Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.34

Liepājā 2012.gada 20.decembrī (prot. Nr.15, 33.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
 43.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu

1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā kopjama Liepājas pilsētas administratīvā teritorija un uzturamas tajā esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību un aizsardzību.

2. Lietoto terminu skaidrojums:

2.1. apstādījumi – speciāli izveidotas un koptas zaļās teritorijas, ietverot koku un krūmu stādījumus, zālienu un labiekārtojuma infrastruktūras elementus;

2.2. atkritumi – jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties;

2.3. atkritumu vai būvgružu glabāšanai nepiemērota vieta – jebkura cita vieta, kura nav speciāli aprīkota atkritumu glabāšanai;

2.4. brauktuve – ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai;

2.5. būve – būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija, vai būvniecības procesā esošs ar zemi saistīts veidojums (nepabeigts būvniecības objekts);

2.6. būvgruži – būvju būvniecības vai nojaukšanas materiāli un to paliekas, betona un metāla konstrukcijas un izstrādājumi, ķieģeļi, keramika, asfalts u.c. būvniecības procesā vai ražošanā radušies blakus produkti;

2.7. ēka (arī nams, māja) – atsevišķs arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, arī daļēji pazemes būves veids, kurā atrodas telpas dzīvošanai, saimnieciskai un publiskai izmantošanai, kā arī citu ar to saistītu darbību nodrošināšanai;

2.8. ietve – ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās;

2.9. veloceliņi – josla ietves daļā vai speciāli ierīkoti segumi, kas atdalīti no brauktuves. Veloceliņiem jābūt attiecīgi marķētiem, kā arī veloceliņa sākumā un beigās jābūt uzstādītām attiecīgām valsts standarta ceļazīmēm;

2.10. koplietošanas teritorija – teritorijas plānojumā noteikta teritorija, kas nodrošina ēkas vai ēku grupu sabiedrisko drošību, funkcionālo uzturēšanu, pie tām esošā kopējā labiekārtojuma uzturēšanu un nosaka katra teritorijā ietilpstošā nekustamā īpašuma objekta sociālo funkciju;

2.11. pieguloša teritorija – publiskā lietošanā esošas ietves (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), grāvji, caurtekas, zālieni u.c. apstādījumi līdz brauktuves malai, kas robežojas ar nekustamo īpašumu;

2.12. publiska ārtelpa – ielas, laukumi, parki, skvēri, krastmalas, pagalmi, kuri bez ierobežojumiem pieejami sabiedrībai, neatkarīgi no tā, kā īpašumā vai valdījumā tie atrodas;

2.13. sabiedriska vieta – ikviena pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša par maksu vai bez maksas plašam personu lokam pieejama vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai. Vietas, kuras pieejamas personām tikai saistībā ar darba, uzņēmuma vai cita veida līgumu izpildi, attiecīgās vietas īpašniekam, valdītājam vai turētājam, šo noteikumu izpratnē nav sabiedriskas vietas;

2.14. sabiedriskā transporta pieturvieta – vieta, kas aprīkota ar attiecīgu pieturas zīmi un paredzēta sabiedriskā transporta pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un šā transporta uzgaidīšanai;

2.15. zālājs – ar zāli apaugusi apbūvei paredzēta teritorija, izņemot 2.16.punktā minēto gadījumu;

2.16. zāliens – augsnes virskārtu ar saknēm un dzinumiem blīvi cauraugušu graudzāļu intensīvi kopts segums;

2.17. uzturēšanas klase – pilsētas ielu sadalījums pēc autotransporta kustības intensitātes un nozīmes, ievērtējot sabiedriskā transporta un kravas tranzīta maršrutus;

2.18. žogs – būve, kas radīta ar mērķi pildīt nekustamā īpašuma norobežošanas funkcijas.

3. Neapbūvēta zemesgabala un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzturēšanu nodrošina un par teritorijas savlaicīgu uzkopšanu un sanitāro tīrību ir atbildīgs neapbūvēta zemesgabala īpašnieks vai valdītājs, apbūvēta zemesgabala gadījumā – būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Valsts un pašvaldības īpašumā esoša zemesgabala, kas nodots lietošanā citai personai, un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzturēšanu nodrošina un par teritorijas savlaicīgu uzkopšanu un sanitāro tīrību ir atbildīgs zemesgabala lietotājs.

4. Ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un uz tā atrodas citai personai piederoša ēka (būve), tad par nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas uzturēšanu ir atbildīgs būves (ēkas) īpašnieks, ja saskaņā ar zemesgrāmatu nodalījumā reģistrētu zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība, vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks.

5. Šo noteikumu 3. un 4.punktā minētās personas nodrošina sava nekustamā īpašuma teritorijas sakopšanu, zāliena vai zālāju nopļaušanu, apstādījumu uzturēšanu, teritoriju šķērsojošo grāvju uzkopšanu.

6. Šo noteikumu 3. un 4.punktā minētās personas sabiedriskās vietās nekustamā īpašuma teritorijas robežās papildus 5.punktā noteiktajam nodrošina:

6.1. ziemā: ietvju (izņemot veloceliņa daļu), brauktuvju un autostāvvietu, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietu, attīrīšanu no sniega un to kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem;

6.2. vasarā: ietvju (izņemot veloceliņa daļu), brauktuvju un autostāvvietu, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietu, tīrīšanu.

7. Nekustamam īpašumam piegulošās teritorijās šo noteikumu 3. un 4.punktā minētās personas nodrošina:

7.1. teritorijas sakopšanu;

7.2. zāliena nopļaušanu no zemesgabala robežas līdz brauktuves vai veloceliņa malai;

7.3. ietvju (izņemot veloceliņa daļu), grāvju, caurteku uzkopšanu un ziemā ietvju (izņemot veloceliņa daļu) attīrīšanu no sniega un to kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem.

8. Sabiedriskajos un darījumu objektos papildus 5., 6. un 7.punktā noteiktajam īpašnieki vai nomnieki, ja nomas līgums reģistrēts zemesgrāmatu nodalījumā, nodrošina objektu skatlogu, durvju un fasāžu tīrību, atkritumu urnu izvietošanu, t.sk. pie objektu ieejām, to savlaicīgu iztukšošanu un atkritumu izvešanu.

9. Noteikumu šīs nodaļas izpratnē:

9.1. zāliena vai zālāja pļaušana nozīmē zāles regulāru pļaušanu, nepieļaujot zāles vidējo garumu virs 15 cm. Savukārt nožogotās teritorijās – nepieļaujot zāles vidējo garumu virs 40 cm;

9.2. teritorijas sakopšana nozīmē tīrības uzturēšanu, nepieļaujot atkritumu, t.sk. būvgružu, zaru, lapu uzkrāšanos;

9.3. attīrīšana no sniega nozīmē sniega un apledojuma laikā panākt drošu gājēju ietves lietošanu, t.i., jāievēro, lai gājēju ietves tiktu attīrītas no sniega un ledus līdz cietajam segumam un nokaisītas ar pretslīdes materiāliem;

9.4. kaisīšana ar pretslīdes materiālu nozīmē regulāru kaisīšanu ar smiltīm vai smilts – sāls maisījumu. Aizliegts kaisīt ar izdedžiem, dubļiem, pelniem, melnzemi, sāli tīrā veidā un citiem nepiemērotiem materiāliem.

10. Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā aizliegts:

10.1. izgāzt saslaukas, atkritumus, sniegu, netīros ūdeņus, ledu un citus priekšmetus šim nolūkam neparedzētās vietās – uz lietus ūdens uztvērēju restēm un vākiem, inženiertīklu akās, kamerās, uz tramvaja sliežu ceļiem, brauktuvēm un ietvēm;

10.2. mest sniegu uz brauktuvēm, ietvēm, uz tramvaja sliežu ceļiem, sabiedriskā transporta pieturvietās un citās vietās, kur tas traucē gājēju pārvietošanos vai transporta satiksmi;

10.3. veidot sniega vaļņus uz tramvaja sliežu ceļiem, sabiedriskā transporta pieturvietās un citās vietās, kur tie traucē gājēju pārvietošanos vai transporta satiksmi;

10.4. uzkopšanas laikā bojāt brauktuvju, ietvju segumu un zālienu.

11. Sniega un apledojuma laikā inženierkomunikāciju īpašnieki un valdītāji nodrošina inženierkomunikāciju avāriju vai bojājumu dēļ esošā apledojuma likvidēšanu, gājējiem un transporta satiksmei bīstamo vietu iežogošanu ar standarta barjerām un ceļa zīmēm, kā arī signāluguņu uzstādīšanu sliktas redzamības apstākļos, teritorijas sakopšanu zem virszemes inženierkomunikāciju tīklu cauruļvadiem un 5 metrus platā joslā no malējiem cauruļvadiem, inženierkomunikāciju aku vāku notīrīšanu no sniega un to regulēšanu atbilstoši ekspluatācijas nosacījumiem.

12. Tīrot sniegu vai ledu, jānodrošina ielu komunikāciju, ielai piegulošo ēku (būvju), un apstādījumu saudzēšana.

13. Tīrot sniegu un ledu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem, jāievēro šādi drošības noteikumi:

13.1. jānorobežo ietves un brauktuves pie namiem, lai nenotiktu nelaimes gadījumi ar gājējiem un garāmbraucējiem;

13.2. jānodrošina telekomunikāciju tīklu, ielu apgaismojumu tīklu, reklāmu, antenu un citu komunikāciju saglabāšana;

13.3. no jumtiem notīrītais sniegs un ledus nekavējoties jānovāc.

14. Aizliegts ierīkot caurtekas, aizbērt grāvjus un izbūvēt iebrauktuves, kas šķērso grāvjus, ja tehniskais risinājums nav saskaņots ar zemes īpašnieku/valdītāju un attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām.

15. Grāvjos aizliegts novadīt sadzīves un rūpnieciskās kanalizācijas notekūdeņus.

16. Veloceliņu un gājēju pāreju mehanizētā tīrīšana notiek centralizēti, ko organizē Liepājas pilsētas pašvaldība.

17. Veloceliņa un gājēju pāreju centralizēta tīrīšana neatbrīvo šo noteikumu 3. un 4.punktā minētās personas no atbildības un pienākuma tīrīt ietves gājēju daļu un piegulošo teritoriju.

18. Visi veloceliņi saskaņā ar Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektora rīkojumu tiek iedalīti klasēs, kas tiek noteiktas atbilstoši veloceliņa lietošanas intensitātei.

19. Par ēku/būvju uzturēšanu atbild tās īpašnieks vai valdītājs. Par valsts un pašvaldības īpašumā esošo ēku/būvi, kas nodota lietošanā citai personai, ir atbildīgs ēkas/būves lietotājs.

20. Šo noteikumu 19.punktā minētās personas veic ēku/būvju tehnisko uzturēšanu, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu, Liepājas pilsētas domes saistošo noteikumu par teritorijas izmantošanu un apbūvi prasības, un uztur ēkas vai būves tādā stāvoklī, ka tās nav bīstamas un no tām nevar rasties kaitējums sabiedrībai vai trešo personu īpašumam.

21. Šo noteikumu 19.punktā minētajām personām, ievērojot Liepājas pilsētas domes saistošajos noteikumos par teritorijas izmantošanu un apbūvi noteikto, ir pienākums:

21.1. savlaikus veikt īpašuma uzturēšanas darbus, remontdarbus – ēku un būvju fasāžu (t.sk. logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu), žogu (t.sk. vārtu, vārtiņu) renovāciju, kā arī nojaukt funkcijas zaudējušas būves vai to elementus;

21.2. notīrīt sniegu un ledu no balkoniem, lodžijām, ēku jumtiem, likvidēt lāstekas, nepieļaut sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju vai trešo personu īpašuma (t.sk. transportlīdzekļu) drošība, nepieciešamības gadījumā norobežot bīstamo (darba) zonu;

21.3. daudzdzīvokļu māju kāpņu telpā izvietot informāciju par pārvaldnieku, norādot kontakttālruni un adresi;

21.4. nepieļaut ēku vai telpu būvdarbu un remonta laikā koplietošanas teritoriju piesārņošanu ar būvgružiem un putekļiem, kā arī neatļautu atkritumu mešanu ārā pa ēkas logiem.

22. Būvju īpašniekiem vai viņu pilnvarotajām personām jānodrošina:

22.1. neapgaismotās vietās daudzdzīvokļu māju, iestāžu, tirdzniecības un pakalpojumu objektu ieejas durvju apgaismošana diennakts tumšajā laikā;

22.2. malkas un cietā kurināmā, būvmateriālu un iepakojumu glabāšana tikai speciālās novietnēs atbilstoši ugunsdrošības prasībām, neradot neērtības citām personām;

22.3. būves (tostarp žoga) sakoptu izskatu.

23. Ikvienai personai ir aizliegts:

23.1. daudzdzīvokļu mājā aizsprostot vai noslēgt evakuācijas ceļus vai demontēt evakuācijas kāpnes balkonos, lodžijās vai koplietošanas telpās;

23.2. žāvēt (izkārt) veļu un citus apģērba gabalus, novietot priekšmetus, izņemot apzaļumošanas elementus un sezonālus svētku noformējumus, daudzdzīvokļu mājās uz balkoniem un lodžijām virs barjeras augstuma, ārpus balkona vai lodžijas, kā arī gar namu fasādēm;

23.3. purināt drēbes vai citus priekšmetus pa logiem, no balkoniem un lodžijām.

24. Būvē (tostarp dzīvoklī), kurā nenotiek saimnieciskā darbība un kura uz laiku ir pilnīgi vai daļēji neapdzīvota, šo noteikumu 3. un 4.punktā minētā persona:

24.1. nodrošina nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos;

24.2. nepieļauj atsevišķu būvelementu nokrišanu publiskajā ārtelpā;

24.3. nodrošina būves atbilstību vispārējām ugunsdrošības prasībām;

24.4. ja pilnīgi vai daļēji neapdzīvota un saimnieciskajai darbībai neizmantota ēka (tostarp dzīvoklis) ir vērsta pret publisko ārtelpu, veic ēkas konservāciju tādā veidā, kas nodrošina ēkas un konstrukciju noturību ilgtermiņā, kā arī novērš pilsētas ainavas bojāšanu, nepieciešamības gadījumā izstrādājot konservācijas projektu un saskaņojot to Liepājas pilsētas pašvaldības iestādē "LIEPĀJAS PILSĒTAS BŪVVALDE" (turpmāk – Būvvalde) Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā;

24.5. ja būve ir pilnīgi vai daļēji sabrukusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir kļuvusi bīstama, būvi nojauc Vispārīgajos būvnoteikumos un Liepājas pilsētas domes saistošajos noteikumos par teritorijas izmantošanu un apbūvi noteiktajā kārtībā.

25. Šajā nodaļā ir noteikta kārtība, kādā Liepājas pilsētas teritorijā sakārto vai nojauc būves, kuras ir pilnīgi vai daļēji sabrukušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka apdraud garāmgājējus un citu personu drošību un veselību, vai degradē pilsētvidi.

26. Šo noteikumu 25.punktā minētās būves klasificē, ievērojot šādas pazīmes:

26.1. A grupa: Cilvēku drošību apdraudoša ēka (būve) ar vidi degradējošu ietekmi (grausts) – ēka (būve) ar augstu sabiedriskās drošības apdraudējuma pakāpi – būve ar būtiski bojātām tās telpisko noturību nodrošinošām nesošajām vai norobežojošām konstrukcijām, to mezgliem vai detaļām, kuru telpiskās noturības zudumu rezultātā var notikt pilnīga vai daļēja būves pašsabrukšana vai radīts apdraudējums būvei blakus esošajiem īpašumiem, transporta kustībai, trešo personu veselībai vai dzīvībai;

26.2. B grupa: Cilvēku drošību apdraudoša ēka (būve) ar vidi degradējošu ietekmi (grausts) – ēka (būve), kas potenciāli rada sabiedriskās kārtības apdraudējumu – būve, kuras uzturēšanā netiek ievērotas pašvaldības saistošo noteikumu prasības nekustamo īpašumu uzturēšanai, tajā brīvi var iekļūt nepiederošas personas, ēkā vai īpašuma teritorijā tiek uzkrāti dažāda veida atkritumi, ir apdraudēta sabiedriskā kārtība;

26.3. C grupa: Pilsētvidi degradējoša ēka (būve) – saimnieciskā darbībā vai dzīvošanai pilnībā vai daļēji neizmantota, pilnīgi vai daļēji sabrukusi ēka (būve), t.sk. nepabeigtās būvniecības objekts, kura tehniskais stāvoklis nerada sabiedriskās drošības apdraudējumu, bet tam ir pilsētvidi degradējoša ietekme, kā arī ēka (būve), kurai ir veikta pilnīga vai daļēja konservācija un ir būtiska pilsētvidi degradējoša ietekme;

26.4. D grupa: Pilsētvidi degradējoša ēka (būve) – ēka (būve), kura tiek uzturēta, kopumā ievērojot normatīvo aktu prasības, ja ir veikta objekta konservācija, kas nodrošina konstrukciju noturību ilgtermiņā, bet ilgstoši netiek veikta tā pilnīga atjaunošana vai ilgstoši ir pārtraukta būvniecības ieceres realizācija, kas rada draudus, ka ēkas (būves) tehniskais stāvoklis pasliktināsies un būs nepieciešams organizēt papildu pasākumus tās konservācijai.

27. Jebkura fiziska vai juridiska persona var sniegt ziņas par 25.punktā minēto būvju sakārtošanu vai nojaukšanu, iesniegumu par šo faktu iesniedzot Būvvaldē.

28. Būvvalde veido un uztur sagruvušu, pilsētvidi degradējošu un cilvēku drošību apdraudošu būvju reģistru, kas ir publiski pieejams Liepājas pilsētas domes mājaslapā internetā.

29. Būvvalde katrai 25.punktā minētajai būvei iekārto būvlietu, kurā glabā īpašuma tiesību apliecinošus dokumentus, aktus par būves tehnisko stāvokli, saraksti un cita veida dokumentāciju, kas attiecas un konkrēto lietu.

30. Lēmuma pieņemšana par vidi degradējošas būves statusa noteikšanu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām ir Būvvaldes kompetencē. Būvvaldes lēmums ir administratīvais akts Administratīvā procesa likuma izpratnē.

31. Lēmumu par 25.punktā minēto būvju sakārtošanu vai nojaukšanu pieņem Būvvalde.

32. Būves tehniskā stāvokļa novērtēšanai Būvvalde ir tiesīga pieprasīt būves īpašniekam 30 kalendāro dienu laikā iesniegt būves tehniskās apsekošanas atzinumu (oriģinālu vai apliecinātu kopiju), kas izstrādāts ievērojot Latvijas būvnormatīva LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana" prasības.

33. Ja būve rada reālus draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, kā arī apdraudējumu blakus esošai apbūvei vai transporta kustībai un ir nepieciešama tūlītēja rīcība šāda apdraudējuma novēršanai, Būvvalde izdod administratīvo aktu par veicamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu būves tūlītēju sakārtošanu.

34. Ja būves īpašnieks nepilda Būvvaldes uzlikto pienākumu, Būvvalde saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var piemērot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekli – piespiedu naudu – vai veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības, lai veicinātu būves sakārtošanu.

35. Ja būves īpašnieks nepilda Būvvaldes uzlikto pienākumu un vienīgais veids, kā novērst apdraudējumu trešo personu veselībai vai dzīvībai, kā arī blakus esošai apbūvei vai transporta kustībai, ir noteikt aizvietotājizpildi saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, lēmumu par aizvietotājizpildes noteikšanu pieņem Liepājas pilsētas dome.

36. Par šo noteikumu neievērošanu pārkāpējam piemērojams administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods. Maksimālais naudas sods, kādu uzliek par saistošo noteikumu pārkāpšanu, fiziskai personai – līdz divi simti piecdesmit latiem, juridiskai personai – līdz vienam tūkstotim latu.

37. Kontrolēt saistošo noteikumu izpildi, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņemt lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu saistībā ar šo noteikumu pārkāpumiem ir tiesīgi Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS POLICIJA" (turpmāk – Pašvaldības policija) darbinieki atbilstoši kompetencei.

38. Pašvaldības policijas darbinieka lēmumu var apstrīdēt Pašvaldības policijas priekšniekam vai viņa vietniekiem atbilstoši kompetencei.

39. Pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais.

40. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē:

40.1. Liepājas pilsētas domes 2006.gada 8.jūnija saistošo noteikumu Nr.13 "LIEPĀJAS PILSĒTAS ĪPAŠUMU, TERITORIJU UZTURĒŠANAS UN SABIEDRISKĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI" 1.sadaļas "Būvju un ielu uzturēšana kārtībā" 1.1. un 1.2.nodaļa un 3.sadaļa "Īpašumu un tiem piegulošo teritoriju uzkopšana un uzturēšana";

40.2. Liepājas pilsētas domes 2008.gada 5.jūnija saistošo noteikumu Nr.17 "LIEPĀJAS PILSĒTAS ADMINISTRATĪVĀS ATBILDĪBAS NOTEIKUMI" 2.nodaļa "Būvju un ielu uzturēšana kārtībā" un 4.nodaļa "Īpašumu un tiem piegulošo teritoriju uzkopšana un uzturēšana".

41. Šie saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks