Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 11.Saeimas ziemas sesijas trīspadsmitā sēde 2014.gada 20.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 20.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti seši priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Eināra Cilinska 11.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Smiltēns, Reirs, Āboltiņa, Kursīte-Pakule un citi lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Smiltēns, Reirs, Āboltiņa, Kursīte-Pakule un citi lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Viņķele, Zaķis, Dombrovskis, Smiltēns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputātes Ilzes Viņķeles ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Dombrovskis, Zaķis, Smiltēns, Reirs un citi lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un deputāti Zaķis, Valainis, Kalniņa-Lukaševica, Brigmanis un Ābiķis lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums – "Par Eināra Cilinska 11.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību paziņo, ka, pamatojoties uz Eināra Cilinska 2014.gada 17.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras.

Deputāta pienākumus beidz pildīt Lelde Stumbre, kura iestājās Saeimā no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otro daļu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad lūdzu deputātu Cilinski ieņemt savu vietu Sēžu zālē. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt pieteicies deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Jā, labrīt! Augsti godātie deputāti! "Saskaņas Centra" frakcija, neskatoties uz to, ka tai nebija iespējas strādāt pie šī likumprojekta, balsos "par". Bet es gribu bišķiņ par redakciju parunāt, tāpēc ka konceptuāli mums nepatīk tas, kas rakstīts šajā likumprojektā.

Saprotiet, ka indeksācija ir tāda lieta, ko pensionāri gaida ar tādām ļoti lielām, lielām bažām, no vienas puses, bet, no otras puses, ar lielām cerībām par to, ka tā, ja arī neuzlabos viņu finansiālo stāvokli, tad tomēr kompensēs to, ka viņi šodien reāli vairāk maksā gan par pārtiku, gan par zālēm, gan par pakalpojumiem un tā tālāk.

Sakarā ar to katrs šis vārds un katrs pants būtu jāizskata daudz rūpīgāk, nekā mēs paspēsim tos izskatīt komisijā. Es atceros tos laikus, kad kompensācija bija kā anekdote – 19 santīmi. Un es atceros to lielo piketu, kad naudu meta labklājības ministrei un pateica, ka par šo naudu nevar neko izdarīt. Es atceros arī, ka bija iesaldēta indeksācija un nemaksāja neko, neskatoties uz to, ka mēs visi bijām krīzes situācijā un maksājām atkal vairāk par tiem pašiem pārtikas produktiem un par komunālajiem pakalpojumiem.

Un šodien mums ir iespēja uzlabot reāli šo likumu, tāpēc ka... gribu jums atgādināt, ka tā ir kārtējā plānotā indeksācija; tā nav tā, kura bija iepriekšējā vasarā, kad mēs redzējām, ka situācija uzlabojas, nauda ir sociālajā budžetā un mēs varam kompensēt cilvēkiem to dzīves dārdzību. Es pateicos visiem, kas piedalījās tajā vasarā diskusijā. Mēs izdarījām ļoti daudz, bet galvenais solījums bija – kāds? Tā ir ārkārtas kompensācija... indeksācija, un tā būs līdz 200 latiem, un nākotnē mēs padomāsim, vai indeksēt visu apjomu... Un tas nebūs kā simbols... Gribu atgādināt, ka tie bija 5 lati vasaras laikā. Un es atceros federācijas pārstāvjus, kuri pieprasīja, lai ierobežojums vai tas apmērs būtu ne 200 latu... 220 latu... ka ministrija stāvēja un krita par... bija pret to, bet ar tādu lielu cerību, ka būs indeksācija oktobrī... un tas apjoms būs reālāks nekā simbols.

Šodien man ir skaitļi par to, cik dārgi palika produkti.

Par iepriekšējo gadu. Piens un tā produkti – sviests un viss pārējais, kas taisīts no piena, – par 7 procentiem kļuva dārgāki. Dārzeņi un kartupeļi – par 10 procentiem. Siers – par 5 procentiem.

Es uzskatu, ka šodien mēs paši redzam veikalos, ka pārtikas produkti, kurus izmanto pensionāri, kļūst dārgāki un dārgāki. Bet ministrija mums piedāvā – labākajā gadījumā, ja izies cauri šis likumprojekts, – tikai 7 eiro aptuveni, vidēji indeksēt un pielikt pie pensijām. Es uzskatu, ka tas nekompensē to reālo dzīves dārdzību. Mēs zinām, ka komunālie pakalpojumi kļūst dārgāki, ka ir plānots palielināt arī elektrības rēķinus un visus pārējos, kas izriet no tās elektrības dārdzības. Tāpēc es uzskatu, ka komisijā vajadzēs ļoti rūpīgi piestrādāt pie formulas. Šī formula neatbilst realitātei.

Otrais. Tas ierobežojums – 285 eiro, kuru piedāvā ministrija, – es uzskatu, nav korekts. Ja mēs runājam, ka mēs gribam, lai cilvēki maksātu nodokļus... Ja ceram, ka samaksās vairāk, saņems vairāk, tad mums vajag arī nonākt pie konceptuāla lēmuma. Ja cilvēks vairāk maksā un vairāk saņem, tad viņam indeksē visu summu. Mēs nevaram tehniski ieviest kaut kādus ierobežojumus un griestus tikai tāpēc, ka mums nav naudas.

Un es, izlasījis šo likumprojektu, sapratu, ka ministrija vairāk strādāja ne tā, ka kompensētu to procesu... to procentu, par kādu dzīve kļuva dārgāka, bet to, cik naudas ir... Vot, bija ielikti 10 miljoni eiro, un viņa to naudu ar matemātikas formulu pielīdzināja pie tā, lai katram iedotu pa 7 latiem. Es uzskatu, ka tas nav pareizi. Vajag šodien vadīties pēc tā, cik daudz cilvēkam vajag un cik reāli viņš inflācijas dēļ zaudē no sava ienākuma.

Paldies par atbalstu! Ceram, ka priekšlikumu būs daudz. Mēs apsolām strādāt ļoti ražīgi komisijā, un nevarēsim mēs tādā parastā veidā iziet caur šo likumprojektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Elīna Siliņa.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Gadu atpakaļ, kad Saeimai ar savu balsojumu bija jāievēlē jauns valsts kontrolieris, mēs pastiprināti pievērsām uzmanību Valsts kontroles likuma normām un arī tam, ko Satversme saka par valsts kontroles institūtu un kontroliera funkcijām. Un tābrīža galvenā diskusija bija par to, vai nostrādātais termiņš Valsts kontroles padomē būtu jāieskaita arī maksimālajā... jāatņem no maksimāli iespējamā termiņa, ko šis cilvēks varētu nostrādāt kā valsts kontrolieris. Mēs savu izvēli izdarījām, un līdz ar to mēs nostiprinājām to, ka šie ir uzskatāmi par diviem dažādiem amatiem un diviem dažādiem termiņiem. Lai arī Satversme pieļauj vienlaikus vairāku kontrolieru esamību, pašreizējā Valsts kontroles likuma redakcijā mēs esam paredzējuši, ka valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis ir divi atšķirīgi amati. Un šobrīd mums ir viens valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi. To mēs apliecinājām arī toreiz, balsojot par jauno valsts kontrolieri.

Paralēli šīm diskusijām, protams, radās diskusija arī par to, vai mums būtu jāprecizē šie te termiņi. Un esošā likuma redakcija nosaka to, ka, gan ieņemot Valsts kontroles padomes locekļa amatu, gan ieņemot valsts kontroliera amatu, ierobežojums attiecas tikai tad, ja persona grib nostrādāt vairākus termiņus pēc kārtas, proti, ir atļauts nostrādāt tikai divus termiņus pēc kārtas, bet pēc tam ir dota iespēja pēc kāda perioda atkal atgriezties šajos amatos.

Šeit es gribu uzsvērt to, ko saka Satversme. Un Satversme saka, ka Valsts kontrole ir neatkarīga iestāde un tās darbības pamatā ir neatkarība. Tieši atbilstoši šim Satversmes 88.pantam likumdevējam, nosakot Valsts kontroles iekārtu un kompetenci, ir jāņem vērā no Satversmes izrietošās prasības, tajā skaitā jānodrošina šīs iestādes neatkarība. Un mums ir jādara maksimāli iespējamais, lai šo neatkarību arī nodrošinātu. Likuma šībrīža redakcija, kā jau minēju, paredz tikai vienu šo ierobežojumu – divi termiņi pēc kārtas, taču tā nenovērš situāciju, ka pēc kāda laika periodiski atkal un atkal var tikt apstiprināts šis cilvēks neierobežoti daudzas reizes. Un šis... tieši šī iespēja veicina subjektīvismu un izdabāšanas risku, kas tādai uzraudzības un vērtēšanas funkciju realizējošai institūcijai nav pieļaujams.

Mūsu valsts iekārtas sistēmā ir virkne amatu, kuriem nav tādu termiņa ierobežojumu, bet šeit es Valsts kontroli gribu salīdzināt un vilkt analoģiju ar Satversmes tiesu, kur arī Satversmes tiesas tiesnešus, kas lemj, vērtē un savā ziņā arī kontrolē, kā mēs tālāk šīs likumu normas pieņemam – atbilstoši vai neatbilstoši Satversmei... Mēs viņiem neļaujam tikt ievēlētiem neskaitāmas reizes, tādā veidā nodrošinot, ka tajā periodā, kas likumā viņiem ir atvēlēts, viņi var distancēties no vēlmes izdabāt saviem ievēlētājiem un būt objektīvi savos lēmumos.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs diskutējām par šo priekšlikumu un visi komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījām šo redakciju. Aicinu arī komisijas locekļus, kā arī visus pārējos deputātus atbalstīt šo redakciju un atvērt šo likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien, kolēģi! Daži iemesli, kāpēc šis likumprojekts nebūtu atbalstāms.

Pirmkārt, valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu pašreizējā ievēlēšanas kārtība pastāv jau desmit gadus. Likumprojekta anotācijā nav norādīts, kādas problēmas ir bijušas ar pašreizējo tiesisko regulējumu. Vienīgo reizi šādas diskusijas pacēlās, kad atsevišķi politiķi mēģināja pašreizējo regulējumu interpretēt, lai nepieļautu pašreizējās valsts kontrolieres ievēlēšanu.

Otrkārt, Satversmes 101.panta pirmajā daļā noteikts: "Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu." Arī valsts kontroliera amats ir uzskatāms par valsts dienestu Satversmes 101.panta pirmās daļas izpratnē. Piedāvātā redakcija paredz absolūtu ierobežojumu Latvijas Republikas pilsoņiem tikt ievēlētiem vairāk nekā divus termiņus valsts kontroliera vai Valsts kontroles padomes locekļa amatā. Anotācijā nav vērtējuma tam, kā šāds ierobežojums atbilst Satversmes 116.pantam.

Treškārt, piedāvātajam ierobežojumam līdzīgs nepastāv citu neatkarīgu iestāžu amatpersonām – tiesībsargam, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, Latvijas Bankas prezidentam un padomes locekļiem, FKTK priekšsēdētājam un vietniekam, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājam un padomes locekļiem, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram. Līdz ar to piedāvātais regulējums būtu bezprecedenta ierobežojums.

Ceturtkārt, no iesniegtā likumprojekta nav skaidrs, kā tas tiktu piemērots attiecībā uz personām, kas šobrīd ir Valsts kontroles padomes locekļu amatā vai arī pildījušas šo amatu pirms tam.

Un beidzot, ņemot vērā, ka Valsts kontrole bauda augstu sabiedrības uzticību un tās loma ir nostiprināta Satversmē, politiķiem bez ārkārtējas nepieciešamības nevajadzētu grozīt tās darbības regulējumu, lai neradītu iespaidu par vēlmi politizēt Valsts kontroles vadību.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret". Tātad ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Publisko uzdevumu un revīzijas komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā" nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! (No zāles dep. I.Čepāne: "Es uzskatu, ka "par" ir jābalso!") Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 29, atturas – 22. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Parādnieks, Olšteins, Kalniņa-Lukaševica, Zaķis lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 15.jautājumu – likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr.749/Lp11).

"Pret" ir pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, varam grozīt darba kārtību regulāri, katru nedēļu nodarboties ar likumprojektu izņemšanu no darba kārtības, bet man gribētos saprast, vai tiešām cilvēki negrib pieņemt normu vai arī vienkārši viņi bauda to situāciju, ka ir tāda nenoteiktība. Ja kādam šķiet, ka kāds no pantiem nav pareizs, jūs varat balsot "pret" un pieņemt lēmumu. Projekts, par kuru mēs runājam, Nr.615/Lp11, ietver piecus priekšlikumus. (No zāles dep. V.Agešins: "Tas ir cits likumprojekts!" Starpsaucieni zālē.) Viens priekšlikums saņemts no Tieslietu ministrijas, un tas ir nepareizs pēc būtības. To pateica gan Juridiskā komisija, gan kolēģi, un tāpēc mums visiem būtu draudzīgi jābalso par attiecīgās normas... pret attiecīgo normu. Citu šaubīgu normu tur nav.

Kādi ir šķēršļi, lai pieņemtu grozījumus Krimināllikumā trešajā lasījumā un izdarītu šo darbību? Es saprotu, ka Tieslietu ministrija negrib atsaukt šo priekšlikumu, jo ir bažas, ka varbūt Nacionālā apvienība kaut ko runās... Bet kāds ir iemesls? Nu, padomājiet! Mēs nevaram nobalsot "pret" attiecīgo normu? Jums ir bailes? Es aicinu tieši tad neatbalstīt šo priekšlikumu un šodien izskatīt likumprojektu Nr.615/Lp11.

Paldies. (No zāles dep. V.Agešins: "Viņš par citu likumprojektu runāja!" Zālē pieaug troksnis.)

Sēdes vadītāja. Judina kungs, mēs runājam par likumprojektu Nr.749/Lp11.... Jā.

Bet nu... Divi "pret" nevar runāt, tikai viens var runāt "par". Jā.

Tātad "par" pieteicies runāt deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Ņemot vērā, ka Judina kungs sajauca likumprojektu saturu, tad es atnākšu un pateikšu dažus vārdus par mūsu bailēm un par mūsu muļķību. Jo likumprojektā Nr.749/Lp11 ir 32 priekšlikumi, no kuriem lielākā daļa ir par bargākiem sodiem par izvarošanu, par legālo narkotiku kriminalizēšanu, ko mēs vienu reizi pirms divām nedēļām no darba kārtības jau izņēmām.

Sēdes vadītāja. Seržanta kungs, jūs varat runāt tikai "par", nevis "pret"!

K.Seržants. Es runāju par mūsu bailēm. (Zālē smiekli. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Nē! Par likumprojekta izņemšanu no darba kārtības ir šobrīd pieteiktais jautājums, un jūs varat argumentēt to, kāpēc jūs esat "par" to, lai šo likumprojektu izņemtu no darba kārtības.

K.Seržants. Labi. Es neesmu "par" šī likumprojekta izņemšanu...

Sēdes vadītāja. Tādā gadījumā viens deputāts jau ir runājis "pret" un es jums liedzu vārdu, Seržanta kungs!

K.Seržants. Es sapratu. Bet es ceru, ka jūs arī sapratāt, par ko es runāju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr.749/Lp11) izskatīšanu otrajā lasījumā!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 6, atturas – 2. Tātad darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gaida Bērziņa lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 17.marta līdz 20.martam. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.martā. Tātad par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 27.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.

Vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputātes Ineses Laizānes ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 25.marta līdz 27.martam. Arī par šo ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Inesei Laizānei no šā gada 25.marta līdz 27.martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Tātad atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par deputātes Ilzes Viņķeles ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputātes Ilzes Viņķeles ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja pirms otrā, galīgā, lasījuma par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", un jūs informēšu par katru priekšlikumu pēc kārtas.

1. – tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Tas paredz, ka turpmāk tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no likumā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4.priekšlikums – no Juridiskā biroja, tehniska un redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arīdzan redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Tāpat arī 6. – tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. – deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! 2011.gadā stājās spēkā jauna kārtība lietu par maza apmēra prasībām izskatīšanai. Šīs lietas izskata paātrinātā kārtībā tikai divās instancēs.

Vispirms vēlos pievērst manu kolēģu no Juridiskās komisijas uzmanību tam, ka, ieviešot šo jauno kārtību, ar Civilprocesa likuma 250.²⁰ panta otro daļu tika paredzēts, ka prasītājam savā prasībā jānorāda, vai lieta iztiesājama tiesas sēdē, kā arī atbildētājam ir pienākums paziņot, vai atbildētājs vēlas, lai lieta tiktu iztiesāta tiesas sēdē, un to nosaka likuma 250.²³ pants. Un tad tiesa lemj, vai rīkot tiesas sēdi vai skatīt lietu rakstveida procesā. Veidojot šobrīd izskatāmo likumprojektu, ka tiesa izskata iespējamās apelācijas sūdzības par maza apmēra prasībām, Tieslietu ministrija vispār likumā neatrunāja, vai lietas dalībniekiem, prasītājiem un atbildētājiem, ir tiesības lūgt lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Vēl viens svarīgs arguments. Ja pirmajā tiesas instancē lietu izskatīja tiesas sēdē, nevis rakstveidā, tad, pārsūdzot spriedumu, apelācijas kārtībā šāda iespēja pusēm ir jāsaglabā un šāds lūgums ir norādāms apelācijas sūdzībā. Līdzīgi tam jārīkojas pusēm, iesniedzot prasību un sniedzot paskaidrojumu par to.

Komisijā pieaicinātās personas atsaucas uz Civilprocesa likuma 15.pantu par civillietas tiešumu un mutiskumu, taču ar to, manuprāt, nepietiek, lai lūgtu tiesu iztiesāt lietu tiesas sēdē tieši šajā – sevišķajā – kārtībā.

Mans priekšlikums ir papildināt apelācijas sūdzības satura uzskaitījumu ar to, ka lietas dalībnieks norāda lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, un tas ir loģisks un atbilst spēkā esošajai kārtībai, kādā izskata pirmajā instancē lietas par maza apmēra prasībām. Proti, lietas dalībnieki norāda šādu lūgumu tiesai, vadoties pēc manis minētajiem Civilprocesa likuma pantiem – 250.²⁰ un 250.²³ panta.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Jā, godātie kolēģi, par šo Cvetkovas kundzes priekšlikumu mums bija debate Juridiskajā komisijā, un mēs arī lūdzām gan ekspertīzi, gan viedokli no uzaicinātajām personām, proti, no Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Vilsones kundzes, kura arī mūsu komisijas locekļus informēja par to, kā, viņasprāt, būtu piemērojams šis Cvetkovas kundzes minētais 15.pants; tas ir tiesvedības civilprocesā vispārējais princips – tiešums un mutiskums, tāpat arī no Saeimas Juridiskā biroja. Un tas secinājums pēc šiem skaidrojumiem bija tāds, ka nav nepieciešama šāda norma šajā pantā, jo lūgumus dalībnieki var izteikt tiesai un tiesa arī apsver šos lūgumus. Un šajā gadījumā, kad tika izveidota šī īpašā – maza apmēra prasība, tas bija viens no efektivizācijas mērķiem, lai rakstveida procesā šīs maza apmēra prasības divās instancēs izskatītu tik tiešām pēc iespējas ātrāk un lai prasītāji nonāktu pie tiesas nolēmuma, kurš ir stājies spēkā, pēc iespējas ātrāk.

Un, ja tik tiešām no pieejamiem dokumentiem, no rakstveida dokumentiem, nav iespējams tiesai izlemt lietu pēc būtības, tad tiesa arī rīko tiesas sēdi ar dalībnieku piedalīšanos, taču uzlikt to par pienākumu – visās šajās apelācijas sūdzībās kā vienu no obligātajām apelācijas sūdzības sastāvdaļām ietvert lūgumu, ka tiesai būtu jāpamato un jāargumentē, kāpēc lūgums tiek apmierināts vai noraidīts, tiesnešuprāt un Saeimas Juridiskā birojaprāt, bija tiešām nepamatots apgrūtinājums, un viņi uzskatīja, ka tādējādi šis sākotnējais mērķis – efektivizēt maza apmēra prasību izskatīšanu – tiktu apgrūtināts. Un līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 45, atturas – nav. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Nākamais. 8. – tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Tas precizē apelācijas sūdzības nepieņemšanas pamatus un paredz, ka lēmums par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību nav pārsūdzams. Un šis priekšlikums ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Tieslietu ministrijas priekšlikums tiešām paredz noteikt, ka tiesas atteikums uzreiz, pieņemot lēmumu par atteikumu pieņemt šo apelāciju, nav pārsūdzams. Taču viens no atteikuma iemesliem, piemēram, varētu būt puses, kura iesniedz apelāciju, nesamaksātā valsts nodeva un lūgums atbrīvot viņu no tās samaksas. Un, ja tiesa, pieņemsim, atsakās to darīt, tad uzreiz, izvērtējot, vai pēc satura visi noteikumi un nosacījumi, kas ir norādīti likumā, ir ievēroti, vienkārši var pieņemt lēmumu atteikt tikai tāpēc, ka nav pievienots dokuments par valsts nodevas samaksu.

Es gribu arī pateikt to, ka parastajā kārtībā, kad izskata trīs instancēs lietu, Civilprocesa likums paredz, ka šis atteikums pieņemt apelāciju ir pārsūdzams, un to mums paredz Civilprocesa likuma 421.pants. Un tad šādas tiesības attiecībā uz tiesas atteikumu pieņemt apelācijas sūdzību tieši par maza apmēra prasībām viennozīmīgi ir jāsaglabā, paredzot, ka šis atteikums ir pārsūdzams. Likumprojekta sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka tiesa izlemj, bet nebija paredzēts, ka šis lēmums būs nepārsūdzams.

Komisijas sēdē bija izteikts arī arguments par to, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt lietas ātrāku izskatīšanu, un tāpēc, ja tiesa atsakās pieņemt apelāciju, nav jānodrošina arī tiesības to pārsūdzēt. Bet es uzskatu, ka tas nav samērīgi. Mēs pārāk aizraujamies ar to ātrumu, kādā tiesai ir jāizskata lietas, un otrajā plānā mums paliek galvenais leģitīmais mērķis – lietu taisnīga un objektīva izskatīšana, nodrošinot lietas dalībniekiem iespēju pilnvērtīgi un vispusīgi izmantot civilprocesuālās tiesības, nevis iztiesāt lietu uz ātru roku. Ir vitāli svarīgi, lai lēmums par atteikumu pieņemt apelāciju pat maza apmēra prasībās būtu pārsūdzams, nodrošinot tiesiskuma principu, pēc kura Latvijā īstenojama tiesu vara. Un tāpēc es aicinu Tieslietu ministrijas priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā Lībiņas-Egneres kundze vēlas ko piebilst?

I.Lībiņa-Egnere. Jā, paldies Cvetkovas kundzei par šo ļoti vērtīgo priekšlikumu, kas raisīja debates Juridiskās komisijas sēdē. Mēs uzklausījām šos jau manis pieminētos ekspertus – gan praktiķus, gan teorētiķus. Un es vēlos arī jums atgādināt, ka sākotnēji šīs maza apmēra prasības tika veidotas tādējādi, ka otra galīgā instance bija Senāts. Un šis likumprojekts ir radīts tādēļ, lai atvieglotu Senātu un mēs skatītu... ne mēs, bet savukārt tiesa skatītu šīs maza apmēra prasības apelācijas instancē – otrajā instancē.

Un līdz ar to šī jaunā apelācijas instance nedaudz atšķiras no tās apelācijas instances, kas ir tad, ja lietu izskata visās trijās instancēs jeb vispārējās jurisdikcijas kārtībā. Līdz ar to šeit zināmas atkāpes ir, un tādēļ arī tiek veidota jauna nodaļa Civilprocesa likumā, un tādēļ arī ir nepieciešamas šīs norādes šajā konkrētajā nodaļā, kā arī tieslietu ministre Baiba Broka to ir ierosinājusi.

Un viens no maza apmēra prasības noteikumiem ir arī tāds, ka sākotnēji tiek iesniegti visi pierādījumi. Tiesa, ierosinot lietu, pārliecinās, vai tik tiešām visi šie pierādījumi ir pietiekami, lai šādu maza apmēra prasību rakstveida procesā izskatītu. Galvenais princips ir tāds, ka uz otro kārtu, uz apelāciju, kas pēc būtības jau nedaudz līdzinās arī kasācijai, jo izskata lietu par sprieduma nepareizību, jauniem pierādījumiem pēc būtības nav jābūt, jaunus pierādījumus pēc būtības šeit puses nepievieno. Un līdz ar to šeit ir atšķirības no šīs apelācijas kārtības citos Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos.

Un šīs debates rezultātā Juridiskās komisijas locekļi nonāca pie balsojuma, ka atbalsta Baibas Brokas priekšlikumu, ka šādai norādei ir jābūt. Un es aicinu to atbalstīt arī šeit – Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – tieslietu ministres Baibas Brokas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 26, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

9.priekšlikums arī ir no tieslietu ministres Baibas Brokas. Tas paredz, ka jānostiprina tiesību normā tas, kas jau notiek praksē, proti, jāprecizē, ka tiesnešu skaits gadījumos, kad lietas tiek skatītas koleģiāli, ir trīs. Trīs tiesnešu sastāvā. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Arī tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 12.priekšlikums – no tieslietu ministres Baibas Brokas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13.priekšlikums – tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums, kas arī paredz pārstrukturēt pantu, nosakot, ka tiesnešu vienbalsīgi pieņemtais lēmums par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību nav pārsūdzams. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14.priekšlikums – deputātes Cvetkovas priekšlikums, kas paredz pagarināt lietas dalībnieka rakstveida paskaidrojuma (par iesniegto apelācijas sūdzību) iesniegšanas termiņu no 20 dienām uz 30 dienām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 15.priekšlikums – arīdzan no deputātes Cvetkovas. Tas paredz, ka tikai tad, ja puses nelūdz vai tiesa neuzskata par nepieciešamu iztiesāt lietu par maza apmēra prasībām tiesas sēdē, – ka tikai tad lietu par maza apmēra prasībām izskata rakstveida procesā. Un tas nav Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Es uzreiz uzstāšos par 15. un 16.priekšlikumu.

Komisijas sēdē mēs apspriedām nepieciešamību paredzēt lietas dalībnieku tiesības saņemt tiesas nolēmumus lietās, kas izskatītas rakstveida procesā, pa pastu, nevis tiesas kancelejā, kā tas paredzēts šobrīd Civilprocesa likumā, un, pēc Tieslietu ministrijas apgalvojumiem, šāds likumprojekts jau ir virzīts Saeimā. Ņemot vērā to, ka ar izskatāmo likumprojektu apelācijas lietas par maza apmēra prasībām pārsvarā paredzēts skatīt tikai rakstveida procesā un ka tikai pēc tiesas ieskata tās iztiesā tiesas sēdē, par ko jūs jau nobalsojāt, tad šī kārtība – sūtīt nolēmumu pa pastu – ir jāparedz uzreiz, ieviešot kārtību, kādā izskata apelācijas sūdzības maza apmēra prasībās.

Es lūdzu tad atbalstīt manu 15. un 16.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā, godātie kolēģi! Konceptuāli Cvetkovas kundzes priekšlikums tiešām ir ļoti vērtīgs, un mums ir vēl nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā, kuri attiecas tieši uz šo dokumentu saņemšanu. Un ir nodots... pirms pāris nedēļām Juridiskajai komisijai ir nodots atsevišķs likumprojekts, kas risina šo jautājumu jau kompleksi – ne tikai attiecībā uz maza apmēra prasībām, bet arī uz citām prasībām, jo šobrīd ir arī iespējams nodot lietu izskatīšanai citai tiesai citas apgabaltiesas teritorijā, nekā tā sākotnēji bija iesniegta. Līdz ar to tas ir arī mūsu pienākums – nodrošināt, lai cilvēkiem nebūtu jābrauc pēc dokumentiem tik tālu, ja, piemēram, no Rīgas tā tiek nodota skatīšanai uz Rēzekni vai kā citādi, un mēs to noteikti risināsim. Bet, tā kā šis ir otrais, galīgais, lasījums steidzamā likumprojektā un šis jautājums skar ne tikai maza apmēra prasības, tad mēs Juridiskajā komisijā, neatbalstot šo Cvetkovas kundzes priekšlikumu, vienojāmies, ka mēs to darīsim kompleksi šajā atsevišķajā likumprojektā. Un līdz ar to mēs neatbalstījām šo 15. un arīdzan 16.priekšlikumu šajā likumprojektā.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Un, kā jau es minēju, tas ir saistīts ar 16. – deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu, kurš komisijā šādu apsvērumu... līdzīgu apsvērumu dēļ nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies, kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā, steidzamajā likumprojektā, ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – nav, atturas – 25. Likums pieņemts. Paldies.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka sagatavotajā likumprojektā ir nomainīta 3.lapaspuse pret 3.A lapaspusi.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Paldies, cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā". Atļaujiet jums atgādināt, ka likumprojekta mērķis ir atlikt elektrības tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām līdz nākamā gada 1.janvārim, kā arī nodrošināt, ka līdz nākamā gada 1.janvārim netiek celti elektrības tarifi mājsaimniecībām.

Izejot no šī mērķa, komisija ir diskutējusi par iespējami precīzāko regulējumu, tādēļ uz otro lasījumu virkne normu zināmā mērā tika pārceltas no pamatteksta uz pārejas noteikumiem. Un tas arī izšķīra to, kāds ir bijis komisijas viedoklis par virkni priekšlikumu.

Un tagad iesim cauri šiem četriem priekšlikumiem.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta 1.panta izslēgšanu. Komisijā ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Jā, kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu un izslēgt 33.¹ pantu, jo tas ir acīm redzami, ka šī likumprojekta redakcija, šis 33.¹ pants ir acīm redzamā pretrunā ar visu likumdošanas ietvaru, kas attiecas uz elektrības tirgus organizēšanu. Tas ir arī pretrunā ar Eiropas direktīvu prasībām, turklāt šīs normas paredz mehānismu... paredz saistības tirgus dalībniekiem, bet neparedz mehānismu, kādā veidā vispār tas var tikt nodrošināts. Līdz ar to tā ir fundamentāli pretrunīga un nepareiza norma.

Un es aicinātu atzīt šo kļūdu šinī likumprojektā un balsot "par" šīs normas izslēgšanu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Tātad, kā es saprotu, balsojums nav nepieciešams. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 1.priekšlikumu.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Tātad 1.priekšlikums ir atbalstīts.

Un tāpat es aicinu atbalstīt arī 2. – komisijas priekšlikumu, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 33.punkta otro teikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Tātad ir runa par Ministru kabineta noteikumiem Nr.914. Un tik tiešām es aicinātu izslēgt atsauci uz šiem Ministru kabineta noteikumiem, jo šie Ministru kabineta noteikumi ir pielāgoti regulēta elektroenerģijas tirgus apstākļiem, proti, tādam tirgum, kurā pastāv saistītie lietotāji. Ministru kabineta noteikumi Nr.914 ... 914.noteikumi principā ir pretrunā ar to likuma redakciju, kurā ir paredzēts brīvais elektroenerģijas tirgus, – ar to redakciju, par kuru jūs nobalsojāt pagājušā gada novembrī un kura stāsies spēkā 1.aprīlī. Tāpēc – tieši tāpēc, lai nebūtu šādas pretrunas, – tika pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi – Ministru kabineta noteikumi Nr.50 – "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kuri stāsies spēkā 2014.gada 1.aprīlī.

Un, raugi, kas tagad notiek? Ja tas paliek spēkā... tas ir paredzēts jūsu iesniegtajā, steidzami virzītajā likumprojektā... tad šis noteikums kopsakarā ar visiem pārējiem likumprojekta priekšlikumiem praktiski nav izpildāms, jo paredz pilnīgu tiesisku haosu. Proti, vienlaikus pastāvēs divi publiskā tirgotāja pienākumu veicēji – viens vēsturiskais un viens jaunais. Vienam piemēros vēsturisko regulējumu (nu, ciktāl tas vispār būs iespējams, lai tas nebūtu pretrunā ar esošo likumu), bet otram piemēros jauno regulējumu. Vēsturiskajam publiskajam tirgotājam, kurš tomēr vairs nav publiskais tirgotājs (jo, raugiet, likums tomēr nosaka, ka var būt... paralēli nosaka, ka var būt tikai viens publiskais tirgotājs), būs pienākums veikt likumā nedefinētai lietotāju grupai elektroenerģijas piegādes, kuras... nav skaidrs, kādā veidā varēs tās īstenot. Tas rada pilnīgu juridisku nonsensu.

Un tāpēc es jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un šo atsauci uz Ministru kabineta 914.noteikumiem izņemt laukā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputāts Zariņš arī aicināja atbalstīt komisijas viedokli. Tātad deputāti atbalsta komisijas viedokli par 2.priekšlikumu.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Jā, arī ar dažādu motivāciju visi atbalsta priekšlikumu izslēgt šo otro...

Un tālāk aicinu strādāt ar 3.A lappusi un atbalstīt 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumu par likumprojekta 3. un 4.panta izslēgšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un visbeidzot aicinu atbalstīt 4. – atbildīgās komisijas sagatavoto priekšlikumu, kas tās normas, kuras mēs tikko izslēdzām ar pirmajiem trim priekšlikumiem, pēc būtības paredz iekļaut likumprojekta pārejas noteikumos. Ir runa par 40., 41., 42. un 43.punktu. Un būtiskākais ir tas, ka tiek skaidri pateikts, ka no 2014.gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim elektroenerģijas piegāde tiek nodrošināta, pamatojoties uz tiem lēmumiem, kas ir izdarīti līdz 31.martam, un pamatojoties tātad arī uz tām cenām, kas ir spēkā līdz 31.martam.

Un arī pārējie šie pārejas noteikumu piedāvātie punkti, to skaitā 41., 42. un 43., nodrošinās, ka precīzi un korekti elektrības tirgus liberalizācija mājsaimniecībām tiks atlikta līdz 1.janvārim un ka cenas iedzīvotājiem līdz 1.janvārim nepieaugs.

Aicinu atbalstīt 4. – komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi, šeit jau sākas jezga. Tātad – ko piedāvā šis priekšlikums? Šis priekšlikums piedāvā, ka, kā jau referents minēja, tiek cerēts, ka mājsaimniecībām tiks nodrošinātas iespējas saņemt elektroenerģiju uz tiem nosacījumiem, kādi ir bijuši līdz šim.

Pirmā fundamentālā pretruna, kas parādās, ir sekojoša. Tātad mēs runājam gan par tiem, kuri ir "Latvenergo" klienti, gan par tiem, kuri ir pieslēgti citiem sadales sistēmas operatoriem. Un šeit parādās jautājums: kā tad šie citi lietotāji, kuri ir pieslēgti citiem sadales sistēmas operatoriem, varēs joprojām saņemt šo lēto elektroenerģiju?

Jo, raugi, kāda ir situācija! No 1.aprīļa mainās regulējums attiecībā uz publisko tirgotāju. Līdz šim šiem sadales sistēmas operatoriem, kuriem ir pieslēgtas šīs mājsaimniecības, šo lēto elektroenerģiju nodrošināja publiskais tirgotājs, kas bija "Latvenergo", turpretī tagad "Latvenergo" vairs nebūs šis publiskais tirgotājs, un arī tajā likuma redakcijā, kura stāsies spēkā no 1.aprīļa, šāda pienākuma publiskajam tirgotājam – nodrošināt šādu lētu elektroenerģiju – vairs nav. Tad ir jautājums: uz kāda tiesiskā pamata "Latvenergo" varēs sniegt šādu pakalpojumu, radot zaudējumus priekš sevis? Viņam tādas rīcības pamatu šis likums nedod. Tā ir pirmā lieta.

Tālāk. Ja mēs tagad runājam par galalietotājiem, kuri pieslēgti "Latvenergo" un kuriem "Latvenergo" piedāvā šo lēto elektroenerģiju, tad, raugiet, kāda ir sanākusi situācija: ja mēs atsaucamies uz šiem 33.punkta trešajā daļā minētajiem lēmumiem, tad es ļoti aicinātu jūs, kolēģi, – un to es arī darīju komisijas sēdēs, centos uz to norādīt –, iepazīties, kas tad šajos lēmumos ir rakstīts. Rodas sajūta, ka diemžēl neviens vispār nav iepazinies, kas tur ir... kas ir teikts šajos lēmumos. Es ļoti labi zinu, kas ir teikts šajos lēmumos, jo es pats tos pieņēmu. Un es jums, kolēģi, centīšos paskaidrot, kādu jūs esat radījuši situāciju tagad.

Tātad, ja jūs atsaucaties uz to, ka elektroenerģiju jāturpina mājsaimniecībām piegādāt, ņemot vērā lēmumus, kas ir bijuši pieņemti... tad tie ir bijuši SPRK lēmumi, no kuriem viens ir pieņemts 2007.gada 12.decembrī, Nr.596. Šis lēmums piešķir "Latvenergo" tiesības pašam noteikt elektroenerģijas diferencētos tarifus saistītajiem lietotājiem. Ņemot vērā "Latvenergo"... regulatora izstrādāto metodiku, kas nosaka, ka tarifiem ir jābūt ekonomiski pamatotiem, tas ir viens lēmums, uz kuru jūs balstāt tālāk savu domu, kā tiks piedāvāta elektroenerģija.

Otrs regulatora lēmums, kas tika pieņemts 2011.gada 16.februārī, Nr.40, ir saistīts ar esošajiem "Latvenergo" tarifiem, bet šis lēmums nav lēmums, kurš nosaka šos tarifus, jo jau bija pieņemts iepriekšējais lēmums, kas pateica, ka "Latvenergo" pats var noteikt tarifus. Tātad šis lēmums vienkārši apmainīja šos līdz šim eksistējošos "Latvenergo" tarifus, kas savukārt nozīmē to, ka "Latvenergo" nav nekādu ierobežojumu... nav nekādu ierobežojumu. Šis likumprojekts neatstāj nekādus ierobežojumus. Vēl vairāk! Tas uzliek pienākumu nākt klajā ar jaunu tarifu projektu, kurā iekšā būs visas šīs izmaksas, ņemot vērā to redakciju, ko jūs pašlaik piedāvājat.

Arī atsaukšanās uz publiskā tirgotāja pieņemto lēmumu šā 33.panta trešajā daļā atkal ir juridiski nekorekta un vispār praktiski nav saprotama, jo, redziet, ja jūs... Ja ar publisko tirgotāju... pirmām kārtām lēmuma projekts, ko pieņēma "Latvenergo" par saviem tarifiem, netika pieņemts, atsaucoties uz šo normu, bet gan uz SPRK lēmumu Nr.596., ko es jums jau minēju un kas nosaka, ka tarifiem ir jābūt ekonomiski pamatotiem un izstrādātiem saskaņā ar "Latvenergo" metodiku. Tā ir viena nianse.

Otrā nianse ir tā, ka no 1.aprīļa "Latvenergo" nemaz nav publiskais tirgotājs. Un jūs nekādīgi uz viņu vispār neko nevarat attiecināt, tādējādi tas, ko jūs tagad darāt ar šādu likumprojektu... jūs neīstenojat to mērķi, ko jūs tagad esat solījuši mājsaimniecībām, ka tarifi tiks iesaldēti. Tieši otrādi! Nav nekāda likumīga pamata, ka šie tarifi tiks iesaldēti pēc 1.aprīļa. Tāpēc, kolēģi, es aicinu neatbalstīt šādu normu un steidzami pārstrādāt šo likumprojektu vai arī vispār nenodarboties ar šo ākstīšanos – likuma līmenī veidot normas, kuras ir pretrunā vispār ar Latvijas tiesību vidi un arī ar Eiropas Savienības likumdošanu. To vajadzētu risināt krietni vienkāršāk – paša "Latvenergo" ietvaros, kad akcionārs paredz, ka šie lēmumi, kas saistīti ar mājsaimniecību tarifiem, līdz gada beigām ir ar viņu saskaņojami. Un viss! Un to var izdarīt 10 minūtēs, grozot statūtus! Nav vajadzīga šī absurdā likuma...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles dep. A.Bērziņš: "Pietiek! Pietiek! Trīs reizes jau!")

I.Zariņš. Es beidzu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

I.Zariņš. Aicinu neatbalstīt šādu absurdu normu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Zanda Kalniņa-Lukaševica ko vēlas piebilst?

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Jāsaka, ka arī komisijas sēdē Zariņa kungs stāstīja par lēmumiem, kurus viņš pieņēmis... par saviem lēmumiem, bet šie stāsti nepārliecināja komisijas vairākumu. Bet jāatzīst patiešām, ka arī komisijā godātais kolēģis Zariņa kungs un "Saskaņas Centra" kolēģi bija pret šiem likuma grozījumiem. Vienlaikus komisijas vairākums skaidri pauda savu gribu un, diskutējot ar juristiem un ekspertiem, piedāvāja šādu redakciju, lai nepārprotami mājsaimniecībām līdz 1.janvārim būtu spēkā šobrīd esošie tarifi.

Līdz ar to aicinu visus kolēģus atbalstīt šo nodomu, atbalstot komisijas sagatavoto 4.priekšlikumu. Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – nav, atturas – 28. Priekšlikums ir atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti...

Sēdes vadītāja. Nē, piektais vēl ir... 5.priekšlikums...

Z.Kalniņa-Lukaševica. Es atvainojos, 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā ir ticis atbalstīts. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un tātad līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus, un aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Likums stātos spēkā 1.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 2, atturas – 29. Likums pieņemts. Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Ai, ai! Kas maksās tiesai?")

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ir saņemts iesniegums par ziņojumu par balsošanas motīviem. Un arī ar lūgumu nolasīt pēc balsošanas...

Tātad vārds deputātam Ivaram Zariņam. Jums ir piecas minūtes. Uz šīs lapiņas ir vairāk kā piecām minūtēm...

I.Zariņš (SC).

Es vēl neesmu sācis runāt, tā ka laiku neuzņemiet.

Situācijā, kad mūsu tautsaimniecība un sabiedrība vēl nav spējusi atkopties no krīzes radītajām sekām, pieļaut, ka tiek pieņemti lēmumi, kas vēl vairāk var apgrūtināt šo atkopšanās procesu, būtu nepareizi un bezatbildīgi. Diemžēl pieņemtos lēmumus, kas saistīti ar enerģijas tirgus liberalizācijas procesiem, nekādi nevar vērtēt kā pārdomātus un kompetentus. Situācijā, kad valdība nav spējusi sagatavot atbilstošu kompensācijas mehānismu, nodrošinot tam atbilstošu finansējumu, lai spētu kompensēt elektroenerģijas cenas pieauguma triecienu sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, pārdomāta un sociāli atbildīga elektrības tirgus atvēršana mājsaimniecībām nav iespējama. Tāpēc pamatoti ir atlikt šādu bezatbildīgu tirgus atvēršanu, lai vismaz dotu iespēju valdībai sagatavot nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu mājsaimniecībām pārdomātu un sociāli atbildīgu elektrības tirgus atvēršanu.

Kā viens no šādiem nepieciešamajiem pasākumiem ir atbilstoša kompensācijas mehānisma izveide. Diemžēl, iepazīstoties ar valdības izstrādāto kompensācijas mehānismu, nākas secināt, ka tas nenodrošinās sabiedrībai deklarēto mērķi – nodrošināt sociāli atbildīgu kompensācijas modeli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, kam tas būtu nepieciešams un kam tas ir jau arī apsolīts, piemēram, pensionāriem.

Pirmkārt, šis mehānisms paredz sniegt kompensācijas tikai tam sabiedrības lokam, kam tās jau bija paredzētas iepriekš, – tikai tiem, kuriem ir piešķirts trūcīgā vai mazturīgā statuss.

Otrkārt, paredz noteikt kompensācijas apjomu, kas nav saistīts ar reālo kompensācijas nepieciešamību, tas ir, fiksētu summu visiem – pēc tāda paša principa un tādā pašā apjomā, kā tas jau bija paredzēts iepriekš. Šādu kompensācijas apjomu nevar uzskatīt par ekonomiski pamatotu un sociāli atbildīgu, ņemot vērā, ka kopējie budžeta papildu ieņēmumi saistībā ar tirgus liberalizācijas pasākumiem šajā gadā bija plānoti vairāk nekā 41 miljona eiro apmērā un apmēram 29 miljoni eiro no tiem tika plānoti OIK pieauguma kompensēšanai. Tādējādi tas nozīmē, ka pāri paliek vēl 12 miljoni eiro. Savukārt kompensācijām paredzētā summa sastādīja tikai 3,8 miljonus eiro.

Tāpat arī, lai tirgus atvēršanas atlikšanu varētu uzskatīt par atbildīgu un pārdomātu, līdz lēmumam atlikt tirgus atvēršanu būtu bijis... līdz ar lēmumu atlikt tirgus atlikšanu būtu bijis jāiesniedz arī objektīvs šī lēmuma seku izvērtējums un jāpiedāvā tālākās rīcības plāns, kur būtu ņemtas vērā šī lēmuma radītās sekas. Tas nav veikts vai arī tiek noklusēts.

Konkrēti: ja elektrības tarifi mājsaimniecībām tiks iesaldēti līdz gada beigām, tas 2015.gadā palielinās sociālo spriedzi, kas radīsies pēc atliktās tirgus atvēršanas un kas būs saistīta ar lielāku elektroenerģijas cenas lēcienu. Tas izraisīs lielāku inflācijas pieaugumu, kas savukārt nozīmē nepieciešamību pēc lielākiem valsts budžeta tēriņiem, lai sociāli mazāk aizsargātajām grupām kompensētu tās ietekmi. Ņemot vērā, ka tajā pašā laikā, īstenojot šo piedāvāto risinājumu, valsts budžeta ienākumi samazināsies par apmēram 80 miljoniem eiro, lai šādu priekšlikumu varētu uzskatīt par pārdomātu un atbildīgu, būtu pamatoti arī atbildēt uz jautājumu, vai un uz kā rēķina un kādā veidā tiks nodrošinātas šīs kompensācijas.

Ne mazāk būtisks faktors ir iespējamie papildu izdevumi, kas saistīti ar "Latvenergo" kredītreitinga izmaiņām. Ņemot vērā to, ka uzņēmuma kredītsaistības ir apmēram miljardu eiro lielas, pat visnenozīmīgākās kredītreitinga izmaiņas lietotājiem var sadārdzināt "Latvenergo" pakalpojumu izmaksas par vairākiem miljoniem. Uz kā rēķina tās tiks segtas? Diemžēl piedāvāti tiek tikai Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi bez atbilstošas šo grozījumu analīzes. Tā kā mana profesionālā darbība daudzus gadus ir bijusi saistīta ar šo jomu, es kā šīs jomas eksperts uzskatu, ka šādu piedāvāto likumprojektu nav iespējams sekmīgi īstenot... tā paredzēto mērķi. Turklāt tas ir neatbilstošs un pretrunā gan ar Latvijas, gan ar Eiropas Savienības spēkā esošajām tiesību normām. Pielikumā esmu pievienojis juridisko argumentāciju uz 11 lapaspusēm, ko aicinu arī iekļaut stenogrammā.

Saeimā deklarētais likumprojekta ratio legis ir acīmredzamā pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmu un Eiropas direktīvu 2009/72. Šāda likumprojekta mērķa, kas ir pretrunā ar direktīvas pamatprincipiem, tieša un atklāta paušana, ņemot vērā jau iepriekš notikušo pārkāpumu procedūru pret Latvijas valsti, nenoliedzami novedīs pie jaunas – turklāt atkārtotas un vēl vieglāk pierādāmas! – pārkāpumu procedūras pret Latvijas valsti. Turklāt Latvijas judikatūrā ir atzīts, ka gadījumā, ja tiesību norma ir kļūdaini izprotama vai maldinoša vai ja likums pats ir iekšēji pretrunīgs, tiesību norma var nonākt pretrunā ar tiesiskas valsts principiem un nebūt spēkā. Arī veids, kādā tika virzīta šī likumdošanas iniciatīva, nekādi nevar tikt vērtēts kā atbildīgs un jēgpilns. Virzot to steidzamības kārtībā, dodot tikai 10 minūtes laika priekšlikumu iesniegšanai un tādējādi nedodot iespēju deputātiem iesniegt savus priekšlikumus un veikt kvalitatīvu diskusiju par tiem, lai rezultātā tiktu sagatavots pārdomāts risinājums, bezatbildīgu un nepārdomātu tirgus atvēršanu īstenot nav pareizi.

Lai to novērstu, tirgus atvēršana būtu jāatliek. Diemžēl piedāvāto risinājumu nekādi nevar uzskatīt par atbildīgi un kompetenti sagatavotu. Tas ir nepārdomāts, pretrunīgs un nesasniedz izvirzīto mērķi – pasargāt mājsaimniecības. Turklāt šāds risinājums var radīt nopietnus juridiskus un praktiskus sarežģījumus, to īstenojot, un var radīt daudzu miljonu zaudējumus gan valsts, gan mājsaimniecību budžetiem.

Tādēļ šādu risinājumu nevaru atbalstīt un balsoju par piedāvāto likumprojektu atturoties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ziņojums tika pievienots stenogrammai.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Un es ļoti atvainojos tiešām, aicinot negrozīt darba kārtību. Es mēģināju pārliecināt, ka tieši ar šo likumprojektu mēs varam strādāt. Un es saprotu, ka no šī likumprojekta kolēģi nebaidās un ka mēs varam izskatīt visus piecus priekšlikumus, kas ir saņemti.

1. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Bijušais tieslietu ministrs Bordāns aicināja paredzēt kriminālatbildību par valstiskās neatkarības zaudēšanas noliegšanu, par valstiskās neatkarības zaudēšanas rezultātā radīto seku apmēru publisku noliegšanu un par to slavināšanu. Attiecīgais priekšlikums izskatīts gan apakškomisijā, gan arī Juridiskajā komisijā, kur tika norādīts uz būtiskām nepilnībām attiecīgajā projektā.

Cienījamie kolēģi, neviens nenoliedz, ka Latvija zaudēja valstisko neatkarību. Tas ir fakts, kuru neviens neapšauba. Tāpat Krimināllikumā nevar paredzēt atbildību par... ar attiecīgo notikumu saistīto zaudējumu apmēru apšaubīšanu, ja nav zināmi šie apmēri. Jo nevar sodīt par darbību, kas nav saprotama. Ņemot vērā attiecīgos faktus, priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 2. – tieslietu ministra Bordāna (bijušā tieslietu ministra Bordāna) priekšlikums ir redakcionāls, un atbilstoši šim priekšlikumam ir paredzēts Krimināllikuma 168.¹ pantā vārdus "par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu" aizstāt ar vārdiem "par pagaidu aizsardzību pret vardarbību". Priekšlikums ir izstrādāts, ņemot vērā formulējumu, kas ir izmantots Civilprocesa likumā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar 275.pantu. Uz otro lasījumu mēs atbalstījām priekšlikumu paplašināt dokumenta jēdziena izpratni Krimināllikuma 275.pantā, tomēr lietpratēji, eksperti, norādīja, ka pēdējos gados prakse ir mainījusies un problēmas, kuras dēļ bija piedāvāts veikt attiecīgo grozījumu, vairs nav... problēma vairs nav aktuāla. Tādēļ Juridiskā komisija izstrādāja priekšlikumu un piedāvā izslēgt vārdus, kas bija paredzēti attiecīgajā normā. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. – tieslietu ministra (bijušā tieslietu ministra) Bordāna priekšlikums, kas paredzēja, ka Krimināllikuma 168.¹ pants stāsies spēkā 2014.gada 1.aprīlī. Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. Un pēdējais ir 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Dzintars, Dombrava, Parādnieks, Laizāne un citi lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat deputāti Dzintars, Dombrava, Parādnieks, Laizāne un citi lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Sveicināti, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tātad likumprojekts "Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā", trešais lasījums.

Atbildīgā komisija saņēmusi vienu priekšlikumu. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis iesniedzis priekšlikumu attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanu tirgus uzraudzības iestādēm. Un komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt arī likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā", izskatām trešajā lasījumā. Priekšlikumi komisijā nav saņemti. Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Divi priekšlikumi.

1. – aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. – aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 25.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Komisija izskatīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un atbalstīja tos virzīšanai otrajam lasījumam. Priekšlikumi netika saņemti. Tātad aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Mūrniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, tātad 25.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē 11.martā izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" otrajam lasījumam. Diemžēl priekšlikumi nav iesniegti. Un lūdzu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 25.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Mēs beidzot Saeimā esam saņēmuši likumprojektu, ko gaidījām jau vairāk nekā gadu, varbūt pat divus. Un šis faktiski ir likums, kurš paplašina tās normas, ko šobrīd sevī ietver Konkurences likums.

Situācija Latvijā ar mazumtirdzniecību ir apmēram sekojoša. Mums ir izveidojies tātad diezgan liels lielveikalu tīkls, kas ir "Rimi" un "Maxima". Tas aizņem vairāk nekā pusi no Latvijas mazumtirdzniecības kopumā, pēc tam mums ir divi tīkli, kas ir "Top!" un "LaTS" un kas ir kooperācija. Tie apvieno vairākus... daudzus simtus mazo veikalu. Un tad mums ir vēl vesela virkne tīklu, kas ir "Elvi", "Mego", "Iki", "Stockmann" un tā tālāk. Tie ir veikali, kas arī nodrošina to, lai patērētājs varētu laikus saņemt labu un kvalitatīvu preci.

Pretī mazumtirdzniecībai, protams, mums stāv ražotāji. Mums ir virkne pietiekami lielu ražotāju, kuriem ir sava loģistika un kuri spēj nodrošināt preču piegādi visā Latvijā. Taču ir pietiekami daudz arī mazu ražotāju, tādu, kuri spēj strādāt tikai reģionāli. Tad, lūk, ar šo likumu, ko mēs tagad mēģinām... ko mēs, cerams, šodien atbalstīsim pirmajā lasījumā... Ar to mēs mēģināsim panākt, lai gan lielo tīklu, gan mazo tirdzniecības tīklu, gan lielo ražotāju, gan arī mazo ražotāju intereses būtu sabalansētas. Mēs mēģināsim panākt to, lai, kā tas ir šobrīd faktiski izveidojies, iepirkumu vara, kura ir sakoncentrējusies dažu tirgotāju rokās, netiktu ļaunprātīgi izmantota pret mūsu pašu ražotājiem.

Paskaidrošu, ko es ar to domāju, sakot "iepirkumu vara".

Tātad tās lietas, ko mēs turpmāk ar šo likumu neļautu darīt tirgotājiem, būtu sekojošas: mēs neļautu prasīt, piemēram, no ražotāja ieejas maksu veikalā... nu, jaunu līguma slēgšanas maksu. Mēs neļautu prasīt, piemēram, maksu par izvietojumu plauktā vai vienkārši par atrašanos plauktā; mēs neļautu prasīt veikalam, piemēram, maksu no ražotāja par jaunu veikalu atvēršanu; mēs neļautu prasīt, piemēram, maksu par reklāmu, par kaut kādu preču reklāmu, kuras piegādātājs piegādā, ja tas neattiecas tieši uz tām precēm vai kā tamlīdzīgi; mēs neļautu lielveikaliem prasīt kompensēt negūto peļņu no kaut kādām preču grupām (tā īstenībā ir diezgan plaši izplatīta prakse, vismaz pagātnē tāda ir bijusi); mēs neļautu veikaliem uzspiest piegādātājam iegādāties preces no kādiem konkrētiem citiem ar viņu saistītiem ražotājiem; mēs neļautu veikaliem, piemēram, nosakot zemāko cenu, pieprasīt no ražotāja nedot citam tirgotājam tādu pašu cenu vai zemāku cenu.

Es te varu turpināt ilgi, ko vēl mēs ar šo likumu ierobežosim. Viena no lietām, kas īstenībā arī ir ārkārtīgi būtiska, – mēs runāsim par to, cik ilgā laikā veikalam par piegādāto jānorēķinās. Jo, godīgi sakot, šobrīd ir situācija, kad ražotājs ir spiests laikus norēķināties ar zemnieku un ir spiests, izrakstot rēķinu, uzreiz samaksāt pievienotās vērtības nodokli; tad viņš atdod to savu preci lielveikalam, un daudzos gadījumos lielveikals vēl turpina nemaksāt 30 vai 60, vai 90 dienas. Respektīvi, mūsu ražotājs beigās iznāk apmēram tā kā tāda banka, kura finansē visus, un paša ražošanas attīstībai vairs īsti laika nepietiek.

Daudzas šīs normas mēs šajā likumā regulēsim. Līdz ar to komisija uzskatīja par iespējamu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un, kolēģi, aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret –1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Zaķis. 3.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Sakarā ar to, ka vairākas no tām normām, kas stāsies spēkā, stājoties spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam, šobrīd ir Konkurences likumā, mums ir jāatver arī Konkurences likums un tās normas, lai tās nedublētos, no Konkurences likuma jāizņem laukā. Tādēļ aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā arīdzan likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Zaķis. 3.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Īsumā atgādināšu: likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā" paredz mainīt kārtību, kādā maksājams juridiskajām personām šis nodoklis. Uz otro lasījumu priekšlikums nav neviens saņemts, tādēļ atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Ķirsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā". Komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. Un 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi 23 priekšlikumus.

Pirms sākam priekšlikumu izskatīšanu, gribētu informēt, ka 17. un 18.priekšlikumu deputāts Pimenovs ir atsaucis, par ko Kancelejā iesniegts attiecīgs dokuments.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās dāmas! Godātie kungi! Runa ir par gadījumiem, kuros ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus var izmantot. Fiskālās disciplīnas likums, kura dēļ ir izstrādāts šis skatāmais likumprojekts, nosaka šādu savu mērķi: "Nodrošināt ekonomikas cikla sabalansētu budžetu." Tomēr Fiskālās disciplīnas likumā nav rakstīts, ka līdzekļi tiek uzkrāti tikai tādēļ, lai ekonomiski sliktos laikos šos līdzekļus varētu tērēt deficīta finansēšanai. Fiskālās disciplīnas likums principiāli neaizliedz iespēju izmantot budžeta pārpalikumu valdības īstenotās politikas mērķiem, proti, mērķtiecīgiem projektiem, lai sekmētu attiecīgo ekonomikas nozaru attīstību.

Likumprojekta autori uzskata, ka, ja ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļi tiek izlietoti citiem mērķiem, tas radīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, līdz ar to netiks ievērots ilgtspējīgas fiskālās politikas princips. Es tam nepiekrītu. Ilgtspējīgas fiskālās politikas princips tiks ievērots, jo tas nozīmē, ka fiskālās politikas princips ir nodrošināt, lai vispārējās valdības parāda apjoms neuzliek nesamērīgu slogu ekonomikai, bet lai veicina tās attīstību ilgtermiņā.

Tātad principā mērķis ir arī panākt, lai valdības aizņemšanās veicinātu ekonomikas attīstību ilgtermiņā. Ja prot pārvaldīt ārējos tirgos aizņemtos līdzekļus, tad parāds nekļūs par slogu, bet aizņemšanās būs ekonomikas attīstības avots. Likumprojekta 6.pantā ir noteikts, ka lēmumu par nepieciešamību izmantot ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus pieņem Ministru kabinets pēc finanšu ministra ierosinājuma. Līdz ar to lēmuma pieņemšanai par ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu izmantošanu ir noteikta augstākās izpildvaras kompetence. Turklāt šā lēmuma izstrādi likumdevējs deleģē nozares ministrijai, proti, Finanšu ministrijai, kurai uzdots pilnā apjomā piekopt finanšu politiku. Tāpēc nodomu ierobežot Ministru kabineta pilnvaras ekonomiskās politikas manevru izvēlē uzskatu par nepamatotu un ierosinu izņemt no panta teksta ierobežojošo vārdu "tikai".

Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Sestais... Es atvainojos! 7. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Šis priekšlikums un izskatītais priekšlikums ir savstarpēji saistīti.

Tagad spēkā esošā likuma trešās nodaļas "Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu izlietošanas kārtība" 6.pantā ir noteikts: "Lēmumu par nepieciešamību izmantot ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus, lai uzsāktu fiskālo, ekonomisko un sociālo risku ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu, pieņem Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma."

Skatāmā likumprojekta autori izslēdz no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu izmantošanas iemesliem vārdus par ekonomiskajiem un sociālajiem riskiem. Es tam nepiekrītu un ierosinu likumā saglabāt vārdus par ekonomiskajiem un sociālajiem riskiem. Pie ekonomiskajiem riskiem es pieskaitu ekonomikas ilgstošu stagnāciju, pie sociālajiem riskiem – ilgtermiņa bezdarbu un emigrāciju vienlaikus ar to, ka kopš pirmskrīzes laika ir krietni samazinājies darba vietu skaits un šis skaits aug lēnām. Bezdarbs bremzē pieprasījuma kāpumu, veicina ekonomiski nepamatoto cenu krišanu, palielina deflācijas risku un vēl lielāku stagnāciju.

Tādēļ Latvijas apstākļos, kad salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku par 150 tūkstošiem ir samazinājies darba vietu skaits, imports ievērojami pārsniedz eksportu un rūpniecības daļa iekšzemes kopproduktā ir maza, ir nepieciešamas valdības investīcijas, kas ir vērstas uz nodarbinātības atjaunošanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu. Investīcijas nodrošinās ekonomikas izaugsmi, kas savukārt palielinās ieņēmumus no nodokļiem un padarīs budžetu ilgtspējīgu. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļiem ir jābūt vienam no valdības investīciju avotiem arī ekonomisko un sociālo risku novēršanai.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, Reira kungs!

J.Reirs. Kolēģi, šeit ir sajauktas dažas lietas. Un pirmā lieta ir tā, ka šis ir likums par ilgtermiņa stabilizācijas rezervēm. Un ilgtermiņa stabilizācijas rezerves nav ne sociālo, ne ekonomisko jautājumu risināšana. Tātad mums ir līdzīgs likumprojekts par šādām rezervēm, kurās praktiski 10 gadu laikā nav neviens santīms ieskaitīts. Līdz ar to situācijā, ko paredz Pimenova kungs, kad mēs finansēsim darba vietu radīšanu, sociālos pabalstus un tā tālāk, var būt tāds laiks, ka no šāda fonda arī nākamos piecus gadus nebūs iespējams finansēt, tāpēc šīs visas lietas, ko Pimenova kungs pieminēja, ir jāfinansē no ikgadējā budžeta. Šis ir budžeta finansējums, nevis finansējums no fonda rezervēm, un, katru gadu veidojot budžetu, ir jādomā – un arī tika domāts 2013., 2014.gada budžeta veidošanā –, kā mazināt bezdarbu, aktivizēt ekonomisko darbību, pielikt atalgojumu kategorijām...

Tā ka šis priekšlikums nav atbalstāms, jo tas sajauc tās funkcijas, kuras ir nepieciešams pamatbudžetā risināt, ar stabilitātes rezerves funkcijām. Komisija izskatīja priekšlikumu un lūdz neatbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 43, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Astotais...

Sēdes vadītāja. Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, likumprojektu turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos mūsu visu vārdā sirsnīgi sveikt deputātu Andri Buiķi, kuram 15.martā bija ļoti skaista, pusapaļa jubileja. (Zālē aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, visiem, kuri ir deputātu grupā sadarbībai ar Japānas parlamentu, un arī tiem, kuriem pienāca lapiņa uz galda, lūgums ierasties Sarkanajā zālē tūlīt uz piecām minūtēm. Mēs pārvēlēsim grupas vadītāju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Lolita Čigāne... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Elīna Siliņa... ir. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām 20.marta sēdi. Pirms pārtraukuma mēs uzsākām skatīt likumprojektu "Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums" otrajā lasījumā un tikām līdz 8.priekšlikumam.

Lūdzu, Reira kungs, turpiniet!

J.Reirs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Mēs turpinām skatīt gadījumus, kuros skatāmais likumprojekts ļauj izmantot ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus.

Likumprojekta autori uzskata – un par to pirms pārtraukuma komisijas priekšsēdētājs un ziņotājs Reira kungs jau pastāstīja –, ka šo rezervi ir plānots izmantot ļoti ierobežotā gadījumu skaitā. Un šo gadījumu uzskaitījums jau ir noteikts attiecīgajā pantā – 5.pantā, bet, manuprāt, tas ir ideoloģiski... tas varbūt atbilst bezdeficīta budžeta politikai un filozofijai, bet, no otras puses, tas sasaista rokas mūsu ekonomikai – tas nedod iespēju izmantot ne tikai ilgtermiņa, bet arī īstermiņa līdzekļus projektiem, kuri var motivēt un attīstīt mūsu ekonomiku, radīt darba vietas un līdz ar to arī sasniegt to pašu efektu, par kuru mēs visi runājam, tikai katrs savā gaumē, sekojot saviem uzskatiem.

2012.gadā, skatot Fiskālās disciplīnas likumu otrajam lasījumam, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņēma priekšlikumu par atkāpi no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances ietvara likuma projekta katra perioda gada nosacījumiem. Proti, šajā priekšlikumā komisija atbalstīja domu, ka, sagatavojot ietvara likuma projektu, var atkāpties no bilances nosacījuma, ja ir ieviešams produktīvs valsts mēroga publisko investīciju projekts, kamēr tiek sagatavots Fiskālās padomes atzinums par projekta rezultāta ietekmi uz valsts tautsaimniecību un tas sniedz pietiekamu pārliecību par pozitīvu ilgtermiņa ietekmi. Pēc tam šī norma tika izņemta un trešajā lasījumā vairs netika skatīta, bet principiāli ir svarīgi, ka gan Finanšu ministrija, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atzina, ka produktīvam valsts mēroga publisko investīciju projektam ir liela nozīme un tādēļ var tikt īstenoti izņēmumi pat bezdeficīta budžeta politikā.

Šodien, skatot gadījumus, kuros var izmantot ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus, es ierosinu iekļaut šo gadījumu uzskaitījumā tādu gadījumu, kuru mūsu komisija jau kādreiz principiāli atbalstīja, un, proti, šis gadījums tiktu aprakstīts tā, kā es to noformulēju savā priekšlikumā. Tātad: "Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus var izmantot publisko investīciju projekta finansējuma nodrošināšanai, ja ir sagatavots Fiskālās padomes atzinums par projekta rezultāta ietekmi uz valsts tautsaimniecību un tas sniedz pietiekamu pārliecību par pozitīvu ilgtermiņa ietekmi." Līdz ar to visas garantijas (domājamās), kas vien ir nodrošinātas mūsu likumdošanā un pārējos normatīvajos aktos, tiktu īstenotas, nodrošinātas; riski būs samazināti līdz nullei, bet iespējas izmantot līdzekļus – papildu līdzekļus! – ekonomikas attīstībai būs ļoti svarīgas.

Es rosinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šeit kārtējo reizi ir sajauktas dažas lietas.

Tātad: stabilizācijas rezerves galvenā jēga ir veidot finanšu rezervi, kas palīdzēs grūtajos brīžos un ir nepieciešama. Ja ir nepieciešama ātra finanšu līdzekļu pieejamība, tad mēs varam... pārdodot tos vērtspapīrus vai aktīvus, kas mums ir, mēs varam tikt momentā pie finanšu līdzekļiem, ar ko finansēt budžeta deficītu krīzes iestāšanās gadījumā.

Nu, iedomāsimies situāciju: mēs tagad finansēsim... investēsim līdzekļus uzņēmuma attīstībā, ieliksim pamatkapitālā, bet pienāks... 2008. vai 2009.gads pienāk, un mums vairs nav iespējams dabūt ātri līdzekļus, lai segtu šo budžeta deficītu. Vai nu mums ir jāpārdod šie līdzekļi par ļoti nozīmīgu... ar nozīmīgu diskontu... Līdz ar to galvenais mērķis šim fondam ir tāds, ka tieši grūtajos brīžos valsts deficīta apstākļos mēs ātri tiekam pie līdzekļiem – un pie tādiem līdzekļiem, kas ir arī uzkrāti esošie līdzekļi. Mēs ātri tiekam pie tiem un finansējam visas tās programmas, ko mēs esam iecerējuši kārtējā budžetā, nepalielinot valsts aizņemšanos. Tas ir viens.

Un otrs ir par Fiskālās padomes atzinumu par projektiem. Mēs esam izveidojuši Fiskālo padomi no makroekonomikas speciālistiem, un Fiskālajā padomē mums nav neviena speciālista, kas varētu sākt analizēt projektu, kā piešķirt līdzekļus, – tam piešķirt, tam nepiešķirt. Un tas arī nav Fiskālās padomes uzdevums! Ir pietiekami daudz kredītspeciālistu, pietiekami daudz mums ir attīstības institūciju; tiek veidotas un jau darbojas garantiju aģentūras, zemes pārdošanas fondi, kur ir speciālisti, kas ir spējīgi to darīt un vērtēt, ja, piemēram, mēs piekristu šādu normu ieviest. Bet nekādā gadījumā to nevarētu attiecināt uz Fiskālās padomes atzinumu. Jau no paša sākuma, kā es jau teicu, tā nav veidota kā mikroekonomiska vienība, bet tās galvenais uzdevums ir veikt makroekonomiskās analīzes un analizēt budžeta attiecību pret valsts attīstības scenāriju.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Te atkal argumenti ir mainīti vietām, un arī debates priekšmets ir mainīts. Es atgādinu, ka Fiskālās disciplīnas likumā... un visas mūsu finanšu filozofijas pamats ir ekonomikas sabalansētība ekonomiskā cikla ietvaros.

Ekonomiskais cikls ietver divus posmus – augšupeju un lejupslīdi. Un mērķis ir tiešām lejupslīdes laikā šos līdzekļus izmantot, līdz ar to šie līdzekļi ir uzkrāti un pēc tam tiks tērēti. Bet šī nauda nav vienkārši monētas lādītē, tā ir nauda, kas stāv kontos. Un šo sabalansētību var panākt dažādi – var šo naudu izmantot lejupslīdes gados, bet var arī panākt, lai ekonomiskā cikla ilgums jeb garums būtu pēc iespējas ilgāks. Un līdz ar to līdzekļus var izmantot dažādi – ne tikai ieguldījumiem komercsabiedrību pamatkapitālā. Ir arī citi paņēmieni, ir arī citas ekonomikas pārvaldīšanas tehnikas, bet galvenais, lai nauda visu laiku strādātu, nevis vienkārši stāvētu kontā. Runa nav par lādīti, runa ir par dzīvās naudas optimālu izmantošanu.

Vēlreiz saku: tas nekādā gadījumā nepārkāpj galveno principu, proti, ekonomikas cikla... ekonomikas sabalansētību ekonomikas cikla ietvaros. Runa ir par optimālu naudas līdzekļu izmantošanu. Un tāpēc mans priekšlikums ir arī iesniegts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12. – deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Priekšlikums ir saistīts ar 9.pantu, kurā runāts par to, kādā veidā tiek apstiprināta ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu ieguldīšanas stratēģija. Tātad esošajā redakcijā tiek paredzēts, ka šo stratēģiju apstiprina viens cilvēks. Manuprāt, vadoties tīri pēc vadības principiem, tīri pēc saprātīguma principiem, uzticēt šādu nopietnu stratēģisku lēmumu, kurš skar visas valsts ilgtermiņa stabilizācijas rezerves, vienam cilvēkam, kurš turklāt būs, iespējams, nevis eksperts šinī jomā, bet politiski iecelts, nebūtu īsti pārdomāti un prātīgi. Tāpēc es piedāvāju papildināt, ka lēmumu par šo līdzekļu ieguldīšanas stratēģiju apstiprina finanšu ministrs, ņemot vērā Nacionālās attīstības padomes lēmumu, tas ir, uzliek kaut kādu ietvaru. Jo mums ir jārēķinās ar situāciju, ka var sanākt tā, ka šis lēmums būs jāpieņem... pirmām kārtām mēs jau zinām, ka šis lēmums būs jāpieņem politiski ieceltai personai. Un tad var sanākt tā, ka viņas kompetence ne tuvu nebūs tāda, lai viņa būtu spējīga atbildīgi pieņemt šo lēmumu. Un tāpēc mans priekšlikums paredz uzlikt vismaz kaut kādu ietvaru.

Dotajā gadījumā es piedāvāju Nacionālās attīstības padomi, jo pieļauju, ka tuvākajā nākotnē tā tiešām kļūs par tādu Nacionālās attīstības padomi, kas patiesi spēj stratēģiski domāt par attīstību, analizēt makroekonomiskos procesus globāli. Jo, ja mēs runājam par savu attīstību, tad ir skaidrs, ka mums kā mazai, atvērtai ekonomikai ir iespējams runāt par attīstību tikai tad, ja mēs spējam adekvāti veikt pasaules makroekonomisko procesu analīzi, kas nozīmē, ka šī būtu ļoti būtiski svarīga informācija, kas varētu palīdzēt tālāk mums lemt par to, uz kuriem tirgiem, kurp novirzīt šīs savas ilgtermiņa stabilizācijas rezerves, lai no tām būtu vislielākā atdeve un lai tās būtu visdrošāk ieguldītas.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, Reira kungs!

J.Reirs. Kolēģi, mēs rūpīgi vērtējām šo priekšlikumu, taču neatbalstījām, jo praktiski finanšu līdzekļu izlietošanu, tātad valsts parāda apkalpošanu, ļoti profesionāli jau veic Valsts kase, un es varētu vēl atgādināt, ka pēdējās divas emisijas ir ar viszemāko procentu pieaugumu mūsu... (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni. Dep. A.Elksniņš: "Valsts kase "Liepājas metalurgu" arī profesionāli uzrauga!") ar viszemāko procentu piegādi vispār neatkarīgās valsts vēsturē. Taču, nododot Nacionālajai attīstības padomei lēmumu... lēmuma pieņemšanu, mēs atstumjam visus profesionāļus (No zāles dep. I.Zariņš: "Tas nav par priekšlikumu!"), kas nodarbojas ar vērtspapīru vai ilgtermiņa rezerves līdzekļu izlietošanu. Tātad mēs nododam to lemt Nacionālajai attīstības padomei, kas faktiski ir forums un sastāv no ļoti daudziem godājamiem cilvēkiem, bet kuriem... daudziem nav šīs kompetences līdzekļu izlietošanā. Nacionālās attīstības padomes mērķi un uzdevumi ir pavisam citi un ir aprakstīti citos normatīvajos aktos, kur iekšā nav mērķis izvērtēt ieguldījumus – ilgtermiņa vai īstermiņa ieguldījumus.

Līdz ar to komisija šo priekšlikumu izskatīja un neatbalstīja, un lūdz Saeimu neatbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 13. – deputāta Zariņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Runa ir par to – vai un uz kādiem nosacījumiem atļaut izmantot... ilgtermiņa stabilizācijas rezerves ieguldīt atvasinātos finanšu instrumentos. Tad, lai jūs saprastu... Manuprāt, es... Ko tas nozīmē? Es uzskatu, ka 11.pants tādā redakcijā, kādā pašlaik tas pateikts, ir principā absurds. Tātad tas paredz šādu iespēju – ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izmantot ieguldīšanai atvasinātajos finanšu instrumentos. Lai jūs saprastu šo absurdu... Tātad mēs runājam par to, ka šīs ilgtermiņa stabilizācijas rezerves – tie ir līdzekļi, ar kuriem mēs gribam operēt, lai nodrošinātu šo pretciklisko ekonomikas... lai ekonomikas procesu svārstību gadījumā, kad veidojas burbuļi un kad tie taisās plīst un būs krīze, mums būtu rezerve, ar kuru mēs varētu kompensēt to visu.

Savukārt, ja mēs paredzam to, ka tos var ieguldīt atvasinātos finanšu instrumentos, tad... Finanšu instrumenti ir tieši tie, kas rada šo nestabilitāti. Paredzēt, ka ilgtermiņa stabilizācijas rezerves tiek ieguldītas tādos instrumentos, – tas būtu, nu, mazākā mērā sakot, dīvaini.

Plus, otrkārt, ir jāņem vērā tas, ka ir skaidrs, ka šie instrumenti ir ļoti nestabili, tie ir ļoti riskanti, principā vieni no riskantākajiem ieguldījumu veidiem. Tāpēc paredzēt tādos guldīt iekšā nebūtu saprātīgi. Bet ir atsevišķi gadījumi, kad šos finanšu instrumentus tomēr var izmantot komplektā ar citiem ieguldījumiem, kad tie tiek vērsti uz to, lai diversificētu riskus, lai mazinātu ieguldījumu riskus, un tā ir arī mana priekšlikuma būtība – paredzēt, ka šādus atvasinātus finanšu instrumentus ir atļauts izmantot tikai tad, kad tas ir vērsts uz to, lai mazinātu ieguldīto līdzekļu riskus.

Šis priekšlikums pēc būtības tika atbalstīts komisijā, tika piedāvāta juridiski veiksmīgāka redakcija, ko es arī aicinu atbalstīt. Tas ir 14.priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret 13.priekšlikumu.

J.Reirs. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 17. un 18. – deputāta Pimenova priekšlikumi. Ir atsaukti.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 20. – deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Un 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. Šā gada 31.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 31.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.745/Lp11 – "Grozījumi Kriminālprocesa likumā".

Ir saņemti 58 priekšlikumi.

1. ir bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredz papildināt 7.pantu ar jaunu normu, proti, ka kriminālprocesu par darbību, kas kvalificēta kā izvarošana, var uzsākt, ja ir saņemts pieteikums no personas, kurai ir nodarīts kaitējums. Patlaban šo kriminālprocesu var uzsākt arī tad, kad attiecīgā pieteikuma nav.

Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 2. – tieslietu ministra priekšlikums, kas piedāvā 7.pantā izslēgt norādījumu uz Krimināllikuma 160.pantu. Brīdī, kad bija iesniegts attiecīgais priekšlikums, bija paredzēts, ka no Krimināllikuma tiks izslēgta norma, kas paredzēta 160.pantā. Patlaban tieši šī iecere ir pārskatīta – ir paredzēts saglabāt attiecīgo normu.

Ievērojot šo faktu, Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 3. – deputāta Judina priekšlikums, kas paredz veikt papildinājumus Kriminālprocesa likuma 14.pantā. 14.pantā ir paredzēti gadījumi, kad kriminālprocesiem ir prioritāra izskatīšanas kārtība. Proti, tas ir gadījumā, ja kriminālprocesā ir iesaistīta nepilngadīga persona, vai, piemēram, tad, ja ir persona, kas atrodas apcietinājumā. Tad attiecīgais process ir jāizskata ātrāk. Šī priekšlikuma būtība ir attiecināt prioritāro kārtību uz vēl vienu kategoriju – proti, arī tad, ja apsūdzētais ir atbildīga valsts amatpersona, ar attiecīgajām lietām tiesām ir jāstrādā ātrāk. Es saprotu, ka mums par to būs debates, un tad...

Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš. (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Pats par sevi pēc būtības šis priekšlikums ir, manuprāt, ļoti labs, bet, pirms mēs to izdiskutējam līdz galam – un acīmredzot par to mums būs jāiesniedz papildu priekšlikumi, lai precizētu, kā minētā jaunā sistēma darbosies –, man ir jānoskaidro atsevišķi jautājumi.

Ko nozīmē tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā? Tas ir tiesību institūts, kurš kriminālprocesā ir iestrādāts kopš Kriminālprocesa likuma pieņemšanas brīža un paredz, ka ikvienam cilvēkam, personai – apsūdzētajam, tajā skaitā arī cietušajam, – ir tiesības pieprasīt, lai krimināllieta tiesā tiktu izskatīta raiti un bez kavēšanās. Diemžēl pieredze ir parādījusi, ka atsevišķas lietas tiesās tiek novilcinātas un ka mēs diemžēl nonākam situācijā, kad likumdevējam tiešām ir jāiejaucas un jāpasaka, ka, lūdzu, ir atsevišķas amatpersonas, pret kurām tiek virzīti kriminālprocesi, bet kuru lietas raiti iztiesātas netiek. Taču diemžēl šāda inkorporācija sistēmā, kura darbojas vēl līdz šim, rada ļoti daudzus jautājumus.

Pirmām kārtām līdz šim brīdim bija paredzēts, ka, piemēram, procesa virzītājam, tiesnesim, ir pienākums izvēlēties tādu lietas izmeklēšanas taktiku, veidu, kas palīdzēs sasniegt kriminālprocesā taisnīgu rezultātu iespējami īsākā laikā, un kritēriji, kuri bija iestrādāti likumā, bija sekojoši – piemēram, kriminālprocesā, kurā ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis. Tātad persona ir apcietināta, un pēc iespējas ātrāk līdz taisnīgam noregulējumam tā lieta ir jāiztiesā.

Piemēram, tajā pašā 14.panta trešajā daļā bija paredzēts, ka ātri, raiti ir jāizskata lietas, kurās ir iesaistīta speciāli procesuāli aizsargāta persona. Tas nozīmē – kādam cilvēkam... liecinātājam ir noteikta speciāla procesuālā aizsardzība, kad valsts aizsargā viņu, varbūt vienā otrā gadījumā maina identitāti... Un arī šajās lietās tai raitajai izmeklēšanai ir jānotiek.

Tagad šajā procesā mēs piedāvājam inkorporēt vēl vienu papildu prasību – par raitu tiesvedības gaitu attiecībā uz valsts amatpersonām. Konceptuāli pret šo ideju es nebūtu pret, bet tad ir jautājums. Kriminālprocesa likuma 14.panta ceturtajā daļā, kas ir hierarhiski zemāk, ir noteikts, ka, piemēram, kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanai ir priekšrocības salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu.

Un tad man ir viens jautājums, kuram, apstiprinot šo priekšlikumu, ir jābūt izdiskutētam un jābūt skaidram: "Kādam kriminālprocesam mēs dosim priekšrocību? Viens – kriminālprocess, kurā ir iesaistīta valsts amatpersona, otrs – kriminālprocess, kurā ir iesaistīta – nu, pieņemsim, cietušās personas statusā – mazgadīga persona, pret kuru tika vērsta seksuāla vardarbība."

Atbildot uz šo jautājumu, diskutējot par šo priekšlikumu, mēs varēsim arī izvērtēt, kādā virzienā valstij iet un kāds kriminālprocess būs prioritārs. Mēs tiesāsim ātrāk valsts amatpersonas vai tiesāsim ātrāk tos noziedzniekus, kuri būs vērsušies pret nepilngadīgām personām? Un uz šo jautājumu es gribētu dzirdēt Judina kunga atbildi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka attiecīgā norma pēc savas būtības neko principiāli jaunu nepiedāvā, bet atrisina būtisku problēmu. Es domāju, ka ikvienam ir skaidrs, ka kriminālprocesi var būt dažādi. Un, ja, piemēram, vienā gadījumā ir notikusi zādzība veikalā un blakus ir kriminālprocess, kurā ir runa par izvarošanu vai slepkavību, visi saprot: ar šo otro procesu jāstrādā intensīvāk, ātrāk, jo tas ir sabiedrības interesēs.

Par kādu lietu kategoriju es runāju? Ir gadījumi, kad uz apsūdzēto krēsla atrodas amatpersonas. Varbūt šīs amatpersonas nav vainīgas, varbūt šīs amatpersonas izdarīja noziedzīgus nodarījumus, bet mums gadiem ilgi turpinās tā nenoteiktība – šis cilvēks nav ne attaisnots, ne notiesāts. Un tas ir ļoti slikti! Ļoti slikti tādēļ, ka šis cilvēks turpina strādāt, viņš pilda dienesta pienākumus, viņš lemj jautājumus, kas var skart ikvienu cilvēku, jo šim cilvēkam ir amatpersonas statuss.

Protams, es pilnīgi piekrītu, ka būtu labi, ja visi kriminālprocesi būtu izskatīti ātrā tempā, bez vilcināšanās. Bet ko es redzu praksē? Atsevišķos gadījumos apsūdzētās amatpersonas izmanto visas tiesiskās iespējas, lai process (Starpsaucieni no zāles. Dep. J.Urbanovičs: "Piemēru! Piemēru!") notiktu pēc iespējas ilgāk. Piemēram, Ogres tiesā ir viena lieta, par kuru daudzi zina... un tur tieši viens figurē... viens pašvaldības deputāts. Un kas notiek ar šo lietu? Slimo viens advokāts, slimo otrs advokāts. Un ko dara tiesa? Tiesa plāno. Pēdējo reizi tiesa nolēma, ka, ņemot vērā, ka advokāts ir slims... Sēde ir pārcelta uz 14 mēnešiem. Protams, var teikt, ka ir liela slodze, ka daudz problēmu, bet rodas jautājums: ja cilvēks nav vainīgs, vai nevajadzētu panākt, lai viņš pēc iespējas ātrāk būtu attaisnots? Jo viņš turpina strādāt, viņš pieņem lēmumus. Un tas nav vienīgais gadījums! Atcerieties, līdzīga situācija bija Jūrmalā, kā arī citās vietās!

Tātad, runājot par šo priekšlikumu, jāteic, ka tam ir leģitīms mērķis, proti, mums ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atrisināt to nenoteiktības situāciju. Mēs nedrīkstam cilvēkam aizliegt strādāt, jo, ņemot vērā nevainīguma prezumpciju, viņš tiešām nav atzīts par pārkāpēju. Bet mēs varam nodefinēt principu, ka gadījumā, ja kriminālprocesā ir iesaistīta amatpersona, ar šo lietu jāstrādā ātrāk.

Es saņēmu informāciju no viena Vācijas kolēģa. Viņi strādā drusciņ citādāk: viņiem likumā ir paredzēts, ka tieslietu ministrs var izdot rīkojumu, ka attiecīgā lieta ir prioritāte. Mēs arī varam domāt par šo ceļu.

Mēs, protams, varam domāt un sapņot, ka katra tiesa, redzot, ka apsūdzētajam ir noteikts statuss, sapratīs, ka ļoti svarīgi – sabiedrības labā!– pēc iespējas ātrāk izskatīt lietu. Bet diemžēl es redzu un dzirdu citus argumentus: "Nedrīkst diskriminēt parastos zagļus, katram cilvēkam ir tiesības uz ātrāku lietas izskatīšanu, un, ja ir viena rinda, lai visi sēž mierīgi un gaida!"

Es vēlreiz uzsveru, ka sabiedrības interesēs ir ļoti svarīgi, lai atsevišķiem procesiem būtu prioritāte, un es jau dažus procesus nosaucu: gadījumā, ja apsūdzība saistīta ar bērnu, – ar šo lietu jāstrādā ātrāk; gadījumā, ja cilvēks sēž cietumā, – ar šo lietu jāstrādā ātrāk; un gadījumā, ja cilvēks sēž amatpersonas krēslā, – arī ar šo lietu ir jāstrādā ātrāk.

Gan savā vārdā, gan komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi! Jautājums ir ļoti vienkāršs, un, kad es nācu šeit iepriekšējā reizē, es to arī Judina kungam uzdevu. Pagaidām šie principi ir aprakstīti formāli, bet mēs piedāvājam ietvert likumā vienu kategoriju tieši amatpersonām. Un es vēlreiz atkārtošos: tas ir ļoti labi! Taču, protams, nav ļoti labi, ka jūs retorikā izmantojat Ogres lietu, ar kuru ir sasaiste Nacionālajai apvienībai, bet par to ir cits jautājums.

Man ir vienkāršs jautājums, uz kuru es gribētu, lai jūs tagad atbildētu. Tas būs sava veida skaidrojums, vadmotīvs tiesām, kā šo principu interpretēt. Un jautājums ir sekojošs. Tiesnesim uz galda nonāk divas lietas. Viena lieta, kurā ir iesaistīta valsts amatpersona no Nacionālās apvienības, ir Ogres lieta, par kuru jūs tikko minējāt, un otra ir lieta, kurā cietušais ir nepilngadīgs bērns, kas cietis seksuālās vardarbības rezultātā. Saskaņā ar šo likumu – kāda prioritāte būs kurai lietai? (No zāles dep. I.Čepāne: "Tas sēdēs cietumā!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA). (No zāles dep. I.Čepāne: "Andrej, pasaki – tas sēdēs cietumā!")

Jā, diemžēl jārunā otro reizi. Atbildot uz jautājumiem Elksniņa kungam, es gribu pievērst uzmanību tam, ka mums ir nosauktas dažādas kategorijas. Ja, piemēram, situācija ir šāda: viena lieta ir saistīta ar nepilngadīgo, otrajā lietā ir tieši īpašā aizsardzība, bet trešajā lietā pamatā ir drošības līdzeklis – apcietinājums, tad kādā secībā tiesai vajag strādāt, jo visiem ir prioritāte?

Jautājums ir par ko citu. Es tieši runāju ar tiesnešiem, un es sapratu, kā notiek kalendārā plānošana. Tiesa rezervē dažas dienas nedēļā, lai izskatītu lietas, kurām ir prioritāte. Un, manuprāt, ir tikai loģiski, ka, piemēram, gadījumā, ja kāds apsūdzētais ir saslimis vai viņa advokāts slimo, vai bērni slimo, vai vēl kaut kas līdzīgs notiek, lai tiesa, redzot lietas būtību un cilvēka kategoriju, kas tur figurē... lai tiesnesis paskatītos nevis uz brīvām dienām pēc pusgada vai gada, vai 14 mēnešiem, bet jau tuvākajā laikā. Tāds ir princips! Patlaban par to tieši mūsu tiesnesis atbild. Tā ir reāla saruna. Tiesnesis skaidro: "Man ir parastie zagļi, un, es atvainojos, līdz ar to lai stāv un sēž, un gaida savu vietu rindā." Tas nav pareizi!

Un tagad mēs runājam par principu. Mana sākotnējā ideja bija drusciņ cita. Es tieši piedāvāju stingri noteikt, ka ir jāsāk strādāt pēc mēneša, pēc diviem mēnešiem un jāizdara tas un tas. Taču kolēģi norādīja, ka ne vienmēr tas būs iespējams.

Tagad mēs runājam par principu, un šis princips pēc savas būtības ir dabisks. Tā ir jāstrādā! Jo, ja cilvēks, kas pieņem lēmumu, domā par sabiedrības interesēm, ja viņš saprot, cik lielu kaitējumu nodara situācija, kad tāda nenoteiktība pastāv, tad mēs redzam tādu rezultātu.

Līdz ar to es vēlreiz aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Pārliecināji!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es daudz nerunāšu. Manuprāt, šis priekšlikums ir loģisks un pamatots kaut vai no tā viedokļa, ka ļoti bieži mēs varam dzirdēt sabiedrības sašutumu, ka valsts amatpersonu krimināllietas varbūt kādreiz ir bijušas izmeklētas, bet netiek iztiesātas. Tāds maldīgs priekšstats veidojas tāpēc, ka šādas kategorijas krimināllietas tiek skatītas vispārējā kārtā, vispārējā rindā, tāpēc dažreiz no lietas nonākšanas tiesā līdz galalēmumam paiet četri, pieci vai pat vairāk gadu.

Manuprāt, ir absolūti loģiski, īpaši runājot par koruptīvām krimināllietām, lai neveidotos sabiedrībā priekšstats par nesodāmību valsts amatpersonām, šādas lietas būtu jāskata kā viena no prioritātēm. Un es nedomāju, ka mūsu tiesu vadītāji ir prātā tik aprobežoti, ka viņi nespēs noteikt prioritāti no tā īsā saraksta, kas attiecas uz četru krimināllietu kategoriju. Jā, bērniem ir priekšrocība, jā, tiem, kam atņemta brīvība, ir priekšrocība, bet, salīdzinot ar zaptes burkas zādzību, valsts amatpersonas noziegumi ir daudz nozīmīgāki, jo daudzi piesaista nesalīdzināmi lielāku sabiedrības uzmanību. Ja mēs skatāmies caur sabiedrības uzmanības prizmu, zādzība, pat laupīšana piesaista uzmanību īsu brīdi, diemžēl nākošās nebūšanas aizēno šo pārkāpumu. Valsts amatpersonas noziedzīgu rīcību sabiedrība atceras ilgi, pie tā piestrādā – un pamatoti piestrādā! – plašsaziņas līdzekļi, un mums nepieciešams nodrošināt, lai juridisks atrisinājums sprieduma veidā būtu pēc iespējas ātrāk pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams?

A.Judins. Komisijas vārdā varu vēlreiz atkārtot, ka priekšlikums tika atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 4. – bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredz paplašināt to personu loku, kuras var būt par pārstāvi kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. – bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums grozīt 91.pantu, kas arī definē jautājumu par pārstāvi kriminālprocesā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. – bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas aicina grozīt 91.panta trešo daļu un paredz, ka, nomainot pārstāvi, jāņem vērā arī pārstāvamās personas viedoklis. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. – bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredz, ka Valsts probācijas dienesta starpniekam ir tiesības neliecināt par izlīguma procesu, kā arī iesaistīto pušu un trešo personu uzvedību izlīguma sēdes laikā, izņemot gadījumus, kad izlīguma procesā atklājas informācija par citu noziedzīgu nodarījumu. Šis priekšlikums arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. – bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums paredz grozīt 283.pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. – bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Tas paredz papildināt panta pirmo daļu ar jaunu teikumu, proti: "Ja pieņemts motivēts rakstveida lēmums, personai nosūta lēmuma kopiju." Šī norma paredz, teiksim, nodrošināt personai tiesības saņemt informāciju, būt informētai par pieņemto lēmumu gadījumā, ja lēmums ir motivēts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā ir runa par to, ka, ja nu kāds Latvijā dzīvojošs cilvēks cieš noziedzīga nodarījuma dēļ, tad viņš vēršas policijā ar iesniegumu.

Minētā panta pirmā daļa paredz, ka, ja, piemēram, policija nekonstatē, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, – un tas diendienā notiek dažnedažādu iemeslu dēļ –, tad attiecīgais policijas darbinieks, amatpersona, var pieņemt lēmumu. Lēmumu pieņem saskaņā ar šā panta daļu divās formās. Viena – tā varētu būt rezolūcija. Nu ko nozīmē rezolūcija? Uz jūsu iesnieguma, piemēram, par to, ka jūs tikāt aplaupīts vai apzagts, vienkārši uzraksta: "Nav noziedzīga nodarījuma sastāva." vai "Nekas nav noticis." Un paraksts ar datumu. Vai arī pieņem lēmumu.

Likumprojekta mērķis un arī šā priekšlikuma mērķis ir paredzēt, ka, ja tiek pieņemts lēmums, nevis rezolūcija, tad lēmums būtu nosūtāms iesniedzējam. Pie kā mēs nonāksim? Pie tā, ka lēmumu vairs nebūs, būs tikai tās rezolūcijas, lai neko kā iepriekš sūtīt nevajadzētu. Jo iepriekš... Un arī policijas piekoptā prakse bija tāda, ka, saņemot iesniegumu, lēmumi tika rakstīti īsi; bez jebkāda veida motivācijas, argumentācijas tika formāli konstatēts, ka vai nu nav noticis noziedzīgs nodarījums, vai arī nav noziedzīga nodarījuma sastāva, vai arī vienkāršā formā – rezolūcijas veidā tika pateikts, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums. Es aicinātu atbalstīt šo bijušā tieslietu ministra priekšlikumu. Uz trešo lasījumu mēs iesniegsim priekšlikumu par to, ka rezolūcijas veidā lēmumus attiecībā uz noziedzīga nodarījuma fakta esamību vai neesamību policija pieņemt nevar.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Judins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Judins. 10. – tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz grozīt 373.pantu, papildinot tā septīto daļu ar jaunu teikumu: "Personai, kura iesniegusi sūdzību, nosūta informāciju par sūdzības izlemšanu." Principā attiecīgā norma paredz, ka personai jābūt informētai par pieņemto lēmumu.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13.priekšlikums paredz izslēgt no 410.panta otrās daļas skaitli 160. Kā es jau stāstīju iepriekš, bija paredzēts, ka no Krimināllikuma tiks izslēgta attiecīgā norma, un tādēļ šis norādījums kriminālprocesā būtu lieks. Bet, ņemot vērā to, ka Krimināllikuma 160.pants tiek saglabāts, Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 14.priekšlikums ir iesniegts tā paša iemesla dēļ. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 15. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas saistīts ar pirmstiesas procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 22. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 23. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 24. – tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz grozīt 500.pantu. Runa ir par operatīvās lietas materiāliem, kas nav pievienoti lietai, un par kārtību, kā ar attiecīgo informāciju var iepazīties. Priekšlikuma būtība ir šāda: ar informāciju var iepazīties tiesnesis.

Juridiskā komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu nu nekādīgi nevarētu atbalstīt, jo tas nonāk pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru. Es varētu nosaukt arī konkrētus spriedumus, ja vienam otram deputātam būtu interese, bet pēc būtības tiek pārkāpts viens ļoti būtisks un nozīmīgs princips, kurš skan sekojoši: tiesnesis zina vairāk par lietas dalībniekiem. Gadījumos, kad persona tiek saukta pie kriminālatbildības, tad tiesības uz taisnīgu tiesu... Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta kontekstā katrai minētajai personai ir tiesības uz taisnīgu tiesvedību.

Kas izriet no minētā priekšlikuma? Paralēli kriminālprocesam un paralēli krimināllietas materiāliem vēl eksistē abstrakta operatīvā lieta. Nu kaut kādā dienestā tā eksistē – vai nu Valsts policijā, vai Finanšu policijā, vai Drošības policijā. Šo operatīvo lietu īstenībā, pastāvot mūsu operatīvo dienestu sadrumstalotībai, ir tik daudz, ka uz katru no jums dzīves laikā gan jau pa kādai ir bijis...

Bet būtība ir sekojoša: tiesvedības laikā tiesnesis bez procesa dalībniekiem – bez prokurora, bez aizstāvja, bez apsūdzētā – iet uz kaut kurieni un iepazīstas ar kaut kādu operatīvās darbības lietu. Ar lietu, par kuru informācijas nav nevienai no pusēm. Nu, loģikas it kā nav nekādas.

Nākamais, kur ir vēl "lielāka" loģika, – ja tas, ko viņš, tas tiesnesis, tur viens pats ir izlasījis tajā operatīvajā lietā, lai to ierakstītu spriedumā... nevis, piemēram, tos faktus, apstākļus, informācijas ziņojumus, izvērtējumus, bet, piemēram, ir ierakstījis, ka tiesnesis ir iepazinies ar operatīvās lietas materiāliem, kuru nav krimināllietā, kuri personai nav inkriminēti... Bet uz šī pamata izdara secinājumus, piemēram, par viena vai otra teiktā atbilstību vai neatbilstību patiesībai.

Es norādu, ka minētais priekšlikums ir pretrunā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Eiropas tiesu judikatūra pasaka, ka šajā situācijā ar diskrecionārās varas iegūtiem materiāliem ir jāiepazīstina visi pušu dalībnieki. Un šāda prakse tiek piekopta ļoti daudzās valstīs, arī Vācijā, kas ir mūsu stratēģiskais partneris; normatīvos aktus ļoti daudz mēs inkorporējam un par pamatu ņemam no šīs valsts tiesību sistēmas. Bet nez kāpēc attiecībā uz šāda veida regulējumu mēs ejam atsevišķu ceļu, lai liegtu personām izmantot tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī tās pakļautu īstenībā netaisnīgam procesam, jo sakarā ar to, ka ir šāda veida pārkāpumu izdarīšana no tiesnešu puses, mēs vienkārši nākotnē pieredzēsim, ka būs Eiropas Cilvēktiesību tiesā vairākas lietas, saskaņā ar kurām mums būs jāmaksā kompensācijas.

Nu, un, ja Judina kungs šodien uzstāsies debatēs, atbalstot šāda veida priekšlikumu, tad attiecīgi arī jāparedz kaut kāda veida ieturējums, no kā tas būtu maksājams.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Mēs tieši runājam nevis par krimināllietas materiāliem, bet par operatīvās lietas materiāliem. Un par priekšlikuma būtību ir diskutēts ne tikai Juridiskajā komisijā, bet arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Operatīvās darbības likuma pilnveidošanas apakškomisijā, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāvji – cilvēktiesību organizācijas.

Elksniņa kungs mums stāsta, ka, teiksim, šis priekšlikums ir pretrunā ar konvenciju, pretrunā ar judikatūru. Pārstāvjiem, ekspertiem, kas piedalījās sēdēs, bija cits viedoklis. Es, protams, domāju, ka šodien mēs nevarēsim konfrontēt šos viedokļus, bet viedokļi atšķiras.

Es sapratu Elksniņa kunga domu. Viņa ideja ir cita, un viņš to būtībā aizstāvēja. Gadījumā, ja ir operatīvā informācija (piemēram, informācija par cilvēkiem kas palīdzēja slepeni atklāt noziegumu un kas tieši sniedza citu palīdzību), Elksniņa kungaprāt, advokātiem ir jāredz viss. (Dep. A.Elksniņa starpsauciens no zāles: "Jā!") Advokātiem ir jāredz viss, advokātiem ir jālasa operatīvās lietas. Un es saprotu – kāpēc. (Dep. A.Elksniņa starpsauciens no zāles: "Nav ko slēpt!") Nav ko slēpt, tiešām! (Starpsauciens: "Nesarunājies ar zāli!") Un jautājums tiešām ir skaidrs, un ir saprotams, kāpēc šis viedoklis pastāv. Bet es domāju, ka mums ir jārūpējas ne tikai par atsevišķu profesiju pārstāvjiem – ne tikai par viņiem! –, bet mums ir jādomā par efektīvu sabiedrisko interešu ievērošanu un aizsardzību. Un tieši tādēļ tieslietu ministrs piedāvāja grozījumus: ja ir lūgums iepazīties ar informāciju, tiesa, kas izskata lietu, šo informāciju pieprasa un analizē.

Jums taisnība – ir arī citi modeļi. Piemēram, britiem ir cits modelis: cilvēks, kuram ir pielaide slepenai informācijai, var ar to iepazīties un tad, pēc tam, viņš, teiksim, izvērtē – pamatota vai nepamatota, teiksim, tā informācija. Tādi modeļi var būt. Bet mēs patlaban runājam par priekšlikumu grozīt 500.pantu, proti, paredzēt iespēju kriminālprocesa ietvaros iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem. Un, manuprāt, šis priekšlikums ir labs un atbalstāms. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Nē, nu, man... Kolēģi, man ir viens jautājums. Čepānes kundze, jūs strādājāt Satversmes tiesā. Izstāstiet, lūdzu, ka tiesnesis nevar zināt vairāk par lietas dalībniekiem! (Starpsaucieni no zāles. Dep. A.Lejiņš: "Pietiek!"; dep. I.Čepāne: "Ko jūs no manis gribat?!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 29, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 25. – tieslietu ministra priekšlikums. Paredz papildināt 500.pantu ar piekto daļu... (Zālē smiekli un aplausi. Dep. I.Grigule: "Tiesiskums uzvarēja!")

Sēdes vadītāja. Nē, turpiniet ar 25.priekšlikumu!

A.Judins. Paldies. Ja drīkst, es turpināšu. Kaut ko nogulēju, neredzēju...

Kolēģi, runājot par 25.priekšlikumu, ir paredzēts papildināt 500.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "Ja krimināllieta tiek saņemta jaunai izskatīšanai no apelācijas vai kasācijas instances tiesas, iepriekš tiesā nopratinātos lieciniekus, cietušos, ekspertus un speciālistus uzaicina pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja lūguma." Tātad priekšlikums nozīmē, ka gadījumā, ja nav nepieciešamības atkārtoti veikt pratināšanu, to var arī nedarīt.

Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 26. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 27. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 28. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 29. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 30. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 31. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 32. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 33. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 34. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts...

35. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts. Deputāti neiebilst. (Dep. J.Ādamsona un A.Bērziņa starpsaucieni no zāles: "Neiebilst!"; dep. V.Agešins: "Slikti sagatavojies!" Iestājas neliela pauze.)

A.Judins. Vienu sekundīti...

Sēdes vadītāja. 35. – nav atbalstīts.

35. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

A.Judins. Jā, es atvainojos! 35.priekšlikums – grozīt 598.pantu – tiešām nav atbalstīts, un ministrs piedāvāja izteikt 598.panta otro daļu šādā redakcijā: "Personas pārstāvja piedalīšanās procesā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai ir obligāta, ja pati persona attaisnojošu iemeslu dēļ nevar piedalīties procesā." Mēs diskutējām Juridiskajā komisijā un tieši tad uzskatījām, ka nav pamata attiecīgo normu iekļaut.

36. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 37. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 38. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 39.priekšlikums paredz jaunu redakciju 603.panta pirmajai daļai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 40.priekšlikums papildina 603.pantu ar jaunu 3.¹ daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 41. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 42. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 43.priekšlikums attiecas uz Kriminālprocesa likuma 607.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 44.priekšlikums, kas paredzēja papildināt 607.pantu ar 1.¹ daļu, netika atbalstīts. Juridiskajā komisijā mēs tiešām diskutējām par attiecīgo normu, un runa bija par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu grozīšanu. Mēs uzskatām, ka gadījumos, kad līdzekļi grozīti uz labvēlīgākiem, vieglākiem, tam ir pamats un to drīkst darīt, bet nav pamata grozīt kriminālprocesa ietvaros attiecīgos līdzekļus uz vairāk ierobežojošiem, jo veidojas pat diezgan dīvaina situācija. Kādreiz cilvēks, iespējams, izdarīja pārkāpumu, viņš ir kļuvis par kriminālprocesa, varam teikt, klientu, ar viņu sāk strādāt, un pēc 20 gadiem viņš joprojām slims, viņam pasliktinājās veselība un... Šajos gadījumos ir nepārprotami... ārstiem ir jāstrādā, bet atbilstoši mūsu sistēmai visiem lēmumiem jābūt pieņemtiem kriminālprocesa ietvaros.

Juridiskajā komisijā mēs daudz diskutējām par šo problēmu, un nepārprotami es uzskatu – un arī komisijas biedri uzskata –, ka ir svarīgi, lai Ārstniecības likums, 11.nodaļa, nodrošinātu iespēju efektīvi piemērot attiecīgas normas, jo eksperti, kas tika aicināti uz sēdi, norādīja, ka Ārstniecības likums ir vājš, un, ja cilvēks ir psihiski slims, viņš var apdraudēt sabiedrisko drošību, tātad ar viņu nevar strādāt saskaņā ar Ārstniecības likumu. Lūdzu, izmantojiet Kriminālprocesa likumu! Bet tas nav pareizi pēc būtības. Gadījumā, ja cilvēks ir slims, ja viņam ir nepieciešama palīdzība, visiem darbiem ir jābūt īstenotiem saskaņā ar Ārstniecības likumu, jo Kriminālprocesa likums nav tāds brīnumlīdzeklis, kas var tikt izmantots.

Līdz ar to arī Juridiskā komisija aicināja mūsu kolēģus izvērtēt attiecīgās Ārstniecības likuma normas un tiešām tad pievērst uzmanību problēmai.

Paldies.

Nākamais – 45. ...

Sēdes vadītāja. Deputāti...

A.Judins. 45. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 46. – tieslietu ministra priekšlikums, kas arī saistīts ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 47. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 48. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins.49. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 50. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 51. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 52. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 53. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 54. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 55. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 56. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 57. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un 58. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt nosacījumus par likuma spēkā stāšanos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. Desmit dienas, 31.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 31.marts. Paldies.

Nākamais... Ā, nē! Ir priekšlikums par procedūru...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Brigmaņa kungam! Jā, es atvainojos! Ieslēdziet mikrofonu Brigmaņa kungam!...

Tātad ir priekšlikums – 19.maijs.

Tātad mums ir divi priekšlikumi. Mums vispirms ir jābalso par tālāko no termiņiem. Tātad ir priekšlikumi – 19.maijs un 31.marts. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" noteiktu 19.maiju!

Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 26, atturas – 5. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Vienošanos par grozījumiem 1995.gada 22.februāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Vienošanās par grozījumiem 1995.gada 22.februāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi paredz, ka uz Latvijas un Krievijas autopārvadātājiem netiek attiecināts atbrīvojums no nodevām un maksājumiem par ceļu infrastruktūras lietošanu, maksas autoceļiem, tiltiem un tuneļiem, ja šādas nodevas tiek iekasētas bez diskriminācijas. 2014.gada 1.janvārī stājās spēkā Autoceļu lietošanas nodevas likums, kura 2.pants noteic, ka nodevu par valsts galveno autoceļu posmu lietošanu maksā transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 tūkstošiem kilogramu un kuri paredzēti tikai kravu autopārvadājumiem. Izdarot atbilstošus grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, nodevu plānots iekasēt, sākot ar 2014.gada 1.jūliju.

Ārlietu komisija šo likumprojektu pirmajā lasījumā izskatīja un atbalstīja. Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Vienošanos par grozījumiem 1995. gada 22. februāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Junkurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 28.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". Principā likumprojekts ir izstrādāts, lai risinātu ļoti būtisku problēmu, kas saistās ar dalīto īpašumu gadījumiem, kad daudzdzīvokļu māja pieder vienam saimniekam, bet zemes īpašums pieder otram saimniekam – valstij, pašvaldībai vai privātpersonai. Šīs attiecības kaut kādā veidā vajag regulēt un risināt šo problemātiku likumprojektā.

Strādājot pie likumprojekta, tika identificētas vairākas problēmas, un tās ir maksājuma apjoms un zemes lielums, par kuru tiek šis maksājums iekasēts. Un tātad šis likumprojekts paredz iespēju daudzdzīvokļu mājām noteikt funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu un nomā nododamās zemes platības apmēru un kārtību, kādā veidā šis process ir uzsākams, kārtību, kādā veidā pašvaldības veiks šo pārmērīšanu, šo funkcionālās platības noteikšanu, kā arī kārtību, kā tiks veikta apmaksa par šiem darbiem.

Ļoti būtiski ir arī tas, ka no likumprojekta ir izslēgta norma par zemes nodokļa maksājumu iedzīvotājiem. Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika uzklausīti gan zemes īpašnieki, gan dzīvokļu īpašnieki un pārvaldnieki, gan Ekonomikas ministrija, VARAM un Tieslietu ministrija, kas bija viena no galvenajām autorēm šīm izmaiņām. Pats likumprojekts pēc būtības paredzēs arī ļoti lielu atbildību tieši pašvaldībām šo zemju funkcionālās nepieciešamības noteikšanā.

Un tālāk – par priekšlikumiem.

1. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 2.priekšlikums atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 3. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 5. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Vēl ir 4.priekšlikums – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

V.Valainis. 3. bija daļēji atbalstīts un ir iekļauts 4.priekšlikumā.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Arī 5. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt par 5. un 6.priekšlikumu.

V.Valainis. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 8. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 10. un 11.priekšlikums. Daļēji atbalstīti, iekļauti 12. –atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10., 11. un 12.priekšlikumu.

V.Valainis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 14. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 15. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Droši vien ir svarīgi izskaidrot komisijas pozīciju, kāpēc nebija atbalstīts grozījums, ko piedāvāja deputāts Elksniņš, runājot par dzīvojamo māju privatizāciju.

Dalītā īpašuma problēma skar ne tikai dzīvojamās mājas, tā ir liela problēma, un sperti tikai pirmie soļi, lai kaut daļēji mēģinātu šo problēmu risināt. Jāsaka, ka zināmas un diezgan lielas nekonsekvences dēļ tās zemes noma, kura ir zem dzīvojamām mājām, ir pārvērtusies par rentes gūšanas avotu; ar katru pirkšanu un pārdošanu kadastra vērtība šajos gadījumos pieaug, un līdz ar to pieaug arī tas maksājums, ko veic zemes nomnieki.

Jau vairākus gadus notiek diskusijas par to, ka ir jābūt konceptuālai pieejai, lai risinātu dalītā īpašuma izbeigšanas problēmu. Ir panākta vienošanās ar Tieslietu ministriju, kura sāka veikt darbības šinī virzienā, kura sāka izstrādāt arī attiecīgus grozījumus, un pirmie no tiem tiek skatīti šodien. Bet tā problēma skar, kā es jau teicu, ne tikai šo lietu.

Tāpēc mans ierosinājums būtu šāds.

Pirmais. Pārejas noteikumos uz trešo lasījumu paredzēt deleģējumu jeb uzdevumu Ministru kabinetam – izstrādāt attiecīgus priekšlikumus par koncepcijas izveidošanu, kādā virzienā un pa kādiem ceļiem mēs risināsim šo problēmu. Punkts viens.

Punkts divi. Ministru kabinetam arī vajadzētu vienreiz ķerties klāt pie mājokļu problēmas kā kompleksas problēmas, kurā ietilpst arī šī problēma. Uz šo brīdi mājokļu lietas valstī tiek reglamentētas ar vairāk nekā 15 likumiem un vairāk nekā 30 Ministru kabineta noteikumiem. Līdz ar to šodien tie noteikumi... šos noteikumus un likumu grozījumus gatavo dažādas ministrijas, izskata dažādas Saeimas komisijas, kaut gan mājokļu politika ir ārkārtīgi svarīga ne tikai no ekonomiskā viedokļa, bet arī no valsts izdzīvošanas viedokļa, jo cilvēki tomēr dzīvo tur, kur viņiem ir jumts virs galvas.

Tāpēc es gribētu aicināt uz trešo lasījumu iesniegt attiecīgu pilnvarojumu vai attiecīgu uzdevumu Ministru kabinetam, lai tomēr vienreiz ķertos klāt pie šīs problēmas, lai risinātu to kompleksi un pārdomāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksiņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Visiem mums ir zināma dalītā īpašuma problēma, un diemžēl bez jebkāda veida kardinālām izmaiņām, bez kardinālas pieejas tiešām konceptuālā līmenī šo problēmu atrisināt mums nebūs iespējams.

Priekšlikuma saturs, ko šīs koncepcijas sakarā es piedāvāju: privatizētā dzīvokļa īpašniekam un zemes, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, īpašniekam ir pienākums līdz 2020.gada 31.decembrim noslēgt nekustamā īpašuma izpirkšanas līgumu likumā, kas regulē dalītā īpašuma izbeigšanu, noteiktajā kārtībā. Konceptuāls ir priekšlikums, kurā, arī neatbalstot manu minēto priekšlikumu, varētu tikt iestrādāts un uzdots Ministru kabinetam ietvert šāda veida koncepciju politikas plānošanas dokumentos. Citas iespējas, kā izbeigt strīdus attiecībā uz dalīto īpašumu, strīdus attiecībā uz samaksas apmēriem, strīdus attiecībā uz nepieciešamiem zemes gabaliem daudzdzīvokļu mājās... ir iespējams izbeigt, vienīgi padarot divus īpašniekus par vienu, un tikai tādā veidā šī situācija ir jāatrisina. Konceptuālajā priekšlikumā, ko es aicinu arī izvērtēt un uz trešo lasījumu pārdomāt, ir tas, ka cilvēkiem, kuriem būtu pienākums izpirkt minētos zemes gabalus – dzīvokļu īpašniekiem, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem –, būtu no valsts puses radīta iespēja un tiesības saņemt bezprocentu kredītu valsts izraudzītā kredītiestādē vai finanšu iestādē. Respektīvi, valsts šo kļūdu ir pieļāvusi deviņdesmito gadu sākumā, un valstij ir jāuzņemas arī attiecīgās saistības un atbildība par minētās kļūdas novēršanu.

Vēl vairāk! Valsts tiešām var garantēt un valstij ir iespējas un resursi, lai šāda veida bezprocentu aizdevums cilvēkiem būtu pieejams. (No zāles dep. I.Čepāne: "Cik tas maksās?") Es atgādināšu, cik tad vērta ir, piemēram, nauda starptautiskos tirgos. Tā ir trīs četras reizes lētāka aizņemšanās, nekā pašreiz dzīvokļu īpašnieki maksā par zemi īpašniekiem. Tajā skaitā tiek arī noslogotas tiesas attiecībā uz prasījuma piedziņu šajā jautājumā. Un gadījumā, kolēģi, ja pēc mana priekšlikuma līdz 2020.gada 31.decembrim līgumi par nekustamā īpašuma pirkšanu nav noslēgti, pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ir pienākums līdz... faktiski piecu gadu laikā atsavināt zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, sabiedrības vajadzībām un attiecīgi vēlāk nodot, teiksim tā, īpašumā šīs mājas... šos zemes gabalus attiecīgās mājas iedzīvotājiem. Šai idejai ir nepieciešams finansējums. Tas ir milzīgs! Tie varētu būt vismaz ap 500 miljoniem eiro.

Diemžēl šis mans priekšlikums ir tiešām nevis konkrētā likumprojekta risināmais jautājums, tas ir konceptuāls jautājums, ko varētu uzņemties valsts attiecīgi Ministru kabineta vadītāja personā un šo jautājumu atrisināt. Bez finanšu līdzekļu piesaistes, bez koncepcijas par dalītā īpašuma izbeigšanas nosacījumiem un attiecīgi iestrādātiem kritērijiem, bez visas tiesību sistēmas pārskatīšanas attiecībā uz regulējumu, kurš pašreiz ir spēkā, šo jautājumu atrisināt diemžēl nav iespējams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jāsaka tā, ka es Elksniņa kunga priekšlikumu tomēr neatbalstu, jo ar šīs naudas piešķiršanu un ar šo atpirkšanas legalizēšanu diemžēl legalizēs arī iespējami... diezgan daudz negodīgu darījumu. Un arī es esmu šāda darījuma upuris, ja tā varētu teikt, jo dzīvoju mājā, kur ir 108 dzīvokļi, un tieši dažu metru attālumā uz katru pusi ir vēl divas mājas, kur ir 36 dzīvokļi katrā. Tad, lūk, nezināmu lēmumu vadīta, visa zeme, kas ir ap šīm te mājām, ir piešķirta lielākajai mājai, kam apakšā ir kaut kādi pieci īpašnieki plus vēl pašvaldību zeme. Un tagad iedomāsimies: ja mūsu mājai jau tā, kurai tagad ir milzīgs šis zemes nodoklis, vēl piespiedīs visu šo te zemi privatizēt, pie kam mums tā arī nav izdevies saprast, kādā veidā pie šīs zemes tur daži ir tikuši, jo nekādi dokumenti par viņiem absolūti nekur nav atrodami, tad blakusmāju iedzīvotāji pa mūsu privatizēto zemi būs spiesti lidināties dažus metrus virs zemes... Vai arī mēs tagad sāksim karu un prasīsim naudu par automašīnu novietošanu... Tā ka vispirms, manuprāt, vajadzētu vēlreiz pārskatīt un izvērtēt visu šīs zemes atdošanu mistiskiem īpašniekiem, kuriem pēc tam vēl sāk maksāt milzu naudu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei. (No zāles dep. A.Bērziņš: "Nē, nu mums ir skaidra tā bilde!")

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šis patiešām ir tik svarīgs jautājums, ka es arī daudzkārt esmu par to domājusi, bet īpaša risinājuma nav. Mēs varam sākt jau ar deviņdesmito gadu sākumu, manuprāt. Patiešām, kā Elksniņa kungs teica, Augstākā padome savulaik (bet es gan tieši tajā laikā veselības stāvokļa dēļ nevarēju piedalīties attiecīgo komisiju sēdēs) patiešām pieņēma tiesisko regulējumu, ka arī pilsētās... tas it sevišķi pilsētās raksturīgi, ka tiek faktiski īpašuma tiesības atjaunotas – tādas, kādas kādreiz bija. Tātad – pilnīgi simtprocentīga denacionalizācija! Un, iedomājieties, brīžiem bija tā, ka... Jūs droši vien esat saskārušies arī ar tādu situāciju, ka, piemēram, personai A un personai B īpašumi tiek... robeža iet, piemēram, kaut vai pa dzīvokļa viesistabas vidu vai pa kāpņu telpas vidu.

Un kādā veidā tad piešķīra šos funkcionāli nepieciešamos zemes gabalus, par ko mēs runājam?

Savulaik likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 1.pantā (ja es nekļūdos, 22.punktā) bija paredzēts, ka šo funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu nosaka... kā? Varat pateikt? To nosaka saskaņā ar detālplānojumu. Taču, realizējot šo zemes privatizāciju, kā arī dzīvojamo māju privatizāciju, to neievēroja. Un faktiski tika izstrādāti šie vienkāršotie detālplānojumi vai zemes ierīcības projekti, bet sabiedrība... dzīvojamās mājas īpašnieki vispār netika iesaistīti. Vienkārši noteica, kā bija izdevīgāk, paņēma kādu kvartālu un noteica šo brīžiem absurdo funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu lielumu. Un tagad iznāk tāda situācija, ka cilvēkiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, īpaši tur, kur ir ļoti augsta kadastrālā vērtība, ir jācieš no tā, ka viņiem ir jāmaksā ļoti liela nomas maksa. Kā šo situāciju atrisināt? Par to interesējas plašsaziņas līdzekļi, tiek rakstītas vēstules (noteikti jūs – ne viens vien! – esat saņēmuši). Personas, kurām pieder dzīvokļi, uzskata, ka viņām ir nesamērīgi jāmaksā – gan zemes nodoklis, gan arī zemes nomas maksa. Ir bijušas vairākas lietas Satversmes tiesā.

Ja mēs skatāmies arī šā jautājuma institūta attīstības ģenēzi, tad redzam, ka iepriekšējās Saeimas mēģinājušas šo jautājumu risināt, piemēram, nosakot griestus nomas maksai. Satversmes tiesa pateica, ka tādā veidā tiek pārkāpts Satversmes 105.pants, un diemžēl likumdevējs tur neko nevarēja darīt.

Tagad par kolēģa Elksniņa priekšlikumu. Tas skaisti izskatās, un tas noteikti ļoti patiks daļai dzīvokļu īpašnieku. Bet vai mēs šo jautājumu šodien šajā likumā varam atrisināt? Es domāju, ka... Es ar visu atbildības izjūtu varu teikt, ka šajā likumā to nevaram atrisināt. Iespējams, tas jau ir iekavēts, un sen valdībai – nevis atsevišķām ministrijām, bet valdībām! – vajadzēja izdomāt, ko šajā gadījumā darīt. Jo, piemēram, cilvēkiem, kuriem pieder šie dzīvokļi, jūs piedāvājat noslēgt izpirkšanas līgumu. Viņi negrib! Viņi saka: "Ziniet, dodiet mums iespēju privatizēt tāpat kā, piemēram, tiem, kuru dzīvokļi atrodas uz valsts un pašvaldību īpašumā esošās zemes!" Tā viņi saka.

Tālāk. Jūs sakāt, ka būtu nepieciešami bezprocentu kredīti. Varbūt. Bet šajā gadījumā saskaņā ar Satversmes, manuprāt, 66.panta otro daļu, ja mēs uzliekam šādu pienākumu pašvaldībām, mums ir jāparedz, kur mēs varam ņemt to naudu, un arī, cik tas izmaksātu. Juridiskajā komisijā, kad šie jautājumi tika skatīti saistībā ar dalīto īpašumu, runājot par regulējumu Civillikumā, tad valsts institūcijas teica, ka tas maksātu apmēram... es tagad nevaru eiro izrēķināt... teica: apmēram pusotru miljardu latu. Vai tiešām šāda nauda mums būtu?

Un trešā daļa. Elksniņa kungs, jūs sakāt: "Ja šie līgumi nav noslēgti..." Protams, ka tos neslēgs. Jūs sakāt, ka pašvaldībām ir jāveic šī zemes, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, atsavināšana Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Es nezinu, vai pašvaldībām arī būs tik daudz naudas, bet es tomēr aicinu atturēties no šā priekšlikuma, jo tas... Varbūt vairāk būtu atbalstāms Dolgopolova kunga priekšlikums, kurš paredz, ka nākošajā lasījumā, iespējams, varētu pārejas noteikumos paredzēt, ka šeit kaut kas ir jādara.

Viens solis jau, manuprāt, šeit ir veikts. Valaiņa kungs, varbūt jūs varat paskaidrot, ka šeit ir atteikusies komisija no šī nomas maksas apmēra, ja es pareizi saprotu. Tas nav manā komisijā... šis likumprojekts. Jeb no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas te laikam bija tā atteikšanās... Jā, šajā ziņā!

Es patiešām visus kolēģus aicinu ļoti rūpīgi arī uz trešo lasījumu varbūt apsvērt, un, ja kādam ienāk prātā kāda ģeniāla doma, iespēja, kādā veidā patiešām šo situāciju varētu labot, jo, atšķirībā... vēl tikai vienu teikumu... no pārējām Baltijas valstīm, mēs esam šeit rīkojušies, manuprāt, ne īpaši saprātīgi, jo tur īpašuma tiesību atjaunošana uz zemi, uz kuras atradās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, nenotika tādā veidā, kā tas notika pie mums. Es tomēr būtu ļoti rezervēta, atbalstot šo priekšlikumu, kaut, iespējams, tas ir labi domāts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Par šo priekšlikumu es gribētu teikt tā, ka pašā priekšlikuma sākumā, kur rakstīts "Dalītā īpašuma izbeigšana", mēs varam runāt vairāk tieši par šo ideju kā tādu. Un par to, ka būtu jānāk ar likumprojektu par dalītā īpašuma izbeigšanu – par to nevar būt jautājumu. Šis nevar būt kā viens priekšlikums, tam jābūt veselam likumam. Ir tik daudz dažādu gadījumu, un ir jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kam tad šī zeme pienāksies. Tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas to pirks... kādā veidā tas viss tiks īstenots. Un tur ir jāveic diezgan liels darbs.

Attiecībā uz šo likumprojektu. Šis likumprojekts, manuprāt, jau vispār ir liels solis uz priekšu, lai samazinātu galveno problēmu, – un tas ir šis maksājums, jo, ja nebūtu maksājuma... ja maksājums būtu maziņš, tad nebūtu arī problēmas un cilvēki apmierināti dzīvotu tālāk. Un šeit es gribētu teikt, ka pašā šajā zemes lieluma noteikšanas procesā, kas bija... cik tad lielu zemes gabalu šai mājai piesaistīt, paši dzīvokļu īpašnieki bieži vien izteica vēlmi pēc lielāka zemes gabala, jo tajā laikā zemei bija zemāka cena, tā praktiski neko nemaksāja, un viņi vēlējās šo gabalu lielāku. Situācija mainījās, un tagad šis maksājums ir liels, un nu vairs negrib tik lielu zemes gabalu.

Zemes īpašnieks arī nevar iekasēt šo lielo nomas maksājumu. Vēl vairāk! Arī viņš nevar neko uz šīs zemes īsti darīt. Un tāpēc ir šis likumprojekts, kas pēc būtības paredz galveno lietu, – to, ka tiek pārskatīti šie zemes lielumi un ka tas ir saskaņots ar pašvaldībām, kas ir gatavas uzņemties šo darbu un pārskatīt to, cik liels zemes gabals tiek piesaistīts. Ja mums izdosies veiksmīgi šo likumprojektu izstrādāt līdz trešajam lasījumam, tad tiešām vajadzētu paredzēt, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā dalītā īpašuma izbeigšanas likums ar pārejas noteikumiem, lai tas nepakārtos kaut kur gaisā. Mēs runājuši esam, bet tas kaut kur ir jāatzīmē. Un šis likumprojekts varētu šo maksājumu, manuprāt, samazināt vismaz uz pusi, ko tagad dzīvokļu īpašnieki maksā par zemes nomu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. (No zāles dep. A.Bērziņš: "Vai kur labi! Vai kur labi!") Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 50, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Valainis. 16.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 18.priekšlikums. Atbalstīts. Atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 20. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. Un 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Valainis. 24.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 24.aprīlis. Paldies.

Ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Desmit deputāti – Judins, Ābiķis, Plavinska, Lejiņš un citi – lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr.745/Lp11) trešajam lasījumam, nosakot to līdz 31.martam". Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr.745/Lp11) trešajam lasījumam, nosakot to līdz 31.martam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 41, atturas – nav. Tātad darba kārtība grozīta, lēmuma projekts iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais mūsu šīsdienas darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr.745/Lp11) trešajam lasījumam, nosakot to līdz 31.martam".

Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Jautājums ir par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam Nr.745/Lp11 – "Grozījumi Kriminālprocesa likumā".

Kā es jūs informēju, Juridiskā komisija, izskatot attiecīgo likumprojektu, aicināja noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku – 10 dienas, jo mēs uzskatām, ka 10 dienu laikā var sagatavot priekšlikumus un iesniegt. Jūs redzējāt mūsu karstās debates, tad debatēja Elksniņa kungs, un droši vien arī pārējiem kolēģiem šis jautājums sāp, un tiešām vajadzīgs laiks, lai sagatavotu priekšlikumus. Bet, manuprāt, 10 dienas ir pietiekams laiks, lai izpildītu šo atbildīgo un svarīgo, un sarežģīto darbību.

Daži kolēģi piedāvāja 9.maiju. Un es tieši sāku domāt, ka mēs bieži pārmetam tiesām, ka tiesas strādā lēni... (Starpsaucieni no zāles.)... 19., jā, vēl labāk – divi mēneši...

Tātad mēs bieži pārmetam tiesām, ka tiesas strādā lēni, ka lietas novilcina, bet man gribētos teikt, ka arī Saeima brīžiem strādā ļoti lēni un ir darbības, kuras var izdarīt 10 dienu laikā.

Mēs lūdzam atbalstīt priekšlikumu un noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku līdz 31.martam. Un es lūdzu to izdarīt tādēļ, ka es redzu – 20 cilvēki no deputātiem, viena piektdaļa, nezināja, kā balsot, nebalsoja. Es ļoti ceru... (Starpsaucieni no zāles.)... es ļoti ceru, ka kolēģi, kas tikko nezināja, kā rīkoties, varēs pieņemt lēmumu un atbalstīt priekšlikumu. Tātad lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr.745/Lp11) trešajam lasījumam, nosakot to līdz 31.martam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 42, atturas – nav. Tātad lēmums pieņemts. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam tiek noteikts 31.marts.

Cienījamie kolēģi! Visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet vēl man jums ir informācija, ka bija iesniegti deputātu jautājumi.

Tātad ir jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam "Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem". Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus gan neapmierina, bet papildjautājumus viņi uzdot nevēlas. Tas nozīmē, ka jautājums uzskatāms par atbildētu.

Tāpat ir deputātu jautājums ministram Vjačeslavam Dombrovskim "Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem". Arī šeit saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, un arī šajā gadījumā viņi nevēlas uzdot papildjautājumus. Tātad arī šis jautājums uzskatāms par atbildētu.

Deputātu jautājums veselības ministrei Ingrīdai Circenei "Par Valsts kontroles revīzijas ieteikumu izpildi Veselības ministrijas kapitālsabiedrībā SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"". Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet viņi nevēlas uzdot papildjautājumus. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Zujeva, Mirska un Hļebņikova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kurš pāradresēts satiksmes ministram Anrijam Matīsam, "Par AS "Air Baltic Corporation" maksātspēju". Tas neapmierina iesniedzējus. Viņi vēlas uzdot papildjautājumus, bet ministrs nevar ierasties. Līdz ar to šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo nedēļu.

Deputātu jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim "Par ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušajiem". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Jautājums uzskatāms par atbildētu.

Un deputātu jautājums tieslietu ministrei Baibai Brokai "Par ieslodzījuma vietās mirušajiem". Arī ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina. Tātad arī šis jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Ir saņemts arī jauns deputātu jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Tātad deputāti Elksniņš, Cvetkova, Agešins, Tutins un Sakovskis ir uzdevuši jautājumu "Par AS "Air Baltic Corporation" maksātspēju". Jautājums tiks nodots ministram.

Un vēl es vēlos jūs informēt, ka 15 minūtes pēc Saeimas sēdes beigām Sarkanajā zālē notiks kārtējās mācības deputātiem un darbiniekiem, kuri strādā ar klasificēto informāciju. Un tās rīko Saeimas Kanceleja sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Inga Bite... ir, Lolita Čigāne... nav, Andrejs Judins... ir, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Valdis Zatlers... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 20.marta Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

---

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---

---

---