Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 3., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 94., 131., 205.nr.; 2011, 117., 202.nr.; 2013, 6., 232.nr.; 2014, 63., 257.nr.; 2015, 60.nr.) šādus grozījumus:

1.  5.pantā:

papildināt pantu ar 3.² daļu šādā redakcijā:

"(3²) Brīvprātīgi sociālajai apdrošināšanai var pievienoties mikrouzņēmuma darbinieks, reizi mēnesī veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.";

izslēgt sesto daļu.

2. Papildināt 6.pantu ar deviņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(19) Mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms ar dienu, kad viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka statusu."

3.  20.¹ pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Darba devējam, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ir tiesības precizēt obligātās iemaksas par pārskata ceturksni mēneša laikā pēc dienas, kas noteikta par mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienu.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja darba devējs, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, nav precizējis obligātās iemaksas šā panta 1.¹ daļā noteiktajā termiņā, viņam ir tiesības tās precizēt triju gadu laikā ar noteikumu, ka šīs iemaksas netiek samazinātas. Mikrouzņēmuma darbinieka obligāto iemaksu precizēšana nemaina jau piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru, izņemot valsts vecuma pensijas apmēru (tai skaitā priekšlaicīgi piešķirtās valsts vecuma pensijas apmēru)."

4. Papildināt likumu ar 20.³ pantu šādā redakcijā:

"20.³ pants. Darba ņēmēja un darba devēja minimālais pārskata mēneša obligāto iemaksu objekts, tā noteikšana un obligāto iemaksu veikšana

(1) Minimālais pārskata mēneša obligāto iemaksu objekts ir Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga.

(2) Ja aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, obligātās iemaksas no starpības starp Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un atbilstoši šā likuma 14.panta pirmajai daļai aprēķināto obligāto iemaksu objektu aprēķina un no saviem līdzekļiem veic darba devējs, izņemot darba devēju — mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Darba devējs obligāto iemaksu starpību aprēķina, ievērojot šā likuma 20.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto. Aprēķināto starpību pilnā apmērā darba devējs no saviem līdzekļiem iemaksā šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(3) Minimālās obligātās iemaksas veic tas darba devējs, kuram ir iesniegta algas nodokļu grāmatiņa vai kuram Valsts ieņēmumu dienests paziņojis par pienākumu veikt minimālās obligātās iemaksas par darba ņēmēju.

(4) Ja šā panta trešajā un piektajā daļā minētajā gadījumā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par pārskata mēnesi konstatē darba devējam, izņemot darba devēju — mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, obligāto iemaksu pārmaksas, kuras nav izmantotas piešķirtā vai pārrēķinātā pakalpojuma aprēķinā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina pārmaksātās obligātās iemaksas un atmaksā tās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta nevienam darba devējam, Valsts ieņēmumu dienests vienas darba dienas laikā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē to darba devēju, kurš pirmais ir iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu, par pienākumu veikt minimālās obligātās iemaksas.

(6) Ja darba ņēmējs kļūst par mikrouzņēmuma darbinieku, Valsts ieņēmumu dienests vienas darba dienas laikā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņo darba devējam, kas nodokļus maksā vispārējā režīmā, ka obligātās iemaksas veicamas no tā obligāto iemaksu objekta, kas noteikts šā likuma 14.panta pirmajā daļā.

(7) Obligāto iemaksu objekts par katru mikrouzņēmuma darbinieku nav mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot šā likuma 18.pantā noteikto obligāto iemaksu likmi darba ņēmējam un darba devējam.

(8) Obligāto iemaksu objekts par katru šā panta desmitajā daļā minēto mikrouzņēmuma darbinieku nav mazāks par pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot šā likuma 18.pantā noteikto obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba ņēmējam un darba devējam.

(9) Darba devējs, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, obligātās iemaksas (gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu) no saviem līdzekļiem par katru mikrouzņēmuma darbinieku veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.

(10) Ja darba devēja un darba ņēmēja aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, darba devējam ir tiesības veikt obligātās iemaksas no šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktā obligāto iemaksu objekta par šādām personām:

1) par notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;

2) par personu, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju;

3) par personu, kurai līdz tā vecuma sasniegšanai, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir palikuši pieci gadi vai mazāk un šī persona pirms darba ņēmēja statusa iegūšanas vismaz 12 mēnešus nav bijusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusā;

4) par personām ar I un II grupas invaliditāti;

5) pirmos trīs mēnešus par personu, kas pirmreizēji kļūst par darba ņēmēju;

6) par personām līdz 24 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas.

(11) Šajā pantā noteikto minimālo mēneša obligāto iemaksu objektu piemēro proporcionāli tām pārskata mēneša kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmējs.

(12) Šajā pantā noteikto minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kurās darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu, kurās darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns, kā arī par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa "B", atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts vecākam, kura aprūpē ir bērns līdz triju gadu vecumam, vai atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas personai, kura iegūst augstāko izglītību pilna laika studiju programmā.

(13) Šajā pantā noteikto obligāto iemaksu objektu nepiemēro sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājiem, iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka."

5. Papildināt likumu ar 21.² pantu šādā redakcijā:

"21.² pants. Obligāto iemaksu objekts, kas pārsniedz obligāto iemaksu maksimālo apmēru

(1) Obligāto iemaksu objekts, kas pārsniedz šā likuma 14.panta piektajā daļā noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, ir solidaritātes nodokļa objekts.

(2) Veiktās obligātās iemaksas no šā panta pirmajā daļā noteiktā objekta tiek novirzītas solidaritātes nodoklim.

(3) Kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra uzskaita, aprēķina un ieskaita solidaritātes nodokli valsts pamatbudžetā, nosaka Ministru kabinets."

6. Papildināt 23.pantu ar 1.³ daļu šādā redakcijā:

"(1³) Darba devējam — mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam — ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju par obligātajām iemaksām."

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 53., 54., 55. un 56.punktu šādā redakcijā:

"53. Par periodu līdz 2016.gada 31.decembrim atbilstoši aprēķinātajai obligāto iemaksu summai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina katram mikrouzņēmuma darbiniekam obligāto iemaksu objektu par pilnu kalendāra mēnesi (izņemot gadījumu, kad mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks sāk vai beidz strādāt mikrouzņēmumā) proporcionāli mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādītajam darbinieku skaitam katrā mēnesī un viņu faktiskajiem ienākumiem, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta attiecīgi darbiniekam, kurš ir apdrošināts atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, darbiniekam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram valsts vecuma pensija ir piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi), un darbiniekam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai persona ar invaliditāti — valsts speciālās pensijas saņēmējs. Aprēķināto obligāto iemaksu objektu noapaļo līdz euro un centiem, atmetot 0,49 centus un mazāk un noapaļojot līdz centam 0,50 centus un vairāk.

54.  2017.gadā minimālo obligāto iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šā likuma 20.³ panta pirmajā, otrajā un septītajā daļā, ir 3/4 no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, savukārt par personām, kas noteiktas šā likuma 20.³ panta astotajā daļā, — 3/8 no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

55. Ministru kabinets izvērtē šā likuma 20.³ panta piemērošanas rezultātus attiecībā uz to darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru, par kuriem tiek veiktas obligātās iemaksas no minimālā obligāto iemaksu objekta, un līdz 2019.gada 1.oktobrim iesniedz ziņojumu Saeimai.

56. Šā likuma 5.panta 3.² daļa, grozījums 5.pantā par sestās daļas izslēgšanu, 6.panta deviņpadsmitā daļa, 20.¹ panta 1.¹ un 2.¹ daļa, 20.³ pants, 23.panta 1.³ daļa, pārejas noteikumu 53., 54. un 55.punkts stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī."

Likums stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 30.novembrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2015.gada 18.decembrī