Saeimas sēdes stenogramma

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2013.gada 6.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labdien, cienījamie klātesošie! Sākam jautājumu un atbilžu sēdi.

Pirmais ir deputātu Auguļa, Klauža, Eigima, Vējoņa un Bērziņa jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam "Par Savienības Muitas kodeksa projekta virzību ES institūcijās". Ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, un ministrs ir ieradies, lai sniegtu papildu atbildes. Vai ministram ir nepieciešamas divas minūtes, lai vēl papildus pie rakstiskās atbildes sniegtu kādu informāciju?

A.Vilks (finanšu ministrs). (No zāles.)

Es varu teikt tikai to pašu, kas ir iesniegts rakstiskajā atbildē.

Sēdes vadītāja. Tātad ministrs nevēlas izmantot iespēju sniegt kādu papildu informāciju.

Es aicināšu jūs tribīnē, jo deputātiem ir iespēja uzdot papildu jautājumus.

Lūdzu, Auguļa kungs! Jums ir viena minūte jautājuma uzdošanai.

U.Augulis (ZZS).

Jā, paldies.

Sniegtajā atbildē ir norādīts, ka Eiropas Komisija darbu pie jaunā Eiropas Savienības Muitas kodeksa projekta saskaņošanas uzsāka 2012.gada sākumā. Savukārt sociālos partnerus – tranzīta, transporta un loģistikas nozares uzņēmēju asociācijas – ar šī projekta aktuālo redakciju Finanšu ministrija iepazīstināja tikai 2013.gada 7.martā, kad Eiropas Savienības līmenī diskusijas par šo jautājumu kopumā bija jau noslēgtas. Tātad ir jautājums: kāpēc Finanšu ministrija vesela gada garumā izslēdza Latvijas tranzīta un loģistikas nozares asociācijas un komersantus no šī būtiskā Eiropas Savienības likumprojekta apspriešanas un nekonsultējās ar viņiem, sagatavojot un apstiprinot 2012.gadā veselas divas Latvijas nacionālās pozīcijas par šo Eiropas Savienības likumprojektu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, jums ir divas minūtes atbildei.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu ir sniegta jau iepriekš, teiksim, atbildē uz 4.jautājumu, un arī turpmāk tas jautājums ir skatīts. Tā nu gluži nav, ka uzņēmēji nav informēti. Informācija ir bijusi pieejama, un no uzņēmēju puses šeit tiešām nav bijušas nekāda veida papildu prasības, nedz arī iebildumi. Tas arī ir izklāstīts atbildēs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu.

U.Augulis. Tā kā Finanšu ministrija strādāja gadu un pēc tam kaut kādas diskusijas notika, kā es arī minēju 1.jautājumā, jautājums ir šāds: kas jaunā Savienības Muitas projekta izstrādes darba grupā pārstāvēja Latviju un cik liela bija šādu dalībnieku vai Latvijas pārstāvju līdzdalība darba grupā 2012.gadā?

A.Vilks. Tieši par personām... es nevarēšu atbildēt uz šo jautājumu. Tas jums jāiesniedz rakstiski, un tad jūs iegūsiet precīzu informāciju par tiem, kas bija darba grupā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ir arī vēl citi klātesošie. Vai citi klātesošie vēlas uzdot papildu jautājumus?

Lūdzu! Vārds deputātam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Paldies.

Ņemot vērā to, ka Latvija līdz šim nav izmantojusi iespējas definēt nacionālās un it īpaši attiecīgās nozares intereses muitas jomā un aizstāvēt tās Savienības Muitas kodeksa projekta izstrādes un saskaņošanas gaitā, ir jautājums: kā finanšu ministrs saredz Latvijas iespējas turpmāk ietekmēt Savienības jaunās likumdošanas ieviešanu, ko īstenos Eiropas Komisija, ja zināms, ka jaunajā Savienības Muitas kodeksā ietvertā komitejas... un pilnvaru deleģēšanas procedūra paredz, ka lielāko daļu no šī kodeksa ieviešanas regulām izstrādās un pieņems Eiropas Komisija patstāvīgi bez dalībvalstu iesaistīšanas šajā procesā?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.

A.Vilks. Domājams, ka nebūs tā, ka Eiropas Komisija pilnīgi viena pati to virzīs tālāk bez dalībvalstu iebildumu uzklausīšanas. Es domāju, ka tāpat, kā tas ir arī ar citiem jautājumiem, kas ir pietiekami svarīgi Eiropas līmenī, mijiedarbība starp nacionālajām pozīcijām un Eiropas Komisiju joprojām turpināsies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jums ir iespēja uzdot vēl... Nav nekādu citu papildu jautājumu? Paldies. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Tā. Nākamais ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Zujeva un Mirska jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim "Par a/s "Liepājas metalurgs" saistību izpildi".

Atbildes sniegšana uz jautājumu ir deleģēta ekonomikas ministram Pavļutam un finanšu ministram Vilkam. Ekonomikas ministrs nevarēja ierasties, bet finanšu ministrs ir gatavs sniegt atbildi uz papildu jautājumiem.

Vai ministra kungs vēlas sniegt papildu informāciju pie tās, kas ir sniegta rakstiskajā atbildē?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nē. Ir tas, kas ir atbildēts, tas arī ir. Patiesībā nav šeit daudz būtisku izmaiņu.

Sēdes vadītāja. Tātad... Paldies.

Tātad ir iespēja Elksniņa kungam uzdot papildu jautājumus. Lūdzu, Elksniņa kungs!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies.

Ko jūs kā finanšu ministrs darāt saistībā ar to, ka jūs tikāt informēts, ka pastāv šaubas par apmierinošu korelāciju starp ķīlas tirgus vērtību un izsniegto kredītu summu laikā, kad nepietiek aktīvu, lai segtu parādus? Un cik tad naudas Finanšu ministrijas izsniegtā galvojuma dēļ Latvijas valsts neatgūs?

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Vārds finanšu ministram atbildei. Jums ir divas minūtes.

A.Vilks. Attiecībā uz iespējām realizēt ķīlas tiesības jautājums ir sekojošs. Valsts ir veikusi "Liepājas metalurga" vietā vienu daļu kredīta maksājumu, un līdz ar to valstij ir prasības pret "Liepājas metalurgu". Savukārt tas nozīmē, ka valsts var vērst piedziņu uz nodrošinājumu tikai savā prasījumā esošo prasību apmērā.

Mēs varētu arī šajā brīdī vērst piedziņu attiecībā uz ieķīlāto mantu, bet jebkurā gadījumā ir būtiski tomēr ņemt vērā apstākļus... to, vai šajā gadījumā, ja tiek realizēta ķīla, tas neradīs būtisku kaitējumu kreditoru interesēs, respektīvi, vai iegūtā summa būs adekvāta tomēr šajā brīdī... pretstatā tomēr mēģinājumiem uzņēmuma darbību atjaunot ar citu akcionāru līdzdalību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies.

Diemžēl, ministra kungs, jūs neatbildējāt uz jautājumu. Vai tā ir taisnība, ka jūs tikāt informēts par to, ka pašreiz "Liepājas metalurgam" nepietiek vispār aktīvu, lai segtu parādu? Un kāpēc jūs uzzinājāt par to tieši tagad, nevis laikā, kad Finanšu ministrija ir uzraudzījusi izsniegto galvojumu, rezultātā nonākot pie secinājuma, kas atklājies tagad, – ka atgūstamā summa varētu būt ievērojami zema? Man ir jautājums: vai tā ir taisnība, vai tas neatbilst patiesībai?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds ministram. Jums atbildei ir divas minūtes.

A.Vilks. Attiecībā uz uzņēmuma uzraudzību. Finanšu ministrija jau vairākkārt ir vērsusies pie uzņēmuma valdes akcionāriem pagājušā gada laikā, tāpēc ka uzņēmumam ir jāpārdomā savs biznesa attīstības plāns un jāpārdomā jautājums par aizņēmuma pārfinansēšanu. Bet, tā kā, ņemot vērā normatīvos aktus, Valsts kasei vai valstij nav iespējas iejaukties tieši, konkrēti uzņēmuma darbībā, mums nebija iespējams izmantot mehānismus, kas ļautu kādā veidā valdībai bez klātbūtnes padomē mainīt šo uzņēmuma nostāju attiecībā uz uzņēmuma darbības pārskatīšanu, revidēšanu.

Mēs esam rīkojušies normatīvo aktu... esošo aktu, teiksim, kontekstā, brīdinot uzņēmumu, ka uzņēmumam attiecīgi ir jāpārskata sava darbība.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Auguļa kungam arī ir iespēja uzdot jautājumu. Auguļa kungs vēlas uzdot jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam! Jums ir viena minūte jautājuma uzdošanai.

U.Augulis (ZZS).

Jā.

"Latvenergo" šobrīd ir atslēdzis elektroenerģijas piegādi "Liepājas metalurgam", un to pašu plāno veikt arī "Latvijas gāze". Pašreiz ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Ko Finanšu ministrija ir ieplānojusi pašreiz veikt, lai aizstāvētu valsts intereses un saglabātu tos aktīvus?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ministra kungs, jums vārds divas minūtes atbildei.

A.Vilks. Finanšu ministrija vai valsts... no valsts puses ir bijis kopā ar konsultantiem izstrādāts, teiksim, tāds piedāvājums akcionāriem – attiecīgi reaģēt, lai nebūtu šādu pārrāvumu darbībā. Akcionāri, kā mēs redzam, līdz šim brīdim ir izvairījušies un nav snieguši atbildi. Līdz ar to ir iestājies tiesiskās aizsardzības process, kura laiks ir divi mēneši, lai situāciju varētu normalizēt – izstrādāt jaunu biznesa plānu, atrodot risinājumus –, lai uzņēmums varētu turpmāk strādāt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jums ir iespēja uzdot vēl papildu jautājumu.

U.Augulis. Vai atbilst patiesībai tas, ka valdības konsultants kā vienīgo glābšanas scenāriju saskata tiesiskās aizsardzības procesu, kuru ierosinājusi "Liepājas metalurga" vadība un apstiprinājis Kreditoru klubs?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds atbildei!

A.Vilks. Nu, šajā gadījumā es domāju, ka tiesiskās aizsardzības procesu rosināja paši akcionāri, savukārt valsts un Kreditoru kluba interesēs ir atrast veidu, kā uzņēmums varētu turpmāk darboties, nevis pārtrauktu darbību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jums ir iespēja uzdot trešo jautājumu.

U.Augulis. Vai tas varētu nozīmēt, ka Latvijas valsts kļūs par "Liepājas metalurga" akcionāru līdzīgi kā "Parex" un "airBaltic" gadījumā, kas, Eiropas Komisijas ieskatā, tiks atzīts kā valsts atbalsts?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram atbildei.

A.Vilks. Tas ir valdības lēmums. Nevaru apgalvot un atbildēt, vai valdība to apstiprinās vai ne. Runājot par Eiropas Komisijas reakciju, tas varētu izsaukt jautājumus, bet līdzīga situācija Eiropā ir daudzu jomu dažādos uzņēmumos. Tas ir attiecīgi, kādā veidā šis jautājums tiek pārrunāts ar Eiropas Komisiju, bet, protams, Eiropas Komisija šeit redzētu valsts atbalstu. Un tas jautājums ir būtisks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir uzskatāms par atbildētu... Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Zujeva un Mirska jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim "Par finanšu konsultanta "Prudentia" pieaicināšanu saistībā ar a/s "Liepājas metalurgs"". Tātad arī šīs atbildes sniegšana ir novizēta finanšu ministram. Atbilde ir sniegta, bet tā iesniedzējus neapmierina. Finanšu ministrs ir ieradies uz papildu atbilžu sniegšanu.

Vai finanšu ministrs vēlas ko papildināt pie jau rakstiski sniegtā?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nē, man nekas nav sakāms klāt.

Sēdes vadītāja. Nu tad deputātam Elksniņam ir iespēja uzdot papildu jautājumus. Lūdzu, vārds deputātam Elksniņam!

A.Elksniņš (SC).

Uz kāda pamata Latvijas Republikas Ministru kabinets ir pieaicinājis finanšu konsultantu "Prudentia" ārpus jebkādām konkursa procedūrām? Un kāpēc pieaicinājis tieši šo finanšu konsultantu, nevis kādu citu?

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram atbildei.

A.Vilks. Finanšu konsultantu "Prudentia" ir piesaistījis Kreditoru klubs. Valdība devusi Finanšu ministrijai iespēju slēgt līgumu ar "Prudentia".

Sēdes vadītāja. Paldies. Jums ir iespēja uzdot vēl vienu papildu jautājumu.

A.Elksniņš. Vai Latvijas Republikas valdībai Finanšu ministrijas personā, Valsts kases personā, "Latvenergo" personā, "Citadeles" personā kā Kreditoru kluba locekļiem... tajā skaitā Ministru kabineta rīcībā, Ekonomikas ministrijas rīcībā, Finanšu ministrijas rīcībā nav tādu speciālistu – darbinieku, kuri varētu pildīt tās funkcijas un uzdevumus, kuri tika uzticēti "Prudentia"?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram atbildei.

A.Vilks. Es domāju, ka tas varētu būt liels... ka tās varētu būt lielas problēmas no valsts puses – tik ātri un savlaicīgi... respektīvi, rīkoties tieši šajā konsultāciju jomā, jo darba samaksas līmenis daudzās, teiksim, ministrijās vai iestādēs ir neadekvāti zems, lai varētu rast... sniegt tik profesionālus pakalpojumus. Es domāju, šeit ir liela problēma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Auguļa kungam ir iespēja uzdot papildu jautājumu. Lūdzu, vārds Auguļa kungam!

U.Augulis (ZZS).

Finanšu ministrijai faktiski ar saviem resursiem, cilvēku resursiem, neskatoties uz minētajiem atalgojumiem, bija jāveic visa šī uzraudzība. Tad man ir jautājums: cik šobrīd Latvijas latu ir samaksāts "Prudentia" par tā paveiktajiem darbiem uz doto brīdi?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram atbildei.

A.Vilks. Informācija ir klasificēta, un jums to sniegt... Man šeit nav vairs ko piebilst. Katrā ziņā no valsts puses šeit ir izmantoti valsts parāda vadības līdzekļi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai Auguļa kungs vēlas vēl uzdot jautājumu?

Vārds deputātam Augulim papildu jautājuma uzdošanai.

U.Augulis. Ir pilnīgi vienalga, no kādiem līdzekļiem... no kurienes tiek ņemti šie resursi. Mēs zinām, ka tādā gadījumā mēs tos nevaram izmaksāt atlīdzībai kaut kur Finanšu ministrijas uzraudzībā vai darbiniekiem, kas uzrauga visus šos procesus. Man ir jautājums: kas izvērtē "Prudentia" atlīdzības samērīgumu viņu padarītajiem darbiem un viņu veiktajām konsultācijām priekš valdības?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram atbildei.

A.Vilks. Par šīm summām, par apjomiem, par salīdzinājumu es nevarēšu atbildēt. Es domāju, ka te ir tirgus cenas. Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Man nav informācijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir iespēja uzdot vēl arī trešo papildu jautājumu.

Vārds deputātam Augulim trešā papildu jautājuma uzdošanai.

U.Augulis. Vai tādā gadījumā šobrīd valdībai vispār ir kaut kāda saprašana par "Prudentia" paveikto darbu pie resursiem, kurus mēs šodien, protams, neuzzinājām?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram atbildes sniegšanai.

A.Vilks. Es arī uz šo jautājumu nevarēšu konkrēti atbildēt. Cik es saprotu, tad tuvāko nedēļu laikā valdībā tiks izskatīts Ekonomikas ministrijas virzītais... attiecīgi arī "Prudentia" paveiktais darbs attiecībā uz situācijas stabilizēšanu "Liepājas metalurgā". Tad varbūt būs konkrētākas aprises.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Un pēdējais šīs jautājumu un atbilžu sēdes jautājums ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Zujeva un Mirska jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim "Par SIA "Ernst&Young Baltic" veiktā audita un padziļinātās finanšu izpētes atzinumu". Tātad arī šis jautājums atbildes sniegšanai ir pāradresēts finanšu ministram. Rakstiska atbilde, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, ir sniegta. Deputātiem ir bijusi iespēja ar to iepazīties, bet viņus atbilde neapmierina.

Vai finanšu ministrs vēlas sniegt kādu papildu informāciju pie rakstiski sagatavotās atbildes?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputātam Elksniņam ir iespēja uzdot papildu jautājumu.

A.Elksniņš (SC).

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Saeima realizē parlamentāro uzraudzību pār Ministru kabinetu. Šodien mums tapa zināms, ka faktiski parlaments ir ierobežots savā uzraudzībā attiecībā uz Ministru kabineta izlietotajiem līdzekļiem samaksai "Prudentia" pie apstākļiem, kad Saeima apstiprina gan šo valdību, gan arī apstiprina valsts budžetu. Kāpēc, neskatoties uz to, ka mums pašreiz nav pieejami materiāli attiecībā uz finanšu izlietojumu... kāpēc šajā jautājumā attiecībā uz "Ernst&Young" atzinumu jūs neizsniedzāt parlamenta locekļiem arī šo atzinumu? Un vai šajā situācijā jūs neredzat cēloņsakarību tam, ka varētu tikt dibināta pat izmeklēšanas komisija, kuras darba rezultātā mēs uzzināsim gan finanšu līdzekļus, cik Ministru kabinets ir samaksājis, neskatoties uz to statusu, gan arī pašu šo atzinumu?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram atbildes sniegšanai.

A.Vilks. Cik es saprotu, šis ziņojums deputātiem tomēr ir bijis pieejams attiecībā... saistībā ar deputātu, teiksim, iespējamību, parakstot šo piekrišanu... attiecīgi skatoties, iespējams, ka ne visa informācija ir bijusi pilnībā pieejama, bet deputāti pret parakstu acīmredzot ir varējuši pietiekami plaši iepazīties ar šo ierobežotas pieejamības dokumentu, kurš satur komercinformāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāts Elksniņš vēlas uzdot vēl vienu jautājumu?

Vārds deputātam Elksniņam jautājuma uzdošanai.

A.Elksniņš. Jā, godājamais ministra kungs! Saeimas deputātiem netika izsniegts atzinums no "Ernst&Young". Tika izsniegts priekšlikums no "Ernst&Young", kurš ir atdresēts Ministru kabineta locekļiem attiecībā uz to, ka viņi nesaņems atbildi... nu, viņi nevērtēs... ka mums vajadzētu parakstīties, kā jūs teicāt. Bet Saeimas deputātiem tas izsniegts netika. Un jautājums ir tāds: mēs pašreiz komunicējam ar Ministru kabineta locekļiem, nevis ar privātu sabiedrību, ar kuru Ministru kabinets ir noslēdzis līgumu, un vai šajā situācijā jūs uzskatāt, ka parlamenta locekļiem ir jāatrodas trešās personas statusā tiesiskajā attiecībās starp Ministru kabinetu un kaut kādu revidentu biroju?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ministram atbildes sniegšanai.

A.Vilks. Nu, mūsu rīcībā... Finanšu ministrijas rīcībā tiešām nav informācijas, ka jums nav bijusi pilnībā pieejama informācija. Tā ka es nevaru komentēt, kāda veida informācija jums nav bijusi pieejama un kas tam ir bijis par iemeslu... un vai tas ir šis gadījums. Varbūt iepriekšējos gados līdzīga situācija ir bijusi... Šos jautājumus es nevaru komentēt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātam Augulim nav papildu jautājumu? Tātad jautājums uzskatāms par izskatītu. Paldies.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies.

A.Vilks. Paldies.