Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 11.Saeimas pavasara sesijas trešā sēde 2013.gada 18.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 18.aprīļa sēdi.

Man jūs ir jāinformē par izmaiņu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad 34 deputāti saskaņā ar... Jūs tur, draudzīgās meitenes!

34 deputāti – Dāvis Stalts, Inga Bite, Edmunds Demiters, Romualds Ražuks, Daina Kazāka, Valdis Liepiņš un citi deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA "Ominasis Latvia" reģistrācijas Nr.40003417017 maksātnespēju". Saskaņā ar Satversmi un Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu šāds lēmuma projekts, ja netiek prasīts sasaukt ārkārtas sēdi, ir iekļaujams tuvākajā Saeimas sēdē. Tātad šis lēmuma projekts ir iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību. Tātad pirmā sadaļa ir "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Protokolu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Agešina, Orlova, Zemļinska un Zujeva iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Paldies, augsti godātie deputāti! Frakcija "Saskaņas Centrs" piedāvā šodien atbalstīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Pagājis mēnesis, kopš mūsu burvīgais premjers, kura stāžs ir lielāks par četriem gadiem šajā burvīgajā amatā, apsolīja, ka mums tuvākajos gados būs labāka dzīve. Viņš arī atzina to, ka cilvēki nejūtas labāk, viņš to redz tikai papīros. Tad nu mēs piedāvājam realizēt šo plānu, lai cilvēkiem būtu labāk no mūsu likumprojekta.

Sāksim ar sīkumu, ar mazumu – pieliksim neapliekamajam minimumam pensionāriem 25 latus klāt. Katrs pensionārs dabūs klāt piecus latus. Tas ir ļoti labi, un es uzskatu, ka tas ir ļoti labs solis, lai pierādītu ne tikai visai pasaulei, bet arī Latvijas iedzīvotājiem, ka Latvijā krīze beidzas un ka mēs nākošgad dzīvosim labāk. Mēs saprotam, ka atbildīgā opozīcija šogad neko grozīt nevar, bet mēs arī informējam par to, ka šodien notiek darbs pie valsts budžeta nākošajam gadam. Mēs piedāvājam atbalstīt šo priekšlikumu, nodot to komisijām un no nākošā gada to ieviest. Es gribu atgādināt, ka priekšlikums par 165 latiem, kuri šodien ir neapliekamais minimums pensionāriem, tika iesniegts kaut kad septiņus gadus atpakaļ. Kalvītis bija premjers, un tajā momentā valdošā koalīcija nejutās droši. Bija lūgums opozīcijai to atbalstīt, un, sadarbojoties ar Zaļajiem un Zemniekiem, ar Emsi un ar citiem partneriem, mēs šo neapliekamo minimumu pacēlām no 120 latiem uz 165 latiem. Tas nozīmē, ka šī norma jau ir morāli novecojusi un mums vajag domāt par nākotni un ar katru gadu palielināt šo neapliekamo minimumu. Ļoti daudzi pensionāri uzskata, ka tas dubulto nodokļu aplikšanu. Skaidrs, ka tīri matemātiski tas nav, bet ideoloģiski ir ļoti grūti izskaidrot pensionāriem, kāpēc, ja izdzīvošanas minimums ir 180 latu, neapliekamais minimums ir tikai 165 lati. Es gribu atgādināt arī VIENOTĪBAS deputātiem: kad viņi bija kopā ar Godmani un glāba "Parex banku", ieguldot pensionāru naudu, miljardu tur, viņi solīja savā deklarācijā, ka viņi pacels šo neapliekamo minimumu līdz 200 latiem. Es neredzēju nevienu soli tajā virzienā, nebija nekādas pazīmes, ka likums būs atvērts un šis neapliekamais minimums būs palielināts.

"Saskaņas Centrs" kā konstruktīva opozīcija piedāvā valdībai sākt diskusiju par šo jautājumu. Lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām un iestrādāt šo normu nākošā gada budžetā! Tad daudz vieglāk būs izskaidrot cilvēkiem, kāpēc mums vajag maksāt tik lielus nodokļus, vienus no augstākajiem Eiropā, attiecībā uz darbaspēku, kāpēc šodien pensionāri nes visu smagumu un maksā tos lielos rēķinus par siltumu un visiem pārējiem komunālajiem pakalpojumiem un kāpēc mēs nevarējām samazināt iedzīvotājiem PVN. Un tas būs ļoti labs signāls arī visiem cilvēkiem, ka Latvijā krīze beigusies, un tad mēs sāksim izpildīt tos solījumus, ko mēnesi atpakaļ mums te premjers sasolīja, – ka dzīve nākošgad būs labāka.

Paldies. Atbalstīsim un sāksim strādāt, sāksim labklājības uzlabošanu cilvēkiem! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Kolēģi no opozīcijas ir iesnieguši Saeimā likumprojektu, kurš paredz atrisināt, viņuprāt, sasāpējušo jautājumu – mazo pensiju palielināšanas jautājumu –, paaugstinot pensiju neapliekamā minimuma līmeni no 165 latiem mēnesī uz 200 latiem mēnesī. Priekšlikums tiek motivēts ar pensiju indeksācijas neatjaunošanu, pārtrauktajām pensiju piemaksām, kā arī iespējamo cenu sadārdzinājumu eiro ieviešanas gadījumā. Šī nebūt nav jauna, bet gan labi aizmirsta pieeja mazo pensiju problēmas risināšanā. Bet vai adekvāta? Domāju, ka ne. Pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšana ir vērtējama kā vērā ņemama ienākuma nodokļa piemērošanas politikas revīzija, kura būtiski palielina atšķirības neapliekamā minimuma piemērošanā dažādām nodokļu maksātāju grupām. Respektīvi, šobrīd strādājošajiem neapliekamā minimuma līmenis ir 45 lati, bet pensionāriem tas ir 165 lati, un, lai arī valdība plāno strādājošajiem neapliekamo minimumu no 1.janvāra palielināt līdz 80 latiem, šāda pensiju neapliekamā minimuma līmeņa palielināšana saglabās ievērojamas neapliekamā minimuma atšķirības. Ņemot vērā to, ka sociālās iemaksas ir atbrīvotas no ienākuma nodokļa nomaksas, šāda stratēģija var pamatoti radīt jautājumu par risinājumu juridisko korektumu un pieeju samērīgumu. Veidojot atšķirīgas neapliekamā minimuma pieejas dažādām nodokļu maksātāju kategorijām, šāda nodokļu politika ilgtermiņā ved pie iedzīvotāju grupu pretnostatīšanas.

Likumprojekta anotācijā iesniedzēji, citējot Satversmes tiesas spriedumu, ir atzīmējuši, ka lēmumiem par sociālo tiesību īstenošanu daudz nozīmīgāka ir politiskā dimensija, nevis juridiskā. Un šī dimensija atkarīga no likumdevēja priekšstata par to, kurai sabiedrības daļai nepieciešama valsts palīdzība vai atbalsts. Respektīvi, cik var noprast, likumprojekta virzītāju priekšstats par sociālo taisnīgumu ir būtiska motivācija šī likumprojekta virzīšanā. Tik tālu viss ir pareizi.

Tuvojas iespējamo politisko pārmaiņu laiks, un imperatīvs panākt sociālo taisnīgumu tūlīt un tagad sāk skanēt aizvien skaļāk un skaidrāk. Cienījamie kolēģi, vai izvēlēts piemērots brīdis likumprojekta virzīšanai? Domāju, ka ne. Nenoliedzami, ja runājam par sociālo taisnīgumu, pensiju indeksācijas atsākšana ir fundamentāls sociālās politikas jautājums, kura ātrāka atrisināšana ļaus sabiedrībai gūt pārliecību, ka pensiju sistēma Latvijā ir ilgtspējīga un tā spēs aizsargāt iemaksu veicēju uzkrāto pensiju kapitālu no inflācijas izraisītās tā vērtības samazināšanās.

Otrs svarīgs sociālā taisnīguma aspekts ir mazo pensiju palielināšanas jautājums. Taču, ņemot vērā to, ka šobrīd precīzu definīciju mazajai pensijai īsti atrast nav izdevies nevienam, šis jautājums, atšķirībā no pirmā, kuram risinājums jau tiek meklēts, ir daudz komplicētāks. Vai mazās pensijas līmeni noteikt, saistot to ar iztikas minimumu – 177 latiem –, ko šobrīd pēc Godmaņa laika formulas kalkulē mūsu Statistikas birojs? Vai to saistīt ar 150 latiem – nabadzības riska robežu, ko savukārt rēķina Eurostat, balstoties uz aprēķinātajiem 60 procentiem no vidējā mājsaimniecības ienākuma? Vai arī to saistīt ar 2006.gadā noteikto pensijas neapliekamā minimuma līmeni – 165 latiem –, kura aprēķini gan vairāk balstīti politiskos kompromisos, nevis reālā minimālā vajadzību līmeņa nodrošināšanas kalkulācijā?

Varbūt lietot šodien priekšlikumā iesniegto modeli, mazajām pensijām politiski nosakot 200 latu līmeni? Un galu galā vai visus pensiju līmeņus indeksēt vienādi? Ja ne, tad kādu indeksu kuram līmenim piemērot un kad to darīt? (Pauze.) (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Skaidrs! Skaidrs!")

Cienījamie kolēģi, ja runājam par iespējamā risinājuma meklējumiem, tad es pilnībā pievienojos Āboltiņas kundzei, kura vakar Saeimā, tiekoties ar pensionārus pārstāvošajām organizācijām, norādīja, ka atbildes uz pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanas jautājumiem sākotnēji meklējamas konstruktīvā dialogā senioru kolektīvajā padomē, nevis parlamentā. Savukārt parlamenta uzdevums ir padomē izstrādāto lēmumu un vienošanos pēc iespējas ātrāka realizācija likumu grozījumos. Tāpēc attiecībā uz šodien virzīto likumprojektu, ņemot vērā to, ka šobrīd ir uzsākts aktīvs dialogs ar pensionārus pārstāvošajām organizācijām par mazo pensiju un pensiju indeksācijas līmeņu noteikšanas jautājumiem, aicinu Saeimu šodien noraidīt šā likumprojekta nodošanu komisijai, bet sagaidīt šīs padomes lēmumu un tikai tad lemt par pensiju indeksāciju un tās apmēriem.

Nobeigumā es gribu arī atzīmēt, ka būtu prātīgi to darīt pēc atbilstošu sociālā budžeta izpildes rādītāju sagaidīšanas, nevis pirms 1.jūnija. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis "par", viens – "pret". Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Klementjeva, Agešina, Orlova, Zemļinska un Zujeva iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 46, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Riharda Eigima iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 15.aprīļa līdz 21.aprīlim. Šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 25.aprīlī. Par to mums ir jāpieņem lēmums balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Igoram Meļņikovam šā gada 25.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts, tātad atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Nākamais darba kārtības jautājums – likums "Grozījumi Civilprocesa likumā", otrreizēja caurlūkošana. Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Skatīsim likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", otrreizēja caurlūkošana.

Priekšlikumi Saeimas kārtības ruļļa 95.panta kārtībā Juridiskajā komisijā netika iesniegti. Atgādināšu, ka Valsts prezidents ar 2013.gada 22.februāra vēstuli nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai minēto likumu, kā galvenos argumentus minot to, ka ir jāuzklausa tiesu varas viedoklis šajā jautājumā, tāpat ir jāizvērtē Senāta kā kasācijas instances faktiskais noslogojums un attiecīgi arī būtu vērtējams jautājums par tiesnešu skaitu. Attiecīgi tātad Juridiskā komisija nosūtīja minēto likumprojektu Tieslietu padomei. Tieslietu padome atbalstīja priekšlikumu par to, ka minētās lietu kategorijas tiks skatītas konkrētā tiesā – Jelgavas pilsētas tiesā. Tieslietu padome vērtēja arī Augstākās tiesas senatora Laviņa kunga izteiktos argumentus attiecībā uz to, ka kasācijas instancei nevajadzētu skatīt minēto lietu kategorijas, bet uzdot šīs lietu kategorijas skatīt apelācijas instances tiesai. Par minēto bija diskusijas arī Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā. Ekspertu vidū par šo jautājumu nebija vienota viedokļa. Neraugoties uz to, ka Tieslietu padome uzskatīja, ka šāds viedoklis būtu atbalstāms, kā jau es norādīju, ekspertu vidū viedoklis nav viennozīmīgs, un Tieslietu ministrija ir vienojusies kopā ar Augstāko tiesu veidot arī darba grupu, kuras mērķis ir risināt attiecīgos jautājumus, to skaitā arī jautājumus par Augstākās tiesas palātu reorganizāciju. Līdz ar to šis jautājums tiks izskatīts šīs darba grupas darba procesā.

Ņemot vērā minēto, Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā" pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likums "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", otrreizēja caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Skatīsim likumu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", otrreizēja caurlūkošana.

Šī gada 1.februārī Valsts prezidents vērsās pie Saeimas ar caurlūkošanas rakstu, lūdzot pārskatīt likumu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", ko mēs bijām pieņēmuši 24.janvārī.

Likums "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" rada priekšnoteikumus elektroapgādes drošības apdraudējumu novēršanai, un likuma grozījumi precizē gaisvadu... elektrolīniju aizsargjoslu platumu, kā arī nosaka trasi, kas jāuztur tīra no kokiem un krūmiem, un joslu, kurā ir atļauta atsevišķu bīstamo koku ciršana, kā arī nosaka, kādi koki ir uzskatāmi par potenciāli bīstamiem elektrolīniju nepārtrauktas darbības nodrošināšanai.

Atbilstoši iecerētajām izmaiņām aizsargjoslā ārpus elektrolīniju trases kokus... noteikts, ka šādus kokus cērt zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai, ja šādi koki nav nocirsti, tiesības tos nocirst ir objekta īpašniekam vai valdītājam.

Likuma grozījumos ietvertajā Aizsargjoslu likuma 61.panta 10.¹ daļā noteikts, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības prasīt, lai objekta īpašnieks vai valdītājs atpērk nocirstos kokus, bet nocirsto koku atpirkšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Valsts prezidents savā vēstulē Saeimai min, ka, ņemot vērā iepriekš minēto... tur ir virkne argumentu, ko tūdaļ minēšu... un, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa likuma otrreizēju caurlūkošanu attiecībā jau tieši uz šo daļu – 61.panta 10.¹ daļu.

Analizējot pieņemto likumu, Valsts prezidents norāda, ka aizsargjoslas nenoliedzami ir noteiktas visas sabiedrības interesēs, tātad arī tādēļ, lai pienācīgi nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību visai sabiedrībai. Un, nosakot aizsargjoslu, parasti tiek ierobežotas kādas... kāda īpašnieka tiesības uz īpašumu. Tomēr ne visu aizsargjoslu noteikšana automātiski uzliek valstij par pienākumu nodrošināt kompensāciju. Tas ir atkarīgs no ierobežojuma rakstura, intensitātes un valsts ekonomiskajām iespējām.

Ir arī norādīts, ka likuma grozījumos noteiktais pienākums atpirkt aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trases nocirstos kokus zināmā mērā traktējams kā pretimnākšana meža īpašniekam. Taču attiecīgo kompensēšanas mehānismu nedrīkstētu veidot izolēti no visas likumos paredzētās aizsargjoslu un ar tām saistīto ierobežojumu kompensēšanas sistēmas.

Tāpat Valsts prezidents ir norādījis, ka no likumdošanas procesā iesaistīto un likuma grozījumu otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē piedalījušos personu paustajiem viedokļiem bija secināms, ka priekšlikums ir virzīts nevis kā kompensējoša rakstura tiesiskais mehānisms, bet gan kā ekonomisks instruments, kura mērķis ir gādāt par meža kvalitāti, kā arī par meža resursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu, nodrošinot to, ka strāvas padeves nepārtrauktības labad nocirstie kokmateriāli tiks plānveidīgi un centralizēti laisti tirgū, jo kokmateriāli ir vērā ņemama bagātība un resursi, kuru racionāla izmantošana ir nepieciešama ekonomikai. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Prezidijs strādā?") Un ir uzsvērts, ka šāda mērķa sasniegšanai izstrādātais tiesiskais regulējums teorētiski ir iespējams, lai gan pēc būtības tam nevajadzētu atrasties Aizsargjoslu likuma darbības zonā.

Attiecīgās tiesību normas sākumdaļas teksts paredz, ka potenciāli bīstamo koku ciršana jāveic zemes īpašniekam vai valdītājam. Un vienīgi tādā gadījumā, ja tas nav izpildīts, tiesības cirst kokus ir objekta īpašniekam vai valdītājam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Prezidijs strādā šodien?")

Attiecīgi arī norādīts, ka likuma normas neparedz kādas sankcijas zemes īpašniekam par šī pienākuma nepildīšanu. Ir uzsvērts, ka demokrātiskā valstī arī likumdošanas procesam jāatbilst labas likumdošanas principam, kas prasa, lai likumos ietvertās tiesību normas būtu skaidri saprotamas, precīzi formulētas un savstarpēji atbilstošas. Savukārt ietvertais deleģējums, kā ir norādīts, ir ļoti vispārīgs. Līdz ar to šajā Valsts prezidenta rakstā ir norādīts, ka, ja tomēr tiktu atzīts, ka Aizsargjoslu likumā ir nepieciešams zināms tiesiskais regulējums aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trases nocirsto koku atpirkšanai, vajadzētu rūpīgi izvērtēt iecerētā mehānisma praktisko darbību dažādās situācijās. Arī tā iederību Aizsargjoslu likuma darbības jomā, kā arī tiesisko noformējumu, proti, attiecīgās tiesību normas formulējumu, tās elastīgumu un tajā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam pietiekamību un satura ietilpību.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, strādājot ar šo likumu, to izskatīja divās komisijas sēdēs. Pirmajā no komisijas sēdēm joprojām iezīmējās būtiskas pretrunas starp Ekonomikas ministrijas un daļas deputātu viedokļiem, no vienas puses, un meža īpašnieku, Zemkopības ministrijas un otrās daļas deputātu viedokļiem, no otras puses. Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva izveidot darba grupu, kurā tiktu pēc būtības izdiskutēti vēlreiz šie jautājumi par to, vai ir nepieciešams vai nav nepieciešams kompensēt meža īpašniekam elektrolīniju drošības dēļ nocirsto koku vērtību.

Darba grupai strādājot, sanākot tās noslēguma sēdē 8.aprīlī un izvērtējot arī otrreizējai caurlūkošanai iesniegtos priekšlikumus, deputāti vienojās par visām pusēm pieņemamu un optimālu risinājumu grozījumu redakcijām. Šie darba grupas piedāvātie grozījumi, arī manā ieskatā, atbilst sabiedrības interesēm, un to atzina arī jau nākošajā komisijas sēdē.

Tātad ir izdevies panākt, ka elektrolīniju īpašniekam nebūs jāmaksā kompensācija meža īpašniekam par aizsargjoslās nocērtamajiem bīstamajiem kokiem, un līdz ar to akciju sabiedrībai "Sadales tīkls" neveidosies papildu izmaksas, kas kļūtu par iemeslu paaugstināt elektroenerģijas tarifu. Savukārt meža īpašniekam būs lielāka atbildība un ieinteresētība pašam rūpēties par drošību aizsargjoslās ap elektrolīnijām un preventīvi tās atbrīvot no potenciāli bīstamiem kokiem. Meža īpašnieks būs primāri atbildīgs, lai infrastruktūra būtu atbrīvota no bīstamajiem kokiem, savukārt elektrolīniju īpašnieks izcirtīs šādus kokus tikai tad, ja to jau nebūs paveicis meža īpašnieks, un tādā gadījumā nekādas kompensācijas maksas netiks veiktas. Arī tas, ka bīstamie koki pirmām kārtām jānocērt meža īpašniekam, ir faktors, kas samazinās "Latvenergo" izmaksas, kuras ietekmē elektroenerģijas tarifu. Un regulējums, kādā veidā īpašnieks cērt potenciāli bīstamos kokus elektrolīniju aizsargjoslās, ir izveidots, uzklausot Zemkopības ministrijas viedokli, kas, būdama par nozari atbildīgā ministrija, norādīja, ka ietvertā norma, kas paredzēs brīvākas tiesības meža īpašniekam koku ciršanai, neietekmēs meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Un Zemkopības ministrija tātad, uzsverot, ka tas neietekmēs ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, atbalstīja šādu risinājumu. Šī norma, par kuru mēs esam jau daudz diskutējuši, saskaņā ar "Sadales tīkla" datiem, Latvijā attiecas uz aptuveni 28 tūkstošiem hektāru, no kuriem 70 procentu jeb 19 600 hektāru atrodas privātajos mežos. Un darba noslēgumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi saņemtos priekšlikumus, atbalstīja darba grupas piedāvājumu, kas ir izteikts kā komisijas priekšlikums.

Attiecīgi mums šodien izskatīšanai tika iesniegti četri konkrēti priekšlikumi. Viena grupa aicināja vienkārši precīzāk noteikt šo deleģējumu Ministru kabinetam, paredzot, ka meža īpašnieks saņem kompensāciju, citi priekšlikumi paredzēja izslēgt normu par kompensācijām un tātad noteikt, ka to nebūs, un tad kā kompromiss un risinājums būs norma, kas nosaka, ka kompensāciju nebūs, un precīzāk nosaka, kādā veidā ir cērtami šie koki, dodot arī meža īpašniekam tādas brīvākas un plašākas... rīcības brīvību savā īpašumā esošo mežu aizsargjoslās.

Tātad izskatīsim četrus konkrētos priekšlikumus.

Atļaujiet jums ziņot, ka 1. – deputāta Tutina kunga priekšlikums –paredzēja noteikt, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības prasīt objekta īpašniekam vai valdītājam atpirkt nocirstos kokus, lai kompensētu radušos zaudējumus, un Ministru kabinetam uzdeva noteikt detalizētu kārtību, kādā notiek nocirsto koku atpirkšana, komisijā netika atbalstīts.

1.priekšlikums tātad komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša kunga, kā arī deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums, kas paredzēja izslēgt normu, ar kuru tika deleģēts Ministru kabinetam noteikt, kādā veidā koki ir atpērkami un kompensējami. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājot pie šī likumprojekta, arī kā Zemkopības ministrijas pārstāvim man radās ļoti daudz dažādu secinājumu, atklājās pārsteidzoši fakti, vairāki no kuriem pat... "Latvenergo" atcēla nozīmīgus iepirkumus. Bet savas runas gaitā es vēlētos īsumā fokusēties uz trim būtiskākajām lietām. Proti, pirmais, ko atbalsta arī VIENOTĪBA, – ka nepieciešams rūpēties par elektroapgādes drošību, proti, par to, lai cilvēki ziemā nepaliktu bez elektrības, lai tie koki, kas ir bīstami un ir apsniguši, nesagāztos uz līnijām; tam mēs piekrītam. Bet tā visa kontekstā Reformu partijas frakcijas virzītais priekšlikums palielināt aizsargjoslas 20 kilovoltu līnijās no 13 uz 60 metriem, mūsuprāt, radīja vienu citu lietu. Proti, mēs Zemkopības ministrijā intensīvi jau pusotra gada garumā strādājam pie Latvijas zemes stratēģijas, un, lai attīstītu mūsu ekonomiku, mums ir izvirzīts mērķis – panākt maksimālu efektu no katra zemes hektāra, racionāli izmantot katru resursu, lai tas nonāktu valsts ekonomikā, radītu darba vietas un pievienoto vērtību. Līdz ar to mēs secinājām, ka, palielinot aizsargjoslas līdz 60 metriem, papildus izcērtamā platība – te var vēl strīdēties par cipariem – svārstās līdz pat 40 tūkstošiem hektāru papildu tam, kas ir šobrīd. Līdz ar to, pēc mūsu aprēķiniem, tie varētu būt 100 tūkstoši kubikmetru, kas tiek nocirsti.

Prakse parāda to, ka meža īpašnieku struktūra ir sadrumstalota. Meža īpašnieku vidējā platība ir 8 hektāri, līdz ar to šie koki visbiežāk paliek zemē, tie sapūst – sapūst dzīva nauda, kas nenonāk ekonomikā. Viens kubikmetrs koksnes nodokļos ģenerē 6 latus, turklāt nozarē šobrīd ārkārtīgi trūkst resursu. Tā jau ir uzstādījusi eksporta rekordu 1,2 miljardu latu apmērā. Līdz ar to arī tādēļ Zemkopības ministrija manā personā... mēs virzījām priekšlikumu, par kuru šobrīd jums būs jābalso, – izslēgt normu, kura paredzēja to, ka "Latvenergo" būtu pienākums atpirkt vai kompensēt starpību, kas rodas starp izmaksām, nocērtot šo koku, un tā koksnes vērtību.

Tiktāl viss būtu loģiski, bet šis priekšlikums sadūrās ar ļoti lielu pretestību, un tas, pēc "Latvenergo" un Ekonomikas ministrijas domām, nevarēja tikt realizēts, jo, kā izrādījās, koku ciršanas izmaksas ir lielākas par tās koksnes vērtību, kuru nocērt. Un te man ir jācitē vēstule, ko es saņēmu no valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži", kad es pieprasīju informāciju.

Tātad kopējais šo cērtamo mežu apjoms gar elektrolīnijām sadalās proporcijā 30 pret 70, proti, 70 procentus šo bīstamo koku cērt un izstrādā "Latvenergo", bet 30 procentus – "Latvijas valsts meži". Kāda ir atšķirība izmaksās? "Latvijas valsts meži" šo darbu veic vidēji par 7,21 latu kubikmetrā, sortimenta sagatavošanas cena svārstās no 4,91 lata kubikmetrā līdz 10 latiem, un tas ietver šādus pakalpojumus – sagarumot, nokraut un tā tālāk. Kā mēs secinājām no vēstules, ko saņēmām no "Sadales tīkla", no Pinkuļa kunga, tad viņi par viena koka nozāģēšanu maksā 21,4 latus. Varbūt neprofesionāļiem tas nav līdz galam skaidrs, bet vienā kubikmetrā ir vismaz trīs koki, kas nozīmē to, ka cena par vienu kubikmetru ir 70 lati, desmit reizes pārsniedzot to, ko maksā "Latvijas valsts meži"... identiska procedūra, ja paņem apakšuzņēmējus, kas šo procesu veic. Desmitkārtīgi atšķirīga cena!

Tādēļ, ja būtu iespējams cirst par septiņiem latiem, šīs izmaksas un malkas cena būtu 15 lati, un tad septiņi lati būtu tā summa, ko atmaksāt meža īpašniekiem.

Tiktāl viss būtu skaidrs. Bet mūsu priekšlikums "neiet cauri" tāpēc, ka "Latvenergo" ir pārlieku lielas izmaksas. Un te mēs nonākam pie trešā, pie paša būtiskākā, jautājuma – pie elektroenerģijas cenas. Ja mēs parēķinām saistībā ar visu šo apjomu, ar tām izmaksām, ko "Latvenergo" bija norādījis vēstulē, tad sanāk, ka papildu izmaksas rodas 7,3 miljonu latu apmērā, kas radītu 3,7 procentu sadārdzinājumu sadales tarifā. Vai tas būtu pieļaujams situācijā, kad mēs runājam par elektroenerģijas cenu, par šo augsto cenu, par uzņēmēju konkurētspēju un par mājsaimniecību iespējamo maksātspēju?

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs...

E.Smiltēns. Lūdzu, vēl vienu minūti!

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst, ka Smiltēna kungs runā vienu minūti?

Lūdzu, runājiet vēl vienu minūti!

E.Smiltēns. Līdz ar to arī citās pozīcijās, piemēram, par trašu tīrīšanu, viņi ir norādījuši 635 latus par hektāru. Es parunāju ar konkrētiem zemniekiem, un viņi smejas. Viņi saka, ka tad viņi bankrotētu, jo principā grāvjus tīra par 50 latiem kilometrā, un pie šāda te... uz vienu hektāru 150 lati – tā būtu sakarīga cena. Ar to es gribu teikt, ka... Es Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vairākkārt uzdevu jautājumu gan Ekonomikas ministrijai, gan "Sadales tīklam", gan regulatoram: cik izmaksās Reformu partijas priekšlikums palielināt aizsargjoslas no 13 metriem līdz 60 metriem? Manuprāt, tam ir ietekme uz tarifu, un vismaz informatīvi deputātiem šī summa būtu jāzina. Es atbildi tā arī nesaņēmu, bet kopumā ir skaidrs, ka tas priekšlikums, kas ir izstrādāts kā kompromiss, ir vismaz kaut kāds priekšlikums un kompromiss. Tas varbūt nav pats labākais variants, un tādēļ, ņemot vērā to, ka mums ir jānodrošina elektroapgādes drošība un ir jāizcērt šie bīstamie koki, es tomēr aicinu atbalstīt to, ko komisija ir nolēmusi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka nav nepieciešams balsojums par 2.priekšlikumu.

Smiltēna kungs, balsojums... jūs neprasāt?

Tātad deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša un deputātes Kalniņas-Lukaševicas priekšlikumu.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies, kolēģi!

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš sevī ietver tās normas, kas tika izstrādātas darba grupā, kopīgi strādājot "Latvenergo", Ekonomikas ministrijai, Zemkopības ministrijai un Latvijas Meža īpašnieku asociācijai, kā arī komisijas deputātiem. Komisijā guva atbalstu.

Priekšlikums paredz, atšķirībā no iepriekšējā regulējuma, izvērstāk definēt, kādus kokus un kādos gadījumos, un kas var cirst aizsargjoslās. Priekšlikums paredz, ka meža īpašnieki aizsargjoslās tos kokus, kuru augstums sniegsies līdz līnijām un līdz trases malai, varēs uzskatīt par potenciāli bīstamiem un paši izcirst (tātad ne tikai kādus bojātus kokus, bet tos, kas potenciāli varētu sasniegt trases malu!), par to vienkārši gada sākumā informējot Valsts meža dienestu, bet neattiecinot uz to vispārējās meža... tātad koku ciršanas prasības.

Savukārt objekta īpašnieks jeb tas, ko mēs dēvējam par "Latvenergo", varēs izcirst jau tikai tos kokus, kurus nebūs izcirtis zemes īpašnieks un kuri būs potenciāli bīstami saskaņā ar šī panta piekto daļu, kur ir definēti jau ļoti precīzi kritēriji (tātad ir runa par kokiem, kas ir satrupējuši, apgrauzti vai kā citādi patiešām jau ļoti bīstami), attiecīgi par to paziņojot Valsts meža dienestam vai – atsevišķos gadījumos – Dabas aizsardzības pārvaldei.

Un tātad normu par kompensācijām savukārt 10.¹ daļa vairs nesaturēs.

Komisijā šis priekšlikums tika vienprātīgi atbalstīts un tika atbalstīts arī, kā jau es minēju, no visām iesaistītajām pusēm.

Tātad komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 34, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies, kolēģi!

Un noslēdzošais ir 4.priekšlikums – deputāta Tutina kunga priekšlikums, kas saistīts ar jau neatbalstīto 1.priekšlikumu un paredz pārejas noteikumus par to, līdz kuram datumam būtu izstrādājami attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Arī tas komisijā netika atbalstīts. (No SC frakcijas: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu balsot par likuma pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – nav, atturas – 31. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.2136.

Likumprojekts "Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses" tika izskatīts Ārlietu komisijā. Neviens priekšlikums nav saņemts.

Komisija atbalstīja likumprojektu otrajam lasījumam. Komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.2137. Šis pamatnolīgums ir par partnerību starp Eiropas Savienību un Filipīnu Republiku. Ārlietu komisija to izskatīja, nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.2138. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" tika izskatīts Ārlietu komisijā. Neviens priekšlikums netika saņemts. Mēs to atbalstījām, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs skatām likumprojektu Nr.550/Lp11. Atgādināšu, ka likumprojekta uzdevums ir vienkāršot grāmatvedības kārtošanu nodibinājumiem, biedrībām, arodbiedrībām un reliģiskajām organizācijām, ļaujot kārtot grāmatvedību vienkārša ieraksta sistēmā, kā arī saskaņot šā likuma normas ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma normām un likvidēt Grāmatvedības padomi, kuras uzdevums un pienākums bija izstrādāt grāmatvedības dokumentu sagatavošanas standartus. Ar jau pieņemtajām normām otrajā lasījumā mēs esam deleģējuši šo kompetenci Finanšu ministrijai, kura turpmāk to darīs, piemērojot Eiropas Savienības regulējumu.

Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegts un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīts viens – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Kolēģi, skatām likumprojektu Nr.541/Lp11. Ar šo likumprojektu tiek ieviests klusēšanas un piekrišanas princips attiecībā uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas licenču saņemšanas kārtību. Šis vispārējais Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā noteiktais princips nosaka, ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja pakalpojuma sniedzējam ir piešķirta.

Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 2.priekšlikumu iesniedza Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tas ir otrajā lasījumā pieņemtās normas precizējums. Ar šo precizējumu klusēšanas un piekrišanas princips tiek labāk nostiprināts likumā, un līdz ar to lūdzu Saeimu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. Tātad abi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Paldies.

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā", trešais lasījums.

Ir iesniegti četri priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 2.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 3.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja, un komisija vienbalsīgi to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. Arī 4.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. Paldies.

Likumprojekts izskatīts. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Autortiesību likumā", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Autortiesību likumā" trešajā lasījumā.

Šodien ir cerības likumprojektu apstiprināt galīgajā lasījumā. Pie likumprojekta tiešām ir strādāts ilgu laiku, diskusijas ir bijušas gan komisijas telpās, gan Kultūras ministrijas darba grupā, un šis ir viens no tiem gadījumiem, kad intereses ir ne tikai atšķirīgas, bet arī savstarpēji izslēdzošas, tāpēc, protams, arī ar galarezultātu visi nekad nebūs apmierināti. Tas, ko es vēlētos komisijas vārdā teikt, – ka vismaz komisijas deputātu vairākums ir pārliecināti, ka tas, pie kā mēs esam nonākuši, šobrīd ir optimums, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka nebūtu nepieciešamas arī citas izmaiņas, citi uzlabojumi, pie kā varētu arī turpmāk strādāt. Tas ir būtiskākais, kas, pieņemot šo likumu, būs paveikts, un būtiski, ka tas notiek tieši tagad – neilgi pēc Konkurences padomes lēmuma par AKKA/LAA nesamērīgajiem tarifiem. Proti, jaunais regulējums nosaka kritērijus, pēc kuriem tarifi turpmāk būs pielīdzināmi, tāpat arī padara procesu caurspīdīgāku. Piemēram, turpmāk AKKA/LAA mājaslapā būs jānorāda un jāpamato konkrētu tarifu piemērošana.

Attiecībā uz publiskā izpildījuma definējumu ir... esam atbrīvojušies no ļoti daudznozīmīgā un dažādi interpretējamā jēdziena "ierastais ģimenes loks", kas daudziem radīja maldīgu sajūtu, ka nav iespējams atskaņot autoru darbus tad, ja tos dzird kāds, kurš asinsradniecības ziņā nav piederīgs ģimenei. To aizliegt, protams, ir nepamatoti, un Kultūras ministrijas pārstāvji ir pārliecināti, ka jaunais publiskā izpildījuma definējums sašaurinās to gadījumu skaitu, kuros atlīdzība būtu prasāma, un izslēgs absurdus gadījumus. Piemēram, diezgan droši, ka birojos, kuros mūzika radio netiek atskaņota ar mērķi... ar komerciālu nolūku vai citādu mērķi, kas orientēts uz klientiem, atlīdzība jāmaksā nebūs.

Likumprojekta trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus.

1. – deputāta Vladimira Reskāja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Es runāšu uzreiz par 1., 2., 3. un 10.grozījumu. Šo grozījumu galvenais mērķis ir atcelt nesēja atlīdzību, un situāciju ar nesēja atlīdzību es varu vislabāk raksturot ar vienu anekdoti, kuru droši vien visi zina. Vienam cilvēkam, kurš kādu laiku nodzīvoja viesnīcā, tiek piestādīti rēķini par pakalpojumiem, kurus viņš nav izmantojis. Un rezultātā sanāk tā, ka viņš pats ir vainīgs, jo viņš tos neizmantoja. Un tieši tas pats sanāk arī ar nesēja atlīdzību.

Saskaņā ar Autortiesību likuma 34.pantu datu nesēja atlīdzības cena ir iestrādāta nodevā, kas bez autora piekrišanas ļauj no vienas tiesiski iegūtas filmas vai fonogrammas uztaisīt vienu kopiju. Un te nu sanāk gluži tāpat kā anekdotē – pērkot datu nesēju, tev ir jāsamaksā par pakalpojumu, kuru tu neizmantoji. Faktiski cilvēkam tas tiek uzspiests ar varu. Tajā pašā laikā nesēja atlīdzība nav paredzēta pirātisma radīto zaudējumu kompensēšanai. Un ko mēs iegūstam rezultātā? Zaudētāji ir visi godīgie iedzīvotāji, kuriem ir jāmaksā nodeva, tā teikt, profilaksei. Un tajā pašā laikā nodeva nerisina aktuālo pirātisma problēmu. Vai tā ir laba prakse?

Vēlos atgādināt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 22.maija direktīvas 2001/29/EK "Par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā" preambulas 35.apsvērumā norādīts, ka dažos gadījumos, ja tiesību subjekta aizskārums ir minimāls, maksājumu saistību, tas ir, taisnīgas atlīdzības par reproducēšanas tiesību izņēmumu attiecībā uz darba reproducēšanu, ko personiskai lietošanai veic privātpersona, var nebūt vispār. Pētījumu centrs SKDS izvērtēja pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma 2012.gada augustā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas "Par autordarbu kopēšanu un ierakstīšanu" datus. Ir pamats secinājumam, ka tiesību subjektu aizskārums Latvijā ir minimāls. Vēršu uzmanību uz to, ka Luksemburgā, kas arī ir Eiropas Savienības dalībvalsts, turklāt ir tās dibinātāju vidū, maksa par darba reproducēšanu, ko personiskai lietošanai veic privātpersona, tiek iekļauta darba cenā. Savukārt tiesības tikai uz vienu kopiju tiek aizsargātas ar tehniskiem līdzekļiem. Nesēja atlīdzības sistēma Luksemburgā nav ieviesta. Tāpat nav noteikta arī cita maksājumu saistību iekasēšanas kārtība.

Nobeigumā, aizstāvot nesēja nodevu, autortiesību organizācijas izmanto, viņuprāt, dzelžainu argumentu: "Ja atcelsim šo nodevu, tad autori paliks bez honorāriem!" Tā ir augstākās pakāpes demagoģija! Neviens nevēlas autoriem atņemt to, kas viņiem pieder. Šobrīd runa ir tikai par šī principa godīgumu un samērīgumu, un šajā gadījumā ar šīm lietām ir problēmas.

Līdz ar to es piedāvāju atgriezt likumprojektu komisijai, kur mēs varētu sadalīt to divās daļās, izdalot jautājumu par nesēja nodevu atsevišķā likumprojektā ar mērķi rast risinājumu un ieviest godīguma un samērīguma principus, lai iedzīvotāji maksātu tikai par tiem pakalpojumiem, kurus viņi izmanto, bet autori lai tiek pie godīgas un cienīgas atlīdzības par savu darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Varbūt gribētu parunāt par to, par kuriem datu nesējiem ir runa un kāda atlīdzība konkrētos gadījumos ir piemērojama. Attiecībā uz DVD un CD matricām tie ir seši procenti, zibatmiņu karšu gadījumā tie ir trīs procenti. Iegādājoties datoru, ir jāsamaksā šajā nodevā divi lati, tad nu parasti, pērkot datoru 300 vai 400 latu vērtībā, tikai divi lati, es domāju, protams, nav nekas ārkārtējs. Tajā pašā laikā es personīgi un arī vairākums komisijas deputātu piekrita, ka esošā sistēma nav īpaši taisnīga, taču – uz to šobrīd neatbildēja Reskāja kungs un neatbildēja arī komisijas sēdē – paliek jautājums: vai ir paredzēts kompensējošais mehānisms? Jo ir skaidrs, ka šie ienākumi – aptuveni 130 tūkstoši latu gadā... apmēram 50 procenti no šīs naudas paliek Latvijā, tā ir šī atlīdzība, ienākumi Latvijas autoriem – Latvijas māksliniekiem, piemēram, Latvijas Profesionālo aktieru apvienībai un Latvijas Kinoproducentu asociācijai šie ir pamatienākumi. Tā kā kompensējošu mehānismu nav, pašlaik mēs tomēr uzskatām, ka tas būtu nesamērīgs priekšlikums, ņemot vērā, ka tas ir nācis trešajā lasījumā. Komisija... un šajā gadījumā es, deputāts Raivis Dzintars, aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam, otro reizi.

V.Reskājs (SC).

Es... personīgi es uzskatu, ka cēla mērķa vārdā mēs nevaram atbalstīt un pievērt acis uz kroplīgo sistēmu. Un, ja mēs runājam par trešo lasījumu, tad es vēlos atgādināt situāciju ar Satversmes aizsardzības biroja likuma grozījumiem, kuri bija iesniegti trešajā lasījumā un pēc tam, pateicoties Valsts prezidenta ierosinājumam, tika atcelti. Tā ka droši vien par trešo lasījumu pārmetums nebūtu vietā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Tā kā deputāts Reskājs runāja par vairākiem priekšlikumiem vienlaikus, arī es darīšu to pašu.

Mēs nenoliedzam problēmas pastāvēšanu. Tieši tādēļ gandrīz gadu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā risinājās intensīvas diskusijas par autortiesību jautājumiem, strādāja darba grupa Kultūras ministrijā, bet, kā jau to norādīja kolēģis Dzintars, pretrunas bija nesamierināmas, un tieši tādēļ mēs nopietni apspriedām jautājumu, vai koncentrēties tieši uz to problēmu, kuras dēļ likums tika atvērts, vai arī sākt visu darbu no jauna, iesaistot... ieskaitot vienu no sarežģītākajiem jautājumiem – šo datu nesēja atlīdzību.

Apsverot visus "par" un "pret", mēs nolēmām, ka šajā reizē centīsimies atrisināt jautājumu par to, kas būtu uzskatāms par publisku izpildījumu, kā arī sakārtot vairākas citas juridiskas nianses, kas varētu novērst gadījumus, kuru dēļ, kā mēs zinām, arī sabiedrībā uzvirmoja diskusija tieši par publiskā izpildījuma definīciju. Un mēs apzināti šoreiz koncentrējāmies tieši uz šīs neatliekamās problēmas risināšanu, tajā pašā laikā uzdodot Kultūras ministrijai organizēt nopietnas diskusijas, iesaistot visus procesa dalībniekus, par to, kā Autortiesību likums būtu pilnveidojams, jo mēs visi zinām, ka šajā nozarē problēmu ir ļoti daudz, nāk klāt jauni datu nesēji, kuru parādīšanos mēs nevaram prognozēt. Mums ir jāizstrādā regulējums, kas ir atbilstošs visām situācijām, un tieši tādēļ es kolēģus aicinu, apzinoties, ka problēma pastāv, šajā reizē noraidīt deputāta Reskāja priekšlikumus un sekot komisijai, jo likums līdz ar to būs sabalansēts, nepastāvēs pretrunas starp pantiem. Jo tik tiešām, ja mēs šajā reizē iestrādājam šos nenoliedzami vērā ņemamos priekšlikumus, tad mums mainās visa likuma būtība un mēs atgriezīsimies tajā sākumpunktā, kurā mēs bijām pirms gada. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Iebildumi pret šo priekšlikumu ir diezgan savdabīgi. Dzintara kungs teica, ka šī nodeva nav liela – nu, tur pāris latu. Ne jau par to ir runa!

Sanāk tā, ka, ja nodeva vai nodoklis nav lieli, tad mēs tos varam arī iekasēt un noteikt ar likumu bez pamatojuma. Un šeit principa būtība ir daudz nopietnāka, jo faktiski cilvēkiem jāmaksā par pakalpojumu, ko viņi neizmanto.

Ko jūs teiktu, ja, piemēram, no jūsu algas tiktu atskaitīta akcīze par alkoholu automātiski, neatkarīgi no tā, vai jūs pirkāt alkoholu vai ne? Jo teorētiski jūs taču varat nopirkt alkoholu. Ir veikals, jūs staigājat garām veikalam, jebkurā brīdī jūs varat ienākt un nopirkt pudeli šņabja un... Bet tas jau likumdevēju neinteresē, vai jūs to darāt praksē vai ne. Jums bija teorētiska iespēja to izdarīt, un tāpēc jums jāmaksā akcīze. Un šeit situācija ir absolūti tāda pati. Ja jūs nopērkat nesēju, tad teorētiski jūs varat ierakstīt ar to kaut kādu produktu, ko aizstāv autortiesības. Bet neatkarīgi no tā, vai jūs to izdarāt vai arī izmantojat šo nesēju tikai saviem nolūkiem – rakstāt tikai savu saturu, šī atlīdzība jums tik un tā ir jāmaksā. No šī viedokļa raugoties, nav nekādas nozīmes, vai šī nodeva ir liela vai ne, vai budžets ir sabalansēts vai ne, jo tas ir vienkārši pilnīgi pretēji fundamentāliem tirgus ekonomikas principiem. Un man tiešām šķiet diezgan amizanti, ka tās partijas, kas sākumā aizstāvēja tirgus ekonomikas principus, šobrīd aizstāv tādu komunistisku mehānismu. Es nezinu, kā to var citādāk nosaukt. Tāpēc es aicinu atbalstīt pilnīgi loģisko Reskāja kunga priekšlikumu un nemeklēt kaut kādus ieganstus, lai to nedarītu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Vienmēr jāatrod kāds līdzsvars. Vai ir atrasts labākais? Nu atrada komisija, kādu bija iespējams atrast šobrīd, un lēmums ir jāpieņem. Bet, reaģējot gan uz Reskāja kunga, gan Cileviča kunga izteiktajām replikām, varētu jau arī turpināt salīdzinājumu. Nu Ryanair kaut kādā brīdī izdomāja, ka vajadzētu ieviest maksu par pakalpojumu... teiksim, tualetes izmantošanu. Tas, kurš to neizmanto, varētu Ryanair biļeti pirkt lētāk. Viesnīcā jau arī turpmāk varētu noteikt tā: gadījumā, ja tu neizmanto ziepes, tad tev tas pakalpojums ir lētāks. Vai arī par ziepju izmantošanu tev tā kā minibāru pieskaita klāt. Tad vēl varētu būt arī dušas izmantošana. Savukārt, ja tu izmanto tualeti, kas ir kopējā tualete, arī tad tev būs pakalpojums lētāks. Nu tāda ļoti savdabīga ir tā domāšana. Tā kā dažbrīd mēs noteikti visus pakalpojumus arī viesnīcā neizmantojam, tad nevajag novest lietas līdz absurdam. Un te šis līdzsvars ir atrasts, un šobrīd tas ir atbalstāms. Vēl vilkt garumā šā lēmuma pieņemšanu laikam nebūtu pareizi. Paldies. (Aplaudē dep. I.Čepāne, I.Druviete un J.Kursīte-Pakule.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Tā atslēga, tā tēze, manuprāt, ir tā, ka šo problēmu nav iespējams atrisināt tūlīt un uzreiz. Un tāpēc arī es aicinu nobalsot par to, kas ir atrisināts, par to, par ko esam vienojušies, un tad ķerties pie nākamajiem izaicinājumiem.

Un, protams, paldies Reskāja kungam, ka šis jautājums ir iniciēts. Ņemot vērā to, ko mēs varam izdarīt šodien, mums tomēr ir jāskatās kaut kāds samērīguma princips. Un šajā gadījumā ir būtiski runāt par to, vai divi lati, pērkot datoru, ir daudz vai nav daudz. Jo, ja tas atsaucas, piemēram, kā es teicu, uz Latvijas Profesionālo aktieru apvienības vai Latvijas Kinoproducentu asociācijas lielāko daļu ienākumu, tad šis zaudējums noteikti būtu lielāks un būtiskāks nekā datora pircējam divi lati. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Dzintara kungs vēlas vēl ko piebilst?

R.Dzintars. Nē, paldies. Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 48, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Dzintars. 2. – deputāta Reskāja priekšlikums. Tas ir saistīts ar šo 1. tāpat kā ar 3. un 10.priekšlikumu. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 53, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Dzintars. Arī 3. – deputāta Reskāja priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 50, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Dzintars. 4. – kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Stop! Stop! Stop! Debates!") 6.

R.Dzintars. Par 6.

Sēdes vadītāja. Man neparādās... Es atvainojos! Man acīmredzot mūsu "ģeniāli strādājošajā" balsošanas sistēmā manā datorā neparādās. Es atvainojos deputātam Reskājam.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam. Man nav...

V.Reskājs (SC).

Es skatos – neparādās, tāpēc es... Jā, tagad es nospiedu...

Jā, labdien, kolēģi, vēlreiz! Tātad 6.priekšlikums. Un tieši šis pants – 66.¹ pants – nosaka kritērijus, kuri jāņem vērā autortiesību organizācijām, nosakot atlīdzības apmēru par autordarbu izmantošanu. Šis pants attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kas atbilst publiska izpildījuma definīcijai, un tā ir šāda: "Publisks izpildījums – tas ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem." Respektīvi, lai nonāktu līdz tarifam, lai nonāktu līdz nodevai, pirms tam vajag noteikt, vai konkrētajā gadījumā ir publisks izpildījums vai nav.

Un par ko tad notiek lielākie strīdi? Pirmkārt, līdz šai baltai dienai nav konkrēti skaidrs, kad ir jāmaksā atlīdzība un kad – ne. Un publiska izpildījuma definīcijas interpretācija lielā mērā tiek atstāta autortiesību organizāciju ziņā.

Es vakar internetā redzēju Kultūras ministrijas juriskonsulta Riharda Gulbja komentāru par šo jautājumu, un bija tāds virsraksts jeb nosaukums – "Deputāti lems, vai ļaut maziem veikaliņiem klausīties radio vai neļaut" (kaut kas tamlīdzīgs). Un tad Rihards Gulbis komentēja: "Ja birojā ir viens cilvēks vai vēl kāds kolēģis un tā nav klientus apkalpojošā telpa, tad nekas nav jāmaksā." Kas sanāk? Ja telpā ir divi vai pat trīs savstarpēji nesaistīti cilvēki, tad ir jāmaksā vai nav? Kā interpretēt? Pēc definīcijas loģikas, publiska izpildījuma definīcijas loģikas, sanāk, ka maziem veikaliņiem, kur ir viens pārdevējs, kurš klausās radio, gadījumā, ja veikalu apmeklē kaut viens klients dienā, nodeva ir jāmaksā. Arī maziem birojiem, kuros pa dienu ienāk kaut viens ar biroja darbiniekiem savstarpēji nesaistīts cilvēks, šī nodeva ir jāmaksā. Un tā tālāk. Komisijā mēs nenonācām līdz konkrētai atbildei, kad ir un kad nav. Uz konkrēto jautājumu katra no pusēm – darba devēju un autortiesību organizācijas un komisijas deputāti – reaģēja dažādi un ar izpratni un ar cerībām skatījās cits uz citu.

Otrkārt, tieši par 66.¹ panta kritērijiem, kuri jāņem vērā, nosakot atlīdzību, arī notika strīdi. Un šībrīža kritēriji ir tik plaši, ka zem tiem var padzīt absolūti jebko, un to interpretācija šobrīd atkal ir atstāta autortiesību organizāciju ziņā.

Un šobrīd nav jautājums par to, vai autoriem ir jāsaņem godīga atlīdzība vai nav, jo atbilde ir zināma – autoriem viennozīmīgi ir jāsaņem godīga atlīdzība. Šobrīd jautājums ir par ko citu – par sabiedrības, tātad arī autoru, interešu aizsardzību un uzticēšanos autortiesību organizācijām, kurām Latvijā ir monopolstāvoklis un kurām bieži patīk slēpt savu apetīti aiz cēla mērķa – cienīga atlīdzība autoriem. Es uzskatu, ka situācijā ar monopolistiem sabiedrības intereses var būt aizstāvētas tikai tad, ja eksistē visiem skaidri un nepārprotami kritēriji un principi, pēc kuriem strādā monopolorganizācijas, un diemžēl šobrīd tas nav panākts. Savukārt aprīļa sākumā pieņemtais Konkurences padomes lēmums – par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu atkārtoti sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot sodu 45 646 latu apmērā, – nekādā gadījumā neveicina uzticēšanos. Konkurences padome secināja, ka īpaši netaisnīgus tarifus AKKA/LAA piemēroja mazākajiem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc pārkāpuma rezultātā tie tika nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar lielākiem konkurentiem. Turklāt, tā kā tirgotāji savus izdevumus ietver pārdodamo preču cenās, pārmērīgi augstie tarifi būtībā radīja papildu izdevumus patērētājiem. Viss iepriekš minētais pierāda to, ka mūsu gadījumā brīvas rīcības un interpretācijas iespējas tiek izmantotas pretēji sabiedrības interesēm. Uzskatu, ka tas ir būtisks arguments, lai likumprojektu atgrieztu komisijai.

Un nobeigumā. Es tiešām ļoti atzinīgi vērtēju komisijas priekšsēdētājas un pārējo komisijas deputātu centienus un mēģinājumus risināt šo jautājumu, rast kaut kādu risinājumu, bet diemžēl jākonstatē, ka šobrīd tas nav izdevies. Pie tā vēl ir jāstrādā. (No zāles dep. R.Kārkliņa: "Strādāsim!")

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Dzintars. Jā, arī autortiesību eksperti uzsvēra to, ka īstenībā nekur Eiropas valstīs un droši vien arī citur pasaulē nav izdevies atrast pilnīgi visaptverošu publiskā izpildījuma definējumu, kas attiektos uz visiem gadījumiem, un pilnīgi visaptverošus kritērijus. Ja tas izdosies Reskāja kungam... Jūs tiekat laipni lūgti iesniegt savus priekšlikumus, un tad noteikti pie šā jautājuma varētu atgriezties.

Šobrīd tātad aicinu atbalstīt 6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 29, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Dzintars. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Dzintars. 8. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 10. – deputāta Reskāja priekšlikums, kas saistīts ar pirmajiem trim jau nobalsotajiem priekšlikumiem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 45, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Dzintars. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Dzintars. Un 12. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. Lūdzu atbalstīt grozījumus Autortiesību likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autortiesību likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 28, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad desmit deputāti – Dombrovskis, Demiters, Bilsēns, Igaunis un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 18.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par lēmuma, ar kuru likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" (Nr.619/Lp11) atzīts par steidzamu, atcelšanu". Vai Mūrnieces kundze runās "pret" darba kārtības maiņu? Tātad arī par darba kārtības maiņu, ja ir iebildumi, viens var runāt "par", viens – "pret". Deputāte Ināra Mūrniece runās "pret" darba kārtības maiņu.

Lūdzu, vārds deputātei Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Šie grozījumi, kas ir iesniegti Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, ir tieši tādi paši, kādi jau ir spēkā kopš 1997.gada likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem".

Iesniegtie grozījumi paredz vienādot aizliegumus abos likumos attiecībā uz totalitāro režīmu simbolikas izmantošanu. Tā kā šīs normas ir spēkā jau patiešām daudzus gadus un īpaši būtiskas problēmas ar to ieviešanu nav paredzamas – un to apliecināja arī augsti iekšlietu sistēmas pārstāvji, ģenerāļi –, gribu teikt, ka iesniegtie grozījumi ir ļoti skaidri. Šorīt arī Valsts prezidents Andris Bērziņš izteica pilnu atbalstu iesniegtajiem grozījumiem.

Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš runā par to, ka ir vērojama arvien spēcīgāka Krievijas ietekme un vēlme panākt lielāku ietekmi mūsu valstī. (No zāles SC frakcijas deputātu starpsaucieni.) Tie ir nopietni signāli, un to saka Satversmes aizsardzības biroja direktors.

Vēl gribu uzsvērt, ka iesniegtie grozījumi nekādā veidā neskar medaļu un apbalvojumu izmantošanu, un tas ir jāpasaka ļoti skaidri.

Totalitāro režīmu simbolikas izmantošana Latvijā ir jāaizliedz, un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir gatava to izdarīt. Līdz šim Latvijā to izdarīt lielā mērā ir traucējis arī pašu latviešu kūtrums, gļēvums, pārprasta miermīlība un nespēja līdz galam iestāties par savas valsts vērtībām.

Cik ilgi mēs vēl ļausim šķelt sabiedrību, izmantojot pagātni un totalitāro varu karogus? Ja padomju okupācijas laikā disidenti būtu bijuši ar šādu attieksmi: "Darīsim, bet kaut kad vēlāk – vēl pēc gada, pēc pieciem, pēc desmit gadiem!" –, tad, godātie kolēģi, mēs šodien nesēdētu parlamentā un nediskutētu par šo likumu.

Līdz ar to nav nekāda pamata rosināt steidzamības atcelšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie kolēģi! Es par to runāšu ļoti īsi.

Neviens nenoliedz nepieciešamību aizliegt totalitāro režīmu simboliku, bet runa ir par to, vai likumprojekts, kāds tas ir iesniegts uz pirmo lasījumu, ir vai nav kvalitatīvs. (No zāles: "Ir! Ir! Nav! Nav!") Uz šo brīdi, uzklausījuši vairākus ekspertus, mēs tomēr esam secinājuši, ka likumprojekts nav pietiekami kvalitatīvs, lai to virzītu steidzamības kārtā.

Es jums, kolēģi, sirsnīgi iesaku: izlasiet, kā šo problēmu ir atrisinājuši mūsu kolēģi Lietuvā! Tur šis simbolikas jautājums ir definēts un atrunāts ļoti precīzi.

Savukārt šis simbolikas jēdziens kā tāds ir pārāk plašs un arī rada risku, ka šis likumprojekts arī būs pretrunā ar mūsu starptautiskajām saistībām. (No frakcijas VIENOTĪBA: "Kurām? Kādām?") Es runāju arī par Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

Tāpēc, manuprāt, kolēģi, šis likumprojekts ir virzāms uz priekšu, bet trīs lasījumos, kārtīgi to izdiskutējot. (No zāles dep. A.Loskutovs: "Demagoģija!") Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par" darba kārtības maiņu, viens ir runājis "pret" darba kārtības maiņu. Tagad lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai izdarīt izmaiņas 18.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par lēmuma, ar kuru likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" (Nr.619/Lp11) atzīts par steidzamu, atcelšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 41, atturas – 2. Tātad lēmums pieņemts. Darba kārtība grozīta, un šis lēmuma projekts tiek iekļauts sēdes darba kārtībā kā pēdējais jautājums.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", izskatīšana trešajā lasījumā.

Kopumā komisijā saņemti 19 priekšlikumi. Tie visi ir pašas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi un komisijā ir atbalstīti. Galvenokārt tie ir saistīti ar atbalstu vietējām un reģionālajām televīzijām, kā arī ar divu direktīvu ieviešanu – audiovizuālās direktīvas ieviešanu un direktīvas ieviešanu, kura attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm.

Tātad 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek precizēts apraides termins.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 2.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Likuma panta nosaukuma papildināšana.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 3.priekšlikums – atbildīgās komisijas... (Zālē ir pieaudzis troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es nedzirdu ziņotāju! Visās partijās iestājās pēkšņi tāda panika, it kā būtu kaut kas noticis. (Zālē smiekli. Starpsaucieni.) Jūs tā nobalsojāt! Tas ir normāls balsojums! Un, ja jums ir nepieciešams to apspriest, lūdzu, izejiet no zāles apspriest šo balsojumu.

Lūdzu, Mūrnieces kundze, turpiniet ziņot par likumprojektu!

I.Mūrniece. Paldies.

3.priekšlikums attiecas uz vietējo un reģionālo televīziju darbību un to sadarbību ar kabeļtelevīzijas operatoriem. Vietējās un reģionālās televīzijas ir unikālas kultūras un sabiedriskās dzīves saliņas. Tās ir vietējās dzīves centri. Un, kā to apliecina dati, šo vietējo televīziju programmas ir ārkārtīgi pieprasītas. Latvijas apvidos, kur tās raida, tām parasti ir salīdzinoši augstāki reitingi nekā citiem kanāliem. Šīs televīzijas sniedz iedzīvotājiem informāciju, mudina viņus būt sabiedriski aktīviem un cilvēkiem veido ilgstošas...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze! (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Izejiet ārā!")

I.Mūrniece. ...noturīgas saiknes ar dzimto vietu. (Starpsaucieni no SC frakcijas. Dep. V.Agešins: "Uz sešām sēdēm!") Tas mūsdienās ir jo īpaši būtiski, kad tik daudzi mūsu tautieši ekonomisku vai citu iemeslu dēļ ir izbraukuši no Latvijas.

Pašlaik ir tikai desmit vietējās un reģionālās televīzijas, to skaits pēdējos gados ekonomiskās krīzes un citu iemeslu dēļ...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs! Brigmaņa kungs!

I.Mūrniece. ...būtiski sarucis. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Arī 6.priekšlikums ir saistīts ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas ieviešanu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 7.priekšlikums saistīts ar tā sauktās zāļu direktīvas ieviešanu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Tā kā jūs atbalstījāt 7.priekšlikumu, tad aicinu atbalstīt arī 8.priekšlikumu, kas ar to ir saistīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Aicinu atbalstīt arī 9., kas ir saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Aicinu atbalstīt arī 10., kas arī ir saistīts ar šīs zāļu direktīvas ieviešanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt 11.priekšlikumu, kas ir saistīts ar audiovizuālās direktīvas ieviešanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Komisija ir atbalstījusi arī 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī 14.priekšlikumu, kas ir saistīts ar audiovizuālās direktīvas ieviešanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 15.priekšlikumā ir precizēti nosacījumi produktu izvietošanai elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 16.priekšlikums ir saistīts ar jau atbalstīto 7., 8. un 9.priekšlikumu. Lūdzu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Priekšlikumi no 17. līdz 19. ir saistīti ar pārejas noteikumu izteikšanu jaunā redakcijā. Tā ka lūdzu atbalstīt 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Tā kā visi priekšlikumi ir atbalstīti, lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Vides aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi Vides aizsardzības likumā".

Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu saņēma vienu priekšlikumu, to iesniedza VARAM parlamentārais sekretārs Cilinskis. Šis priekšlikums guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Vides aizsardzības likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vides aizsardzības likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā".

Vispirms daži vārdi par likumprojektu kā tādu. Man, kolēģi, ir ļoti liels gandarījums, ka, neskatoties uz ļoti karstām debatēm, kuras notikušas gan šajā zālē, gan arī publiskajā telpā, mums tomēr ir izdevies izstrādāt risinājumu, kurš vienlaikus ir gan solis uz priekšu pretim nozarei, gan arī nodrošina iedzīvotāju tiesības uz sabiedrisko apspriešanu. Tātad galu galā uz trešo lasījumu mums tiešām ir izdevies izstrādāt kompromisu.

Es pateicos arī visiem saviem oponentiem, īpaši Čepānes kundzei, par konstruktīvo kritiku un gatavību kompromisa risinājumam.

Kolēģi, esam saņēmuši 16 priekšlikumus.

1. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 3. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

Jums pietiks ar piecām minūtēm? Bet mums arī vairāk nav! Labi, debates tātad uzsāksim pēc pārtraukuma.

Šobrīd, pirms mēs reģistrējamies, mums ir jāsveic divi jubilāri. Apaļā jubilejā, pirmajā apaļajā jubilejā, kuru var svinēt Saeimas deputāts, mēs sirsnīgi sveicam Klāvu Olšteinu, kuram šī apaļā jubileja bija 12.aprīlī. (Aplausi.) Un tieši šodien dzimšanas diena ir deputātam Ivaram Zariņam. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vjačeslavs Dombrovskis... ir klāt, Rihards Eigims... nav, Ivans Ribakovs... nav, Dāvis Stalts... nav. (No zāles: "Ir!"; dep. Dz.Rasnačs: "Nav! Nav! Viņa arī balsojumā nebija!")

Sēdes vadītāja. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, pulkstenis ir 11.00. Turpinām Saeimas 18.aprīļa sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" un tikām līdz 3. – deputāta Andreja Elksniņa priekšlikumam.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam... Varbūt jūs varētu ieņemt vietas un tomēr piedalīties sēdē... klausīties deputātu, kurš debatē!

A.Elksniņš (SC).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienījamie kolēģi! Skatot Būvniecības likumu un analizējot tos priekšlikumus, kuri tika iebalsoti... sabalsoti Saeimas iepriekšējās sēdēs, es iesniedzu priekšlikumu, kas ir 3.priekšlikums. Un konkrētā priekšlikuma būtība ir sekojoša: būvatļauja stājas spēkā pēc tam, kad iestāde vai tiesa ir pieņēmusi lēmumu vai beigušies apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas termiņi. Protams, ja būvatļauja nav apstrīdēta vai pārsūdzēta.

Faktiski konkrētā priekšlikuma mērķis ir nevis tāds kā Zatlera Reformu partijai, virzot konkrēto likumprojektu, – nostādīt to būvnieku interesēs, bet gan pretējs – panākt būvniecības procesa skaidru, nepārprotamu reglamentāciju iedzīvotāju un cilvēku interesēs, ņemot vērā to, ka bieži vien tās izraktās bedres varētu būt arī neatgriezeniskas. Jebkurā gadījumā regulējums procesuālajās tiesību normās, kuras nosaka izsniegtās būvatļaujas apstrīdēšanas un vērtēšanas kārtību, ir noteikts Administratīvā procesa likumā.

Konkrētais likums un konkrētā procedūra pieprasa no tiesas pilnīgi vispusīgi un objektīvi patstāvīgi noskaidrot visus lietas apstākļus un saistībā ar apstrīdēto būvatļauju tiesā izvērtēt iesniegto pieteikumu. Mūsu skatījumā, konkrētajā situācijā būtu nepamatoti attiecībā uz indivīdu uzlikt viņam nesamērīgu slogu un pieprasīt no viņa papildu argumentāciju un pamatojumu attiecībā uz izsniegtās būvatļaujas apturēšanu un papildus iesniegt lūgumu, ņemot vērā to, ka šāds solis attiecībā uz, piemēram, nenodrošinātām personām vai citiem cilvēkiem acīmredzot ir nesamērīgs.

Kas ir konkrētā priekšlikuma pamatā? Pirmkārt, teritorijas plānošanas un arī būvniecības procesā parasti saduras divas pamattiesības – sabiedrības tiesības uz labvēlīgu vidi un atsevišķu indivīdu tiesības netraucēti izmantot savu īpašumu. Tieši valsts pārvalde ir vidutājs, kas pieņem lēmumu, kurā taisnīgi samēro sabiedrības un indivīda intereses.

Otrkārt, šajā brīdī sabiedrības līdzdalības forma teritorijas plānošanas aspektā nav pietiekami plaši izdiskutēta un nav izvērtēts, cik liela iespēja cilvēkam ir sadarboties un iesaistīties konkrētajā apspriešanā. Tajā pašā laikā vienā vai otrā brīdī sanāk, ka blakus vienai vai otrai vietai, kurā konkrēts cilvēks dzīvo, top kāda investoru augstceltne, un šajā situācijā šis sabiedrības pamattiesību aspekts – tiesības dzīvot labvēlīgā vidē – nav nodrošināts pilnā apjomā.

Es uzskatu, ka interešu samērošana konkrētajā jautājumā ir tiešām grūts uzdevums, bet tam ir jānotiek ne tikai iluzori vai teorētiski, bet lielā mērā arī praktiski. Un, mūsu skatījumā, tāda kārtība, kādu mēs piedāvājam savā priekšlikumā attiecībā uz to, ka paša pieteikuma iesniegšana tiesā aptur būvatļaujas darbību... un no regulējuma izriet, ka, piemēram, būvnieks var lūgt atjaunot pieteikuma darbību. Tad tas lielā mērā attiecībā uz personām ir tiešām pamatots tiesību aizsardzības līdzeklis, kuru valsts ir "nogremdējusi".

Man tiešām ir neskaidra konkrētā likumprojekta ātrā virzība, ņemot vērā apstākļus, ka pēc mēneša mēs pieņemsim jaunu Būvniecības likumu. Un kādēļ tieši tagad ir nepieciešams šāds regulējums, kurš acīmredzot tiek pieņemts tā vai cita būvnieka interesēs, turklāt jautājumā attiecībā uz būvju nodošanu ekspluatācijā? Nu tad retorisks jautājums (un es aicinu Zatlera Reformu partijas pārstāvjus nākt un piedalīties debatēs!): kuram būvniekam jūs lobējat to ceļu, lai, nododot būvi ekspluatācijā, tiktu atbrīvoti papildu līdzekļi, no kuriem daļa acīmredzot iekritīs konkrētās politiskās partijas kasē?

Cienījamie kolēģi! Es tiešām aicinu jūs, ņemot vērā Satversmes tiesas judikatūru attiecībā uz līdzsvarotu un atbildīgu apkārtējās vides uzlabošanu, kas ietver arī cilvēku dzīvei piemērotu apstākļu un sabiedrības labklājības nodrošināšanu, akceptēt manu priekšlikumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka to atbalstīja komisijas sēdē sabiedrisko organizāciju un arī "Providus" pārstāvji un atzina to par labāko. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Godātie kolēģi! Par 30.¹ panta pirmo daļu ir iesniegti vairāki priekšlikumi, un es saprotu, ka mums jāvērtē ir šis Elksniņa kunga priekšlikums – 3.priekšlikums – arī kopsakarā ar 7.priekšlikumu.

Es varu viņam piekrist, ka... Arī man nav skaidrs, kāda iemesla dēļ šis likumprojekts tika virzīts tik steidzami, kā sākotnēji mēs redzējām, un kādu iemeslu dēļ šie grozījumi nevarēja pagaidīt, kamēr tiek izskatīts trešajā lasījumā jaunā Būvniecības likuma projekts.

Taču 14.martā, kad šis likumprojekts tika izskatīts Saeimas sēdē otrajā lasījumā, ar balsu vairākumu tika atbalstīts Vjačeslava Dombrovska kunga priekšlikums, kas paredzēja, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par būvatļaujas pārsūdzēšanu neaptur tās darbību. Ar nelielām debatēm un turklāt ar "Saskaņas Centra" palīdzību un neskatoties uz to, ka šis Dombrovska kunga priekšlikums, iespējams, bija pretrunā ar Satversmes 105. un 115.pantu, ignorēja pēdējo desmit gadu Satversmes tiesas un administratīvās tiesas judikatūru un tiesību doktrīnu, varēja radīt būtisku kaitējumu vai grūti novēršamus vai grūti atlīdzināmus... neatlīdzināmus zaudējumus būvuzņēmējiem, videi, pašvaldībai vai valstij, jaunbūvei, blakusesošo kaimiņu nekustamajiem īpašumiem un faktiski ikvienai personai. Protams, gadījumā, ja būvatļaujas darbība netiktu apturēta, būvdarbi tiktu uzsākti, bet tiesa tomēr nolemtu, ka būvatļauja ir bijusi nelikumīga. Tādi gadījumi diemžēl praksē ir bijuši, un tiesu prakse liecina, ka gandrīz vai katrā otrajā gadījumā, katrā otrajā lietā būvatļaujas ir tikušas atzītas par nelikumīgām.

Šajos gadījumos, kolēģi, nav runa tikai par nelikumīgu būvniecību Jūrmalas kāpās vai Karvas HES būvniecību, kā to mēģināja pasniegt atbildīgās komisijas priekšsēdētājs.

Es jums varētu pateikt divus piemērus, ja jūs man atļausiet. Viens – nesenāks, viens – pavisam nesens. Viens – senāks, viens – pavisam nesens!

Piemēram, Administratīvajā rajona tiesā tika ierosināta lieta par nelikumīgi izsniegtu būvatļauju dzīvojamās mājas būvniecībai vienā Vidzemes pilsētā, kuras nosaukums sākas ar burtu "S". Taču sakarā ar valsts institūciju bezdarbību būvatļauja netika apturēta. Tiesvedības laikā dzīvojamā māja tika uzbūvēta, bet spriedumā tika nolemts, ka domei mēneša laikā ir jānovērš būvatļaujas izpildes radīto seku novēršana. Cilvēki jau mājā bija ievākušies. Sakiet, lūdzu, kādā veidā šo spriedumu varētu izpildīt?

Vēl viens piemērs. Kliedzoša nelikumība no Rīgas pilsētas būvvaldes puses redzama, iepazīstoties ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 27.novembra spriedumu. Pretēji teritorijas attīstības plānam būvvalde bija izdevusi būvatļauju, kas liecināja, ka savrupmāju rajonā būtiski ir pārkāpti apbūves intensitātes noteikumi un līdz ar to ir aizskartas kaimiņa īpašuma tiesības. Rajona arhitekte vienpersoniski nelikumīgi tika palielinājusi apbūves intensitāti no 40 uz 60 procentiem, un līdz ar to netika ievēroti attālumi un augstuma ierobežojumi. Bet Rīgas pašvaldība par savu taisnību cīnījās līdz Senātam.

Un tāpēc man ir jautājums visupirms Elksniņa kungam: kāpēc šajā jautājumā viedokļa maiņa ir par 180 grādiem? Vai jūs esat sapratuši savu kļūdīšanos? Vai arī šeit ir kādi citi, iespējams, svarīgāki iemesli? Un es esmu gandarīta, ka atbildīgā komisija, tomēr ievērojot arī manu priekšlikumu, ir mēģinājusi atrast zināmu kompromisu, piedāvājot 9.priekšlikumu. Līdz ar to, ja mēs atbalstīsim šo Elksniņa kunga priekšlikumu, tad tas kritīs ārā no komisijas atbalstītā priekšlikuma, kas, kā es jau teicu, zināmā mērā ir kompromiss.

Es aicinu vai nu neatbalstīt, vai atturēties no šā priekšlikuma atbalstīšanas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Godātais Elksniņa kungs! Te ir izskanējuši pārmetumi par to, ka, lūk, šie grozījumi ir kādu konkrētu būvnieku interesēs, lai atrisinātu kaut kādus konkrētus gadījumus. Man diemžēl nav juridiskās izglītības, Elksniņa kungs, (No zāles dep. I.Cvetkovas starpsaucieni.) bet, kā es sapratu, jums tā ir, un tāpēc, Elksniņa kungs, pasakiet man, lūdzu... Es gribu pievērst jūsu uzmanību atbildīgās komisijas 16. un 14.priekšlikumam.

16.priekšlikums: likums stājas spēkā 2013.gada 1.jūnijā.

14.priekšlikums: šā likuma 30.¹ panta grozījumos noteiktā kārtība, par ko jūs tikko runājāt, ir piemērojama būvatļaujām, kuras izsniegtas pēc 2013.gada 1.jūnija. Tad izskaidrojiet man, lūdzu, kā tas var būt, ka šie grozījumi varētu kaut ko mainīt attiecībā uz būvatļaujām, kuras jau bija izsniegtas, vai attiecībā uz tiem strīdiem, kuri jau notikuši pirms šā gada 1.jūnija? Un, ja jūs nevarēsiet to izskaidrot, tad man ir lūgums jums ņemt savus vārdus atpakaļ. Paldies. (No zāles dep. J.Reirs: "Pareizi!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Pirmkārt. Godājamie kolēģi, jautājums ir ļoti teorētisks, un saistībā ar to mēs arī iesniedzām tādu priekšlikumu, kāds tas ir, ņemot vērā gan Satversmes tiesas judikatūru, gan arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta praksi attiecībā uz šādu kategoriju lietu izskatīšanu. Tas ir viens.

Otrkārt. Valsts, sabiedrība, investori, būvnieki un visi pārējie cilvēki visā šajā peripetijā atrodas ļoti nenovērtētā stāvoklī, jo viņiem faktiski vieniem pašiem ir jācīnās gan pret Valsts būvinspekciju, gan pret investoriem, gan pret pieaicinātajiem advokātiem. Vēl vairāk! Saskaņā ar judikatūru, kura ir nostiprinājusies, šajā situācijā tiesa, piemēram, izvērtējot kāda būvnieka lūgumu, var atjaunot administratīvā akta darbību. Jautājums: kāpēc šāds slogs ir jāpārnes, jūsu skatījumā, uz privātpersonām? Mūsu skatījumā, tas nav samērīgs. Tas bija otrkārt.

Treškārt. Jūs laikam, Dombrovska kungs, tiešām... Man ļoti žēl, bet jūs neesat jurists, un jūs neesat bijis tiesas sēdēs, un jūs neesat bijis klāt tajās lietās, kad, no vienas puses, darbojas advokāti, bet, no otras puses, darbojas vienkārša privātpersona, kura tiešām ir uztraukta par to, ka blakus viņas dzīvesvietai, blakus viņas mājai top kaut kāda jaunceltne ar, kā jūs iepriekš publiski minējāt, neskaidriem investoriem.

Attiecībā uz to, ko jūs minējāt, un atsaucoties uz 14. un 16.priekšlikumu, kurš tiks izskatīts, man jums ir jāakcentē, ka 14.priekšlikumā ir norādīts, ka likums stāsies spēkā ar 2013.gada 1.jūniju, izņemot visu to, kas attiecas uz būves nodošanu ekspluatācijā. Un kādēļ šajos apstākļos, kad pēc mēneša mēs skatīsim jaunu Būvniecības likumu, jūs tagad mēģināt pieņemt šo? Argumentu tam, ka jūs nelobējat tās vai citas būvniecības kompānijas intereses, šajā situācijā nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Dombrovska kungs ko vēlas piebilst?

V.Dombrovskis (RP).

Nu te ir diezgan ievērojamas debates jau notikušas, un atbildīgajā komisijā šis Elksniņa kunga priekšlikums nebija atbalstīts. Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 41, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... (No SC frakcijas: "Balsot!") Deputāti tomēr lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 24, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Dombrovskis. 6. – deputātes Čepānes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 7. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No SC frakcijas: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 41, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 8. – deputātes Čepānes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt konkrēto priekšlikumu, neskatoties uz to, ka tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums un vairāki koalīciju pārstāvošie politiķi ir piedalījušies minētā priekšlikuma tapšanā.

Pirmām kārtām ir jāsāk ar to, ka minētā priekšlikuma 1.⁴ daļa pieprasa no personas pienākumu iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu vai pieteikumā par administratīvā akta pārsūdzēšanu pamatot administratīvā akta prettiesiskumu. Šāda veida pienākums izriet vispār no administratīvā procesa būtības attiecībā uz to iesniegumu, ko persona adresē iestādei vai tiesai apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas stadijā. Papildu procesuālā pienākuma uzlikšana attiecībā uz šāda veida institūtu, manā skatījumā, ir nesamērīga. Kāpēc? Tā ir sava veida tautoloģija, un būtības no tā nav nekādas. Pirmām kārtām man ir jāatgādina jums administratīvā procesa mērķis. Tas ir – privātpersonas interešu aizsardzība no valsts iespējamās patvaļas, bezdarbības, prettiesiskas rīcības, kuras rezultātā tiek pieņemts administratīvais akts. Pieprasot no personas papildu argumentāciju, papildu motivāciju šādu kategoriju lietās, mēs saskarsimies ar to situāciju, kura pašreiz, piemēram, ir Satversmes tiesā, kad virkne, vairāk nekā puse, privātpersonu pieteikumu attiecas uz kāda likuma panta neatbilstību Satversmei. Pieteikumi netiek pieņemti lietā, jo nav pietiekami motivēti, nav pietiekami skaidrs juridiskais pamatojums. Nu vai tad mēs no pieteicējiem prasīsim pieteikumus un iesniegumus attiecībā uz izsniegto būvatļauju apstrīdēšanu ar saturu tādā līmenī, lai varētu rakstīt doktora disertāciju? Kāda tam ir jēga attiecībā uz to? Administratīvā procesa mērķis – es vēlreiz atkārtoju! – ir aizsargāt šīs privātpersonas. Sākumā, kad likumprojekts tika apspriests, pat bija paredzēta personas konkrētu privātinterešu bezmaksas aizsardzība šāda veida procesos.

Otrais moments, godājamie kolēģi! Iepriekšējā – 1.priekšlikumā, kas arī ir manējais un kas ir daļēji atbalstīts, mēs lūdzām, ka, piemēram, individuāli... ka, saņemot būvatļauju un tās apstrīdēšanas, pārsūdzēšanas kārtību... saņemot šo būvatļauju, būvatļaujas saņēmējam attiecīgi ir jāinformē blakusesošo zemes gabalu īpašnieki par to, ka šāda būvatļauja ir izsniegta, un arī jāinformē, jāieliek atsauce par to, ka tā ir pārsūdzama. Komisijas sēdēs attiecībā uz minēto jautājumu parādījās vesels cirks, jo būvnieki norādīja, ka no viņiem tiks pieprasīts papildu finansējums, lai šajā paziņojumā ietvertu vienu teikumu. Nu, godājamie kolēģi, tad, ņemot vērā šo pozīciju, ko mēs iepriekšējā priekšlikumā arī iebalsojām, kontekstā ar 9.priekšlikumu, tad būvniekam, sniedzot informāciju privātpersonai par to, ka ir izsniegta šāda būvatļauja, ir jānorāda, kā mēs iepriekš to nobalsojām, ka šāda veida būvatļauja ir pārsūdzama. Līdz ar to informēšanas pienākums tagad būs noteikts. Tad saskaņā ar šo, tā teikt, kārtību būtu arī jānorāda, ka vienlaicīgi personai, ja viņa vēlas apstrīdēt un izmantot savas tiesības saistībā ar izsniegtās būvatļaujas pārvērtēšanu, ir arī tiesības lūgt, piemēram, būvatļaujas darbības apturēšanu.

Kāpēc šajā situācijā, piemēram, izsniedzot būvatļauju un darot personai zināmu informāciju par tās tiesībām uz pārsūdzību, vēl papildus, valstij nepildot izskaidrošanas pienākumu, neuzlikt par pienākumu būvniekam šai personai pateikt: ja tu, draugs mīļais, vēlies tiesāties ar mums un sūdzēties, tad, ja tu nevēlies, lai tā bedre uzreiz tiktu izrakta... tad, ja tu vēlies to apstrīdēt tiesā, tev ir tiesības, piemēram, arī lūgt vienlaicīgi apturēt šīs būvatļaujas darbību, jo sekas, piemēram, šo tiesību neizmantošanas rezultātā ir briesmīgas! Personas saskaņā ar šo piedāvāto regulējumu nākotnē šādu papildu lūgumu attiecībā uz būvatļaujas darbības apturēšanu iesniegt nevarēs. Un kāda tad ir jēga? Runājot par minēto priekšlikumu, tas acīmredzot ne cilvēkiem, ne sabiedrībai kopumā nav labvēlīgs. Ņemot vērā to, mēs kārtējo reizi gūstam apliecinājumu, ka tiek lobētas būvnieku intereses.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es noteikti gribu pievērst atbildīgās komisijas uzmanību tam, ka, ja šie grozījumi šodien tiks atbalstīti, tie ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē un jāiestrādā jaunajā Būvniecības likumā. Šeit ir salīdzinoši daudz arī trūkumu, un zināmā mērā var piekrist Elksniņa kunga teiktajam. Kādi ir trūkumi? Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, piemēram, izvirzīja priekšlikumu par īpatnēju kārtību – to attiecināt uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, taču ministrs, kuram būtu jārūpējas par vides vērtībām, ir sašaurinājis šo jēdzienu un attiecinājis šos papildnoteikumus tikai uz krasta kāpu aizsargjoslu.

Dombrovska kungs, tur ir liela atšķirība! Paskatieties Aizsargjoslu likuma 36.pantu un 6.pantu un jūs redzēsiet, kāda ir atšķirība! Šajā gadījumā nav pieļaujama tāda situācija arī aiz šiem 300 vai 150 metriem, kā pašlaik likumprojektā ir paredzēts.

Nākošais. Es piekrītu Elksniņa kungam, ka faktiski tā 1.⁴ daļa ir lieka, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 190.¹ pantu tiesnesis var atteikt pieteikuma izskatīšanu un atdot to atpakaļ pieteicējam, ja pieteikums ir acīm redzami nepamatots, acīm redzami noraidāms pēc būtības, acīm redzami nepieļaujams vai nesaprotams. Un nevajag šeit tiražēt viedokli, ka šodien tiesā var apstrīdēt būvatļauju jebkurš, kuram nepatīk buldozera krāsa, kuram nepatīk iespējamās būves plānotā krāsa un tamlīdzīgi! Tā tas nenotiek! Šādi nepamatoti pieteikumi, kuri atsaucas tikai uz Satversmi vai uz Orhūsas konvenciju, vispār netiek ierosināti.

Nākošais. Es gribētu lūgt jūs personīgi, Vjačeslav Dombrovska kungs, uzaicināt Augstākās tiesas senatorus klāt tajā brīdī, kad jūs skatāt šo lietas izskatīšanas procesuālo kārtību administratīvajās tiesās, jo šeit, manuprāt, pat ir lietota neprecīza terminoloģija. Jums bija jāpajautā, vai patiešām tiesneši tiks galā ar visu šo lietu. Starp citu, būvatļauja pati nevar ne atjaunoties, ne arī neatjaunoties. Tur arī jālieto ir dažāda... cita terminoloģija.

Un vēl es gribu aicināt kolēģus saprast, ka pie mums tagad tikai nesen parādījies tas, kas visā pasaulē ir ļoti izplatīts, – tā sauktās stratēģiskās sūdzības jeb stratēģiskie pieteikumi būvniecības lietās. Un mēs, likumdevēji, to neatpazīstam, dažkārt arī tiesas neatpazīst.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka, piemēram, ja kāda persona, kas nepiekrīt, kas uzskata, ka būvatļauja ir nelikumīga, ir vērsusies Administratīvajā tiesā, tad parasti attīstītājs vai būvuzņēmējs vēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā, ja viņš grib šādu stratēģisko sūdzību rakstīt saistībā ar zaudējumu piedziņu.

Ir bijuši gadījumi, ka... tas nozīmē, ka viņi faktiski šantažē šo pieteikuma iesniedzēju, lai tas atsauc šo savu pieteikumu.

Otra metode. Ir nepamatota vēršanās policijā, prokuratūrā. Tur nekā nav, bet... "Redziet, viņš man pieprasīja kukuli, un, ja ne, tad viņš, redziet, ies uz tiesu!" Beigās tās lietas izčākst, bet šeit ir interesanti radīt to oreolu: redziet, kādi tie "zaļie" visi ir kukuļņēmēji! (No zāles dep. A.Bērziņa starpsaucieni: "Ārprāts...") Katrā... arī "zaļo" vidū ir dažādi cilvēki, bet nevar apriori pateikt, ka visi tie, kas iesniedz, arī Vides aizsardzības klubs un visi pārējie, kas nodarbojas ar kaut kādu biznesu šajā jomā...

Nākošā stratēģija. Ir draudi, tīri fiziski draudi, – tiek zvanīts pa telefoniem un tamlīdzīgi. Tiek uzpirktas arī šīs personas, lai viņas nevēršas... Un šoreiz šā priekšlikuma sakarā es redzu, ka tiek izmantota vēl viena stratēģiska lieta, proti, vēršanās pie augstākām valsts amatpersonām, dezinformējot tās par attiecīgās būvatļaujas apstrīdēšanas tiesisko regulējumu.

Atsevišķiem advokātiem, kuri ir ieinteresēti, kuri ir nodibinājuši arī atsevišķas SIA... viņiem ir pieeja pie visaugstākajām amatpersonām, un viņi to ir darījuši, un līdz ar to visi likumdevēji, nezinot, kāds ir patiesais tiesiskais regulējums, ņem visu to par pilnu. No tā vajadzētu ļoti uzmanīties.

Un pašās beigās es gribētu tikai vienu lūgt komisijai un šīs atbildīgās komisijas priekšsēdētājam. Es aicinu arī Ekonomikas ministriju neatļauties to, ko nekad, neskatoties uz būvniecības bumu, savulaik neatļāvās tā sauktās oligarhu partijas, bet no jūsu puses ir bijuši mēģinājumi nostāties pilnīgi pret nevalstisko organizāciju viedokli un neievērot šo samērīgumu starp ekonomiskajām interesēm, vides interesēm, sociālajām un kultūras interesēm.

Es tiešām jums to novēlu. (No SC frakcijas: "Pareizi!")

Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Runā vienu, balso citu. Nevar saprast!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie kolēģi! Man ir trīs punkti. Varbūt neieejot nekādās garās debatēs par...

Pirmais. Ja regulējums likumdošanā nav saprātīgs, tad, protams, būs gan konflikts, gan visas tās nesmukās lietas. Es domāju, ka jums visiem ir zināma situācija ar kāpņu remontu pie Ministru kabineta ēkas. Ja mēs uzskatām, ka tas ir kaut kas normāls, nu tad... Piedodiet!

Otrais. Man tiešām nav juridiskās izglītības, bet ir ekonomista, un te, kolēģi, var, protams, diezgan šauri skatīties, teiksim, kaut kādā konkrētā juridiskā jomā, varbūt lielu daļu no dzīves tajā strādājot un no tā secinot, ka, lūk, mūsu dzīves virsmērķis ir nodrošināt maksimālas iespējas iedzīvotājiem bez maksas sūdzēties un apturēt jebkuru būvniecību. Bet tajā pašā laikā – varbūt tas nav kaut kādā veidā acīm redzams – ir noteikta loģiska ķēdīte, kolēģi, kur šo pašu iedzīvotāju gan nodarbināt (darba vietu esamība), gan viņu atalgojums tomēr ir atkarīgs no tā, kas notiek ekonomikā, arī tajā pašā būvniecības nozarē. Tātad tas būtu diezgan kļūdains un maldīgs uzskats, ka mums vajag maksimāli nodrošināt, teiksim, visu, kas ir... teiksim, maksimāli nodrošināt tiesības visu to apturēt un ka viss, kas ir būvniecības nozares interesēs, automātiski ir slikts. Šāds uzskats būtu diezgan maldīgs.

Bet mans trešais punkts, kolēģi, ir... man tomēr ir tiešām noteikti pārsteigums par deputāta Elksniņa pozīciju. Varbūt vislabāk to ilustrē tiešām balsojums par noteiktiem priekšlikumiem. Es atgādināšu tikai marta balsojumu, kad likumprojekta otrajā lasījumā bija balsojums par manu 5.priekšlikumu, kura būtība bija ieviest 30.¹ pantu, par kuru "Saskaņas Centra" frakcija, ieskaitot deputātu Elksniņu, nobalsoja "par". Taču šodien deputāts Elksniņš, kā mēs redzam, iesniedzis priekšlikumu (es citēju): "Izslēgt 30.¹ panta 1.² daļu." Tas ir, pēc būtības to pašu, par ko deputāts Elksniņš kopā ar visu savu frakciju ir nobalsojis otrajā frakcijā... piedodiet, otrajā lasījumā. Tad es nezinu, vai jums te ir kāds dvīnis, Elksniņa kungs, vai arī te ir kāds alter ego, vai varbūt jūs varat diskutēt pats ar sevi, kad vienā dienā ieņemat vienu pozīciju, bet otrā dienā – pavisam diametrāli citu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi. (No zāles: "Nevajag gari!"; dep. I.Zariņš: "Andrej, sadod!")

A.Elksniņš (SC).

Jā, Zatlera Reformu partija tiešām ir tāds īpatnējs sava veida veidojums. Mēs tikko šodien diskutējām par grozījumiem Autortiesību likumā, un tad, runājot, piemēram, par mūsu kolēģa Reskāja priekšlikumiem, konsekventi lielākā pozīcija bija tāda: ļoti labi priekšlikumi, la, la, la. Apstiprinām, šo to noraidām! Uz trešo lasījumu gan mēs kaut ko noprecizēsim, pamainīsim, un tad uz likumprojekta beigām būs tas galīgais variants, ko mēs attiecīgi arī pieņemsim. Kolēģi, Dombrovska kungs, mēs šodien skatām likumprojektu jau trešajā lasījumā! Kaut kas labs būtu beidzot arī jāpieņem. Bet man tiešām ļoti imponēja tas, ko arī Čepānes kundze teica. Un, ziniet, to, ko atļaujaties klaji jūs, nebija atļāvies ne Šlesers, ne arī Šķēle. Jūs atklāti lobējat, un jūs tikko to pats arī atzināt, – būvniekus. Tiešām tā ir ļoti īpatnēja situācija, kad laikam būs jāpasteidzina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ātrāk veicināt lobēšanas likuma pieņemšanu, lai tad jūs atklāti pateiktu, kādu uzņēmumu interesēs, kādēļ, par kādu vienu otru samaksu vai, piemēram, investīciju jūsu izkūpējušās politiskās kases iekšienē, jūs šādu likumprojektu virzāt. Parādiet, kuri investori ir tie jūsējie! Kuri? Norādiet, kādas konkrēti būves tagad ir nepieciešams nodot ekspluatācijā, lai jūs apmierinātu savu saimnieku intereses un šis likumprojekts beigās tiktu pieņemts. Par kādām Ministru kabineta kāpnēm jūs tagad gvelžat? (Dep. J.Klaužs aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Par kāpnēm. Dombrovska kungs minēja ārkārtēju gadījumu, ka, redziet, ir notikusi nacionāla līmeņa nelaime, kas liek paātrināt būvatļauju izskatīšanu un neapturēšanu, iespējams, tiesu, ja tā prasība ir iesniegta tiesā... piemēru par Ministru kabineta kāpnēm. Sakiet, Dombrovska kungs, vai tiesiskā un demokrātiskā valstī tā ir normāla situācija, ja personas... cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā mēs dēvējam invalīdus, nevar tikt iekšā Ministru kabinetā? Vai tā ir normāla situācija? Un šis piemērs, manuprāt, nav tas labākais, kuru jūs šeit minat.

Otra lieta. Es jau redzu, ka dažiem zālē nepatīk, ka es tik daudz par šīm lietām runāju, bet es tomēr gribētu teikt, jo šeit mēs nevaram būt tik ārkārtīgi liberāli šajā jomā, un mēs nevaram būvniecības jomā pārvērsties par trešās pasaules valsti, jo galu galā arī būvniecības jomā ir jānodrošina valsts ilgtspējīga attīstība.

Un ko jūs, kolēģi, saprotat ar ilgtspējīgu attīstību? Par ilgtspējīgu risinājumu mēs varam runāt tikai tad, ja tajā ir izdevies atrast saprātīgu veidu, kādā saimnieciskā attīstība var notikt, līdztekus saglabājot arī vidi un nepasliktinot dzīves vides kvalitāti. Ilgtspējīgas attīstības modelim atbilst tikai tāda attīstības politika, kas sabalansē nepieciešamību veicināt ekonomisko izaugsmi un uzlabot ikviena sabiedrības locekļa dzīves kvalitāti, kā arī nepieciešamību nosargāt šo vidi nākamajām paaudzēm.

Es aicinu atcerēties, ko nozīmē ilgtspējīga attīstība, gatavojot arī šo jauno likumprojektu trešajam lasījumam. Es aicinu domāt par samērīgumu, jo ir ienākuši priekšlikumi – vispār izslēgt pat sabiedrības informēšanu saistībā ar jaunu būvniecību un neizstrādāt īpašus Ministru kabineta noteikumus no Ekonomikas ministrijas puses... Es paskatījos... Manuprāt, šis likumprojekts, ja tas... Es pat neapskaužu Dombrovski... Kā viņš tiks...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Čepāne. Es tūlīt pateikšu pēdējo teikumu.

Es neapskaužu... Kā viņš varēs tikt galā ar visiem šiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti šajā jaunajā Būvniecības likuma projektā? Tas būs ārkārtīgi grūts darbs, un es novēlu viņam izdošanos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu būt korektiem debatēs un būt precīziem savā retorikā! Proti, iepriekšējam runātājam vairākkārt paspruka frāzes par to, ka šeit tiek lobēti būvnieki un ar ļoti negatīvu pieskaņu tiek pieminētas tieši būvnieku intereses. Es gribu jums teikt to, ka parasti visos šajos būvniecības projektos būvatļaujas saņēmēji ir objekta pasūtītāji, nekustamā īpašuma objektu attīstītāji, ļoti retos gadījumos būvnieks ir šis pats attīstītājs. Ļoti retos gadījumos! Būvnieku interesēs ir skaidras un pārredzamas līgumattiecības ar savu pasūtītāju, nodrošināta darba fronte un pēc iespējas mazāki riski attiecībā uz neparedzamajiem apstākļiem. Jebkurā gadījumā, vienalga, kādu lēmumu mēs šodien šeit pieņemsim, kādu regulējumu mēs izstrādāsim attiecībā uz sabiedrības interešu aizstāvību, būvniecības nozarē esošajiem uzņēmumiem, būvniekiem ir svarīgi saprast, kāds ir šis process, ar kuru viņiem ir jārēķinās, lai varētu visus šos riskus ierēķināt iekšā gan savā cenā, gan arī atrunāt savās līgumattiecībās ar šiem pasūtītājiem un attīstītājiem.

Es vēlreiz jūs aicinu būvniecības nozarē strādājošos uzņēmumus nenomelnot šajās mūsu debatēs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Tā kā man ir juridiskā izglītība, Elksniņa kungs, es ceru, ka es drīkstu runāt par šo jautājumu. Un līdz ar to, runājot par šo konkrēto priekšlikumu, es vēlētos atgriezties pie tā, ko jau komisijas vārdā teica ziņotājs. Šajā jautājumā ir atrasts līdzsvars. Jā, mums ir bijušas ļoti sāpīgas debates pirmajā lasījumā un otrajā lasījumā, un esmu vienisprātis, ka piedāvājumi no vienas puses un no otras puses ir bijuši ļoti radikāli un abi juridiski aizstāvami. Gan tie, kas iestājas tieši par vides aizsardzību, gan tie, kas iestājas tieši par vienas konkrētas uzņēmējdarbības formas paredzamu likumdošanas regulējumu. Šeit ir atrasts līdzsvars.

Un Elksniņa kunga teorētiskais apcerējums par to, ka nevajag Būvniecības likumā rakstīt kaut ko, kas jau ir Administratīvā procesa likumā vai kā citādi pēc būtības tik daudz neattiecas uz šo konkrēto priekšlikumu... Tas ir tikai viens no šī priekšlikuma maziem, maziem detaļjautājumiem. Un šis priekšlikums pēc būtības tiešām ir samērojis, manā ieskatā, tās smagās debates, kas ir bijušas par šo jautājumu.

Runājot par manis pārstāvētās Reformu partijas ieinteresētību vai neieinteresētību šajā jautājumā, es ar gandarījumu varu teikt, ka es esmu priecīga, ka esmu partijā, kas... Es esmu gandarīta, ka es esmu partijā, kas nevis runā vienu, lai smuki izskatās, un dara otru, bet, ja reiz Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš ir valdības vadītājs, kurai mēs visi uzticamies, ir nācis ar rezolūcijām – vairākkārt –, tajā skaitā Ekonomikas ministrijai, par to, ka Būvniecības likuma regulējums ir jāsakārto, tad mēs kā koalīcijas partneri, saprotot šo problēmu un saprotot šīs problēmas nozīmīgumu arī ekonomiskās izaugsmes kontekstā, ne tikai skaistā, sapucētā, politiskā retorikas kontekstā attiecībā uz to, vai mēs smuki vai nesmuki spējam pamatot vienu vai otru jautājumu... tad es šeit nerunātu par oligarhu partijām, es šeit runātu par to, cik mēs esam profesionāli spējīgi kā likumdevēji sagatavot konkrētas problēmas risinājumu, jo problēma pastāv.

Runājot par Ministru kabineta kāpnēm, nezinu, vai tas ir labākais vai sliktākais piemērs, bet tas ir aktuāls piemērs, un jebkurā gadījumā pati Valsts kanceleja uzskata, ka tas ļoti būtiski apgrūtina viņu darbu. Un man kaut kādā ziņā nav pamata to apšaubīt, ja Ministru kabinetā ir iespēja iekļūt personai ar kustību traucējumiem – kas man ir ļoti svarīgi – un ka tas tiek nodrošināts pa vienām vai pa otrām kāpnēm. Man to tiešām ir grūti kā neprofesionālim izvērtēt, taču tas, ka likuma regulējumam, tam pašam Valsts kancelejas aparātam pasūtot šādu kāpņu remontu, ir jāspēj arī kaut kādā ziņā balstīties tajā, ka saprātīgā termiņā remonts tiks pabeigts, ka to varēs nodot un ka Ministru kabinetā varēs iekļūt visi – arī tas, manuprāt, ir tikai normāli, ko mēs likumdošanas procesā šeit sakārtojam. Tā ka es gribētu tiešām atgriezties vēlreiz pie šī konkrētā priekšlikuma, jo debates par šo priekšlikumu nebūt vairs nebija par šo priekšlikumu. Un aicinu atbalstīt komisijā... tiešām līdzsvarā rast priekšlikumu pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams? Laikam jau vairs ne.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 29, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

10. ... nākamais ir 10.priekšlikums.

V.Dombrovskis. Jā, kolēģi, 10. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 12. – VARAM priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 27, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Dombrovskis. Nu tā jau ir lobēšana, vai ne?

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu pēdējā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 1, atturas – 31. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātais likumprojekts "Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām".

Likumprojekta mērķis ir skaidrs – atjaunot vēsturisko taisnīgumu un atjaunot to personu godu un cieņu, kuras padomju okupācijas laikā par pretpadomju uzskatiem tika ievietotas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs.

Komisija ir saņēmusi Finanšu ministrijas atzinumu. Līdz ar to ar gandarījumu varu teikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai bija iespēja šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, un komisija lēma par likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē. Vienlaikus diskusijas par likumprojektu komisijas izveidotajā darba grupā ir virzījušās uz priekšu, un paldies deputātiem par konstruktīvo kritiku, kas izskanējusi arī Saeimas debatēs un arī komisijas izveidotās darba grupas darbā.

Tā ka komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Mūrniece. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 25.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Daina Kazāka.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.614/Lp11. Šis likumprojekts ir ļoti būtisks, jo tas runā par bērnu aizsardzību vardarbības gadījumos.

Bet nu pastāstīšu nedaudz vairāk par šo likumprojektu, kas ir viena sastāvdaļa lielai, pret vardarbību vērstai likumdošanas paketei. Un tāpēc pastāstīšu nedaudz izvērstāk.

Saskaņā ar jauno Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu tās dalībvalstīm ir pienākums paredzēt apdraudētajām personām iespēju pēc savas iniciatīvas civilās tiesvedības ietvaros prasīt pārtraukt vardarbību vai vajāšanu.

Jāatzīmē, ka arī Latvija savā plānošanas dokumentā "Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam" vardarbības apkarošanu izvirzījusi par vienu no prioritātēm un teikusi: "Vardarbība ģimenē ir viena no nopietnākajām problēmām, kas apdraud ģimeņu stabilitāti un labklājību. Vardarbība ģimenē būtiski ietekmē gan atsevišķus indivīdus, gan sabiedrību kopumā, tā atstāj negatīvas sekas arī uz tautsaimniecību." Un šeit primāri ir jārunā par to, ka Eiropas Savienības pamattiesības, kā arī Latvijas Satversme nodrošina cilvēkam fizisko un psiholoģisko integritāti, un par to, ka cilvēkam ir indivīda pamattiesības, un šajā sakarā mēs arī virzām šo likumprojektu.

Konkrēti par terminu "vardarbība ģimenē". Jāsaka, kā ir. Līdz šim mums sabiedrībā ir valdījis stereotips, ka tā ir iekšēja – ģimenes lieta, savukārt šobrīd mēs gribam to izvērst plašāk un tomēr runāt, ka tā ir arī gan sabiedrības atbildība, gan arī valsts atbildība – novērst šādu vardarbību.

Tātad par vardarbību ģimenē mēs uzskatām fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas un ekonomiskas vardarbības aktus, kas notiek ģimenē vai mājās, starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai partneriem, neatkarīgi no tā, vai vardarbības izdarītājs dzīvo vai ir dzīvojis vienā dzīvesvietā ar vardarbības upuri. Tomēr jēdziena "vardarbība" saturs ir plašāks, un jāsecina, ka vardarbība plašākā nozīmē apzīmē visus fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas un ekonomiskas vardarbības aktus, kas notiek starp personām, neatkarīgi no tā, vai starp šīm personām pastāv ģimenes attiecības, laulāto reģistrētu attiecību sakarā. Šeit ir jāmin arī sociālantropoloģes Aivitas Putniņas pētījumi 2011.gadā par iedzīvotāju reproduktīvās veselības pētījumu 2003.–2011.gadā, kur parādīts, ka, analizējot aptaujas datus, no fiziskas vardarbības pēdējo piecu gadu laikā cietušo respondentu īpatsvars Latvijā ir šāds: gandrīz 30 procenti sieviešu un gandrīz 33 procenti vīriešu. Līdz ar to mēs šeit īstenībā vēršamies ar aicinājumu neskatīt šo jautājumu tikai par vardarbību attiecībā uz sievietēm un bērniem.

Bet šeit ir konkrēti... tālāk jau likumprojektā mēs runājam par to, ka pēc Eiropas iniciatīvas divu gadu garumā Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, tiesneši, advokāti, akadēmiskie mācībspēki, Rīgas bāriņtiesa, biedrība "Resursu centrs sievietēm "Marta"", biedrība "Latvijas Bērnu forums", Latvijas Klīnisko psihologu asociācija un biedrība "Skalbes" divus gadus ir strādājuši, lai izstrādātu šo likumprojektu. Un mēs ar gandarījumu atzīstam, ka esam Saeimā saņēmuši likumprojektu paketi, kas attiecas gan uz grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, gan uz grozījumiem Civilprocesa likumā, gan uz procesiem Bāriņtiesu likumā un likumā "Par policiju". Tādā ceļā mēs veidosim vienotu mehānismu, lai personas personiskās attiecības, tiesības un personiskās tiesības... tiesības uz brīvību, tiesības uz dzīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, mājas dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību būtu iespējams aizsargāt arī ar pagaidu civilprocesuālajiem līdzekļiem, ar personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem, kā tas paredzēts daudzās Eiropas un arī citās pasaules valstīs.

Likumprojekts paredz, ka, ja policija izsaukuma laikā uz mājokli konstatē... ja tā konstatē emocionālas vai fiziskas vardarbības pret bērnu risku un ja policija pieņem lēmumu par nošķiršanu, lai sagādātu bērnam vai citai personai, kas dzīvo kopā ar bērnu... tad policijai ir pienākums informēt arī bāriņtiesu par bērna atrašanās vietu un par policijas lēmuma par nošķiršanu pieņemšanu. Šāds bāriņtiesas informēšanas pienākums policijai uzlikts ar mērķi, lai bāriņtiesa, ņemot vērā no policijas saņemto informāciju, varētu veikt nepieciešamās darbības un izvērtējumu, tā pasargājot bērnus no fiziskas, emocionālas un jebkura cita veida vardarbības. Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Dep. V.Agešins: "Kāpēc neklausās neviens?")

Likumprojekta regulējums attiecināms uz jebkuru bērnu, kas cieš no jebkāda veida vardarbības un vajāšanas... Lūdzu klusumu! Es atvainojos! Burtiski vēl nedaudz...

Veselības ministrijas un Pasaules Veselības organizācijas pētījumā par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi 2011.gadā secinājums: 31,5 procenti respondentu bērnībā cietuši no emocionālas vardarbības no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieaugušā ģimenes locekļa. Tādējādi uzskatām, ka šī ir diezgan liela aktualitāte.

Tātad ar šo likumprojektu kopumā mēs veicināsim personas personisko tiesību kā vērtības nostiprināšanu sabiedrībā kopumā.

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu arī kolēģus Saeimā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA ironiski aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai jūs arī taisāties debatēt? Kazākas kundze, jūs esat pieteikusies arī debatēt. Jā. Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Man bija tas prieks diezgan plaši izklāstīt šīs juridiskās paketes būtību un nozīmību Latvijas sabiedrības turpmākajā tiesību jomā un izpratnē par vardarbību. Savukārt šeit es gribētu akcentēt, ka, pēc OECD terminoloģijas, par vardarbību ģimenē un mājsaimniecībā uzskatāma ne tikai vardarbība starp ģimenes locekļiem. Tā īstenībā ir mazliet detalizētāk izklāstīta, ka tā var notikt gan starp partneriem, vecākiem pret bērniem, bērniem pret bērniem, kā arī bērniem pret vecākiem vai pieaugušajiem bērniem pret viņu vecākiem. Līdz ar to īstenībā šeit būtu diezgan plaši jāpaskatās, kādas sabiedrības daļas... (Zālē aug troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, pārtrauciet sarunāties!

D.Kazāka ...iesaistītas. Un bez tā, ka ir vardarbība tās nosauktajās formās, ir jārunā arī par nolaidību tādos gadījumos, kad ir personas rīcība vai nerīkošanās gadījumos, kad ir citai personai nodarīti... ir nopietni un nenovēršami draudi saistībā ar vardarbību. (No SC frakcijas: "Balsot!")

Vēl viens aspekts, kas būtu diezgan svarīgs un šajā kontekstā pieminams, ir tas, ka valstij būtu jāveido informatīvā kampaņa, lai šo problemātiku paceltu un arī skaidrotu sabiedrībai. Būtu nepieciešamas arī policijas apmācības. Un liels paldies par iepriekšējā budžetā ietverto summu par policijas apmācību. Taču tikpat svarīgi... ļoti svarīgi būtu runāt arī par to, ka būtu... Teiksim, Igaunijā šāds likums ir spēkā jau trīs gadus, bet pēc viņu pieredzes... ir minēts, ka ir nepieciešama ļoti plaša institūciju sadarbība, lai informētu cietušos par šādām iespējām un palīdzētu cietušajiem īstenot savas tiesības. Un svarīgi arī nodrošināt cietušo personu privāto datu neaizskaramību.

Lūdzu balsot un atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Kazāka. 2.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Mēs izskatām dokumentu Nr.1998.

Lietas būtība ir tāda: šis likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvu par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi.

Komisija izskatīja. Te ir šie tehniskie labojumi. Tātad mans aicinājums – atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Buiķis. Komisijas priekšlikums ir 26.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26.aprīlis. Paldies.

A.Buiķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Lāčplēsis.

J.Lāčplēsis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām". Minētie noteikumi nepieciešami tehnisku iemeslu dēļ, jo divas nedzirdīgo biedrības... kapitālsabiedrības reorganizācijas ceļā ir pārveidotas par vienu. Līdz ar to no nodokļu atlaižu saraksta ir jāizslēdz likvidētās un jāieslēdz jaunizveidotā.

Komisija lūdz atbalstīt grozījumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Lāčplēsis. 24.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 24.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā", otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! 1. – Latvijas Republikas iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. – arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 8. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Tie ir visi astoņi priekšlikumi. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 2.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem". Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti, un es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Poriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –23.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 23.aprīlis. Paldies.

V.Poriņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumiem", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Arī šim likumprojektam "Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumiem" uz otro lasījumu priekšlikumi iesniegti nav. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumiem" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Poriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –23.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 23.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Sveicināti vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.1091. Likumprojekts "Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā" ir saistīts ar terminoloģijas maiņu un ir sagatavots, lai precīzāk izteiktu Civillikumā ietverto būtību attiecībā uz civiliem ekspertiem, kuri gājuši bojā starptautiskajās misijās, un viņu mantiniekiem. Šajā grozījumā mēs aizvietojam vārdus "neatraidāmais mantinieks" ar vārdiem "neatņemamais daļas tiesīgais". Tas tiek darīts, lai vienkāršotu procesu tiem piederīgajiem, kuriem pienākas kompensācijas izmaksas.

Komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Es aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30.aprīlis.

Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā mūsu darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA "Ominasis Latvia" reģ. Nr.40003417017 maksātnespēju".

Iesniedzēju vārdā – deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (VL–TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze un visa tiesiskuma koalīcija, kas šodien ir tādas izšķiršanās priekšā, kā tad mēs tālāk pierādīsim mūsu Latvijas sabiedrībai to, cik tiesiski mēs esam... ne vien to, kā tas uz papīra rakstīts mūsu valdības deklarācijā, bet arī to, kā tas varētu izpausties reālajos darbos! Šis ir tāds izšķiršanās moments.

Pirmkārt, par to, vai valsts var kaut ko darīt konkrēti vienas no mūsu lielākajām kultūrvēsturiskajām vērtībām – Ķemeru sanatorijas – atsavināšanas jeb atpakaļ ņemšanas jautājumā. Šis jautājums ir fundamentāli svarīgs, jo šis objekts pieder valstij gan morāli, gan arī īstenībā pēc tā, ko norāda Valsts kontrole, – ka privatizācijas noteikumi nav izpildīti.

Un otrs, vēl fundamentālāks jautājums ir par to, kādā veidā mēs, visas partijas, spēsim nojaukt savu partiju robežu, šoreiz pārkāpt pāri savai priekšvēlēšanu kampaņai un runāt par to, kas tad šobrīd raujas pie varas Latvijā. Vai tas ir "Saskaņas Centrs" vai Zaļo un Zemnieku savienība, vai VIENOTĪBA, vai Reformu partija, vai Nacionālā apvienība – tas viss ir pilnīgi pakārtoti. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Taisnība!") Sabiedrībai ir jāsaprot, ka jau kādu labu laiku katrai partijai ir sava veida sponsori un sava veida ietekmes spēki, kas tur lielāko daļu partiju biedru nezināšanā par to, kas reāli notiek valstī, un šis ir viens no ļoti globāliem aspektiem, kas mums jārisina. Šeit mēs saskaramies konkrēti ar maksātnespējas administratora patvaļu, un šī patvaļa ir jāierobežo, jo juristiem ir jāstrādā ar vienādu tiesiskuma izpratni, tiem nav vis jābūt kādai atsevišķai privileģētai, pašu ieceltai nacionālās buržuāzijas kastai, kurai no nacionālās buržuāzijas nav ne smakas.

Tāpat Lemberga kungs kādreiz paziņoja, ka viņš arī ir nacionālās buržuāzijas pārstāvis, bet... Nu, es tā pie sevis vienmēr esmu domājis, ka nacionālās buržuāzijas pārstāvji mums rodas tikai tagad, šobrīd, – tādi kā Madara Cosmetics, tādi kā Lauris Liberts ar savām bērzu sulām, tie, kuriem mums tiešām ir jāpalīdz, un tie, kuri no nulles ir sākuši un uzbūvējuši savu biznesu, kļūst bagāti un ir derīgi mūsu valsts nākotnei un mūsu prestižam arī mūsu Rietumu partneru acīs.

Šis prestižs tiek grauts, un mums jādomā, kādas tam var būt sekas. Ja mēs turpināsim šādi uzvesties, tad mēs būsim nevis... tad mēs varam nebūt nedz tiesiskuma, nedz drošības, nedz kāda cita koalīcija, bet varam būt Latvijas valsts sagraušanas koalīcija. (No zāles dep. I.Zariņš: "Pareizi! Pareizi!") Un šeit arī "Saskaņas Centru" aicināšu ļoti nopietni respektēt tos centienus, vismaz no manas puses... Ja es būšu šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā, tad strādāsim tā, lai šī nekļūtu par kārtējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurai nav nekāda rezultāta!

Un arī aicinu Nacionālo apvienību šajā situācijā atbalstīt šo iniciatīvu un darīt visu, lai Ķemeru sanatorija nokļūtu atpakaļ valsts īpašumā. (No zāles dep. J.Urbanovičs un dep. I.Zariņš aplaudē: "Pareizi! Pareizi!")

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Ā... nē, uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

(No zāles dep. A.Klementjevs: "Ko tu domā par buržuāziju?")

Labdien, cienījamie kolēģi! Mans parlamentārieša mūžs nav garš, bet tajā ir jau bijis tāds posms, ar kuru es vismazāk lepojos, tas ir, ar piedalīšanos tādā pašā izmeklēšanas komisijā saistībā ar "Latvijas Krājbanku". Un tieši tāpēc es gribu saistībā ar šo komisiju, ja tāda tiks izveidota, sākt nevis ar Ķemeru pētīšanu – lai gan arī tas, protams, ir ļoti aktuāli un jādara ātri –, bet domāt arī par to, lai varētu mainīt nolikumu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt šāda Izmeklēšanas komisija. Neapšaubāmi, ka arī šajā izmeklēšanā būs dokumenti ar atzīmēm "konfidenciāls" vai "slepens", un tieši tā mums gāja arī saistībā ar "Latvijas Krājbanku", kad nāca cilvēki, kuri vienkārši skatījās mums acīs un teica: "Ziniet, es vairs tur nestrādāju! Man vairs nav pieejas valsts noslēpumam, un es jums neko neteikšu." Pie visa tā šajā izmeklēšanas komisijā bija trīs amatpersonas, protams, no koalīcijas, bija konsultants, un es tā rēķinu, ka tajā laikā, kamēr mēs strādājām, mēs vienkārši "noēdām" apmēram sešus tūkstošus valsts naudas, un jēgas nebija nekādas. Un tad, kad mēs beidzot nonācām pie kaut kāda kopēja rezumē, tad atlika vienam komisijas loceklim šo ziņojumu neparakstīt, un kas tad zina, kas tur īsti ir noticis. Tā arī neviens neko nezina. Ziņojums nav šeit no tribīnes lasīts, un jēgas nav nekādas.

Tā ka man ir zināmas bažas, ka, ja tanī izmeklēšanas komisijā būs vienas partijas intereses un būs citas partijas intereses, tad tieši tāpat arī tas beigsies, ka viens neparakstīs, un, kā teikt, visi gali būs ūdenī. Tā ka padomājiet par to, pirms dibināt šo komisiju. Jo man liekas, ka "Latvijas Krājbankas" situācijā, kur ir runa par simtiem miljonu, šeit tā vērtība varbūt ir četri miljoni, tāpēc koalīcija tomēr var saņemties un atrisināt to ministru līmenī. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atbalstot šādas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, gribu atgādināt, ka šī problēma ir samilzusi un ka tur notiekošais, kad viens notikums seko otram, ir zināmā mērā piesaistījis lielas daļas Latvijas sabiedrības uzmanību.

Pieprasījumu komisija tai veltīja četras – četras! – savas sēdes dažādos laikos, apsvēra dažādus pagriezienus šī arhitektūras un vēstures pieminekļa liktenī. Es domāju, ka, runājot par to, ka pieprasījumu... ka izmeklēšanas komisijas ir neefektīvas un velti tērē naudu... ka šeit šī situācija ir drusku citāda. Protams, jānoskaidro, kā tas viss ir tapis.

Bet otrais. Arī ļoti, ļoti cītīgi un vērīgi jāvēro, kas notiek šodien. Jo diemžēl... diemžēl daudzos mūsu politiķos gan Jūrmalā, gan šeit – parlamentā ir šaubas par likumību saistībā ar to, kas tur notiek... par iespējamām shēmām, par iespējamām paralēlēm ar jau zināmo bijušo SIA Palink maksātnespējas gadījumu, par visu to, kas draud, ja šo vēstures pieminekli un bijušo sanatoriju izpārdos pa daļām, kas neļaus nekad vairs vēsturē atgriezties pie tā, kas šī sanatorija ir bijusi.

Nu, protams, nākamā plašākā nozīme šai komisijai būtu dot zināmas rekomendācijas kūrortu nozares atjaunošanai Latvijā – tās nozares atjaunošanai, kura Latvijā neapdomīgi ir sagrauta, bet kura tika saglabāta Lietuvā, kur pašreiz ir četras kūrortpilsētas un četri vietējās nozīmes kūrorti. Mēs ar grūtībām soli pa solim sākam no gruvešiem to atjaunot.

Šeit šī izmeklēšanas komisijas pieredze tad arī dos varbūt šo starta šāvienu un mums izdosies atgriezties pie diskusijām par to valdībā: kāds tad šeit būtu valdības ieguldījums, vai valdība var materiāli piedalīties kūrortu nozares attīstīšanā, to skaitā Ķemeru viesnīcu izbūvē Latvijā, jo tas ir nepieciešams. Nevienā valstī kūrortu nozare viena pati attīstīties nevar strauji, tās attīstība ir lēna, atmaksājas diezgan ilgā laika posmā, un visās valstīs šai nozarei ir valsts atbalsts un pēc tam, kad tās iestājušās Eiropas Savienībā, arī Eiropas Savienības fondu atbalsts.

Tā ka šeit ir vairāki virzieni, šeit ir nepieciešamība ikdienā strādāt un vērot, kas notiek, un es domāju, ka šādas izmeklēšanas komisijas izveidošana un šāds darbs ir pilnīgi pamatots.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Seržanta kungu es gribu informēt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas tiek veidotas saskaņā ar Satversmes 26.pantu: ja viena trešdaļa deputātu to pieprasa, tad parlamentam nav tiesību šādu lūgumu noraidīt. Tā ka mēs, protams, tad... Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA "Ominasis Latvia" reģ.Nr.40003417017 maksātnespēju"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret – nav, atturas – 1. Tātad parlamentārās izmeklēšanas komisija ir izveidota. Saskaņā ar likumu, kas regulē parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbību, tūlīt pēc šīs sēdes tiek sasaukta Frakciju padome, kura lems par to, kāda ir pārstāvība šajā komisijā, un noteiks termiņu, cik ilgā laikā ir izvirzāmi pārstāvji, un, visdrīzāk, nākamajā sēdē mēs jau apstiprināsim šīs komisijas faktisko sastāvu, vārdisko sastāvu, un komisija varēs uzsākt savu darbību.

Paldies.

Nākamais un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par lēmuma, ar kuru likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" (Nr.619/Lp11) atzīts par steidzamu, atcelšanu". (No SC frakcijas: "Balsojam!")

Uzsākam debates. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs apzināties, ka Latvija ir nacionāla un eiropeiska valsts, kopš 2004.gada – arī Eiropas Savienības dalībvalsts. Latvijas eiroparlamentārieši ir daudz darījuši, lai Eiropā veidotu līdzīgāku mūsu nesenās vēstures izpratni. Diskusija par totalitārajiem režīmiem ir notikusi Eiropas Parlamentā, un ir radusies izpratne, ka ir bijuši divi noziedzīgi režīmi – gan totalitārais komunisms, gan nacistiskās Vācijas režīms.

Es uzskatu, ka šie grozījumi ir jāatzīst par steidzamiem, un aicinu balsot par steidzamību. Tomēr iepriekšējam runātājam, kurš iebilda pret steidzamību, man ir jautājums, un vēlos, lai teiktais tiktu argumentēti pamatots. Kādas starptautiskās normas varētu tikt pārkāptas, pieņemot šo likumprojektu (vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs normas jau ir nostiprinātas citā likumā un ir spēkā kopš 1997.gada)? Ar kādām starptautiskajām saistībām tas, iespējams, varētu būt pretrunā, un kādēļ nav bijuši nekādi iebildumi pret šīm normām visu šo laiku? Es ceru sagaidīt ļoti izvērstu, argumentētu un pamatotu atbildi. Manuprāt, šāda pamatojuma nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu! (Dep. I.Parādnieks un dep. I.Lībiņa-Egnere ir nokavējuši pieteikties debatēs.) Es piesitu mikrofonam, jūs aicināju no šīs tribīnes vairākkārt. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par lēmuma, ar kuru likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" (Nr.619/Lp11) atzīts par steidzamu, atcelšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 44, atturas – 1. Tātad lēmums pieņemts un likumprojektam steidzamība ir atcelta. Paldies.

Šis bija pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti deputātu reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinu jūs uz sēdi pulksten 12.45 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Rihards Eigims... nav, Valdis Liepiņš... ir, Ivans Ribakovs... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to Saeimas 18.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.