Saeimas sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 14.jūlija ārkārtas sesijas sēdi.

Tātad pirmā darba kārtības sadaļa – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ķīmisko vielu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana". Tātad tas nozīmē, ka mēs varam pāriet pie nākamā jautājuma tikai tad, kad esam pilnībā izskatījuši iepriekšējo jautājumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir saņemts piecu deputātu – Zaķa, Ašeradena, Viņķeles, Čigānes un Smiltēna – iesniegums ar lūgumu izsludināt pārtraukumu uz 15 minūtēm pēc minētā likumprojekta nodošanas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad pārtraukums līdz pulksten 10.15. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Aicinu tūlīt, pēc divām minūtēm, visus Ārlietu komisijas locekļus uz Ārlietu komisijas telpām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 10.15. Tātad turpinām 14.jūlija ārkārtas sesijas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu Nr.4101, un mums ir tas gods izskatīt pirmo – Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses.

Es gribētu paziņot: kā jūs zināt, mēs apskatām trīs nolīgumus šodien – nolīgumu ar Ukrainu, ar Moldovu un ar Gruziju. Un šajā brīdī Rumānija un Lietuva ir valstis, kas ir jau apstiprinājušas, jau ratificējušas šos nolīgumus. Mūsu cerība ir, ka Latvija šodien būs trešā.

Līdz ar to Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina to virzīt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Komisija lūdz...

O.Ē.Kalniņš. Jā, un komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, izskatot likumprojektu arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka šodien mēs skatām trīs šādus likumprojektus – par Eiropas Savienības un Ukrainas, Eiropas Savienības un Gruzijas un Eiropas Savienības un Moldovas asociācijas nolīguma ratifikāciju, es izmantošu iespēju, runājot par Ukrainu, nedaudz pieskarties arī abiem pārējiem likumprojektiem.

Es gribētu teikt, ka šodien ir ļoti būtiska un svarīga diena – Latvija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura izskata Saeimā un, ceru, šodien arī galīgajā lasījumā ratificēs Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas nolīgumu. Tas ir būtiski trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Ar šo soli tieši šodien mēs skaidri apliecinām Latvijas solidaritāti ar Ukrainu, īpaši pēdējo notikumu kontekstā, aizvadītās nedēļas kontekstā, kad mēs redzam, ka atkal ir notikusi Ukrainas suverenitātes pārkāpšana. Ir ziņas par to, ka Ukrainas teritoriju mēģināja šķērsot Krievijas Federācijas bruņutehnika, ir ziņas par to, ka notiek ļoti nopietnas kaujas arī Ukrainas austrumu apgabalos. Es uzskatu, ka tas ir absolūti nepieņemami. Latvija nosoda šāda veida agresiju, Krievijas Federācijas rīcību, un šādā veidā, ratificējot šodien Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas nolīgumu, mēs paužam gan skaidru politisku atbalstu Ukrainai, gan arī, protams, esam gatavi tālāk palīdzēt Ukrainas valstij tās politisko, ekonomisko un sociālo reformu ceļā.

Otrkārt. Mums tas ir svarīgi tāpēc, ka mēs, nākamā Eiropas Savienības prezidējošā valsts 2015.gada pirmajā pusgadā, esam skaidri definējuši Austrumu partnerību par vienu no savas prezidentūras prioritātēm. Sadarbība ar Ukrainu pamatā tiks koncentrēta uz to, lai ieviestu šo asociācijas nolīgumu. Tas nebūs viegls process. Domāju, ka būs jāveic diezgan daudz reformu pašā Ukrainā, lai Ukraina tuvotos Eiropas Savienības standartiem, bet, ja tāda ir Ukrainas tautas griba, tad mums tā ir jāatbalsta. Mēs arī koncentrēsimies uz to, lai līdz mūsu prezidentūrai tiktu arī būtiski liberalizēts vīzu režīms starp Eiropas Savienību un Ukrainu.

Tāpat gribētu atzīmēt to, ka šobrīd šis asociācijas nolīgums... atsevišķas tā daļas tiks piemērotas jau no 2014.gada 1.oktobra. Šis nolīgums palīdzēs gan Ukrainas reformu procesā, gan arī izveidos padziļināta un paplašināta politiskā dialoga starp Eiropas Savienību un Ukrainu ietvaru, kā arī ar laiku palīdzēs Ukrainas ekonomikai sasniegt Eiropas Savienības standartus un faktiski integrēties Eiropas Savienības tirgū. Un tas, patiesību sakot, ir arī izdevīgs Latvijas uzņēmējiem, tāpēc ka vesela rinda tarifu, vesela rinda tirdzniecības barjeru ar šo līgumu tiek noņemta.

Vēl pāris vārdu par Eiropas Savienības un Moldovas un Eiropas Savienības un Gruzijas asociācijas nolīgumiem. Šie nolīgumi pēc būtības ir analogi, šie nolīgumi tuvina šīs valstis Eiropas Savienībai. Šodien, ratificējot Eiropas Savienības un Moldovas un Eiropas Savienības un Gruzijas asociācijas nolīgumus, mēs atkal skaidri un nepārprotami paužam atbalstu šo valstu kursam uz Eiropas Savienību, šo valstu eirointegrācijas izvēlei. Tas nebūs viegli, tas būs garš ceļš, taču tas ir ceļa sākums, nevis ceļa beigas.

Īpaši būtiski mums ir arī paust atbalstu Moldovai, jo arī Moldova ir nonākusi šobrīd zināma spiediena ietekmē. Mēs jau dzirdam par to, ka tiks pārtraukts atsevišķu Moldovas preču... tiks pārtraukts Moldovas preču imports Krievijas Federācijā, līdz ar ko, domāju, arī šeit, tieši tāpat kā ar Ukrainu, jau provizoriska līguma piemērošana no 2014.gada 1.oktobra dos iespēju Moldovas ekonomikai, dos iespēju Gruzijas ekonomikai kopā ātrāk integrēties Eiropas Savienības kopējā tirdzniecības telpā.

Tāpēc aicinu atbalstīt gan šo, gan arī, ņemot vērā, ka drīzumā notiks arī divu pārējo likumprojektu izskatīšana pirmajā un arī otrajā lasījumā, attiecīgi ratificēt šos visus trīs nolīgumus starp Eiropas Savienību un Ukrainu, starp Eiropas Savienību un Moldovu un starp Eiropas Savienību un Gruziju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Ziņotājs lūdz atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā, ja deputātiem nav iebildumu. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām ar likumprojektu nodošanu komisijām un izskatīšanu.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Un ir atkal saņemts piecu deputātu iesniegums: deputāti Zaķis, Viņķele, Ašeradens, Čigāne un Smiltēns lūdz izsludināt pārtraukumu uz 15 minūtēm pēc asociācijas nolīguma ar Gruziju nodošanas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad, pirms mēs ejam pārtraukumā, vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Vēlreiz aicinu Ārlietu komisijas locekļus uz Ārlietu komisijas telpām pēc divām minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 10.40.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 10.40. Tātad turpinām Saeimas 14.jūlija ārkārtas sesijas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.4102. Šis ir asociācijas nolīgums ar Gruziju.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz, lai to pieņem steidzamības kārtā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas minūtes.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas... Un izskatīšana – pēc pārtraukuma?

O.Ē.Kalniņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad izskatīšana pēc pārtraukuma.

Un ir saņemts piecu deputātu – Zaķa, Viņķeles, Ašeradena, Čigānes un Smiltēna – lūgums izsludināt pārtraukumu uz 20 minūtēm pēc likumprojekta atbalstīšanas pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Urbanovičs: "10 minūtes! Ko viņi darīs pārējā laikā?!") Nē! Piecas minūtes ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un tad, lai komisija varētu sanākt un izskatīt, ir piecpadsmit... Viņi izskatīs likumprojektu pirms otrā lasījuma.

Deputātiem iebildumu nav.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Tātad turpinām 14.jūlija ārkārtas sesijas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Turpinām izskatīt dokumentu Nr.4102.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un sagatavoja vienu priekšlikumu: "Likums stājas spēkā 2014.gada 1.oktobrī. Līdz 2014.gada 1.oktobrim Ārlietu ministrija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē Nolīgumu latviešu valodā." Ārlietu komisija to iesniedza un apstiprināja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Tātad lūgums atbalstīt otrajā lasījumā?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Tātad aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām izskatīt sadaļu – "Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana".

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Un atkal pieci deputāti – Zaķis, Ašeradens, Čigāne, Viņķele un Smiltēns – lūdz izsludināt pārtraukumu uz 15 minūtēm, lai likumprojektu varētu izskatīt pirmajā lasījumā. Tātad deputāti neiebilst. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ir pulksten 11.15! Tātad turpinām Saeimas 14.jūlija ārkārtas sesijas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.4103. Saeimas Ārlietu komisija izskatīja šo nolīgumu komisijas sēdē un aicina Saeimu to pieņemt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas minūtes. Un vēlreiz komisijas lūgums ir izsludināt pārtraukumu, lai varētu arī šo likumprojektu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas minūtes. Pieci deputāti un komisija atkal lūdz pārtraukumu uz 20 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad izskatīšana – pēc pārtraukuma.

Pārtraukums līdz pulksten 11.35.

O.Ē.Kalniņš. Paldies. Šis būs pēdējais pārtraukums.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.35. Tātad pārtraukums ir beidzies. Turpinām Saeimas 14.jūlija ārkārtas sesijas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Turpinām runāt par dokumentu Nr.4103 – par asociācijas nolīgumu ar Moldovu. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, pieņēma to pirmajā lasījumā un sagatavoja vienu priekšlikumu, kas ir saistīts ar to, ka likums stājas spēkā 2014.gada 1.oktobrī un ka Ārlietu ministrija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēs šo nolīgumu latviešu valodā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana pirmajā un otrajā lasījumā".

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Jā, labdien! Strādājam ar dokumentu Nr.4089, un tas ir par NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidi Latvijā.

Kā jau zināms, ir apmēram 18 šādi izcilības centri NATO valstīs. Igaunija pirms dažiem gadiem izveidoja izcilības centru par kiberdrošību, Lietuva ir izveidojusi līdzīgu centru par enerģētisko drošību, un Latvija ir uzņēmusies stratēģisko komunikāciju, kas ir jauna zinātne, kuras mērķis ir novērst konfliktus un risināt problēmas bez vardarbības.

Šāda zinātne tiek attīstīta vairākās pasaules valstīs, bet ar šā izcilības centra izveidošanu Latvija būs pētniecības centrs šajā lietā, un es domāju, ka Latvijai tas ir milzīgs sasniegums.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, iepazinās ar izcilības centra direktoru Jāni Kārkliņu un aicina Saeimu pieņemt šo likumprojektu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kurš ir dokuments Nr.4089, atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

O.Ē.Kalniņš. Jā. Tagad aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā un, ja nav iebildumu, tad arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs atbalstām arī otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies par atbalstu un pacietību!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo grozījumu ir izskatījusi otrajam lasījumam, un es komisijas vārdā nedaudz pastāstīšu par šī likumprojekta būtību.

Kā jau zināms, Saeima ir lēmusi, ka mēs neattiecināsim vēlētāju reģistru uz Saeimas vēlēšanām. Tātad Saeimas vēlēšanās mēs saglabāsim esošo kārtību, ka ikviens Latvijas pilsonis, kam ir derīga pilsoņa pase, varēs ierasties ikvienā iecirknī Latvijas teritorijā un arī ārvalstīs un nobalsot.

Diemžēl, saglabājot šo esošo kārtību, mēs nonācām pie tāda jautājuma, ka mums ir ļoti daudz cilvēku, Latvijas pilsoņu, to skaitā gados jaunu cilvēku, kuriem ir tikai tā sauktā elektroniskās identifikācijas karte jeb eID. Ja cilvēks ierodas vēlēšanu iecirknī ar pasi, tad to, ka šis pilsonis ir nobalsojis, atzīmē, iespiežot zīmodziņu pasē. Taču, ja mēs skatāmies uz šīm plastikāta elektroniskajām kartēm, tad redzam, ka šajās kartēs zīmodziņu iespiest nav iespējams, tāpēc kādu laiku mēs bijām situācijā... mēs bijām pārliecināti, ka varēs balsot tikai ar Latvijas Republikas pilsoņa pasi.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, mums šobrīd ir 30 tūkstoši cilvēku, kuriem ir tikai eID un kuri nav izņēmuši pasi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Iekšlietu ministrijas piedāvāto risinājumu par to, ka tiem cilvēkiem, kuri nav izņēmuši pasi, bet kuru rīcībā ir tikai elektroniskā identifikācijas karte, būs iespējams vērsties savā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā un izņemt tā sauktās vēlētāju apliecības, šādā veidā dodot iespēju šiem 30 tūkstošiem cilvēku nobalsot Saeimas vēlēšanās. Šobrīd, domājams, šī vēlētāja apliecība izskatīsies kā kombinācija starp šiem diviem variantiem: tā būs droša, atzīmēta ar ūdenszīmi, un to principā nebūs iespējams reproducēt, piemēram, mājās nokopējot uz krāsainā printera.

Tātad, ja cilvēks vērsīsies PMLP nodaļā, izņems šo vēlētāja apliecību, uz kuras būs arī šī te cilvēka personas kods, tad Latvijas Republikas pilsonis varēs ierasties jebkurā iecirknī un nobalsot ar savu eID.

Tas būtu par šī likumprojekta būtību. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šim likumprojektam izstrādāja vienu priekšlikumu, kas ir saistīts ar šī likuma grozījuma spēkā stāšanās brīdi, lai pēc iespējas ātrāk varētu sagatavoties jaunajai situācijai. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, tad es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Jā, cienījamie kolēģi! Arī likumprojekts "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" ir saistīts ar šīs pašas sistēmas iedibināšanu, lai dotu iespēju cilvēkiem, kam ir tikai eID kartes, nobalsot ar vēlētāju apliecībām. Es jau izstāstīju šo argumentāciju. Tomēr, diskutējot par konkrētajiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, komisija vienojās, ka es jums nedaudz pastāstīšu arī par apsvērumiem, pēc kuriem komisija vadījās, skatot priekšlikumus, kas tika iesniegti Saeimas vēlēšanu likumā, un tur bija krietni vairāk priekšlikumu nekā tikai viens... iepriekšējā likumā, kas ir saistīts ar šiem grozījumiem.

Tātad komisija izskatīja argumentāciju par to, ka šī jaunieviestā norma varētu būt diskriminējoša tiem cilvēkiem, kuri ir Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo Eiropas Savienībā un kuru rīcībā ir tikai eID karte, un kuriem nebūs iespējas atbraukt uz Latviju un izņemt šīs vēlētāju apliecības kādā no PMLP nodaļām.

Komisija apsvēra šos argumentus, tomēr komisija vienojās, ka daudz svarīgāk ir dot iespēju nobalsot 30 tūkstošiem cilvēku, kuru rīcībā ir eID kartes, – iespēju nobalsot, vēršoties PMLP nodaļā, nekā, teiksim, nodrošināt... principā vispār atteikties no šīs sistēmas vai meklēt vēl papildu veidu, kā nodrošināt iespēju tiem cilvēkiem, kuri ir ārzemēs un kuru rīcībā ir šīs eID kartes, tās saņemt ārzemēs.

Šobrīd tā situācija ir tāda, ka šādu pilsoņu, kuri atrodas Eiropas Savienības valstīs un kuru rīcībā ir tikai eID kartes, ir 641 persona, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde mums detalizēti izstāstīja, ka šādu karšu nosūtīšana uz ārzemēm būtu administratīvi dārga un sarežģīta. Uzklausot arī Saeimas Juridiskā biroja viedokli, komisija vienojās, ka šī norma ir uzskatāma par proporcionālu un ka sabiedrības kopējās intereses, dodot šiem 30 tūkstošiem pilsoņu iespēju nobalsot ar vēlētāju apliecībām, tomēr ir daudz svarīgākas un ka šī ierobežojošā norma, kas nedos iespēju 641 personai saņemt vēlētāju apliecības ārzemēs, ir pieļaujama.

Tas no komisijas puses būtu skaidrojums par šo iespējamo diskrimināciju, par cilvēkiem ārzemēs, kuru rīcībā ir tikai eID kartes. Un vienlaicīgi komisijas vārdā es arī gribētu paskaidrot, ka šo vēlētāju apliecību izgatavošana nebūs dārga – valsts budžetam katra vēlētāja apliecība maksās 16 eirocentus, un kopā valsts budžetam tas izmaksās 5 tūkstošus eiro. Un komisija ir vienojusies, ka tās ir samērīgas izmaksas, lai dotu šiem cilvēkiem iespēju nobalsot.

Komisija saņēma kopumā 24 priekšlikumus.

1. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti uzsāk debates.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es vēlos dot pavisam īsu ievadu un tad komentēt tieši 1.priekšlikumu.

Un es gribu minēt to, ka problēmu, kuru šodien cenšamies risināt, radīja Saeimas negatīvais balsojums 2013.gada 20.jūnijā par vēlētāju reģistra kārtības ieviešanu arī Saeimas vēlēšanās: to noraidīja.

Vēlos atgādināt, ka šo grozījumu atbalstīja 16 Reformu partijas frakcijas deputāti, kā arī Solvita Āboltiņa un Viktors Valainis. Manuprāt, viņiem par to vajadzētu izteikt atzinību. (Dep. J.Kursīte-Pakule aplaudē: "Bravo!")

Manis iesniegtajiem priekšlikumiem ir divi galvenie apsvērumi:

pirmkārt, novērst iespēju, ka Valsts prezidents atdotu likumu atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai vai ka 12.Saeimas vēlēšanas tiktu apstrīdētas Satversmes tiesā (un vēl nopietnāk – ja Satversmes tiesa to apstrīdēšanu apstiprinātu);

otrkārt, sagatavot priekšlikumus, kas atvieglotu darbu 12.Saeimai ieviest nepieciešamās maiņas, lai pašreizējā, maigi runājot, dīvainā situācija neatkārtotos.

Un, ticiet man, pāriešana uz vēlētāju reģistra kārtību Saeimas vēlēšanās ir nenovēršama!

Tagad par 1.priekšlikumu. Tas ir iesniegts tādēļ, lai veicinātu līdzdalību Saeimas vēlēšanās. Tas ir viss mans komentārs par 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Valda Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 53, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. V.Liepiņš mēģina ielikt savu reģistrācijas karti.)

Varbūt nevajag to mēģināt premjera vietā darīt?

Liepiņa kungs, jūs atradāt? Ir viss kārtībā? Mēs varam turpināt?

Lūdzu, turpiniet ar 2.priekšlikumu!

L.Čigāne. 2. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi līdzīgu apsvērumu dēļ, uzskatot, ka šie tehniskie labojumi, kas ir saistīti ar vēlētāju apliecībām, ir pamatojami šajā likumprojektā, bet plašāki labojumi, kas ierosina atgriezties pie diskusijas par vēlētāju reģistra ieviešanu Saeimas vēlēšanās, šobrīd nav vietā. Nav vietā un īstajā laikā! Tāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti... Uzsākam debates.

Valdis Liepiņš pirmo reizi runās par šo priekšlikumu. Ir kļūda reģistrācijā.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Es gribu teikt to, ka pašreizējais pants politiski nav neitrāls. Tas ir labvēlīgs "Saskaņas Centram", un varu sagaidīt, ka "Saskaņas Centra" deputāti manu priekšlikumu noraidīs. Bet būšu pārsteigts, ja deputāti, kuri balstās uz latviešu elektorātu, balsos kopā ar Saeimas... ar "Saskaņas Centru".

12.Saeimas vēlēšanās aptuveni 80 tūkstoši vēlētāju atradīsies ārvalstīs. Liela daļa no viņiem būs latvieši, kuri atstājuši savas dzīvesvietas Kurzemē, Latgalē, Vidzemē vai Zemgalē, bet kuriem būs tiesības balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem, nevis par sev pazīstamiem... par sava vēlēšanu apgabala kandidātiem. Liela daļa to nedarīs, respektīvi, vispār nebalsos. Līdz ar to latviešu elektorāta līdzdalība samazināsies. Situācija, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, saistībā ar lielo emigrāciju, kas notikusi pēdējos gados, ir krasi mainījusies. Agrāk ārzemēs bija tikai... varēja balsot tikai tie cilvēki, kuri bija Latvijas pilsoņi, kas bija devušies trimdā. Viņu skaits bija samērā mazs, tāpēc nebija pārāk lielas problēmas viņus iekļaut Rīgas vēlēšanu... dot viņiem tiesības balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem. Tagad situācija ir ļoti smagi mainījusies un diemžēl liels skaits latviešu vēlētāju vienkārši atteiksies balsot, un līdz ar to mēs samazināsim cilvēku līdzdalību Saeimas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Liepiņa kungam ir zināma statistika, kas dod iespēju runāt par to, ka, lūk, šie grozījumi, ko viņš piedāvā, nav izdevīgi "Saskaņas Centram". Bet es domāju, ka ne jau "Saskaņas Centrs" ir veicinājis šo cilvēku lielo noplūdi no Latvijas valsts. Tāpēc man liekas, ka tas ir tāds pārmērīgs pārmetums.

Runājot par lietas būtību. Daudz kas no tā, ko piedāvā Liepiņa kungs, ir ņemams vērā. Neapšaubāmi! Bet ir tikai jautājums par to, vai šis ir īstais laiks, lai būtiski grozītu Saeimas vēlēšanu likumu, ņemot vērā, ka līdz vēlēšanām ir atlikuši nepilni trīs mēneši. Tāpēc arī komisija nevis noraidīja šos priekšlikumus, jo tā ir tiešām laba viela pārdomām, bet tos neatbalstīja uz šo brīdi, spriežot par to, ka, lūk, ir nepieciešams jauns Saeimas vēlēšanu likums, bet tas jau ir 12.Saeimas kompetences jautājums.

Komisijas vārdā, arī savā vārdā aicinu izvairīties no demagoģijas un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Valda Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 51, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 3. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 4. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 4. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikumu.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Es faktiski biju pieteicies runāt – vai cerēju, ka esmu pieteicies runāt, – par 3.priekšlikumu, un es ceru, ka man dos iespēju par to izteikties.

Sēdes vadītāja. Liepiņa kungs, nē, es jums nedošu iespēju, tāpēc ka jums ir iespēja ar zaļajām lapiņām jau iepriekš pieteikties par visiem priekšlikumiem pēc kārtas runāt! Un es speciāli ieturu pauzi, lai dotu jums iespēju pieteikties. Jūs esat tāds pats sēdes dalībnieks kā ikviens cits.

Tātad lūdzu – par 4.priekšlikumu!

V.Liepiņš. Par 4.priekšlikumu man komentāru nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Valda Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 62, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 5. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Komisija neatbalstīja. Komisija gari diskutēja par to un lēma, ka tas jau ir otrreiz iesniegts līdzīgs priekšlikums un ka tas nav lietderīgs un nav atbalstāms. Tāds bija komisijas lēmums.

Sēdes vadītāja. Deputāti... uzsāk debates.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Tā. Šis ir pavisam vienkāršs priekšlikums, un to noteikti vajadzētu atbalstīt, jo... Kā piemēru varu minēt to, ka iecirknī, kurā es balsoju Eiropas Parlamenta vēlēšanās... es jums varu skaidri un gaiši pateikt, ka ar līdzīgu likuma panta tekstu, kāds ir tagad Saeimas vēlēšanu likumā, nebija nodrošināta aizklāta balsošana. Tāpēc es esmu šo lietu ierosinājis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Valda Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 54, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 6. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 7. – deputāta Valda Liepiņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 8. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 9. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 10. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 11. – deputāta Valda Liepiņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Šis priekšlikums arī ieviestu politisku neitralitāti, par ko jau izteicos sakarā ar savu 2.priekšlikumu. Tā ka es atkal lūgtu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Valda Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 57, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 12. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 13. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 14. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 15. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Es tajā pašā laikā arī komentēšu par 16., jo tie ir līdzīgi... ar līdzīgu mērķi, tas ir, lai izvairītos no iespējamās situācijas, par ko es runāju jau ievadā, respektīvi, no otrreizējas caurlūkošanas un 12.Saeimas vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas Satversmes tiesā. Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šos abus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Valda Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 61, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 16. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Valda Liepiņa iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 54, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums, daļēji atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 18. – deputāta Valda Liepiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Šie pārejas noteikumi neatbilst Satversmes 91.pantam par cilvēku vienlīdzību. Vēlētāji, kam derīga ir tikai pase, ir vienlīdzīgāki nekā vēlētāji, kam ir derīga tikai personas apliecība. Šo nevienlīdzību radīja Saeima ar nekonsekventu rīcību, vispirms nosakot, ka Latvijas Republikas pase un personas apliecība ir vienlīdzīgi personu apliecinoši dokumenti, bet vēlāk nosakot, ka tā nu īsti nebūs 12.Saeimas vēlēšanās. Šie pārejas noteikumi samazinās vēlētāju aktivitāti Saeimas vēlēšanās, jo nebūs būtiskas vēlmes tiekties pēc apliecības, kas lietojama tikai vienā specifiskā gadījumā. Šis ir tāds mazs, mazs plāksterītis, un būs labi, ja 10 procenti pieprasīs šito papīra gabaliņu.

Šie pārejas noteikumi nav godīgi arī pret vēlētājiem, kuri izņēmuši pasi, lai varētu piedalīties vēlēšanās. Un interesantākais ir tas, ka faktiski jau mēs esam atzinuši, ka personu apliecinoša apliecība ir derīgs dokuments vēlēšanās, bet tikai tad, ja tam nāk klāt tāds mazs papīra gabaliņš, ko sauc par vēlētāja apliecību. Tā ka mēs esam nonākuši tādā ļoti dīvainā situācijā, ka mēs, no vienas puses, sakām, ka tā eID karte ir personu apliecinošs dokuments, bet tikai tad, ja tur ir pievienots tas papīra gabaliņš. Un te nav pārmetuma Juridiskajam birojam. Tas ir Juridiskā biroja ierosinājums sākumā, konstatējums par situāciju, pie kā 2013.gada 20.jūnija balsojums mūs ir novedis.

Un pašās beigās gribu pieminēt, ka šie ierosinājumi nav domāti, lai tos pieņemtu tagad. Es biju ielicis arī pārejas noteikumos, ka tos pieņem pēc 12.Saeimas vēlēšanām.

Kā es minēju sākumā, tā doma ir pozitīva – lai atbalstītu 12.Saeimu pieņemt likumu, kas ievieš vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās. Un to es vēl gribētu papildināt ar to... es vēl nezinu īsti, kādā veidā... ka mēs palielinām vēlēšanu apgabalu skaitu, respektīvi, sadalām Rīgu varbūt četros apgabalos, Vidzemi – trijos, Latgali – divos, Kurzemi – divos, un Zemgali – divos.

Sēdes vadītāja. Liepiņa kungs, likumprojekta lasījumos runā par konkrētu priekšlikumu.

V.Liepiņš. Jā, paldies. Es lūdzu jūs atbalstīt... lai jūs atbalstītu visus manus priekšlikumus. Es zinu, ka tas tā nebūs, bet paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Ja mēs atbalstītu 18. – Liepiņa kunga priekšlikumu, tad mēs atteiktos no vēlētāju apliecībām. Mēs jau tad, kad nolēmām atteikties no vēlētāju reģistra ieviešanas Saeimas vēlēšanās, apzinājāmies, ka cilvēki, kuriem ir eID kartes, būs problēma. Mēs tagad steidzamības kārtā vasarā mēģinām šo problēmu labot, manuprāt, lētā un efektīvā veidā.

Lūdzu neatbalstīt Liepiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Valda Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 64, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 23. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli"", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli"".

Likumprojekta mērķis ir paplašināt likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" deleģējumu Ministru kabinetam, lai tas noteiktu ne tikai kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi fiziskajām un juridiskajām personām sakarā ar to īpašuma iegūšanu valsts pārvaldes vai pašvaldību iestāžu turējumā izņēmuma stāvokļa laikā, bet arī vairākas citas kārtības – kārtību, kādā valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes pieņem lēmumu par personai piederošās nekustamās un kustamās mantas iegūšanu turējumā, iegūst turējumā fizisko un juridisko personu īpašumu, proti, kustamu vai nekustamu mantu, un veic tā atdošanu atpakaļ īpašniekam; kārtību, kādā nekustamās un kustamās mantas īpašnieku informē par to, kā novērtējami un aprēķināmi zaudējumi, kas personai nodarīti saistībā ar tās īpašuma atrašanos valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības turējumā; kārtību, kādā pieņem lēmumu par šo zaudējumu atlīdzināšanu; zaudējumu atlīdzināšanas un izmaksas kārtību, kā arī kārtību, kādā personai ir tiesības apstrīdēt zaudējumu atlīdzības apmēru.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 20.augusts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Rūpnieciskā īpašuma likums", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu "Rūpnieciskā īpašuma likums". Likumprojekta mērķis ir veicināt rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Likumprojekts paredz procedūras un tiesiskās attiecības saistībā ar rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrāciju Patentu valdē, reglamentē Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes darbības tiesiskos pamatus, kā arī profesionālu patentpilnvarnieku darbības tiesiskos pamatus.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Rūpnieciskā īpašuma likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Šis likumprojekts "Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā" ir saistīts ar Rūpnieciskā īpašuma likumprojektu, un līdz ar to aicinu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam – šā gada 1.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Patentu likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Tāpat kā iepriekšējie likumprojekti arī likumprojekts "Grozījumi Patentu likumā" ir vienotā paketē. Līdz ar to aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Patentu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Šā gada 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Arī šim paketes likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Dizainparaugu likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Likumprojekts "Grozījumi Dizainparaugu likumā" arī ir vienotā paketē ar iepriekšējiem likumprojektiem. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija to izskatīja un aicina Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dizainparaugu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"" ir pēdējais minētajā paketē. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija to izskatīja un aicina Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tāpat kā visiem iepriekšējiem – šā gada 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim paketes likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Bāriņtiesu likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Labdien, godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām četrus Juridiskajā komisijā izskatītus likumprojektus, kas ir kopīgā paketē un ir saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību.

Un pirmais likumprojekts ir "Grozījumi Bāriņtiesu likumā". Par visiem šiem likumprojektiem tika rīkotas divas Juridiskās komisijas sēdes. Pirmajā kārtējā atklātajā Juridiskās komisijas sēdē likumprojekti tika izskatīti un atbalstīti tieši pirmajam lasījumam. Savukārt otrā sēde bija slēgtā sēde, kurā mēs diemžēl aiz slēgtām durvīm, lai netraucētu lieks populisms, mēģinājām rast labāko risinājumu tieši likuma regulējumam. Mēs izskatījām problēmas, kuras ir tieši saistītas ar ļoti aktuāliem gadījumiem, kam ir pievērsta plaša sabiedrības uzmanība, – jautājumus, kas saistīti ar bērnu izņemšanu no ģimenes, ar bāriņtiesu rīcību un līdz ar to arī jautājumu par to, kā mēs, likumdevēji, varētu reaģēt, – vai tie ir tikai individuāli gadījumi vai arī ir jāmeklē kāds vispārēji komplekss risinājums.

Par to, ka šis likumprojekts un arī pārējie likumprojekti ir tiešām nozīmīgi, liecināja arī tas, ka uz Juridiskās komisijas sēdēm bija ieradušies vairāki deputāti, kuri nav Juridiskās komisijas locekļi, – un teju no visām frakcijām.

Līdz ar to es arī tāpēc šodien varbūt mazliet vairāk ziņoju par šiem likumprojektiem, saprotot, ka jums ir tiešām liela interese.

Izskatot šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma, mēs Juridiskajā komisijā secinājām, ka pašā likumprojektā identificētās problēmas nebūt nav visas. Līdz ar to likumprojekts, kāds tas ir iesniegts šobrīd, būtu būtiski papildināms. Līdz ar to Juridiskā komisija rosināja, ka izpildvaras iekšienē, sadarbojoties gan Labklājības ministrijai, gan Tieslietu ministrijai, kā arī piesaistot citas atbildīgās institūcijas, būtu jāveido darba grupa. Un ar šādu lūgumu komisijas priekšsēdētāja Čepānes kundze arī ir vērsusies pie ministriem, lai tāda darba grupa tiktu izveidota, uzdodot vairākus jautājumus (pirmām kārtām jautājumu par pašu bāriņtiesu darbinieku izglītību un atalgojumu – kā tas kā komplekss jautājums turpmāk tiks no valsts puses risināts), kā arī norādot uz Juridiskajā komisijā tiešām atbalstīto viedokli, ka bērna izņemšana no ģimenes ir pieļaujama tikai kā galējais variants. Līdz ar to arī būtu jātiecas uz to, ka likuma regulējums ir virzīts uz to, ka ir arī citi, samērīgāki, līdzekļi, kā risināt konkrētās problēmsituācijas.

Mēs vērsām uzmanību arī uz to, ka ir kompleksi jāskata tieši lēmumu pieņemšanas procesuālā kārtība, jāievieš pēc iespējas precīzāki un nepārprotamāki kritēriji attiecībā uz gadījumiem, kādos bāriņtiesas darbinieks var pieņemt vienpersoniskus lēmumus.

Būtu risināma arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas kapacitātes palielināšanas problēma, kā arī šeit jau vairākkārt izskanējušais jautājums par bāriņtiesas lēmumu pārsūdzēšanas kārtību un par juridisko palīdzību gan bērna vecākiem, gan aizbildņiem, gan audžuģimenēm – tātad visām iesaistītajām personām, kuras vēlētos lēmumu pārsūdzēt.

Līdz ar to, pēc būtības saprotot, ka ir nepieciešami grozījumi Bāriņtiesu likumā, Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet arī norādīja, ka papildus ir nepieciešams padziļināts darbs un ka, visticamāk, šī Saeima šā likumprojekta izskatīšanu savā sasaukuma termiņā nevarēs pagūt. Un tādējādi mēs aicinām šodien uz šo jautājumu raudzīties tā: likumprojekts ir izskatāms, pirmajā lasījumā atbalstāms, taču turpmākais darbs Saeimā, sagaidot arī priekšlikumus no izpildvaras, tik tiešām ir vēl gana ilgs.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Kā jau es minēju, priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs lūdzam pēc iespējas garāku, tas ir, 1.oktobri, lai darba grupa varētu strādāt un iesniegt izsvērtus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.oktobris. Paldies.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Civillikumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Arī pie šī likumprojekta... Tā kā visi četri likumprojekti ir skatāmi kopsakarā, Juridiskā komisija ļoti detalizēti skatīja tieši to, kas ir Tieslietu ministrijas piedāvātais. Proti, šajā likumprojektā tieši Tieslietu ministrija ir virzījusi vairāku tiesību normu pārveidi attiecībā uz vecāku tiesībām un pienākumiem pret bērnu jautājumos par aizgādības kārtību, jautājumos par aizbildnību. Taču, atbalstot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, Juridiskā komisija uzskatīja, ka tādējādi šeit tiek pavērta iespēja atrast tiešām vēl sasāpējušus jautājumus, tos pēc būtības izdebatēt un uz šo iesniegto likumprojektu skatīties tikai kā uz tādu bāzes likumprojektu, taču vienbalsīga atbalsta tieši šādam piedāvājumam komisijā nebija. Tā ka mēs debates, visticamāk, turpināsim tad, kad būs saņemti darba grupas priekšlikumi, bet komisija likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, godātie kolēģi! Diemžēl man ir jāsaka, ka es aizņemšu kādu brīdi jūsu laika, lai parunātu par šo likumprojektu, jo, rūpīgi iepazīstoties ar šo likumprojektu, es esmu atradusi divus iemeslus, kāpēc to varētu atbalstīt, un trīspadsmit iemeslus, kāpēc šis likumprojekts nav atbalstāms.

Bet vispirms es gribu pievērsties tiešām tam, kas jau tika norādīts, – ka šis likumprojekts ir paketē ar citiem likumprojektiem. Un, rūpīgi iepazīstoties ar šā likumprojekta tekstu, es esmu secinājusi, ka ir iespējams šo vienu likumprojektu – "Grozījumi Civillikumā" – izņemt ārā no šīs paketes un to nevirzīt, jo tas nav tiešā veidā sasaistīts ar visiem pārējiem, proti, vienkārši īsumā pasakot: Bāriņtiesu likuma grozījumi paredz bāriņtiesas atzinumu par sniegto informāciju un paredz tātad informācijas sniegšanu tiesā. To pašu paredz arī likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas būs nākamais likumprojekts.

Savukārt par Civillikuma grozījumu spēkā stāšanās laiku un kārtību un par izmaiņu veikšanu dokumentos runāts pietiekoši tehniski. Neviens no šiem pārējiem trijiem likumprojektiem nerunā par tām lietām, kas ir saistītas ar aizbildņu iecelšanu un kas ir galvenais šajā likumprojektā apskatāmais jautājums. Tāpēc vēlreiz saku: es uzskatu, ka šo likumprojektu var nevirzīt kopā ar pārējiem trijiem likumprojektiem. Un kāpēc? Kāpēc ne?

Pirmais. 203.pants piedāvātajā likumprojektā paredz papildināt un ieviest jaunu gadījumu, kad vecākiem tiek pārtrauktas aizgādības tiesības. Tas nozīmē – tas ir jauns gadījums, kad vecākam var atņemt bērnu. Un šis gadījums ir, ja vecāks nepilda tiesas nolēmuma lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām.

Pirmajā brīdī liekas, ka tik tiešām tiesu nolēmumu nepildīšana ir viena ļoti nopietna lieta un viens ļoti nopietns pārkāpums. Taču, ja mēs runājam par saskarsmes tiesībām, tad tiesa savā nolēmumā var pateikt, ka saskarsmes tiesības ir īstenojamas, piemēram, katrā otrajā sestdienā vai katrā otrajā svētdienā tikos un tikos, nododot bērnu tur un tur. Un tagad iedomāsimies situāciju: vecāks ved bērnu uz šo tikšanās vietu, bet nonāk avārijā. Viņš nonāk autoavārijā, viņam ar veselību varbūt viss ir kārtībā, bet satraukumā viņš aizmirst paziņot, ka šāda situācija ir bijusi, un rezultātā spriedums nav izpildīts. Viņš nav bijis tajā laikā un tajā vietā, kur viņam bija jābūt. Vai, piemēram, kāds no vecākiem tiek aizsūtīts komandējumā un tāpēc nevar izpildīt šīs saskarsmes tiesības. Vecāki varētu savā starpā vienoties par to, ka šajā gadījumā būs izņēmums un ka šajā gadījumā būs citāda situācija, bet spriedums paredz... Un, ja spriedums paredz, bet vecāki ir vienojušies citādi... taču likums neļauj vecākiem vienoties citādi, nekā ir rakstīts spriedumā, tad atkal sanāk, ka spriedums nav pildīts.

Protams, mēs varam runāt par kādiem citiem ļoti nopietniem gadījumiem, kuros tas varbūt būtu pamatoti, bet likumprojekts šobrīd paredz vienkārši: ja vecāks nepilda tiesu nolēmumu lietā...

Nākamais. Tiek piedāvāts šobrīd izslēgt Civillikuma 236.pantu, kas paredz: ja bērnam nav atbilstošu radinieku, tad par aizbildni var iecelt citu personu, bet šobrīd nav noteikti konkrēti kritēriji. Likumprojekts piedāvā noteikt šos kritērijus – tā varētu būt persona, kurai ir kopēja saimniecība vai emocionāla saikne ar bērnu.

Gribu atgādināt, kolēģi, ka 2006., 2008., 2010. un 2013.gadā mēs par Latvijas lepnumu nominējām cilvēkus, kuri tieši bez iemesla, bet aiz līdzjūtības, iejūtības un atbildības sajūtas bija uzņēmušies atbildību par bez vecāku gādības palikušiem bērniem kā aizbildņi. Šobrīd mēs sakām, ka šīs personas, kuras mēs uzskatām par Latvijas lepnumu, vairs nevarēs nākotnē tikt ieceltas par aizbildņiem kādiem bērniem.

Protams, mēs visi esam saņēmuši e-pastos un arī vēl nesen uz ielas mums tika dalīta informācija no SOS bērnu ciematiem par to, ka šobrīd šāds kritērijs – jauns ierobežojums – nebūtu pamatots un nebūtu nepieciešams. Tajā pašā laikā no 242.panta, nu, es teikšu, pazūd šobrīd noteiktais ierobežojums, ka par aizbildņiem nevar būt ārvalstnieki. Tas nozīmē, ka saviem cilvēkiem, kuri vēlas uzņemties atbildību, mēs bērnu aizbildnībā nedosim, bet ārvalstniekam, kuram, nu, varbūt ir emocionāla saikne – un emocionāla saikne, mēs visi saprotam, ir pietiekami diskutējams jautājums un pietiekami plaši staipāms jēdziens! –, mēs varam atdot šo bērnu aizbildnībā. Un vēlreiz atgādināšu: aizbildnība ir... aizbildņiem, tā teikt, ir pirmā roka jeb pirmā kārta, lai bērnu pēc tam varētu adoptēt.

Nākamais. Mēs vispār izslēdzam nodaļas iedaļu... 4.nodaļas pirmās apakšnodaļas ceturto iedaļu, kas runā par to, ka aizbildņa amats ir sabiedrisks pienākums, kas ir pildāms kā goda pienākums... ka aizbildnība – tas ir līdzcilvēku kopējās sadarbības jautājums.

Protams, mēs varam teikt, ka tās jau ir emocionālas kategorijas, tās jau ir vērtību kategorijas, par tām nav jārunā likumā. Taču atkal gribu atgriezties pie tiem cilvēkiem, kurus mēs esam atzinuši par mūsu lepnumu: viņi ir uzņēmušies šo pienākumu tieši kā sabiedrisku pienākumu – tieši sabiedriskā kārtā uzņēmušies atbildību par saviem līdzcilvēkiem, pildot tieši šīs apakšnodaļas prasības, kuras mēs šobrīd gribam izslēgt.

Nākamais. Tiek ierosināts izslēgt 256.pantu. Civillikuma 256.pants šobrīd skan tā: "Nepilngadīgā audzināšanas mērķis ir līdz ar gādību par viņa veselību viņu tikumiski un garīgi attīstīt samērā ar viņa mantas stāvokli, spējām un tieksmēm."

Atkal mēs varam teikt – un tā ir arī norādīts likumprojekta anotācijā jeb pamatojumā –, ka te jau mēs runājam par tādām novecojušām kategorijām, netveramām vērtību lietām: tikumiski un garīgi attīstīt... Un, protams, var teikt, ka to jau darīs tik un tā. Bet joprojām gribu atgādināt, ka likums jau nav tikai instrukciju grāmata; likums – tā ir arī vērtību izpausme. Tāpēc es uzskatu, ka šāds pants nebūtu izslēdzams.

Nākamais. Arī 253.pantā izmaiņas tiek paredzētas... Šobrīd ne... Tātad šobrīd bāriņtiesa risina domstarpības tad, ja bērns nepakļaujas aizbildņu audzināšanai. Tiek piedāvāts, ka bāriņtiesa varēs iejaukties jau tad, ja vienkārši rodas domstarpības. Un te es aicinu katru, kuram ir bērni, padomāt, cik bieži mums rodas domstarpības ar mūsu bērniem. Mēs sakām: "Uzvelc cepuri!" Viņš saka: "Nē!" Mēs sakām: "Saldējumu ēdīsi pēc vakariņām!" Viņš saka: "Nē, pirms!" Tās visas ir domstarpības!

Protams, mēs atkal varam teikt, ka tas būs interpretējams jautājums. Un mēs redzam, ka ar interpretējamiem jautājumiem šobrīd mums neiet diez ko spīdoši. Tāpēc šādas interpretējamas lietas tomēr likumprojektā nebūtu paredzamas.

Nākamais. 334.pants šobrīd paredz bāriņtiesas norādījumu sniegšanu tikai sevišķos gadījumos, taču likumprojekts piedāvā, ka bāriņtiesa varētu sniegt norādījumus tad, ja tas ir nepieciešams. Jautājums: kurš uzskata, ka tas ir nepieciešams? Vai bāriņtiesa uzskata, ka tas ir nepieciešams, vai varbūt aizbildņi uzskata, ka tas ir nepieciešams? Faktiski šāds pants dod iespēju bāriņtiesai iejaukties aizbildņa attiecībās jebkurā brīdī un saistībā ar jebkuru situāciju, tāpēc ka bāriņtiesa to uzskata par nepieciešamu. Bet šeit es gribētu arī teikt, ka par bāriņtiesas norādījumu nepildīšanu var attiecīgi iestāties arī atbildība, un pēc tam tas var būt kā viens no kritērijiem, kas tiek ņemts vērā, lai atņemtu aizbildņa tiesības.

Nākamais. Šobrīd 341.pants paredz bāriņtiesas tiesības atlaist aizbildni likumisku iemeslu dēļ. Tas, ko piedāvā grozījumi, – ka bāriņtiesa varētu atlaist aizbildni sakarā ar nespēju objektīvu iemeslu dēļ pildīt aizbildņa pienākumus. Arī šis ir viens no ļoti interpretējamiem jēdzieniem – "nespēja objektīvu iemeslu dēļ pildīt aizbildņa pienākumus". Šeit varētu izcelties ļoti daudz diskusiju un domstarpību par to, kas tad ir un kas nav šie objektīvie iemesli. Un mēs jau esam runājuši par to, kādos gadījumos vecākiem atņem bērnus. Droši vien tie tiktu uzskatīti par objektīviem iemesliem arī aizbildņa gadījumā.

Tiktāl par aizbildņiem.

Vēl ir dažas lietas, kas ir saistītas ar vecāku gribu. Šobrīd 229.panta trešā daļa paredz, ka varētu iecelt par aizbildni arī to personu, kuru vecāki neapšaubāmi ir vēlējušies... Likums saka: neapšaubāmi pierādīts nodoms iecelt šo personu par aizbildni. Un te es domāju: nu, kas tad varētu būt tās personas, kurām ir neapšaubāmi pierādīts vecāku nodoms? Un es nonācu pie ļoti vienkāršas atbildes: tautā mēs uzskatām, ka tie ir krustvecāki, kuri uzņemsies atbildību par bērnu, ja ar vecākiem kaut kas notiks. Varbūt viņi nedzīvo kopējā saimniecībā, varbūt viņi pat netiekas katru dienu, varbūt viņiem nav ciešas emocionālās saiknes, kā bāriņtiesa to varētu gribēt, taču, ja viņi ir šī bērna krustvecāki, mēs tomēr varētu teikt, ka tas ir pierādāms vecāku nodoms, ka viņi ir vēlējušies, lai šie cilvēki ir tie, kuri uzņemas atbildību par viņu bērnu.

Nākamais. Par tām personām, kuras par aizbildņiem tiek ieceltas vecāku testamentā – un tādi gadījumi, pēc anotācijas spriežot, ir aptuveni viens gadījums gadā –, šobrīd nav vajadzīgs atsevišķs bāriņtiesas lēmums. Vecāki savā testamentā ir vēlējušies, lai atbildību par viņu bērniem uzņemas konkrēta persona A vai persona B, un līdz ar to šis lēmums ir arī pieņemts, jo vecāki šo lēmumu ir pieņēmuši. Likuma grozījumi paredz, ka tad tik un tā būs nepieciešams bāriņtiesas lēmums un ka tik un tā bāriņtiesa vērtēs šo vecāku iecelto personu vispārējo atbilstību visiem likumā noteiktajiem kritērijiem.

Nākamais. Tās varbūt ir tādas jau ļoti detalizētas lietas, bet, piemēram, 239.pantā izmaiņas prasa šobrīd arī par aizbildni ieceļamās personas iesniegumu. Faktiski tas palielina administratīvo slogu. Protams, ka piekrišana ir vajadzīga, bet vai tas ir vajadzīgs kā atsevišķs iesniegums un atsevišķs dokuments?

Lasot anotāciju, mēs redzam, ka darba grupā ir bijuši iekļauti tikai institūciju pārstāvji. Nav iesaistītas, nav uzaicinātas, nav piedalījušās nevalstiskās organizācijas. Nu tad acīmredzot mēs šobrīd tāpēc arī esam tādā situācijā, kādā mēs esam. Norādīts, ka "Skalbes" un "Marta" bija iesaistīti tikai jautājumā par saskarsmes tiesībām, kā jau es teicu pašā sākumā. Šis konkrētais likumprojekts jautājumu par saskarsmes tiesībām nemaz nerisina. Tie tad arī būtu tie argumenti, kāpēc es nevaru atbalstīt šo konkrēto likumprojektu un aicinu arī pārējos kolēģus to neatbalstīt.

Mēs dzirdējām, ka tiek veidota darba grupa Labklājības ministrijā un ka varētu būt daudz un vērtīgu priekšlikumu. Jā, tik tiešām, arī es piedalījos šajās Juridiskās komisijas sēdēs. Paldies Čepānes kundzei par to, ka viņa mani uzaicināja! Man gan jāsaka, ka es kā viens no potenciālajiem šīs darba grupas dalībniekiem vēl joprojām neesmu saņēmusi itin nekādu informāciju par šo darba grupu, jo acīmredzot tā vēl joprojām nav izveidota. Tas ir viens.

Otrs. Kolēģi, es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.oktobris – noteikti ir pietiekami garš, bet mēs visi zinām, kāds ir vēlēšanu datums, un ir pilnīgi skaidrs, ka likumprojektu izskatīt visos trijos lasījumos šai Saeimai nebūs iespējams. Taču, ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa regulējumu, 12.Saeima lems par šī likumprojekta pārņemšanu ar visām tajā iekļautajām normām. 12.Saeima nevērtēs, neizskatīs un nebalsos par mūsu līdz 1.oktobrim iesniegtajiem priekšlikumiem. Ar šiem priekšlikumiem, protams, varēs iepazīties, tie būs arhīvos un Juridiskajā komisijā pieejami, taču tikai tiem deputātiem, kuriem būs īpaša interese un īpaša vēlme, bet Saeimas sēdē tie izskatīti netiks.

Tāpēc, godātie kolēģi, es tomēr lūdzu šo konkrēto likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie kolēģi! Paldies abām kolēģēm par faktiskās situācijas izklāstu un jo īpaši Bites kundzei par likumprojekta detalizētu analīzi. Manuprāt, šī likumprojektu pakete būtu no klātesošo deputātu puses pelnījusi lielāku uzmanību. Ja mēs to salīdzinām, piemēram, ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, tad tur tik emocionālas debates notiek... Bet es skatos, ka šis likumprojekts... ka vai nu te ir vainīga vasara, vai kādi citi apstākļi, bet visa šī pakete tiek vienprātīgi atbalstīta bez īpašām diskusijām.

Es varu piekrist kolēģei Bitei, ka acīmredzot... nē, es laikam nepiekrītu viņai, ka acīmredzot šī Saeima netiks ar šiem likumprojektiem galā un ka to darīs nākošā Saeima. Tas vienkārši nav iespējams, ņemot vērā šī jautājuma aktualitāti! Katra Juridiskās komisijas sēde to var apliecināt, visi Juridiskās komisijas locekļi ir ārkārtīgi emocionāli sakāpināti. Šajā pusgadā Juridiskā komisija ir saņēmusi ārkārtīgi daudzas sūdzības par daudzām un dažādām lietām. Juridiskā komisija, nenoliedzami, saņem arī sūdzības par tiesu darbu un vēl par dažādām citām lietām, bet, manuprāt, šeit pastāv vesela virkne problēmu. Un, proti, kādas tad tās varētu būt.

Tātad šī ir likumprojektu pakete, kurai, no vienas puses, ir ļoti svarīga loma aizbildnības institūta un saskarsmes tiesību regulēšanā, bet, no otras puses, šie likumprojekti piešķir, manuprāt, ļoti plašas tiesības bāriņtiesām.

Un kāpēc es komisijā atturējos un arī atturēšos balsojumā par visiem šiem likumprojektiem?

Mans viedoklis ir tāds: pastāvot pašreizējai bāriņtiesu sistēmai un pašreizējām to locekļu kvalifikācijas prasībām, ir jāšaubās, vai bāriņtiesas spēs samērīgi piemērot šo likumprojektu normas.

Mēs varētu runāt par kvalifikācijas prasībām. Es neiedziļināšos sīkumos, bet es gribētu pievērsties divām lietām.

Vienu jau nedaudz ieskicēja Bites kundze. Es aicinu jūs pievērst uzmanību Civillikuma grozījumiem... 235.pantam kopā ar 242.pantu. No vienas puses, nevalstiskās organizācijas saka, ka tiek sašaurinātas aizbildnības tiesības, taču, no otras puses, atkal viņi iebilst, ka tiek paplašinātas ārzemnieku tiesības kļūt par aizbildņiem.

Nu, tātad Civillikuma 242.pants. No tā ir svītrota norma par to, ka par aizbildni nevar būt ārvalstnieki, izņemot gadījumus, kad aizbildnību nodibina pār viņu valsts pilsoņiem vai viņi ir tuvi bērna radinieki. Tātad šeit bija divi kritēriji, lai ārvalstnieki varētu kļūt par aizbildņiem. Šodien 235.pants paredz, ka aizbildnība pār nepilngadīgo, izņemot Civillikuma 229.pantā minēto gadījumu, piekrīt viņa radiniekiem, personām, kuras atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā vai uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo, un audžuģimenei. Un tālāk anotācijā par šiem Civillikuma grozījumiem ir teikts sekojošais (es citēju): "Līdz ar to nav pamatoti ierobežot ārvalstnieka tiesības būt par aizbildni, ja viņš atbildīs Civillikuma 235.pantā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt, ja par aizbildni vienlaikus pieteiksies gan radinieks, gan persona, kas atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā, bet kas nav radinieks, vai persona, kas uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo, vai audžuģimene, šīm personām būs vienādas tiesības būt par aizbildni, savukārt bāriņtiesa vērtēs katru gadījumu individuāli un par aizbildni iecels personu, kas katrā individuālajā gadījumā visvairāk atbildīs bērna labākajām interesēm."

Otra lieta, kam es gribētu pievērst uzmanību, ir tas... Es nezinu... man tas bija diezgan liels pārsteigums... Es zināju, ka problēma ir no valsts puses saistībā ar atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu. Šodien likumi paredz, ka atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir tikai 54,07 eiro mēnesī neatkarīgi no aizbildnībā esošo bērnu skaita. Taču par katru bērnu var saņemt arī pabalstu – 11,38 eiro katru mēnesi. Ja mēs skatāmies atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tad redzam, ka tā jau ir 113,83 eiro mēnesī neatkarīgi no audzināšanā nodoto bērnu skaita, tātad neatkarīgi no tā, vai tur ir viens bērns vai pieci, vai septiņi bērni. Tā ir, manuprāt, nesamērīga lieta. Pie tam valsts pabalsts par katru bērnu gan ir tāpat – 11,38 eiro.

Taču mēs noskaidrojām... komisijā konsultanti noskaidroja, ka viena bērna uzturēšana pašvaldību bērnunamā mēnesī izmaksā 744 eiro, krīzes centrā – vidēji 1000 eiro mēnesī. Līdz ar to, manuprāt, šeit ir jādomā. Un, ņemot vērā arī inspekcijas atzinumus, ka problēmas pastāv vairāk nekā 30 bāriņtiesās Latvijā, un to, ka bāriņtiesu vadītāji ir pakļauti tikai attiecīgās pašvaldības domei, manuprāt, būtu jādomā par šo problēmu kompleksi – kopumā.

Es nevaru piekrist Bites kundzei, ka ministrija neko nav darījusi. Es šorīt saņēmu un arī jums nosūtīšu... Ministrija ir izstrādājusi īpašu tabulu, ņēmusi vērā gan Juridiskās komisijas priekšlikumus, gan nevalstisko organizāciju priekšlikumus, gan arī atsevišķu praktizējošu advokātu priekšlikumus, kurus varētu turpmāk apspriest. Tas būtu tas, ko es jums gribēju šodien teikt. Tas faktiski bija arī mans pienākums. Manuprāt, šeit pastāv problēmas, un nākošajai Saeimai tās būs rūpīgi jārisina.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 8, atturas – 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šeit komisija lēma pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 1.oktobri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Kolēģi, arī šis likumprojekts ir saistīts ar jau iepriekš izskatītajiem jautājumiem, proti, arī procesuāli tiek noteikta kārtība šo bērnu jautājumu izskatīšanā.

Viens no jautājumiem ir tāds, ka rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai tiesā termiņš būtu ne garāks par 15 dienām, lai paātrinātu lietu, kas skar bērna tiesības, izskatīšanu, tāpat arī lai paātrinātu pagaidu nolēmuma pieņemšanu lietās, kas skar bērnu, un laulības šķiršanas lietās. Projekts precizē pagaidu lēmumu atsevišķos prasījumos izskatīšanas kārtību.

Tāpat ir arī vēl virkne citu jautājumu šajā likumprojektā: par Hāgas konvencijas "Par uzturlīdzekļiem bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežas piedziņu" ieviešanu, tiesu ekspertu brīdināšanas kārtību, kā arī, lai efektivizētu civilprocesu, ir precizēts, ka jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata rakstveida procesā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā ar norādi, ka attiecībā uz bērnu tiesību jautājumiem mēs gaidām šīs darba grupas priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šeit priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.oktobris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Arī šis likumprojekts Juridiskajā komisijā ir atbalstīts. Tas paredz tiesības dzimtsarakstu nodaļai pēc adoptētā lūguma grozīt adoptētā dzimšanas vietu un dzimšanas datumu saskaņā ar sākotnējo ierakstu dzimšanas reģistrā par adoptētā dzimšanas vietu un dzimšanas datumu, ja adopcija, ar kuru adoptētajam mainīta dzimšanas vieta un dzimšanas datums, ir apstiprināta līdz 1993.gada 31.augustam. Tāpat arī, ievērojot Tiesībsarga biroja vēstulē Tieslietu ministrijai norādīto, ka, tā kā ir bijusi tāda kārtība, ka līdz 1993.gada 31.augustam nevarēja mainīt, bet pēc 1993.gada augusta var mainīt, tad būtu jāpadara vienlīdzīgi šie apstākļi, un to tad arī Tieslietu ministrija ar šo likumprojektu ir virzījusi, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Šā gada 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.oktobris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadību, kas īstenojamas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1183/Lp11. Tas ir jauns likums, bet mums jau it kā ir spēkā esošs likums – "Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likums", kas attiecas uz 2007.–2013.gada plānošanas periodu, un tad vajadzētu ar šo likumprojektu to tomēr labot.

Tā kā ir mainījies tiesiskais ietvars tieši šīm programmām, tad ir nepieciešami paralēli divi likumi, kas darbotos šādi: viens attiektos vēl uz iepriekšējo periodu, bet jaunais likums – uz nākošo periodu. Tāpēc arī ir šis jaunais likums, kuras programmas ir jāīsteno jau tūlīt.

Tāpēc komisija, likumprojektu izskatījusi savā sēdē, aicina to atzīt par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadību, kas īstenojamas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadību, kas īstenojamas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 14.augusts, un izskatīšana – kārtējā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.augusts, izskatīšana – kārtējā Saeimas sēdē, sākoties rudens sesijai. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas ārkārtas sesijas sēdes darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Jā, cienījamie kolēģi! Tā kā atšķirībā no cilvēku ārstniecības ar lopiņu veterināro aprūpi mums laikam valstī viss ir kārtībā, jo atbildīgā komisija likumprojektam "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, draudzīgi aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā un doties mājās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 1.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.septembris. Paldies.

Līdz ar to visi 14.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtības jautājumi izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātei Initai Bišofai paziņojumam.

I.Bišofa (RP).

Augsti godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs tagad uz sēdi Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Raivis Dzintars... nav, Andrejs Elksniņš... nav, Jānis Junkurs... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Māris Kučinskis... nav, Ainars Latkovskis... nav, Liene Liepiņa... nav, Vineta Poriņa... nav, Jānis Reirs... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Kārlis Seržants... nav, Elīna Siliņa... nav, Dāvis Stalts... nav, Ivars Zariņš... nav, Igors Zujevs... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 14.jūlija ārkārtas sesijas sēdi pasludinu par slēgtu.