Rīgā 2012.gada 7.decembrī (prot. Nr.65 28.§)

1. Atbalstīt šādus Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijas 2013.–2020.gadam (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietvertos risinājuma variantus:

1.1. maģistrālo tīklu attīstību īstenot saskaņā ar risinājuma 1.variantu;

1.2. valsts atbalsta programmas "Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās" otro kārtu īstenot saskaņā ar risinājuma 1.variantu;

1.3. optisko kabeļu tīkla izbūvi līdz mobilo sakaru bāzes stacijām vai fiksēto elektronisko sakaru piekļuves mezgliem īstenot saskaņā ar risinājuma 1.variantu;

1.4. pieprasījuma trūkuma novēršanu nākamās paaudzes piekļuves tīklu piedāvātajiem lejupielādes ātrumiem īstenot saskaņā ar risinājuma 1.variantu;

1.5. nākamās paaudzes piekļuves tīklu attīstību zemas ekonomiskās intereses teritorijās īstenot saskaņā ar risinājuma 1.variantu;

1.6. radiofrekvenču spektra joslas 790–862 MHz lietošanas tiesību piešķiršanu īstenot saskaņā ar risinājuma 1.variantu;

1.7. informācijas trūkuma novēršanu par nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu izvērsumu, tā ietilpību un izvietojumu risināt saskaņā ar risinājuma 1.variantu.

2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Satiksmes ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā:

3.1. līdz 2016.gada 1.martam – likumprojektu par grozījumiem Elektronisko sakaru likumā un normatīvo aktu projektus, kas paredz optisko tīklu infrastruktūras datubāzes un kartogrāfijas izveidi un uzturēšanu;

3.2. līdz 2016.gada 15.aprīlim – normatīvo aktu projektus, kas paredz valsts atbalsta programmas ieviešanu elektronisko sakaru komersantu mobilo sakaru bāzes staciju vai fiksētās piekļuves mezglos esošo iekārtu pieslēgšanai optiskajam tīklam;

3.3. līdz 2014.gada 31.augustam – normatīvo aktu projektus, kas paredz valsts atbalsta programmas "Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās" otrās kārtas īstenošanu;

3.4. līdz 2016.gada 1.janvārim – normatīvo aktu projektus, kas paredz valsts atbalsta programmas ieviešanu maģistrālo tīklu attīstībai;

3.5. līdz 2016.gada 1.jūnijam – normatīvo aktu projektus, kas paredz valsts atbalsta programmas ieviešanu nākamās paaudzes piekļuves tīkla abonentlīniju ("pēdējās jūdzes") attīstībai.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā šādus noteikumu projektus:

4.1. līdz 2013.gada 1. janvārim – par grozījumiem Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumos Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)", kas paredz "ciparu dividendes" izmantošanu platjoslas pakalpojumu sniegšanai no 2015.gada 1.jūlija;

4.2. līdz 2013.gada 1.janvārim – par grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē", paredzot "ciparu dividendes" iekļaušanu radiofrekvenču spektra sarakstā, kuru lietošanas tiesību piešķiršanas apjoms tiek ierobežots.

5. Satiksmes ministrijai reizi divos gados (2014., 2016., 2018. un 2020.gadā) līdz 15.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par koncepcijas īstenošanas gaitu.

6. Jautājumu par koncepcijā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu izskatīt, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs A.Ronis

(Ministru kabineta
2012.gada 7.decembra
rīkojums Nr.589)

Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijas 2013.–2020.gadam
kopsavilkums

Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnēs 2011.–2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 13.aprīļa rīkojumu Nr.151 "Par Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnēm 2011.–2016.gadam") Satiksmes ministrijai paredzēts uzdevums izstrādāt nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepciju, lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020"¹ noteikto mērķi – uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam. Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīkli nodrošina lielu datu pārraides ātrumu, tāpēc to izvēršana ir pamats mūsdienu sabiedrības turpmākai ekonomiskai un dzīves kvalitātes attīstībai. Liels skaits sabiedrisko, informatīvo un valsts pārvaldes pakalpojumu šodien ir vieglāk un ērtāk pieejami digitālajā vidē nekā fiziskajā vidē.

Stratēģijas "Eiropa 2020" ieviešanas programmā "Digitālā programma Eiropai"² ir noteikti šādi sasniedzamie rezultātu rādītāji:

- jebkuram Eiropas Savienības iedzīvotājam ir iespēja saņemt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu ≥30 Mbit/s;

- vismaz 50 % no Eiropas Savienības mājsaimniecībām abonē interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu ≥100 Mbit/s.

Lai Latvija sasniegtu programmā "Digitālā programma Eiropai" norādītos rezultātu rādītājus, koncepcijā tiek apskatītas trīs elektronisko sakaru tīkla sastāvdaļas – maģistrālais tīkls, transporta tīkls un abonentlīnijas ("pēdējā jūdze"), sniegts esošās situācijas apraksts un to stipro un vājo pušu analīze. Koncepcijā tiek piedāvāti vairāki iespējamie konstatēto problēmjautājumu risinājuma varianti un to ietekmes izvērtējums.

Ņemot vērā minēto ietekmes izvērtējumu, tiek atbalstīti šādi risinājuma varianti:

1) attīstīt maģistrālos tīklus, piesaistot ES fondu līdzekļus, lai sekmētu maģistrālo tīklu attīstību valsts un sabiedrības interesēm atbilstošās vietās;

2) īstenot optiskā tīkla valsts atbalsta programmas otro kārtu, piesaistot ES fondu līdzekļus. Valsts atbalsta programmas otrās kārtas īstenošana nodrošinās optiskos piekļuves punktus aptuveni 281 teritoriālajai vienībai (teritoriālā vienība – novada pagasts vai novads, kas sastāv no viena pagasta), kur nav optisko piekļuves punktu un kur neviens komersants neplāno tādus izveidot tuvākajā nākotnē;

3) veicināt elektronisko sakaru komersantu mobilo sakaru bāzes staciju vai fiksētās piekļuves mezglos esošo iekārtu pieslēgšanu optisko kabeļu tīklam, piesaistot ES fondu līdzekļus, lai nodrošinātu nepieciešamo transporta tīkla atbalstu nākamās paaudzes abonentlīniju izveidei;

4) informēt iedzīvotājus par nākamās paaudzes tīkliem, tādējādi palielinot iedzīvotāju izpratni par interneta izmantošanas iespējām, lietojot interneta piekļuvi ar lejupielādes ātrumu ≥30Mbit/s;

5) izstrādāt valsts atbalsta programmu abonentlīniju ("pēdējās jūdzes") izveidei, lai nodrošinātu abonentiem zemas ekonomiskās intereses teritorijās platjoslas piekļuvi internetam ar ātru un īpaši ātru lejupielādes ātrumu;

6) izsolīt "ciparu dividendi" atklātā izsolē trīs līdzvērtīgās radiofrekvenču spektra diapazonu lotēs, ar pienākumu triju gadu periodā izveidot tīkla pārklājumu visā Latvijas Republikas teritorijā. Risinājums atbilst esošajam mobilo elektronisko sakaru tirgus modelim un sniedz iespējas turpmākai tirgus dalībnieku sniegto pakalpojumu attīstībai, kā arī maksimāli paplašina savstarpējās konkurences iespējas;

7) Satiksmes ministrijai izveidot optisko tīklu infrastruktūras datubāzi un kartogrāfisko materiālu, lai sniegtu iespēju gan elektronisko sakaru komersantiem komercdarbības plānošanā, gan valsts pārvaldes iestādēm politikas plānošanā un ietekmes analīzē saņemt aktuālu informāciju par optiskā tīkla izvērsumu;

8) Satiksmes ministrijai līdz 2014.gada jūlijam izstrādāt valsts stratēģisko multiservisa NGN tīkla attīstības sistēmprojektu, lai noteiktu virzību uz neierobežoto pakalpojumu apjomu un klāstu, kā arī prognozēt attīstības rezultātus un ietekmi uz visām tautsaimniecības nozarēm Latvijā;

9) Satiksmes ministrijai līdz 2013.gada 31.decembrim sagatavot iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai platjoslas elektronisko sakaru tīkla attīstībai, izvērtējot iespējas normatīvajos aktos noteikt komersantu tiesības nākamās paaudzes tīkla būvniecībai bez maksas izmantot valsts un pašvaldību autoceļu nodalījuma joslas, noteikt saprātīgus un prognozējamus tīkla servitūta nodibināšanas nosacījumus, atbrīvojumu no pašvaldību nodevām, kuras saistītas ar būvatļaujām u.c.

ES struktūrfondu līdzekļi 2014.–2020.gada plānošanas periodā iepriekš minētajām darbībām tiks piesaistīti atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2014.–2020. gadam.

Koncepcijā prognozēti valsts budžeta ienākumi 10,9 milj. latu apmērā un valsts budžeta izdevumi 0,5 milj. latu apmērā. Nākamās paaudzes tīklu attīstībai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus kopumā 144,2 milj. latu apmērā un privātā sektora ieguldījumu 75 milj. latu apmērā.

¹ Komisijas paziņojums "Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei", 03.03.2010., COM (2010) 2020 galīgā redakcija.

² Komisijas paziņojums "Digitālā programma Eiropai", 26.08.2010., COM (2010) 245 galīgā redakcija.

Satiksmes ministrs A.Ronis