• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.2015., Nr. 125 https://www.vestnesis.lv/op/2015/125.14

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.340

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"

Vēl šajā numurā

30.06.2015., Nr. 125

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 339

Pieņemts: 30.06.2015.

OP numurs: 2015/125.14

2015/125.14
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 16 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.339

Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 64.§)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15  "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs LBN 002-15).

2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares standartizācijas tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

3. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 002-15 izpildei.

4. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti un saskaņoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 002-15 noteiktajām prasībām.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs


 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.339

Latvijas būvnormatīvs LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

I. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8 °C un augstāka. Atkāpes no šā būvnormatīva prasībām pieļaujamas gadījumos, kas noteikti citos normatīvajos aktos.

2. Būvnormatīva mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti. Ēku projektēšanā un būvniecībā paredz enerģētiski efektīvus būvelementus, kas ierobežo oglekļa dioksīda emisiju.

3. Ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementi (turpmāk – būvelements) ir ārējās sienas, jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti, kā arī iekšējās sienas un citas virsmas, ja tās norobežo telpas, starp kurām gaisa temperatūras starpība ir 5 °C un vairāk. Enerģētiski efektīvi ir tādi būvelementi, kas pietiekami labi pasargā telpas no atdzišanas ziemā un no pārkaršanas vasarā. Būvprojektā paredzot ēkā izmantojamos būvelementus, novērtē to siltuma inerci un izvēlas piemērotāko masīvo un siltumizolējošo slāņu kombināciju.

4. Projektos, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība, valsts vai pašvaldība, ārējo sienu apmesto fasāžu projektu risinājumus izstrādā atbilstoši Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijām ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004.

5. Būvnormatīvs neattiecas uz speciālajām ēkām, kurās apkures sezonā pastāvīgi neuzturas cilvēki, uz noliktavām un ražošanas ēkām ar specifiskiem tehnoloģiskajiem procesiem, kurām nepieciešama īpaša apkure (arī uz lauksaimniecības ražošanas ēkām, saldētavām un ēkām, kuras tiek izmantotas epizodiski).

6. Arhitektūras pieminekļa atjaunošanā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija var atļaut atkāpes no šī būvnormatīva prasībām, ja attiecīgo prasību izpilde apdraud kultūras pieminekļa saglabāšanu vai pazeminās tā kultūrvēsturiskā vērtība.

7. Veicot būvelementu siltumtehnisko aprēķinu un projektēšanu, piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija  "Latvijas standarts" ir publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk – piemērojamie standarti).

II. Siltuma zudumi

8. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficientu HT vatos uz grādu (W/K), kas norāda enerģijas zudumus (vatos) caur ēkas būvelementiem, ja temperatūras starpība uz to pretējām virsmām ir viens grāds, nosaka saskaņā ar formulu (1). Aprēķina siltuma zudumu vērtības nosaka atbilstoši tām raksturlielumu vērtībām, kuras lietotas aprēķinos, veicot būvprojektēšanu, un fiksētas būvprojektā.

HT = ΣUiAi + Σψjlj + Σχk , kur (1)

Ui - būvelementa i aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K);

Ai - būvelementa i projektējamais laukums (m2);

ψj - lineārā termiskā tilta j aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K);

lj - lineārā termiskā tilta j projektējamais garums (m);

χk - punktveida termiskā tilta k punkta aprēķina siltuma caurlaidības koeficients (W/K).

9. Ja būvelementa siltuma caurlaidības koeficientu nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2009 L "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika", ņemot vērā būvelementa konstruktīvo slāņu neviendabību un termiskus tiltus, ēkās aprēķina siltuma zudumu koeficientu HT nosaka saskaņā ar formulu (2) (norobežojošās konstrukcijas platību nosakot pēc būvelementa ārējiem izmēriem):

HT = Σ UjAj (2)

10. Termiskais tilts ir jebkurš paaugstinātas siltumvadītspējas konstruktīvs ieslēgums būvelementā.

11. Būvelementu pārbauda, lai pārliecinātos, ka termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients nepārsniedz šī būvnormatīva 2.tabulā noteiktās maksimāli pieļaujamās vērtības.

12. Normatīvo siltuma zudumu koeficientu HTR (W/K) nosaka saskaņā ar formulu (3). Normatīvo siltuma zudumu aprēķiniem izmanto šajā būvnormatīvā noteiktās parametru normatīvās vērtības.

HTR = ΣURNiAi + ΣψRNjlj , kur (3)

URNi - būvelementa i normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu;

ψRNj - lineārā termiskā tilta j normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu.

1.tabula

Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URN W/(m2 x K) un ψRN W/(m x K) normatīvās vērtības

Nr.
p. k.
Būvelementi Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi Publiskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnudārzus Ražošanas ēkas
1. Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu 0,15 κ 0,20 κ 0,25 κ
2. Grīdas uz grunts 0,15 κ 0,20 κ 0,30 κ
3. Sienas 0,18 κ 0,20 κ 0,25 κ
4. Logi, durvis un citas stiklotās konstrukcijas:      
4.1. logi, balkona durvis un citas stiklotās konstrukcijas 1,30 κ 1,40 κ 1,60 κ
4.2. ēku ārdurvis 1,80 κ 2,00 κ 2,20 κ
5. Termiskie tilti ψRN 0,10 κ 0,15 κ 0,30 κ

Piezīme. κ – temperatūras faktors.

13. Temperatūras faktoru κ izmanto atsevišķu būvelementu (arī būvelementa starp divām blakus telpām) siltumtehniskajam aprēķinam un aprēķina saskaņā ar formulu (4):

κ = 19/(Θi – Θe), kur (4)

Θi – iekštelpu aprēķina temperatūra (°C), kas izvēlēta atbilstoši ēkas izmantošanai;

Θe – āra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā (°C) atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" vai temperatūra blakus telpā, ja aprēķinu veic būvelementam, kas atrodas starp divām blakus telpām.

Temperatūras faktora vērtības atkarībā no Θi un Θe ir norādītas šī būvnormatīva pielikuma 8. tabulā.

14. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients HT nedrīkst pārsniegt normatīvo vērtību HTR.

15. Atsevišķu būvelementu un lineāro termisko tiltu aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu vērtības Ui un ψj var pārsniegt normatīvo siltuma caurlaidības koeficientu URN un ψRN vērtības, bet nedrīkst pārsniegt maksimālās vērtības URM un ψRM, kas noteiktas šī būvnormatīva 2.tabulā. URM ir attiecīgā būvelementa maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K), ψRM - attiecīgā lineārā termiskā tilta maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K).

2. tabula

Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URM W/(m2 x K) un ψRM W/(m x K) maksimālās vērtības

Nr. p. k. Būvelementi Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi Publiskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnudārzus Ražošanas ēkas
1. Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu 0,20 κ 0,25 κ 0,35 κ
2. Grīdas uz grunts 0,20 κ 0,25 κ 0,40 κ
3. Sienas      
3.1. Sienas, izņemot 3.2.apakšpunktu 0,23 κ 0,25 κ 0,30 κ
3.2. Sienas tradicionālajās guļbūvēs bez siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā 0,65 κ 0,65 κ 0,30 κ
4. Logi, durvis un citas stiklotās konstrukcijas:      
4.1. logi, balkona durvis un citas stiklotās konstrukcijas 1,80 κ 1,80 κ 1,80 κ
4.2. ēku ārdurvis 2,30 κ 2,50 κ 2,70 κ
5. Termiskie tilti ψRN 0,15 κ 0,20 κ 0,35 κ

16. Normatīvās vērtības URN un maksimālās vērtības URM grīdām, kas saskaras ar āra gaisu, ir tādas pašas kā jumtiem, bet grīdām virs neapkurinātiem pagrabiem - tādas pašas kā grīdām uz grunts.

17. Logu un gaismu caurlaidīgu stiklotu konstrukciju virsmas laukumi, kurus ņem vērā, veicot šī būvnormatīva 12.punktā minētos aprēķinus, nepārsniedz 20 % no katra stāva apkurināmās grīdas laukuma. Logu laukumu palielinājumu kompensē ar zemākām logu vai citu būvelementu siltuma caurlaidības koeficientu vērtībām, kas noteiktas atbilstoši šī būvnormatīva 14.punktam. 14.punktā noteiktās prasības un šī būvnormatīva 1.tabulā noteiktās normatīvās siltuma caurlaidības koeficientu vērtības nav obligātas pirmo divu stāvu logiem un ārdurvīm veikalos un līdzīgās telpās, kurām funkcionāli nepieciešami lieli logi vai stikla sienas.

18. Temperatūru neapkurināmās blakus telpās nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13789:2013 L "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma pārejas un telpu vēdināšanās radītās siltuma apmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika".

III. Būvmateriālu un būvelementu aprēķina vērtības

19. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui vērtību nosaka:

19.1. sienām, jumtiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2009 L "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika";

19.2. grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370:2013 L "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķināšanas metodika";

19.3. logiem un durvīm – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10077-1:2009 L "Logu, durvju un slēģu siltumtehniskās īpašības. Siltumcaurlaidības aprēķināšana. 1. daļa: Vispārīgi";

19.4. termiskajiem tiltiem ψj, χk − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10211:2013 L "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Siltuma plūsmas un virsmas temperatūras. Detalizēti aprēķini" vai LVS ISO 14683:2013 L "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Lineārās siltumapmaiņas koeficients. Vienkāršota aprēķināšanas metodika un standartvērtības".

20. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu Ui rūpnieciski ražotiem būvelementiem reglamentētajā sfērā apliecina atbilstības novērtēšanas procesā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulu (ES) Nr.305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK(turpmāk – regula (ES) Nr. 305/2011).

21. Būvmateriāliem, kuru galvenā funkcija būvelementā nav siltumizolācija un atbilstības novērtēšanas procesā to siltumtehniskās īpašības netiek apliecinātas, aprēķina siltumvadītspējas un citu siltumtehnisko raksturlielumu vērtības nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 7.tabulu.

22. Būvelementu aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui faktisko vērtību mērījumus veic atbilstoši standartam LVS EN ISO 8990:2007 L "Siltumizolācija. Stacionāru siltumpārvades raksturlielumu noteikšana. Kalibrētas un norobežotas karstās kastes metode".

IV. Ēku gaiscaurlaidība un energoefektivitātes rādītāji

23. Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2 × h) un izmērīta ar spiediena starpību 50 Pa (q50), nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 24.punktā norādītās vērtības.

24. Atkarībā no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām, bērnudārziem un publiskajām ēkām gaiscaurlaidībai ir noteiktas šādas robežvērtības:

24.1. ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h);

24.2. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h);

24.3. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5 m3/(m2 × h).

25. Ražošanas ēkām gaiscaurlaidība (q50) ≤ 4 m3/(m2× h).

26. Ēku gaiscaurlaidību nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 13829:2013 L "Ēku termiskā efektivitāte – Ēku gaisa caurlaidības noteikšana – Piespiedu ventilācijas metode". Veicot testu, ēkai ir jābūt sagatavotai atbilstoši minētā standarta B metodei (norobežojošās konstrukcijas testēšana).

27. Ēkas energoefektivitātes rādītājus aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā.

V. Būvelementu ūdens tvaika caurlaidība

28. Ja būvelements, tā savienojumi un montāžas šuves sastāv no dažādiem slāņiem, tā siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd ir vismaz piecas reizes lielāks par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentu sd. Biežāk izmantojamiem membrānmateriāliem sd vērtības minētas šī būvnormatīva pielikuma 1.tabulā.

29. Viendabīgiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem ūdens tvaika pretestību nosaka, izmantojot formulu (5):

sd= µ x d , kur (5)

sd - būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents (m);

µ - ūdens tvaika pretestības faktors, kuru nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 12086:2014 L "Siltumizolācijas materiāli lietošanai būvniecībā". Ūdens tvaika pārvades raksturojumu noteikšana vai saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 6. un 7.tabulu, kur noteiktas m vērtības viendabīgiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem; akmens un stikla vatei bez pārklājuma µ = 1;

d - viendabīgā būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla slāņa biezums (m).

30. Šī būvnormatīva 28.punktā minētās prasības izpildes tehnisko risinājumu norāda būvprojektā.

31. Ja šī būvnormatīva 28.punktā minētās prasības izpildei starp siltumizolāciju vai tai piegulošo vēja barjeru un ārējo apdari nepieciešama gaisa sprauga, siltumizolācijai jābūt ventilējamai. Ventilēta ir tāda siltumizolācija, kuras gaisa šķirkārta ir savienota ar āra gaisu un gaisa plūsmas nosacījumi atbilst standartā LVS EN ISO 6946:2009 L "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika" noteiktajiem kritērijiem. Gaisa šķirkārta ir ventilēta, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

31.1. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru vertikālas gaisa šķirkārtas garuma (pa ēkas perimetru) metru;

31.2. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru norobežojošās konstrukcijas virsmas kvadrātmetru horizontālai gaisa šķirkārtai.

32. Stiklam, keramikas flīzēm, metālam un metāla loksnēm sd ir bezgalīgi liels. Aprēķinos izmanto vērtību 106m

33. Hermētiskiem daudzslāņu paneļiem, kas no abām pusēm pārklāti ar metāla loksnēm, starp kurām ir siltumizolācijas slānis, šo noteikumu 28.punktā noteiktā prasība attiecas uz paneļu savienojuma vietām, kas atrodas siltumizolācijai siltajā un aukstajā pusē.

34. Atkāpes no šī būvnormatīva 28.punktā noteiktajām prasībām ir pieļaujamas, ja tās pamatotas ar aprēķinu, kas apliecina, ka kondensāta uzkrāšanās bilance gada laikā nav pozitīva un nekaitē konstrukcijai. Koka būvelementos kondensāta rašanās nav pieļaujama.

VI. Siltumizolācijas materiālu un būvmateriālu siltumtehniskie raksturlielumi

35. Siltumizolācijas materiāla deklarēto siltumvadītspējas koeficientu λD vai deklarēto siltumpretestību RD nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456+AC:2013 L "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras".

36. Siltumtehnisko vērtību konversiju veic saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456+AC:2013 L "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras".

37. Porainos siltumizolācijas materiālus būvelementos, to savienojumos un montāžas šuvēs iestrādā atbilstoši ražotāja rekomendācijām, izmantojot speciālās funkcionālās tvaika un vēja barjeras, kas pasargā vieglās konstrukcijas no vēja un ārējā mitruma, kā arī no iekšējā un ārējā ūdens tvaika un gaisa spiedienu starpības negatīvās ietekmes. Konvekcijas ietekmi var neņemt vērā, ja siltumizolācijas blīvums nav mazāks par šī būvnormatīva 3.tabulā minētajām vērtībām. Var izmantot zemāka blīvuma siltumizolācijas materiālus, ja to aprēķina siltumvadītspējas koeficienta λd aprēķiniem izmanto šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā minētās siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficienta Δλw vērtības.

38. Siltumizolācijai var izmantot brīvi bērtu (arī mehāniski iestrādātu) materiālu, kura īpatnējā gaisa caurlaidības pretestība ir mazāka par 6 kPa x s x m-2, ja aprēķina siltumvadītspējas koeficienta vērtību λd iegūst, deklarētajai siltumvadītspējas koeficienta vērtībai λD pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu Δλw saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulu.

39. Ja siltumizolācijai lieto higroskopiskus materiālus, kuru siltumvadītspēja noteikta sausiem paraugiem ar standartā LVS EN ISO 10456+AC:2013 "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras" minētajām metodēm, iegūto λ10m vērtību konvertē uz normāliem iekštelpu apstākļiem - temperatūru 23 °C un gaisa relatīvo mitrumu 50 %, reizinot to ar korekcijas faktoru Fu, ko nosaka, izmantojot formulu (6):

Fu = exp(fu x u23,50) , kur (6)

Fu - korekcijas faktors pārejai no dažāda mitruma vidēm;

fu - mitruma konversijas koeficients attiecīgajam siltumizolācijas materiālam;

u23,50 - mitrums (kg/kg) normālos iekštelpu apstākļos.

Dažādu siltumizolācijas materiālu robežblīvums

40. Mitruma konversijas koeficienti fu un u23,50 noteikti šī būvnormatīva pielikuma 6.tabulā.

41. Nosakot būvelementam aprēķina siltuma caurlaidības vērtību Ui un siltumizolācijas slāņa biezumu, ņem vērā brīvi bērta siltumizolācijas materiāla sēšanos tā kalpošanas laikā. Stikla un akmens vatei sēšanās apmērs ir ne mazāks par 5 %, bet celulozes šķiedrām - ne mazāks par 20 %.

42. Ja siltumvadītspējas mērījumus veic saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai ar izturētiem (novecinātiem) materiāliem, korekcijas faktors Dla var būt nulle.

43. Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m x K) nosaka saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai izmantojot formulu (7) (ja attiecīgajam siltumizolācijas materiālam nav harmonizēto tehnisko noteikumu vai harmonizētajos tehniskajos noteikumos nav minēts deklarētās siltumvadītspējas noteikšanas veids):

λD > λ10m + Δλs + Δλa (7)

λ10m - siltumizolācijas materiāla siltumvadītspējas vērtība vidējā temperatūrā 10 °C saskaņā ar šī būvnormatīva 35.vai 39.punktu;

Δλs - korekcijas faktors novērtētajai standartnovirzei saskaņā ar šī būvnormatīva 35.punktu;

Δλa - novecošanās korekcijas faktors.

44. Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m x K) katram siltumizolācijas produkcijas veidam ražotājs (izplatītājs) norāda atbilstības deklarācijā saskaņā ar harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai norāda tehniskajā pasē (ja attiecīgajam siltumizolācijas izstrādājumam nav harmonizēto tehnisko noteikumu).

45. Visiem siltumizolācijas materiāliem nosaka deklarētās siltumvadītspējas klasi. Siltumizolācijas materiāla klase ir tā garantētā deklarētā siltumvadītspēja, kas izteikta W/(m x K) (vatos uz metru un grādu) un noapaļota uz augstāko tuvāko klases rādītāju. Ražotājs (izplatītājs) siltumizolācijas materiāla klasi norāda atbilstoši būvizstrādājuma harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī uz izstrādājuma iepakojuma.

46. Ja siltumizolācijas materiāliem, kas ražoti saskaņā ar harmonizētajiem Eiropas standartiem un marķēti ar CE zīmi, ir deklarēta izstrādājuma siltumpretestība RD (m2K/W), šo izstrādājumu siltumvadītspējas klasi nosaka saskaņā ar formulu (8) un iegūto vērtību noapaļo uz augšu līdz tuvākajai vērtībai ar precizitāti līdz 0,001 W/(m x K):

λ cl = dN/RD, kur (8)

dN – siltumizolācijas izstrādājuma nominālais biezums saskaņā ar attiecīgo harmonizēto Eiropas standartu. Šajā gadījumā ražotājs norāda deklarēto siltumvadītspēju λ D vai būvizstrādājuma deklarēto siltumpretestību RD uz iepakojuma, nenorādot ar atsevišķu apzīmējumu siltumvadītspējas klasi.

47. Siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju λD W/(m x K), ņemot vērā norobežojošās konstrukcijas reālos darba apstākļus, nosaka saskaņā ar standartu LV EN ISO 6946:2009 L "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika" vai izmantojot formulu (9), iegūtajam rezultātam pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu Δλw saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2. tabulu, ja harmonizētā būvizstrādājuma standartā nav noteikts citādi:

λd = λcl + Δλw (9)

48. Būvelementa siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju, kas noteikta saskaņā ar šo būvnormatīvu, norāda būvprojekta specifikācijā.

49. Būvelementos biežāk lietojamo siltumizolācijas materiālu labojuma koeficienta Δλw vērtības noteiktas šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā.

50. Šī būvnormatīva pielikuma 3.tabulā noteiktās labojuma koeficienta Δλw vērtības attiecas uz siltumizolācijas materiāliem, kurus izmanto gruntīs, arī pagraba ārsienās, zem grīdas uz grunts vai horizontāli ārpusē kā aizsardzības līdzekli pret grunts izcilāšanos salā. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums atbilst tabulā minētajam diapazonam, labojuma koeficienta Δλw vērtības nosaka, lineāri interpolējot. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums neatbilst tabulā minētajam diapazonam, tā izmantošana šādā veidā nav pieļaujama.

51. Labojuma koeficienta Δλw vērtības apvērstā jumta konstrukcijām, kuru siltumizolācijai izmantots ekstrudēts putu polistirols (XPS) vai tā rievotas plāksnes, kuras pārklātas ar filtraudumu, noteiktas šī būvnormatīva pielikuma 4.tabulā. Apvērstais jumts ir tāds jumts, kurā siltumizolācijas slānis novietots virs hidroizolācijas slāņa.

52. Aprēķina siltumvadītspēju izmanto, nosakot būvelementa aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui vērtību.

53. Reglamentētajā sfērā lietojamiem būvmateriāliem un būvizstrādājumiem, kuru atbilstība nav apliecināta kā siltumizolācijas materiāliem saskaņā ar regulu (ES) Nr. 305/2011, aprēķina siltumvadītspēju λd nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 7.tabulu.

VII. Būvelementu siltuma inerce

54. Būvelementa siltuma inerces aprēķins jāveic saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13790:2009 L "Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana".

55. Lielumi λ, ρ un c dažādiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem noteikti šī būvnormatīva pielikuma 6. un 7.tabulā. Dažu būvmateriālu un siltumizolācijas materiālu svara mitrums procentos siltuma inerces aprēķiniem noteikts šī būvnormatīva pielikuma 5.tabulā. Siltumizolācijas materiāliem, kuru aprēķina siltuma vadītspēju λd nosaka saskaņā ar šo būvnormatīvu, inerces aprēķinos λ = λd.

56. Būvelementa siltuma inerci izmanto apkures un ventilācijas sistēmu jaudas aprēķinos saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs


 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 002-15
"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.339)

1.tabula

Ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd membrānmateriāliem

Nr.
p.k.
Izstrādājums vai materiāls Ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd (m)
1. Polietilēna plēve 0,15 mm 50
2. Polietilēna plēve 0,2 mm 75
3. Polietilēna plēve 0,25 mm 100
4. Poliestera plēve 0,2 mm 50
5. Polivinilhlorīda (PVC) plēve 30
6. Alumīnija folija 0,05 mm 1500
7. Polietilēna plēve (skavota) 0,15 mm 8
8. Polietilēna plēve (skavota) 0,20 mm 12
9. Pergamīns 1 mm 2
10. Ruberoīds 15
11. Aluminizēts papīrs 0,4 mm 10
12. Gaiscaurlaidīga (elpojoša) pretvēja membrāna 0,2
13. Akrila krāsa (0,1–0,2 mm kārta) 1
14. Lateksa krāsa (0,1 mm kārta) 0,3
15. Alkīda krāsa (0,1 mm kārta) 4
16. Poliuretāna krāsa (0,03 mm kārta) 4
17. Silikātkrāsa (0,1 mm kārta) 0,2
18. Vinila tapetes 2

2.tabula

Labojuma koeficients Δλw W/(m x K) būvelementos lietojamiem siltumizolācijas materiāliem un izstrādājumiem atkarībā no siltumizolācijas darba apstākļiem

Nr.
p.k.
Siltumizolācijas materiāla vai izstrādājuma nosaukums, gaisa caurlaidības īpatnējā pretestība vai blīvums Siltumizolācijas darba apstākļi
ventilēts
būvelements
Δλw(W/mK)
neventilēts
būvelements
Δλw (W/mK)
1 2 3 4
1. Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra ≤ 6 kPa x s x m-2 0,006 0,008
2. Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra > 6 kPa x s x m-2 0,001 0,002
3. Brīvi bērta minerālvate ar Ra ≤ 6 kPa x s x m-2 0,008 nedrīkst lietot
4. Brīvi bērta celulozes šķiedra (ekovate) r > 25 kg/m3 (Ra > 6 kPa x s x m-2 ) 0,008 nedrīkst lietot
5. Celulozes šķiedra ar hidromehanizēto iestrādi ρ = 35-75 kg/m3 (Ra> 6 kPa x s x m-2 ) 0,008 0,02
6. Ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnes 0,001 0,002
7. Fenola un karbamīda-formaldehīda putuplasta plāksnes 0,02 0,03
8. Gāzbetons ρ ≤ 400 kg/m3 0,015 0,02
9. Gāzbetons 400 < ρ ≤ 600 kg/m3 0,03 0,04
10. Gāzbetons ρ > 600 kg/m3 0,07 0,08
11. Niedru plāksnes ρ = 200 kg/m3 0,035 nedrīkst lietot
12. Perhlorvinila putuplasta loksnes 0,012 0,015
13. Uzputota polistirola (EPS) plāksnes 0,003 0,004
14. Putu ģipsis ρ = 500 kg/m3 0,07 0,08
15. Putupoliuretāns un putupoliuretāna plāksnes 0,012 0,015
16. Salmu plāksnes (ar šķidrā stikla saistvielu) ρ = 350 kg/m3 0,045 nedrīkst lietot
17. Fibrolīta plāksnes 0,002 0,003
18. Arbolīta plāksnes 0,015 0,017
19. Keramzītbetons 400 < ρ ≤ 600 kg/m3 0,01 0,02
20. Keramzītbetons 600 < ρ ≤ 800 kg/m3 0,025 0,045
21. Keramzītbetons 800 < ρ ≤ 1000 kg/m3 0,05 0,07
22. Kūdras plāksnes 200 ≤ ρ ≤ 300 kg/m3 0,015 0,02
23. Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 200 kg/m3 0,015 nedrīkst lietot
24. Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 1000 kg/m3 0,11 nedrīkst lietot
25. Putustikls ρ = 200 kg/m3 0,02 0,025
26. Putustikls ρ = 400 kg/m3 0,035 0,04

Piezīme. Ventilētās gaisa šķirkārtās siltumizolācijas materiālus no ārpuses aizsargā ar vēja barjeru vai to virsmu nodrošina ar siltumizolācijas materiālu pret piespiedu konvekcijas ietekmi uz siltumizolācijas materiāla siltuma caurlaidību. Šis nosacījums neattiecas uz aukstajiem bēniņiem, kuros gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s.

3.tabula

Labojuma koeficients Δλw W/(m x K) paaugstināta mitruma apstākļos dažāda blīvuma r (kg/m3) siltumizolācijas materiāliem, kuri tieši saskaras ar grunti

Nr.
p.k.
Izolācijas materiāls Vienpusējai saskarei ar grunti
Δλw
Divpusējai (abpusējai) saskarei ar grunti
Δλw
1. Gāzbetons ρ = 300-600 kg/m3 0,02-0,04 nedrīkst lietot
2. Keramzītbetons ρ = 400-600 kg/m3 0,01-0,02 nedrīkst lietot
3. Keramzīta bērums ρ = 200-400 kg/m3 0,05-0,06 0,06-0,07
4. Minerālvate ρ ≥ 100 kg/m3 0,005 0,01
5. Uzputots polistirols (EPS) ρ ≥ 30 kg/m3 0,01 0,02
6. Ekstrudēts putupolistirols (XPS) ρ ≥ 25 kg/m3 0,002 0,004

4.tabula

Labojuma koeficients Δλw W/(m x K) paaugstināta mitruma apstākļos ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnēm, kuru blīvums ρ = 25–40 kg/m3 un kuras atrodas apvērstā jumtā

Nr.
p.k.
Konstrukcijas veids Δλw (W/mK)
1. Atklāta ventilēta virsma:  
1.1. viens ekstrudēta putupolistirola (XPS) slānis un grants uzbērums 0,001
1.2. divi ekstrudēta putupolistirola (XPS) slāņi un grants uzbērums 0,003
2. Slēgta neventilēta virsma:  
2.1. jumta terases ar ekstrudēta putupolistirola (XPS) siltumizolāciju un uzbērtu melnzemi 0,008
2.2. ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem bruģējuma 0,008
2.3. ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem betona seguma autostāvvietās 0,008

5.tabula

Dažādu būvmateriālu un siltumizolācijas materiālu svara mitrums w procentos siltuma inerces aprēķināšanai

Nr.
p.k.
Materiāls Svara mitrums ω (%)
1. Putupolistirols (EPS) 10
2. Putupoliuretāns 5
3. Dzelzsbetons 3
4. Keramzītbetons 10
5. Izdedžu betons 8
6. Gāzbetons 12
7. Java 4
8. Ķieģeļu mūris 4
9. Skuju koki 20
10. Ozols 15
11. Kokskaidu plātnes 12
12. Smiltis 2
13. Keramzīts 3
14. Izdedži 4

6.tabula

Siltumizolācijas materiālu un būvmateriālu siltumtehniskie raksturlielumi un aprēķina vērtības

Nr.
p.k.
Materiāls Blīvums ρo(kg/m3) Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 50 % un 23 °C temperatūrā u23,50(kg/kg) Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 80 % un 23 °C temperatūrā u23,80(kg/kg) Mitruma konversijas koeficients fu Ūdens tvaika pretestības faktors µ Īpatnējā siltumietilpība
c J/(kg x K)
1. Putupolistirols (EPS) 10–50 0,01 0,01 0,1 60 1450
2. Ekstrudētais putupolistirols (XPS) 20–65 0,001 0,0015 0,1 150 1450
3. Putupoliuretāna plātnes 28–55 0,02 0,03 0,3 60 1400
4. Fenola putuplasti 20–50 0,02 0,03 0,2 50 1400
5. Stikla vate 10–120 0,004 0,005 2,5 1 1030
6. Akmens vate 15–200 0,004 0,005 2,5 1 1030
7. Putustikls 100–150 0 0 0 106 1000
8. Perlīta plātnes 140–240 0,02 0,03 0,8 5 900
9. Korķa plāksnes 90–160 0,05 0,07 1,0 10 1560
10. Fenola un karbamīda – formaldehīda putuplasti 10–30 0,1 0,15 0,7 2 1400
11. Izpūstas poliuretāna putas 10–30 0,02 0,03 0,3 60 1400
12. Koka vate ar šķidro stiklu 30–150 0,12 0,2 1,0 5 1600
13. Koka vate ar cementu 250–450 0,06 0,1 1,0 5 1470
14. Kokšķiedru plāksne (mīkstā) 150–250 0,1 0,16 1,5 10 1400
15. Beramā stikla vate 15–60 0,004 0,005 2,5 1 1030
16. Beramā akmens vate 20–60 0,004 0,005 2,5 1 1030
17. Beramā celulozes šķiedra (ekovate) 20–60 0,11 0,18 0,5 2 1600
18. Beramais putuperlīts 30–150 0,01 0,02 3 2 900
19. Beramais keramzīts 200–400 0 0,001 4 2 1080
20. Beramais putupolistirols (daļiņas) 10–30 0,01 0,02 0,2 2 1400
21. Māla ķieģeļi 1000–2400 0,006 0,01 10 16 1000
22. Kalcija silikāts 1000–2000 0,006 0,012 4 20 1000
23. Betons ar pumeka pildījumu 500–1300 0,025 0,045 2,6 50 1000
24. Betons ar blīviem pildījumiem 1600–2400 0,011 0,018 6,4 150 1000
25. Rūpnieciski ražots akmens 1600–2400 0,011 0,018 6,4 150 1000
26. Betons ar putupolistirola pildījumu 600–1200 0,06 0,10 3 120 1000
27. Betons ar keramzīta pildījumu 400–700 0,02 0,03 2,6 6 1000

7.tabula

Būvmateriālu un citu materiālu siltumtehnisko raksturlielumu aprēķina vērtības

Nr.
p.k.
Materiālu grupa Materiāls Blīvums ρo(kg/m3) Siltumvadītspēja λd W/(m x K) Īpatnējā siltumietilpība c J/(kg x K) Ūdens tvaika pretestības faktors µ
1. Metāli alumīnijs 2700 220 890 ∞ (106)
    dūralumīnijs 2800 160 880 ∞ (106)
    misiņš 8400 120 380 ∞ (106)
    bronza 8700 65 380 ∞ (106)
    varš 8900 370 380 ∞ (106)
    mazoglekļa tērauds 7900 75 450 ∞ (106)
    čuguns 7500 50 450 ∞ (106)
    leģētais tērauds 7800 50 450 ∞ (106)
    stiegrojuma tērauds 7850 58 480 ∞ (106)
    nerūsējošais tērauds 7900 17 460 ∞ (106)
    svins 11300 35 130 ∞ (106)
    cinks 7100 110 380 ∞ (106)
2. Koks un materiāli uz tā bāzes viendabīgs koks 150 0,07 1610 40
      300 0,10 1610 40
      500 0,13 1610 40
      1000 0,24 1610 40
    saplāksnis 150 0,07 1610 400
      300 0,10 1610 400
      500 0,13 1610 400
      1000 0,24 1610 400
    kokskaidu plātne 300 0,10 1700 50
      500 0,14 1700 50
      700 0,18 1700 50
    kokskaidu plātne ar cementa saistvielu 1200 0,23 1500 50
    kokšķiedru plātne 400 0,09 1700 10
      600 0,15 1700 10
      800 0,18 1700 10
    presētais kartons 1000 0,23 2300 10
    papīrs 1000 0,27 2300 -
    gofrētais kartons 650 0,18 2300 7
3. Ģipsis ģipsis 600 0,18 1000 10
      1500 0,54 1000 10
    ģipškartons 900 0,25 1050 10
4. Java normāla mūrjava, iejaukta būvobjektā 1800 0,9 1100 10
5. Betoni lietie betoni ar šķembām vai oļiem 1600 0,7 1080 100
      2400 2,0 1060 130
    dzelzsbetons 2500 2,0 840 100
    māls ar salmiem 800 0,4 1260 -
    skaidbetons 800 0,3 1460 2
      1000 0,4 1520 2,5
    izdedžbetons 1400 0,93 840 30
6. Akmeņi bazalts 2700-3000 3,5 860 10000
    granīts 2500-3000 2,8 800 10000
    smilšakmens 2000-2500 2,0 860 40
    kaļķakmens 2000-2500 2,5 870 200
    dolomīts 2400 2,2 880 10
7. Augsnes māls 1200-1800 1,5 1670-2500 -
    smiltis un grants 1700-2200 2,0 910-1180 -
8. Ūdens, ledus, sniegs ūdens (10 °C) 1000 0,6 4187 -
    ledus (0 °C) 900 2,2 2000 -
    sniegs (svaigs) < 30 mm 100 0,06 2000 -
    sniegs (svaigs) 30-70 mm 200 0,12 2000 -
    sniegs (nedaudz nosēdies) 70-100 mm 300 0,23 2000 -
    sniegs (stipri nosēdies) > 200 mm 500 0,70 2000 -
9. Apmetumi cementa-perlīta 1000 0,3 840 4
    cementa-izdedžu putupolistirols (XPS) 1400 0,7 840 6
    ģipša-perlīta 600 0,25 840 4
    ģipša 1300 0,65 840 6
    kaļķu-smilšu-cementa 1700 0,9 840 6
    kaļķu-smilšu 1600 0,8 840 5
    polimērcementa 1800 1,0 840 10
10. Stikli kvarca stikls - 1,4 700 ∞ (106)
    stikla mozaīka 2000 1,2 1000 ∞ (106)
    parastais logu stikls 2500 1,0 720 ∞ (106)
11. Gāzes gaiss 1,23 0,025 1008 1
    argons 1,7 0,017 519 1
    kriptons 3,56 0,009 245 1
    ksenons 5,90 0,0055 160 1
    oglekļa dioksīds (CO2) 1,95 0,014 820 1
12. Plastmasas, cietas (bez porām) akrila 1050 0,20 - 10000
    polikarbonātu 1200 0,21 1200 5000
    PTFE 2200 0,23 1000 10000
    cietais polivinilhlorīds (PVC) 1390 0,18 900 50000
    polivinilhlorīds (PVC) ar 40 % mīkstinātāju 1200 0,14 1000 50000
    polietilēns, augsta blīvuma (HD) 980 0,40 1800 100000
    polietilēns, zema blīvuma (LD) 920 0,32 2100 100000
    polistirols 1050 0,18 1300 100000
    poliacetāts 1410 0,30 1400 100000
    fenolformaldehīds 1400-1800 0,3-0,7 1200 -
    polipropilēns 910 0,22 1700 10000
    EPDM 1150 0,20 1000 6000
    PMMA (akrilāts) 1180 0,18 1500 -
    poliuretāns 1200 0,25 1800 6000
    poliamīds 1130 0,25 1700 -
    epoksīdu sveķi 1200 0,23 800-1400 10000
13. Silikoni tīrs silikons 1000-1050 0,25-0,35 1000 5000
    pildīts silikons 1300-1450 0,35-0,5 1000 5000
14. Gumija poliisobutilēns 920 0,13 1130 -
    butils (karsti kausēts) 1200 0,24 - 200000
    neoprēns 1240 0,23 2140  
    porgumija 60-80 0,04 1500 7000
15. Stiklojuma distanceri butila cietā gumija - 0,24 - 200000
    poliestera sveķi 1,4 0,19 1200 200000
    silikagels - 0,13 - -
    silikona putas - 0,12 - -
16. Blīvēšanas materiāli neilons 1140 0,23 1700 -
    uretāns (šķidrs) - 0,3 - -
    silikona putas - 0,12 - -
    elastīgais vinils - 0,12 - -
    elastīgā porgumija 70 0,05 - -
    polietilēna putas 36 0,06 2300 100
17. Jumta pārklājumi asfalts 2100-2300 0,7 1500 50000
    bitums 1000 0,13 1000 50000
    ruberoīds 1100 0,23 1000 50000
    māla dakstiņi 1900 0,9 900 10
    betona dakstiņi 2100 1,4 1000 50
18. Grīdas pārklājumi linolejs 1300 0,17 1400 5000
    korķa linolejs 500-700 0,10 1300 1500
    paklājgrīdas - 0,07 - 5
    plastikāti un gumija 1200-1700 0,17-0,27 1400 10000
19. Pilnķieģeļu mūris keramikas ķieģeļi, cementa-smilšu java 1800 0,81 880 10
    silikātķieģeļi, cementa-smilšu java 1800 0,87 880 10
20. Dobo ķieģeļu mūris keramikas ķieģeļi, 1400 kg/m3bruto cementa-smilšu java 1600 0,64 880 155
    keramikas ķieģeļi, 1300 kg/m3bruto cementa-smilšu java 1400 0,58 880 15
    keramikas ķieģeļi, 1000 kg/m3bruto cementa-smilšu java 1200 0,52 880 15
    silikātķieģeļi, cementa-smilšu java 1500 0,81 880 15
    silikātķieģeļi, cementa-smilšu java 1400 0,76 880 15

8. tabula

Temperatūras faktora vērtības

Āra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā, Θe(°C) Temperatūras faktors atkarībā no iekštelpu aprēķina temperatūras, Θi (° C)
8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28
−2,0 1,90 1,73 1,58 1,46 1,36 1,27 1,19 1,12 1,06 1,00 0,95 0,90 0,86 0,83 0,79 0,76 0,73 0,70 0,68 0,66 0,63
−1,9 1,92 1,74 1,60 1,47 1,37 1,28 1,19 1,12 1,06 1,01 0,95 0,91 0,87 0,83 0,79 0,76 0,73 0,71 0,68 0,66 0,64
−1,8 1,94 1,76 1,61 1,48 1,38 1,28 1,20 1,13 1,07 1,01 0,96 0,91 0,87 0,83 0,80 0,77 0,74 0,71 0,68 0,66 0,64
−1,7 1,96 1,78 1,62 1,50 1,39 1,29 1,21 1,14 1,07 1,02 0,96 0,92 0,88 0,84 0,80 0,77 0,74 0,71 0,69 0,66 0,64
−1,6 1,98 1,79 1,64 1,51 1,40 1,30 1,22 1,14 1,08 1,02 0,97 0,92 0,88 0,84 0,81 0,77 0,74 0,71 0,69 0,66 0,64
−1,5 2,00 1,81 1,65 1,52 1,41 1,31 1,23 1,15 1,09 1,03 0,97 0,93 0,88 0,84 0,81 0,78 0,75 0,72 0,69 0,67 0,64
−1,4 2,02 1,83 1,67 1,53 1,42 1,32 1,23 1,16 1,09 1,03 0,98 0,93 0,89 0,85 0,81 0,78 0,75 0,72 0,69 0,67 0,65
−1,3 2,04 1,84 1,68 1,54 1,43 1,33 1,24 1,17 1,10 1,04 0,98 0,94 0,89 0,85 0,82 0,78 0,75 0,72 0,70 0,67 0,65
−1,2 2,07 1,86 1,70 1,56 1,44 1,34 1,25 1,17 1,10 1,04 0,99 0,94 0,90 0,86 0,82 0,79 0,75 0,73 0,70 0,67 0,65
−1,1 2,09 1,88 1,71 1,57 1,45 1,35 1,26 1,18 1,11 1,05 0,99 0,95 0,90 0,86 0,82 0,79 0,76 0,73 0,70 0,68 0,65
−1,0 2,11 1,90 1,73 1,58 1,46 1,36 1,27 1,19 1,12 1,06 1,00 0,95 0,90 0,86 0,83 0,79 0,76 0,73 0,70 0,68 0,66
−0,9 2,13 1,92 1,74 1,60 1,47 1,37 1,28 1,19 1,12 1,06 1,01 0,95 0,91 0,87 0,83 0,79 0,76 0,73 0,71 0,68 0,66
−0,8 2,16 1,94 1,76 1,61 1,48 1,38 1,28 1,20 1,13 1,07 1,01 0,96 0,91 0,87 0,83 0,80 0,77 0,74 0,71 0,68 0,66
−0,7 2,18 1,96 1,78 1,62 1,50 1,39 1,29 1,21 1,14 1,07 1,02 0,96 0,92 0,88 0,84 0,80 0,77 0,74 0,71 0,69 0,66
−0,6 2,21 1,98 1,79 1,64 1,51 1,40 1,30 1,22 1,14 1,08 1,02 0,97 0,92 0,88 0,84 0,81 0,77 0,74 0,71 0,69 0,66
−0,5 2,24 2,00 1,81 1,65 1,52 1,41 1,31 1,23 1,15 1,09 1,03 0,97 0,93 0,88 0,84 0,81 0,78 0,75 0,72 0,69 0,67
−0,4 2,26 2,02 1,83 1,67 1,53 1,42 1,32 1,23 1,16 1,09 1,03 0,98 0,93 0,89 0,85 0,81 0,78 0,75 0,72 0,69 0,67
−0,3 2,29 2,04 1,84 1,68 1,54 1,43 1,33 1,24 1,17 1,10 1,04 0,98 0,94 0,89 0,85 0,82 0,78 0,75 0,72 0,70 0,67
−0,2 2,32 2,07 1,86 1,70 1,56 1,44 1,34 1,25 1,17 1,10 1,04 0,99 0,94 0,90 0,86 0,82 0,79 0,75 0,73 0,70 0,67
−0,1 2,35 2,09 1,88 1,71 1,57 1,45 1,35 1,26 1,18 1,11 1,05 0,99 0,95 0,90 0,86 0,82 0,79 0,76 0,73 0,70 0,68
0,0 2,38 2,11 1,90 1,73 1,58 1,46 1,36 1,27 1,19 1,12 1,06 1,00 0,95 0,90 0,86 0,83 0,79 0,76 0,73 0,70 0,68
+0,1 2,41 2,13 1,92 1,74 1,60 1,47 1,37 1,28 1,19 1,12 1,06 1,01 0,95 0,91 0,87 0,83 0,79 0,76 0,73 0,71 0,68
+0,2 2,44 2,16 1,94 1,76 1,61 1,48 1,38 1,28 1,20 1,13 1,07 1,01 0,96 0,91 0,87 0,83 0,80 0,77 0,74 0,71 0,68
+0,3 2,47 2,18 1,96 1,78 1,62 1,50 1,39 1,29 1,21 1,14 1,07 1,02 0,96 0,92 0,88 0,84 0,80 0,77 0,74 0,71 0,69
+0,4 2,50 2,21 1,98 1,79 1,64 1,51 1,40 1,30 1,22 1,14 1,08 1,02 0,97 0,92 0,88 0,84 0,81 0,77 0,74 0,71 0,69
+0,5 2,53 2,24 2,00 1,81 1,65 1,52 1,41 1,31 1,23 1,15 1,09 1,03 0,97 0,93 0,88 0,84 0,81 0,78 0,75 0,72 0,69
+0,6 2,57 2,26 2,02 1,83 1,67 1,53 1,42 1,32 1,23 1,16 1,09 1,03 0,98 0,93 0,89 0,85 0,81 0,78 0,75 0,72 0,69
+0,7 2,60 2,29 2,04 1,84 1,68 1,54 1,43 1,33 1,24 1,17 1,10 1,04 0,98 0,94 0,89 0,85 0,82 0,78 0,75 0,72 0,70
+0,8 2,64 2,32 2,07 1,86 1,70 1,56 1,44 1,34 1,25 1,17 1,10 1,04 0,99 0,94 0,90 0,86 0,82 0,79 0,75 0,73 0,70
+0,9 2,68 2,35 2,09 1,88 1,71 1,57 1,45 1,35 1,26 1,18 1,11 1,05 0,99 0,95 0,90 0,86 0,82 0,79 0,76 0,73 0,70
+1,0 2,71 2,38 2,11 1,90 1,73 1,58 1,46 1,36 1,27 1,19 1,12 1,06 1,00 0,95 0,90 0,86 0,83 0,79 0,76 0,73 0,70

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!