Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicē normatīvos noteikumus, ieteikumus un lēmumus, kā arī informāciju par kredītiestādes noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, laiku un vietu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2015. gada 16. decembra noteikumi Nr. 219 "Normatīvie noteikumi par darbības atjaunošanas plānā iekļaujamās informācijas saturu un tā iesniegšanas kārtību". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2015., Nr. 252 (5570) https://vestnesis.lv/op/2015/252.53

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 220

Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2016. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi

Vēl šajā numurā

28.12.2015., Nr. 252 (5570)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: noteikumi

Numurs: 219

Pieņemts: 16.12.2015.

OP numurs: 2015/252.53

2015/252.53
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Šī publikācija ir precizēta.
Precizējums: OP 2016/6.10

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 219

Rīgā 2015. gada 16. decembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
padomes sēdes protokols Nr. 50 2. p.)

Normatīvie noteikumi par darbības atjaunošanas plānā iekļaujamās informācijas saturu un tā iesniegšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu
brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma
4. panta pirmo daļu un 5. panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par darbības atjaunošanas plānā iekļaujamās informācijas saturu un tā iesniegšanas kārtību" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka:

1.1. darbības atjaunošanas plānā ietveramo scenāriju izstrādes minimālās prasības;

1.2. darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju minimālās prasības;

1.3. darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības;

1.4. darbības atjaunošanas plāna iesniegšanas kārtību.

2. Noteikumi ir saistoši Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā minētajām iestādēm.

3. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

3.1. darbības atjaunošanas pasākums (recovery option) – darbības atjaunošanas plānā ietverto darbību kopums, lai uzturētu vai atjaunotu iestādes finansiālo stāvokli un ilgtermiņa dzīvotspēju krīzes apstākļos;

3.2. idiosinkrātiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmēt iestādes finansiālo stāvokli un ilgtermiņa dzīvotspēju;

3.3. iespējamās krīzes scenārijs – uz pamatotiem pieņēmumiem balstīti modelēti iekšēji vai ārēji notikumi, nelabvēlīgas izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos vai tirgus nosacījumos vai to kopums, kas rada traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmē iestādei piemītošo būtisko risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājus;

3.4. sistēmiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus finanšu sistēmas darbības traucējumus un negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu un tautsaimniecību kopumā;

3.5. citi noteikumos lietotie termini atbilst Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma, Kredītiestāžu likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) 2009. gada 29. marta normatīvo noteikumu Nr. 38 ''Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi'' terminu lietojumam.

4. Iestāde darbības atjaunošanas plānu izstrādā saskaņā ar šajos noteikumos, Eiropas Komisijas deleģētajos aktos, ar ko precizē kritiski svarīgu funkciju un galveno darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanas kritērijus un nosaka regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz darbības atjaunošanas plānā iekļaujamo informāciju un minimālajiem kritērijiem, kas uzraudzības institūcijai ir jāizvērtē darbības atjaunošanas plāna vērtēšanas nolūkā, un citos Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos noteiktajām prasībām.

5. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par:

5.1. darbības atjaunošanas plānā noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem, to aprēķina metodiku un noteiktajiem robežlielumiem atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikumam vai brīvā formā;

5.2. tās funkciju un darbības jomu izvērtējumu atbilstoši šo noteikumu 3. un 4. pielikumam vai brīvā formā;

5.3. darbības atjaunošanas plānā noteikto iespējamās krīzes scenāriju ietekmes novērtējuma un darbības atjaunošanas pasākumu ietekmes un efektivitātes novērtējuma rezultātiem atbilstoši šo noteikumu 5. un 6. pielikumam vai brīvā formā.

6. Par darbības atjaunošanas plāna izstrādi, uzturēšanu un īstenošanu atbild iestādes padome vai dalībnieku sapulce (tālāk tekstā – lēmējinstitūcija) un valde. Ja darbības atjaunošanas plāna izstrādi un uzturēšanu nodrošina trešā persona – ārpakalpojumu sniedzējs –, iestādes lēmējinstitūcija un valde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu.

7. Iestādes lēmējinstitūcija nosaka un apstiprina darbības atjaunošanas plāna izstrādes, novērtēšanas un uzturēšanas pamatnostādnes un vismaz reizi gadā pārskata un apstiprina darbības atjaunošanas plāna saturu.

8. Iestādes valde nodrošina darbības atjaunošanas plāna izstrādi, regulāru novērtēšanu un uzturēšanu saskaņā ar lēmējinstitūcijas noteiktajām darbības atjaunošanas plāna izstrādes, novērtēšanas un uzturēšanas pamatnostādnēm. Iestādes valde apstiprina atbilstošus iestādes iekšējos normatīvos aktus darbības atjaunošanas plāna izstrādei, novērtēšanai, uzturēšanai un īstenošanai.

II. Darbības atjaunošanas plānā ietveramo scenāriju izstrādes minimālās prasības

9. Iespējamās krīzes scenāriju (tālāk tekstā arī – scenārijs) izstrādes mērķis ir noteikt hipotētisku negatīvu notikumu kopumu, attiecībā uz kuru iestāde vērtē darbības atjaunošanas plānā ietverto darbības atjaunošanas pasākumu efektivitāti un rādītāju piemērotību.

10. Iestāde izstrādā un darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu scenāriju katram no šādiem notikumu veidiem:

10.1. sistēmiskas nozīmes notikums;

10.2. idiosinkrātiskas nozīmes notikums;

10.3. sistēmiskas nozīmes notikuma un idiosinkrātiskas nozīmes notikuma kombinācija, kad notikumi iestājas vienlaicīgi un savstarpēji saistīti.

11. Globāli sistēmiski nozīmīga iestāde un cita sistēmiski nozīmīga iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver vēl vismaz vienu papildu scenāriju kādam no šo noteikumu 10. punktā minētajiem notikumu veidiem.

12. Iestādei ieteicams izstrādāt scenārijus papildus šo noteikumu 10. un 11. punktā noteiktajām minimālajām prasībām, lai nodrošinātu, ka scenāriju skaits ir samērīgs ar iestādes komercdarbības raksturu, lielumu, savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā, kā arī ar iestādes finansējuma modeļiem (funding models).

13. Katru scenāriju iestāde izstrādā atbilstoši šādām prasībām:

13.1. scenārijs ir balstīts uz notikumiem, kas attiecināmi uz iestādi un ir tās darbībai nozīmīgi (most relevant), ņemot vērā iestādes juridisko struktūru, lielumu, komercdarbības un finansējuma modeli, veiktās darbības (activities), savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā un iestādes darbībai piemītošos riskus (ievainojamību), kā arī citus nozīmīgus iestādi un tās darbību raksturojošus faktorus;

13.2. scenārijs ietver negatīvas ietekmes notikumus, tostarp notikumus ar strauju un pakāpenisku attīstību, kuru radītais apdraudējums varētu izraisīt iestādes maksātnespēju (failure), ja vien savlaicīgi netiktu īstenoti darbības atjaunošanas pasākumi;

13.3. scenārijs ir balstīts uz ārkārtas (exceptional) notikumiem, kuru iestāšanās ir ticama;

13.4. scenārija izstrādē izmanto reverso stresa testēšanu;

13.5. scenārijā izmantotie pieņēmumi tiek aprakstīti un pamatoti.

14. Iestāde izvērtē katrā scenārijā ietverto notikumu ietekmi vismaz uz šādiem iestādes darbību raksturojošiem elementiem:

14.1. pašu kapitāls;

14.2. likviditāte;

14.3. riska profils;

14.4. rentabilitāte;

14.5. finansējums;

14.6. finanšu pakalpojumi, tajā skaitā maksājumu un norēķinu pakalpojumi;

14.7. reputācija.

15. Izstrādājot sistēmiskas nozīmes notikuma scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību, ievērojot šo noteikumu 13. punkta prasības:

15.1. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja (failure), kas var negatīvi ietekmēt vispārējo finanšu sistēmas stabilitāti;

15.2. starpbanku aizdevumu tirgus likviditātes samazinājums;

15.3. iestādes darbībai nozīmīgas valsts riska paaugstināšanās un vispārēja kapitāla aizplūšana no valsts, kas ir nozīmīga iestādes darbībai;

15.4. nelabvēlīgas izmaiņas aktīvu cenā vienā vai vairākos tirgos;

15.5. makroekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

16. Izstrādājot idiosinkrātiskas nozīmes notikuma scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību, ievērojot šo noteikumu 13. punkta prasības:

16.1. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja (failure);

16.2. iestādes reputācijas pasliktināšanās;

16.3. apjomīga noguldījumu aizplūšana;

16.4. nelabvēlīgas aktīvu, kuros iestādei ir būtiski ieguldījumi, vērtības izmaiņas;

16.5. būtiski aizdevumos izsniegto līdzekļu zaudējumi;

16.6. būtiski operacionālā riska radīti zaudējumi;

16.7. iespējamās soda sankcijas.

III. Darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju minimālās prasības

17. Iestādes darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju kopums:

17.1. atbilst iestādes darbības modelim un stratēģijai, tajā ietvertie rādītāji ir piemēroti iestādes riska profilam, kā arī identificē iestādes darbībai piemītošos riskus (vulnerabilities), kas apdraud iestādes finansiālo stāvokli un var izraisīt tā pasliktināšanos;

17.2. atbilst iestādes lielumam un sarežģītībai un tajā ietverto rādītāju skaits ir pietiekams, lai identificētu situācijas pasliktināšanos dažādās iestādes darbības jomās, vienlaikus nodrošinot šo rādītāju pārskatāmību un pārvaldību;

17.3. identificē situācijas, kad iestādei jāpieņem lēmums par darbības atjaunošanas plānā noteikto pasākumu īstenošanu;

17.4. atbilst iestādes iekšējās kontroles sistēmas risku pārvaldīšanas struktūrai (framework) un ir saskaņā ar iestādes noteiktajiem likviditātes, pašu kapitāla pietiekamības, darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāniem un iekšējiem normatīvajiem aktiem;

17.5. ir integrēts iestādes iekšējās kontroles un vadības informācijas sistēmās un pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesā;

17.6. ietver arī tādus rādītājus, kas ir vērsti uz nākotni (forward-looking indicators).

18. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kas atbilst šādām rādītāju grupām:

18.1. kapitāla rādītāji;

18.2. likviditātes rādītāji;

18.3. rentabilitātes rādītāji;

18.4. aktīvu kvalitātes rādītāji;

18.5. tirgus situāciju raksturojošie rādītāji;

18.6. makroekonomiskie rādītāji.

19. Iestāde, to attiecīgi pamatojot, darbības atjaunošanas plānā neietver šo noteikumu 18.5. un 18.6. punktā norādītajām rādītāju grupām atbilstošus kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, ja tai šādi rādītāji nav piemēroti, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu, juridisko struktūru un formu.

20. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, to attiecīgi pamatojot, plānā neietver šo noteikumu 18.1.–18.4. punktā norādītajām rādītāju grupām atbilstošus kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, ja tai šādi rādītāji nav saistoši vai piemēroti, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu, juridisko struktūru un formu.

21. Iestāde pēc izvēles darbības atjaunošanas plānā ietver šo noteikumu 2. pielikumā minētos rādītājus, kā arī citus rādītājus, ievērojot šajos noteikumos paredzētos rādītāju noteikšanas principus.

22. Iestāde apraksta kārtību, kādā nosaka kvantitatīvo rādītāju robežlielumus, ievērojot progresivitātes principu, lai savlaicīgi spētu konstatēt izmaiņas un prognozēt rādītāju robežlielumu sasniegšanu, kā arī efektīvi īstenot darbības atjaunošanas plānā noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus, ņemot vērā rādītāju robežlielumu pārsniegšanas apmērus un periodu, kādā šādas izmaiņas varētu iestāties. Attiecībā uz kvalitatīvajiem rādītājiem iestāde nosaka notikumus, kuru iestāšanās var tikt uzskatīta par robežlieluma sasniegšanu.

23. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, pārskata darbības atjaunošanas plānā ietvertos rādītājus un to robežlielumus.

24. Iestādes vadības informācijas sistēma nodrošina, ka iestāde var veikt darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju regulāru pārraudzību, kā arī pēc Komisijas pieprasījuma var savlaicīgi sniegt informāciju par darbības atjaunošanas plāna rādītāju faktiskajām vērtībām un to robežlielumiem.

25. Iestāde nekavējoties informē Komisiju, ja tā pieņem lēmumu neīstenot darbības atjaunošanas plānā noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus gadījumā, kad tiek sasniegts kāds no noteikto rādītāju robežlielumiem, to argumentēti pamatojot.

Kapitāla rādītāji

26. Kapitāla rādītāji atspoguļo faktiskās (actual) vai iespējamās pašu kapitāla apmēra vai kvalitātes izmaiņas.

27. Nosakot kapitāla rādītājus, iestāde ņem vērā, ka rādītāji informāciju par pašu kapitāla apmēra vai kvalitātes izmaiņām var sniegt novēloti un pasākumu īstenošanai, lai atjaunotu iestādes pašu kapitāla apmēru vai uzlabotu tā kvalitāti, var būt nepieciešams ilgāks laika periods, kā arī to īstenošanu var ietekmēt tirgus vai kādi citi apstākļi.

28. Iestāde nosaka kapitāla rādītāju robežlielumus, ņemot vērā tās riska profilu, nepieciešamo laiku darbības atjaunošanas plānā noteikto pasākumu īstenošanai un to efektivitāti (recovery capacity), kā arī apsvērumus, kādā laika periodā varētu notikt pašu kapitāla apmēra vai kvalitātes izmaiņas.

29. Iestāde attiecībā uz kapitāla rādītājiem, kas balstīti uz iestādei saistošām pašu kapitāla prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 92. pantam un attiecīgi Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktam vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 139. panta 11.7 daļas 1. punktam, taču neņemot vērā kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta atbilstoši Kredītiestāžu likuma 35.22, 35.23, 35.24 vai 35.25 pantam vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 121.1 pantam, robežlielumus nosaka augstāk par šādu prasību līmeni, lai nodrošinātu, ka to sasniegšanas gadījumā iestāde, kaut arī turpina ievērot tai saistošās pašu kapitāla prasības, savlaicīgi pieņem lēmumu par tās rīcību.

Likviditātes rādītāji

30. Likviditātes rādītāji atspoguļo faktisko vai iespējamo iestādes spēju segt savas esošās un plānotās likviditātes un finansējuma vajadzības, tostarp riska darījumus (exposures) grupas ietvaros un no ārpusbilances pozīcijām izrietošās saistības.

31. Likviditātes rādītāji attiecas gan uz iestādes īstermiņa, gan ilgtermiņa likviditātes un finansējuma vajadzībām, kā arī atspoguļo iestādes atkarības līmeni no finansējuma, kas piesaistīts no privātpersonām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (retail) un pārējiem darījumu partneriem (wholesale), iedalot finansējumu pēc būtiskajām valūtām, ja nepieciešams.

32. Iestāde nosaka likviditātes rādītāju robežlielumus tādā līmenī, lai nodrošinātu tai saistošo minimālo likviditātes prasību pastavīgu ievērošanu un savlaicīgu riska, ka minimālās likviditātes prasības varētu netikt ievērotas, identificēšanu.

Rentabilitātes rādītāji

33. Rentabilitātes rādītāji identificē un atspoguļo ar iestādes ienākumu gūšanu saistītos faktorus, kas varētu izraisīt strauju iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanos peļņas samazināšanās dēļ.

34. Rentabilitātes rādītāju grupā iestāde ietver arī ar operacionālā riska radītiem zaudējumiem, kas varētu būtiski ietekmēt iestādes peļņu vai zaudējumus, saistītos rādītājus, tajā skaitā rādītājus, kas identificē personāla pārkāpumus (conduct-related issues), iespējamās soda sankcijas, iekšēja vai ārēja rakstura krāpnieciskas darbības vai citus nelabvēlīgus notikumus.

Aktīvu kvalitātes rādītāji

35. Aktīvu kvalitātes rādītāji identificē un atspoguļo iestādes aktīvu kvalitātes izmaiņas un gadījumus, kad aktīvu kvalitātes pasliktināšanās varētu izraisīt nepieciešamību pieņemt lēmumu par darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanu.

36. Aktīvu kvalitātes rādītāji aptver arī tos riskus, kas saistīti ar iestādes ārpusbilances riska darījumiem, un peļņu nenesošo riska darījumu ietekmi uz kopējo aktīvu kvalitāti.

Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji

37. Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji atspoguļo tirgus dalībnieku prognozes attiecībā uz straujām un negatīvām iestādes finansiālā stāvokļa izmaiņām, kas varētu radīt traucējumus iestādes darbībā finanšu un kapitāla tirgū.

38. Tirgus situāciju raksturojošo rādītāju grupā ietver:

38.1. uz kapitāla vērtspapīru tirgus vērtības izmaiņām balstītus rādītājus vai rādītājus, kas raksturo attiecību starp kapitāla vērtspapīru bilances un tirgus vērtību;

38.2. uz saistībām balstītus rādītājus (debt-based indicators), kas raksturo finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku prognozes, piemēram, uz kredītriska mijmaiņas darījumu vērtību (credit default swap), parāda vērtspapīru vērtību vai finansējuma likmju atšķirību (debt-spreads) balstītus rādītājus;

38.3. uz portfeļa sastāvu balstītus rādītājus, kas atspoguļo iestādei būtisko aktīvu grupu vērtības izmaiņu prognozes (piemēram, nekustamais īpašums);

38.4. uz īstermiņa un ilgtermiņa kredītreitingu izmaiņām, kas var radīt straujas izmaiņas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku prognozēs attiecībā uz iestādes finansiālo stāvokli, balstītus rādītājus.

Makroekonomiskie rādītāji

39. Makroekonomiskie rādītāji atspoguļo ekonomisko apstākļu pasliktināšanās ietekmi uz iestādes darbību vai ar riska darījumiem un piesaistītā finansējuma koncentrāciju saistīto risku līmeni.

40. Makroekonomiskie rādītāji ir balstīti uz faktoriem, kas ietekmē iestādes darbības rezultātus un ir atkarīgi no noteikta ģeogrāfiskā reģiona vai komercdarbības jomas.

41. Makroekonomisko rādītāju grupā ietver rādītājus, kas attiecas uz:

41.1. jurisdikcijām, kuras saistītas ar iestādes darbību, ņemot vērā arī no attiecīgo jurisdikciju tiesiskā regulējuma izrietošos juridiska rakstura riskus;

41.2. iestādes darbībai būtiskajām ekonomikas nozarēm (piemēram, operācijas ar nekustamo īpašumu, ūdens transports u.c.).

IV. Darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības

42. Iestādei attiecībā uz šo noteikumu 7. punktā minēto darbības atjaunošanas plāna pārskatīšanu un apstiprināšanu, 10. punktā minēto scenāriju un 18. punktā minēto rādītāju iekļaušanu darbības atjaunošanas plānā var tikt piemērotas darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

42.1. iestāde nav globāli sistēmiski nozīmīga iestāde (G-SII) vai cita sistēmiski nozīmīga iestāde (O-SII);

42.2. iestāde nenodrošina kritiski svarīgu funkciju vai ar kritiski svarīgu funkciju saistītu pakalpojumu.

43. Iestādes atbilstību darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotajām prasībām Komisija nosaka, izvērtējot iestādes lielumu, saistību ar citām iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā, komercdarbības raksturu, darbību apjomu un sarežģītību (scope and complexity of activities), riska profilu, akcionāru vai dalībnieku sastāvu, juridisko struktūru un formu.

44. Iestāde pēc izvēles izstrādā darbības atjaunošanas plānu atbilstoši atvieglotajām prasībām, ja tā ir saņēmusi Komisijas paziņojumu par to, ka iestādei tiek piemērotas darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības.

45. Iestāde, kurai piemērotas darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības:

45.1. darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu scenāriju atbilstoši šo noteikumu 10.1. punktā noteiktajam notikuma veidam;

45.2. darbības atjaunošanas plānā ietver tai saistošus šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos rādītājus, kas atbilst šo noteikumu 18.1. un 18.2. punktā minētajām rādītāju grupām, un vismaz vienu rādītāju no katras šo noteikumu 18.3. un 18.4. punktā minētās rādītāju grupas atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajam rādītāju sarakstam;

45.3. nodrošina, ka tās lēmējinstitūcija darbības atjaunošanas plānu pārskata un apstiprina vismaz reizi divos gados vai pēc būtiskām izmaiņām iestādes komercdarbības raksturā, lielumā, darbības apjomā vai sarežģītībā, akcionāru vai dalībnieku sastāvā, juridiskajā formā vai struktūrā, riska profilā vai mainoties iestādes nozīmei finanšu sistēmā kopumā.

V. Noslēguma jautājumi

46. Iestāde izstrādā darbības atjaunošanas plānu atbilstoši šo noteikumu prasībām un pirmo reizi iesniedz to Komisijai ne vēlāk kā līdz 2016. gada 31. maijam. Turpmāk iestāde katru gadu līdz 1. decembrim informē Komisiju par nākamajā kalendārajā gadā plānoto darbības atjaunošanas plāna iesniegšanas termiņu un viena mēneša laikā pēc tam, kad iestādes lēmējinstitūcija pārskatījusi un apstiprinājusi darbības atjaunošanas plānu, iesniedz to Komisijai.

47. Iestāde, kurai Komisija piemērojusi darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības, izstrādā darbības atjaunošanas plānu atbilstoši šo noteikumu prasībām un pirmo reizi iesniedz to Komisijai ne vēlāk kā līdz 2016. gada 30. jūnijam. Turpmāk iestāde katru otro gadu līdz 1. decembrim informē Komisiju par nākamajā kalendārajā gadā plānoto darbības atjaunošanas plāna iesniegšanas termiņu un viena mēneša laikā pēc tam, kad iestādes lēmējinstitūcija pārskatījusi un apstiprinājusi darbības atjaunošanas plānu, iesniedz to Komisijai.

Informatīva atsauce uz Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm

Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no:

1) Eiropas Banku iestādes 2014. gada 18. jūlija pamatnostādnēm par atveseļošanas plāniem izmantojamo scenāriju diapazonu EBA/GL/2014/06 (Guidelines on the range of scenarios to be used in recovery plans);

2) Eiropas Banku iestādes 2015. gada 23. jūlija pamatnostādnēm par kvalitatīvo un kvantitatīvo atveseļošanas plāna rādītāju minimālo sarakstu EBA/GL/2015/02 (Guidelines on the minimum list of qualitative and quantitative recovery plan indicators).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs K.Zakulis

 

 

1. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
16.12.2015. normatīvajiem noteikumiem Nr. 219

Darbības atjaunošanas plānā ietveramie rādītāji
Rādītājs Aprēķina metode Robežlielums
Kapitāla rādītāji
Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs Atbilstoši: EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012  
Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs Atbilstoši: EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012  
Kopējais kapitāla rādītājs Atbilstoši: EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012  
Sviras rādītājs Atbilstoši: EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012  
Likviditātes rādītāji
Likviditātes seguma rādītājs (LCR) Atbilstoši: KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm  
Neto stabilā finansējuma rādītājs (NSFR) *Kad stāsies spēkā atbilstoša norma, rādītāju aprēķina saskaņā ar attiecīgajos Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos noteiktajām prasībām  
No darījumu partneriem (wholesale), izņemot privātpersonas un mazos un vidējos uzņēmumus, piesaistītā finansējuma vidējā cena Procentos izteikta vidējā finansējuma cena, nodalot pēc finansējuma termiņiem un veida
*Rādītāju aprēķina saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos noteiktajām prasībām
 
Likviditātes rādītājs Atbilstoši: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2009. gada 28. decembra normatīvie noteikumi Nr.195 "Likviditātes prasību, to izpildes kārtības un likviditātes riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi''  
Rentabilitātes rādītāji
Aktīvu atdeve (ROA) Anualizētas pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējiem aktīviem  
Pašu kapitāla atdeve (ROE) Anualizētas pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējo kapitālu un rezervēm  
Operacionālā riska radītu zaudējumu attiecība pret peļņu vai zaudējumiem Operacionālā riska radītu zaudējumu apmērs pārskata periodā un zaudējumu procentuālā attiecība pret iestādes pārskata gada peļņu vai zaudējumiem  
Darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgu darījumu partneri Kvalitatīvs rādītājs  
Aktīvu kvalitātes rādītāji
Ienākumus nenesošo aizdevumu (bruto) apmēra izmaiņu temps Procentuāli izteiktas ienākumus nenesošo aizdevumu vērtības izmaiņas pret iepriekšējo pārskata periodu  
Seguma rādītājs Procentuāli izteikta iestādes uzkrājumu attiecība pret kopējiem ienākumus nenesošajiem bruto aizdevumiem  
Vērtspapīru vērtības izmaiņas Vērtspapīru tirgus vērtības izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo atbilstošo periodu  
Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji
Negatīva iestādes reitinga prognoze vai tās reitinga pazeminājums (rating under negative review or rating downgrade) Kvalitatīvs rādītājs  
Kredītsaistību neizpildes mijmaiņas likmju starpība (CDS) Iestādes kredītsaistību neizpildes mijmaiņas likmes starpība, salīdzinot ar sektora vidējo rādītāju  
Iestādes kapitāla vērtspapīru cenu svārstības Iestādes kapitāla vērtspapīru tirgus vērtības izmaiņas  
Iestādes parāda vērtspapīru cenu svārstības Iestādes parāda vērtspapīru tirgus vērtības izmaiņas  
Makroekonomiskie rādītāji
Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Procentuāli izteiktas iekšzemes kopprodukta izmaiņas attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni  
Valstu kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu likmes izmaiņas (CDS) Procentuāli izteiktas attiecīgās valsts CDS likmes izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo atskaites periodu  

 

 

2. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
16.12.2015. normatīvajiem noteikumiem Nr. 219

Darbības atjaunošanas plānā papildus pēc izvēles ietveramie rādītāji
Rādītājs Aprēķina metode Robežlielums
Kapitāla rādītāji  
Nesadalītā peļņa un rezerves/ kopējais pašu kapitāls Iestādes nesadalītās peļņas un rezervju attiecība pret kopējo pašu kapitālu  
Negatīva informācija par nozīmīgu darījumu partneru finansiālo stāvokli Kvalitatīvs rādītājs  
Likviditātes rādītāji  
Likviditātes un finansējuma avotu koncentrācija (concentration of liquidity and funding sources) Procentuāli izteikta būtisku finansējuma avotu (klientu grupu) koncentrācija attiecībā pret kopējo piesaistītā finansējuma apmēru
*Rādītāju aprēķina saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos noteiktajām prasībām
 
Vidējā no privātpersonām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un citiem darījumu partneriem piesaistītā finansējuma cena (retail and wholesale) (cost of total funding (retail and wholesale)) Procentos izteikta vidējā finansējuma cena, nodalot pēc finansējuma termiņiem un veida
*Rādītāju aprēķina saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos noteiktajām prasībām
 
No darījumu partneriem (wholesale), izņemot privātpersonas un mazos un vidējos uzņēmumus, piesaistītā finansējuma termiņstruktūra (average tenure of wholesale funding) Piesaistītā finansējuma vidējais svērtais termiņš
*Rādītāju aprēķina saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos noteiktajām prasībām
 
Aktīvu un saistību termiņstruktūras nesabalansētība/nesakritība (contractual maturity mismatch) Likviditātes neto pozīcija/ likviditātes kopējā pozīcija, atbilstoši: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2009. gada 28. decembra normatīvo noteikumu Nr. 195 "Likviditātes prasību, to izpildes kārtības un likviditātes riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" 1. pielikums  
Aktīvu apgrūtinājuma rādītājs Atbilstoši: KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/79 (2014. gada 18. decembris), ar kuru Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, groza attiecībā uz aktīvu apgrūtinājumiem, vienoto datu punktu modeli un validācijas noteikumiem  
Rentabilitātes rādītāji  
Izmaksu un ienākumu attiecība (Cost-income ratio) (Administratīvie izdevumi + nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības nolietojums un atsavināšana)/(tīrie procentu ienākumi + dividenžu ienākumi + neto komisijas naudas + finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa/zaudējumi + finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezultāts + citi parastie ienākumi - citi parastie izdevumi + pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājuma korekcija)  
Neto procentu ienākumu marža Anualizētu tīro procentu ienākumu attiecība pret vidējo aktīvu apmēru  
Būtiskas izmaiņas iestādes ienākumu struktūrā Ienākumu posteņa (pēc darbības jomas/ ienākumu veida) īpatsvara izmaiņas, vērtējot pret kopējo ienākumu apmēru noteiktā laika periodā  
Aktīvu kvalitātes rādītāji  
Ienākumus nenesošie aizdevumi (neto)/pašu kapitāls Ienākumus nenesošo aizdevumu (neto) attiecība pret iestādes pašu kapitālu  
Ienākumus nenesošie aizdevumi (bruto)/kopējie aizdevumi Ienākumus nenesošo aizdevumu (bruto) attiecība pret kopējiem aizdevumiem  
Finanšu aktīvu vērtības samazinājums (Growth rate of impairments on financial assets) Procentuāli izteikts iestādes finanšu aktīvu vērtības samazinājums attiecībā pret iepriekšējo atbilstošo periodu  
Būtiska ienākumus nenesošo aizdevumu ģeogrāfiskā vai nozares koncentrācija Procentuāli izteikta ienākumus nenesošo aizdevumu attiecība, iedalot aizdevumus grupās pēc aizdevuma ģeogrāfiskās vai nozares piederības, pret kopējiem aizdevumiem  
Restrukturizētie riska darījumi/ kopējie riska darījumi Restrukturizēto riska darījumu attiecība pret kopējiem riska darījumiem  
Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji  
Vērtspapīra tirgus vērtības un bilances vērtības attiecība (price to book ratio) Iestādes kapitāla vērtspapīru (iedalot pēc to veidiem, ja nepieciešams) tirgus vērtības un bilances vērtības attiecība  
Iestādes reputācijas apdraudējums vai būtisks kaitējums reputācijai Kvalitatīvs rādītājs  
Negatīva informācija medijos Kvalitatīvs rādītājs  
Makroekonomiskie rādītāji  
Negatīva reitinga prognoze vai valsts reitinga pazeminājums (rating under negative review or rating downgrade) Kvalitatīvs rādītājs  
Bezdarba līmenis Procentuāli izteikta reģistrēto bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu  

 

 

3. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
16.12.2015. normatīvajiem noteikumiem Nr. 219

Funkciju izvērtējuma apkopojums*

Funkcija

Juridiskā persona/ struktūrvienība, kas to nodrošina

Funkcijas sistēmiskā nozīme

Funkcijas aizstājamība

Ietekme uz trešajām personām (ja tiek pārtraukta funkcijas nodrošināšana)

Funkcijas novērtējums (vai funkcija ir kritiski svarīga?) Jā/Nē

Nozīme (nozīmīga/ nenozīmīga)

Pamatojums

Aizstājamība (aizstājama/ neaizstājama)

Pamatojums

Ietekme (būtiska/ nebūtiska)

Pamatojums

Nr. 1

               

Nr. 2

               

Nr. 3

               

Nr. 4

               

Nr. 5

               

Nr. n

               


* Vērtējumu veic saskaņā ar Eiropas Komisijas deleģēto aktu par kritiski svarīgu funkciju un galveno darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanas kritērijiem.

 

 

4. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
16.12.2015. normatīvajiem noteikumiem Nr. 219

Darbības jomu izvērtējuma apkopojums*

Darbības joma

Juridiskā persona/ struktūrvienība, kas to nodrošina

Darbības jomas nozīme iestādes darbībā

Darbības jomas atsavināšanas iespējas novērtējums

Darbības jomas atsavināšanas ietekmes uz iestādes darbību un dzīvotspēju novērtējums

Darbības jomas novērtējums (var tikt uzskatīta par galveno darbības jomu?) Jā/Nē

Nozīme (nozīmīga/ nenozīmīga)

Pamatojums

Iespēja (augsta/vidēja/ zema)

Pamatojums

Ietekme (būtiska/ nebūtiska)

Pamatojums

Nr. 1

               

Nr. 2

               

Nr. 3

               

Nr. 4

               

Nr. 5

               

Nr. n

               


* Vērtējumu veic saskaņā ar Eiropas Komisijas deleģēto aktu par kritiski svarīgu funkciju un galveno darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanas kritērijiem.

 

 

5. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
16.12.2015. normatīvajiem noteikumiem Nr. 219

Iespējamās krīzes scenāriju ietekmes novērtējums1

Scenārijs Nr. ___2

Tieši ietekmē (visu grupu/ konkrētu sabiedrību un struktūrvienību)

Ietekme uz pašu kapitālu

Ietekme uz likviditāti

Ietekme uz rentabilitāti

Ietekme uz iestādes riska profilu

Ietekme uz iestādes finansējumu

Ietekme uz kritiski svarīgām funkcijām vai ar kritiski svarīgām funkcijām saistītiem pakalpojumiem

Ietekme uz galvenajām darbības jomām

Ietekme uz iestādes reputāciju

Cita būtiska ietekme

                   
                   
                   
                   
                   
                   


1 Kur tas iespējams vai nav noteikts citādi, nepieciešams sniegt kvantitatīvu vērtējumu.
2 Tabulu aizpilda par katru scenāriju atsevišķi.

 

 

6. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
16.12.2015. normatīvajiem noteikumiem Nr. 219

Darbības atjaunošanas pasākumu ietekmes un efektivitātes novērtējums attiecībā uz katru no scenārijiem1

Krīzes scenārijs Nr. ___2

Darbības atjaunošanas pasākums

Tieši ietekmē (visu grupu/ konkrētu sabiedrību un struktūrvienību)

Ietekme uz pašu kapitālu

Ietekme uz likviditāti

Ietekme uz rentabilitāti

Ietekme uz iestādes riska profilu

Ietekme uz iestādes finansējumu

Ietekme uz kritiski svarīgām funkcijām vai ar kritiski svarīgām funkcijām saistītiem pakalpojumiem

Ietekme uz iestādes galvenajām darbības jomām

Jebkāda cita būtiska (iekšēja/ ārēja) ietekme

Šķēršļi darbības atjaunošanas pasākuma īstenošanai

Darbības atjaunošanas pasākuma īstenošanai nepieciešamais laiks

Darbības atjaunošanas pasākuma efektīvas īstenošanas iespējamība (augsta; vidēja; zema)

Darbības atjaunošanas pasākuma piemērotības/ efektivitātes novērtējums (augsta; vidēja; zema)

Nr. 1

                         

Nr. 2

                         

Nr. 3

                         

Nr. 4

                         

Nr. 5

                         

Nr. n

                         


1 Kur tas iespējams vai nav noteikts citādi, nepieciešams sniegt kvantitatīvu vērtējumu.
2 Visus iestādes noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus vērtē attiecībā uz katru scenāriju atsevišķi.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!