Rīgā 2013.gada 2.oktobrī

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīcas un tajā atrodošās baznīcas iekārtas Bauskas novadā, Brunavas pagastā, Budbergā (būves kadastra apzīmējums 4046 008 0124 001) (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksti no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2013.gada 26.aprīļa sanāksmes protokola Nr.04-6.6/7 un 2013.gada 17.jūnija sanāksmes protokola Nr.04-6.6/15;

1.2. informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2.punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts Budbergas Sv.Pāvila draudzes mācītāja J.Morica priekšlikums noteikt Objektiem valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut tos Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcijā 2012.gada 26.aprīlī izvērtēta Objektu atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā. Priekšlikumam pievienots Budbergas Sv.Pāvila evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieka iesniegums, kurā norādīts, ka neiebilst, ka Objektiem tiek piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots viņa viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 12.3.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – būves, ēkas un to konstrukcijas (arī detaļas un rotājumus), kas ir raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam. Un saskaņā ar Noteikumu Nr.474 13.1.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – reģionam raksturīgus mākslas paraugus.

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 12.3. un 13.1.punktā noteiktajiem kritērijiem.

4.1. Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīca ir vērtīgs attiecīgā laika sakrālās būvmākslas paraugs, kam ir autentisks veidols, fasāžu arhitektoniskā kompozīcija, apdare un būvdetaļas. Raksturīgs Zemgales lauku neogotikas stila kulta celtnes piemērs, kas kopā ar pilnībā saglabājušos vēsturisko neogotisko interjeru veido vienotu arhitektoniski māksliniecisku ansambli. Baznīcas apjoms, iekļaujoties apkārtējā dabas vidē, veido vērtīgu ainavisku ansambli, jo blakus atrodas mācītājmuižas apbūve, kas celta ar baznīcu vienotā sarkano ķieģeļu stilistikā. Objekta saglabājamās vērtības: apjoma telpiskais risinājums ainavā, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojums, interjera dekoratīvā apdare, iekārtas. Atbilst Noteikumu Nr.474 12.3.punktam.

4.2. Baznīcas iekārta ir tipoloģiski izplatīts un reģionam raksturīgs baznīcas interjera priekšmetu kopums, darināts, izmantojot historisma periodam raksturīgās mākslas tendences. Komplekts nozīmīgs arī kā vienā laikā darināts iekārtas priekšmetu ansamblis. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls baznīcas iekārtas priekšmetu kopums, kurā ietilpst altāris, kancele, ērģeļu prospekts un luktas, baznīcēnu soli (30). Materiāls, dekoratīvais un konstruktīvais risinājums, virsmas apdare un dekoratīvi rotājošie elementi. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 12.3. un 13.1.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punkts.

7. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā (Jelgava, Atmodas iela 19, LV–3001).

Kultūras ministra p.i. tieslietu ministrs J.Bordāns