Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 11.Saeimas rudens sesijas piecpadsmitā sēde 2012.gada 29.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 29.novembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 29.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Būvniecības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 29.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Ņikiforova un Rubika iesniegto likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mēs esam sagatavojuši un iesnieguši šo un arī vēl deviņus nākamos likumprojektus, kuri skar valsts amatpersonu imunitāti. Minētie likumprojekti ir izstrādāti, ņemot vērā savstarpējās attiecības starp tiesu varu, izpildvaru un arī likumdošanas varu. Saeimas Juridiskajā komisijā iepriekš tika iesniegts likumprojekts attiecībā uz Saeimas deputātu imunitāti, bet, mūsu skatījumā, tas lielā mērā nav pilnīgs, jo ir nepieciešams plašs skatījums attiecībā uz imunitātes sistēmu kopumā, ņemot vērā to imunitātes apjomu, kāds ir gan prokuratūras, gan tiesu, gan tiesībsargam, gan arī Ministru kabineta locekļiem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem.

Šajā brīdī pastāvošā situācija liecina par to, ka imunitātes apjoms atsevišķām amatpersonu kategorijām ir dažāds. Tā, piemēram, imunitātes nav Valsts prezidentam, Ministru kabineta locekļiem, nav arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem. Administratīvās imunitātes nav Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām. Turpretī Saeimas deputātu un tiesībsarga imunitāte atšķiras vien ar procesuālo kārtību, jo Saeimai ir jādod sava piekrišana konkrētā deputāta izdošanai administratīvajai sodīšanai. Tādām valsts amatpersonām kā prokuroriem, tiesnešiem un valsts drošības iestāžu darbiniekiem imunitāte ir pilnīga un nostiprināta ar materiālajām normām, kas faktiski liedz minēto amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības, vispār piemērojot vien disciplināro atbildību.

Par pamatu minēto grozījumu iesniegšanai kalpo Lietuvas Konstitucionālās tiesas pagājušā gada spriedums, kurā ir atzīts, ka administratīvajai imunitātei attiecībā uz policijas amatpersonām nav nekāda attaisnojuma tiesiskā un demokrātiskā sabiedrībā, un tas faktiski liedz iespēju šīs personas saukt pie juridiskās atbildības apstākļos, kad persona izdara jebkuru administratīvu pārkāpumu.

Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai ir atzīts, ka administratīvo pārkāpumu lietas ir mazās krimināllietas un ka personas nesaukšana pie šāda veida atbildības ir valsts iekšējās politikas jautājums, tomēr jāņem vērā arī attaisnojums un pastāvošie kritēriji, lai personām noteiktos apstākļos piešķirtu privilēģijas, lai viņas netiktu sauktas pie administratīvās atbildības.

Es aicinu kolēģus atbalstīt šo un arī nākamos priekšlikumus un to nodošanu Juridiskajai komisijai, lai Juridiskā komisija varētu pilnā apjomā izvērtēt šā institūta darbību un ietekmi.

Tāpat mēs ierosinām grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un iestrādāt normu, ka gadījumā, ja pārkāpumu ir izdarījusi valsts amatpersona, tad pienākums tai personai, kura valsts amatpersonai piemēro administratīvo sodu, ir arī paziņot padotības ministrijas kompetentām amatpersonām, ka persona ir saukta pie administratīvās atbildības.

Līdzīgs regulējums jau uz šo brīdi darbojas attiecībā uz Saeimas deputātiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir mājaslapas, kurās tiek publicēta informācija par tām amatpersonām, kuras izdarījušas pārkāpumus.

Mēs ierosinām šo sistēmu harmonizēt un piedāvājam risinājumu, lai sabiedrībai būtu informācija par tām amatpersonām, kuras ir izdarījušas administratīvos pārkāpumus.

Es aicinu šo un arī citus mūsu iesniegtos likumprojektus, kuri skatāmi vienotā paketē, nodot izskatīšanai Juridiskajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Ņikiforova un Rubika iesniegto likumprojektu "Grozījums Tiesībsarga likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Ņikiforova un Rubika iesniegto likumprojektu "Grozījumi Satversmes tiesas likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Ņikiforova un Rubika iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Ņikiforova un Rubika iesniegto likumprojektu "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Ņikiforova un Rubika iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Ņikiforova un Rubika iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Ņikiforova un Rubika iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mūsu kolēģi no "Saskaņas Centra" ir ierosinājuši grozījumu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Proti, mūsu kolēģi ierosina no šī likuma svītrot 31.pantu.

Cienījamie kolēģi, es gribētu mazliet sīkāk paskaidrot, kas tad ir teikts šī likuma 31.pantā. Šim likumam 31.pantu Saeima pievienoja 2012.gada vasarā ar nolūku, lai valsts amatpersonu, tiesnešu un citu amatpersonu administratīvie pārkāpumi tiktu publiskoti; lai šos administratīvos pārkāpumus publiskotu iestādes, kuras lemj par administratīvo pārkāpumu lietām un pieņem lēmumus šajās lietās.

Šis priekšlikums tika virzīts Korupcijas novēršanas apakškomisijā jeb tā dēvētajā Pretkorupcijas apakškomisijā, un Pretkorupcijas apakškomisijas deputāti atbalstīja šo priekšlikumu. Tas tika virzīts pēc frakcijas VIENOTĪBA deputāta Alekseja Loskutova rosinājuma. Pēc tam šo priekšlikumu atbalstīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Jau šī gada vasarā šis priekšlikums guva ļoti pozitīvu rezonansi, un vairāki žurnālisti izteicās, ka viņu darbā tas ļoti palīdz, jo viņi var redzēt un zināt, kur un kādā veidā tiek publiskoti šo amatpersonu, tiesnešu un citu amatpersonu administratīvie pārkāpumi.

Šobrīd mūsu "Saskaņas Centra" kolēģi mums ir piedāvājuši kopēju procesu, kādā veidā koriģēt administratīvās atbildības normas dažādos likumos, un arī piedāvājuši iespēju publiskot šos pārkāpumus atbilstoši Administratīvā procesa likuma noteiktajai kārtībai.

Cienījamie kolēģi! Mēs vakar VIENOTĪBAS frakcijā sīki izdiskutējām šo piedāvājumu attiecībā uz interešu konflikta novēršanas likumu un vienojāmies, ka mēs atbalstīsim šī likumprojekta nodošanu komisijai. Tomēr es jums gribu atgādināt, ka mūsu kolēģi no "Saskaņas Centra" ne vienmēr ir ieturējuši ļoti konsekventu nostāju šajos administratīvās atbildības jautājumos. Tā, piemēram, šā gada 20.jūnijā mēs Saeimā balsojām par to, vai nodot komisijām grozījumus Satversmē (No zāles dep. I.Klementjevs: "Par likumprojektu!"), kas paredzētu tieši atteikšanos no deputāta imunitātes pret administratīvo atbildību. "Par" nodošanu komisijām nebalsoja neviens "Saskaņas Centra" deputāts.

Cienījamie kolēģi! Mēs VIENOTĪBAS frakcijā izdiskutējām, ka, lai gan "Saskaņas Centra" deputāti mēdz mainīt savu pozīciju acīmredzot vienreiz pusgadā, mēs tomēr atbalstīsim šī likumprojekta nodošanu komisijai, jo mēs tomēr uzskatām, ka šī ir ļoti svarīga norma, ka sabiedrībai un medijiem ir tiesības zināt par valsts amatpersonu pārkāpumiem, taču, ja mūsu kolēģi no "Saskaņas Centra" nebūs darījuši visu, lai panāktu to, ka ir vienots regulējums amatpersonu administratīvo pārkāpumu publiskošanai, tad pirmajā lasījumā mēs šo likumprojektu neatbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Vai tad viņa runāja "pret"?!")

A.Elksniņš (SC). (No zāles: "Runā "pret"!")

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es tiešām nesaprotu, kādēļ Čigānes kundze attiecībā uz šo mūsu ierosinājumu un arī iepriekšējo... uz iepriekš neesošiem iebildumiem pret to, ka mūsu pakete, kura sastāv no desmit likumprojektiem, ir virzāma izskatīšanai Juridiskajā komisijā, pēkšņi sāk apelēt pie kaut kādiem viņai esošiem aizvainojumiem par "Saskaņas Centra" iepriekšējo pozīciju.

Es neiedziļināšos un varbūt necentīšos būt politiski nekorekts attiecībā uz jums šajā situācijā un pieminēt, kā vienā vai otrā situācijā rīkojāties jūs un kāpēc mēs šajā situācijā rīkojamies tā vai citādi. Situācija konkrētajā gadījumā ir ļoti vienkārša. Imunitātes jautājums jūsu iepriekš iesniegtajos grozījumos Latvijas Republikas Satversmē, pavisam godīgi runājot, ir izstrādāts nepilnīgi. Nepilnīgi kāpēc? Tāpēc, ka valstī nepastāv tikai likumdošanas vara. Vienlaicīgi ir arī tiesu vara un izpildvara. Imunitātes kā institūta jautājums ir jāskata lielā mērā kompleksi, it īpaši ņemot vērā savstarpējās attiecības starp likumdošanas, tiesu un arī izpildvaru.

Vienīgais mūsu aicinājums attiecībā uz minēto likumprojektu ir nodot to Juridiskajai komisijai, kurā tas tiktu apspriests. Vēl jo vairāk! Piedāvājot svītrot no likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" šo normu, kura ir attiecināma un kuru izpilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tikai attiecībā uz šīs iestādes kompetencē esošām lietām, mēs piedāvājam to loģiski attiecināt uz visiem un vispārinot iestrādāt mehānismu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ka par ikvienu administratīvo pārkāpumu būs jāinformē sabiedrība – un ne tikai par to, kas attiecas uz interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, jo secinājums... slēdziens attiecībā uz personas atrašanos interešu konfliktā ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa jautājums.

Un es tiešām lūgtu atturēties no savstarpējiem pārmetumiem šajā situācijā un mūsu priekšlikumu skatīt kompleksi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas nav balsojums par likumprojektu galīgajā lasījumā, lai jau rītdien vai parīt šis grozījums stātos spēkā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies, Elksniņa kungs! Tas būs balsojums par likumprojekta nodošanu komisijai.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Ņikiforova un Rubika iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: "Nav!", "Super!...", dep. J.Urbanovičs: "Neviens nebija "pret"!", dep. V.Agešins: "Pārkāpts...") Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Paldies, likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Ņikiforova un Rubika iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Es vēlos pateikties par milzīgo darbu, par visiem šiem šodien nododamajiem likumprojektiem, kas tik tiešām ir skatāmi kopsakarā. Un mēs tiešām varam pateikties Elksniņa kungam, kurš, visticamāk, no šiem pieciem deputātiem ir bijis visaktīvākais šo likumprojektu sagatavošanā, par to, ka mēs tiešām šobrīd varam skatīt jautājumu par imunitāti kopā ar jautājumu arī par citu augstu amatpersonu imunitāti. Viens no iebildumiem, ko viņš minēja iepriekš Juridiskās komisijas izveidotajā darba grupā par Satversmes grozījumiem, bija tas, ka šim jautājumam likumdevējs nav vēl ķēries klāt. Un tādējādi nu šis lielais mājasdarbs, kurš ir sagatavots, mums ļaus tik tiešām šo jautājumu skatīt kontekstā un atbildīgi arī to risināt.

Taču kāpēc es runāju "pret" un kāpēc es neesmu gatava šodien atbalstīt sagatavotos Satversmes grozījumus?

Man gluži vienkārši šķiet, ka visā šajā lielajā darba dunā Elksniņa kungs ir aizmirsis, ka Satversmes grozījumi jau komisijām ir nodoti. Un, manuprāt, ņemot vērā to, ka četri Satversmes grozījumi jau ir iegūlušies Juridiskās komisijas darba kārtībā, nebūtu nepieciešams nodot vēl piekto. Vēl jo vairāk tādēļ, ka... Tā kā ir ierosināts grozīt Satversmes 29.pantu, vēlos atgādināt, ka esam Juridiskajai komisijai nodevuši likumprojektu, kurš ierosina grozīt gan 29.pantu, gan 30.pantu – tie abi ir panti, kuri Satversmē regulē deputātu imunitāti. Un līdz ar to, ja ir kādi priekšlikumi, tad varbūt mēs varētu šo likumprojektu virzīt – virzīt šeit, Saeimas sēdē, pirmajam lasījumam, un tad arī deputāti varēs iesniegt savus priekšlikumus par grozījumiem 29.pantā, kurš arī ir atvērts.

Tagad mazliet par būtību.

Tā lielākā atšķirība... šodien, kad tiešām tas labais darbs tiek darīts, kad mēs runājam par imunitātes samazināšanu, tomēr ar nožēlu jākonstatē, ka tā lielākā atšķirība iesniegtajā likumprojektā ir tāda, ka tā imunitāte tomēr netiek samazināta pietiekami. Šeit runa ir par nu jau folklorizējušos kratīšanu. Satversmes grozījumu darba grupā 10.Saeimā tika skatīti... Pēc deputāta Aināra Šlesera neizdošanas kratīšanai un visiem šiem attiecīgi sekojušajiem notikumiem tika izstrādāti grozījumi... no Juridiskās komisijas puses tika iesniegts alternatīvs likumprojekts, kuru toreiz atbalstīja arī "Saskaņas Centrs" un kurā bija runa par to, ka kratīšana tiesiskā valstī, demokrātiskā valstī tik tiešām nav tā kriminālprocesuālā darbība, kuru vajadzētu divas dienas iepriekš plaši iztirzāt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lai pēc tam šeit, Saeimā, nobalsotu. Jo gluži vienkārši zūd tās jēga, un mēs izskatāmies smieklīgi uz citu Eiropas valstu fona. Par to mums atgādināja arī Eiropas Padomes ģenerālsekretārs vizītē šogad rudenī; tajā piedalījās gan Cileviča kungs, gan Sakovska kungs, kuri ļoti aktīvi darbojas arī Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā, kur jūs viņus no savas frakcijas esat izvirzījuši. Viņi arī var to apliecināt, ka... nu, mēs izskatāmies tiešām smieklīgi ar to, ka mēs slēpjamies aiz šīm imunitātēm.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka mēs tik tiešām šajā Satversmes grozījumu darba grupā esam noskaņoti strādāt, mēs esam aicinājuši jau līdz šim visus konstitucionālo tiesību ekspertus, esam vētījuši visus piedāvājumus, un ir sagatavota, manuprāt, ļoti laba redakcija. Līdz ar to es tomēr vairāk paļaujos uz šo ekspertu apspriesto redakciju, nevis uz piecu deputātu iesniegumu saistībā ar priekšlikumiem Satversmē, jo par grozījumiem Satversmē ir jānobalso divām trešdaļām Saeimas deputātu.

Tāpēc, godātie kolēģi, varbūt tiešām netaisīsim tikai publisko attiecību akciju par to, ka mums ir jauni grozījumi Satversmē par imunitātes samazināšanu, bet tiešām strādāsim pie imunitātes samazināšanas, lai likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" virzītos uz priekšu. Un, kā jau minēju, es aicinu iesniedzējus un viņu frakciju, tāpat arī citus, kuri vēlētos šodien atbalstīt šī visnotaļ nozīmīgā jautājuma nodošanu komisijām, pievērsties tam likumprojektam "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas komisijā jau ir. Un es ar prieku sagaidu, ka mēs šeit varēsim to pieņemt pirmajā lasījumā un tad, iespējams, arī debatēt, ja Elksniņa kungs mūs pārliecinās par to, ka kratīšanas imunitātei Satversmē tomēr ir jābūt.

Paldies. Aicinu balsot "pret"! (Frakcija VIENOTĪBA un RP frakcija aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Man tiešām ir prieks par pateicības vārdiem no Lībiņas-Egneres kundzes attiecībā uz mūsu ieguldīto darbu šajā jautājumā, bet, kā zināms, tad viena darvas karote var šo medus mucu sabojāt. Un acīmredzot par šiem jautājumiem ir jādiskutē mazliet detalizētāk.

Pirmkārt, man ir jāatgādina vēlreiz, ka ir iesniegta likumdošanas pakete ar veseliem desmit likumprojektiem, kuri kompleksi skar valsts amatpersonu imunitātes jautājumu. Protams, Reformu partija politikā ir iegājusi saistībā ar Šlesera kratīšanas lietu, un acīmredzot šis jautājums tiešām šai politiskajai frakcijai ir svarīgs, it īpaši apstākļos, ka viņiem laikam gribas tomēr vienu vai otru pakratīt.

Attiecībā uz Eiropas Savienības ģenerālsekretāra iebildumiem par to, ka mums nav jāskata šis jautājums un ir jāatsakās vispār no Saeimas deputāta imunitātes. Es varbūt atgādināšu pagājušā gada Saeimas balsojumu un arī "Saskaņas Centra" piedāvājumu vispār atteikties no jebkādas imunitātes Saeimas deputātiem. Saeimā šis mūsu priekšlikums atbalstu nav guvis. Tajā pašā laikā, protams, zinot tos centienus, ka mūsu iekšējā politika ir pakļauta tiem nostādījumiem, kurus mēs saņemam no ārpuses, es ieteiktu Eiropas Savienības ģenerālsekretāram šādus pārmetumus attiecībā uz valsts amatpersonu imunitātes apjomu attiecībā uz krimināllietām varbūt izteikt Vācijas kanclerei Merkeles kundzei attiecībā uz Vācijas Bundestāga deputātu imunitātes apjomu. Identiskus pārmetumus viņš varētu izteikt arī, pieņemsim, Austrijas, Francijas un arī Itālijas parlamentam. Tās ir četras valstis, kuru parlamentu deputātu imunitātes apjomu esmu izpētījis, un materiāli par to ir Saeimas Juridiskās komisijas rīcībā. Un jūs, Lībiņas-Egneres kundze, bijāt starp tiem deputātiem, kuri ir iepazinušies, kāds ir deputātu imunitātes apjoms citās valstīs. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, attiecībā uz minētā likumprojekta nevirzīšanu izskatīšanai Juridiskajā komisijā, jo tur jau ir līdzīgs likumprojekts attiecībā uz Saeimas deputāta imunitāti. Protams, tas ir, un arī savā pirmajā uzstāšanās reizē es norādīju, ka šāds likumprojekts tur tiešām ir, bet, neskatoties uz tā esamību, Juridiskās komisijas sēdēs tas netiek skatīts. Tas ir otrs.

Treškārt, arī anotācija par šo likumprojektu ir citādāka, un to jūs, Lībiņas-Egneres kundze, attaisnojat ar saviem populistiskajiem mērķiem vienīgi attiecībā uz Saeimas deputātiem. Es tiešām aicinu parlamentu nepakļauties šāda veida provokācijai, ko īsteno Lībiņas-Egneres kundze, un tiešām būt atbildīgiem par likumprojekta izstrādes gaitu, nodot komisijām kopsakarā visus likumprojektus, kurus arī mēs esam izstrādājuši, nevis tagad, pastāvot apstākļiem, kad viņi paši atzīst, ka viņu iepriekšējie, sākotnējie, priekšlikumi attiecībā uz imunitātes jautājumu bija nepilnīgi, tagad saistībā ar "Saskaņas Centra" juristu ieguldīto darbu censties šī jautājuma sakarā plūkt kaut kādus laurus. Es tiešām, godājamie deputāti, aicinu būt atbildīgiem un šo priekšlikumu nodot Juridiskajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis "par", viens – "pret". Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Ņikiforova un Rubika iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā! Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 51, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Ņikiforova un Rubika iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu "Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Ilmārs Latkovskis.

I.Latkovskis (VL–TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Daži apsvērumi par likumprojektu "Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu".

Atļaušos atgādināt vienu vēsturisku patiesību vai apgalvojumu: latvieši ir bijuši labi karavīri, bet slikti politiķi. Varbūt tas zināmā mērā izskaidro neveiksmes ar līdzīgiem likumprojektiem līdz šim. Un šoreiz ir mēģinājums veidot kaut ko nedaudz atšķirīgu. Līdz šim ir bijusi izteikta pretnostatījuma politika, taču šobrīd ir mēģinājums iet tomēr uz sadarbības politiku. Līdz šim šie likumprojekti ir tikuši iesniegti no viena politiskā spēka, turpretim šoreiz bija Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā mēģinājums veidot kompromisa... starta variantu. Pie tā ir strādājuši visu frakciju deputāti. Dažas domstarpības ir palikušas, bet tas tomēr vairs nav pretnostatījums.

Līdz šim attiecībā uz Otrā pasaules kara cīnītājiem mēs uzsvērām, ka viņi ir bijuši izteikti "par" vai "pret" cīnītāji, un to mēs neapšaubām arī šodien. Bet svarīgi ir arī skatīties uz viņiem tomēr kā uz upuriem, uz vēsturisko notikumu upuriem: šie jaunie puiši, brašie latviešu karavīri, kļuva par... it īpaši kara otrajā daļā... kļuva vienkārši par lielgabalu gaļu, un tiem, kuri izdzīvoja, turpmākā dzīve ļoti stipri no tā tika ietekmēta un, var teikt, arī samaitāta. Jo arī atjaunotās valsts laikā viņi ir bijuši "neērtie" cilvēki – vai nu fašisti, vai okupanti –, par kuriem runāt nav ērti un nav izdevīgi, jo, kaut arī mēs paši kaut ko saprotam, citi mūs nesapratīs starptautiski, un labāk ir bijis viņus vienmēr nobīdīt malā. Un dažkārt ir pārmetumi, ka viņus izmanto galējo kaut kādu flangu politiķi, taču tie ir vienīgie, kuri varbūt par viņiem ir interesējušies... varbūt no savas politiskās, tā teikt, nišas skatījuma... bet viņi ir centušies izrādīt uzmanību.

Un tāpēc mans aicinājums ir līdzsvaroti, pragmatiski un mierīgi, maksimāli mēģinot atteikties no ideoloģiskiem... no emocionāli ideoloģiskiem apsvērumiem, jo likumprojekts ir ļoti pragmatisks, ne tik daudz skatīties pagātnē, kuru mēs nedrīkstam aizmirst, bet arī neaizmirst par nākotni un virzīt atbildīgajai likumdošanas komisijai šo likumprojektu, jo karavīri gaida. Viņi vairs nekaro, bet gaida, ka latvieši beidzot būs arī labi politiķi, un tāpēc es aicinu šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Cienītā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas! Kungi! Ko mēs gaidām no likumprojekta, kura mērķis ir atbalstīt Otrā pasaules kara veterānus? Materiālu atbalstu tiem Latvijā dzīvojošiem pensionāriem, kuri kara laikā kļuva par kaujiniekiem! Ja pieļautu, ka visjaunākajam no viņiem 1945.gadā apritēja 17 gadu, tad šogad šie bijušie karavīri ir 84 gadus veci vai pat vecāki.

Kas būtu jādara, lai savā sirmajā vecumā viņi nejustos pamesti un vientuļi, lai gadu nasta viņiem neliktos pārāk smaga? Atbilde, manuprāt, ir vienkārša: miers, pārticība, pieejama un ātra veselības aprūpe, dzīves komforts. Tas ir tas optimālais, ko mēs sirmgalvjiem, kara dalībniekiem, varam nodrošināt šodien.

Kas ir Otrā pasaules kara veterāni? Cik daudz ir tādu starp mums? Sarunās ar Otrā pasaules kara veterānu biedrības vadītājiem mēs uzzinājām, ka Latvijā mīt 3 tūkstoši 378 bijušie Sarkanās armijas karavīri un partizāni, kas piedalījās karā Padomju Savienības pusē.

Pieļauju, ka Latviešu leģiona veterānu skaits ir līdzīgs nosauktajam, tātad ap 7 tūkstošiem cilvēku visā Latvijā.

Likumprojektam ir jāattiecas uz viņiem visiem, izņemot tos, kuri bija sodīti par tīšiem smagiem noziegumiem un nav reabilitēti.

Tagad jautājums: vai mums, jaunajiem un veselīgajiem, būtu svarīgi, kurā frontes pusē karoja šie kareivji? Vai nav tā, ka mēs, mēģinot pacelt savus ideoloģiskos un partijiskos karogus pēc iespējas augstāk, izmantojam kara veterānu vajadzības savos nolūkos un viņi kļūst par mūsu cīņas gūstekņiem? Uzskatu, ka tieši tā arī notiek.

Šis likumprojekts būtu jāskata vienīgi no šāda viedokļa. Likuma mērķim ir jābūt pilnībā humānam, iekļaujot tajā pēc iespējas lielāku kara veterānu skaitu ar nodomu nevienu neaizmirst. Taču likumprojekts ar katru nākamo pantu ierobežo to kara dalībnieku skaitu, kuriem tas tiks piemērots. Jau likumprojekta virsraksts izslēdz no kara veterāniem partizānus un pagrīdniekus, jo attiecas tikai uz mobilizētām personām.

Likumprojekta 1.pants par kara veterāniem dēvē tikai tos, kuri prettiesiski tika mobilizēti karojošo valstu militārajos formējumos. Prettiesiski – likuma izpratnē. Tātad Sarkanās armijas latviešu strēlnieku divīziju karavīri tiks mākslīgi nostādīti izvēles priekšā, proti, vai viņi uzskata sevi par prettiesiski mobilizētiem vai ne.

Pārējos Sarkanās armijas veterānus likums uzskata par tiesiski iesauktiem armijā, un līdz ar to likums netiks piemērots attiecībā uz viņiem vispār, kaut arī viņi dzīvo Latvijā un ir Latvijai piederīgi. Nevar tikt atzīti saskaņā ar likumu par kara veterāniem arī tie, kuri iestājās karaspēkos brīvprātīgi, jo tomēr Hitlera armijas uzbrukums Padomju Savienībai bija uzbrukums viņu dzimtenei.

Nākamie panti sašaurina kara dalībnieka statusu vēl vairāk. Par kara dalībniekiem faktiski nevar tikt atzīti Latvijas Republikas nepilsoņi. Paliek atklāts arī jautājums, vai izlūkdienestu, tajā skaitā kara izlūkdienestu, struktūru darbiniekiem ar šo likumprojektu arī būs liegts kara dalībnieka statuss.

Tātad kādu rezultātu iegūstam, piemērojot šo likumu?

Netiek pilnībā sasniegts likuma leģitīmais mērķis – atbalsts kara dalībniekiem, bet jaunās tiesiskās normas viņus vēl vairāk šķeļ, nevis saliedē un vēl vairāk vairo rūgtumu sabiedrībā.

Es pazīstu deputātus un sabiedrībā aktīvus pilsoņus, kuri patiesi, neliekuļoti cerēja, ka ar jauno likumprojektu varēs veicināt sabiedrības saliedētību. Tāpat cienu Valsts prezidenta nodomu sekmēt sabiedrības saliedēšanu. No sirds vēlos, lai viņiem, tāpat kā mums visiem šeit, rokas nenolaistos šajā darbā. Tomēr šis skatāmais projekts ir neveiksmīgs un to grūti pilnveidot.

Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcija to atbalstīt nevar.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Sabiedrības saliedētības komisijas izstrādāto likumprojektu "Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu" nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 22, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Saeimas Prezidijs bija saņēmis deputāta Ivara Zariņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 20.novembra līdz 23.novembrim. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs bija saņēmis deputāta Vitālija Orlova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21. un 22.novembrī. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs bija saņēmis deputāta Jāņa Lāčplēša iesniegumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 27.novembra līdz 29.novembrim. Arī šis atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs bija saņēmis deputāta Ingmāra Čaklā iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6.decembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Ingmāram Čaklajam šā gada 6.decembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Civillikumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Mēs šodien trešajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Civillikumā". Šie grozījumi ir ļoti apjomīgi, un darbs pie tiem Juridiskajā komisijā ir noritējis teju vai visu šo Saeimas sasaukuma laiku.

Un tagad par katru no priekšlikumiem pēc būtības.

1. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. – tieslietu ministra priekšlikums, kas ir terminoloģiska rakstura. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5.priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 6. – tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, ka novecojušais termins "miesīgais tēvs" tiek aizstāts ar terminu "bioloģiskais tēvs", kas tālāk tiek lietots visā likumā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. – deputātes Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas pēc būtības ir saistīts ar to pašu iepriekšējo, ministra, priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 9. – deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. – deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 11. – deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 12. – atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kurā ir iekļauts gan tieslietu ministra priekšlikums, gan arī Lībiņas-Egneres priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas paredz piešķirt personai, kura sevi uzskata par bioloģisko tēvu, tiesības apstrīdēt paternitātes atzīšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. – deputātes Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15.priekšlikums ir atsaukts.

16. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 19. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 20. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 21. – tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, ka aizgādnību nodibināt varēs arī veselības traucējumu gadījumos pēc tādiem pašiem noteikumiem, kā tas ir paredzēts garīga rakstura traucējumu gadījumos, un tas pēc tam ir labots visā likumprojektā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 22. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz pienākumu aizgādnim, pildot aizgādņa pienākumus, noskaidrot aizgādnībā esošās personas viedokli un rīkoties personas interesēs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka aizgādnībā esošai personai domstarpības ar aizgādni vispirms izšķir bāriņtiesa un pēc tam – tiesa. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 24. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 25. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 26. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 27. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 28. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 29. – Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 30. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 31. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 33. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē aizgādņa pienākumu nodrošināt aizgādnībā esošās personas kopšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 34. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 35. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 36. – tieslietu ministra priekšlikums, kurš precizē spriedumu rīcībspējas ierobežošanas lietās darbības termiņu un konkretizē, ka šāds rīcībspējas ierobežojums ir jāpārskata ne retāk kā reizi septiņos gados. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 37. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 38. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt Civillikumu ar jaunu tiesisko regulējumu – pagaidu aizgādnību, kas paredzēts, lai steidzīgos gadījumos būtu iespējams personai nodibināt aizgādnību un atrisināt neatliekamus personas interešu aizsardzības jautājumus, tajā pašā laikā neierobežojot personas rīcībspēju. Arī Civilprocesa likumā ir paredzēta paātrināta lietas izskatīšana, kā arī ierobežots tiesas nolēmuma spēkā esamības termiņš. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 39. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 40. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka gadījumos, kad rīcībspēja ierobežota izšķērdīgas vai izlaidīgas dzīves dēļ, ierobežojuma apjoms ir nosakāms tādā veidā, lai aizgādnis var rīkoties patstāvīgi vai kopā ar pašu personu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 41. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 42. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Sēdes vadītāja. 43. – tieslietu ministra priekšlikums. Arīdzan atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 44. – tieslietu ministra terminoloģiska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 45. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 46. – arīdzan tieslietu ministra terminoloģiska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 47. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 48. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 49. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 50. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 51. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 52. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 53. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 54. – deputāta Naudiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Sākot savu uzstāšanos, vēlos atgādināt to, kas ir noteikts Civillikuma 1710. un 1712.pantā. Proti: "Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku." To nosaka Civillikuma 1710.pants. Savukārt Civillikuma 1712.pants nosaka: "Galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku."

2011.gada 27.aprīlī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta kādā lietā... lietā Nr.SKC-86/2011 tika norādīts uz iespējamiem izņēmumiem no galvojuma akcesoritātes principa. Acīmredzot arī šajā spriedumā izteikto atziņu rezultātā radās deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums par grozījumiem Civillikumā. (Zālē pieaudzis troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, pārstājiet sarunāties!

Paldies.

G.Bērziņš. Paldies.

Saeimas Juridiskajā komisijā, izskatot šo priekšlikumu 2012.gada 3.oktobrī, tika uzaicināts arī senators Laviņš, kurš pauda šādu viedokli: "[..] mēs apspriedām Civillietu departamenta senatoru sanāksmē šo priekšlikumu, un dominēja viedoklis, ka nebūt nav nepieciešams Civillikumu papildināt ar šādu normu. Jo attiecībā uz juridiskajām personām ir pieminētais Senāta spriedums, kas ievieš skaidrību attiecībā uz to, ka galvojuma akcesorajai dabai ir jāatkāpjas no institūta mērķa; tas ir attiecībā uz juridiskajām personām. Savukārt attiecībā uz fiziskajām personām man šķiet, ka šis būtu gadījums, kad tiesu prakse varētu šo jautājumu risināt caur tulkošanu – Maksātnespējas likuma normu, kurā ir paredzēta fiziskajām personām šī īpašā procedūra (saistību dzēšanas procedūra) maksātnespējas procesa ietvaros. Tad šī likuma norma, iespējams, izbeidz galveno saistību, un varētu, iespējams, izsecināt, ka beidzas arī galvojums."

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis šajā sakarā izteicās šādi: "[..] Arī Tieslietu ministrija uzskata, ka nav nepieciešami šādi grozījumi, vismaz šādā redakcijā [..]. Mēs uzskatām, ka Civillikuma 1710.pants un 1712.pants ir aptveroši un pietiekami izsmeļoši. Šeit nebūtu nepieciešamības neko papildināt. Saistībā ar 2011.gada 27.aprīļa Senāta spriedumu, kas acīmredzot ir bijis par pamatu iesniedzēja bažām [..], jāatzīst, ka spriedumā nav runa par fiziskām personām. [..] Grozījumi šeit pēc būtības nav nepieciešami. Likumdevējs ir pateicis savu gribu, ka galvojums kā akcesora saistība izbeidzas noteiktajos gadījumos. Vienīgi ir vērts nonākt diskusijas rezultātā pie skaidrības, ko likumdevējs ir domājis attiecībā uz juridisko personu maksātnespējas procesa izbeigšanās sekām, bet negrozīt Civillikumu."

Arī tieslietu ministrs savā vēstulē Juridiskajai komisijai norāda uz sekojošo: "Tieslietu ministrija izprot, ka augstākminētā priekšlikuma pamatā varētu būt Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 27.aprīļa sprieduma lietā SKC-86/2011 norādītais secinājums. Tomēr jāņem vērā, ka Senāts pie šāda secinājuma nonācis, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus. Tieslietu ministrijas ieskatā, minētajā priekšlikumā ietverto jautājumu pēc būtības jau risina Civillikuma 1710. un 1712.pants. Šajā pantā paredzētie galvojuma izbeigšanās pamati paredz, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību vai notikumu, kas dzēš galveno saistību un atsvabina no tās parādnieku. Tādējādi papildu grozījumi Civillikumā šajā kontekstā nebūtu nepieciešami."

Godātie kolēģi, es pilnībā pievienojos šīm atziņām, kas ir paustas Juridiskās komisijas sēdē, īpaši tātad norādot tieši to, ka Civillikuma 1710.pants jau šobrīd pasaka, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku. Savukārt Civillikuma 1712.pants nosaka to, ka galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku.

Godātie kolēģi! Mēs esam pārrunājuši ar Naudiņa kungu arī šo jautājumu, un, cik es zinu, viņš šos priekšlikumus – 54. un 60.priekšlikumu – ir atsaucis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Jā, Prezidijs tikko ir saņēmis iesniegumu no deputāta Naudiņa, kurā viņš informē, ka atsauc savu 54. un 60.priekšlikumu.

Tātad turpinām ar 55.priekšlikumu.

I.Lībiņa-Egnere. 55. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 57. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 58. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ar to precizēts nākotnes pilnvarojuma tiesiskais regulējums, paredzot nākotnes pilnvarniekam tiesības atsaukt citas pilnvarotā izdotās pilnvaras tajā apjomā, kurā tiesīgs darboties nākotnes pilnvarnieks. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 59. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 60. – deputāta Naudiņa priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Un 61. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Godātie kolēģi, gribu arī teikt, ka līdz ar šā likumprojekta pilnīgu izskatīšanu tika izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kurš noteica uzdevumu likumdevējam izstrādāt jaunu rīcībspējas regulējumu no pilnīgas rīcībspējas zaudēšanas brīža, nodrošinot, ka rīcībspēja tiek ierobežota tikai tādā apjomā, kādā tas ir nepieciešams, un ka attiecībā uz visām šīm personām ar saslimšanām ir noteikta efektīva šī risinājuma pārskatīšanas procesuālā kārtība. Līdz ar to Civillikums atbilst Satversmei, starptautiskajām saistībām, ko Latvija uzņēmusies, ANO Konvencijai par cilvēkiem ar invaliditāti.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Arī šis likumprojekts "Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums" ir saistīts ar izskatītajiem grozījumiem Civillikumā, un tādi būs vēl divi likumprojekti, par kuriem es jums šodien ziņošu.

Šis pēc būtības ir jauns civilstāvokļa aktus reglamentējošs likums. Uz trešo lasījumu ir saņemti gan pēc būtības, gan arī redakcionālas dabas priekšlikumi.

Par katru pēc kārtas.

1. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. – Juridiskās komisijas terminoloģiska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš saskaņo šo likumu ar Civillikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. – tieslietu ministra priekšlikums. Arīdzan konkrēto likumu saskaņo ar Civillikuma grozījumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. – tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz papildināt ziņu uzskaitījumu, kas norādāmas miršanas reģistrā, ar ziņām par ārstniecības iestādi vai ārstniecības personu, kas izdevusi medicīnas apliecību par nāves cēloni. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. – tieslietu ministra priekšlikums, kurš paredz, ka Tieslietu ministrija nodrošina tikai laulību apliecību, ko izsniedz garīdznieks, veidlapu izgatavošanu, jo pārējās apliecības attiecīgi tiks izdrukātas no jaunās, vienotās civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un 12. – atbildīgās komisijas – Juridiskās komisijas – priekšlikums, kas paredz, ka ziņu par reģistrētajiem civilstāvokļa aktiem iekļaušanu vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā sāk ar 2013.gada 1.janvāri. Un tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos 2013.gada 1.janvārī. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Bāriņtiesu likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Arī Bāriņtiesu likuma grozījumi ir saistīti ar iepriekš minētajiem grozījumiem Civillikumā.

Ir saņemta virkne priekšlikumu uz trešo, galīgo, lasījumu.

1. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas... Tas ir paredzēts arī citos priekšlikumos, kuru mērķis ir precizēt visā likumā tekstu, nosakot, ka bāriņtiesai ir jānodrošina visu aizgādnībā esošo personu tiesību aizsargāšana, tas ir, ne tikai to personu, kurām ir rīcībspējas ierobežojums, bet arī to personu, kurām ir nodibināta aizgādnība bez rīcībspējas ierobežojuma. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas saskaņo šā likuma regulējumu ar Civillikuma regulējumu saistībā ar to, ka rīcībspēju var ierobežot un aizgādnību var nodibināt ne tikai garīga rakstura traucējumu dēļ, bet arī citu veselības traucējumu dēļ. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 12. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums paredz, ka pagaidu aizgādni bāriņtiesa ieceļ nekavējoties, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku personas interešu aizsardzību. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 17. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 19. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 20. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 21. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 22. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz likuma spēkā stāšanos 2013.gada 1.janvārī. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to ir atbalstīti visi izskatāmie priekšlikumi. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Arī Civilprocesa likuma grozījumu sakarā ir izskatīta virkne apjomīgu priekšlikumu uz trešo, galīgo, lasījumu, un tie ir saistīti ar jau izskatītajiem grozījumiem Civillikumā, un ir izdarīti arī citi procesuālas dabas grozījumi.

1. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. – tieslietu ministra priekšlikums, kur precizē likumā esošo atsauci uz laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma terminoloģijai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. – tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz papildināt to lietu kategorijas, kuras tiek izskatītas slēgtā tiesas sēdē, aptverot lietas par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, pagaidu aizgādnības nodibināšanu un nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu, kā arī aizgādības un saskarsmes tiesībām. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. – deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

5.priekšlikums ir saistīts ar personas tiesībām saņemt atpakaļ civillietā atlīdzību par pārstāvja sniegto juridisko palīdzību. Par pamatu priekšlikuma izstrādei bija vairāku praktizējošu juristu viedokļi, kā arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums, kurā norādīts uz nepieļaujamību, izšķirot jautājumu par procesuāli tiesisko izdevumu atlīdzināšanu, diskriminēt puses pēc tā, kādu pārstāvi lietas vešanai prasītājs vai atbildētājs ir izvēlējies.

Tika ņemtas vērā arī Satversmes tiesas atziņas par to, ka juridiskais jēdziens "advokāts", kas ietverts Satversmes 92.pantā, ir jātulko paplašināti, ar to saprotot personas tiesības saņemt juridisko palīdzību, brīvi izvēloties aizstāvi vai pārstāvi dažādās lietās no iespējami plašāka kvalificētu juristu loka, bet atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī no citu personu loka. Ikviena tiesības uz advokāta palīdzību nevar tikt saprastas tā, ka personas pienākums griezties pēc juridiskās palīdzības ir tieši pie advokātiem. Ieteikums skatīties Satversmes tiesas 2003.gada 6.oktobra sprieduma secinājumu daļas 1.punktu! Satversmes tiesa ir norādījusi, ka (citāts): "vest savas lietas un pārstāvēt citas personas ne sliktāk par advokātiem var arī juridisko zinātņu doktori, juridisko palīdzību sniedzošas nevalstiskās organizācijas, kā arī personas, kurām ir augstākā juridiskā izglītība un kuras nokārtojušas attiecīgās prasmes un iemaņas apliecinošu eksāmenu". (Citāta beigas.) Ja kvalificēti juristi, kas nav advokāti, var pārstāvēt citas personas, tad viņi ir tiesīgi saņemt arī atlīdzību tāpat kā advokāti.

Priekšlikumi tika sagatavoti un iesniegti Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā un tika analizēti Juridiskajā komisijā jau 10.Saeimas darbības laikā, piedaloties gan Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem, gan Tieslietu ministrijas speciālistiem, gan advokātiem. Turklāt toreiz Juridiskajā komisijā tika saņemts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatora Laviņa kunga viedoklis par to, ka personai ir jābūt brīvai iespējai izvēlēties sev pārstāvi lietas vešanai, un izdevumus par lietas vešanu uzvarējusī puse var saņemt neatkarīgi no pārstāvja tiesiskā statusa.

Pēc minēto priekšlikumu apspriešanas komisijā deputāti vairākkārt ir atbalstījuši priekšlikumu par to, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi ne tikai par advokāta palīdzību, bet arī par cita kvalificēta jurista palīdzību. Tomēr ar 2011.gada spriedumu Augstākās tiesas Senāts ir mainījis judikatūru, norādot, ka 2011.gada 21.jūlijā, ārkārtas sesijas septītajā sēdē trešajā lasījumā izskatot likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", likumdevējs – tas ir, jau atlaistā Saeima – ir veicis izšķiršanos par jēdziena "advokāts" neattiecināšanu uz juristiem, kas nav zvērināti advokāti, ko apstiprina arī pirms balsojuma notikušās debates.

Rūpīgāk iepazīstoties ar šīm debatēm, rodas iespaids, ka balsojums drīzāk ir bijis politiska izšķiršanās un advokātu lobijs. Advokātu interešu lobijs, un nekas cits!

Uzskatu, ka pašreizējais 33.panta trešās daļas 1.punkta regulējums pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu attiecībā uz personām, kuras izvēlējušās sev pārstāvi, kas nav advokāts, tāpēc tas būtu labojams. Šāda atšķirīga attieksme atkarībā no izvēlētā pārstāvja nav pieļaujama, jo ir pretrunā ar Satversmes 92.pantā noteiktajām personas tiesībām saņemt juridisku palīdzību, brīvi izvēloties pārstāvi no iespējami plašāka kvalificētu juristu loka. Un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos – arī no citu personu loka.

Drīkstu izmantot divas minūtes?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka Agešina kungs izmanto vēl divas minūtes? (No zāles: "Nav! Nav!") Lūdzu, turpiniet, Agešina kungs!

V.Agešins. Civilprocesā lietas dalībnieki paši izvēlas, kā sevi aizstāvēt, tāpēc, manā skatījumā, nav taisnīgi, ja netiek atlīdzināti izdevumi, kas saistīti ar prasības pieteikuma, paskaidrojuma sagatavošanu, pārstāvību tiesas sēdē, tikai tādēļ, ka juridisku pārstāvību nenodrošina tieši advokāts.

Uzskatu, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Un mūsu priekšlikums nodrošinās personām iespējas brīvi izvēlēties savu pārstāvi un būt pārliecinātām par to, ka tiks atlīdzināti ar lietas vešanu saistītie izdevumi... ne tikai par advokāta, bet par jebkura kvalificēta jurista palīdzību. Uzskatu, ka tas ir tikai taisnīgi un loģiski.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka šo priekšlikumu atbalsta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, nevalstisko organizāciju sektors, kā arī vairāki praktizējoši juristi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinu atbalstīt deputātu Valērija Agešina un Irinas Cvetkovas priekšlikumu – 5.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Lībiņas-Egneres kundze ko piebildīs?

I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Šis priekšlikums komisijā tika rūpīgi izvētīts, tika arī uzklausīti šie juristi, kurus bija ierosinājuši uzaicināt priekšlikuma iesniedzēji. Mēs uzklausījām visus argumentus, tātad šo priekšlikumu vērtējām arī kopsakarā ar Latvijas Republikas tiesisko regulējumu par to, kuram personu lokam ir tiesības kļūt par advokātu. Tā, piemēram, tiesību zinātņu doktori bez papildu eksāmena tiek uzņemti Advokātu kolēģijā. Iegūstot augstāko iespējamo akadēmisko izglītību tiesību zinātnē, personas līdz ar to iegūst advokāta tiesības bez eksāmena kārtošanas.

Savukārt attiecībā uz citām personām, ņemot vērā to, ka Latvijā nav vienota eksāmena juridisko izglītību ieguvušajām personām... Ir ļoti dažādas augstskolas, kuras piedāvā juridisko izglītību ar ļoti dažādiem kritērijiem un kvalitāti. Juridiskā komisija to vērtēja un izvēlējās situāciju, ka tomēr advokatūrā tiek veikta zināšanu pārbaude – tiek nokārtots eksāmens, pirms persona iegūst tiesības praktizēt kā zvērināts advokāts.

Mēs vērtējām arī to, ka šādu juridisko biroju dibināšanas kārtību – to kārtību, kura noteic, kas var dibināt šādus juridiskos birojus, – pēc būtības neierobežo nedz Komerclikums, nedz citi normatīvie akti, kas pieļauj ar uzņēmējdarbību nodarboties jebkurā jomā. Jebkurš cilvēks Latvijā var dibināt juridisko biroju, izmantot šādu nosaukumu, un tādējādi ir arī iespējams maldināt cilvēkus, kuri šādus juridiskā biroja pakalpojumus saņem.

Mēs, kā jau es teicu, komisijā tiešām rūpīgi par to diskutējām, un komisijā šis priekšlikums neguva komisijas locekļu vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Valērija Agešina un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 46, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 6. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. – deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šie grozījumi attiecībā uz advokātu atlīdzībām ir jāskata kopsakarā ar vēl vienu likumprojektu.

Kā jūs atceraties, budžeta paketē nesaprotamu iemeslu dēļ tika iekļauti Civilprocesa likuma grozījumi (Nr.382/Lp11), ar kuriem no jaunā gada krietni – par 50 procentiem – tiktu palielinātas (tātad tiktu palielinātas milzīgi!) valsts nodevas par prasību celšanu tiesā.

Ar izskatāmā likumprojekta 44.pantu tika paredzēts papildus noteikt advokāta atlīdzības apmēru, un, manā skatījumā, ir atbalstāms mūsu, mans un Agešina kunga, priekšlikums, ar kuru advokāta atlīdzības apmērs tiek noteikts mazākajā un samērīgākajā apmērā. Pretējā gadījumā lietas dalībniekiem būs jācieš vēl lielāki izdevumi, gan apmaksājot valsts nodevu, gan apmaksājot advokāta pakalpojumus, un ar to, kā es uzskatu, tiktu ierobežota personu brīva pieeja tiesai.

Es aicinu paskatīties uz šo priekšlikumu kopsakarā ar jau pieņemtajiem un minētajiem Civilprocesa likuma grozījumiem, ar kuriem tika palielināta valsts nodeva par prasības celšanu tiesā, un atbalstīt manu un Agešina kunga priekšlikumu, kurā advokāta atlīdzības apmēri ir noteikti mazākā apmērā, nekā tika piedāvāts ar likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā, es komisijas vārdā vēlos teikt, ka, debatējot par šo priekšlikumu, mēs komisijā secinājām, ka pēc būtības priekšlikuma iesniedzēji daudz nevēlas mainīt otrajā lasījumā jau pieņemto un akceptēto redakciju, bet gan papildināt advokāta lietas vešanas saistīto izdevumu atlīdzināšanu ar pilnvarota pārstāvja atlīdzināšanu, par ko bija priekšlikums. Par to mēs debatējām jau iepriekš un arī šajā kopsakarā komisijā runājām par to, ka pilnvarots pārstāvis attiektos ne tikai uz fiziskajām personām, kuras ir pilnvarotas kādu pārstāvēt, bet arī uz visām juridiskajām personām, kuras kā pilnvarotus pārstāvjus uz tiesu sūta savus darbiniekus, kas darba līgumā noteiktajā apmērā pilda šos jurista vai juriskonsulta pienākumus juridiskajās personās, un tādējādi tas radītu neskaidrību un nesapratni par to, kādā veidā būtu atlīdzināmi šo juridisko personu pārstāvju izdevumi.

Pēc būtības šajā priekšlikumā ir ļoti maz citu atšķirību no otrajā lasījumā jau apstiprinātās redakcijas, jo galvenokārt runa ir par pilnvarotajiem pārstāvjiem. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Valērija Agešina un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 8. – tieslietu ministra priekšlikums, kas pēc komisijas lūguma pēc otrā lasījuma precizē, kādā apmērā ir atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi sarežģītu nemantisko prasību gadījumā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. – deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātu Valērija Agešina un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 11. – deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka prasītājam ir pienākums norādīt tiesai atbildētāja, kuram nav deklarētās dzīvesvietas adreses Latvijā, dzīvesvietas adresi tikai tad, ja viņam tā ir zināma. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. – deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātu Valērija Agešina un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 14. – tieslietu ministra priekšlikums, kura mērķis ir paredzēt izņēmumu no deklarētās dzīvesvietas principa gadījumos, kad dokumenti tiek piegādāti pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma par tiesu un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. – tieslietu ministra priekšlikums, kas ir terminoloģiska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. – deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Kolēģi! Ar panta 3.² daļu ir paredzēts lietas dalībniekam palielināt soda sankcijas no 100 līdz 500 latiem, ja lietas dalībnieks iesniedz tiesai pierādījumus pēc tam, kad notecējis termiņš, un tiesa savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus neatzīst par attaisnojošiem.

Taču tiesai ir tiesības atteikties pieņemt savlaicīgi neiesniegtos pierādījumus, bet, pieņemot tos, tiesa pati atzīst, ka tie ir pievienojami lietas materiāliem un ir vērtējami kopā ar citiem lietas materiāliem.

Tad nav saprotams: par ko sodīt lietas dalībnieku?

Vēl viens svarīgs aspekts.

Gadījumā, ja tiesa atzīs pierādījumu savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus par attaisnojošiem, tad tai būs pienākums (nevis izvēles tiesības!) piemērot šo... soda sankcijas pret lietas dalībnieku. Ne tiesības – pienākums!

Tad jebkurā gadījumā, pieņemot kādus jaunus pierādījumus, tiesai būs jāsoda tas lietas dalībnieks, kurš nav savlaicīgi iesniedzis kādus jaunus pierādījumus.

Es aicinu deputātus atbalstīt mūsu priekšlikumu un atstāt sankcijas 100 latu apmērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Kolēģi! Arī par šo priekšlikumu mēs komisijā debatējām, un bija arī tiesneši uzaicināti uz komisijas sēdi, kurā viņi arī minēja to, ka pierādījumu iesniegšana bieži vien tiek apzināti novilcināta, lai sacīkstes procesa ietvaros otra puse nevarētu pienācīgi sagatavoties tiesas sēdei un lai tiesas sēdi varētu atlikt, un tādējādi tiesas... tiesāšanās efektivitāte arī tiek būtiski ietekmēta. Un tiesneši šo piedāvāto sankciju, kas ir apstiprināta otrajā lasījumā... uzskatīja, ka tas būs efektīvs līdzeklis, lai vērstos pret pierādījumu neattaisnoti novēlotu iesniegšanu.

Tādējādi deputātu priekšlikums neguva komisijas locekļu vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputātu Valērija Agešina un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 50, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 19. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 20. – deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputātu Valērija Agešina un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 50, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 21. – tieslietu ministra priekšlikums. Tas paredz noteikt jaunu nekavējoties izpildāmu spriedumu kategoriju: tie ir spriedumi lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ņemot vērā, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu, neatkarīgi no darbību veicēja, ir prioritāri jānodrošina bērna tiesības un intereses. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 22. – deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātu Valērija Agešina un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 51, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 23. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 24. – tieslietu ministra priekšlikums. Tas paredz, ka tiesa var... tiesa pēc viena laulātā lūguma katru laulāto var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē, ja laulības šķiršana saistīta ar vardarbību pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu, vai laulāto kopīgo bērnu. Arī starptautiskie tiesību akti uzliek par pienākumu pieņemt šādus normatīvo aktu grozījumus un veikt citus pasākumus, lai aizsargātu visus vardarbības upurus no jebkādiem turpmākiem vardarbības aktiem, tajā skaitā iespēju robežās izvairīties no atkārtotas tikšanās ar vardarbības izdarītāju. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 25. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 26. – tieslietu ministra priekšlikums, kurš saskaņo Civilprocesa likuma regulējumu ar Civillikuma regulējumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 27. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 28. – tieslietu ministra priekšlikums, kurš paredz paternitātes apstrīdēšanas kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 29. – tieslietu ministra priekšlikums, kurš precizē un papildina to lietu kategorijas, kuras tiesa izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 30. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 31. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 32. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 33. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 34. – tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, ka tiesa nosūta pieteikuma norakstu arī personai, kurai ierosināta ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība, nosakot tai laiku ne ilgāku par 30 dienām paskaidrojuma sniegšanai. Šāds tiesiskais regulējums nodrošinās, ka persona, par kuras rīcībspējas ierobežošanu lemj tiesa, vairāk tiks iesaistīta tiesas procesā un viņa arī tiks uzklausīta. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 35. – tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz tiesai tiesības lūgt izsniegt ārstniecības iestādei izziņu par personas spējām. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 36. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 37. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 38. – atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kas paredz procesuālo regulējumu pagaidu aizgādnības nodibināšanai steidzamos un neatliekamos gadījumos. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 39. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 40. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 41. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 42. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 43. – tieslietu ministra priekšlikums. Paredz pienākumu tiesai nosūtīt sprieduma norakstu arī personai, kuras rīcībspēja ierobežota, un prokuroram. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 44. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 45. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 46. – tieslietu ministra priekšlikums. Paredz noteikt, kā noris lietu par personas rīcībspējas ierobežojumu garīga rakstura traucējumu dēļ pārskatīšana un sagatavošana iztiesāšanai. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 47. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 48. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 49. – atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 50. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un 51. – atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kas ņem vērā, ka grozījumi Civillikumā paredz noteikt jaunu tiesisko regulējumu – pagaidu aizgādnību. Ar šo priekšlikumu tiek precizēts Civilprocesa likums, papildinot to ar jaunu nodaļu – "Pagaidu aizgādnības nodibināšana". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 52. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 53. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 54. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 55. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 56. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izteikt otrajā lasījumā atbalstīto nodaļu par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu jaunā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 57. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka par tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu var iesniegt blakus sūdzību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 58. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 59. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 60. – deputātu Cvetkovas un Judina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 60.priekšlikumu.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Latvijā ir reģistrētas 214 šķīrējtiesas. Patlaban par šķīrējtiesnesi varētu kļūt jebkura – jebkura! – persona, gan katrs no jums, gan arī, es atvainojos, cilvēks, kas atrodas ieslodzījuma vietā. Taču, ņemot vērā to, ka šķīrējtiesas spriedumi nav pārsūdzami un ir nododami uzreiz izpildei, tas izraisa nopietnas problēmas ar lietas izskatīšanas kvalitāti, objektivitāti un spriedumu pamatotību.

Jau 2005.gadā profesors Torgāns savā publikācijā žurnālā "Jurista Vārds" paudis viedokli, ka šķīrējtiesu sistēmai Latvijā vajadzīgas radikālas pārmaiņas, un norādījis, ka šķīrējtiesnesim jābūt augstākajai juridiskajai izglītībai.

Savukārt 2006.gadā valdība savā deklarācijā uzņēmās līdz 2013.gada 1.janvārim nostiprināt nosacījumus šķīrējtiesu dibināšanai un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām, lai mazinātu šķīrējtiesu skaitu un palielinātu sabiedrības uzticību šķīrējtiesu lēmumiem. Taču diemžēl 7 gadu laikā no valdības puses nekas netika ne izdarīts, ne noteikts.

Jāuzsver, ka Tieslietu ministrija vairāk nekā 15 gadu laikā, līdz pat šai dienai, tā arī nesagatavoja solīto likumprojektu par šķīrējtiesām. Bet, izskatot šo priekšlikumu, komisijas sēdē ministrijas pārstāvis apņēmās sagatavot to tuvākajā laikā.

Ar komisijas atbalstīto 60. un 61.priekšlikumu daļēji tiks izpildīts 2006.gada Valdības deklarācijas iecerētais plāns – ir izveidotas prasības attiecībā uz šķīrējtiesnešu kvalifikāciju: tiem jābūt personām ar juridisko izglītību un ar nevainojamu reputāciju. Tas, manuprāt, būtiski uzlabos gan šķīrējtiesu darbu, gan ietekmēs izspriežamo lietu rezultātus un spriedumu kvalitāti, un lietu izskatīšanas objektivitāti.

Es vēlos izteikt pateicību visiem Juridiskās komisijas locekļiem, it īpaši komisijas priekšsēdētājai Čepānes kundzei, par šo priekšlikumu atbalstīšanu. Paldies jums liels!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Bērziņa kungam pietiks ar trijām minūtēm? Lūdzu! Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Jautājums visnotaļ ir aktuāls. Es tikai gribētu precizēt Cvetkovas kundzes sacīto.

Tieslietu ministrija 2008.gadā izstrādāja Šķīrējtiesu likuma projektu. Šis likumprojekts netika atbalstīts, ņemot vērā pretrunīgos viedokļus ekspertu vidū, tomēr Tieslietu ministrija turpina darbu pie šī jautājuma risināšanas. Šobrīd šis ir pagaidu risinājums, tā kā tiešām komisijā, cik es zinu, ir bijušas diskusijas. Un lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Pārtraukumā ir paredzēta Frakciju padomes sēde. Lūdzu frakciju vadītājus un Prezidija locekļus uz Frakciju padomi Sarkanajā zālē!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Augusts Brigmanis... nav, Raivis Dzintars... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Jānis Klaužs... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Valdis Liepiņš... nav, Liepiņa kungs ir, Aleksejs Loskutovs... nav, Jānis Reirs... nav, Dzintars Zaķis... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

J.Vucāns. Ā, Dzintars Zaķis ir, es atvainojos!

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, turpinām Saeimas 29.novembra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" un uzsākām debates par 60. – deputātu Irinas Cvetkovas un Judina iesniegto priekšlikumu.

Tātad turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Latviju, salīdzinot ar citām valstīm, varētu dēvēt par šķīrējtiesu paradīzi, jo, kā jau norādīja Cvetkovas kundze, pašlaik mums ir vairāk nekā 200 šķīrējtiesas atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, kur šīs šķīrējtiesas var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Es atceros, ka 2005.gadā, kad Satversmes tiesā tika apstrīdēta Civilprocesa likuma norma attiecībā uz šķīrējtiesas tiesisko regulējumu, arī tajā laikā mēs bijām pārsteigti, ka Lietuvā un Igaunijā patiešām bija attiecīgi, man šķiet, tikai divas vai trīs šķīrējtiesas, bet Latvijā to bija vairāk par 100.

Netiešā veidā Satversmes tiesas spriedumā tika doti uzdevumi valdībai, kas saistībā ar šķīrējtiesisko regulējumu būtu jāizpilda, taču, kā jūs redzat, ir pagājis ārkārtīgi ilgs laiks, bet, piekrītot Cvetkovas kundzei, ka, nepanākot ekspertu, kuri pārstāv dažādas intereses, vienotu viedokli, ārkārtīgi grūti Tieslietu ministrijai ir bijis virzīt šo likumprojektu. Un šī ir tā reize, kad patiešām, saņemot konstruktīvu priekšlikumu no Cvetkovas kundzes un Judina kunga, mēs varējām komisijā vienoties, un tas patiešām ir, manuprāt, viens no svarīgākajiem šīs Saeimas jautājumiem, runājot par Civilprocesa likumā noteikto kārtību attiecībā uz šķīrējtiesām. Bet tas būtībā ir tikai pats sākums. Juridiskajā komisijā piedalījās arī tieslietu ministrs Bordāna kungs, un es starpbrīdī paskatījos, ko tad viņš teica. Tātad šī sēde notika 13.novembrī, un, kad mēs viņam jautājām, kad tad beidzot varētu Saeimā tikt iesniegts šis šķīrējtiesu likumprojekts, Bordāna kungs teica, ka tas notiks divu mēnešu laikā.

Es viņam pārprasīju, vai tas varētu būt, sākot no šīs dienas. "Jā!" viņš apstiprināja, ka tas varētu būt divu mēnešu laikā. Tātad gaidīsim, kolēģi, ka janvārī Saeimā tiks iesniegts šis likumprojekts. Un šī likumprojekta nepieciešamība patiešām ir ārkārtīgi liela, mēs tikai tagad galvenos virzienus nosakām. Proti, salīdzinot ar spēkā esošo redakciju, jūs redzat, ka tur vajadzēja būt tikai rīcībspējīgai personai, tātad šķīrējtiesu varēja izveidot pat cietuma kamerā divi... notiesātas personas, kas atradās... pat tādas, kam piespriests mūža ieslodzījums vai nāves sods! Nekādu šķēršļu nebija.

Šeit ir šķīrējtiesai noteiktas... pašreiz piedāvātajā, Juridiskās komisijas piedāvātajā, variantā, kas nedaudz ir uzlabots, salīdzinot ar Judina kunga un Cvetkovas kundzes priekšlikumu, ir noteiktas nepieciešamās kvalifikācijas un arī nepieciešamie ierobežojumi. Proti, tātad cietuma kamerā divas personas... tātad personas, kas atrodas ieslodzījuma vietā, nevarētu izveidot šķīrējtiesu.

Es paredzu, ka pret šo normu būs vērsta ārkārtīgi liela pretestība, taču mēs turpināsim šo lietu. Es domāju, ka, ja arī Juridiskā komisija saņems šo projektu, tas būs viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas ir jārisina, jo Juridiskā komisija nepārtraukti saņem sūdzības no cilvēkiem, kuri, nebūdami juridiski izglītoti, ir nonākuši ārkārtīgi nepatīkamā situācijā, ka faktiski viņi ir uzticējušies... viņi piespiedu kārtā... piemēram, kreditēšanas līgumos viņiem ierakstīts piespiedu kārtā, ka strīda gadījumā šīs viņu lietas izskata šķīrējtiesa.

Un, atgriežoties pie kolēģes Irinas Cvetkovas pieminētā profesora Torgāna viedokļa, gribu atgādināt, ka viņš jau 2005.gadā rakstīja, ka parasti viena... Es citēju: "Viena līguma puse bieži paraksta vienošanos, kuras būtība ir šāda: es nezinu, kas būs šķīrējtiesnesis, ne cik viņš gudrs un taisnīgs, bet es viņam uzticos. Absurds! Var jau vainot arī naivo parakstītāju, kas cer, ka nekādu strīdu nebūs. Taču valstij ir jārūpējas arī par saviem naivajiem pilsoņiem, it sevišķi tādēļ, ka, attīstoties studentu un studējošo kreditēšanai, daudzi topošie filologi un meža darbinieki tiks nostādīti izvēles priekšā: paraksti līgumu vai dzīvo bez kredīta!" (Citāta beigas.)

Nu, katrā ziņā es domāju, ka beidzot mēs būsim izkustējušies, ja tā drīkst izteikties, no šī "nāves punkta" un ka mēs no Tieslietu ministrijas sagaidīsim ne tikai kārtējos solījumus šo situāciju pilnveidot, bet arī likumprojektu.

Paldies par uzmanību! Es runāju par šiem trijiem priekšlikumiem, proti, par 60., 61. un 62.priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt 62.priekšlikumu, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, jo, kā es jau teicu, deputātu Irinas Cvetkovas un Judina kunga priekšlikumi ir atbalstīti daļēji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai ir nepieciešams balsojums par priekšlikumiem? Tātad deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu par 60.priekšlikumu.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 61.priekšlikums ir deputātu Cvetkovas un Judina priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 62.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā ir iekļauti 60. un 61.priekšlikums – deputātu Cvetkovas un Judina priekšlikumi. Un tas ir komisijā atbalstīts. Piesaistot arī Juridisko biroju, tika izstrādāts mazliet uzlabots šo abu priekšlikumu piedāvājums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 63. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 64. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 65. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka tiesnesis atsaka izpildraksta izsniegšanu arī tad, ja šķīrējtiesnesis neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 66. – tieslietu ministrs Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 67. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 68. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 69. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 70. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 71. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot. Tas paredz noteikt kārtību, kādā pārskatāmi spriedumi rīcībnespējas lietās, kas pieņemti pirms 2012.gada 1.janvāra, proti, pārejas periodā. No sākuma pieteikumus varēs iesniegt pašas personas, kuras atzītas par rīcībnespējīgām, un citi pieteicēji saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem. Pēc tam tiek uzlikts pienākums aizgādnim lūgt sprieduma pārskatīšanu, bet, ja tas netiks izdarīts, tad pienākums to izdarīt būs prokuroram, lai nodrošinātu visu šādu spriedumu pārskatīšanu atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 72. – Juridiskās komisijas priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem, par šķīrējtiesām paredzot, ka līdz 2013.gada 1.aprīlim šķīrējtiesu darbība ir jāsakārto atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai, kā arī attiecībā uz nākotnes pilnvarojumu, paredzot to, ka ir nepieciešami vēl grozījumi arī citos normatīvajos aktos, piemēram, Ārstniecības likumā, lai tas pilntiesīgi varētu stāties spēkā.

Šis priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 73. – Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma stāšanos spēkā 2013.gada 1.janvārī. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" ir izskatīti. Aicinu to atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 21, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām tālāk skatīt sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas Juridiskajā komisijā tās sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"". Atbildīgā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. no tiem ir saņemts no VARAM ministra Sprūdža kunga. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 2. ir Sprūdža kunga iesniegtais priekšlikums, kurš arī komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un 3. ir Sprūdža kunga priekšlikums par pārejas noteikumiem. Arī tas komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, kas apstiprina to, ka komisijas darbs ir bijis pārdomāts arī iepriekš. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu kopumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Elīna Siliņa.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godājamais Prezidij! Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu Nr.289/Lp11 – "Grozījumi Farmācijas likumā" trešajā lasījumā. Tika iesniegti 23 priekšlikumi.

1., 2., 3., 4. un 5.priekšlikumā ir precizētas Zāļu valsts aģentūras funkcijas.

1.priekšlikums saņemts no veselības ministres Circenes kundzes. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Siliņa. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 3. – veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 4. – veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Siliņa. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 6. – veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas ir saistīts ar Latvijā nereģistrētu zāļu izplatīšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 7. un 8.priekšlikums ir par to, ka šodien ambulatorajām iestādēm uz līguma pamata ir tiesības sniegt arī stacionāros pakalpojumus, un līdz ar to Zāļu valsts aģentūrai šobrīd ir noteiktas tiesības ambulatorajai iestādei izsniegt atļauju saņemt Latvijā nereģistrētus medikamentus.

7.priekšlikums ir no veselības ministres Circenes kundzes. Atbalstīts komisijas priekšlikumā – 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Siliņa. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 9. un 10.priekšlikums ir par zāļu ražošanas, izplatīšanas un importēšanas vadlīnijām. Ieviestas ir Eiropas Komisijas vadlīnijas, un šie nosacījumi ir papildināti ar aktīvo vielu definīciju.

9. – veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā – 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 11.priekšlikums paplašina to personu loku, kurām ir tiesības saņemt atļauju veterināro zāļu izplatīšanai.

11.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 12.priekšlikums attiecas uz aktīvo vielu ražošanas nosacījumiem. 12.priekšlikums ir no veselības ministres Circenes. Atbalstīts, attiecīgi turpmāk mainot pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 13.priekšlikums precizē likuma 19.pantu, un šis priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 14. – veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Atbalstīts komisijā. Tas izņem ārā no likumprojekta dažas no Zāļu valsts aģentūras darbībām. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 15. un 16.priekšlikums – redakcionāli precizējumi.

15.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 16. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 17.priekšlikums ir saistīts ar jau izskatīto 14.priekšlikumu un ir no veselības ministres Circenes. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 18. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir redakcionāls precizējums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. 19.–23.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumu precizēšanu saistībā ar termiņiem, kad kādas normas stājas spēkā.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā –23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Siliņa. 20. – veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā – 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Siliņa. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā – 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Siliņa. 22. – veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Siliņa. 23. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Siliņa. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Farmācijas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Igors Zujevs.

I.Zujevs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.288/Lp11 –"Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"".

Trešajam lasījumam Sociālo un darba lietu komisija ir iesniegusi divus priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zujevs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zujevs. Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Nost ar nodokļiem! Nost ar nodevām!")

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" trešajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums par ieroču atļaujas derīguma termiņiem un par Eiropas šaujamieroču apliecības derīguma termiņa pagarināšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Uz trešo lasījumu neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu. Lūgums apstiprināt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Gada pārskatu likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.168/Lp11. Šī gada 20.novembrī Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Tika saņemts viens – Juridiskā biroja precizējoša rakstura priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Strādājam ar dokumentu Nr.166/Lp11. Šī gada 20.novembrī Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tika saņemti 24 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 2.priekšlikums ir finanšu ministra Vilka priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 3.priekšlikums ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums izslēgt likumprojekta 10.pantu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 4.priekšlikums ir Juridiskās komisijas precizējoša rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 5.priekšlikums ir finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas ir precizējoša rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 6.priekšlikums ir finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā. (No zāles: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu... par 7.priekšlikumu? Par 6.priekšlikumu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – finanšu ministra Andra Vilka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 27, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Cvetkova. 7.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš tika atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 27, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Cvetkova. 8. – finanšu ministra Vilka priekšlikums, ar kuru tika grozīta sankcija, uzliekot naudas sodu 30 procentu apmērā no darījumiem ne tikai fiziskajām personām, bet arī valdes loceklim. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 9. – Juridiskā biroja iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 10. – finanšu ministra Vilka priekšlikums, kurš paplašina sankciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 11. – finanšu ministra Vilka priekšlikums, ar kuru pants tika papildināts ar jaunu – piekto – daļu. Ir atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – finanšu ministra Andra Vilka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 27, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Cvetkova. 12. – finanšu ministra Vilka priekšlikums, ar kuru likumprojekts papildināts ar jaunu normu. Tika atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – finanšu ministra Andra Vilka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 28, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Cvetkova. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izteikt panta sankciju piedāvātajā redakcijā. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 14. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Cvetkova. 15. – finanšu ministra Vilka priekšlikums, ar kuru likumprojekts tika papildināts ar jaunu normu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 16. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 17. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz izteikt attiecīgā panta tekstu jaunā redakcijā. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir precizējoša rakstura. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 19.priekšlikums ir no likumprojekta Nr.443/Lp11. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 20. – likumprojekta Nr.443/Lp11 priekšlikums par soda sankcijām par ģerboņu reģistrā nereģistrēta ģerboņa lietošanu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 21. – precizējoša rakstura priekšlikums no likumprojekta Nr.443/Lp11. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 22. – likumprojekta Nr.443/Lp11 priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas piedāvā izteikt attiecīgā panta trešo daļu jaunā redakcijā. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. Tātad mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – nav, atturas – 27. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

1.priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā – 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. un 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. ir deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šie priekšlikumi – 6. un 8.priekšlikums – ir savstarpēji saistīti. Pirms dažām nedēļām es no šīs tribīnes deputātiem jau izklāstīju šo priekšlikumu būtību. Toreiz es tos atsaucu tāpēc, ka man nebija iespējas tos aizstāvēt atbildīgajā komisijā. Tagad šāda iespēja bija. Tika pieaicināti arī Latvijas Motoklubu asociācijas pārstāvji, kuri kopā ar mani aizstāvēja šo viedokli. Un es saku paldies šīs sēdes vadītājam Dūklava kungam, kuram veiksmīgi izdevās rast kompromisa risinājumu, kas pēc tam tika iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Paldies arī komisijas locekļiem, kuri atbalstīja šo kompromisa priekšlikumu. Es ceru, ka arī pārējie kolēģi, Saeimas vairākums, atzīs šos priekšlikumus par labiem esam.

Vēlreiz par būtību. Mēs likumprojektā izdalām atsevišķi motociklus, kvadriciklus un triciklus kā atsevišķu grupu, kuriem būtu nepieciešams iziet tehnisko apskati reizi divos gados, kā tas ir Lietuvā un arī Igaunijā. Līdz ar to mēs izvairīsimies no tādas problēmas, ka arī motocikli savā lielajā vairākumā tiek reģistrēti kaimiņvalstīs. Nekādas tiešas fiskālas ietekmes uz budžetu tam nav, bet motociklisti ietaupīs 12 latus un laiku.

Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai kāds uzstāj uz balsojumu par 6.priekšlikumu? Tātad deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. ir deputāta Jāņa Tutina priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Nākamais ir deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un arī iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Savukārt 9.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 13. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Nākamie priekšlikumi jums ir izdalīti uz galda, proti, tā ir maiņas lapa, kur ir veiktas korekcijas. Un, proti, 14.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns.14.A priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns.14.B priekšlikums ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi... sagatavojusi izskatīšanai likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā".

Komisija ir saņēmusi 29 priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 3. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 12. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 13. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Pauze. No zāles dep. J.Urbanovičs: "Mēs atbalstām!")

V.Dombrovskis. Paldies.

14. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 15. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 16. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 17. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 18. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 19. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 20. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 22. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 23. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 24. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 25. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts... Daļēji atbalstīts, iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 27. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu Nr.222/Lp11.

Es gribētu īsumā atgādināt par trim svarīgākajām lietām šajā likumprojektā.

Pirmkārt, mēs samazinām uz pusi atļautos priekšvēlēšanu izdevumu griestus.

Otrkārt, mēs samazinām lielo ziedotāju iespējas uz pusi.

Un, treškārt, atļaujam tām partijām, kas pēc vēlēšanām apvienojas vai dibina jaunas partijas, nezaudēt no valsts budžeta saņemto atbalstu.

Uz trešo lasījumu ir iesniegti astoņi priekšlikumi. Visi ir atbalstīti.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 2. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 3. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 4. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 5. – deputātes Čigānes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šorīt no paša rīta mēs redzējām vienu ļoti labu piemēru, kā mūsu "Saskaņas Centra" kolēģi mūs mācīja domāt kompleksi. (No zāles dep. V.Agešina starpsaucieni.) Par vienu tēmu viņi iesniedza desmit dažādus likumprojektus, kas patiešām demonstrēja pārdomātu, kompleksu pieeju kādas problēmas risināšanai.

Es gribu izteikt atzinību par šo darbu un arī pieminēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šajā politisko partiju finansēšanas likumā un arī priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ir apliecinājusi savu spēju domāt kompleksi, un šis priekšlikums, ko es iesniedzu, ir tieši... vistiešākajā veidā ar to saistīts.

Es mazliet paskaidrošu šī priekšlikuma būtību. Liepiņa kungs, mūsu referents, jau teica, ka politisko partiju finansēšanas likuma grozījumi ir vērsti uz to, lai veicinātu tiešāku saziņu starp deputātu kandidātiem un vēlētājiem, kā arī lai mazinātu naudas ietekmi priekšvēlēšanu aģitācijā.

Liepiņa kungs jau norādīja, ka šajā likumā ir pieņemti divi būtiski grozījumi. Pirmais ir lēmums samazināt kopējo ziedojumu apjomu, ko fiziskā persona var ziedot politiskajai partijai gada laikā, no pašreizējiem 20 tūkstošiem uz 10 tūkstošiem.

Otrais lēmums paredz uz pusi samazināt medijos priekšvēlēšanu izdevumiem atļauto limitu no šobrīd esošajiem 570 tūkstošiem uz apmēram 280 tūkstošiem.

Mans priekšlikums vistiešākajā veidā ir saistīts ar šo jautājumu. Tā kā mūsu mērķis ir padarīt deputātu kandidātu un vēlētāju saziņu tiešāku, viena no sazināšanās formām tiešām ir vēstuļu rakstīšana. Ja mēs paskatāmies "Latvijas Pasta" tarifu šobrīd, tad redzam, ka B klases neierakstītas vienkāršas un neapdrošinātas vēstules nosūtīšana pašlaik maksā 35 santīmus. Tātad kopumā, lai kāds deputātu kandidāts vai politiskā partija visiem vēlētājiem nosūtītu vienu B klases neierakstītu vienkāršu neapdrošinātu vēstuli, tas izmaksātu 540 tūkstošus.

Mans priekšlikums ir saistīts ar to, ka no kopējā izdevumu limita mēs izņemam ārā pasta izdevumus, jo tikai puse no šīs summas... divreiz lielāka nekā atļautā summa ir nepieciešama, lai šādā tiešā veidā sazinātos ar katru vēlētāju, un, atsakoties no tā, ka mēs regulējam un ierobežojam pasta izdevumus, mēs dosim iespēju deputātu kandidātiem un politiskajām partijām katram vēlētājam priekšvēlēšanu aģitācijas laikā nosūtīt vienu – tieši šim vēlētājam domātu vēstuli.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ir nepieciešams balsojums par 5.priekšlikumu? Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

V.Liepiņš. Nākamais ir 6.priekšlikums, kas saņemts no komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 8. – komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Tā kā visi priekšlikumi izskatīti, lūdzu jūs balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā". Un uzreiz gribu teikt, ka jāskatās arī pievienotais (šorīt no rīta) dokuments, kur komisija ir lūgusi mainīt likumprojekta 9.lappusi... nomainīt pret 9.A lappusi.

Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un uz samainītās papildlapas ir 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma stāšanos spēkā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Pievienotās vērtības nodokļa likums", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.347/Lp11 – "Pievienotās vērtības nodokļa likums".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatījusi likumprojektu savās sēdēs 21. un 22.novembrī, atbalstīja tā virzīšanu Saeimā trešajam lasījumam.

Kopumā saņemti 82 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Redakcionāls labojums mītnes vietas definējumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Formulējums "likuma mērķis" aizstāts ar formulējumu "likuma darbības joma" atbilstoši Juridiskā biroja ieteikumam. Tas precīzāk un plašāk nosaka likuma regulējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Pants papildināts ar jaunu daļu, norādot konkrētu regulu un direktīvu, atbilstoši kurām pakalpojuma saņēmēju var uzskatīt par nodokļa maksātāju. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāli precizēts finanšu ministra priekšlikums ar regulas nosaukumu atbilstoši oficiālajai publikācijai. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Kā lieki tiek izslēgti vārdi "to izveidotas iestādes". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Teksts redakcionāli precizēts – vārdi "publisko tiesību subjektu" aizstāti ar vārdiem "publisku personu". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ar jaunu daļu papildināts 3.pants, nosakot, kurā gadījumā juridisko personu, kas nav nodokļu maksātāja, uzskata par nodokļu maksātāju. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 8. – finanšu ministra priekšlikums. Izslēdzot liekvārdību, proti, izslēdzot vārdu "tiesiskās", teksts redakcionāli precizēts. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 9. – finanšu ministra priekšlikums, kas saistīts arī ar 11., 12. un 46.priekšlikumu. Tas ir redakcionāls precizējums, kas paredz turpmāk tekstā konsekventi lietot apzīmējumus "gāzes piegāde" un "dabasgāzes sistēma" atbilstoši Eiropas regulējumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 11. – finanšu ministra priekšlikums, kas paredz redakcionālus precizējumus – "dabasgāzes" un "preču piegādes vieta". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 12. – finanšu ministra priekšlikums. Tas pats redakcionālais precizējums – apzīmējums "dabasgāzes"... Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir līdzīgs redakcionāls precizējums kā 11.priekšlikumā, šoreiz – saistībā ar pakalpojuma sniegšanas vietu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums – "ar nodokli apliekamajai vērtībai". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 15. – finanšu ministra priekšlikums. Precizēta panta redakcija, kas nosaka, ka samazinātās PVN likmes piemērošana neattiecas uz literatūras piegādi tiešsaistes režīmā vai to lejupielādējot. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 16. – finanšu ministra priekšlikums. Līdzīgi kā iepriekšējā priekšlikumā tiek precizēta redakcija attiecībā uz periodisko izdevumu piegādi tiešsaistes režīmā vai tos lejupielādējot. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 17. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāli precizēts teksts, iekļaujot vārdus "kārtību, kādā". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 18. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāli precizētas atsauces uz konkrētām panta daļām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 19. un 20. – finanšu ministra priekšlikumi. Identiski redakcionāli precizējumi, izslēdzot liekvārdību – vārdu "sniegtos". Komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 21. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls precizējums, izslēdzot dublējošu norādi uz pilnvarojumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 22. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls precizējums konkrēta pakalpojuma formulēšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 23. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls precizējums konkrēta pakalpojuma formulēšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 24. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāli precizēts – vārdi "publisko tiesību subjekti" aizstāti ar vārdiem "publiskas personas". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 25. – finanšu ministra priekšlikums. Detalizēti un konkrēti noteikts deleģējuma apjoms Ministru kabinetam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 26. – finanšu ministra priekšlikums. Samazina administratīvo slogu valsts pašvaldības iestādēm vai pašvaldībām, reģistrējot tās reversajam PVN saistībā ar būvniecību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 27. – finanšu ministra priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 28. – finanšu ministra priekšlikums. Līdzīgs diviem iepriekšējiem priekšlikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums, tieši uz kuru personu attiecas tiesības nereģistrēties. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pēc savas būtības līdzīgs precizējums iepriekšējam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums, aizstājot subjektīvo formu "var" nereģistrēties ar noteiktāku "ir tiesīgs". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 32. – finanšu ministra priekšlikums. Saistīts ar Ministru kabineta noteikumu pilnvarojumu panta precizēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 33. – finanšu ministra priekšlikums. Nosaka, ka ir atšķirīgi pielikumi iesniegumiem Latvijas nodokļu maksātājiem un personām, kas ir citu valstu nodokļu maksātāji. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums, kas ir analoģisks 31.priekšlikumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālais precizējums nosaka, ka, lai atteiktu reģistrāciju, ir jāpastāv vismaz vienam no minētajiem apstākļiem. Komisijā atbalstīts un iekļauts finanšu ministra 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 36. – finanšu ministra priekšlikums, kas bez jau iepriekš minētā ir saistīts ar 35.priekšlikumu. Redakcionāli precizētas punktu redakcijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 37., 38. un 39. – finanšu ministra priekšlikumi ir saistīti un (līdzīgi kā 26., 27. un 28.priekšlikums) attiecas uz valsts vai pašvaldību iestādes un pašvaldību reģistrēšanas kārtību saistībā ar reverso PVN būvniecības pakalpojumu gadījumos. Tiek ieviesta panta otrā daļa un attiecīgi precizētas redakcijas. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 40. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāli precizēts, ar kuru brīdi nodokļu maksātāju uzskata par izslēgtu no PVN maksātāju reģistra. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 41. – finanšu ministra priekšlikums. Papildinot pantu ar jaunu daļu, tiek noteikta saistība ar nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanas brīdi un izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 42. – finanšu ministra priekšlikums. Precizēts brīdis, ar kuru persona, valsts, pašvaldību iestāde vai pašvaldība tiek izslēgta no būvniecības pakalpojumu saņemšanas reversā PVN maksātāju reģistra. Saistīts ar iepriekš jau apstiprinātajiem priekšlikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 43. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Teksts papildināts ar vārdiem "par saņemto pakalpojumu". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 44. – finanšu ministra priekšlikums. Ir kontekstā ar citiem iepriekšējiem priekšlikumiem un saistīts ar būvniecības pakalpojumu reverso PVN maksātāju reģistru valsts un pašvaldību iestādēm. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 45. – finanšu ministra priekšlikums. Saistīts ar Ministru kabineta noteikumu pilnvarojumu precizēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 46. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāli precizējumi saistībā ar jau iepriekš noteiktajiem dabasgāzes apzīmējumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 47. – finanšu ministra priekšlikums. Arī saistīts ar būvniecības pakalpojumu reversā PVN maksāšanas kārtību, nosakot brīdi, kad maksājami nodokļi, un kārtību, kādā jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 48. – finanšu ministra priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas precizējums attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, papildus attiecinot konkrēto normu arī uz trešo valstu vai teritoriju nodokļu maksātājiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 49. – finanšu ministra priekšlikums, kas līdzvērtīgs iepriekšējam priekšlikumam, – redakcionālas dabas precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 50. un 51. – finanšu ministra priekšlikumi. Precizētas atsauces, ņemot vērā otrajā lasījumā iebalsotos labojumus. Komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 52. – finanšu ministra priekšlikums. Paredz izslēgt vienu panta daļu, kas runā par proporcijas noteikšanu attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanu kā lieku. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 53. – finanšu ministra priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas priekšlikums – aizstāt vārdu "vajadzībām" ar vārdu "aprēķināšanai". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 54. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionālas dabas precizējums attiecībā uz publisko tiesību subjektiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 55. – finanšu ministra priekšlikums. Tas paredz noteikt, ka nav nepieciešams reģistrēt nekustamo īpašumu gadījumos, kad nekustamo īpašumu izmanto, tikai lai pildītu valsts pārvaldes, tajā skaitā pašvaldību, funkcijas vai uzdevumus, piemēram, attiecībā uz ceļiem un tiltiem. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 56. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 56. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Vieglākas uztveramības labad iepriekšējais priekšlikums – 55.priekšlikums – tika izteikts kā atsevišķs teikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 57. – finanšu ministra priekšlikums. Paredz izslēgt divas panta daļas, lai netiktu piemēroti līdzšinējie ierobežojumi attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanu par vieglajiem transportlīdzekļiem. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 58. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls precizējums, nepārprotami nosakot, ka konkrētos gadījumos nav jāiesniedz pārskats. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 59. – finanšu ministra priekšlikums. Izslēdz konkrētus Ministru kabineta deleģējumus, kas noteikti citā pantā. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 60. – finanšu ministra priekšlikums. Tiek mainīts termiņš, no kura sāk skaitīt 30 dienas, kad tiek izvērtētas PVN deklarācijas. Tas ir labvēlīgāks nodokļu maksātājiem, mazina administratīvo slogu un uzlabo nodokļu administrēšanas efektivitāti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 61. – finanšu ministra priekšlikums. Analogas izmaiņas saistībā ar iepriekšējo priekšlikumu veicamas arī citā pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums, sadalot reģistrētus nodokļa maksātājus pa valstu grupām. Komisijā atbalstīts un iekļauts 63. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 63. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizēts iepriekšējais priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls terminoloģijas precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 66. – finanšu ministra priekšlikums, kas nosaka taksācijas periodu valsts un pašvaldību iestādēm vai pašvaldībām, kas reģistrētas reversajam PVN būvniecības pakalpojumu saņemšanai. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 67. – finanšu ministra priekšlikums. Saistīts ar Ministru kabineta pilnvarojuma precizēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 68. – finanšu ministra priekšlikums. Izslēgta norma par dokumenta kopijas iesniegšanas nepieciešamību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 69. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls precizējums, izslēdzot liekvārdību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 70. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls precizējums, nepārprotami norādot samaksas brīdi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 71. – finanšu ministra priekšlikums. Pants papildināts ar jaunu daļu, norādot, kādā veidā reversā PVN piemērošanas kārtība attiecas arī uz preču piegādi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 72. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionālas dabas precizējums par nodokļa rēķinu avansa maksājumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 73. – finanšu ministra priekšlikums. Pants papildināts ar precizējošu, skaidrojošu normu, kuros gadījumos nodokļa īpašā maksāšanas kārtība, tā sauktais PVN kases princips, nav piemērojama. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 74. un 75. – deputāta Imanta Parādnieka priekšlikumi, lai uz visa veida renovācijām, rekonstrukcijām tiktu attiecināta reversā PVN piemērošanas kārtība. Tiek iekļauti būvniecībā lietoti apzīmējumi "vienkāršotā renovācija" un "vienkāršotā rekonstrukcija". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 76. – deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Redakcionāls precizējums saistībā ar projektēšanu būvniecības pakalpojumu nodrošināšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 77. – deputāta Parādnieka priekšlikums. Noteikti deleģējumi Ministru kabinetam atsevišķu būvniecības terminu skaidrošanai. Komisijā tika atzīts, ka eksistē problēma, taču tā risināma Būvniecības likumā, kura virzība diemžēl kavējas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 78. – deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Saistīts ar reversā PVN piemērošanas kārtību ne vien būvniecības pakalpojumiem, bet arī atsevišķiem būvmateriāliem. Lai ieviestu šādas visnotaļ vajadzīgas izmaiņas, tās ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Finanšu ministrija, saņemot nepieciešamo informāciju no nozares pārstāvjiem, no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, apņemas šādu regulējumu atbilstoši virzīt. Līdz ar to komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 79. – finanšu ministra priekšlikums. Nosaka konkrētus Ministru kabineta noteikumus, saskaņā ar kuriem aizpildāmas un iesniedzamas PVN deklarācijas. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 80. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar punktu numerācijas maiņu pārejas noteikumos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 81. – finanšu ministra priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus saistībā ar finanšu ministra Vilka 57.priekšlikumu. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot punktu turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un noslēdzošais – 82. – Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcijas priekšlikums. Tā būtība ir noteikt pārejas periodu līdz 2015.gada 1.janvārim, līdz kuram siltuma enerģijas piegādei iedzīvotājiem tiktu piemērota īpaša samazinātā PVN likme 5 procentu apmērā līdzšinējās samazinātās PVN likmes 12 procentu apmērā vietā.

Par šādu likmes samazinājumu mēs plaši jau diskutējām, pieņemot budžetu 2013.gadam, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru. Un, tāpat kā iepriekš, komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Rubikam.

R.Rubiks (SC).

Labdien, kolēģi! Godājamais Prezidij! Ar katru mirkli tuvojas ziema, bet daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem ir nenomaksāti parādi par apkuri, daudzās pašvaldībās ir mājas, kur līdz šim nav pieslēgta apkure parādu dēļ. Un tas notiek 21.gadsimtā Eiropas valstī, kuras valdība deklarē, ka ir izdevies pārvarēt krīzi, un kuras ekonomika saskaņā ar valdības teikto šobrīd strauji attīstās.

Siltumenerģijas cena turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka parastiem strādājošiem cilvēkiem, kuru ienākumi ne tuvu nelīdzinās vidējam līmenim Eiropā, un pensionāriem, kuru pensijas ir vienkārši niecīgas, drīz pavisam nebūs iespējas apmaksāt siltumu. Viņi būs spiesti sildīt savas mājas ar pašdarinātām krāsnīm.

Uzskatu, ka Saeimai un valdībai ir iespējas atvieglot dzīvi šiem cilvēkiem, samazinot PVN likmi siltuma piegādei līdz 5 procentiem.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Dāmas un kungi! Papildinot kolēģa Raimonda Rubika teikto, es gribētu piesaistīt jūsu uzmanību mūsu priekšlikuma būtībai. Mēs ierosinām samazināto likmi 12 procentu apmērā piemērot no 2015.gada 1.janvāra un uzturam spēkā savu priekšlikumu par otras, samazinātās, PVN likmes ieviešanu siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām.

Mēs atgādinām, ka šajā sezonā krasi būs palielinājušās cenas importējamai gāzei un ka līdz ar to var ievērojami paaugstināties maksājumu slogs personām ar maziem ienākumiem. Valstī, kuru piemeklējusi ekonomiskā krīze, tas tiešām būs trieciens daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc mēs lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu. Tas būs gan taisnīgs, gan arī ekonomisks ieguldījums mūsu vismazāk aizsargāto iedzīvotāju ienākumos, jo tas viņiem ļaus maksāt vairāk tirgū, līdz ar to viņu pieprasījums tirgū palielināsies, un tas savukārt veicinās mūsu ekonomikas attīstību.

Mēs lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Parādnieka kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu!...

I.Parādnieks. Kādēļ?

Sēdes vadītāja. Par 82.priekšlikumu...

Balsosim par 82.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 44, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā izsaku pateicību visiem, kas intensīvi strādāja pie šī apjomīgā likuma, tā uzlabojumiem un precizējumiem. Tā kā ir svarīgi, lai jaunais PVN likums tiktu piemērots ar nākamā gada 1.janvāri, atsevišķas identificētas problēmas – tādas kā maksātnespējas procesa administratora atlīdzības precizēšana saistībā ar aplikšanu ar PVN – vēl tiks risinātas īpaši izveidotā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba grupā.

Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Pievienotās vērtības nodokļa likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Pievienotās vērtības nodokļa likums" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 27, atturas – 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Priekšvēlēšanu aģitācijas likums", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Priekšvēlēšanu aģitācijas likums" (Nr.273/Lp11) trešajā lasījumā.

Vēlos komisijas vārdā atzīmēt, ka piedāvātais likumprojekts nosaka vienotus noteikumus aģitācijas veikšanai visos gadījumos – neatkarīgi no tā, vai ir runa par Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām, vai ir runa par kārtējām vai ārkārtas vēlēšanām.

Otra lieta, kas ir raksturīga šim likumprojektam, ir tā, ka te ir tas, kas jau ir atbalstīts Saeimā trešajā lasījumā, – ka ir samazināti aģitācijas veikšanas tēriņu griesti. Ir arī dažas citas novitātes, kas padara priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanu saprotamāku, skaidrāku gan pašiem veicējiem, gan arī kontrolējošām iestādēm.

Uz trešo lasījumu tika iesniegti 35 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē termina "aģitācijas veicējs" skaidrojumu. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 2. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 4. – deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, jo šeit ir runa par nesaistītās personas veiktās priekšvēlēšanu aģitācijas samaksu un tālākām lietām, kas ir saistītas ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu izmantošanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 9. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Politiķus ievēlē nevis ar naudu, bet ar vēlētāju balsīm. To mēs zinām. Bet, nenoliedzami, lielāks finansējums, kas ir pieejams partijām, var šo vēlētāju viedokli ietekmēt. Tādēļ es saprotu, ka kopumā vairāki grozījumi šajā likumprojektā ir paredzēti, lai mazinātu naudas varu politikā.

Es bieži dzirdu, ka šo argumentu, protams, izmanto un atsaucas uz dažādiem pētījumiem, kur ir teikts, kā ir jāveicina demokrātija, kā ir jāveicina vienlīdzīgas iespējas politiskajām partijām vēlēšanu cīņā. Un es arī no savas puses papētīju, ko tad šādi pētījumi saka par vienlīdzīgām tiesībām.

Lasīju Starptautiskā vēlēšanu sistēmu fonda pētījumu par vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu vēlēšanu procesā. Un tur ir teikts, ka godīgs vēlēšanu process ir svarīgs kopējai demokrātijas procesa attīstībai. Vienlaikus vēlēšanu sistēmu pētnieki uzsver, ka samērīgums jeb līdzvērtīga resursu sadale starp konkurentiem ir ļoti svarīga, un nosaka kritērijus, kādi ir godīgu vēlēšanu pazīme. Tur bez caurspīdīga vēlēšanu procesa, vienlīdzīgām partiju tiesībām kandidēt un regulētas vēlēšanu kampaņas kā svarīgākie ir minēti vienlīdzīga pieeja sabiedriskajiem medijiem un valsts līdzekļu godīga sadale partijām, īpašu uzsvaru liekot uz jaunu un mazāku partiju interešu aizstāvību.

Par ko ir runa šajā manā priekšlikumā? Jūs redzat, ka, lai mazinātu naudas varu politikā, ir aizliegts 30 dienas pirms vēlēšanu dienas izvietot plašsaziņas līdzekļos komercreklāmas, vienlaikus kā alternatīvu piedāvājot bezmaksas raidlaiku sabiedriskajā televīzijā un sabiedriskajā radiokanālā politiskajām partijām.

Bet kur ir āķis? Ja mēs runājam par pašvaldību vēlēšanām, tad šajos likuma grozījumos ir paredzēts, ka tikai tām partijām, kuras piesaka savu deputātu kandidātu sarakstu Rīgā vai vismaz piecās republikas nozīmes pilsētās, vai vismaz piecos novados, šāds bezmaksas raidlaiks tiek piešķirts. Savukārt pārējām politiskajām partijām, kuras piesaka savus kandidātus vienā, divos... vai mazāk nekā piecās republikas pilsētās vai novados, vai to nedara Rīgā, šādas iespējas nav. Mans priekšlikums ir tāds, ka ir jābūt vienādām tiesībām, īpaši rūpējoties arī par mazākām partijām, par reģionālajām partijām, dodot iespēju šādu bezmaksas raidlaiku tām saņemt nevis nacionālajos sabiedriskajos medijos, bet attiecīgajā vietā pieejamos reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos. Lai Liepājas partijai, Ventspils partijai, Daugavpils reģionālajām partijām vai Valmieras partijām būtu tikpat lielas iespējas kā VIENOTĪBAI un pārējām lielajām partijām.

Kolēģi, ir ļoti grūti diskutēt ar cilvēkiem, kuriem ir ļoti stingra pārliecība, un šī pārliecība arī sakrīt ar darbiem. Viena no lielākajām oponentēm komisijas sēdē, kad mēs skatījām manu priekšlikumu, bija mana cienītā kolēģe Čigānes kundze, kura uzskatīja, ka nevajag šādu raidlaiku reģionālajām partijām piešķirt, jo tas būtu pārāk dārgi. Es gan gribētu atgādināt, ka jau šīgada sākumā, tad, kad kolēģe komentēja kopumā šo likumprojektu un tajā paredzētos grozījumus, viņa sacīja, ka šādi grozījumi un tiesības bez maksas paust savu viedokli ēterā dotu lielākas iespējas mazajām partijām. Vārdos – jā, bet darbos gan ne.

Es lūdzu atbalstīt savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Reiznieces-Ozolas kundze! Ja jūs līdz galam izlasītu tos pētījumus, kurus jūs tikko mums šeit citējāt, tad jūs arī ātri vien secinātu, ka bezmaksas raidlaiks Latvijā politiskajām partijām ir viens no visdāsnākajiem gan Eiropas Savienībā, gan vispār pasaulē. Šobrīd ir tāda situācija, ka politiskās partijas, kas startē gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās, var saņemt bezmaksas raidlaiku 20 minūšu kopapjomā. Ir daudzi mediju pārstāvji, kas norādījuši, ka ir politiskās partijas, kurām nav... kuras nav tik daudzskaitlīgas un kurām nav tik labi izstrādāta programma, tāpēc tām ir lielas grūtības šīs 20 minūtes aizpildīt. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: "Samaziniet!")

Cienījamie kolēģi! Mēs šobrīd esam tādā situācijā, ka mums novados, kuros ir mazāk nekā 5 tūkstoši iedzīvotāju, var veidot vēlētāju apvienības. Vēlētāju apvienības parasti veidojas viena pagasta ietvaros. Es esmu runājusi ar cilvēkiem, kas ir dibinājuši vai plāno dibināt vēlētāju apvienību. Šīs vēlētāju apvienības nevēlas, lai tām būtu 20 minūtes vai nu sabiedriskajā nacionālajā medijā, vai reģionālajos medijos, kur runāt par savu piedāvājumu. Pagastā cilvēki var pieklauvēt cits pie cita durvīm, var uzaicināt cits citu uz tēju un izrunāt šos būtiskos jautājumus. Tā ka daudzi starptautiski eksperti ir atzinuši, ka mūsu regulējums ir samērīgs un ļoti dāsns.

Paldies jums! Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no likuma "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" šā likuma 10.pants paredz daudz plašākas... paplašinātas iespējas jebkuram (es pasvītroju – jebkuram!) sarakstam, iesniegtam sarakstam, piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijā arī televīzijā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, piesaistot šajā procesā komerciālās, nevalstiskās organizācijas... raidošās organizācijas. Godīgi sakot, tā norma, kas eksistēja iepriekšējā likumā, stipri sašaurināja pašvaldību deputātu kandidātu un to sarakstu iespējas piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijā.

Šeit ir divi dažādi jēdzieni. Pirmais ir valsts nodrošinātais bezmaksas aģitācijas laiks. Tā ir viena priekšvēlēšanu aģitācijas funkcija. Un otrs ir iespēja nodarboties ar priekšvēlēšanu aģitāciju cita veida raidījumos, arī bezmaksas kārtībā, bet... tas ir tikai tajos raidījumos, ko organizē masu mediji, kas saņem sabiedrisko pasūtījumu, un tas sabiedriskais pasūtījums, tā sadalīšana, ir arī obligātā funkcija, kas jāveic NEPLP šā likuma kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi.

D.Reizniece-Ozola (ZZS). (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Sadod viņiem!")

Pētījumi līdz galam ir izlasīti gan, un jāatzīst, ka tiešām ļoti dāsns piedāvājums ir bezmaksas raidlaika apjomā. Un tikai par to var būt runa, ja mēs runājam par dāsnu piedāvājumu. Dāsns tas nav attiecībā uz mazākām partijām, un godīgs tas nav attiecībā uz mazākajām partijām.

Ir ļoti labi saprotama koalīcijas vēlme nodrošināt šo mehānismu, ka tiesības un iespēja runāt šajā bezmaksas raidlaikā būs tikai lielajām partijām 30 dienas pirms vēlēšanām, jo tādās pilsētās kā Liepāja, Ventspils, Valmiera... mēs redzam, ka šobrīd tās pilsētas vada reģionālo partiju līderi, un tie līderi ir arī gana lielā cieņā turēti. Nu ar ko mēs riskējam, ja mēs aizliegsim šiem reģionālo partiju pārstāvjiem savu piedāvājumu skaidrot bezmaksas raidlaikā? Mēs dzirdēsim no lielo partiju puses vispārīgas frāzes par attīstību, par demokrātiju, par tiesiskumu. Valdošās partijas turpinās stāstīt par grandiozajiem panākumiem un pieaugumiem, kurus nez kādēļ vietējie... pašvaldību iedzīvotāji nejūt. Tiks noklusēts, ka uz valmieriešu, daugavpiliešu, jelgavnieku rēķina valsts budžetā nākamajā gadā ir izaugsme, bet pašvaldību budžetos – nav. Un vismazāk tiks runāts par tām saimnieciskajām, iedzīvotājiem svarīgajām lietām... par iesāktajiem procesiem un projektiem, kas ir jāturpina pašvaldībās un kas ir tām svarīgi.

Mēs vakar televīzijas raidījumā "Sastrēgumstunda" arī dzirdējām ļoti vispārīgas debates, un tā ir tā tendence... tas norāda uz šādām potenciālām diskusijām arī turpmāk, arī citās pašvaldību vēlēšanās... arī citās priekšvēlēšanu kampaņās.

Tā ka joprojām uzturu spēkā savu priekšlikumu un lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Nereti šī gada laikā man ir nācies dzirdēt to, ka kāds deputāts saka, ka pārstāv Liepāju, Ventspili, Jelgavu, Valmieru, varbūt Daugavpili, varbūt Rēzekni... Bet man gribas atgādināt, ka mums Latvijas valstī tomēr ir nedaudz citādāki vēlēšanu apgabali (No zāles dep. I.Grigule: "Pašvaldību vēlēšanas!"), līdz ar to mēs nepārstāvam vienu pilsētu, mēs pārstāvam vēlēšanu apgabalu. Manā gadījumā... Jā, es pārstāvu Latgales vēlēšanu apgabalu. (No zāles dep. I.Grigule: "Runa ir par pašvaldību, nevis par Saeimas vēlēšanām!")

Ja runājam par šo likumu un runājam par kaut kādām īpašām tiesībām, piemēram, Rīgai, tad faktiski es drīzāk piekristu tam, ka arī Rīgai nevajadzētu būt kaut kādām privilēģijām. Taču arī tām partijām, kas grib darboties Rīgā un startēt pašvaldību vēlēšanās Rīgā, faktiski jābūt spējīgām paskatīties uz problēmām citās, mazākās, pašvaldībās, vismaz četrās. (No zāles dep. A.Elksniņš: "Tagad nevienā!" Zālē smiekli.) Un, godīgi sakot, ja vienā pilsētā izveidojas partija, kas sevi sauc par reģionālo partiju, tad, būsim godīgi, parasti tā ir nevis reģionālā partija, bet dažu cilvēku un diemžēl nereti tā ir tikai viena cilvēka partija. Līdz ar to es domāju, ka tas nebūtu pareizi – dot valsts atbalstu šādām partijām tik plašā mērogā, kā to grib atsevišķi politiķi.

Paldies par uzmanību! Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Man ir viens jautājums Viļuma kungam: kas un kā noteiks, vai tā reģionālā partija ir tāda patiesa partija vai tā ir viena cilvēka partija? Vai jūs esat gatavs piedāvāt savu vērtējumu, kaut kādus objektīvus kritērijus? Un vai jums nešķiet, ka jūsu pieeja principā ne gluži atbilst atbildīga politiķa rīcībai? Jūs te sākāt vērtēt, ka šādas partijas ir labas, bet tādas ir sliktas. Nu, piedodiet, tas vienkārši nav nopietni! (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Dolgopolova kungs ko vēlas piebilst?

9.priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Jūs prasāt balsojumu par 9.priekšlikumu? Vai komisijas vārdā Dolgopolova kungam ir kāds komentārs? (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Par ko bija runa, Sergej?")

Jums ir kāds komentārs par?...

S.Dolgopolovs. Nē. Nu kā? Tas priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Labi.

S.Dolgopolovs. Ko man tur komentēt?

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 39, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. Juridiskās komisijas 10.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 11. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts. Motivācija jau tika izteikta iepriekšējās debates laikā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 54, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 12. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai Ašeradena kungs vēlas debatēt par 12.priekšlikumu?

Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 43, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 15. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 44, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 16. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 42, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, jo šinī priekšlikumā ir atsauce uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu, kas reglamentē pienākumus un atbildību par priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 19. – deputātes Kārkliņas priekšlikums, kura būtība bija apvienot divus... vienkāršot divus pantus piedāvātajā likumā. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 23. – deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 26. – deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 29. – deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Negribēdams aizkavēt šī būtiskā likuma pieņemšanu, kā arī zinādams vairākuma nostāju, es neiesniedzu konkrētu priekšlikumu šajā pantā, tomēr gribu paskaidrot savu nostāju par šo pantu. Un tas arī zināmā mērā saistīts ar iesniegto priekšlikumu.

Redziet, kad dzima radio un televīzija, tad avīžu un žurnālu izdevēji ar vecākā brāļa tiesībām centās piespiest likumdevēju izveidot jaunajiem medijiem daudz bargākus likuma noteikumus, nekā tie attiecās uz pašu presi.

Es negribu apgalvot, ka mūsu Saeimas deputāti ir nonākuši rakstošās preses ietekmē, bet tomēr Latvijā, manuprāt, dažkārt tiek izmantota arī apšaubāma argumentācija. Piemēram, tiek apgalvots, ka ir nepieņemami translēt alkohola reklāmu radio un televīzijā, jo tā iedarbosies daudz spēcīgāk nekā avīzes vai žurnāla lapā.

Ja jau likumdevējs uzskata, ka 30 dienas pirms vēlēšanām ar lielas naudas starpniecību censties sagrozīt vēlētāju prātus televīzijā un radio ir slikti (un es personīgi tam piekrītu, un es atbalstu šādu pieeju), tad, manuprāt, tikpat slikti ir arī to darīt rakstošajā presē. Un tas arguments, ka rakstošajā presē tā reklāma izmaksā, iespējams, lētāk, – tas, manuprāt, tomēr nav arguments. Nevar būt tā, ka visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem!

Es personīgi domāju, ka agri vai vēlu šāda selektīva pieeja masu medijiem... mums pie šīs problēmas būs jāatgriežas un šī likumdošanas norma, visticamāk, būs jāpārskata, un būs jāattiecina likuma prasības uz visiem... vai nu arī no šīs normas jāatsakās.

Es vēlreiz atkārtoju: es atbalstu iesniegto deputātes priekšlikumu, kas daļēji varbūt mīkstina šo pieeju, es atbalstu likumprojektu kopumā, jo likums tiešām ir vajadzīgs. Bet, manā izpratnē, diskutējot par šo 30 dienu aizliegumu, deputāti ir vadījušies vienkārši pēc emocijām, nevis pēc tā, lai mums būtu vienlīdzīga un taisnīga pieeja visam. (No zāles dep. I.Grigule: "Pareizi!", dep. A.Bērziņš: "Bravo! Atkārtot!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Kā cilvēks un kā deputāts es nevaru neatbalstīt to, ko tikko teica Ābiķa kungs, jo priekšvēlēšanu aģitācijas instrumentu izvēle ir tomēr aģitācijas veicēju izvēle un atbildība.

Ja mēs šodien runājam par ierobežojumiem televīzijā, tad rīt parādīsies ierobežojumi internetā. Man šķiet, ka valsts instruments ir... galvenais valsts instruments ir griestu noteikšana, cik var atvēlēt priekšvēlēšanu aģitācijai. Tas arī tika izdarīts. Bet šinī gadījumā... šinī priekšlikumā ir runa par kaut ko citu. Šeit ir runa par to, lai šī aizlieguma norma neskartu iespējas politiskajiem spēkiem, politiskajām partijām, kandidātu sarakstiem kontaktēt ar saviem vēlētājiem un darīt savu viedokli vēlētājiem zināmu ar visiem iespējamiem paņēmieniem un visos veidos.

Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt šo normu, it īpaši ņemot vērā to, ka pirmo reizi šinī likumā parādījās kompensējošs mehānisms, kas uzlabo kontaktu starp vēlētājiem un deputātu kandidātiem, par ko mēs jau esam šodien runājuši.

Savā un komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es vēl gribu sveikt mūsu visu vārdā divus jubilārus, kuriem bija apaļas jubilejas iepriekšējā nedēļā.

Tātad 60 gadu jubilejā sirsnīgi sveicam deputātu Jāni Dūklavu, kuram šī skaistā jubileja bija 24.novembrī. (Aplausi.)

Un tikpat skaista, tikai daudz mazāka jubileja – 30 gadu jubileja – pagājušajā nedēļā 25.novembrī bija mūsu kolēģim Raivim Dzintaram, kura diemžēl nav klāt. Bet mēs viņu tomēr sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Augusts Brigmanis... nav, Raivis Dzintars... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Jānis Klaužs... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Aleksejs Loskutovs... nav, Vineta Poriņa... ir, Jānis Reirs... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 13.30. Turpinām Saeimas 29.novembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu "Priekšvēlēšanu aģitācijas likums" un bijām uzsākuši debates par 29. – deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegto priekšlikumu. Turpinām debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribēju šeit tā mazliet atvainoties savam kolēģim Dzintaram Ābiķim, ka vakar frakcijas sēdē, runājot par šo likumprojektu, mēs to acīmredzot neizdiskutējām visās detaļās. Jo lietas būtība jau ir tāda, ka lēmumu par to, ka mēs atsakāmies no apmaksātas politiskās reklāmas televīzijās 30 dienas pirms vēlēšanām, mēs kolektīvi – šī Saeima – jau esam pieņēmuši otrajā lasījumā. Tātad šis priekšlikums neattiecas uz šīs kārtības maiņu. Mūsu cienījamā kolēģe deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva ir papildinājusi šo priekšlikumu, kā Dolgopolova kungs jau paskaidroja, ar to, ka šis aizliegums neattiektos uz tāda veida sludinājumiem, kuros politiskās partijas vai deputātu kandidāti paziņos par to, ka viņi tādā un tādā vietā tādā un tādā laikā tiksies ar vēlētājiem. Tā ka šis nav jautājums pēc būtības par to, vai politiskā reklāma televīzijās būtu aizliedzama vai ne, jo par to mēs visi kolektīvi jau esam lēmuši, un priekšlikums atteikties no šī lēmuma nav saņemts.

Es gribu arī piebilst, ka gadījumā, ja mēs izšķirsimies un apstiprināsim... ja Saeima pieņems šādu lēmumu trešajā, galīgajā, lasījumā, tad mēs pievienosimies to valstu saimei, kurā jau atrodas Lielbritānija, Vācija, Somija, Norvēģija, Šveice, kas uzskata, ka politiskā reklāma, apmaksāta politiskā reklāma, televīzijā nav atbilstošs politiskās komunikācijas veids. Un, ja runā vispār, tad tas patiešām rada risku, ka maldina vēlētājus: vēlētāji nobalso par kādu politisko spēku, bet drīz pēc vēlēšanām ir spiesti vilties, jo politiskais spēks viņiem nenodrošina to, ko viņi reklāmās ir saskatījuši.

Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt deputātes Ivanovas-Jevsejevas priekšlikumu un virzīt šī likumprojekta izskatīšanu uz priekšu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Godājamie kolēģi! Nebiju plānojis runāt, bet Ābiķa kungs tomēr uzjundīja to problēmu, par kuru es sen tā kā domāju. Un atcerējos es tādu grāmatu ar nosaukumu "Liekulības tirgus". Tas ir stāsts par nabadzīgu meiteni, kura nonāk Londonā, taču ļoti ātri aptver sabiedrībā valdošos likumus un saprot: lai izdzīvotu un labi dzīvotu, par katru cenu jāatrod kāds, ko izdevīgi apprecēt.

Diemžēl kas līdzīgs notiek arī sabiedrības un politiķu attiecībās. Un man radās tādas pārdomas: nu cik tad ir patiesi šie apgalvojumi par naudas varas mazināšanu šajā situācijā?

Vispirms gribētu drusku apgāzt apgalvojumu par to, cik tad lēta ir reklāma presē un cik dārga ir reklāma televīzijā.

Kārtīga avīze, atkarībā no tirāžas, pirms vēlēšanām par vienas lapas reklāmu prasa vienu līdz divus tūkstošus latu. Tāpat, teiksim, stāsts populārā nedēļas sieviešu žurnālā par kādu veiksmīgu politiķi maksā apmēram 1,5 tūkstošus latu.

Viena reklāma televīzijā maksā 500 latu. Nu, un, protams, viss ir atkarīgs no tā, cik bieži šīs reklāmas parāda. Kāpēc šāda netaisnība pret televīziju? Redziet, attiecībā uz televīziju ir ļoti grūti samaksātos līdzekļus norakstīt tā sauktajos nesaistītajos vai attaisnojamos izdevumos, jo ir grūti pierādīt, ka ētera laiks kaut kā izdevumos ir attaisnots, bet, drukājot, teiksim, pusmiljonu tirāžā partijas avīzes, šādos izdevumos var norakstīt, ko vien sirds vēlas. Un, pateicoties Čigānes kundzei, tagad varēs norakstīt arī pasta izdevumus lielā apmērā. Tā ka nezinu, vai mēs tiešām šādā veidā izvairīsimies no naudas varas. Un, ja mēs paskatāmies pēdējo vēlēšanu izdevumus, tad redzam, ka noteikto limitu – 260 tūkstošus latu – pārsniedza pilnīgi visas šeit, zālē, pārstāvētās partijas, izņemot Nacionālo apvienību, un rekordiste bija VIENOTĪBA, lai cik sāpīgi tas būtu, jo jūs pārsniedzāt vairāk nekā divkārt: lai gan paredzētais limits bija 260 tūkstoši, jūs tēriņi bija 555 tūkstoši, jā. Par 10.Saeimu es vispār nerunāšu, jo tur šie izdevumi bija fantastiski.

Tā ka, ja mēs tiešām gribētu būt pilnīgi godīgi pret vēlētāju un patiešām kļūt brīvi no naudas devējiem, mēs ar abām rokām pieķertos Ābiķa kunga padomam un šos reklāmas aizliegumus piemērotu attiecībā uz visiem medijiem. Pagaidām diemžēl tāds liekulības tirgus vien iznāk, un nākošās vēlēšanas tam atkal būs apstiprinājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai ir nepieciešams balsojums, jo priekšlikums ir atbalstīts? Priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti atbalsta. (Starpsaucieni no zāles.)

Lūdzu, Dolgopolova kungs!

S.Dolgopolovs. 30. – deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 31. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 31. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mēs skatām priekšpēdējo grozījumu likumprojektā "Priekšvēlēšanu aģitācijas likums", ko ir sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Un šis grozījums ir saistīts ar administratīvo resursu izmantošanas aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.

Kolēģi! Es gribu izmantot iespēju, lai, runājot par šo grozījumu, pateiktu milzīgu paldies komisijas priekšsēdētājam Sergejam Dolgopolovam, kura ļoti sabalansētā, detalizētā vadība tiešām ir ļāvusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai sagatavot likumu, ar kuru mēs patiešām varam lepoties.

Mēs noteikti varam lepoties arī ar to faktu, ka pirmo reizi Latvijas Republikas vēsturē mēs esam definējuši, kas ir administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, un arī noteikuši, ka administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijas laikā ir aizliegta, kā arī uzticējuši šī aizlieguma kontroli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Cienījamie kolēģi! Tā kā administratīvo resursu izmantošanas aizlieguma jēdziens ir jauns, es gribēju jums mazlietiņ pastāstīt par to, ko tad tas nozīmē – administratīvo resursu izmantojums kampaņā. Varbūt daudzi no jums jau pamanīja šo nedēļas žurnāla "Ir" vāku, bet, ja kāds nepamanīja, tad es varu šo administratīvo resursu izmantošanu noilustrēt ar šo ilustrāciju, kas bija uz nedēļas žurnāla "Ir" vāka. (Starpsaucieni no ZZS frakcijas: "Tā ir reklāma!") Un tā galvenā doma ir tā, ka, izmantojot administratīvos resursus, tātad budžetā pieejamo naudu, publicitātes ziņā amatpersonas sevi burtiski var apzeltīt. Burtiski apzeltīt! Tātad Saeima un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ļoti konstruktīvā Sergeja Dolgopolova vadībā ir lēmusi par to, ka tādu praksi nevar turpināt. Mēs esam lēmuši par to, ka valsts un pašvaldību nodokļu maksātāju naudu savas publicitātes vairošanai turpmāk vairs nevarēs izmantot. Administratīvo resursu aizliegums... administratīvo resursu izmantošanas aizliegums attieksies gan uz valsts vadību, gan uz pašvaldībām. Tas vairos vienlīdzību politisko partiju starpā, jo nebūs iespējams šos varas resursus izmantot savā labā. Vienlaikus, diskutējot par iepriekšējo priekšlikumu, mēs jau esam lēmuši par to, ka atteiksimies no apmaksātas politiskās reklāmas televīzijā.

Šis administratīvo resursu izmantošanas aizliegums nosaka arī to, ka valsts un pašvaldības institūcijas 30 dienas pirms vēlēšanām nevarēs reklamēt savus labos darbus, ja šī reklāma būs saturiski saistīta ar kādu vai nu deputāta kandidātu, vai arī Ministru prezidenta kandidātu, ko partija ir izvirzījusi. Tā ka šis ir ļoti progresīvs regulējums, un es uzskatu, ka komisija ir strādājusi patiešām ļoti labi, un man personīgi ir ļoti liels prieks, ka mums izdevās panākt vienošanos dažādu frakciju starpā... ka mēs nešķirojām, kas ir no pozīcijas un kas ir no opozīcijas frakcijas.

Referente par šo likumu bija kolēģe Marjana Ivanova-Jevsejeva, kuras diemžēl šodien nav mūsu Saeimas sēdē, bet es arī personiski, savā vārdā, gribēju pateikt paldies viņai par rūpīgo darbu ļoti daudzās darba grupās, lai šis regulējums patiešām būtu labi izstrādāts un veicinātu tiešāku saziņu deputātu kandidātu un vēlētāju starpā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Man tikai viena maza piebilde. Protams, ar abām rokām atbalstot šo likuma grozījumu, es atļaušos vienlaicīgi izteikt cerību, ka, pieņemsim, eiro ieviešanu par 1,4 miljoniem latu reklamēs nevis valdības pārstāvji, bet tantes no Bauskas, no Madonas un no citām vietām. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: "Oligarhi!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Paldies kolēģei Lolitai Čigānei par tik skaidru izskaidrojumu, par ko ir runa šajā priekšlikumā. Protams, mēs to atbalstām. Patiešām tas ir kompromiss. Čigānes kundze arī ļoti skaidri nodemonstrēja, kas nav administratīvo resursu izmantošana politiskos nolūkos. Nu, protams, ja Saeimas deputāte, izmantojot savas iespējas, no Saeimas tribīnes demonstrē publiski vienu privātu izdevumu, tad tas... acīmredzot nekādu politisku mērķu tur nav. Tā ir vienkārši tāda bezmaksas reklāma vienam izdevumam, un, protams, nevienam nav nekādu šaubu, ka šis izdevums nekādā veidā nepaudīs savu pateicību šai deputātei, kas bez maksas reklamē šo izdevumu. (No ZZS frakcijas starpsaucieni: "Āāāā!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Dolgopolovs. Godīgi sakot, man ir grūti turpināt: augošie spārniņi aizrauj elpu...

Bet, runājot par 31. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu –, jāteic, ka priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 32. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, jo tas paredz papildināt otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu ar jaunu pantu – 34.pantu – "Atbildība par administratīvo resursu izmantošanas ierobežojumu neievērošanu".

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 33. – deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Nav atbalstīts, jo komisija pieņēma daudz radikālāku priekšlikumu – vispār izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu.

Atkārtoju: komisija nav atbalstījusi 33.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Dolgopolovs. 34. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, ka šis likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Noslēgumā es vēlos pateikt, ka šī diskusija, kas norisinājās attiecībā uz televīzijas lietām, izraisīja ļoti smagas diskusijas arī komisijā. Bet, ja nebūtu iestrādāts kompensācijas mehānisms šinī likumprojektā, tādā gadījumā likumprojekts netiktu virzīts tālākai izskatīšanai.

Komisijas vārdā es aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Priekšvēlēšanu aģitācijas likums" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar likumprojektu Nr.424/Lp11 – "Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā".

Likumprojekta mērķis ir pastiprināt nosacījumus ieroču nēsāšanas atļauju saņemšanai, un tiek deleģēts Ministru kabinetam uzdevums izstrādāt pārbaužu veikšanas kārtību. Jaunums vai, pareizāk sakot, aizmirsta lieta, kas savulaik tika atcelta, bet kas tagad no jauna ir ieviesta, ir tā, ka ieroču nēsāšanas atļaujas netiks izsniegtas uz mūžu; pārbaude tiks atkārtota pēc 10 gadiem.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Krēsliņš. 28.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā".

Likumprojekts paredz ieviest regulas Nr.181/2011 28.panta normas, kas nosaka, ka katra dalībvalsts norīko jaunu vai jau izveidotu struktūru vai struktūras, kas ir atbildīgas par šīs regulas izpildi attiecībā uz regulārajiem pārvadājumiem no vietām, kuras atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un regulārajiem pārvadājumiem no trešajām valstīm uz minētajām vietām. Katra struktūra veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību regulai. Katra struktūra organizatoriski, lēmumos par finansējumu, juridiskā formā un lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga no pārvadātājiem, ceļojumu rīkotājiem un autoostu pārvadātājiem. Latvijā šī struktūra ir Autotransporta direkcija.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 13.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13.decembris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gunārs Igaunis.

G.Igaunis (RP).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Igaunis. 7.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Labdien, augsti godātie deputāti! Priekšlikumi ir. Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Saņemti divi priekšlikumi no viena deputāta.

1. – deputātes Aijas Barčas priekšlikums, kas piedāvā grozīt obligāto iemaksu likmi. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Prezidija locekļi! Godātās deputātes un deputāti! Mans priekšlikums, atklāti sakot, likumprojektā "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" pēc taisnības ir domāts kā tests pozīcijai, jo es nešaubos, ka opozīcijas deputāti būs gatavi atbalstīt šo priekšlikumu. Kādēļ? Tādēļ, ka man šeit ir divi priekšlikumi, no kuriem pirmais ir ļoti saistīts ar otro.

Mans priekšlikums ir tāds – ar 2014.gadu domāt par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, un tāpēc es savā 1.priekšlikumā esmu rakstījusi, ka ciparu "11" vajag nomainīt ar "9". Jo tad, kad sociālās apdrošināšanas iemaksu likmē nodarbinātai personai šie 9 procenti tapa pārvērsti par 11 procentiem, tad skaidri un gaiši tika doti tādi solījumi: "un, ja nu mēs būsim ārā no krīzes, tad gan..." Un daudzi to gaida!

Diskusijā komisijas sēdē deputāte Elīna Siliņa izteica tādu viedokli, ka, iespējams, es nepareizi esot padomājusi. Iespējams, ka vajadzētu gan darba devējiem, gan darbiniekiem... katram pa 1 procentam.

Kādēļ, kolēģi, es šajā jautājumā vēlos jūs uzrunāt? Tikai tādēļ, ka, ejot uz 11.Saeimas vēlēšanām, deputāti solīja: visiem spēkiem centīsimies samazināt darbaspēka nodokli! Un mums taču darbaspēka nodokļi ir tikai divi: iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Kādēļ vēl es esmu pārliecināta, ka to var darīt? Varbūt ne tieši tā – varbūt tā, kā komisijas sēdē rosināja Elīna Siliņas kundze, jo ar 2014.gadu – un tas nu ir skaidrs, jau tā kā likumīgi būtu pateikts – piemaksu pie pensijām par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim pārņems valsts pamatbudžets. Un 2014.gadā, gribam mēs to vai negribam, tie tomēr būs kādi 130 miljoni. Līdz ar to man ir pilnīgs pamats apgalvot, ka valsts sociālās apdrošināšanas sistēma netiks sagrauta un ka valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās nekāds kaitējums nebūs radies. Jo, lūk, valdība jau ir lēmusi arī, ka mēs 2. pensiju līmeņa iemaksas varam pa gadam... un pa 2 procentiem palielināt.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu. Un aicinu kolēģus, it sevišķi kolēģus no pozīcijas partijām, ļoti labi pārdomāt un, iespējams, iesniegt priekšlikumus šī likumprojekta trešajam lasījumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu iepriekšējā reizē, mēs, visticamāk, tiešām esam nokaitinājuši deputāti Barču, tāpēc viņa nolēmusi testēt pozīciju un iesniegusi tik sliktu priekšlikumu.

Priekšlikumam ir divas daļas, kas ir sliktas pēc būtības. Tā pirmā daļa ir... vienkārši šī norma nav balsojama, jo... Cienījamā deputāte arī izstāstīja to jēgu, ko viņa ir gribējusi.

Ja mēs uzmanīgi izlasām šo likuma normu, tad redzam, ka likuma normā ir rakstīts: "Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09 procenti." Tas ir likumā ierakstīts. Savukārt deputāte ir samazinājusi tikai to daļu, kas attiecas uz darba ņēmēju maksāto daļu, nesamazinot normas kopējos griestus. Tā ka principā tehniski mums pazustu... saglabājoties iepriekšējam līmenim – 35,09 procenti –, vienkārši tehniski pazustu 2 procenti, "uzkārtos gaisā". Tā ka šāda norma tehniski nav balsojama.

Taču, ja mēs runājam pēc būtības par šo normu, tad jāsaka, ka tā patiesi ir ļoti slikta, jo, ja mēs runājam par sociālo budžetu un par to, ka 2014.gadā sociālais budžets pirmo reizi atgūsies no deficīta, tad samazināt tā ieņēmumus par 88 miljoniem – tas būtu neprāts. Tas būtu neprāts! Un kāpēc? (Starpsaucieni no zāles.) Pirmkārt, tas apdraudētu jau tik ļoti svarīgo procesu, par ko mēs runājam, – tā ir pensiju indeksācija. Jā, pensiju indeksācija. Otra lieta, kas mums ir ļoti svarīga: sociālajā budžetā mums ir saistības pret otrā līmeņa pensionāriem, un tās arī tiktu apdraudētas.

Un trešais aspekts ir vēl svarīgāks, pats svarīgākais, jā. Mums ir ārkārtīgi svarīgi sociālajā budžetā veidot uzkrājumu. Mums ir jāveido uzkrājums sociālajā budžetā, lai būtu rezerves. (Starpsaucieni no zāles.) Mēs neesam pasargāti no krīzēm, un krīzes Latvijā būs. Un, Barčas kundze, attiecībā uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam, – tas tiek darīts, bet ne uz sociālo izmaksu rēķina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Klementjevs. Jā, es gribu pateikt komisijai: ir ļoti žēl, ka komisijai nebija datu, Labklājības ministrija nesagatavoja, mēs nezinājām, cik reāli maksā šis pasākums, un deputātiem, kad viņi pieņēma šo lēmumu, vajadzēja "ķert" ciparus no galvas, kādi tie bija apritē. Un skaidrs, ka opozīcija gribēja straujāku darbaspēka nodokļu likmes samazināšanu, bet Labklājības ministrija ar cipariem nevarēja pierādīt komisijas locekļiem, ka tas dos reālus sociālā budžeta zaudējumus.

Sakarā ar to balsojums mums komisijā bija šāds: skaidrs, ka pozīcijas deputāti neatbalstīja, bet opozīcijas deputāti atbalstīja šo priekšlikumu. Bet kopīgais komisijas lēmums mums šodien parādās tabulā: "Neatbalstīts."

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Aijas Barčas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Klementjevs. Paldies par balsojumu!

2.priekšlikums. Arī to iesniedza Aija Barča. Ja jau mēs neatbalstījām 1.priekšlikumu, tad, es domāju, arī šis priekšlikums nav balsojams, lai nesarežģītu likumdošanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Klementjevs. Paldies.

Abi divi priekšlikumi izskatīti. Komisija otrajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīja. Lūdzu deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – nav, atturas – 29. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Klementjevs. Sociālo un darba lietu komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 7.decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Būvniecības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un iesniedz otrajam lasījumam likumprojektu "Grozījums Būvniecības likumā". Tā kā neviens priekšlikums netika saņemts, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Būvniecības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā". Likumprojekta mērķis ir pasta nozari reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošana, novēršot esošā regulējuma trūkumus un nodrošinot pārskatāmāku regulējumu visiem pasta pakalpojumu tirgus dalībniekiem pilnīgi liberalizēta pasta pakalpojumu tirgus apstākļos.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pasta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 6.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.decembris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tātad šajā Saeimas sēdē mēs jau pieņēmām un apstiprinājām grozījumus Civillikumā, kas paredz nākotnes pilnvarojumu, kas ir alternatīva rīcībspējas ierobežošanai. Tie paredz, ka pilnvarotājs var paredzēt noteiktu lietu vešanu pilnvarniekam, ja personai iestājas tāds stāvoklis, ka tā nespēj saprast un vadīt savu rīcību.

Ar minētajā likumprojektā ietverto nākotnes pilnvarojuma institūtu ir saistīti vairāki tiesību akti, to skaitā grozījumi Civilprocesa likumā, kurus Saeima šodien pieņēma, bet joprojām nav pieņemts likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā". 2012.gada 20.septembrī šie grozījumi ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, un šobrīd ir ļoti svarīgi, lai likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" saskaņotu dažādu savstarpēji saistītu tiesību aktu spēkā stāšanos. Tāpēc komisijas vārdā būtu lūgums noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Bērziņš. Paldies.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt arī pirmajā lasījumā Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" atbalstītu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

G.Bērziņš. Kolēģi, tā kā jūs vienbalsīgi atbalstījāt steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam, komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tā kā deputātiem nav iebildumu, tad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par 2012.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē".

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Nepieciešams pieņemt lēmumu par 2012.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē. Publisko izdevumu un revīzijas komisija bija izveidojusi iepirkuma komisiju šādā sastāvā: Jānis Ozoliņš, Romāns Naudiņš, Elīna Siliņa, Jānis Tutins un Aleksejs Loskutovs. Kolēģi ievēlēja mani par komisijas priekšsēdētāju, lai organizētu iepirkumu finanšu pārskata revīzijas veikšanai Valsts kontrolē. Iepirkumam bija pieteikušies trīs kandidāti, un, izvērtējot visus piedāvājumus, ar mazāko cenu un adekvāto kvalitāti Daņēvičas revidentu birojs tika izvēlēts par šī iepirkuma procesa uzvarētāju.

Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šāda satura lēmuma projektu "Par 2012.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē": "Saeima nolemj: "Apstiprināt, ka par zvērināta revidenta komercsabiedrību LR Valsts kontroles 2012.gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai izraudzīta SIA "D.Daņēvičas revidentu birojs".""

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 2012.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, atgādinu, ka pagājušajā nedēļā tika iesniegts deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim "Par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu". Atbildes sagatavošanai šis jautājums ir pāradresēts izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, kas ir sniedzis rakstisku atbildi, kura iesniedzējus neapmierina. Bet, tā kā Roberts Ķīlis nevar ierasties uz atbilžu sniegšanu, šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Ir saņemti vēl citi deputātu jautājumi.

Ir deputātu Cileviča, Mirska, Agešina, Cvetkovas un Pimenova jautājums ārlietu ministram Rinkēvičam "Par nepilsoņu personas apliecībām un to izmantošanu". Jautājums tiks nodots ministram.

Ir saņemts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Klementjeva, Zemļinska un Meļņikova jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim "Par prognozējamo maiņas kursu no latiem uz euro". Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Ir saņemts piecu deputātu – Elksniņa, Cvetkovas, Klementjeva, Zemļinska un Meļņikova – jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim "Par pasākumiem pašreizējā maiņas kursa no latiem uz euro saglabāšanai". Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Pieci deputāti – Elksniņš, Cvetkova, Klementjevs, Zemļinskis un Meļņikovs – ir uzdevuši jautājumu Ministru prezidentam Dombrovskim "Par pasākumiem lata pārejas uz euro nodrošināšanai". Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Pieci deputāti – Elksniņš, Cvetkova, Klementjevs, Zemļinskis un Meļņikovs – ir uzdevuši jautājumu Ministru prezidentam Dombrovskim "Par iespējamo rīcību latu daudzuma tirgū ietekmēšanai". Arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Pieci deputāti – Elksniņš, Cvetkova, Klementjevs, Zemļinskis un Meļņikovs – ir uzdevuši jautājumu Ministru prezidentam Dombrovskim "Par Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju iespējamo zaudējumu kompensēšanu saistībā ar euro ieviešanu". Arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav zālē, Augusts Brigmanis... nav, Raivis Dzintars... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Jānis Klaužs... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Aleksejs Loskutovs... nav, Jānis Reirs... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 29.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.