Rīgā 2015. gada 4. augustā (prot. Nr. 37 29. §)

Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā" īstenošanai

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un
lauku attīstības likuma 5. panta ceturto un septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu šādiem pasākuma "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā" (turpmāk – pasākums) apakšpasākumiem:

1.1. "Meža ieaudzēšana";

1.2. "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana";

1.3. "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai".

2. Projektu iesniegumus vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, kā arī atbalstu pieprasa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

3. Atbalstu piešķir saskaņā ar Komisijas (ES) 2014. gada 25. jūnija Regulu Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 1. jūlijs, Nr. L 193/1).

4. Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas lauku teritorija. Atbalsta pretendents (turpmāk – pretendents):

4.1. apakšpasākumā "Meža ieaudzēšana" ir:

4.1.1. fiziska persona – zemes īpašnieks;

4.1.2. juridiska persona, kuras pamatkapitālā ir vismaz 50 procentu privātā kapitāla daļu un kura ir zemes īpašnieks;

4.2. apakšpasākumos "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai" un "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana" ir:

4.2.1. fiziska persona – meža zemes īpašnieks;

4.2.2. juridiska persona, kuras pamatkapitālā ir vismaz 50 procentu privātā kapitāla daļu un kura ir meža zemes īpašnieks;

4.2.3. pašvaldība – meža zemes īpašnieks;

4.2.4. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apsaimnieko pašvaldības īpašumā esošu meža zemi.

5. Atbalstu piešķir, ievērojot pretendenta izstrādātu un Valsts meža dienestā saskaņotu Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plānu (turpmāk – pasākumu plāns) (1. pielikums).

6. Atbalsta apmērs šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanai ir noteikts šo noteikumu 2. pielikumā.

II. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Meža ieaudzēšana"

7. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežiem pretendents darbības saskaņo ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem. 

8. Viens pretendents plānošanas periodā var pretendēt uz atbalstu ne vairāk kā 10 hektāru platībā.

9. Apakšpasākumu "Meža ieaudzēšana" īsteno:

9.1. lauksaimniecības zemē:

9.1.1. visā zemes vienības platības kontūrā, kur auglība nav lielāka par 25 ballēm, un platības kontūrā, kur zemes auglība ir lielāka par 25 ballēm, nepārsniedzot divus hektārus;

9.1.2. erozijai pakļautā lauksaimniecības zemē (E2, E3);

9.1.3. lauksaimniecības zemē uz kūdras augsnēm;

9.2. krūmājos – zemē, kas nekustamā īpašuma valsts kadastrā uzskaitīta krūmāju grupā.

10. Atbalstu piešķir šādām aktivitātēm:

10.1. "Meža ieaudzēšana un kopšana";

10.2. "Ieaugušas mežaudzes papildināšana un kopšana".

11. Aktivitāti "Ieaugušas mežaudzes papildināšana un kopšana" īsteno zemē, kurā koku skaits ir lielāks par koku skaitu, kas atbilst mežaudzes kritiskajam šķērslaukumam, bet mazāks par koku skaitu, kas atbilst minimālajam šķērslaukumam.

12. Projektiem, ko īsteno teritorijā, kurā meža ieaudzēšana paredzēta atbilstoši īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānam, nepiemēro šo noteikumu 9. punktā minētos nosacījumus. 

13. Apakšpasākumā atbalsta mistraudžu veidošanu un priežu tīraudžu veidošanu. Mistraudze ir mežaudze, kurā citu koku sugu piemistrojuma īpatsvars (koku skaits) mežaudzē ir vismaz 25 procenti. 

14. Ieaudzējot mistraudzi, citu koku sugu piemistrojumu veido vienmērīgi vai grupās, kuru maksimālā vienlaidu platība ir 0,2 hektāri.

15. Ieaudzējot mežu, saglabā savrup augošus kokus, koku grupas, rindas un alejas.

16. Atbalstu ieaudzētās mežaudzes kopšanai atbilstoši pasākumu plānam var saņemt trīs reizes piecu gadu periodā. 

17. Atbalsta intensitāte meža ieaudzēšanai un kopšanai ir 70 procenti no attiecināmo izmaksu summas.

18. Ja pretendents atbalstam piesaka vairākas lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības ar atšķirīgu zemes kontūru kvalitatīvo novērtējumu, kas ietilpst atšķirīgās kvalitātes grupās, tad projekta atlases otrā kritērija punktu skaita noteikšanai aprēķina vidējo svērto zemes kvalitatīvo novērtējumu (V_vid), izmantojot šādu formulu:

V_x – x lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības kontūras kvalitatīvais novērtējums ballēs, kurā paredzēts ieaudzēt mežaudzi;

L_x – x lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības kontūras platība hektāros, kurā paredzēts ieaudzēt mežaudzi.

19. Erozijai pakļautās lauksaimniecības zemēs (E2 un E3) augsni sagatavo perpendikulāri slīpumam vai neveic mehanizētu augsnes apstrādi. Paugurainā reljefā izvēlas tādu augsnes sagatavošanas paņēmienu, kas neveicina augsnes eroziju.

20. Atbalstu meža ieaudzēšanai nepiešķir par:

20.1. Ziemassvētkiem paredzētu koku stādījumiem;

20.2. īscirtmeta atvasājiem un ātraudzīgu koku sugu enerģētiskām plantācijām saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu;

20.3. plantāciju meža ieaudzēšanu, kurā koku skaits vienā hektārā ir mazāks par minimālo šķērslaukumu, kāds paredzēts normatīvajos aktos par koku ciršanu mežā;

20.4. meža ieaudzēšanu platībā ar slēgtām meliorācijas sistēmām;

20.5. meža ieaudzēšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (arī Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000)), izņemot gadījumu, ja to pieļauj īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāns;

20.6. meža ieaudzēšanu platībās, kas pirms 2013. gada atzītas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem, kā arī pēc 2013. gada atzītas par Eiropas Savienības nozīmes daļēji dabīgiem zālāju biotopiem vai putnu dzīvotnēm, kas atkarīgas no lauksaimnieciskās darbības (turpmāk – Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi);

20.7. meža ieaudzēšanu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību.

III. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana"

21. Atbalstu piešķir par meža atjaunošanu platībā, kurā atbilstoši Valsts meža dienesta atzinumam ir konstatēts ugunsgrēks vai dabas katastrofa (vējgāze, vējlauze, sniega un ledus radīti postījumi), kuras dēļ mežaudze ir iznīcināta, tāpēc šajā platībā mežs ir atjaunojams.

22. Atbalstu atjaunotās mežaudzes kopšanai atbilstoši pasākumu plānam var saņemt trīs reizes piecu gadu periodā.

23. Atbalsta intensitāte ir 100 procenti no attiecināmo izmaksu summas. 

24. Veicot atbalsta apakšpasākumu īpaši aizsargājamā biotopa vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes atjaunošanai, kā arī īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, pretendents pasākumu plānam pievieno sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu par atļauto meža atjaunošanas paņēmienu.

IV. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai"

25. Atbalstu piešķir šādām aktivitātēm:

25.1. "Jaunaudžu retināšana un jaunaudžu retināšana ar atzarošanu";

25.2. "Neproduktīvu mežaudžu nomaiņa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā";

25.3. "Valdošās koku sugas nomaiņa baltalkšņa sugu mežaudzēs no 30 gadu vecuma vai blīgznas sugu mežaudzēs".

26. Retināšana šo noteikumu izpratnē ir savlaicīga un mērķtiecīga mežaudzes kopšana, lai palielinātu mežaudzes noturību un pielāgošanās spējas iespējamām klimata pārmaiņām, kā arī nodrošinātu mežaudzes krājas pieaugumu un oglekļa uzkrājumu mežaudzē.

27. Atbalstu atbilstoši pasākumu plānam vienā mežaudzē piecu gadu periodā var saņemt:

27.1. par jaunaudžu retināšanu – ne vairāk kā divas reizes saskaņā ar ikreizējo pasākumu plānu;

27.2. par jaunaudžu retināšanu ar atzarošanu – vienu reizi;

27.3. par paaugas retināšanu – vienu reizi;

27.4. par pameža pārveidošanu – vienu reizi;

27.5. par šo noteikumu 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās nomainītās mežaudzes retināšanu – trīs reizes. 

28. Jaunaudzes retina līdz 10 gadu vecās baltalkšņu vai līdz 20 gadu vecās pārējo koku sugu mežaudzēs, kā arī vecākās jaunaudzēs, ja koku augstums nepārsniedz 10 metrus.

29. Jaunaudzes retinot ar atzarošanu, nākotnes kokus atzaro priežu, egļu, bērzu un ozolu jaunaudzēs, kuras atrodas tādos meža tipos kā lāns, damaksnis, vēris, gārša, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša, šaurlapju ārenis, platlapju ārenis, šaurlapju kūdrenis un platlapju kūdrenis un kurās atzarojamo 500 koku vidējais augstums ir vismaz seši metri. 

30. Atbalstu jaunaudžu retināšanai piešķir arī:

30.1. līdz 10 metrus augstas paaugas retināšanai zem mežaudzes vainagu klāja, ja:

30.1.1. mežaudzes šķērslaukuma vērtība ir lielāka par attiecīgās audzes kritisko šķērslaukumu, bet mazāka par minimālo šķērslaukumu;

30.1.2. meža tipam atbilstošās koku sugas koku skaits, kuri aug zem mežaudzes vainagu klāja, atbilst atjaunotas mežaudzes kritērijiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu, to vidējais augstums lapu kokiem ir sasniedzis vienu metru, bet skuju kokiem – vismaz 0,5 metrus, kā arī mežaudzes platība atbilst kopjamas jaunaudzes kritērijiem;

30.1.3. plānotā darbība ir ietverta pasākumu plānā, plāna 2. punktā ailē "Piezīmes" norādot mežaudzes šķērslaukuma vērtību un paaugu raksturojošus parametrus – kopjamo koku sugu sastāvu, vidējo augstumu, kā arī kopjamo platību (ha);

30.2. par pameža pārveidošanu teritorijās, kurās aizliegta kailcirte, ja:

30.2.1. mežaudzes šķērslaukuma vērtība ir lielāka par attiecīgās audzes kritisko šķērslaukumu, bet mazāka par minimālo šķērslaukumu, tajā ir izveidojies biezs vai vidēji biezs pamežs;

30.2.2. pēc pameža novākšanas, ja nepieciešams, veic meža dabiskās atjaunošanās veicināšanas pasākumus (augsnes apstrādi veic tikai priežu mežaudzēs uz sausajām minerālaugsnēm) vai atjauno mežu stādot vai sējot, ja to pieļauj attiecīgās teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti, tā, lai pēc pameža novākšanas meža tipam atbilstošās koku sugas koku skaits, kuri aug zem mežaudzes vainagu klāja, atbilst 1/3 no atjaunotas mežaudzes kritērijiem atbilstoša koku skaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu;

30.2.3. plānotā darbība ir ietverta pasākumu plānā, plāna 2. punktā ailē "Piezīmes" norādot nevēlamo krūmu un koku sugu biezību un zem vainagu klāja augošo koku skaitu vai zem vainagu klāja plānoto atjaunojamo mežaudzi raksturojošus parametrus – sugu sastāvu, vidējo augstumu, kā arī pārveidoto platību (ha);

30.3. pretendents plānošanas periodā var pretendēt uz šo noteikumu 30.2. apakšpunktā minēto atbalstu ne vairāk kā 15 hektāru platībā.

31. Pamežs šo noteikumu izpratnē ir krūmi un augšanā atpalikuši bērzi, baltalkšņi, apses un vītolu (Salix) ģints sugu koki, kas nevar veidot mežaudzi normatīvo aktu par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežiem izpratnē. Pameža biezību nosaka, izvērtējot pamežu raksturojošos parametrus, bet, ja nepieciešams, pameža uzskaiti var veikt, ierīkojot parauglaukumus. Pameža uzskaites principi un rādītāji noteikti šo noteikumu 3. pielikumā.

32. Atbalsta intensitāte jaunaudžu retināšanai un jaunaudžu retināšanai ar atzarošanu ir:

32.1. 70 procenti no attiecināmo izmaksu summas, ja līdz ar jaunaudzes retināšanu tiek izveidota vai saglabāta mistraudze, kurā citu koku sugu piemistrojuma īpatsvars (koku skaits) mežaudzē ir vismaz 25 procenti;

32.2. 60 procenti no attiecināmo izmaksu summas, ja līdz ar jaunaudzes retināšanu tiek izveidota vai saglabāta mežaudze, kurā citu koku sugu piemistrojuma īpatsvars (koku skaits) mežaudzē ir mazāk nekā 25 procenti;

32.3. 70 procenti no attiecināmo izmaksu summas – retināšanai priežu mežaudzēs tādos meža tipos kā mētrājs, lāns, grīnis, slapjais mētrājs, viršu ārenis, viršu kūdrenis, mētru ārenis, mētru kūdrenis un damaksnis.

33. Atbalsta intensitāte paaugas retināšanai zem mežaudzes vainagu klāja un pameža pārveidošanai teritorijās, kurās aizliegta kailcirte, ir 70 procenti no attiecināmo izmaksu summas.

34. Atbalstu šo noteikumu 25.2. un 25.3. apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanai (turpmāk – mežaudzes nomaiņa) 70 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas piešķir, ja nomainītās mežaudzes sugu sastāvs un koku skaits uz hektāru atbilst normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajām prasībām.

35. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur to atļauj aizsardzības un izmantošanas nosacījumi, mežaudzi nomaina zem vainagu klāja, saglabājot normatīvajos aktos par koku ciršanu noteikto mežaudzes šķērslaukumu. Atbalsta intensitāte ir 70 procenti no attiecināmo izmaksu summas.

36. Nomainot mežaudzi, ne mazāk kā piecus gadus saglabā vismaz 30 līdz 50 augtspējīgu koku uz hektāru (mežaudzes šķērslaukums ir mazāks par kritisko), priekšroku dodot koku sugām ar garāku dzīves ciklu. Saglabājamo koku skaitu un sugas norāda pasākumu plānā.

37. Veicot mežaudzes nomaiņu, attiecināmo izmaksu summa par retināšanu, ja retināšana nepieciešama mežaudzes ierīkošanas gadā saskaņā ar pasākumu plānu, ir 307 euro. Retināšanu ierīkošanas gadā veic tikai meža augšanas apstākļu tipos ar augstu augsnes auglību, un par to izdara atzīmi pasākumu plānā.

38. Veicot mežaudzes nomaiņu īpaši aizsargājamā biotopa vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes atjaunošanai, kā arī īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, pretendents pasākumu plānam pievieno sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu, ka šajā platībā mežaudzes nomaiņa ir pieļaujama.

39. Atbalstu mežaudzes nomaiņai nepiešķir par egļu tīraudžu veidošanu.

V. Pieteikšanās un projekta iesniegumu vērtēšanas nosacījumi

40. Pretendents personīgi vai elektroniski (ja dokumenti sagatavoti elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu) iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādus dokumentus:

40.1. ja iesniedz personīgi, – projekta iesniegumu divos eksemplāros papīra formā. Lauku atbalsta dienests vienu projekta iesnieguma papīra eksemplāru kopā ar apliecinājumu par projekta reģistrēšanu atdod pretendentam (4. pielikums);

40.2. pasākumu plānu, kas ne agrāk kā gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas saskaņots Valsts meža dienestā;

40.3. pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai;

40.4. meža īpašnieku kooperatīva (mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) vai meža īpašnieku biedrības izsniegtu izziņu, kas izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un apliecina, ka pretendents ir meža īpašnieku kooperatīva (mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) biedrs vai reģistrēts biedrības biedrs, ja pretendents ir biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas meža īpašnieku biedrības (biedrība minētajā reģistrā ir reģistrēta vismaz trīs gadus) biedrs;

40.5. Mežu uzraudzības padomes vai Mežu sertificēšanas shēmu veicināšanas programmas izsniegta sertifikāta kopiju (atbilstību oriģinālam apliecina pretendents), ja meža īpašums sertificēts atbilstoši ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sertifikācijas shēmai;

40.6. dokumentus par zemes kvalitatīvo novērtējumu ballēs un erozijas pakāpi, ja pretendents ir sagatavojis šādu informāciju;

40.7. ja projekta iesniedzējs ir:

40.7.1. pašvaldības kapitālsabiedrība, – kapitālsabiedrības valdes lēmumu par piedalīšanos projektā un informāciju par visām saistībām, kas attiecas uz projekta īstenošanu, kopējām izmaksām un finansēšanas avotiem;

40.7.2. pašvaldība, – pašvaldības lēmumu par piedalīšanos projektā un informāciju par visām saistībām, kas attiecas uz projekta īstenošanu, kopējām izmaksām un finansēšanas avotiem.

41. Ja pretendents šo noteikumu 1. punktā minētos apakšpasākumus paredz īstenot vairāku pašvaldību teritorijās, plānotās darbības var apkopot vienā projekta iesniegumā.

42. Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumus izvērtē, ievērojot projektu atlases kritērijus (5. un 6. pielikums), un sarindo dilstošā secībā atbilstoši projektu vērtējumā iegūto punktu summai.

43. Ja vērtēšanā iegūto punktu summa ir vienāda, priekšroka saņemt atbalstu ir pretendentam, kas projektu plāno īstenot pašvaldības teritorijā ar mazāku teritorijas attīstības indeksu atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas attīstības indeksu.

44. Ja projektu paredzēts īstenot vairāku pašvaldību teritorijās, ņem vērā tās pašvaldības teritorijas attīstības indeksu, kurā atrodas lielākā atbalstam pieteiktā platība.

VI. Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plāna saturs un saskaņošanas kārtība

45. Pasākumu plānā ietver informāciju par vienu īpašumu. Pretendents pasākumu plānā var paredzēt vairāku šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanu.

46. Pasākumu plānam pievieno meža zemju plāna vai zemes robežu plāna kopiju ar iezīmētu aktivitāšu īstenošanas platību.

47. Pretendents pasākumu plānu un šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus caurauklo (šo prasību nepiemēro, ja dokumenti sagatavoti elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu) un personīgi, pa pastu vai elektroniski (ja dokumenti sagatavoti elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu) iesniedz Valsts meža dienestā.

48. Ja informācija pretendenta iesniegtajos dokumentos nav precīza vai plānotās darbības neatbilst meža atjaunošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, Valsts meža dienests rakstiski pieprasa papildu informāciju. Pretendents 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz Valsts meža dienestā papildu informāciju.

49. Valsts meža dienests mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 46. punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda īpašumu dabā, pieņem lēmumu par pasākumu plāna saskaņošanu, nesaskaņošanu vai noraidīšanu un informē par to pretendentu. 

50. Par šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minēto apakšpasākumu pretendents pasākumu plānā norāda ieaudzējamās mežaudzes koku sugas.

51. Par mežaudzes nomaiņu pretendents pasākumu plānā ietver informāciju par atjaunojamās mežaudzes koku sugām, kā arī atjaunotās mežaudzes retināšanas reižu skaitu un īstenošanas gadu.

52. Valsts meža dienests mežaudzes nomaiņas plānu saskaņo, ja mežaudze atbilst šo noteikumu 25.3. apakšpunktam vai Valsts meža dienests konkrēto mežaudzi ir atzinis par neproduktīvu.

53. Valsts meža dienests pasākumu plānu saskaņo, ja projekta īstenošanas platībā Meža likuma noteiktajā termiņā ir veikta meža inventarizācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti.

54. Valsts meža dienests šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētā apakšpasākuma plānu saskaņo, ja atbalstam pieteiktajā platībā mežaudze ir atzīta par iznīcinātu ugunsgrēkā vai dabas katastrofā.

55. Valsts meža dienests šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētās aktivitātes plānu saskaņo, ja ievēroti šādi nosacījumi:

55.1. retināšana ir nepieciešama atjaunotā vai ieaudzētā mežaudzē, kurā:

55.1.1. valdošās sugas koku vidējais augstums nepārsniedz divus metrus, ja augšanas telpa ap kokiem neatbilst šo noteikumu 63.1. apakšpunktā minētajam nosacījumam;

55.1.2. valdošās sugas koku vidējais augstums ir vismaz divi metri, ja vienā hektārā vismaz 500 kokiem ap katru vismaz divu metru rādiusā nav atbrīvota augšanas telpa;

55.1.3. koku skaitu plānots samazināt par vismaz 500 kokiem vienā hektārā, pamatojumu norādot plānā;

55.2. ja jaunaudze nav atzarota (attiecas uz jaunaudžu retināšanu ar atzarošanu).

56. Valsts meža dienests šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minētās aktivitātes plānu saskaņo, ja atbalstam pieteiktā platība atbilst neproduktīvas audzes kritērijiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā.

57. Valsts meža dienests šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētās aktivitātes plānu saskaņo, ja atbalstam pieteiktajā platībā atrodas vismaz 30 gadus veca baltalkšņa sugas mežaudze vai mežaudze, kurā valdošā koku suga ir blīgzna.

58. Pretendents var iesniegt projekta iesniegumu mežaudzes nomaiņai arī tad, ja ir saņēmis Valsts meža dienesta izsniegtu apliecinājumu koku ciršanai, bet mežaudzē vēl nav veikti darbi.

59. Valsts meža dienests nesaskaņo pasākumu plānu, ja pretendents ir administratīvi sodīts saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57.¹, 66.⁴, 67., 67.¹, 68., 71. vai 71.¹ pantu un nav samaksājis administratīvo sodu.

60. Izmaiņas pasākumu plānā pretendents saskaņo ar Valsts meža dienestu un mēneša laikā pēc saskaņošanas rakstiski iesniedz Lauku atbalsta dienestā pasākumu plāna precizējumus, ja paredzēts mainīt atjaunojamo vai ieaudzējamo koku sugu vai pasākumu izpildes termiņu, vai abus minētos parametrus.

61. Valsts meža dienests pasākumu plānu saskaņo bez papildu informācijas pieprasīšanas, ja pretendenta norādītā aktivitāšu īstenošanas platība atšķiras no Valsts meža dienesta datiem (šo informāciju ietverot pasākumu plāna 2. punktā), bet izmaiņas nepārsniedz kopējo sākotnējo aktivitāšu īstenošanas platību.

VII. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi

62. Atbalsta saņemšanas nosacījumi mežaudzes atjaunošanai (nomaiņai) vai ieaudzēšanai:

62.1. izmanto stādāmo materiālu, kas ražots atbilstoši normatīvajos aktos par meža reproduktīvo materiālu noteiktajām prasībām:

62.1.1. priedi – ar kategoriju "uzlabots" vai "pārāks";

62.1.2. pārējās sugas – ar kategoriju "atlasīts", "uzlabots" vai "pārāks";

62.2. stādīto koku īpatsvars atjaunotajā (ieaudzētajā) mežaudzē (izņemot apakšpasākuma "Meža ieaudzēšana" aktivitāti "Ieaugušas mežaudzes papildināšana un kopšana") pārsniedz 50 procentus no minimāli atjaunošanai (ieaudzēšanai) nepieciešamā koku skaita;

62.3. mežaudzi uzskata par atjaunotu (nomainītu) vai ieaudzētu, ja tā atbilst kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežiem, un ir retināta.

63. Atbalsta saņemšanas nosacījumi mežaudžu retināšanai:

63.1. atjaunotā vai ieaudzētā mežaudzē, kurā vidējais valdošās sugas koku augstums nepārsniedz divus metrus, valdošā koku suga saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežiem atbilst attiecīgajam meža tipam un retināto koku skaits, ap kuriem vismaz 50 centimetru rādiusā ir atbrīvota augšanas telpa (lakstaugu un konkurējošo koku augstums nepārsniedz pusi no atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes koku augstuma), nav mazāks par noteikto minimāli nepieciešamo koku skaitu atjaunotā vai ieaudzētā (tostarp plantāciju meža) platībā. Par savstarpēji konkurējošiem kokiem neuzskata skuju kokus, ozolu, osi, vīksnu, gobu, kļavu, dižskābardi un skābardi;

63.2. atjaunotā vai ieaudzētā mežaudze, kurā valdošās sugas koku vidējais augstums ir vismaz divi metri, atbilst šādiem kritērijiem:

63.2.1. mežaudze retināta atbilstoši normatīvajos aktos par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežiem noteiktajiem kritērijiem;

63.2.2. mežaudze, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis, apse, vītols vai blīgzna, atbilst retinātas mežaudzes kritērijiem, ja koku skaits atbilstoši valdošās sugas koku vidējam augstumam:

63.2.2.1. mežaudzes pirmajā stāvā nav lielāks kā normālais koku skaits vienā hektārā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra apriti (vītola un blīgznas normālā koku skaita vērtība atbilst apses normālā koku skaita vērtībai);

63.2.2.2. nav mazāks par minimālo šķērslaukumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu (vītola un blīgznas minimālā koku skaita vērtība atbilst apses minimālā koku skaita vērtībai);

63.2.2.3. ja retinātās jaunaudzes valdošās sugas koku vidējais augstums pārsniedz 10 metrus, atbilst tādas mežaudzes kopšanas kritērijiem, kurā valdošās sugas koku augstums ir vismaz 10 metri;

63.2.3. vienā hektārā ne mazāk kā ap 500 kokiem ir atbrīvota augšanas telpa vismaz divu metru rādiusā, retinātos kokus neuzskatot par savstarpēji konkurējošiem;

63.2.4. atzarojot nākotnes koki ir retināti, un atzarota ir vismaz viena trešdaļa no koka augstuma;

63.2.5. retināto koku skaits atbilst pasākumu plānā noteiktajam, ja tajā paredzēti atšķirīgi kopšanas kritēriji.

64. Atbalsta saņemšanas nosacījumi:

64.1. veicot šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās darbības – līdz 10 metrus augstas paaugas retināšanu zem mežaudzes vainagu klāja, retinātās audzes platības proporcija mežaudzē pārsniedz 50 procentus no kopējās platības atbilstoši pasākumu plānam;

64.2. veicot šo noteikumu 30.2. apakšpunktā minētās darbības – pameža pārveidošanu teritorijās, kurās aizliegta kailcirte, meža tipam atbilstošās koku sugas koku skaits, kuri aug zem mežaudzes vainagu klāja, ir vismaz 1/3 no atjaunotas mežaudzes kritērijiem atbilstoša koku skaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu.

65. Atsevišķas neraksturīgas platības atļauts iekļaut atbalstāmajā platībā, ja tās nepārsniedz 0,1 hektāru un to kopējā platība neaizņem vairāk par 10 procentiem no nogabala platības.

VIII. Veikto darbību pārbaude

66. Kārtējā gadā veiktās darbības Valsts meža dienests pārbauda mēneša laikā pēc tam, kad atbalsta saņēmējs par mežaudzes ieaudzēšanu, atjaunošanu (nomaiņu) vai kopšanu ir iesniedzis:

66.1. pārskatu (divos eksemplāros) par projekta īstenošanas rezultātiem pasākumā (7. pielikums);

66.2. stādāmā materiāla izcelsmi un iegādi apliecinošu dokumentu kopijas, ja mežs ir ieaudzēts vai atjaunots (nomainīts);

66.3. skici (projekta īstenošanas platību ārējo robežu grafisku attēlu ar piesaisti stigai, trasei, robežzīmei, grāvim, izcirtuma malai) mērogā 1 : 5000, 1 : 10 000 vai 1 : 2000. Piesaisti nenorāda, ja vismaz vienai no platību ārējām robežām (virsotnēm) ir norādītas koordinātas LKS-92 koordinātu sistēmā. Skici var sagatavot un iesniegt arī elektroniska dokumenta veidā.

67. Pārbaudes laikā projekta īstenošanas platībai ir skaidri redzamas iezīmētas ārējās robežas dabā un veiktās darbības ir identificējamas. 

68. Valsts meža dienests pēc pārskata saņemšanas pārbauda ieaudzēto, atjaunoto (nomainīto) vai retināto mežaudzi:

68.1. platību nosaka ar precizitāti +/– 2,5 x P/10000, kur P ir poligona perimetrs metros. Ja pārskatā norādītā platība atšķiras no pārbaudes rezultātā noteiktās platības, pārsniedzot pieļaujamo kļūdu, šo noteikumu 69. punktā minētajā pārskatā norāda pārbaudē uzmērīto platību;

68.2. konstatē, vai situācija dabā atbilst pasākumu plānam, un pieņem lēmumu, vai mežaudze atbilst atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.

69. Ja mežaudze atzīta par ieaudzētu, atjaunotu (nomainītu) vai retinātu, Valsts meža dienests pēc lēmuma pieņemšanas par atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem šo lēmumu ietver pārskatā par projekta īstenošanas rezultātiem (7. pielikums) un 10 darbdienu laikā:

69.1. vienu pārskata eksemplāru iesniedz Lauku atbalsta dienestā;

69.2. otru pārskata eksemplāru nosūta pretendentam vai paziņo tam lēmumu saskaņā ar Paziņošanas likumu.

70. Lauku atbalsta dienests 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 69. punktā minētā pārskata saņemšanas izmaksā atbalsta saņēmējam atbalstu par veiktajām darbībām.

IX. Uzraudzība un kontrole

71. Pēc projekta īstenošanas pretendents sasniedz vismaz vienu no šādiem mērķiem:

71.1. veicināt oglekļa uzglabāšanu un piesaisti:

71.1.1. veicot meža ieaudzēšanu;

71.1.2. veicot mežaudzes retināšanu vai mazvērtīgas mežaudzes nomaiņu;

71.1.3. veicot meža atjaunošanu;

71.2. bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, atjaunošana un palielināšana, veicot meža atjaunošanu.

72. Piecus gadus pēc pasākumu plānā norādītā projekta īstenošanas beigu termiņa Valsts meža dienestam ir tiesības veikt ieaudzētās, retinātās vai atjaunotās mežaudzes pārbaudi dabā.

73. Ja, veicot ieaudzētās, retinātās vai atjaunotās mežaudzes pārbaudi piecu gadu laikā pēc projekta īstenošanas beigām, tiek konstatēts, ka ieaudzētās, retinātās vai atjaunotās sugas koku skaits ir mazāks par koku skaitu atbilstoši kritiskajam šķērslaukumam, atbalsta saņēmēja pienākums ir gada laikā pēc Valsts meža dienesta vai Lauku atbalsta dienesta lēmuma pieņemšanas par platības neatbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem papildināt koku skaitu vismaz līdz minimālajam skaitam vai atmaksāt saņemto atbalstu.

74. Šo noteikumu 73. punktā minētajā gadījumā Valsts meža dienests mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē Lauku atbalsta dienestu un atbalsta saņēmēju par pārbaudes rezultātiem.

75. Atbalsta saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 74. punktā minētās informācijas saņemšanas paziņo Valsts meža dienestam un Lauku atbalsta dienestam par lēmumu papildināt attiecīgo mežaudzi vai atmaksāt saņemto atbalstu.

76. Atbalstu neizmaksā un saistības pārtrauc, ja atbalsta saņēmējs nav pilnībā ievērojis nosacījumus un izpildījis pasākumu plānā minētās saistības noteiktajā laikā un apjomā vai ja šajos noteikumos minētajās pārbaudēs vai Lauku atbalsta dienestā iesniegtajos dokumentos konstatēta neatbilstība projekta mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem vai konstatēti pārkāpumi saistībā ar projekta īstenošanu.

77. Atbalsta atmaksu nosaka normatīvie akti par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

X. Noslēguma jautājumi

78. Ja plānots īstenot apakšpasākumu "Meža ieaudzēšana", līdz digitālo augšņu un novērtējuma karšu informācijas sistēmas izveidei atbalsta pretendents un Lauku atbalsta dienests augšņu novērtējumam izmanto Valsts zemes dienesta noteikto zemes vienības vidējo kvalitatīvo novērtējumu ballēs, kas reģistrēts nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

79. Erozijas un kūdras augšņu novērtēšanu uzsāk pēc digitālo augšņu un novērtējuma karšu informācijas sistēmas izveides.

Ministru prezidenta vietā –
finanšu ministrs Jānis Reirs

Zemkopības ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis

1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada  4. augusta
noteikumiem Nr. 455

SASKAŅOJU
Valsts meža dienesta amatpersona

MEŽA APSAIMNIEKOŠANAS ATBALSTA PASĀKUMU PLĀNS

Attiecīgajā meža zemē, kurā paredzēts īstenot atbalsta pasākumus, meža inventarizācija bijusi ________. gadā.

I. Platība, kurā paredzēts īstenot atbalsta pasākumus (ierakstīt vajadzīgo):

1. Meža ieaudzēšana:

1.1. aktivitāte "Meža ieaudzēšana" – ______ ha;

1.2. aktivitāte "Ieaugušas mežaudzes papildināšana un kopšana" – ______ ha.

2. Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana:

2.1. aktivitāte "Meža atjaunošana un kopšana" – ______ ha.

3. Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai:

3.1. aktivitāte "Jaunaudžu retināšana un jaunaudžu retināšana ar atzarošanu" – ______ ha, tostarp:

3.1.1. jaunaudžu retināšana ______ ha platībā, tostarp sētas vai stādītas mežaudzes retināšana ______ ha platībā;

3.1.2. jaunaudžu retināšana ar atzarošanu ______ ha platībā, tostarp sētas vai stādītas mežaudzes retināšana ______ ha platībā;

3.1.3. paaugas retināšana ______ ha platībā;

3.1.4. pameža pārveidošana ______ ha platībā;

3.2. aktivitāte "Neproduktīvu mežaudžu nomaiņa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā" – ______ ha;

3.3. aktivitāte "Valdošās koku sugas nomaiņa baltalkšņa sugu mežaudzēs no 30 gadu vecuma vai blīgznas sugu mežaudzēs" – ______ ha.

II. Situācijas raksturojums

Piezīmes. 

¹ Norāda atbilstošās plānotās aktivitātes apakšpunkta numuru Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plānā.

² Norāda, ja pasākumi plānoti meža zemēs. Veicot pameža pārveidošanu, šajā ailē norāda meža (ekosistēmas) tipu, pēc kura vērtē pameža biezību.

³ Aili aizpilda, veicot pameža pārveidošanu, – norāda papildu informāciju.

⁴ Aizpilda, ja nepieciešams norādīt papildu informāciju – mežaudzes šķērslaukuma vērtību un pamežu raksturojošus parametrus (piemēram, kopjamo koku sugu sastāvu, vidējo augstumu, kopjamo platību (ha)).

⁵ Aili aizpilda Valsts meža dienesta (VMD) amatpersona.

III. Plānotās darbības

Piezīme. ¹ Norāda, ja pasākumi plānoti meža zemēs.

IV. Sugu sastāvs (ieaudzēšanai, atjaunošanai, nomaiņai)

Piezīme. ¹ Ja vienā nogabalā plānots stādīt vairāku sugu kokus, informāciju par katru koku sugu raksta jaunā rindā.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis

2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada  4. augusta
noteikumiem Nr. 455

Atbalsta apmērs

Piezīmes.

*   Mistraudze ir mežaudze, kurā citu koku sugu piemistrojuma īpatsvars (koku skaits) mežaudzē ir vismaz 25 procenti.

** Ja retināšana nepieciešama mežaudzes ierīkošanas gadā saskaņā ar Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plānu.

Zemkopības ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis

3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada  4. augusta
noteikumiem Nr. 455

Pameža novērtējums

1. Lai izvērtētu mežaudzes atbilstību, nosaka vispārīgo mežaudzes raksturojumu, pameža augu sugu sastāva un kociņu izvietojuma biezumu (rets, vidējs, biezs). Pameža biezību nosaka vizuāli, ņemot vērā meža tipu.

2. Pamežs uzskatāms par biezu vai vidēji biezu, ja krūmu un augšanā atpalikušu bērzu, baltalkšņu, apšu un vītolu (Salix) ģints sugu koku vainagu projekcija aizņem vismaz 40 % no platības.

3. Ja minēto krūmu un koku vainagu projektīvais segums ir mazāks par 40 %, šāds pamežs uzskatāms par retu.

4. Ja nepieciešams (strīda gadījumā), veic pameža uzskaiti, izmantojot līniju metodi, t. i., attiecīgi novelkot 20 m mērlenti vismaz četrās vietās uz hektāra un skaitot, cik procentu no mērlentes atrodas zem pameža vainagiem.

5. Nepieciešamo vietu skaitu, kur likt mērlenti, aprēķina, izmantojot vispārpieņemtas statistikas metodes (piemēram, sāk ar četrām vietām, tad nosaka rezultātu izkliedi, pēc tam, ja nepieciešams, nosaka, vai vajag vēl papildu vietas).

Zemkopības ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis

4. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada  4. augusta
noteikumiem Nr. 455

Projekta iesniegums

Zemkopības ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis

5. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada  4. augusta
noteikumiem Nr. 455

Projektu atlases kritēriji apakšpasākumā "Meža ieaudzēšana"

Piezīme. * Meža īpašnieku biedrība biedrību un nodibinājumu reģistrā ir reģistrēta vismaz trīs gadus.

Zemkopības ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis

6. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada  4. augusta
noteikumiem Nr. 455

Projektu atlases kritēriji apakšpasākumā "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai"

Piezīme. * Meža īpašnieku biedrība biedrību un nodibinājumu reģistrā ir reģistrēta vismaz trīs gadus.

Zemkopības ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis

7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada  4. augusta
noteikumiem Nr. 455

Pārskats par projekta īstenošanas rezultātiem pasākumā "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā"

1. Vispārīgā informācija

2. Informācija par projektu

Ieviešot projektu, sasniegts(-i) mērķis(-i) (atzīmēt vajadzīgo):
	Veikts ieguldījums meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai
	Ieaudzēts mežs
	Atjaunotas meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātas mežaudzes
	Cits (norādīt, kāds) _________________________________

Projektā tika īstenotas šādas aktivitātes (aizpildīt nepieciešamo):

Piezīmes.

¹ Norāda, ja veikta atjaunošana, ieaudzēšana vai nomaiņa.

² Norāda, ja veikta retināšana.

³ Norāda teritorijas veidu, kurā īstenots projekts (mazāk labvēlīgs apvidus, Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija (Natura 2000) vai pārējā zeme).

APSTIPRINU, ka mežsaimnieciskie darbi notikuši pārskatā norādītajā apjomā un atbilstoši pasākuma īstenošanas nosacījumiem.

Valsts meža dienesta amatpersona

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis