• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumi Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 22.11.2013., Nr. 228 https://www.vestnesis.lv/op/2013/228.9

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1269

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība"

Vēl šajā numurā

22.11.2013., Nr. 228

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1268

Pieņemts: 05.11.2013.

OP numurs: 2013/228.9

2013/228.9
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 26 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.1268

Rīgā 2013.gada 5.novembrī (prot. Nr.58 46.§)

Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Pacientu tiesību likuma
16.panta trešo daļu un 17.panta pirmo un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā no Ārstniecības riska fonda pieprasa atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (turpmāk – kaitējums), kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem;

1.2. kārtību, kādā novērtē pacientam radītā kaitējuma apmēru, pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksu un izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda;

1.3. Ārstniecības riska fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī ārstniecības riska maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību.

2. Ārstniecības riska fonda darbību nodrošina šādas iestādes:

2.1. Veselības inspekcija (turpmāk – inspekcija), kas veic ekspertīzi, sagatavo atzinumu un nosaka kaitējuma apmēru procentos, kā arī vērtē ārstniecības izdevumu saistību ar pacientam nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu;

2.2. Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests), kas administrē Ārstniecības riska fonda līdzekļus un, pamatojoties uz inspekcijas atzinumu, pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai par atteikumu to izmaksāt, kā arī izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda.

II. Kārtība, kādā pieprasa atlīdzību no Ārstniecības riska fonda

3. Pacients, kas saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 16.panta pirmo daļu ir tiesīgs prasīt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda (turpmāk – iesniedzējs), ievērojot Pacientu tiesību likuma 16.panta piektajā daļā paredzētos atlīdzības prasījuma termiņus, aizpilda un iesniedz dienestā atlīdzības prasījuma iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

4. Iesniedzējs atlīdzības prasījuma iesniegumam pievieno ārstniecības izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus, kas apliecina izmaksas par ārstniecības personas sniegtajām konsultācijām, medicīniskajām manipulācijām, diagnostiskiem un laboratoriskiem izmeklējumiem, zāļu un medicīnisko ierīču iegādi un medicīnisko rehabilitāciju (čekus, kvītis, rēķinus), un medicīnas dokumentus, kas pamato sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus (ārstniecības iestādes izraksts/epikrīze vai ārsta speciālista (konsultanta) atzinums).

III. Kārtība, kādā novērtē atlīdzības prasījumu, kā arī lēmuma pieņemšanas un atlīdzības izmaksas kārtība

5. Dienests, saņemot iesniedzēja atlīdzības prasījuma iesniegumu, izvērtē tajā iekļauto informāciju un pievienotos dokumentus (ārstniecības izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus). Ja dienests konstatē, ka atlīdzības prasījuma iesniegums ir nepilnīgs, tas piecu darbdienu laikā pēc atlīdzības prasījuma iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa iesniedzējam mēneša laikā iesniegt papildu informāciju.

6. Dienests, izvērtējot atlīdzības prasījuma iesniegumu, kopā ar pievienotiem dokumentiem nosūta to inspekcijai ekspertīzes veikšanai un atzinuma sniegšanai, kā arī informē par to ārstniecības iestādi, par kuru ir saņemts atlīdzības prasījuma iesniegums, vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

6.1. atteikt izmaksāt atlīdzību par kaitējumu, ja atlīdzības prasījuma iesniegumā nav iekļauta visa nepieciešamā informācija un iesniedzējs attiecīgo informāciju nav iesniedzis arī pēc dienesta pieprasījuma;

6.2. atteikt izmaksāt atlīdzību par ārstniecības izdevumiem, ja atlīdzības prasījuma iesniegumam nav pievienoti ārstniecības izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti un iesniedzējs attiecīgos dokumentus nav iesniedzis arī pēc dienesta pieprasījuma;

6.3. atteikt izmaksāt atlīdzību, ja nav ievēroti Pacientu tiesību likuma 16.panta piektajā daļā norādītie atlīdzības prasījuma termiņi.

7. Inspekcija, saņemot no dienesta atlīdzības prasījuma iesniegumu:

7.1. veic pacienta medicīnisko dokumentu ekspertīzi;

7.2. konstatē kaitējuma esību vai neesību;

7.3. konstatē šo noteikumu 12.punktā minēto apstākļu esību vai neesību;

7.4. atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam nosaka kaitējuma sekas un apmēru, izteiktu procentos, ņemot vērā veselības stāvokli, kas bijis līdz kaitējuma nodarīšanas brīdim, ja tā konstatē kaitējumu.

8. Inspekcija, veicot šo noteikumu 7.punktā minētās darbības, ir tiesīga:

8.1. pieprasīt un saņemt no ārstniecības iestādēm pacienta medicīniskos dokumentus;

8.2. pieaicināt citas ārstniecības personas, tai skaitā ārstniecības personu profesionālo asociāciju pārstāvjus un galvenos speciālistus;

8.3. pieprasīt, lai komisija (ne mazāk kā triju ārstniecības personu sastāvā, ja nepieciešams, pieaicinot speciālistus no citām ārstniecības iestādēm), ko izveidojis tās ārstniecības iestādes vadītājs, par kuru ir saņemts atlīdzības prasījuma iesniegums, veiktu izvērtējumu un sniegtu inspekcijai viedokli par kaitējuma esību vai neesību un kaitējuma apmēru.

9. Kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smaguma pakāpi procentos inspekcija nosaka atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam, ņemot vērā šādus kritērijus:

9.1. veselības stāvoklis, slimības raksturs un smagums ārstniecības procesa sākumā;

9.2. slimības paredzamā norises gaita, veicot atbilstošu ārstēšanu, un cēloņsakarība starp ārstniecības personas darbību vai bezdarbību un ārstniecības rezultātā radušos kaitējumu;

9.3. pacienta līdzdalība (līdzestība) savas veselības aprūpē, tās nozīme un ietekme uz ārstniecības procesa norisi;

9.4. kaitējuma smagums kopsakarā ar nepieciešamās ārstēšanās ilgumu un ārstēšanās izdevumiem;

9.5. ārstniecības procesā radušies neparedzamie veselības traucējumi, kas ir vai nav saistāmi ar konkrētās saslimšanas ārstēšanu, ārstniecības personas darbību vai bezdarbību;

9.6. ārstniecības personas ieguldījums pacienta veselības stāvokļa uzlabošanā, atjaunošanā;

9.7. apstākļi un vide ārstniecības iestādē;

9.8. cik pilnīgi un pienācīgi ārstniecības persona veica savus pienākumus pacienta ārstēšanas laikā;

9.9. vai ārstniecības iestādei ir bijuši pieejami visi nepieciešamie resursi, lai novērstu kaitējuma rašanās cēloni;

9.10. ārstniecības personas darbības atbilstība Ārstniecības likuma 9.panta pirmajai daļai.

10. Pēc šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minēto pasākumu veikšanas inspekcija nosūta dienestam atzinumu. Atzinumā norāda:

10.1. kaitējuma esību vai neesību;

10.2. kaitējuma apmēru, izteiktu procentos;

10.3. vai ir konstatēts kāds no šo noteikumu 12.punktā minētajiem apstākļiem.

11. Dienests Pacientu tiesību likuma 16.panta sestajā daļā noteiktajos termiņos pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai par atteikumu izmaksāt atlīdzību. Lēmumu dienests Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo iesniedzējam.

12. Dienests pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt atlīdzību, ja ir viens no šādiem apstākļiem:

12.1. nav konstatēta cēloņsakarība starp kaitējumu un ārstniecības personas veikto darbību vai bezdarbību ārstniecības procesā;

12.2. orgānu vai audu anatomisks bojājums vai funkciju traucējums ir saistīts ar veikto ārstniecību, taču nav radies ārstniecības personas neprofesionālas rīcības dēļ;

12.3. pacients ar apzinātu rīcību ir veicinājis kaitējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos un ir kavējis ārstniecības personu sniegt nepieciešamos ārstniecības pakalpojumus;

12.4. pacients ir atteicies no ārstniecības;

12.5. attiecībā uz ārstniecības izdevumiem –, ja nav konstatēta cēloņsakarība starp kaitējumu un iesniegtajiem ārstniecības izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem.

13. Pieņemot lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu, izmaksājamās atlīdzības apmēru par kaitējumu dienests aprēķina, izmantojot šādu formulu:

KA = K × a , kur
100

KA – izmaksājamās atlīdzības apmērs par kaitējumu (arī par morālo kaitējumu), izteikts euro;

K – kaitējuma apmērs, izteikts procentos saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, ņemot vērā šo noteikumu 9.punktā noteiktos kritērijus;

a – maksimālā atlīdzības summa par kaitējumu, izteikta euro atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta otrās daļas 1.punktam.

14. Atlīdzības izmaksu par kaitējumu un ārstniecības izdevumiem dienests nodrošina 90 darbdienu laikā pēc lēmuma par atlīdzības izmaksāšanu spēkā stāšanās dienas, pārskaitot atlīdzību uz iesniedzēja norādīto bankas kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

15. Pacienta nāves gadījumā atlīdzību izmaksā pacienta mantiniekam proporcionāli mantojuma daļai, ja ir iesniegts atlīdzības prasījuma iesniegums un mantojuma apliecība, kas apliecina mantinieka tiesības uz visu mantojumu vai noteiktu tā daļu.

16. Nepilngadīga pacienta nāves gadījumā atlīdzību izmaksā viņa likumiskajam pārstāvim, ja ir iesniegts atlīdzības prasījuma iesniegums un pacienta miršanas apliecība.

IV. Ārstniecības riska fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī riska maksājuma apmēra noteikšanas un maksāšanas kārtība

17. Ārstniecības riska fondu veido Pacientu tiesību likuma 17.panta pirmajā daļā minētie finanšu līdzekļi, kas uzkrāti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

18. Dienests saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina gada riska maksājuma apmēru par ārstniecības iestādē strādājošām ārstniecības personām un reizi gadā (līdz kārtējā gada 31.martam) nosūta ārstniecības iestādei attiecīgu rēķinu.

19. Lai Ārstniecības riska fonda kārtējā gadā neizlietotos līdzekļus varētu izmantot nākamajā gadā, Veselības ministrija budžeta un finanšu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo priekšlikumu apropriācijas palielinājumam – ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikuma izmantošanai.

20. Ārstniecības iestāde maksājumus Ārstniecības riska fondā veic reizi ceturksnī vienas ceturtdaļas apmērā no gada riska maksājuma summas, rēķinā norādītajā termiņā ieskaitot attiecīgo summu dienestam Valsts kasē atvērtajā attiecīgās pamatbudžeta apakšprogrammas izdevumu kontā. Riska maksājumu var samaksāt arī avansa veidā.

21. Dienestam ir tiesības vērsties ar piedziņu pret ārstniecības iestādi, ja tā nav veikusi riska maksājumu vispār vai nav veikusi maksājumu rēķinā norādītajā apmērā vai termiņā.

22. Ja kaitējumu nodarījusi ārstniecības persona, kura strādā ārstniecības iestādē, kas nav veikusi riska maksājumu vispār vai nav veikusi maksājumu rēķinā norādītajā apmērā vai termiņā, dienests Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā no attiecīgās ārstniecības iestādes regresa kārtībā piedzen visu pacientam izmaksātās atlīdzības summu.

23. Aprēķinot gada riska maksājuma apmēru ārstniecības iestādei un sagatavojot rēķinu, dienests ņem vērā:

23.1. ārstniecības personu dalījumu riska grupās atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

23.2. Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pieejamo informāciju par ārstniecības personu darba vietu (pamatdarbs, blakus darbs) skaitu uz iepriekšējā gada 1.novembri.

24. Vidējo riska maksājuma apmēru par vienu ārstniecības personu dienests aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M = A × S/P, kur

A – maksimālā atlīdzības summa par kaitējumu, izteikta euro atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta otrajai daļai;

S – prognozējamais pieprasāmo pamatoto atlīdzību skaits gadā;

P – riska apjoms visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam, ņemot vērā ārstniecības personu sadalījumu riska grupās.

25. Riska apjomu visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P = (D1 × K1) + (D2 × K2) + (D3 × K3) + (D4 × K4) + (D5 × K5) + (D6 × K6), kur

P – riska apjoms gadā visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam, ņemot vērā ārstniecības personu sadalījumu riska grupās;

D1 – ārstniecības personu darba vietu skaits, kas ietilpst pirmajā riska grupā (otrajā riska grupā D2, trešajā riska grupā D3, ceturtajā riska grupā D4, piektajā riska grupā D5 un sestajā riska grupā D6) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

K1 – riska koeficients pirmajai ārstniecības personu riska grupai (K2 – otrajai riska grupai, K3 – trešajai riska grupai, K4 – ceturtajai riska grupai, K5 – piektajai riska grupai un K6 – sestajai riska grupai) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.

26. Dienests gada riska maksājumu par tajā strādājošajām ārstniecības personām ārstniecības iestādei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Rm = (M × D1 × K1) + (M × D2 × K2) + (M × D3 × K3) + (M × D4 × K4) + (M × D5 × K5) + (M × D6 × K6), kur

M – vidējais riska maksājuma apmērs par vienu ārstniecības personu;

D1 – ārstniecības personu darba vietu skaits, kas ietilpst pirmajā riska grupā (otrajā riska grupā D2, trešajā riska grupā D3, ceturtajā riska grupā D4, piektajā riska grupā D5 un sestajā riska grupā D6) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

K1 – riska koeficients pirmajai ārstniecības personu riska grupai (K2 – otrajai riska grupai, K3 – trešajai riska grupai, K4 – ceturtajai riska grupai, K5 – piektajai riska grupai un K6 – sestajai riska grupai) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.

27. Saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto un ārstniecības iestādes samaksāto riska maksājumu nepārrēķina un attiecina uz visām attiecīgās ārstniecības iestādes ārstniecības personām neatkarīgi no to dalījuma pa riska grupām vai skaita izmaiņām kalendāra gada laikā.

28. Ārstniecības iestāde mēneša laikā pēc tās reģistrēšanas Ārstniecības iestāžu reģistrā paziņo dienestam datumu, ar kuru tā uzsāk veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Šādā gadījumā dienests divu nedēļu laikā aprēķina riska maksājuma apmēru kārtējā gada atlikušajam periodam, sākot no paziņojumā norādītā datuma, atbilstoši Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pieejamai informācijai par ārstniecības personu darba vietu skaitu uz to brīdi, kad ārstniecības iestāde ir uzsākusi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un dalījumam riska grupās un nosūta rēķinu ārstniecības iestādei.

V. Noslēguma jautājumi

29. Dienests rēķinus par ārstniecības riska maksājumu 2013.gadā ārstniecības iestādēm nosūta līdz 2013.gada 25.decembrim atbilstoši ārstniecības personu reģistrā pieejamai informācijai par ārstniecības personu darba vietu skaitu uz 2013.gada 1.novembri.

30.  2013. un 2014.gadā dienests aprēķinos izmanto šo noteikumu 24.punktā noteikto maksimālo atlīdzības summu par kaitējumu (A) atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta otrās daļas 1.punktam.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Veselības ministre Ingrīda Circene



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 5.novembra
noteikumiem Nr.1268

Atlīdzības prasījuma iesniegums

Nacionālajam veselības dienestam

   
  (vārds, uzvārds)
   
 

(personas kods)

   
 

(dzīvesvietas adrese)

   
 

(kontakttālrunis, e-pasts)

Lūdzu izmaksāt man atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par pacienta

  :

(pacienta vārds, uzvārds, personas kods)

 

(atzīmēt atbilstošo)

nemateriāliem zaudējumiem pacienta veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu);

materiāliem zaudējumiem – ārstniecības izdevumiem,

kas radušies ārstniecības iestādē ārstniecības personas darbības/bezdarbības rezultātā, un sniedzu šādas ziņas:

ārstēšanās periods: no 20__.gada _____.__________________
  līdz 20__.gada _____.__________________

ārstniecības persona: specialitāte  
  vārds, uzvārds  
ārstniecības iestāde:    

 

situācijas apraksts un papildu informācija, kas apliecina pacientam nodarīto kaitējumu:

 
 
 
 
 
 
 

Aprēķināto atlīdzības summu lūdzu ieskaitīt:

norēķinu iestādes nosaukums  
bankas kods    
konta numurs    

Pacienta pārstāvja, mantinieka vārds, uzvārds un personas kods, uz kura vārda atvērts norēķinu konts

 
 

Atlīdzības prasījuma iesniegumam pievienoti šādi dokumenti:

1)  
2)  
3)  
4)  
5)  
6)  

1. Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga, un apņemos septiņu dienu laikā pēc tam, kad esmu uzzinājis(-usi) par izmaiņām atlīdzības prasījuma iesniegumā minētajās ziņās, paziņot par tām Nacionālajam veselības dienestam.

2. Esmu informēts(-a), ka Nacionālais veselības dienests piedzīs izmaksāto atlīdzību, ja apzināti sniegtas nepatiesas ziņas, lai saņemtu atlīdzību.

3. Esmu informēts(-a), ka Nacionālais veselības dienests piedzīs visu izmaksāto atlīdzību no ārstniecības iestādes, kas nav veikusi ārstniecības riska maksājumu Pacientu tiesību likumā noteiktajā kārtībā.

4. Piekrītu, ka Nacionālais veselības dienests veiks personas datu apstrādi, ievērojot normatīvo aktu prasības, kas reglamentē fizisko personu datu aizsardzību.

Piekrītu lēmumu saņemt:

uz šā atlīdzības prasījuma iesniegumā norādīto e-pasta adresi

personīgi Nacionālajā veselības dienestā

nosūtītu pa pastu uz atlīdzības prasījuma iesniegumā norādīto pasta adresi

20__.gada ___.______________

   
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

Veselības ministre Ingrīda Circene



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 5.novembra
noteikumiem Nr.1268

Pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) noteikšanas kritēriji

Nr.
p.k.

Pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītais kaitējums

Nodarītā kaitējuma smagums
(apmērs %)*

1. Nav laikus diagnosticēta saslimšana un/vai nav nodrošināta adekvāta ārstēšana, un tas izraisīja:
1.1. pacienta nāvi 100 %
1.2. ilgstošus vai paliekošus veselības traucējumus (ar ilgstošu darbnespēju, rehabilitāciju un invaliditāti), kam turpmākajā ārstēšanas procesā nepieciešami lieli finansiāli izdevumi:
1.2.1. nervu sistēmas darbības paliekoši traucējumi:

centrālā nervu sistēma (galvas smadzeņu, muguras smadzeņu); kustības, jušanas un spēka mazinājums vai zudums;

tetraparēzes un paraparēzes, tetraplēģijas un paraplēģijas;

perifērā nervu sistēma – nervu vai nervu pinumu bojājumi ar sekojošiem to funkciju traucējumiem

0–100 %
1.2.2. redzes orgānu bojājums – redzes traucējumi (redzes mazinājums vai zudums, akomodācijas paralīze, hemianopsija, šķielēšana), asaru aparāta funkciju traucējumi, acs ābola zudums 0–30 %
1.2.3. dzirdes orgānu bojājums – dzirdes traucējumi (dzirdes pavājinājums vai zudums), vestibulārās funkcijas traucējumi, bungplēvītes plīsums 0–30 %
1.2.4. elpošanas orgānu bojājums – balss zaudējums, paliekoša deguna kaula deformācija ar apgrūtinātu elpošanu, balsenes/trahejas/bronhu/plaušas bojājums ar paliekošu elpošanas mazspēju 0–50 %
1.2.5. gremošanas orgānu bojājums – mēles, rīkles, barības vada, kuņģa–zarnu trakta un aknu bojājums ar paliekošu to funkciju traucējumu (tai skaitā resnās zarnas izvade uz vēdera priekšējās sienas) vai orgāna pilnīgs/daļējs zudums 0–75 %
1.2.6. uroģenitālā sistēma – urīnpūšļa/urīnvada bojājums ar paliekošiem urinācijas traucējumiem (tai skaitā pastāvīgais katetrs), nieres bojājums vai zudums ar paliekošu nieru mazspēju (tai skaitā mākslīgā niere), sēklinieku vai dzimumlocekļa bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu; olnīcu/dzemdes bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu 0–50 %
1.2.7. kustību un balsta aparāts:

mugurkaulāja funkciju traucējumi (izteikts kustību ierobežojums, sāpju sindroms, deformācija);

augšējās ekstremitātes lielo locītavu (pleca, elkoņa) izteikts funkciju ierobežojums vai ankiloze;

augšējās ekstremitātes pilnīgs vai daļējs zaudējums (ņemot vērā darbam lietojamo augšējo ekstremitāti);

plaukstas pamata locītavas izteikts funkciju ierobežojums vai zaudējums;

augšējo ekstremitāšu pirkstu vai falangu amputācija/ankiloze (ņemot vērā bojāto pirkstu funkcionalitāti un skaitu);

apakšējās ekstremitātes lielo locītavu (gūžas, ceļa, pēdas) izteikts funkciju ierobežojums vai ankiloze;

apakšējās ekstremitātes pilnīgs vai daļējs zaudējums (ņemot vērā amputācijas līmeni);

pēdas/plaukstas pilnīgs vai daļējs zaudējums;

apakšējo ekstremitāšu pirkstu vai falangu amputācija/ankiloze (ņemot vērā bojāto pirkstu skaitu)

0–70 %
2. Neatbilstošu aizvietojošo šķīdumu un asins preparātu lietošana ārstniecības procesā 0–100 %
3. Ārstniecības procesā laikus nediagnosticētas un/vai neārstētas:
3.1. pamatslimības komplikācijas 0–50 %
3.2. pievienojušās blakus saslimšanas 0–50 %
4. Zobārstniecībā lietojamo ārstniecības un mutes dobuma protezēšanas tehnoloģiju neievērošana, kas rada smagas komplikācijas vai zobu zaudēšanu, vai neatbilstošu zobu protēžu izgatavošanu 0–35 %
5. Ķirurģisku un ginekoloģisku manipulāciju/operāciju laikā atstāts (palicis) svešķermenis (piemēram, instruments, tampons) 0–50%
6. Cita (veselā) orgāna kļūdaina ārstēšana (tai skaitā ķirurģiska) 0–25 %
7. Nav laikus diagnosticētas dzemdību un pēcdzemdību komplikācijas, kā rezultātā iestājusies:
7.1. grūtnieces–dzemdētājas un/vai bērna nāve 0–100 %
7.2. reproduktīvo spēju zaudējums 0–100 %
7.3. smagi jaundzimušā veselības traucējumi (piemēram, bērnu cerebrālā trieka) 0–100 %
8. Nav laikus diagnosticēta onkoloģiska saslimšana 0–50 %
9. Grūtnieces novērošanas laikā (līdz 22.grūtniecības nedēļai) nav laikus diagnosticēta augļa patoloģija, kas apdraud augļa dzīvību un/vai nebūs koriģējama turpmākajā dzīves laikā – jautājuma izlemšanai par grūtniecības priekšlaicīgu pārtraukšanu 0–10 %
10. Veselības traucējumi, kas radušies, izmantojot medicīniskās ierīces un tehnoloģijas, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām 0–50 %
11. Veselības traucējumi, kas radušies pacientam ārstniecības iestādē, gūstot infekciju ārstniecības procesā 0–30 %

Piezīme. Vērtējot un izsakot procentos personas dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smaguma apmēru, ņem vērā:

1) personas pašaprūpes spējas, kas var būt ierobežotas, daļēji ierobežotas un iztrūkst vispār;

2) funkcionālos traucējumus: funkcijas samazinājums, funkcijas zudums saistībā ar bojātās orgānu sistēmas funkcionalitātes nozīmīgumu, individuāli vērtējot kopsakarībā ar personas profesiju;

3) dzīves kvalitāti un prognozējamo dzīvildzi.

Veselības ministre Ingrīda Circene



 

3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 5.novembra
noteikumiem Nr.1268

Ārstniecības personu dalījums riska grupās un piemērojamais riska koeficients

Nr.
p.k.

Kods atbilstoši specialitātes klasifikatoram*

Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas

Riska koeficients

I riska grupa

1.

P03

Ķirurgs

10

2.

P04

Neiroķirurgs

10

3.

P05

Torakālais ķirurgs

10

4.

P08

Urologs

10

5.

P06

Sirds ķirurgs

10

6.

P07+(PP2)

Asinsvadu ķirurgs /endovazālais ķirurgs

10

7.

P11

Ambulatorais ķirurgs

10

8.

PP18

Flebologs

10

9.

P12

Bērnu ķirurgs

10

10.

P13

Traumatologs, ortopēds

10

11.

P14

Ginekologs, dzemdību speciālists

10

12.

P 40

Katastrofu medicīnas ārsts

10

13.

P15 (A151)

Pediatrs, neonatologs – jaundzimušo aprūpe

10

14.

P09

Plastiskais ķirurgs

10

15.

PP31

Rokas ķirurgs

10

16.

PP19

Transplantologs

10

II riska grupa

17.

P18

Anesteziologs, reanimatologs

8

18.

P55

Onkologs

8

19.

A161

Onkoloģijas ķīmijterapeits

8

20.

A162

Onkoloģijas ķirurgs

8

21.

P14 (A142)

Ginekologs, onkoloģijas ginekologs

8

22.

P16

Onkologs ķīmijterapeits

8

23.

PP14

Intensīvās terapijas ārsts

8

24.

P26

Mutes, sejas un žokļu ķirurgs

8

25.

P39

Neatliekamās medicīnas ārsts

8

26.

P22

Oftalmologs

8

27.

P23

Otolaringologs

8

28.

P31

Radiologs terapeits

8

III riska grupa

29.

P01

Internists 5
30.

A012

Reimatologs 5
31.

A013

Pneimonologs 5
32.

A014

Endokrinologs 5
33.

A015

Nefrologs 5
34.

A016

Gastroenterologs 5
35.

P02

Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts 5
36.

P15

Pediatrs 5
37.

A152

Bērnu infektologs 5
38.

A153

Bērnu kardiologs 5
39.

A154

Bērnu reimatologs 5
40.

A155

Bērnu pneimonologs 5
41.

A156

Bērnu endokrinologs 5
42.

A158

Bērnu gastroenterologs 5
43.

A159

Bērnu hematoonkologs 5
44.

A1510

Bērnu alergologs 5
45.

P17

Hematologs 5
46.

P19

Psihiatrs 5
47.

A191

Bērnu psihiatrs 5
48.

P20

Neirologs 5
49.

P24

Infektologs 5
50.

P27

Dermatologs, venerologs 5
51.

P28

Narkologs 5
52.

P29

Laboratorijas ārsts 5
53.

P32

Radiologs diagnosts 5
54.

PP28

Endoskopists (gastrointestināla endoskopija), bronhoskopija 5
55.

P33

Patologs 5
56.

P36

Sporta ārsts 5
57.

P42

Psihoterapeits 5
58.

P52

Kardiologs 5
59.

P53

Arodveselības un arodslimību ārsts 5
60.

PP24

Transfuziologs 5
61.

PP 30

Kombustiologs 5

IV riska grupa

62.

P25

Zobārsts

2

63.

A251

Ortodonts

2

64.

A252

Paradontologs

2

65.

A253

Bērnu zobārsts

2

66.

A254

Zobu protēzists

2

67.

A255

Endodontists

2

68.

P44

Ģenētiķis

2

69.

P47

Klīniskais mikrobiologs

2

70.

P48

Geriatrs

2

71.

P49

Sabiedrības veselības ārsts

2

72.

P50

Klīniskais farmakologs

2

73.

P51

Klīniskais fiziologs

2

74.

P54

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts

2

V riska grupa

75.

n28

Vecmāte

1

76.

n52

Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās medicīnas aprūpes māsa

1

77.

n53

Ķirurģiskās aprūpes māsa

1

78.

n60

Operāciju māsa

1

79.

n74

Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs (feldšeris)

1

VI riska grupa

80.

n10

Zobu feldšeris

0,5

81.

n11

Zobu higiēnists

0,5

82.

n27

Ārsta palīgs (feldšeris)

0,5

83.

n29

Masieris

0,5

84.

n39

Medicīnas māsas

0,5

85.

n40

Ambulatorās aprūpes māsa

0,5

86.

n41

Bērnu aprūpes māsa

0,5

87.

n43

Diabēta aprūpes māsa

0,5

88.

n59

Onkoloģiskās aprūpes māsa

0,5

89.

n62

Garīgās veselības aprūpes māsa

0,5

90.

n68

Zobārstniecības māsa

0,5

91.

n70

Māsas palīgs

0,5

92.

n71

Zobārsta asistents

0,5

93.

n72

Kosmētiķis

0,5

94.

n73

Hemodialīzes un nieru transplantācijas māsa

0,5

95.

n76

Biomedicīnas laborants

0,5

96.

n85

Radiologa asistents

0,5

97.

n86

Ambulatorās aprūpes ārsta palīgs

0,5

98.

n89

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsa

0,5

99.

n90

Transfuzioloģijas māsa

0,5

100.

n91

Mākslas terapijas speciālists

0,5

101.

n92

Podologs

0,5

102.

n93

Uztura speciālists

0,5

103.

n94

Radiogrāfers

0,5

104.

n95

Internās aprūpes māsa

0,5

105.

n96

Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā

0,5

106.

PP25

Andrologs

0,5

107.

PP26

Paliatīvās aprūpes speciālists

0,5

108.

PP32

Trihologs

0,5

109.

PP33

Osteorefleksoterapeits

0,5

110.

T01

Fizioterapeits

0,5

111.

T02

Ergoterapeits

0,5

112.

T03

Reitterapeits

0,5

113.

T04

Fizioterapeita asistents

0,5

114.

T05

Audiologopēds

0,5

115.

T06

Tehniskais ortopēds

0,5

116.

T07

Ergoterapeita asistents

0,5

117.

T08

Reitterapeita asistents

0,5

118.

n99

Cita sarakstā neminēta specialitāte

0,5

119.

n26

Sabiedrības veselības māsa

0,5

120.

n40

Ambulatorās medicīnas māsa

0,5

121.

n41

Bērnu māsa

0,5

122.

n42

Dermatoveneroloģijas māsa

0,5

123.

n43

Diabetoloģijas un endokrinoloģijas māsa

0,5

124.

n44

Diētas māsa

0,5

125.

n45

Endoskopijas māsa

0,5

126.

n46

Fizikālās terapijas māsa

0,5

127.

n47

Ftiziopulmonoloģijas māsa

0,5

128.

n48

Funkcionālās diagnostikas māsa

0,5

129.

n49

Ginekoloģijas māsa

0,5

130.

n50

Iecirkņa māsa

0,5

131.

n51

Infektoloģijas māsa

0,5

132.

n52

Intensīvās terapijas un anestēzijas māsa

0,5

133.

n53

Ķirurģijas māsa

0,5

134.

n54

Narkoloģijas māsa

0,5

135.

n55

Neatliekamās palīdzības māsa

0,5

136.

n56

Neiroķirurģijas māsa

0,5

137.

n57

Neiroloģijas māsa

0,5

138.

n58

Oftalmoloģijas māsa

0,5

139.

n59

Onkoloģijas māsa

0,5

140.

n61

Pirmsskolas iestāžu un skolu māsa

0,5

141.

n62

Psihiatrijas māsa

0,5

142.

n63

Rentgenoloģijas un radioloģijas māsa

0,5

143.

n64

Terapijas māsa

0,5

144.

n66

Traumatoloģijas un ortopēdijas māsa

0,5

145.

n67

Podiatrijas māsa

0,5

146.

n81

Uroloģijas māsa

0,5

147.

n80

Peritoneālās dialīzes māsa

0,5

Piezīme. * Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas kods atbilstoši specialitātes klasifikatoram noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumu Nr.192 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 2.pielikumu un atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 24.marta noteikumu Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" 6.punktam ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas Ārstniecības personu reģistrā un kurām ārstniecības personas sertifikāti ir piešķirti atbilstoši tam ārstniecības personu specialitāšu klasifikatoram, kāds bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Sakarā ar specialitāšu klasifikatora maiņu jauni sertifikāti attiecīgajā specialitātē netiek izsniegti, resertifikācija nav jākārto, un ārstniecības personām piešķirtie sertifikāti ir spēkā līdz 2016.gada 31.decembrim.

Veselības ministre Ingrīda Circene

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!