Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 7 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr.326
Rīgā 2014.gada 3.jūlijā (prot. Nr.36 53.§)
Par Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.‒2020.gadam
1. Apstiprināt Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).
2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ārlietu ministriju, Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Iekšlietu ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām, kas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu (turpmāk – atbildīgās institūcijas).
3. Noteikt, ka atbildīgās institūcijas pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus un pasākumus 2014. un 2015. gadā īsteno tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai 2016. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu 2016. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2016., 2017. un 2018. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
5. Ekonomikas ministrijai nodrošināt Eiropas Komisijas nosacījumu izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieguldījumiem starptautiski nozīmīgā kultūras un dabas mantojumā un ar to saistīto pakalpojumu ilgtspējīgā attīstībā un, ja nepieciešams, nodrošināt Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam aktualizēšanu un iesniegšanu izskatīšanai Ministru kabinetā.
6. Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:
6.1. līdz 2017. gada 31. maijam – pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu (par laikposmu no 2014. gada līdz 2016. gadam);
6.2. līdz 2019. gada 31. maijam – pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu (par laikposmu no 2017. gada līdz 2018. gadam);
6.3. līdz 2021. gada 1. maijam – pamatnostādņu īstenošanas gala novērtējumu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
(Ministru kabineta
2014.gada 3.jūlija
rīkojums Nr.326)
Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020.gadam
kopsavilkums
Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Pamatnostādņu izstrādē ņemti vērā konceptuālie virzieni, kas ietverti Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.–2015. gadam (apstiprināta Tūrisma attīstības aģentūrā 2010. gada 16. maijā), Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013. gada 17. jūnija rīkojumu Nr. 249 "Par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēm 2013.–2019. gadam") un Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam (apstiprināts Saeimā 2012. gada 20. decembrī).
Pamatnostādnēs analizēta esošā situācija tūrisma jomā Latvijā un pasaulē, identificēti ietekmējošie faktori un izaicinājumi, kā arī analizēts veiktais ieguldījums tūrisma jomā Latvijā. Raksturoti konkurētspējīgākie tūrisma veidi un izvērtēts, kuri no tiem spēj sniegt lielāko ieguldījumu pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai. Pamatnostādnēs ietverts arī reģionālais tūrisma novērtējums – izvērtēts esošais tūrisma piedāvājums un tā attīstības potenciāls Latvijas reģionos, kā arī noteiktas vajadzības konkurētspējīgāko tūrisma veidu attīstībai konkurētspējīgākajos reģionos.
1. Risināmā jautājuma būtība
Tūrisms Latvijā ir uzskatāms par vienu no valsts ekonomiskās attīstības iespējām un pakalpojumu nozares prioritātēm, jo ir nozīmīgs eksporta ienākumu avots, kas palielina valsts iekšzemes kopproduktu. 2012. gadā tūrisma pakalpojumi veidoja 580,5 milj. EUR jeb 16,5 % no kopējā pakalpojumu eksporta un 4,3 % no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Tūrisma nozarei ir liels multiplikatora efekts – tās izaugsme stimulē pieprasījumu pēc ēdināšanas, transporta, veselības aprūpes, izklaides un tirdzniecības pakalpojumiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes satelītkontu aprēķiniem tūrisma raksturīgo nozaru īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2010. gadā veidoja 5,3 %.
Esošajos globalizācijas un saasinātās konkurences apstākļos Latvijai nepieciešams identificēt savas konkurētspējīgās priekšrocības, lai attīstītu tūrisma produktus un teritorijas ar lielāku ilgtspējīgas attīstības potenciālu. Latvijas tūrisma nozare šobrīd saskaras ar problēmām, kas saistītas ar neatbilstošas kvalitātes tūrisma produktu piedāvājumu, izteiktu sezonalitāti un tās radītajām apgrozījuma svārstībām, kā arī vienotas attīstības vīzijas trūkumu.
Lai nodrošinātu turpmāko tūrisma nozares attīstību, publiskās aktivitātes tūrisma nozarē nepieciešams fokusēt uz tūrisma veidiem un teritorijām, kas veiksmīgi piesaista ceļotājus, mazina sezonalitātes efektu, kā arī nodrošina tūrisma produktu ienesīguma un eksporta pieaugumu.
2. Piedāvātais risinājums
Par vienu no nozares attīstības pamatuzdevumiem tiek izvirzīta tūrisma produktu attīstība un konkurētspējas nodrošināšana. Turpmāk tūrisma produktu attīstībai ir jābalstās uz septiņām pamatvērtībām – kvalitāte, ilgtspēja (t. sk. videi draudzīgo tehnoloģiju un pieeju ieviešana), individualizācija, augsta pievienotā vērtība, sadarbība, tūristu iesaiste/pieredzes gūšana un sadarbība konkurētspējas nodrošināšanai.
Par tūrisma attīstības politikas mērķi ir noteikta ilgtspējīga Latvijas tūrisma attīstība, veicinot tūrisma pakalpojumu konkurētspējas palielināšanos ārvalstu tirgos.
Tiek noteikti šādi galvenie rīcības virzieni:
1) veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu tūrisma produktu izstrādi ar augstāku pievienoto vērtību, t. sk. attīstot infrastruktūru, veicinot reģionālo tūrisma puduru veidošanos un Latvijas tūrisma produkta iekļaušanu kopējā Baltijas jūras reģiona valstu tūrisma piedāvājumā;
2) veicināt tūrisma produktu kvalitātes uzlabošanos, t. sk. nodrošinot labāku nozares tiesisko regulējumu un atbalstu gan tūrisma komersantiem, gan produktu patērētājiem;
3) nodrošināt Latvijas tūrisma piedāvājuma atpazīstamību mērķa tirgos, īpaši izmantojot mūsdienīgus saziņas līdzekļus.
Latvijai ir resursi un potenciāls ne tikai tradicionālo uz kultūras un dabas resursiem balstīto tūrisma produktu attīstībai, bet arī produktu attīstībai ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, MICE (kopīgs apzīmējums vairākiem darījumu tūrisma veidiem – no "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exhibitions") un veselības tūrisma attīstībai. Jāveicina abu minēto tūrisma produktu grupu attīstība ne tikai eksportam, bet arī iekšējam patēriņam – attīstīts vietējais tūrisms sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību kopumā, "sildot" tirgu, pozitīvi ietekmējot kvalitātes līmeni, turklāt vietējais tūrisms spēj konkurēt ar izejošo tūrismu, tādējādi samazinot naudas līdzekļu aizplūšanu no valsts.
Tiek noteikti šādi galvenie sasniedzamie politikas rezultāti:
1) ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaita pieaugums;
2) vidējās noslodzes (gultas vietu noslogojums) palielināšanās tūristu mītnēs ārpus vasaras sezonas (t.i., izņemot jūniju, jūliju un augustu);
3) viena ārvalstu vairākdienu ceļotāja diennakts vidējo izdevumu pieaugums;
4) ārvalstu vairākdienu ceļotāju kopējo izdevumu pieaugums gadā.
Tiek izvirzīti šādi rīcības virzieni un uzdevumi politikas mērķa sasniegšanai:
1) infrastruktūras attīstība tūrisma izaugsmei;
2) reģionālo tūrisma puduru veidošanas veicināšana;
3) Latvijas tūrisma produkta iekļaušana kopējā Baltijas tūrisma piedāvājumā;
4) kvalitātes attīstība;
5) atpazīstamības veicināšana.
3. Nepieciešamais finansējums un paredzētais finansējuma avots
Pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus un pasākumus 2014. un 2015. gadā atbildīgās institūcijas īsteno tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu izpildei plānots piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Kopējais Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums septiņiem gadiem indikatīvi veido 151,85 milj. euro (attiecīgi 21,7 milj. euro gadā). Pamatnostādņu ieviešanai 2016. gadā papildus nepieciešami valsts budžeta līdzekļi 100 000 euro apmērā, bet turpmākajos gados – 95 100 euro apmērā.
Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2016. gadā un turpmākajos gados tiks skatīts Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem valsts budžeta projekta un vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis