organizācija

3. Studiju satura atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Studiju satura atbilstība iegūstamajam grādam, grādam un profesionālajai kvalifikācijai vai profesionālajai kvalifikācijai, kvalifikāciju ietvarstruktūras prasībām.

(Vai tiek izmantoti studiju moduļi un vai tie ir skaidri un saprotami? Vai tiek izmantota individuāla pieeja? Vai ir iespēja atzīt iepriekš iegūto neformālo izglītību un profesionālo pieredzi? Vai studiju programmas saturs un iegūstamais grāds, profesionālā kvalifikācija vai grāds un profesionālā kvalifikācija atbilst studiju programmas nosaukumam? Vai profesionālajās studiju programmās prakse ir saistīta un saturiski atbilst teorētiskajai daļai, studiju programmā ir iekļauta profesionālo iemaņu apgūšana?)

4. Studiju programmas un tās atsevišķu daļu saskaņotība ar Latvijas un Eiropas kopējās izglītības telpas veidošanas prasībām, tai skaitā studiju programmas salīdzinājums ar vismaz divām Eiropas Savienības dalībvalstu studiju programmām.

5. Akadēmiskā personāla kvalifikācija un profesionalitāte.

(Vai akadēmiskais personāls ir sagatavots nodrošināt studiju rezultātu sasniegšanu? Vai akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības (radošais) darbs ir saistīts ar docētajiem studiju kursiem? Vai akadēmiskais personāls piedalās savam virzienam atbilstošās starptautiskās zinātniskās konferencēs, t.sk. ārpus Latvijas, vai radošās aktivitātēs, iekļaujoties inovatīvā darbībā? Vai akadēmiskais personāls tiek efektīvi izmantots, lai īstenotu studiju programmu? Vai studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla profesionalitāte atbilst studiju programmas saturam?)

III. Studijas un zināšanu novērtēšana

6. Modernas studiju programmas īstenošanas metodes, studijās sagaidāmo studiju rezultātu skaidrs izklāsts, problēmu risināšana, datoru, multimediju un interneta izmantošana.

(Vai studiju programmas studiju metodes ir mūsdienīgas, vai ir pieejamas e-studijas (Moodle, Web CT un citas platformas)? Vai studijās sagaidāmie studiju rezultāti ir skaidri izklāstīti, praktiski tiek attīstītas arī problēmrisināšanas prasmes? Vai studējošajiem, kuri uzsāk studijas studiju programmā, ir atbilstošas zināšanas, prasmes un kompetence, lai sasniegtu plānotos studiju rezultātus paredzētajā laikā? Vai starprezultātu pārbaude studiju gaitā nodrošina studiju programmas studiju rezultātu sasniegšanu paredzētajā laikā?)

7. Palīdzība studējošajiem, akadēmiskā personāla konsultācijas, akadēmiskā vadība un studēšanas motivācijas paaugstināšana.

(Vai padomu un atbalsta studējošajiem apjoms ir pietiekams studiju rezultātu sasniegšanai? Vai studējošajiem tiek nodrošināta iespēja studēt mājās (piemēram, e-mācību līdzekļi, akadēmiskā personāla pieejamība ar e-pasta starpniecību)? Vai tiek nodrošināta palīdzība un akadēmiskā personāla konsultācijas studējošajiem, vai notiek starprezultātu pārbaude, lai studiju procesā nodrošinātu studiju programmas rezultātu sasniegšanu paredzētajā laikā un studēšanas motivācijas paaugstināšanu? Vai praktisko darbu, laboratorijas darbu un semināru darba īpatsvars ir atbilstošs studiju programmas mērķiem? Vai studiju programmā (ja tā ir profesionālā studiju programma) ir izveidota studiju programmas mērķiem atbilstoša prakses organizācija un vadīšana, prakses uzdevumi ir skaidri formulēti, instrukcijas un norādījumi ir pieejami un tiek kontrolēti? Vai studiju kursu vai studiju moduļu saturs ir atbilstošs studiju programmas mērķiem un uzdevumiem?)

8. Zināšanu, prasmju un kompetences novērtēšanas metožu objektivitāte un izmantošana studiju procesa pilnveidošanai (rakstveida eksāmenu rezultāti vai diplomdarbi, kuri jāizvērtē vizītes laikā). Studējošā sasniegumu vērtēšanas standartu un noteikumu skaidrība un pieejamība. Eksperta vai novērtēšanas komisijas (vizītes laikā) izvērtētā studējošo sasniegumu līmeņa salīdzinājums ar studiju procesam noteikto studējošo sasniegumu līmeni.

(Vai eksāmeni, projekti, un citas novērtēšanas metodes ir izveidotas tā, lai varētu izvērtēt studējošo sasniegto studiju rezultātu apgūšanas pakāpi? Vai studējošo sasniegumu vērtēšanas standarti, noteikumi un prasības ir skaidras un pieejamas? Vai zināšanu, prasmju, kompetences (studiju procesā iegūto spēju veikt noteiktus uzdevumus) novērtēšanas metodes ir objektīvas, saistītas ar studiju rezultātiem un darba tirgus mainīgajām prasībām?)

IV. Kvalitātes nodrošinājums un garantijas

9. Absolventu iespējas (nākotnes perspektīvas) veiksmīgi iekārtoties darbā atbilstoši iegūtajam grādam vai profesionālajai kvalifikācijai.

10. Studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas gadījumā, ja tiek likvidēta vai reorganizēta studiju programma vai notiek citas izmaiņas.

(Vai tiek analizēti studējošo un absolventu sasniegumi, mācīšanas process ar mērķi atbalstīt nepārtrauktu studiju programmas pilnveidošanu? Vai ir nodrošinātas studiju turpināšanas iespējas un vai ir finansiālās garantijas studiju programmas likvidācijas, reorganizācijas vai citu izmaiņu gadījumā?)

V. Noslēgums

11. Iepriekšējā studiju virziena akreditācijā (ja tāda ir bijusi) saņemto rekomendāciju un ieteikumu ieviešana.

12. Studiju programmas stiprās un vājās puses.

13. Eksperta vai novērtēšanas komisijas ieteikumi.

(Ieteicamie pasākumi un obligāti risināmie uzdevumi konstatēto trūkumu un nepilnību novēršanai, studiju programmas pilnveidei un attīstībai)

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

8.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 25.septembra
noteikumiem Nr.668

(lielais Latvijas valsts ģerbonis)

Studiju virziena akreditācijas lapa

Rīgā

un studiju virzienam atbilstošās
studiju virziena akreditācijas lapas Nr._____ pielikumā
norādītās studiju programmas un
piešķirt atbilstošus grādus, grādus un profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas

Akreditēts līdz _____.gada _____._____________.

Pamatojums:

Studiju akreditācijas komisijas sēdes ___.gada__.________ lēmums Nr.___

akreditācijas lapai Nr.____

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis