Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 11.Saeimas ārkārtas sesijas sēde 2014.gada 13.augustā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam ārkārtas sesijas 13.augusta sēdi.

Mums ir apstiprināta darba kārtība, bet ir saņemts piecu deputātu – Strazdiņa, Līdakas, Brigmaņa, Vectirāna un Kučinska – iesniegums ar lūgumu izdarīt grozījumu 13.augusta ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: "Ir iebildumi!") Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas ārkārtas sesijas 13.augusta sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" izskatīšanai trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 38, atturas – 1. Tātad darba kārtība nav grozīta. Likumprojekts paliek darba kārtībā. Paldies.

Tātad pirmais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta rīkojumu Nr.419 "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.jūlija rīkojumā Nr.322 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

Ministru kabineta vārdā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

J.Dūklavs (zemkopības ministrs).

Labdien, godātie deputāti! Jāsaka tā: diemžēl nācās atkal jūs aicināt atbraukt uz pilsētu. Ne tanī labākajā gadījumā, bet dzīvē notiek tā, kā notiek. Es gribu jūs informēt, ka kopš pirmās dienas, kad šī slimība tika konstatēta, tās vīruss ir apstiprināts 55 meža cūkām (Latgalē – 43, Vidzemē – 12) un 56 mājas cūkām 25 piemājas saimniecībās (no tām Latgalē – 20, Vidzemē – 5). Ir skarta arī 1 lielāka cūku ferma Latgalē ar 200 dzīvniekiem. Kopumā Pārtikas un veterinārais dienests ir iznīcinājis 459 mājas cūkas (Latgalē – 373, Vidzemē – 86).

7.augustā tika saņemti laboratorisko izmeklējumu rezultāti, kas apstiprināja šo vīrusu 4 atrastajām beigtajām meža cūkām Madonas novada Ļaudonas pagastā. Un tieši tāpēc mums ir jāpaplašina saistībā ar Āfrikas cūku mēri noteiktās ārkārtējās situācijas teritorija, nosakot papildus to 21 novadā, 5 novadu atsevišķos pagastos un 4 pilsētās. Un es tomēr atļaušos tos nolasīt, ja kāds klausīsies. Tātad tā ir noteikta Cēsu, Amatas, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Gulbenes, Cesvaines, Ērgļu, Madonas, Lubānas, Kokneses, Pļaviņu, Krustpils, Varakļānu, Viļānu, Salas, Viesītes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Aknīstes un Ilūkstes novadā, kā arī Ogres novada Ķeipenes, Taurupes, Mazozolu, Madlienas, Meņģeles un Krapes pagastā, Jaunjelgavas novada Seces, Staburaga un Sunākstes pagastā, Daugavpils novada Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Līksnas, Sventes, Kalkūnes un Medumu pagastā, Preiļu novada Sūnas pagastā, Riebiņu novada Galēnu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastā, arī Jēkabpilī, Daugavpilī, Valmierā un Rēzeknē.

Es aicinu jūs, godātie deputāti, atbalstīt Ministru kabineta lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Līvijai Plavinskai.

L.Plavinska (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Patiesībā mēs šobrīd runājam par ārkārtīgi nopietnu jautājumu, ar ko mēs Latgalē esam sastapušies nu jau vairākus mēnešus. Un, klausoties to, ko teica ministrs, es domāju, ka, jā, tā zona ir jāpaplašina. Bet es domāju, ka ļoti ātrā laikā tā būs visa Latvija, jo patiesībā apturēt to diez vai... sakarā ar savvaļas dzīvniekiem diez vai mēs to varēsim, un mēs redzam, kādā tempā tas turpina izplatīties. Un šajā gadījumā, es domāju, vajadzēja pat pieņemt radikālu lēmumu un šo teritoriju noteikt visā Latvijā.

Šajā sakarā es vēl gribu izteikt ļoti lielu pateicību Ministru kabinetam par to, ka tas saprata, ka maksājums par šo cūku nokaušanu bija pārāk mazs, un tās summas tika palielinātas. Paldies tam par šo attieksmi un izpratni! Jo patiesībā – kas tad tie lielākie cūku turētāji bija? Vismaz Latgalē tie bija nabadzīgi cilvēki, kuri savai iztikai turēja tos lopus. Un, protams, par to naudu, kas bija iepriekš... tā nekompensē visus tos izdevumus, kas viņiem būtu nepieciešami. Šajā gadījumā... protams, arī šajā gadījumā varbūt tas netiek kompensēts, bet tā attieksme ir mainījusies. Un tiešām paldies Ministru kabinetam, zemkopības ministram par to, ka naudas summa tika palielināta.

Bet, zinot reālo situāciju Latgalē, es teikšu, ka ir vēl daudzas lietas, kuras nav atrisinātas... pastarpināti tam, ka palielināja tās izmaksu summas. Viena no tām lietām ir dezinfekcijas līdzekļi. Jo tās firmas ir sacēlušas ārkārtīgi lielas cenas dezinfekcijas līdzekļiem, un vajadzētu noteikti iejaukties valdībai un noteikt samērīgas cenas, un daudzās vietās varbūt pat vienkārši uzdāvināt tos zemniekiem, lai šo procesu apturētu.

Un vēl viena lieta. Dzīvnieku iznīcināšana ne visās vietās notiek tā, kā tas prasīts. Es zinu vietas, kur... cilvēki man stāsta, kā tiek sadedzināti cūku līķi: tur stāv ar dakšām blakus bomzis, kurš neskatās un jau ir salietojies narkotikas, un suņi rauj burtiski no vēdera zarnas un plēš tās cūkas. Un, protams, tā slimība tādā veidā tiek iznēsāta.

Būtu jālūdz Pārtikas un veterinārais dienests ļoti nopietni izturēties pret šiem jautājumiem un vēlreiz izskatīt jautājumu par to situāciju, kādā tiek iznīcinātas slimās cūkas.

Bez tam, es domāju, ļoti svarīgs jautājums ir arī tas, kā Pārtikas un veterinārais dienests veic analīzes. Ļoti daudzi zemnieki stāsta par to, ka tieši Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki iznēsā infekciju. Pirmām kārtām – ar to āķi, ar kuru tās cūkas tiek aiz deguna turētas un kurš netiek dezinficēts... no vienām mājām uz otrām, un tādā veidā tā slimība tiek pārnēsāta. Protams, arī kustība: tas, ka viņi apauj bahilas, nenozīmē, ka viņi neiebrauc ar mašīnu, kurai riepas jau ir inficētas kaut kur citur, kādā citā mājā. Par tām lietām mums ļoti, ļoti nopietni jāpadomā – un īpaši par dezinfekcijas šķidrumiem! –, jo tas ir ļoti svarīgi.

Šodien, runājot ar zemkopības ministru no rīta, es uzzināju ļoti labu jaunumu, ka tajās fermās, kuras ir lielās fermas un kurās noteikumi ļoti, ļoti stingri tiek ievēroti, cūkas tiešām netiks iznīcinātas. Tas ir ļoti svarīgi, un mani ļoti iepriecina šī Ministru kabineta attieksme, ka tiešām mēs rūpējamies arī par nākotni – par to, kā Latvijā cūkas tiks ataudzētas.

Bet šajā gadījumā es vēlreiz lūdzu Ministru kabinetu izskatīt, pirmkārt, jautājumu par to, kā tiek sadedzināti cūku līķi, un otrkārt, par dezinfekcijas līdzekļiem, jo to cenas ir nenormālas, daži uz tā rēķina grib "uzvārīties".

Un es aizmirsu pateikt par vēl vienu ļoti svarīgu lietu – par ledusskapjiem. Tad, kad cūkas tiek nokautas, ne jau daudziem ir tādi ledusskapji, kur to cūkas līķi uzglabāt līdz analīžu rezultātiem. Un šajā karstajā laikā, kā jūs paši saprotat, tā gaļa vienkārši aiziet bojā. Cilvēki nav tik bagāti, lai varētu atļauties to! Tāpēc es uzskatu, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam būtu ļoti svarīgi iegādāties ledusskapjus – ļoti lielus ledusskapjus! –, kur varētu zemniekiem, tiem, kuriem ir vajadzība, varbūt piemājas saimniecību īpašniekiem, piedāvāt tās cūkas uzglabāt kaut kādu laiciņu, lai viņi varētu tiešām to gaļu izlietot.

Par visiem šiem jautājumiem ir jāpadomā ļoti nopietni. Un es domāju, ka šis ārkārtas stāvoklis būtu jāievieš patiesībā visā Latvijā, ne tikai tajos novados, ko ministrs nosauca.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es gribu sākt ar to, ar ko beidza kolēģe Līvija Plavinska. Pēdējās divās nedēļās iznāca braukt galvenokārt pa Latgali un arī pārsvarā pa tām vietām, kur patiešām ir šiltītes, ka tur ir tā zona, bet nekur nav... Un te nu būtu jautājums... Varbūt es kaut ko neizprotu, bet es atceros, ka kādreiz iepriekšējos gados, kad bija cūku mēris, tur vienmēr bija dezinfekcijas šķīdumi, kad, braucot ar mašīnu vai ar divriteni, vai ar ko citu, to zonu šķērsoja. Šeit nevienā no tām vietām – un mēs braucām atkārtoti, jo tā bija ekspedīcija, – nekur nekāda dezinfekcija nenotiek. Itin nekas! Un tagad, ņemot vērā, ka tūlīt... ka jau nāk milzīgi bari uz Aglonu un ka Aglonas novads arī ir tajā zonā, es pilnībā piekrītu Līvijai Plavinskai, kas saka, ka, lai necirstu asti pa gabalam, īstenībā visā Latvijā ir... visa Latvija ir jāaptver. Vai nu...

Es nezinu, bet es patiešām gaidu atbildi no ministra, kādā veidā tā dezinfekcija notiek, kas tā ir par neredzamu dezinfekciju, jo, arī jautājot par to vietējiem, vietējie arī rausta plecus, ka nekā nav. Varbūt patiešām ir saceltas tik milzīgas cenas, ka nevar iegādāties tos līdzekļus. Tomēr šī zona, man liekas, būtu kaut kādā veidā jānorobežo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds zemkopības ministram Jānim Dūklavam.

J.Dūklavs (zemkopības ministrs).

Paldies par iespēju vēlreiz šo to jums pastāstīt.

Godātā Kursītes-Pakules kundze! Arī es divas dienas braucu pa Latgali un apmeklēju ļoti daudzas lauku sētas, kur sivēnmātes tur cilvēki, kuri, kā jūs pareizi minējāt, kolēģi, nav paši turīgākie Latgales cilvēki. Un viņi tur šīs sivēnmātes, lai iegūtu sivēnus un tos pārdotu. Jā, tā tas ir! Un tādu cilvēku bija daudz. Ieskaitot Ciblas pagastu, no kurienes es esmu saņēmis vēstuli ar vairāk nekā 60 parakstiem. Diemžēl tā slimība ir tāda, kāda tā ir.

Un mēs, man liekas, ar Pārtikas un veterināro dienestu esam vienojušies, ka, neskatoties uz šo ļoti stingro pasākumu klāstu, kas ir jāievieš kompleksos, lielajās novietnēs, mums ir ļoti... nu, es atļaušos teikt, tāda cilvēcīga pieeja tiem, kuri savās mājās var minimumu nodrošināt: lai šī kūts būtu aizslēgta, lai tur nebūtu citu mājdzīvnieku blakus, lai viņi netiktu baroti ar kopēju barību, kas nav termiski apstrādāta. Jo, kā mēs esam stāstījuši... es domāju, ka vismaz deputātiem vajadzētu iepazīties ar šo informāciju, kuras ir ļoti, ļoti daudz gan visos saitos, gan mājaslapās, gan rakstiskā veidā, gan plakātos un tā tālāk un tā joprojām.

Jā, mēs piekritām tādam risinājumam: ja tas viss ir nodrošināts, tad mēs neprasīsim celt sētas apkārt, veidot jaunas mēslu krātuves un tā tālāk. Lai šie cilvēki tur cūkas un cīnās, un ļoti daudzi, kuriem ir četras, trīs, divas cūkas un tā tālāk, noteikti spēs saglabāt attiecīgi savu ganāmpulku (laikam tā es drīkstu teikt). Mēs uzskatām, ka ar katru konkrēto saimnieku, ar katru saimniecību ir jārunā individuāli, jo, ko viens var, to otrs nevar. Nu, ja kāds saka, ka viņš neko nevar, tad jā... tad ir tas, ko jūs stāstījāt, Kursītes-Pakules kundze!

Es biju četrās aptiekās. Jūs sakāt, ka nav pieejami dezinfekcijas līdzekļi. Pirmām kārtām Latgalē un Vidzemē slimības skartajās zonās šie dezinfekcijas līdzekļi tika doti par brīvu. Un, ja jums kāds stāsta kādā sarunā... Es nezinu, ar ko jūs tikāties, bet es braucu pa šo teritoriju, iepriekš nepiesakoties, pie kā es iešu vai pie kā es neiešu. Es apstājos pie mājām, gāju iekšā un runājos ar cilvēkiem. Viņi arī paraudāja man uz pleca, viss kaut kas notika. Es uzskatu, ka situācija ir pietiekoši slikta, taču pašiem tā nav jādramatizē. Jā, šī ir slimība, kas izplatās kontakta veidā, bet tā neizplatās tā, ka tramvajā viens nošķaudīsies un rītdien jau viss tramvajs būs ar iesnām. (No zāles starpsauciens.)

Kā lūdzu? Nedrīkst runāties! (Starpsauciens.) Jā... Tā ka mediķi noteikti zina to ļoti labi un var daudz ko pateikt par to lietu, piekrītu. Un tāpēc arī visi šie dezopaklāji pie fermām un tā tālāk – tie tur ir, tie tur ir vajadzīgi. Bet eksperti... mums piedalījās arī Eiropas eksperti, kas ar šo slimību citās valstīs cīnās jau 35 gadus un ir ļoti labi informēti, ko tur dara un kas dod rezultātus. Šie paklāji uz robežām, uz ceļiem un tā tālāk... Ekspertu secinājums: tie nedod vajadzīgo rezultātu šīs konkrētās slimības ierobežošanā. Tā ka – nedod rezultātu!

Mums viens otrs arī prasa: "Kāpēc jūs neesat pārrakuši lauku ceļus?" (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: "Jā!") Nu kāpēc tie būtu jāpārrok? Vai tad lauku cilvēks nezina, kur var aiziet ar mugursomu vai kur var apbraukt to ceļu? Mēs taču... Nav taču iesācies trešais pasaules karš, ka viss jāpārrok un tranšejas jārok!

Cilvēks... Jā, cilvēks ir ļoti svarīgs tieši šīs slimības pārnēsātājs. Cilvēks! Un tāpēc pasākumā, kas notiks šonedēļ Aglonā... Es esmu lūdzis garīdzniekus, lai viņi to stāsta, mūsu cilvēki to stāstīs... Kas nu tur ir sanests uz šo lielo saietu, tas ir sanests, bet lai neko nenes mājās! Tur ir papildu konteineru ļoti daudz, lai tas viss tiek atstāts tur. Pēc tam tas tiks utilizēts, jā.

Jūs runājāt par dedzināšanu. Ir labas vietas, ir ne tik labas vietas. Piemēram, Valkas pusē tās saimniecības īpašniece, kurā nācās nokaut šīs cūkas, pati to ir uzņēmusies: vienā grantsbedrē ar pašvaldības atbalstu ļoti labi šis jautājums tiek kārtots – nepārtraukti dežurē cilvēki, viss notiek. Ir arī sliktākas vietas, kur, kā redzējām, ir tādi cilvēki, kuri, nu, varbūt... jā, jūs jau te minējāt, kādi viņi varbūt ir. Arī tādus mēs redzējām. Bet, lai šo jautājumu atrisinātu, ir nopirkta pārvietojama krematorija, kurā varēs sadedzināt – 2 tonnas stundā! – šos dzīvniekus. Tātad par to arī ir padomāts. Šobrīd tā pierobežā tiek montēta, un ir cerības, ka nākošajā nedēļā tā jau darbosies. Tas ir attiecībā uz dzīvnieku sadedzināšanu.

Es gribu vēl pateikt to, ka mēs esam plānojuši ne tikai šajos reģionos, kur jau... tas ir skaidrs, ka tur tas ir, bet arī Daugavas otrā pusē... Un ekspertu doma ir, ka Daugava varētu būt reāla ūdensšķirtne, kurai šī slimība bez cilvēku palīdzības pāri netiek. Uzsveru – bez cilvēku palīdzības! Tā ka mēs visi esam ļoti atbildīgi par to, lai mēs paši neesam tie, kas šo slimību aiznes kaut kur tālāk uz priekšu.

Varu jums pateikt, ka Baltkrievijā ir izdots prezidenta ukazs (laikam tā to pareizi sauc) par to, ka meža cūku populācija ir ne tikai jāsamazina, bet... Ir dots rīkojums iznīcināt meža cūku populāciju! Jūs saprotat, ko nozīmē "iznīcināt ar visiem līdzekļiem"? Ko nozīmē vārdi "visi līdzekļi", man grūti komentēt. Tā slimība ir Pleskavas apgabalā. Tā slimība ir ļoti tuvu mums pie robežas, mums visapkārt. Ir jauni gadījumi Lietuvā, ir jauni gadījumi Polijā gan meža dzīvnieku, gan mājdzīvnieku vidū. Tā ka tā slimība nav tik vienkārši apkarojama kā, teiksim, kaut kāds viens mazs pūznītis – ka mēs to likvidējam un ka ar to viss beidzas.

Un arī attiecībā uz šiem maksājumiem jūs teicāt... Tie ir dubultoti! Tie ir tiešām dubultoti, lai sniegtu materiālu palīdzību cilvēkiem, kurus šī nelaime ir piemeklējusi.

Tā ka es jūs aicinu nedramatizēt to situāciju, stāstīt cilvēkiem, paskaidrot. Es personīgi to apskatījos, darīju divas dienas, un visur mēs par visu vienojāmies ar tiem cilvēkiem, ar kuriem man nācās runāties. Iesaku jums: dariet līdzīgi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta rīkojumu Nr.419 "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.jūlija rīkojumā Nr.322 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies. (No zāles zemkopības ministrs J.Dūklavs: "Paldies!")

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Klementjeva, Bišofas, Cilinska un Ašeradena iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Esam sagatavojuši likumprojektu, un es nedaudz motivēšu – kādēļ. Tādēļ, ka likuma, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma, 39.pantā runāts par apmaksātu veselības aprūpi. Šodien spēkā ir likuma 39.panta trīs daļas, kuras nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu – gan to, kuras ir saslimušas, gan to, kuras ir pārtraukušas dienestu –, kā arī atvaļināto karavīru tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi saskaņā ar Militārā dienesta likumu un attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Bet, godātie kolēģi, līdz šim mēs esam piemirsuši to, ka 1997.gadā Latvijas robežsardze pārgāja no Aizsardzības ministrijas pakļautības Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Līdz šai pārejai robežsargiem bija tādas pašas sociālās garantijas kā karavīriem, taču, nonākot Iekšlietu ministrijas pakļautībā, atvaļināto robežsargu sociālās garantijas mainījās. Šajā laikā daļa robežsargu, kuri tika atvaļināti 1998.gadā, nonāca situācijā, ka faktiski turpināt dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos viņi nevarēja, jo viņiem drīzumā, daudziem pat gada laikā, iestājās dienestam noteiktais maksimālais vecums, tāpēc bija jāturpina dienests robežsardzē.

Tie, kolēģi, ir cilvēki, kuri izveidoja atjaunotās neatkarīgās Latvijas robežsardzi, taču, atvaļinoties no robežsardzes, pēc pārejas Iekšlietu ministrijas pakļautībā viņi zaudēja tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi, kādas būtu ieguvuši, ja turpinātu dienestu Aizsardzības ministrijas struktūrā. Tāpēc, lai atjaunotu sociālo taisnīgumu, šis grozījums tiks iestrādāts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ierobežotam robežsargu skaitam, kuri ir jau ievērojamā vecumā, saglabās šīs tiesības, un arī viņi varēs saņemt apmaksātu veselības aprūpi tādā pašā kārtībā un apmērā kā karavīri.

Vienlaikus aicinu, kolēģi, nodot izstrādāto likumprojektu atbildīgajai komisijai. Informēju, ka, gatavojot šo likumprojektu, Sociālo un darba lietu komisija vairākkārt šo jautājumu pētīja un izskatīja to kopā ar Aizsardzības ministriju un ar Latviešu strēlnieku apvienību. Un tādēļ arīdzan deputāti, kuri ir parakstījuši šo izstrādāto likumprojektu, ir Sociālo un darba lietu komisijas deputāti – pa vienam no katras frakcijas.

Vienlaikus vēlos, kolēģi, aicināt atbildīgo komisiju izskatīt likumprojektu iespējami īsā laikā un rosināt noteikt tam steidzamību, lai Aizsardzības ministrijai būtu iespēja ieplānot nepieciešamo finansējumu 2015.gadā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad neviens runāt "pret" pieteicies nav. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Psihologu likums" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Ir saņemts deputāta Igora Meļņikova iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4.septembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Igoram Meļņikovam šā gada 4.septembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Tātad atvaļinājums ir piešķirts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Nākamais un arī pēdējais šīs sēdes darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Man vispirms jāpaskaidro, ka komisija savā 24.jūlija sēdē izskatīja iesniegtos priekšlikumus, un, starp citu, visi komisijas deputāti, neskatoties uz to, kādas partijas un frakcijas viņi pārstāv, tos atbalstīja vienbalsīgi, turklāt komisija nolēma lūgt Prezidiju iekļaut šo likumprojektu nākamās kārtējās vai nākamās ārkārtas sēdes darba kārtībā. Tā ka tas nevarēja būt pārsteigums.

Grozījumi ir balstīti uz 111 Eiropas Padomes priekšlikumiem no tūkstoš... nē, no 2011.gada. Tātad ir pagājuši trīs gadi. Visas pārējās Eiropas Padomes dalībvalstis, to skaitā mums blakus esošās – Lietuva un Igaunija, šos ierosinājumus, priekšlikumus, rekomendācijas ir ieviesušas jau savlaicīgi. Latvija ir palikusi pēdējā no Eiropas Padomes dalībvalstīm.

1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Un es šeit gribētu piedalīties debatēs.

Šis ir viens no priekšlikumiem... šis ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas – mūsu komisijas – priekšlikums, bet pēc būtības tas, kā jau minēju, balstās uz tiem 111 priekšlikumiem, kurus Eiropas Padome izteica visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, to skaitā Latvijai. Citas reaģēja ātrāk, citas vēlāk, mēs esam palikuši pēdējie šajā rindā. Un 28 no šiem priekšlikumiem... lai tos ieviestu, bija nepieciešami šie grozījumi. Šis ir viens no tiem – par līdzekļu iesaldēšanu un precīzu formulu.

Uz komisijas sēdēm tika aicināta arī Latvijas Komercbanku asociācija, un vairāki Latvijas Komercbanku asociācijas vadības pārstāvji aktīvi piedalījās gan komisijas sēdēs, gan arī citādāk uzrunāja komisijas deputātus.

Viens būtisks jautājums, kuru tieši 24.jūlija sēdē es uzdevu Latvijas Komercbanku asociācijas vadības pārstāvjiem: "Vai šie grozījumi kaut kādā veidā padara Latviju nerezidentiem daudz neizdevīgāku kā investīciju zemi jeb ieguldījumu zemi, nekā tas ir Igaunijā, Lietuvā vai jebkurā citā Eiropas Padomes valstī?" Uz to Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis atbildēja: "Nē, jo mēs tiešām esam šo rekomendāciju ieviešanas ziņā palikuši pēdējie." Līdz ar to šajā gadījumā mēs neieviešam neko stingrāku par to, ko ir ieviesušas Lietuva un Igaunija. Mēs tikai pēdējā brīdī – burtiski! – ielecam šajā vilcienā. Kāpēc pēdējā brīdī? 15.septembrī Eiropas Padome skatīsies, kā Latvija ir ieviesusi šīs rekomendācijas, jo mēs esam palikuši pēdējie.

Ja mēs tās neieviešam, neapstiprinām šeit trešajā lasījumā, principā mūsu prokuratūras pārstāvjiem, Kontroles dienesta vadītājam Burkānam, arī finanšu ministram, valdības pārstāvjiem... Nav runa par to, ka tur būtu kauns vai kaut kā... Uz to jau reaģēja arī zināmā mērā finanšu tirgi, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Padomājiet paši, kā likums saucas, – "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums"! Kas notiek pasaulē? Un mēs neejam kopsolī ar valstīm, kas mums ir līdzās! Un tajā pašā laikā nekādā veidā neapdraudot arī komercbanku intereses piesaistīt nerezidentu noguldījumus... Es esmu vienkārši dažreiz par Latvijas Komercbanku asociācijas nostāju pārsteigts.

Bet arī 3.priekšlikums komisijā tika vienbalsīgi atbalstīts – tāpat kā arī visi pārējie šie priekšlikumi. Es aicinu arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisija ir atbalstījusi. Vai kāds no deputātiem lūdz balsojumu? Deputāti balsojumu nelūdz. Tātad deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 9. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 10. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 13. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. (Šķirsta dokumentu.) Kārtībai jābūt!

Sēdes vadītāja. 15.!

A.Latkovskis. 15. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 16. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 17. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 18. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 19. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 20. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 21. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 22. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi ārkārtas sesijas 13.augusta sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā sveikt mūsu kolēģi Līviju Plavinsku apaļajā jubilejā... pusapaļajā jubilejā, kura bija 3.augustā. (Aplausi.)

Un šodien dzimšanas diena ir mūsu kolēģim Ingmāram Līdakam. (Aplausi.) Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Pēc 15 minūtēm aicinu jūs uz Juridiskās komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs.)

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš... bet ir klāt, Edmunds Demiters... nav, Rihards Eigims... nav, Kārlis Eņģelis... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Ivans Klementjevs... nav, Imants Parādnieks... nav, Jānis Reirs... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Kārlis Seržants... nav, Elīna Siliņa... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Ilze Vergina... nav, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to ārkārtas sesijas 13.augusta sēdi pasludinu par slēgtu.

Nākamā sēde, visticamāk, būs nākamajā ceturtdienā – mums darba kārtībā varētu būt jautājums par tieslietu ministra apstiprināšanu –, bet jūs tiksiet informēti.

Paldies.