Rīgā 2015.gada 11.februārī (prot. Nr.7 6.§)

Par nekustamo īpašumu Piedrujas ielā, Rīgā

1. Ministru kabinets (adrese Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1520) konstatē:

1.1. saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 28. februāra rīkojuma Nr. 117 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" (turpmāk – rīkojums Nr. 117) 1.2. apakšpunktu privatizācijai tika nodots nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 121 2487) – trīs darbnīcas (būvju kadastra apzīmējumi 0100 121 2487 001, 0100 121 2487 002 un 0100 121 2487 005, bijušais liters 14, 15 un 24), divi angāri–noliktavas (būvju kadastra apzīmējumi 0100 121 2487 003 un 0100 121 2487 004, bijušais liters 16 un 17) un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 2487) – Piedrujas ielā 7A, Rīgā (turpmāk –  valsts īpašuma objekts);

1.2. valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) ar 2007. gada 21. maija aktu pārņēma valsts īpašuma objektu valdījumā no Izglītības un zinātnes ministrijas. Līdz ar to saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 14. panta pirmo daļu valsts īpašuma objekta privatizācija ir uzskatāma par uzsāktu;

1.3. darbnīca (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2487 001, bijušais liters 15) Piedrujas ielā 7A, Rīgā, un tās uzturēšanai nepieciešamā zemes vienība 812 m² platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 0585) Piedrujas ielā 7B, Rīgā, tika atdalīta no valsts īpašuma objekta. Pamatojoties uz zemes vienības robežu, situācijas un apgrūtinājumu 2010. gada 13. decembra plānu, zemesgabalam Piedrujas ielā 7B, Rīgā, visā tā platībā ir noteikts apgrūtinājums – aizsargjoslas teritorija gar ielu – sarkanā līnija;

1.4. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 121 0277) – ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2487 001) Piedrujas ielā 7A, Rīgā, un zemes vienība 812 m² platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 0585) Piedrujas ielā 7B, Rīgā (turpmāk – valsts īpašuma objekts Nr. 2), – pamatojoties uz Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2011. gada 9. marta lēmumu, ir ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000488314 uz valsts vārda Privatizācijas aģentūras personā;

1.5. ar Privatizācijas aģentūras 2012. gada 16. oktobra lēmumu Nr. 116/885 valsts īpašuma objekts tika sadalīts divos privatizējamos objektos – objekts Nr. 1 – nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 121 2487) Piedrujas ielā 7A, Rīgā, un objekts Nr. 2 – valsts īpašuma objekts Nr. 2;

1.6. valsts īpašuma objekts Nr. 2 nav iznomāts. Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17. panta pirmo daļu uz valsts īpašuma objektu Nr. 2 nevienai personai nav pirmpirkuma tiesības;

1.7. saskaņā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta 2011. gada 10. novembra atzinumu Nr. DS-11-1007-dv valsts īpašuma objekts Nr. 2 ir nepieciešams Austrumu maģistrāles otrās kārtas būvniecībai. Rīgas attīstības programmas 2010.–2013. gadam (apstiprināta ar Rīgas domes 2005. gada 15. novembra lēmumu Nr. 584 "Par Rīgas teritorijas plānojuma 2006.–2018. gadam galīgās redakcijas noteikšanu, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025. gadam apstiprināšanu un Rīgas attīstības programmas 2006.–2012. gadam galīgās redakcijas apstiprināšanu") stratēģiskā mērķa "Ērti un ātri sasniedzama pilsēta" ietvaros kā prioritāti paredz Austrumu maģistrāles būvniecību, tādējādi mazinot maģistrālo ielu fragmentāro raksturu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Rīgas pilsētas attīstības programmas 2010.–2013. gadam Investīciju plānā ietverts projekts "Austrumu maģistrāles projektēšana un būvniecība, t. sk. autoruzraudzība, būvuzraudzība". Projekta īstenošanas gaitā līdz 2012. gadam bija plānots apzināt atsavināmos nekustamos īpašumus ielu sarkano līniju robežās, kā arī uzsākt šo nekustamo īpašumu atsavināšanu. Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam projektā (apstiprināts ar Rīgas domes 2013. gada 22. oktobra lēmumu Nr. 302 "Par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam projekta nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinuma saņemšanu") norādīts, ka ir plānots uzsākt Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1. posma un Austrumu maģistrāles būvniecību, pakāpeniski pilnveidojot lielā maģistrālā loka izveidi Rīgas pilsētā. Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam Rīcības plānā ietverts uzdevums "Attīstīt tranzīta un sakaru infrastruktūru atbilstoši Eiropas transporta tīkla (TEN-T) plāniem". Minētā uzdevuma ietvaros plānota Austrumu maģistrāles posma Ieriķu iela–Vietalvas iela pabeigšana un Austrumu maģistrāles (kas savienos Dienvidu tiltu ar perspektīvo Ziemeļu transporta koridoru) izbūve līdz 2016. gada beigām. Lai īstenotu minēto ieceri, Rīgas pilsētas pašvaldībai ir nepieciešams valsts īpašuma objekts Nr. 2;

1.8. saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 15. pielikumu "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" valsts īpašuma objekts Nr. 2 atrodas ielu teritorijā, kurā primārā izmantošana ir gājēju un velosipēdu, privātā, sabiedriskā (publiskā) un kravu autotransporta, pilsētas elektrotransporta satiksmes būvju, kā arī transporta un inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju būvniecība;

1.9. saskaņā ar Rīgas domes 2012. gada 15. maija lēmumu Nr. 4665 "Par lūgumu nodot bez atlīdzības Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" personā zemesgrāmatā reģistrēto nekustamo īpašumu Rīgā, Piedrujas ielā 7B (kadastra Nr. 0100 121 0277), ielas sarkano līniju robežās" valsts īpašuma objekts Nr. 2 atrodas ielas sarkanajās līnijās un ir nepieciešams Austrumu maģistrāles otrās kārtas būvniecībai. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punktu minētais zemesgabals nepieciešams pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai – pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanai un sanitārās tīrības nodrošināšanai (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana);

1.10. ja valsts īpašuma objekts Nr. 2 tiks privatizēts, Rīgas pilsētas pašvaldībai tas būs jāatpērk no attiecīgās privātpersonas, lai pašvaldība varētu īstenot Austrumu maģistrāles otrās kārtas būvniecību. Tādā gadījumā pašvaldībai tiks radīti papildu izdevumi, kas var tikt kvalificēti kā pašvaldības finanšu resursu izšķērdēšana, jo pastāv iespēja pašvaldībai valsts īpašuma objektu Nr. 2 iegūt bez maksas. Minētos izdevumus var novērst, ja valsts īpašuma objekts Nr. 2 tiks nodots pašvaldībai bez atlīdzības. Vienlaikus gan valsts pārvaldei, gan privātpersonām tiks novērsts administratīvais slogs, kas rastos, ja tiktu īstenota valsts īpašuma objekta Nr. 2 atsavināšanas procedūra sabiedrības vajadzībām.

2. Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12. panta ceturto daļu lēmumu par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. Administratīvā procesa likuma 51. pants nosaka, ka administratīvo lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 83. panta pirmo daļu iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma var uzsākt administratīvo procesu no jauna un lemt par administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar minētā likuma 85., 86., 87. un 88. pantu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 85. panta otrās daļas 4. punktam adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī, iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Šā panta trešajā daļā ir noteikts – ja administratīvo aktu atceļ saskaņā ar šā panta otrās daļas 4. punktu, attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar šā likuma 8. nodaļu atlīdzina adresātam zaudējumus un personisko kaitējumu, kas tam radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu.

3. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punktam viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (tai skaitā veikt ielu, ceļu un laukumu būvniecību, rekonstruēšanu un uzturēšanu; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošanu). Minētā likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldība nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Saglabājot valsts īpašuma objektu Nr. 2 valsts īpašumā un nododot to Rīgas pilsētas pašvaldībai, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis. Pašvaldībai nebūs tiesisku šķēršļu izmantot valsts īpašuma objektu Nr. 2 Austrumu maģistrāles otrās kārtas būvniecībai, tādējādi radot drošu un ērtu transporta infrastruktūru ne tikai pašvaldības iedzīvotājiem, bet jebkurai personai, kas izmantos Austrumu maģistrāli. Tātad pastāv leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā pret atsevišķu privātpersonu (privatizācijas subjektu) interesēm. Līdz ar to jāsecina, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā privātpersonu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums un valsts īpašuma objekts Nr. 2 ir saglabājams valsts īpašumā, lai to nodotu bez atlīdzības Rīgas pilsētas pašvaldībai likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto autonomo pašvaldības funkciju īstenošanai.

Ņemot vērā to, ka kopš rīkojuma Nr. 117 pieņemšanas ir mainījušies faktiskie apstākļi un šobrīd valsts īpašuma objekts Nr. 2 ir nepieciešams sabiedrības interešu īstenošanai – Austrumu maģistrāles otrās kārtas būvniecībai –, Ministru kabinetam izbeidzot valsts īpašuma objekta Nr. 2 privatizāciju, netiek pārkāptas būtiskas intereses un tās ir lielākas nekā iespējamā privatizācijas subjekta tiesisko interešu ierobežojums. Ministru kabineta rīkojuma Nr. 117 atcelšana daļā nevar radīt zaudējumus un personisko kaitējumu iespējamiem privatizācijas subjektiem.

4. Ievērojot minētos apsvērumus un to, ka ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuriem pastāvot Ministru kabinets šādu administratīvo aktu neizdotu, un rīkojuma Nr. 117 palikšana spēkā daļā skar būtiskas sabiedrības intereses, kā arī pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12. panta ceturto daļu, Administratīvā procesa likuma 51. pantu, 83. panta pirmo daļu un 85. panta otrās daļas 4. punktu, Ministru kabinets nolemj atcelt rīkojumu Nr. 117 daļā par valsts īpašuma objekta Nr. 2 nodošanu privatizācijai un izteikt rīkojuma Nr.117 1.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.2. nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 121 2487) – četras būves (ēkas) (būvju kadastra apzīmējumi 0100 121 2487 002, 0100 121 2487 005, 0100 121 2487 003 un 0100 121 2487 004) un zemes vienību 13065 m² platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 2487) – Piedrujas ielā 7A, Rīgā."

5. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta pirmo daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola