Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.42

Daugavpilī 2013.gada 14.novembrī (prot. Nr.26 5.§)
(precizēts 2013.gada 12.decembrī, prot. Nr.29 18.§)

Apstiprināti
ar Daugavpils pilsētas domes
2013.gada 14.novembra sēdes lēmumu Nr.489,
ar 2013.gada 12.decembra sēdes lēmumu Nr.605 precizēts

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu,
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3.panta otro un trešo daļu un Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumu Nr.275 "Sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā
pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6.punktu

1. Saistošie noteikumi nosaka Daugavpils pilsētas pašvaldībā (turpmāk – Pašvaldība) pieejamo sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu veidus, to piešķiršanas un saņemšanas kārtību.

2. Sociālos pakalpojumus Daugavpils pilsētas domes (turpmāk – Dome) Sociālo lietu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) var pieprasīt persona vai viņas likumiskais pārstāvis, ja persona savu pamatdzīvesvietu ir deklarējusi Pašvaldībā, izņemot personas, kurām nepieciešami sociālie pakalpojumi Nakts patversmē.

3. Pārvalde normatīvajos aktos noteiktajā kārībā izvērtē personas vajadzības, pieņem lēmumu par atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikšanu, pagarināšanu vai pārtraukšanu un organizē sociālo pakalpojumu saņemšanu.

4. Sociālos pakalpojumus var saņemt personas no citām pašvaldībām, ja attiecīgā pašvaldība, pati persona vai tās likumiskais pārstāvis par saņemtajiem pakalpojumiem veic apmaksu pilnā apmērā un, ja Pašvaldībai ir iespējas nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu. Līgumu ar attiecīgo pašvaldību un pakalpojuma saņēmēju slēdz Pārvalde.

5. Ja Pašvaldībai nav iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, tad Pārvalde slēdz līgumu ar citu sociālo pakalpojumu sniedzēju savā administratīvā teritorijā vai ar citu pašvaldību par sociālā pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

6. Ja persona pieprasa valsts finansētu sociālo pakalpojumu, Pārvalde izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai, pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību un informē personu par to. Ja pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanas nepieciešamību, lēmumu un personas iesniegtos dokumentus nosūta par konkrētu sociālo pakalpojumu koordinēšanu atbildīgajai valsts institūcijai.

7. Pašvaldība nodrošina šādus sociālo pakalpojumu veidus (turpmāk – sociālie pakalpojumi):

7.1. aprūpe mājās;

7.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

7.3. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

7.4. sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centrā;

7.5. sociālās aprūpe un sociālā rehabilitācija Dienas aprūpes centrā personām ar garīga rakstura traucējumiem;

7.6. Krīzes centra pakalpojumi;

7.7. Grupu dzīvokļu pakalpojumi;

7.8. Nakts patversmes pakalpojumi;

7.9. Sociālās patversmes pakalpojumi;

7.10. psihologa pakalpojumi;

7.11. specializētā autotransporta pakalpojumi;

7.12. higiēnas pakalpojumi;

7.13. "Drošības poga" pakalpojumi.

8. Saistošajos noteikumos ir lietoti šādi termini:

8.1. Vientuļa persona šo noteikumu izpratnē ir persona, kurai nav Civillikumā noteiktu likumīgu apgādnieku un kura dzīvo viena;

8.2. Klients – persona, kas patstāvīgi, ar likumiskā pārstāvja vai pilnvarotas personas palīdzību vēršas pēc sociālā pakalpojuma vai saņem sociālo pakalpojumu.

9. Sociālās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā (turpmāk – aprūpes mājās pakalpojums) nodrošina Pārvaldes Aprūpes mājās birojs.

10. Aprūpes mājās pakalpojumu dienas laikā nodrošina pensijas vecuma personām, personām, kurām noteikta invaliditāte vai citām personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus pamatvajadzību apmierināšanai vai veikt savu personisko aprūpi.

11. Klients var saņemt minimāli nepieciešamās vai paplašinātās aprūpes mājās pakalpojumus.

12. Minimāli nepieciešamās aprūpes mājās pakalpojums ir:

12.1. personiskā aprūpe;

12.2. ikdienas mājas darbi.

13. Paplašinātās aprūpes mājās pakalpojums papildus ietver arī pagalma uzkopšanu, personīgo rēķinu apmaksu, produktu piegādi, zāliena pļaušanu, sniega tīrīšanu, sauso lapu grābšanu, malkas sagādi un citus pakalpojumus saskaņā ar noslēgto līgumu.

14. Lai klients saņemtu viņa individuālajām vajadzībām atbilstošu aprūpes mājās pakalpojumu, tiek izdalīti četri aprūpes līmeņi:

14.1. pirmā līmeņa aprūpe ir 1–2 reizes nedēļā līdz 16 stundām mēnesī;

14.2. otrā līmeņa aprūpe ir 2 reizes nedēļā līdz 24 stundām mēnesī;

14.3. trešā līmeņa aprūpe ir 2 reizes nedēļā līdz 32 stundām mēnesī;

14.4. ceturtā līmeņa aprūpe ir 5 reizes nedēļā līdz 48 stundām mēnesī.

15. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts par maksu. Klients vai viņa apgādnieks par aprūpes mājās pakalpojumu maksā saskaņā ar Domes apstiprinātiem maksas pakalpojumiem.

16. Bezmaksas aprūpes mājās pakalpojumu (izņemot šo noteikumu 20.punktā noteikto gadījumu) ir tiesīgas saņemt:

16.1. vientuļas pensijas vecuma personas un vientuļas personas ar invaliditāti, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus pamatvajadzību apmierināšanai vai veikt savu personisko aprūpi, ja to ienākums mēnesī nepārsniedz valstī noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru ieskaitot pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana;

16.2. pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus pamatvajadzību apmierināšanai vai veikt savu personisko aprūpi, kuras dzīvo vienas vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai kopā dzīvojošas citas personas veselības stāvokļa dēļ nevar nodrošināt minētajām personām nepieciešamo aprūpi un kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu, ir piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss.

17. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, Klients vēršas Pārvaldē pie sociālā darbinieka un uzrādot personu apliecinošu dokumentu, papildus dokumentiem, kas noteikti normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, iesniedz šādu dokumentu kopijas:

17.1. pensionāra apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja personai piešķirta vecuma pensija;

17.2. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja Pārvalde tos nevar saņemt pati.

18. Sociālā darba speciālists pēc šo noteikumu 17.punktā minēto dokumentu saņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā apmeklē personu dzīvesvietā (ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai) un izvērtē:

18.1. personas vajadzības pēc aprūpes mājās pakalpojuma, iekļaujot personas vajadzību novērtēšanas kartē informāciju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

18.2. iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu aprūpes mājās pakalpojumu, kā arī viņa ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas;

18.3. atbilstoši klienta vajadzībām sastāda sociālās aprūpes vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu;

18.4. sagatavo lēmuma projektu par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu vai pamatotu rakstveida atteikumu;

18.5. sastāda līguma projektu par aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanu.

19. Aprūpes mājās pakalpojumu nepiešķir vai vajadzības gadījumā pārtrauc personām:

19.1. kuras neatbilst šo noteikumu vai citu normatīvo aktu par aprūpes mājās saņemšanu nosacījumiem;

19.2. kurām nepieciešama diennakts aprūpe;

19.3. kuras slimo ar tuberkulozi atklātā formā;

19.4. kuras slimo ar akūtām infekcijas slimībām;

19.5. kuras slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām.

20. Bezmaksas aprūpes mājās pakalpojumu nepiešķir vai pārtrauc, ja persona neatbilst šo noteikumu 16. punkta nosacījumiem.

21. Aprūpes mājās pakalpojumu var pārtraukt uz laiku, pamatojoties uz klienta iesniegumu, kurā norādīts sociālā pakalpojuma pārtraukšanas iemesls, pamatojums un laika periods.

22. Aprūpes mājās pakalpojumu pārtrauc ar Pārvaldes lēmumu, ja:

22.1. saņemts klienta rakstisks iesniegums par atteikšanos no pakalpojuma;

22.2. klients maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

22.3. klients ir atguvis pašaprūpes spējas un aprūpe mājās nav nepieciešama;

22.4. klients nepilda vai pārkāpj aprūpes mājās pakalpojuma līguma saistības;

22.5. klients tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

22.6. klients ir miris;

22.7. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

23. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – Sociālā institūcija), sniedz pensijas vecuma personām vai pilngadīgām personām, kurām noteikta invaliditāte (izņemot personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nav spējīgas sevi aprūpēt patstāvīgi, nodrošinot pamatvajadzību apmierināšanu, mājokli, pilnu aprūpi, sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu.

24. Sociālajā institūcijā Klienti tiek uzņemti uz noteiktu vai uz pastāvīgu laiku.

25. Lai saņemtu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Sociālajā institūcijā Klients vēršas Pārvaldē, un papildus dokumentiem, kas noteikti normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, iesniedz šādu dokumentu kopijas:

25.1. pensionāra apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja personai piešķirta vecuma pensija;

25.2. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja Pārvalde tos nevar saņemt pati.

26. Izvērtējot iesniegtos dokumentus, personas individuālās vajadzības pēc sociālā pakalpojuma Sociālajā institūcijā, kā arī viņa ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas, Pārvaldes sociālā darba speciālisti normatīvajos aktos noteiktajā termiņā:

26.1. iekļauj personas vajadzību novērtēšanas kartē informāciju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

26.2. sagatavo lēmuma projektu par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā piešķiršanu vai pamatotu rakstveida atteikumu;

26.3. lemj par lietderību piešķirt konkrētajai personai pakalpojumu uz atvieglotiem apmaksas nosacījumiem.

27. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma samaksa tiek veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtību un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta.

28. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu uz atvieglotiem apmaksas nosacījumiem, konkrētai personai, izvērtējot personas un tās apgādnieku materiālos resursus, pieņem Pārvalde atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtību un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta.

29. Lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu, pagarināšanu, apturēšanu vai pārtraukšanu pieņem Pārvalde.

30. Līgumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu Sociālajā institūcijā, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu slēdz Sociālā institūcija. Sociālā institūcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā izmaksā tajā ievietotām personām naudas summas personiskiem izdevumiem.

31. Pakalpojumu nepiešķir šādām personām:

31.1. kuras neatbilst šo noteikumu vai citu normatīvo aktu nosacījumiem;

31.2. kurām nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē;

31.3. kuras slimo ar tuberkulozi atklātā formā;

31.4. kuras slimo ar akūtām infekcijas slimībām;

31.5. kuras slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām;

31.6. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos,

32. Pakalpojumu aptur un pārtrauc Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajos gadījumos.

33. Sociālajā institūcijā nodrošina īslaicīgo sociālo aprūpi (turpmāk – Sociālās gultas) personām, kuras funkcionālo traucējumu dēļ nevar pašas sevi aprūpēt un kurām ārstēšanās stacionārā nav pamatota ar medicīniskajām indikācijām, kā arī pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

34. Sociālo gultu pakalpojumu ir tiesīgas saņemt:

34.1. pensijas vecuma personas un invalīdi ar fiziskiem traucējumiem;

34.2. trūcīgās personās;

34.3. personas bez noteiktas dzīvesvietas;

34.4.personas, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar sevi aprūpēt.

35. Sociālo gultu pakalpojumu nepiešķir vai vajadzības gadījumā pārtrauc personām, ja tās slimo ar:

35.1. plaušu tuberkulozi aktīvajā stadijā;

35.2. akūtām infekcijas slimībām;

35.3. seksuāli transmisīvām slimībām.

36. Uzturēšanās laiks Sociālajās gultās ir līdz vienam mēnesim. To var pagarināt līdz sešiem mēnešiem ar Pārvaldes vadītāja lēmumu, kas tiek pieņemts pēc ārstējošā ārsta atzinuma saņemšanas.

37. Attiecībā uz īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojuma piešķiršanu ir attiecināmi šajos noteikumos noteiktie nosacījumi par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanas kārtību, ciktāl tie nav pretrunā ar šī pakalpojuma būtību.

38. Aprūpes pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ir Sociālās institūcijas maksas pakalpojums.

39. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā (turpmāk – Sociālā institūcija bērniem), sniedz bērniem no 2 gadu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (izņemot personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem).

40. Sociālais pakalpojums ietver diennakts aprūpi, dzīvesvietu, sociālo rehabilitāciju, vispusīgu attīstību un audzināšanu, bērna vajadzībām atbilstošu veselības aprūpi, sociālā darba speciālistu un psihologa pakalpojumus, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem ar invaliditāti.

41. Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pakalpojumu nodrošina, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu.

42. Bērnus bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus, uzņem pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

42.1.Bāriņtiesas lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (noraksts);

42.2. bērna dzimšanas apliecību (oriģināls);

42.3. bāriņtiesas izziņu par tuvākajiem radiniekiem;

42.4. citiem dokumentiem, kas raksturo bērna juridisko statusu:

42.4.1. vecāku miršanas apliecību (oriģināls);

42.4.2. bāriņtiesas lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu;

42.4.3. tiesas spriedumu par aizgādības tiesību atņemšanu;

42.5. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par veselības stāvokli, medicīnisko kontrindikāciju neesību (oriģināls);

43. Pēc bērna ievietošanas Sociālajā institūcijā bērniem, attiecīgās institūcijas sociālā darba speciālists nekavējoties sagatavo bērnam individuālu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu un iekārto bērna personas lietu atbilstoši normatīvajos aktos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajai kārtībai.

44. Šajā nodaļā noteiktā kārtība neattiecas uz gadījumiem, ja bērnu ņem īslaicīgā aprūpē, pamatojoties uz bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisku lēmumu, policijas rīkojumu vai Pārvaldes atzinumu.

45. Pakalpojumu nepiešķir personām:

45.1. kuras neatbilst šo noteikumu vai citu normatīvo aktu nosacījumiem;

45.2. kurām nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības vai sociālās aprūpes iestādē;

45.3. kuras slimo ar tuberkulozi atklātā formā;

45.4. kuras slimo ar akūtām infekcijas slimībām;

45.5. kuras slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām;

45.6. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

46. Pakalpojumu aptur un pārtrauc Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajos gadījumos.

47. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošina Pārvaldes Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centrs.

48. Pārvaldes Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centra pakalpojumus ir tiesīgas saņemt:

48.1. personas, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu;

48.2. ģimenes ar bērniem;

48.3. bērni;

48.4. pilngadīgas personas;

48.5. personas ar invaliditāti.

49. Pārvaldes Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centrs nodrošina:

49.1. sociālo darbinieku un citu sociālā darba speciālistu konsultatīvu atbalstu;

49.2. brīvā laika pavadīšanas iespējas;

49.3. iespējas iesaistīties dažādās motivācijas un sociālās rehabilitācijas programmās;

49.4. iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs un citās nodarbību grupās;

49.5. apmeklēt kultūras un sporta pasākumus;

49.6. piedalīties citās centra rīkotās aktivitātēs.

50. Lai saņemtu pakalpojumu klients vēršas Pārvaldē un papildus dokumentiem, kas noteikti normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, iesniedz šādu dokumentu kopijas:

50.1. pensionāra apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja personai piešķirta vecuma pensija;

50.2. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja Pārvalde tos nevar saņemt pati.

51. Sociālā darba speciālists pēc šo noteikumu 50.punktā minēto dokumentu saņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā apmeklē personu dzīvesvietā (ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai) un izvērtē:

51.1. personas vajadzības pēc sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma un aizpilda brīva parauga karti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību;

51.2. atbilstoši klienta vajadzībām sastāda sociālās aprūpes vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu;

51.3. sagatavo lēmuma projektu par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu vai pamatotu rakstveida atteikumu;

51.4. sastāda līguma projektu par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu Pārvaldes Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centrā.

52. Pakalpojumu nepiešķir personām, ja tās slimo ar:

52.1. plaušu tuberkulozi aktīvajā stadijā;

52.2. akūtām infekcijas slimībām;

52.3. seksuāli transmisīvām slimībām;

52.4. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

53. Pakalpojumu pārtrauc šādos gadījumos:

53.1. pabeigts sociālās rehabilitācijas kurss;

53.2. klients neievēro iestādes iekšējās kārtības noteikumus;

53.3. klients apdraud citu personu veselību un dzīvību;

53.4. klients rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

53.5. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

54. Sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija Pārvaldes sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centrā ir bez maksas. Par atsevišķiem centra sniegtiem pakalpojumiem klients maksā saskaņā ar Domes apstiprinātiem maksas pakalpojumiem.

55. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem institūcijā dienas laikā nodrošina Pārvaldes Dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – Dienas aprūpes centrs).

56. Dienas aprūpes centrā uzņem personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta invaliditāte.

57. Dienas aprūpes centrs nodrošina:

57.1. sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem;

57.2. sociālo darbinieku, psihologu, fizioterapeitu un citu speciālistu konsultatīvu atbalstu;

57.3. iespējas darboties specializētās darbnīcās un citos pulciņos un nodarbību grupās;

57.4. iespējas organizēt savu rokdarbu izstādes;

57.5. iespējas iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs;

57.6. iespējas piedalīties mūzikas nodarbībās un citās centra rīkotās aktivitātēs;

57.7. iespējas apmeklēt kultūras un sporta pasākumus.

58. Lai saņemtu pakalpojumu klients vēršas Pārvaldē un iesniedz šādus dokumentus, kas noteikti normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību:

58.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

58.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, ja Dienas aprūpes centra pakalpojuma izmaksas sedz no pašvaldības budžeta;

58.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību;

58.4. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucējumiem;

58.5. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju;

58.6. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu un Pārvalde tos nevar saņemt pati.

59. Sociālā darba speciālists pēc šo noteikumu 58.punktā minēto dokumentu saņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā apmeklē personu dzīvesvietā (ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai) un izvērtē:

59.1. personas vajadzības pēc Dienas aprūpes centra pakalpojuma, iekļaujot personas vajadzību novērtēšanas kartē informāciju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

59.2. iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, kā arī viņa ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas;

59.3. atbilstoši klienta vajadzībām sastāda sociālās aprūpes vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu;

59.4.sagatavo lēmuma projektu par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu vai pamatotu rakstveida atteikumu;

59.5. sastāda līguma projektu par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu Dienas aprūpes centrā.

60. Pakalpojumu nepiešķir personām:

60.1. kurām ir nepieciešams atrasties ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai citā specializētā institūcijā;

60.2. kuras slimo ar plaušu tuberkulozi aktīvajā stadijā;

60.3. kuras slimo ar akūtām infekcijas slimībām;

60.4. kuras slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām;

60.5. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

61. Pakalpojumu pārtrauc šādos gadījumos:

61.1. pabeigts sociālās rehabilitācijas kurss un klientam vairs nav nepieciešami Dienas aprūpes centra pakalpojumi;

61.2. klients neievēro iestādes iekšējās kārtības noteikumus;

61.3. klients apdraud citu personu veselību un dzīvību;

61.4. klients vai tā likumīgais pārstāvis rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

61.5. klients uzsācis strādāt algotu darbu;

61.6. klients bez attaisnojoša iemesla neapmeklē Dienas aprūpes centru ilgāk par divām nedēļām;

61.7. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

62. Pakalpojums ir bezmaksas klientiem, kuriem piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss.

63. Klients par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem maksā līdzdalības maksājumu saskaņā ar Domes lēmumu. No klienta apgādnieka maksa netiek pieprasīta.

64. Šo noteikumu 4.punktā minētās personas par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem maksā saskaņā ar Domes apstiprinātiem maksas pakalpojumiem.

65. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopumu krīzes situācijās nonākušām personām (ieskaitot psiholoģisko atbalstu), kā arī īslaicīgu mājvietu nodrošina Pārvaldes Ģimenes atbalsta centrs/patversme (turpmāk – Centrs).

66. Centrā uzņem:

66.1. personas, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai citas avārijas, ugunsgrēka rezultātā;

66.2. ģimenes ar bērniem, kuras palikušas bez pajumtes;

66.3. vardarbībā cietušas personas, ģimenes ar bērniem un citas personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar uzturēties savā dzīvesvietā pēc sociālā darbinieka atzinuma;

66.4. bērnus, kuri apmaldījušies, pamesti, aizgājuši no mājām vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām (arī no citu pašvaldību administratīvajām teritorijām), līdz to nodošanai vecākiem vai ievietošanai bērnu aprūpes institūcijā.

67. Centrs nodrošina sociālo darbinieku un psihologu atbalsta pasākumus emocionālās spriedzes mazināšanai, sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai, sociālā statusa un pašapziņas atgūšanai, kā arī citus sociālā darba pakalpojumus.

68. Lai saņemtu pakalpojumu klients vēršas Pārvaldē vai Centrā un iesniedz šādus dokumentus, kas noteikti normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību:

68.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

68.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, ja Krīzes centra pakalpojuma izmaksas sedz no pašvaldības budžeta;

68.3. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju, ja Krīzes centra pakalpojumus vēlas saņemt persona ar invaliditāti;

68.4. krīzes situāciju apliecinošu dokumentu un citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu un Pārvalde vai Centrs tos nevar saņemt paši.

69. Sociālā darba speciālists pēc šo noteikumu 68.punktā minēto dokumentu saņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā apmeklē personu dzīvesvietā (ja tas iespējams un nepieciešams lēmuma pieņemšanai) un izvērtē:

69.1. personas vajadzības pēc krīzes centra pakalpojumiem, aizpilda brīva parauga karti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību;

69.2. atbilstoši klienta vajadzībām sastāda sociālās aprūpes vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu;

69.3. sagatavo lēmuma projektu par personas ievietošanu Centrā vai pamatotu rakstveida atteikumu;

69.4. sastāda līguma projektu par uzturēšanos Centrā.

70. Šo noteikumu 66.4. apakšpunktā noteiktajos gadījumos bērnu ievieto Centrā saskaņā ar normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas noteikto kārtību.

71. Personas uzturēšanās laiks Centrā ir 3 mēneši. Uzturēšanās laiku Centrā var pagarināt līdz sešiem mēnešiem un objektīvu iemeslu dēļ uz nenoteiktu laiku līdz krīzes situācijas atrisināšanai, saskaņā ar Pārvaldes vadītāja lēmumu, kas tiek pieņemts pamatojoties uz sociālā darbinieka atzinumu.

72. Pakalpojumu nepiešķir personām, ja tās slimo ar:

72.1. plaušu tuberkulozi aktīvajā stadijā;

72.2. akūtām infekcijas slimībām;

72.3. seksuāli transmisīvām slimībām;

72.4. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

73. Pakalpojumu pārtrauc šādos gadījumos:

73.1. klients neievēro Centra iekšējās kārtības noteikumus;

73.2. klients apdraud citu Centrā ievietoto personu veselību un dzīvību;

73.3. klients vai tā likumīgais pārstāvis rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

73.4. klientam tiek piešķirta cita dzīvošanai derīga telpa normatīvajos aktos par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā;

73.5. vairs nepastāv krīzes situācija;

73.6. klients vairāk kā divas nedēļas neizmanto Centra pakalpojumus vai izmanto tos neregulāri, ka liecina par nevēlēšanos iesaistīties savas problēmas risināšanā un krīzes situācijas pārvarēšanā;

73.7. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

74. Šo noteikumu 4.punktā minētās personas par Centra pakalpojumiem maksā saskaņā ar Domes apstiprinātiem maksas pakalpojumiem.

75. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopumu grupu dzīvoklī, ieskaitot psiholoģisko atbalstu un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, un mājvietu nodrošina Pārvaldes Grupu dzīvokļi.

76. Grupu dzīvokļos uzņem:

76.1. personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurām vairs nav nepieciešami pusceļa māja vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumi;

76.2. citas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās specializētā institūcijā.

77. Lai saņemtu pakalpojumu klients vēršas Pārvaldē un iesniedz šādus dokumentus, kas noteikti normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību:

77.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

77.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

77.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību;

77.4. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucējumiem;

77.5. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju;

77.6. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu un Pārvalde tos nevar saņemt pati.

78. Sociālā darba speciālists pēc šo noteikumu 77.punktā minēto dokumentu saņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izvērtē:

78.1. personas vajadzības pēc grupu dzīvokļa pakalpojumiem, aizpilda brīva parauga karti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību;

78.2. atbilstoši klienta vajadzībām sastāda sociālās aprūpes vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu;

78.3. sagatavo lēmuma projektu par ievietošanu Grupu dzīvokļos vai pamatotu rakstveida atteikumu;

78.4. sastāda līguma projektu par uzturēšanos Grupu dzīvokļos.

79. Pakalpojumu nepiešķir personām, ja tās slimo ar:

79.1. plaušu tuberkulozi aktīvajā stadijā;

79.2. akūtām infekcijas slimībām;

79.3. seksuāli transmisīvām slimībām;

79.4. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

80. Pakalpojumu pārtrauc šādos gadījumos:

80.1. klients neievēro Grupu dzīvokļu iekšējās kārtības noteikumus;

80.2. klients apdraud citu Grupu dzīvokļos ievietoto personu veselību un dzīvību;

80.3. klients rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

80.4. klientam ir nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumi;

80.5. klients vairāk kā mēnesi neizmanto Grupu dzīvokļu pakalpojumus vai izmanto tos neregulāri un nav to saskaņojis ar Pārvaldi;

80.6. pēc sociālās rehabilitācijas kursa pabeigšanas personai vairs nav nepieciešami Grupu dzīvokļu pakalpojumi;

80.7. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

81. Grupu dzīvokļu pakalpojumi klientiem ir bez maksas.

82. Sociālos pakalpojumus Pārvaldes Nakts patversmē (turpmāk – Nakts patversme) – naktsmītni, vakariņas, brokastis, personiskās higiēnas iespējas, sociālo rehabilitāciju, sociālā darbinieka konsultācijas, ir tiesības saņemt pilngadīgām personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām.

83. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, persona vēršas tieši Nakts patversmē, iesniedz iesniegumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu (ja tāds ir).

84. Ja klients uzturas Nakts patversmē ilgāk par trim dienām, tā pienākums ir iesniegt šādus dokumentus, kas noteikti normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību:

84.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

84.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

84.3. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju, ja Nakts patversmes pakalpojumu vēlas saņemt persona ar invaliditāti;

84.4. Pēc sociālā darbinieka pieprasījuma klients iesniedz arī:

84.4.1. plaušu rentgenogrāfijas izmeklējuma aprakstu;

84.4.2. dermatovenerologa atzinumu par izmeklējuma rezultātiem;

84.4.3. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja Pārvalde tos nevar saņemt pati.

85. Nakts patversmē personu uz laiku, kas pārsniedz trīs dienas, uzņem pieņemot par to lēmumu.

86. Sociālā darba speciālists pēc šo noteikumu 84.punktā minēto dokumentu saņemšanas vienas darbdienas laikā izvērtē nepieciešamību personai uzturēties Nakts patversmē un:

86.1. aizpilda brīva parauga karti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību;

86.2. atbilstoši klienta vajadzībām sastāda sociālās aprūpes vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu;

86.3. sagatavo lēmuma projektu par ievietošanu Nakts patversmē vai pamatotu rakstveida atteikumu;

86.4. sastāda līguma projektu par uzturēšanos Nakts patversmē.

87. Līdz lēmuma pieņemšanai klientam ir tiesības uzturēties Nakts patversmē no iesnieguma iesniegšanas datuma.

88. Nakts patversmes pakalpojumus nepiešķir ja:

88.1. klients slimo ar plaušu tuberkulozi aktīvajā stadijā;

88.2. klients slimo ar akūtām infekcijas slimībām;

88.3. klients slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām;

88.4. klients ir alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

88.5. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

89. Nakts patversmes pakalpojumu pārtrauc, ja:

89.1. klients rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

89.2. klients nepilda vai pārkāpj Līguma par uzturēšanās noteikumiem Nakts patversmē saistības;

89.3. klients pārkāpj Nakts patversmes Iekšējās kārtības noteikumus vai apdraud citu patversmē ievietoto personu dzīvību vai veselību;

89.4. klients vairāk kā vienu mēnesi nav izmantojis Nakts patversmes pakalpojumus;

89.5.klientam tiek piešķirts cita dzīvojamā telpa normatīvajos aktos par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā;

89.6. klients ir miris;

89.7. citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

90. Klients, kura dzīvesvieta nav deklarēta un iepriekš nav bijusi deklarēta Pašvaldībā, par Nakts patversmes pakalpojumu maksā saskaņā ar Domes apstiprinātiem maksas pakalpojumiem.

91. Sociālos pakalpojumus Pārvaldes Sociālajā patversmē (turpmāk – Sociālā patversme) – naktsmītni, personiskās higiēnas iespējas, sociālo rehabilitāciju, sociālā darbinieka konsultācijas, ir tiesības saņemt pilngadīgām personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, kuru iepriekšējā dzīvesvieta bijusi deklarēta Pašvaldības administratīvajā teritorijā.

92. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, klients vēršas Pārvaldē vai Sociālajā patversmē un iesniedz šādus dokumentus, kas noteikti normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību:

92.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

92.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

92.3. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju, ja Sociālās patversmes pakalpojumu vēlas saņemt persona ar invaliditāti.

93. Pēc sociālā darbinieka pieprasījuma klients iesniedz arī:

93.1. plaušu rentgenogrāfijas izmeklējuma aprakstu;

93.2. dermatovenerologa atzinumu par izmeklējuma rezultātiem;

93.3. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja Pārvalde tos nevar saņemt pati.

94. Maksimālais personas uzturēšanās laiks Sociālajā patversmē ir 3 mēneši. Uzturēšanās laiku Sociālajā patversmē objektīvu iemeslu dēļ var pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai arī izņēmumu kārtā uz nenoteiktu laiku līdz krīzes situācijas atrisināšanai vai citas dzīvojamās telpas saņemšanai, pamatojoties uz Pārvaldes vadītāja lēmumu, kas tiek pieņemts saskaņā ar sociālā darba speciālista atzinumu un rehabilitācijas plānu.

95. Sociālā darba speciālists pēc šo noteikumu 92. un 93.punktā minēto dokumentu saņemšanas 10 (desmit) darbdienu laikā izvērtē personas vajadzības pēc sociālās patversmes pakalpojumiem, un:

95.1. aizpilda brīva parauga karti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību;

95.2. atbilstoši klienta vajadzībām sastāda sociālās aprūpes vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu;

95.3. sagatavo lēmuma projektu par ievietošanu Sociālajā patversmē vai pamatotu rakstveida atteikumu;

95.4. sastāda līguma projektu par uzturēšanos Sociālajā patversmē.

96. Sociālās patversmes pakalpojumus nepiešķir ja:

96.1. klients slimo ar plaušu tuberkulozi aktīvajā stadijā;

96.2. klients slimo ar akūtām infekcijas slimībām;

96.3. klients slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām;

96.4. klients ir alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

96.5. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

97. Sociālās patversmes pakalpojumus pārtrauc, ja:

97.1. klients rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

97.2. klients nepilda vai pārkāpj Līguma par uzturēšanās noteikumiem Sociālajā patversmē saistības;

97.3. klients pārkāpj Sociālās patversmes Iekšējās kārtības noteikumus vai apdraud citu patversmē ievietoto personu dzīvību vai veselību;

97.4. klients vairāk kā vienu mēnesi nav izmantojis Sociālās patversmes pakalpojumus;

97.5. klientam tiek piešķirts cita dzīvojamā telpa normatīvajos aktos par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā;

97.6. klients ir miris;

97.7. citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

98. Klients, kurā ienākumi pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 170 euro mēnesī par Sociālās patversmes pakalpojumiem maksā līdzdalības maksājumu saskaņā ar Domes lēmumu. Citi klienti par pakalpojumiem maksā saskaņā ar Domes apstiprinātiem maksas pakalpojumiem.

99. Pārvalde nodrošina psihologa konsultācijas, kā arī atbalstu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm, personām un bērniem, kuras nespēj saviem spēkiem pārvarēt psiholoģiskās problēmas.

100. Pārvaldē var saņemt šādus psihologa pakalpojumus:

100.1. individuālās psihologa konsultācijas un rehabilitāciju;

100.2. ģimenes konsultēšanu;

100.3. psiholoģisko atbalstu bērniem (līdz 18 gadu vecumam) – diagnostiku, korekciju, konsultēšanu un rehabilitāciju;

100.4. pašpalīdzības un psiholoģiskā atbalsta grupas;

100.5. psihologa atzinuma sagatavošana dažādām institūcijām pēc pieprasījuma (policija, bāriņtiesa, prokuratūra, tiesa u.c.).

101. Bezmaksas psihologa konsultācijas pieejamas šādiem klientiem:

101.1. bērniem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālas rehabilitācijas institūcijā, pamatojoties uz likumīgā pārstāvja nosūtījumu;

101.2. ģimenei vai personai, kura ir nonākusi krīzes situācijā;

101.3. bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, pamatojoties uz Daugavpils bāriņtiesas vai sociālā darbinieka nosūtījumu;

101.4. bērniem līdz 18 gadiem;

101.5. personām ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem.

102. Lai saņemtu psihologa pakalpojumu, persona vēršas Pārvaldē, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

102.1. rakstisku iesniegumu, kurā jānorāda nepieciešamība pēc pakalpojuma;

102.2. bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam – Daugavpils bāriņtiesas vai sociālā darbinieka nosūtījumu;

102.3. ja pakalpojumu saņem sakarā ar krīzes situāciju – krīzes situāciju apliecinoša dokumenta kopiju;

102.4. ja pakalpojumu saņem sakarā ar invaliditāti – invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju.

103. Specializētā autotransporta pakalpojumus Pārvalde nodrošina personām ar pārvietošanās traucējumiem, kuras patstāvīgi nespēj izmantot sabiedrisko transportu, nokļūšanai uz medicīnisko vai rehabilitācijas iestādi Daugavpilī vai citā Latvijas pilsētā.

104. Specializētā autotransporta pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas ar funkcionāliem traucējumiem, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās un kuras nespēj pārvietoties ar sabiedrisko transportu (personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti, bērni ar invaliditāti).

105. Specializētā transporta pakalpojums ietver personas un, ja nepieciešams, tās asistenta transportēšanu ar speciālo autotransporta līdzekli.

106. Specializētā autotransporta pakalpojumus nepiešķir personām:

106.1. kuras ir transportējamas guļus stāvoklī;

106.2. kuru pārvadāšanai ir nepieciešams specializēts medicīniski aprīkots transportlīdzeklis.

107. Pieprasot šo pakalpojumu, persona iesniedz rakstisku iesniegumu, kurā norāda brauciena mērķi, datumu, laiku, pavadoņa nepieciešamību, kā arī uzrāda nosūtījumu no ģimenes ārsta.

108. Specializētā transporta pakalpojumu vienai personai bez maksas piešķir ne vairāk kā 5 (piecas) reizes gadā.

109. Lēmumu par autotransporta pakalpojuma piešķiršanu pieņem Pārvaldes vadītājs.

110. Dušas un veļas mazgāšanas pakalpojumus sniedz Pārvaldes Sociālajā mājā.

111. Šo pakalpojumu var saņemt tikai Sociālās mājas iemītnieki.

112. Lai saņemtu pakalpojumu, personai jāuzrāda līgums par uzturēšanos Sociālajā mājā.

113. Klients par higiēnas pakalpojumiem maksā līdzdalības maksājumus saskaņā ar Domes lēmumu.

114. "Drošības poga" pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 (divdesmit četras) stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī, ja tehniski ir iespējams nodrošināt "Drošības poga" pakalpojumu.

115. Bezmaksas "Drošības poga" pakalpojumu ir tiesīgas saņemt vientuļas pensijas vecuma personas un vientuļas personas ar invaliditāti, kuras atbilst šādiem kritērijiem:

115.1. vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus pamatvajadzību apmierināšanai vai veikt savu personisko aprūpi;

115.2. ienākumu līmenis mēnesī nepārsniedz valstī noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru ieskaitot pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana;

115.3. ģimenes ārsts izsniedzis izziņu, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama aprūpe mājās.

116. Lai saņemtu pakalpojumu klients vēršas Pārvaldē pie sociālā darbinieka un uzrādot personu apliecinošu dokumentu, papildus dokumentiem, kas noteikti normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, iesniedz šādu dokumentu kopijas:

116.1. pensionāra apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja personai piešķirta vecuma pensija;

116.2. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu un Pārvalde tos nevar saņemt pati.

117. Sociālā darba speciālists pēc šo noteikumu 116.punktā minēto dokumentu saņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā apmeklē personu dzīvesvietā (ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai) un izvērtē:

117.1. personas vajadzības pēc "Drošības poga" pakalpojuma un aizpilda brīva parauga karti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību;

117.2. iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu "Drošības poga" pakalpojumu, kā arī viņa ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas;

117.3. atbilstoši klienta vajadzībām sastāda sociālās aprūpes vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu;

117.4. sagatavo lēmuma projektu par "Drošības poga" pakalpojuma piešķiršanu vai pamatotu rakstveida atteikumu;

117.5. sastāda līguma projektu par "Drošības poga" pakalpojuma sniegšanu klientam.

118. "Drošības poga" pakalpojumu pārtrauc ar Pārvaldes lēmumu, ja:

118.1. saņemts klienta rakstisks iesniegums par atteikšanos no pakalpojuma;

118.2. klients maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

118.3. klients ir atguvis pašaprūpes spējas un pakalpojums nav nepieciešams;

118.4. klients nepilda vai pārkāpj "Drošības poga" pakalpojuma līguma saistības;

118.5. klients tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

118.6. klients ir miris;

118.7. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

119. Sociālo lietu pārvaldes pieņemto lēmumu vai faktisko rīcību klients ir tiesīgs apstrīdēt Daugavpils pilsētas domē. Tās lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

120. Atzīt par spēku zaudējušiem Daugavpils pilsētas domes 2010.gada 13.maija saistošos noteikumus Nr. 17 "Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pakalpojumi" (Latvijas Vēstnesis, 95 (4287), 16.06.2010.).

121. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs J.Lāčplēsis