Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-249

Rīgā 2015.gada 25.novembrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241
"Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Jēkabpils luterāņu baznīcas Jēkabpilī, Brīvības ielā 123 (būves kadastra apzīmējums 5601 002 2106 001) un dzīvojamās ēkas Jēkabpilī, Brīvības ielā 125a (būves kadastra apzīmējums 5601 002 2113 001) (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2014. gada 19. septembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/16 un 2015. gada 3. jūlija sanāksmes protokola Nr.04-6.6/12;

1.2. informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2. punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts Jēkabpils Sv.Miķeļa evaņģēliski luteriskās draudzes priekšlikums noteikt Objektiem valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu statusu un iekļaut tos Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3. punktu Inspekcijā izvērtēta Objektu atbilstība kultūras pieminekļu statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objektu iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no tā īpašnieka, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots viņa viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu. Dzīvojamās ēkas īpašniece – Dz.Čiginceva, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu informēta par ierosinājumu un 2015.gada 7.septembra iesniegumā paudusi piekrišanu noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 12.3. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: būves, ēkas un to konstrukcijas (arī detaļas un rotājumus), kas ir raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 12.3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

4.1. Jēkabpils luterāņu baznīcas oriģinālā substance saglabājusies pilnā apjomā un labā saglabātības stāvoklī – gan arhitektoniskais veidols, fasāžu kompozīcija un apdare, gan interjera risinājums un baznīcas iekārta, būvdetaļas un būvkonstrukcijas. Objekts ir nozīmīgs Zemgales sakrālās būvmākslas paraugs. Jēkabpils luterāņu baznīca ir reģionam nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis, tās arhitektūras un interjera risinājuma kvalitāte, kā arī oriģinālsubstances saglabātības un autentiskuma pakāpe ir atbilstoša valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai.

Objekta saglabājamās vērtības: apjoma telpiskais risinājums pilsētainavā, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums un apdare, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojums, vēsturiskā interjera dekoratīvā apdare un iekārtas.

4.2. Dzīvojamā ēka saglabājusi oriģinālo būvapjomu, fasāžu arhitektonisko kompozīciju un apdari, vēsturiskās būvkonstrukcijas, daļēji būvgaldniecības izstrādājumus. Saglabājušies vēsturiskās iekštelpu apdares fragmenti. Ēka ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā centra neatņemama sastāvdaļa un veido autentisku senas apbūves fragmentu Brīvības ielā. Nams ir raksturīgs mazpilsētas 19. gs. sākuma dzīvojamās koka apbūves paraugs.

Objekta saglabājamās vērtības: apjoma telpiskais risinājums pilsētainavā, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums un apdare, saglabājušās vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, saglabājušies vēsturiskās iekštelpu apdares fragmenti.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus objektus:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 12.3. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā (Atmodas iela 19, Jelgava, LV–3007).

Kultūras ministre D.Melbārde