Rīgā 2014.gada 22.jūlijā (prot. Nr.40 26.§)

Izdoti saskaņā ar Medību likuma 3.panta ceturto un piekto daļu,
5.panta otro daļu, 8.pantu, 10.panta otro daļu, 13.panta otro un trešo
daļu, 17.panta otrās daļas 1. un 2.punktu, 18.pantu, 22.panta pirmo daļu,
23.panta otro un trešo daļu, 26.pantu un 29.panta septītās daļas 2.punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. medījamo dzīvnieku sugas, medību termiņus, kā arī gadījumus, kad iespējamas medības ārpus medību termiņiem;

1.2. kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt zīdītāju medību termiņus, kā arī noteikt papildu ierobežojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai;

1.3. medību tiesību apriti, to nodošanas kārtību un minimālo termiņu, kā arī šo tiesību īstenošanas un atcelšanas kārtību;

1.4. medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, kā arī kritērijus medību platību atzīšanai par vienlaidu medību platību;

1.5. medību norises dokumentēšanas un informācijas aprites kārtību medību jomā;

1.6. mednieka sezonas kartes izsniegšanas kārtību;

1.7. medību atļauju izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību un nosacījumus medību atļaujas izsniegšanai medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās;

1.8. kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēšanai nebrīvē un izlaišanai savvaļā;

1.9. medību vadītāja pienākumus un tiesības;

1.10. medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī medībās ievērojamās drošības prasības;

1.11. medību rīku un lielas jaudas pneimatisko ieroču izmantošanas kārtību;

1.12. kārtību, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitēto medījamo sugu dzīvniekus;

1.13. šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtību un izmantošanu medībās;

1.14. nomedītā dzīvnieka pārvietošanas kārtību;

1.15. kārtību, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas iemesls nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē;

1.16. kārtību, kādā medību trofejas izved no Latvijas.

2. Medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka šie noteikumi, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi medības reglamentējošie normatīvie akti.

3. Noteikti šādi limitētie un nelimitētie medījamie dzīvnieki un to medīšanas termiņi:

3.1. limitētie medījamie dzīvnieki:

3.1.1. aļņi (Alces alces) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.1.2. staltbrieži (Cervus elaphus) – buļļi no 1. septembra līdz 31. janvārim, teļi (vecums līdz vienam gadam) un govis – no 15. augusta līdz 31. janvārim;

3.1.3. stirnas (Capreolus capreolus) – āži no 1. jūnija līdz 30. novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas – no 15. augusta līdz 30. novembrim;

3.1.4. mežacūkas (Sus scrofa) – visu gadu;

3.1.5. lūši (Lynx lynx) – no 1. decembra līdz Valsts meža dienesta noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma izmantošanai medību platībās (turpmāk – nomedīšanas apjoms), bet ne ilgāk par 31. martu;

3.1.6. medņi (Tetrao urogallus) un rubeņi (Tetrao tetrix) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.1.7. vilki (Canis lupus) – no 15. jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. martu;

3.2. nelimitētie medījamie dzīvnieki:

3.2.1. raķeļi (Tetrao tetrix x Tetrao urogallus) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) un baltie zaķi (Lepus timidus) – no 1. oktobra līdz 31. janvārim;

3.2.3. meža caunas (Martes martes), akmens caunas (Martes foina), seski (Mustela putorius) – no 1. oktobra līdz 31. martam;

3.2.4. āpši (Meles meles) – no 1. augusta līdz 31. martam;

3.2.5. mežirbes (Bonasia bonasia) – no 1. septembra līdz 31. janvārim;

3.2.6. fazāni (Phasianus colchicus) – no 1. augusta līdz 31. martam;

3.2.7. lauku baloži (Columba palumbus) – no 1. augusta līdz 15. novembrim;

3.2.8. mājas baloži (Columba livia) – no 1. augusta līdz 31. decembrim;

3.2.9. slokas (Scolopax rusticola) – no 1. augusta līdz 15. novembrim;

3.2.10. pelēkās vārnas (Corvus corone) un žagatas (Pica pica) – no 15. jūnija līdz 30. aprīlim;

3.2.11. sējas zosis (Anser fabalis), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis), meža zosis (Anser anser) – no 15. septembra līdz 30. novembrim;

3.2.12. lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), platknābji (Anas clypeata), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), baltvēderi (Anas penelope), garkakļi (Anas acuta), brūnkakļi (Aythya ferina), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), tumšās pīles (Melanitta fusca), melnās pīles (Melanitta nigra), kākauļi (Clangula hyemalis), gaigalas (Bucephala clangula) – no augusta otrās sestdienas pulksten 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu;

3.2.13. bebri (Castor fiber) un ondatras (Ondatra zibethicus) – no 15. jūlija līdz 15. aprīlim;

3.2.14. lapsas (Vulpes vulpes) – visu gadu;

3.2.15. Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas – Amerikas ūdeles (Mustela vison), jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides), dambrieži (Dama dama), mufloni (Ovis orientalis), Sika brieži (Cervus nippon), jenoti (Procyon lotor), nutrijas (Myocastor coypus Molina), baibaki (Marmota bobak) – visu gadu, bet zeltainie šakāļi (Canis aureus) – no 15. jūlija līdz 31. martam.

4. Izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās pēc dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam atļauta visu gadu.

5. Klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošo starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības, atļauta visu gadu.

6. Izmantojot aļņu buļļa vai govs, staltbriežu buļļa vai govs un stirnu āža medību atļauju, šajos noteikumos noteiktajā medību termiņā neatkarīgi no dzimuma atļauts nomedīt atbilstošas sugas dzīvnieku, kas nav vecāks par gadu.

7. Šajos noteikumos un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zīdītāju medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama, ja tas nepieciešams postījumu novēršanai, kā arī sabiedrības drošības un interešu aizsardzībai.

8. Ja atsevišķās medību platībās normatīvajos aktos par dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu noteiktajā kārtībā ir konstatēta epizootija, Valsts meža dienests pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma var noteikt citus medīšanas termiņus, paņēmienus un nosacījumus zīdītāju medībām vai aizliegt dažu sugu medījamo dzīvnieku medīšanu valstī vai tās daļā.

9. Valsts meža dienests ir tiesīgs aizliegt medības, par to nekavējoties paziņojot medību tiesību lietotājam, ja:

9.1. ir saņemts Pārtikas un veterinārā dienesta rīkojums par medību ierobežojumiem medību iecirknī vai tā daļā epizootijas, trakumsērgas vai liesas sērgas dēļ;

9.2. medības medību iecirknī ir pretrunā ar medības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

10. Konstatējot objektīvus apstākļus, kā arī atbilstoši attiecīgās sugas dzīvnieku populācijas stāvoklim (piemēram, īpatņu skaita izmaiņas populācijā, kas var ietekmēt kādas sugas populācijas stabilitāti, epizootiju draudi), meteoroloģiskajiem apstākļiem (piemēram, sērsna, ledus nokušanas aizkavēšanās, dziļš sniegs) vai fenoloģiskajai situācijai (piemēram, īpatņu ontoģenēzes īpatnības), Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt zīdītāju medību termiņus, kā arī noteikt papildu ierobežojumus vai atvieglojumus medību organizēšanai, par to nekavējoties informējot medību tiesību lietotājus.

11. Medības ar dzinējiem vai traucēšanu (turpmāk – dzinējmedības) ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam no 1. oktobra līdz 31. martam, bet mežacūku dzinējmedības – līdz 31. janvārim.

12. Saņemot Valsts meža dienesta atļauju, dzinējmedības atļautas arī šādos gadījumos:

12.1. dzīvnieku slimību un epizootiju apkarošanai vai izplatības draudu novēršanai – visu gadu;

12.2. medījot vilkus – no 15. jūlija līdz 30. septembrim.

13. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs medību tiesības var nodot citai personai, noslēdzot rakstveida līgumu par medību tiesību nodošanu (turpmāk – medību līgums) zemes vienībā, kurai piešķirts kadastra apzīmējums, vai tās daļā, ja medību līgumā ir precīzi norādītas zemes vienības daļas robežas un tās kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Medību tiesības vienlaikus var nodot tikai vienai personai.

14. Medību līgumu slēdz uz termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu. Medību līgumā ietver vismaz šādas sastāvdaļas:

14.1. ziņas par personām, kas slēdz līgumu (fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese);

14.2. līguma priekšmetu – medību tiesības konkrētajā zemes vienībā vai tās daļā esošajās medību platībās, norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu un īpašuma nosaukumu (izņemot informāciju par akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" valdījumā un īpašumā esošo zemi);

14.3. līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, tai skaitā tiesības un pienākumus savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu novēršanai;

14.4. līguma darbības termiņu;

14.5. līguma izbeigšanas (laušanas) un termiņa pagarināšanas nosacījumus.

15. Medību tiesības medību līgumā norādītajās zemes vienībās vai to daļās medību tiesību lietotājs var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā, izņemot gadījumu, ja tiek medīti nelimitētie medījamie dzīvnieki. Medību iecirkņa sastāvā reģistrētie līgumi uzskatāmi par prioritāriem salīdzinājumā ar nereģistrētiem medību līgumiem.

16. Lai reģistrētu medību iecirkni vai izdarītu grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, medību tiesību īpašnieks vai persona, kas medību tiesības ieguvusi, pamatojoties uz līgumu, iesniedz Valsts meža dienestā iesniegumu. Iesniegumam pievieno šādus medību tiesības apliecinošus dokumentus:

16.1. tiesisko valdījumu apliecinoša dokumenta kopiju, ja medību tiesības izmanto tiesiskais valdītājs;

16.2. medību līgumu vai tā notariāli apliecinātu kopiju, ja medību tiesības izmanto persona, kurai saskaņā ar līgumu ir nodotas medību tiesības;

16.3. pilnvaru vai tās kopiju, ja medību līgums slēgts, pamatojoties uz pilnvarojumu.

17. Ja Valsts meža dienestā saņemti vairāki iesniegumi par vienas un tās pašas zemes vienības vai tās daļas medību platības reģistrēšanu medību iecirknī, tos izskata saņemšanas kārtībā.

18. Valsts meža dienests pēc šo noteikumu 16. punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas datorizētajā zemesgrāmatā vai citā uzziņu avotā pārbauda, vai medību līgumu ir slēdzis zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs un vai līgumā ietvertas visas šo noteikumu 14. punktā minētās sastāvdaļas. Pēc informācijas pārbaudes Valsts meža dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 16. punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par medību iecirkņa reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt medību iecirkni, vai atteikumu izdarīt grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju. Šo lēmumu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts meža dienesta likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā. Valsts meža dienests medību iecirkņa reģistrāciju veic divu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

19. Valsts meža dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt medību iecirkni vai izdarīt grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, ja:

19.1. medību tiesības attiecīgajā zemes vienībā vai tās daļā jau nodotas citam medību tiesību lietotājam;

19.2. medību līgums nesatur visas šo noteikumu 14. punktā minētās sastāvdaļas;

19.3. medību līgumu noslēgušas personas, kurām nav tiesību to darīt;

19.4. medību līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa neveido medību iecirkni kā vienlaidu platību.

20. Valsts meža dienests pēc savas iniciatīvas vai iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par zemes vienības vai tās daļas izslēgšanu no medību iecirkņa Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja:

20.1. spēkā stājies tiesas spriedums, no kura izriet, ka zemes vienība vai tās daļa ir izslēdzama no medību iecirkņa;

20.2. medību līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa vairs neveido medību iecirkni kā vienlaidu platību;

20.3. beidzies medību līguma termiņš un Valsts meža dienestā nav saņemts medību tiesību īpašnieka, tā pilnvarotas personas vai medību tiesību lietotāja iesniegums un tam pievienoti rakstveida pierādījumi par līguma pagarināšanu;

20.4. Valsts meža dienests saņēmis medību tiesību īpašnieka, tā pilnvarotas personas vai medību tiesību lietotāja iesniegumu un tam pievienotus rakstveida pierādījumus, kas apliecina, ka medību līgums izbeigts, ievērojot līgumā noteikto kārtību;

20.5. Valsts meža dienestā no medību tiesību īpašnieka, tā pilnvarotas personas vai medību tiesību lietotāja saņemts iesniegums par medību tiesību īpašnieka, tā pilnvarotas personas vai lietotāja maiņu.

21. Šo noteikumu 20. punktā minēto lēmumu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā un to var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts meža dienesta likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā.

22. Ja medību iecirknis vai medību iecirkņu grupa, par kuru noslēgts savstarpējs līgums par limitēto medījamo dzīvnieku medību organizēšanu, atrodas vairāku Valsts meža dienesta teritoriālo struktūrvienību teritorijā, Valsts meža dienesta vadītājs nosaka atbildīgo teritoriālo struktūrvienību medību resursu uzraudzībai un kontrolei.

23. Par vienlaidu medību platību uzskata viena medību tiesību lietotāja medību platības, kas atrodas ne tālāk par 100 metriem cita no citas. Nosacījums attiecas arī uz medību iecirkņu grupu, par kuru noslēgts līgums par limitēto medījamo dzīvnieku medību organizēšanu.

24. Medību platību par vienlaidu platību uzskata arī tad, ja to sadala līnijveida infrastruktūras objekti, piemēram, ceļi, stigas, grāvji, trases, elektrolīniju gaisa pārvadi. Infrastruktūras objektu platumu neieskaita šo noteikumu 23. punktā minētajā attālumā.

25. Medību vadītājs medību norisi dokumentē medību pārskatā (1. pielikums):

25.1. dzinējmedībās;

25.2. ja mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci nodod lietošanai citam medniekam;

25.3. medījot lapsas, jenotsuņus vai mežacūkas, ja tiek lietots mākslīgais gaismas avots, nakts redzamības tēmēklis vai pusautomātiskais medību šaujamierocis, kura patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām.

26. Medību pārskatā norāda visus medību dalībniekus, medību vadītāju, kā arī medījamās dzīvnieku sugas. Medību dalībniekus, kam ir tiesības medīt ar šaujamieroci, reģistrē kā medniekus, un pārējos – kā dzinējus. Medību pārskatā norāda medību sākuma laiku (brīdi, kad tiek uzsāktas medības) un medību beigu laiku, kā arī medību pārtraukumus, ko nosaka medību vadītājs. Ja mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci dod lietošanai citam medniekam, medību pārskatā norāda abu mednieku vārdu un uzvārdu, attiecīgā medību šaujamieroča numuru un glabāšanas atļaujas numuru.

27. Dzinējmedību laikā medniekam ir pienākums laikus paziņot medību vadītājam par medīšanas pārtraukšanu un atgriešanos medībās.

28. Minimālais medību pārskata glabāšanas termiņš ir 30 dienas.

29. Reģistrējot medību iecirkni vai aktualizējot reģistrēto informāciju, medību tiesību lietotājs nosaka atbildīgo personu vai personas, kas medību laikā atbild par mednieku atrašanās vietas koordinēšanu medību iecirknī (turpmāk – atbildīgā persona), un informāciju par personu – vārdu un uzvārdu, deklarēto dzīvesvietas adresi un kontakttālruņa numuru – iesniedz Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā. Ja atbildīgās personas ir vairākas, medību tiesību lietotājs nosaka teritoriju, par kuru katra persona ir atbildīga.

30. Atbildīgā persona vienu dienu pirms plānotajām medībām medību iecirknī vai tā daļā, kas atrodas pierobežas joslā, informē Valsts robežsardzes struktūrvienību.

31. Mednieka pienākums ir nekavējoties informēt atbildīgo personu un Valsts meža dienestu par atrastu bojā gājušu medījamo dzīvnieku. Ja bojā gājušā vai nomedītā medījamā dzīvnieka pazīmes liecina par infekcijas slimības izplatīšanos, mednieks nekavējoties informē arī Pārtikas un veterināro dienestu.

32. Medību tiesību īpašnieks, kas pats izmanto medību tiesības savā īpašumā esošajās medību platībās, nereģistrējot medību iecirkni, pilda atbildīgās personas pienākumus.

33. Ja medībās limitēto medījamo dzīvnieku gaida, tam pieiet vai to pievilina (turpmāk – individuālās medības), par medību sākumu uzskata brīdi, kad mednieks ierodas medību iecirknī (medību platībās) un sagatavo lietošanai medību rīkus vai medību šaujamieroci. Par lietošanai sagatavotu uzskata medību šaujamieroci, kas izņemts no iesaiņojuma un gatavs pielādēšanai.

34. Mednieka pienākums ir pirms medībām informēt atbildīgo personu par plānotajām medībām un ievērot atbildīgās personas norādījumus par mednieka atrašanos medību laikā medību iecirknī. Vienas dienas laikā pēc medībām mednieks informē atbildīgo personu par medību laikā nomedītajiem vai ievainotajiem medījamiem dzīvniekiem.

35. Atbildīgā persona vienas dienas laikā pēc medībām nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā (2. pielikums) papīra formā vai elektroniski reģistrē medību iecirknī nomedītos un ievainotos dzīvniekus. Mēneša laikā pēc medību sezonas beigām atbildīgā persona Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā iesniedz informāciju par medību iecirknī iepriekšējā medību sezonā nomedītajiem un ievainotajiem medījamiem dzīvniekiem.

36. Medījot individuāli publiskajās ūdenstilpēs, mednieks pats reģistrē nomedītos ūdensputnus nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā vienas dienas laikā pēc medībām un mēneša laikā pēc medību sezonas beigām Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā iesniedz informāciju par iepriekšējā medību sezonā nomedītajiem ūdensputniem.

37. Nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālu aizpilda, visus nomedītos dzīvniekus – gan zīdītājus, gan putnus – identificējot līdz sugas līmenim.

38. Informāciju par izlietotajām medību atļaujām (nomedītajiem un ievainotajiem limitēti medījamajiem dzīvniekiem) (3. pielikums) medību vadītājs Medību likumā noteiktajā termiņā iesniedz Valsts meža dienestā.

39. Informāciju par nomedītajiem dzīvniekiem rakstveidā iesniedz Valsts meža dienestā.

40. Mednieka sezonas karti pēc valsts nodevas samaksas izsniedz Valsts meža dienests.

41. Mednieka sezonas karti neizsniedz ārvalstu medniekam, kas saņēmis atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā.

42. Atbilstoši Medību likuma 20. panta pirmajā daļā minētajam lēmumam, ar kuru tiek noteikts un apstiprināts limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamais nomedīšanas apjoms, Valsts meža dienests izsniedz medību atļaujas un atbilstošu skaitu unikāli apzīmētu marķieru (turpmāk – marķieris).

43. Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz:

43.1. medību tiesību lietotājam, kuram reģistrēts Medību likuma 19. panta pirmajai daļai atbilstošs medību iecirknis;

43.2. medību tiesību lietotāju grupai, kuras pārstāvji ir noslēguši savstarpēju līgumu par limitēto medījamo dzīvnieku medību organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos, ievērojot kopējās medību platības atbilstību Medību likuma 19. panta pirmās un trešās daļas prasībām, un Valsts meža dienestā ir iesnieguši līguma kopiju;

43.3. medību koordinācijas komisijai – ar derīguma termiņu, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem no medību atļaujas izsniegšanas dienas.

44. Valsts meža dienests medību atļauju konkrētā medību sezonā izsniedz pēc šo noteikumu 43. punktā minēto personu pieprasījuma. Persona medību atļaujas saņemšanu apliecina ar parakstu.

45. Dzīvnieku medīšana, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, kā arī medīšana ārpus noteiktā medību termiņa atļauta medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu vietās (zemes vienībā ar atsevišķu kadastra numuru vai tās daļā, kas ietilpst vienā medību iecirknī), kurās ir veikti aizsardzības pasākumi pret šādiem iespējamiem postījumiem, ja par nodarītajiem postījumiem Valsts meža dienestā ir saņemts iesniegums un Valsts meža dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par medību atļaujas izsniegšanu un izsniedzis medību atļauju un marķieri vai pieņēmis lēmumu par atļauju medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus.

46. Atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, turēšanai nebrīvē, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā vai izlaišanai savvaļā izsniedz Valsts meža dienests pēc personas pieprasījuma atbilstoši dzīvnieku aizsardzību un labturību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

47. Valsts meža dienests pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju vai anulē šo noteikumu 46. punktā minēto atļauju, ja konstatēta neatbilstība dzīvnieku aizsardzību un labturību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Šo lēmumu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā un to var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts meža dienesta likuma 10. pantā paredzētajā kārtībā. Valsts meža dienests pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju nebrīvē turētu savvaļas sugu medījamo dzīvnieku izlaišanai savvaļā, ja:

47.1. konkrētajā medību sezonā ir pieņemts lēmums par attiecīgās sugas dzīvnieku skaita samazināšanu;

47.2. dzīvnieki nav piemēroti izdzīvošanai savvaļā;

47.3. atļaujas prasītājs nevar pierādīt, ka dzīvnieku izlaišana savvaļā neatstās negatīvu ietekmi uz attiecīgās sugas savvaļas populācijas genofondu.

48. Ja Valsts meža dienests 15 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas neinformē personu par pieņemto lēmumu, uzskatāms, ka šo noteikumu 46. punktā minētā atļauja ir izsniegta, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā minēto noklusējumu. Valsts meža dienests 10 darbdienu laikā pēc visas šo noteikumu 46. punktā minētās informācijas saņemšanas informācijas iesniedzēju informē par termiņu, kādā tiks pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem lēmuma pārsūdzēšanai un tiesībām uzsākt pakalpojumu sniegšanu, ja šajos noteikumos noteiktajā termiņā Valsts meža dienests nepieņem un nepaziņo lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt.

49. Dzinējmedībās medību vadītāja pienākumus ir tiesīga pildīt persona, kas saņēmusi medību vadītāja apliecību. Marķieris (ja tiek medīts limitēti medījamais dzīvnieks), medību pārskats un medību vadītāja apliecība dzinējmedību laikā atrodas pie medību vadītāja. Dzinējmedības aizliegts organizēt bez medību vadītāja.

50. Individuālajās medībās medniekam ir saistoši medību vadītāja pienākumi.

51. Medību vadītāja pienākumi:

51.1. nodrošināt medību organizāciju un norisi;

51.2. saņemt un aizpildīt medību dokumentāciju;

51.3. noteikt medību sākuma laiku, beigu laiku un medību pārtraukumus;

51.4. zināt medību iecirkņa robežas;

51.5. pirms medībām instruēt medību dalībniekus par medību drošības prasībām, tai skaitā specifiskajām prasībām atbilstoši konkrēto medību norisei, kā arī informēt par medību kārtību un medījamiem dzīvniekiem;

51.6. noskaidrot katra šāviena rezultātu un organizēt ievainoto dzīvnieku izsekošanu. Ja ievainots limitētais medījamais dzīvnieks, pirms tā izsekošanas Valsts meža dienesta izsniegtajā marķierī ierakstīt ievainošanas datumu. Ja ievainotais dzīvnieks atstājis reģistrēto medību iecirkni, medību vadītājs, saskaņojot ar medību tiesību lietotāju vai tās zemes īpašnieku, kura medību platībā iebēdzis ievainotais dzīvnieks, organizē ievainotā dzīvnieka izsekošanu. Ja ievainotā dzīvnieka izsekošanai nepieciešams medību šķirnes suns, tā izmantošanu saskaņo ar attiecīgo medību tiesību lietotāju vai zemes īpašnieku;

51.7. nodrošināt limitētā medījamā dzīvnieka marķēšanu ar marķieri pirms tā sadalīšanas vai pārvietošanas no vietas, kur tas nomedīts, kā arī organizēt nomedīto dzīvnieku pārvietošanu līdz transportlīdzeklim;

51.8. ja nomedīts vilks vai lūsis, sastādīt aktu (4. pielikums) un nākamās darbdienas laikā par tā dzimumu, vecumu un nomedīšanas vietu paziņot Valsts meža dienestam;

51.9. informāciju par izlietotajiem marķieriem (nomedītajiem un ievainotajiem limitēti medījamajiem dzīvniekiem) mēneša laikā pēc medībām iesniegt Valsts meža dienestā;

51.10. pēc medībām organizēt medījumu pirmapstrādi un, ja nepieciešams, sagatavot medījuma paraugu veterinārajai ekspertīzei;

51.11. noteikt un nodrošināt kārtību medījumu apstrādes vietā;

51.12. nodrošināt pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamos pārsienamos materiālus;

51.13. ja medībās noticis nelaimes gadījums, kas saistīts ar šaujamieroču vai medību rīku izmantošanu vai dzīvnieka uzbrukumu:

51.13.1. nekavējoties pārtraukt medības;

51.13.2. organizēt pirmās palīdzības sniegšanu notikuma vietā un, ja nepieciešams, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai organizēt cietušā nogādāšanu ārstniecības iestādē. Par nelaimes gadījumu nekavējoties ziņot Valsts policijai un Valsts meža dienestam;

51.13.3. nodrošināt notikuma vietas norobežošanu, kā arī pēdu un pierādījumu saglabāšanu;

51.14. nekavējoties informēt Valsts meža dienestu par medību laikā konstatētajiem medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

51.15. pārskatā norādīt tos medību dalībniekus, kas ir informējuši par dalības pārtraukšanu pirms noteiktajām medību beigām.

52. Medību vadītājam ir tiesības:

52.1. noteikt medībās izmantojamo ieroču, munīcijas un šķirnes medību suņu izmantošanas ierobežojumus;

52.2. pārbaudīt medību dalībnieku medību dokumentus un medību ieročus;

52.3. pārtraukt medības vai aizliegt tās turpināt atsevišķiem medību dalībniekiem;

52.4. pārtraukt vai aizliegt medības sliktas redzamības apstākļos un vētras laikā;

52.5. noteikt medījuma un medību trofeju piederību;

52.6. neatļaut dzinējmedībās piedalīties šo noteikumu 68. punktā minētajiem medību dalībniekiem.

53. Katrs medību dalībnieks ir atbildīgs par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu medībās.

54. Medību dalībnieki ievēro atbildīgās personas un medību vadītāja norādījumus.

55. Mednieks ar medību šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci (turpmāk – ierocis) jebkuros apstākļos rīkojas kā ar pielādētu.

56. Ja ieroci nav iespējams nogādāt tā glabāšanas vietā, to uz laiku novieto vietā, kas atbilst normatīvajos aktos par ieroču apriti noteiktajām prasībām.

57. Dzinējmedībās ieroci atļauts pielādēt, tikai nostājoties norādītajā vietā un tikai pēc tam, kad garām pagājuši citi medību dalībnieki. Atstājot norādīto vietu, ieroci izlādē, izņemot šo noteikumu 71. punktā minētos gadījumus. Medniekam, vienatnē lencot medījamo dzīvnieku, atļauts pārvietoties ar pielādētu ieroci.

58. Individuālo medību laikā medību iecirkņa teritorijā ieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots.

59. Dzinējmedību laikā pārbraucienos medību iecirkņa teritorijā medību šaujamieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots.

60. Ieroci pielādējot vai izlādējot, tā stobram jābūt vērstam uz augšu vai uz leju. Pēc ieroča pielādēšanas to nodrošina, ja tas nav nepieciešams tūlītējam šāvienam.

61. Pielādējot ieroci, mednieks pārliecinās, vai stobra kanāls ir brīvs.

62. Kāpjot medību tornī un nokāpjot no tā, kā arī pirms šķēršļa (piemēram, grāvja, žoga, strauta) pārvarēšanas vai iekāpšanas transportlīdzeklī ieroci izlādē.

63. Mednieks pirms šāviena pārliecinās, vai šaušanas virzienā neatrodas cilvēki, mājdzīvnieki, transportlīdzekļi, ēkas vai ceļi, pa kuriem pārvietojas cilvēki un transportlīdzekļi. Šos nosacījumus ievēro, arī tēmējot ar nepielādētu ieroci.

64. Ieroci atļauts izmantot tikai šaušanai.

65. Ja šaujot šāviens nenotiek, ieroci atļauts atvērt ne ātrāk kā pēc astoņām sekundēm.

66. Mežacūku, alni un staltbriedi atļauts medīt:

66.1. ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 3000 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi;

66.2. ar 20.–10. kalibra medību šaujamieroci, kas lietojams ar gludstobra munīciju, izmantojot medību lodi.

67. Ar lielas enerģijas pneimatisko medību ieroci atļauts medīt pelēkās vārnas (Corvus corone), žagatas (Pica pica), lauka baložus (Columba palumbus) un mājas baložus (Columba livia).

68. Dzinējmedībās aizliegts piedalīties medību dalībniekiem, kuriem nav spilgtas krāsas apģērba vai viegli pamanāmu spilgtas krāsas apģērba elementu, kas no jebkura skatu punkta izceļas uz apkārtnes fona.

69. Persona, kas vada dzinējus, ir informēta par mednieku līnijas izvietojumu.

70. Medību platībā, kurā notiek dzinējmedības (turpmāk – masts), dzīšanas laikā un līdz masta dzīšanas beigu signāla saņemšanai medniekam ir aizliegts patvarīgi mainīt vai pamest norādīto atrašanās vietu. Dzinējiem pēc masta izdzīšanas jānostājas un jāstāv uz mednieku līnijas.

71. Dzinējiem aizliegts atrasties mastā ar pielādētiem ieročiem un šaut uz medījamo dzīvnieku, izņemot gadījumu, ja viens vai divi mednieki ar medību vadītāja atļauju izseko ievainotu dzīvnieku, kā arī ja dzinējs ir viens mednieks ar medību šķirnes suni. Šajā gadījumā dzinējam jāpārzina masts un mednieku līnijas izvietojums.

72. Katram medniekam, atrodoties norādītajā vietā, jāzina mednieku līnijas izvietošanas virziens un blakus esošo mednieku atrašanās vietas.

73. Dzinējmedībās šaušana uz medījamo dzīvnieku atļauta mastā vai, ja medījamais dzīvnieks šķērsojis mednieku līniju, ārpus masta. Šaušanu mastā pārtrauc, ja dzinēji atrodas tuvāk par 200 metriem no mednieku līnijas.

74. Atļauts šaut tikai sektorā, kas nepārsniedz 70 grādu uz abām pusēm no perpendikula pret mednieku līniju mastā vai ārpus masta. Aizliegta šaušana pa mednieku līniju – lādiņš vai tā daļa nedrīkst lidot tuvāk par 15 metriem no mednieka.

75. Šaut uz medījamo dzīvnieku blakus stāvoša mednieka šaušanas sektorā atļauts tikai tad, ja blakus stāvošais mednieks jau ir izšāvis pa medījamo dzīvnieku.

76. Ieroci izlādē pirms aiziešanas no mednieka stāvvietas. Pārgājienā ieroci nes tikai izlādētu, ar stobru uz augšu, uz leju vai atvērtu.

77. Bez medību vadītāja atļaujas aizliegts sekot ievainotam medījamam dzīvniekam. Suņa aprietam ievainotam dzīvniekam drīkst tuvoties tikai viens vai divi medību vadītāja norīkoti mednieki.

78. Šāviena rezultātu pārbaude (ar medību šķirnes suņa izmantošanu vai bez tās) līdz medījamā dzīvnieka ievainojuma pazīmju atklāšanai nav uzskatāma par tā izsekošanu.

79. Ja ir ievainots limitētais medījamais dzīvnieks, pirms tā izsekošanas Valsts meža dienesta izsniegtajā marķierī ieraksta ievainošanas datumu.

80. Medības ar ieročiem diennakts tumšajā laikā, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta, atļautas tikai no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju, izņemot aļņu buļļu un staltbriežu buļļu medības laikposmā no 1. septembra līdz 15. oktobrim, kā arī ūdensputnu medības.

81. Medības ar ieročiem nav atļautas, ja dabiskais apgaismojums neļauj izšķirt mērķi, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības, ja tiek izmantoti mākslīgie gaismas avoti vai nakts redzamības tēmēkļi.

82. Mākslīgās gaismas avotu vai nakts redzamības tēmēkli drīkst izmantot, atrodoties uz dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju.

83. Pārvietojoties diennakts tumšajā laikā, ierocis, kam pievienots nakts redzamības tēmēklis vai mākslīgās gaismas avots, ir izlādēts, izņemot gadījumus, ja tiek pārbaudīts šāviena rezultāts vai izsekots ievainots medījamais dzīvnieks.

84. Pārbaudot šāviena rezultātu vai izsekojot ievainotu medījamo dzīvnieku diennakts tumšajā laikā, izmanto pastāvīgi ieslēgtu gaismas avotu.

85. Pēc šāviena pie krituša aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, vilka vai lūša pieiet ar pielādētu ieroci, tuvojoties dzīvniekam no mugurpuses.

86. Ūdensputnu medībās ieroci atļauts pielādēt, ja:

86.1. medījot pieejot vai brienot, ir sasniegta medību platību robeža;

86.2. medījot no laivas "uz celšanu", ieņemts stabils stāvoklis laivā;

86.3. mednieki ieņēmuši vietu stacionārā stāvvietā vai laivā.

87. Ūdensputnu medībās no laivas "uz celšanu" ieroci atļauts lietot tikai vienam no laivā esošajiem medniekiem, kurš nestumj laivu.

88. Ūdensputnu medībās, noliekot ieroci, to izlādē.

89. Ūdensputnu medībās no laivas "uz celšanu" mednieki, mainoties vietām, ieroci izlādē un noliek laivā, lai tas nekristu un neslīdētu. Ieroci šāvējam pasniedz tikai pēc tam, kad mednieki no jauna ieņēmuši savas vietas. Pasniedzot ieroci, tā stobram jābūt vērstam uz augšu. Parādoties medījamam ūdensputnam, mednieks, kas stumj laivu, pārtrauc laivas virzīšanu uz priekšu, nodrošinot šāvējam iespējami stabilu stāvokli.

90. Ūdensputnu medībās, ja laiva ir stacionāra (apstādināta), atļauts šaut visiem laivā esošajiem medniekiem pēc iepriekšējas vienošanās par šaušanas sektoriem. Laivā stāvošam vai sēdošam medniekam aizliegts šaut pāri cita mednieka galvai.

91. Aizliegts:

91.1. šaut uz neskaidri redzamu mērķi (piemēram, tumsā, pret sauli, uz dzīvnieku, ko aizsedz koku un krūmu zari, zāle);

91.2. piedalīties medībās ar lietošanā saņemtu ieroci, ja tā nodošana un saņemšana nav reģistrēta šo noteikumu 26. punktā noteiktajā kārtībā un ja ieroča īpašnieks nepiedalās šajās medībās;

91.3. lietot ieroci ar tehniskiem defektiem;

91.4. šaut no vairākiem stobriem vienlaikus;

91.5. šaut valsts robežas virzienā, ja izšautā lode saskaņā ar ieroča un munīcijas tehnisko raksturojumu tiešā tēmējumā var trāpīt valsts robežas joslā vai šķērsot valsts robežu;

91.6. pasniegt pielādētu ieroci citai personai;

91.7. bojāt meža un medību infrastruktūras elementus (piemēram, medību torņus, barotavas, laipas, tiltus), kā arī traucēt medību norisi;

91.8. veidot mednieku līniju uz valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī uz šo autoceļu zemes nodalījuma joslas;

91.9. turēt pirkstus uz abām medību šaujamieroča mēlītēm vienlaikus;

91.10. šaut uz lidojošu medījamo putnu, ja tas atrodas leņķī, kas šaurāks par 30 grādiem no horizonta, un ja pārskatāmība šaušanas virzienā ir mazāka par 150 metriem;

91.11. šaut medījamo ūdensputnu uz ūdens, izņemot ievainota putna piešaušanu, ja šāviena virzienā 150 metru attālumā teritorija ir pārskatāma un tajā neatrodas cilvēki;

91.12. medīt ar ieroci alkoholisko dzērienu (izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles), kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

92. Ar medību rīkiem atļauts medīt bebrus, meža caunas, akmens caunas, Amerikas ūdeles, seskus, ondatras, lapsas, jenotsuņus, jenotus, āpšus, nutrijas, baibakus, pelēkās vārnas un žagatas. Citus medījamos dzīvniekus ar medību rīkiem atļauts medīt, ja pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas Valsts meža dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par atļauju medīt ar medību rīkiem un izsniedzis šādu atļauju.

93. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt Medību likumā un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

94. Citus nelimitētos medījamos dzīvniekus publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā atļauts medīt medību tiesību īpašniekam (ja nav reģistrēts medību iecirknis) vai medību tiesību lietotājam (ja medību līgumā nav noteikts citādi), kura medību iecirknī ietilpst vai kura medību iecirknim piekļaujas publiskā ūdenstilpe. Ja ūdenstilpe atdala medību iecirkņus, robeža nosakāma pa ūdenstilpes ass līniju vai viduslīniju.

95. Medībās atļauts izmantot tikai šķirnes medību suņus, kas ir vakcinēti un apzīmēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par suņu reģistrācijas un turēšanas kārtību.

96. Atbilstoši medību veidam un apstākļiem lēmumu par šķirnes medību suņu izmantošanu pieņem medību vadītājs.

97. Aizliegts izmantot medību suņus, kas medību laikā nav apzīmēti ar spilgtas krāsas elementu vismaz divu centimetru platumā, izņemot medības ar suņiem alās.

98. Persona, kas izmanto šķirnes medību suni medībās, var uzrādīt suņa vakcināciju apliecinošus dokumentus.

99. Aļņu, staltbriežu, mežacūku un stirnu individuālajās medībās šķirnes medību suni atļauts izmantot noteiktajā dzinējmedību periodā, bet ievainotu dzīvnieku atrašanai – arī pārējā attiecīgās sugas medību termiņa laikā.

100. Medījot ar šķirnes medību suni alās, tās atļauts atrakt, tikai lai izceltu suņa noturēto dzīvnieku. Pēc medībām atrakumus aizrok un nolīdzina.

101. Pirms limitēti medījamā dzīvnieka pārvietošanas no vietas, kur tas nomedīts, nomedītā dzīvnieka liemeni marķē ar īpašu Valsts meža dienesta izsniegtu marķieri. Marķieri redzamā veidā nostiprina nomedītā dzīvnieka liemenī tā, lai, nesabojājot marķieri, to nebūtu iespējams noņemt līdz liemeņa sadalei. Marķieri aizliegts noņemt no liemeņa vai liemeni sadalīt pirms veidlapas "Informācija par izlietotajām medību atļaujām" (3. pielikums) aizpildīšanas.

102. Par nomedītā dzīvnieka pārvietošanu uzskatāma arī liemeņa ievietošana transportlīdzeklī vai piestiprināšana pie transportlīdzekļa, izmantojot sakabes elementus.

103. Mednieka pienākums ir netraucēt medības uzraugošo un kontrolējošo dienestu amatpersonām brīvi piekļūt medījuma apstrādes vietai kontroles veikšanai.

104. Vilkus vai lūšus pārvieto, pamatojoties uz medību vadītāja sastādītu aktu par vilka vai lūša nomedīšanu (4. pielikums).

105. Valsts meža dienesta amatpersona, saņemot informāciju par:

105.1. sadursmē ar motorizētu transportlīdzekli bojā gājušu medījamo dzīvnieku, reģistrē faktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieka līķi;

105.2. medību platībās bojā gājušu medījamo dzīvnieku, kura pazīmes neliecina par infekcijas slimības izplatīšanos, reģistrē faktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieka līķi.

106. Ja konstatēta vairāk nekā divu medījamo dzīvnieku vienlaicīga bojāeja vai bojā gājušā medījamā dzīvnieka pazīmes liecina par infekcijas slimības izplatīšanos, Valsts meža dienests par šo faktu nekavējoties informē Pārtikas un veterināro dienestu un sadarbībā ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu sastāda aktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieku līķiem.

107. To medījamo dzīvnieku līķu savākšana, kuri rada draudus sabiedrības drošībai un veselībai, notiek atbilstoši veterinārmedicīnas jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

108. Medību trofejas no Latvijas izved saskaņā ar Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, 1973. gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas augu un dzīvnieku sugām, kā arī ievērojot normatīvos aktus savvaļas dzīvnieku tirdzniecības un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, aprites jomā.

109. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 26. februāra noteikumus Nr. 113 "Medību noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 47. nr.).

110. Šo noteikumu 14. punktā minētās prasības piemēro medību līgumiem, kas noslēgti vai grozīti pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

111. Šo noteikumu 42., 45. un 49. punktā, 51.6., 51.7. un 51.9. apakšpunktā, kā arī 79. un 101. punktā minēto prasību par marķieru izmantošanu piemēro no 2015. gada 1. aprīļa.

112. Līdz 2015. gada 31. martam medību atļauja nepieciešama katra limitēto medījamo sugu dzīvnieka medībām un dzinējmedību laikā tā atrodas pie medību vadītāja. Medību atļauju aizpilda, pirms sākta nomedītā dzīvnieka pārvietošanas vai ievainota dzīvnieka izsekošana. Mēneša laikā pēc medībām izlietoto medību atļauju iesniedz Valsts meža dienestā.

113. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. augustā.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 22.jūlija
noteikumiem Nr.421

	dzinējmedības
	mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci nodod lietošanai citam medniekam
	tiek lietots mākslīgais gaismas avots, nakts redzamības tēmēklis vai pusautomātiskais medību šaujamierocis, kura patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām

Medību laiks:

no 20____ gada __________________

līdz 20___ gada __________________

Medībās izmantos reģistrētus un vakcinētus šķirnes medību suņus

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 22.jūlija
noteikumiem Nr.421

Dzīvnieks

Datums

Kopā

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 22.jūlija
noteikumiem Nr.421

Piezīmes.

1. Informāciju par izlietotajām medību atļaujām mēneša laikā pēc medībām iesniedz Valsts meža dienestā.

2. * Līdz 2015. gada 31. martam – medību atļaujas numurs.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 22.jūlija
noteikumiem Nr.421

Dzimums:	tēviņš	mātīte

Aptuvenais vecums:		jaunāks par gadu
		jauns (1–2 gadus vecs)
		vidēja vecuma
		vecs

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs