Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.5

Daugavpilī 2015.gada 30.janvārī (prot. Nr.2, 9.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43.panta trešo daļu un likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
26.panta otro daļu

1. Saistošie noteikumi nosaka Daugavpils pilsētas pašvaldības materiālā atbalsta veidus, saņemšanas kārtību, personu loku, kurām ir tiesības saņemt atbalstu un ar atbalsta piešķiršanu saistīto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. Atsevišķi dzīvojoša persona – persona, kura dzīvesvietā dzīvo viena.

2.2. Bērns – šo noteikumu izpratnē ir persona līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja tā turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu klātienē.

2.3. Ģimene – laulātie, bērni un citas personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī.

2.4. Mazaizsargāta persona – persona, kurai pienākas šajos noteikumos noteiktais materiālais atbalsts.

2.5. Pacēlājs – stacionāra, pārvietojama, saliekama vai paceļama inženiertehniska ierīce, kas nodrošina vides pieejamību atbilstoši personas ar invaliditāti vajadzībām un tiek uzstādīts pacēlāja saņēmēja dzīvesvietā ārpus dzīvojamām telpām.

2.6. Panduss (uzbrauktuve) – braukšanai riteņkrēslā piemērota stacionāra, pārvietojama vai saliekama slīpne divu dažādu līmeņu savienošanai.

2.7. Pensijas vecuma persona – persona, kura sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.

2.8. Vientuļa persona – persona, kura dzīvesvietā dzīvo viena un kurai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku.

3. Šajos noteikumos noteikto materiālo atbalstu izmaksu administrē Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde (turpmāk – Sociālo lietu pārvalde).

4. Šajos noteikumos noteikto materiālo atbalstu sniedz tikai tām personām (ģimenēm), kuras savu dzīvesvietu ir deklarējušas Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā.

2. Materiālā atbalsta veidi un tā piešķiršanas vispārīgā kārtība

5. Daugavpils pilsētas pašvaldības mazaizsargātajām personām paredzēti šādi materiālā atbalsta veidi:

5.1. Atbalsts veselības aprūpes izdevumu segšanai vai kompensēšanai;

5.2. Atbalsts pirts izdevumu segšanai;

5.3. Atbalsts televīzijas abonēšanas maksas izdevumu segšanai;

5.4. Atbalsts personas apbedīšanas izdevumu segšanai;

5.5. Atbalsts dzīvojamās telpas remonta izdevumu segšanai;

5.6. Atbalsts personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

5.7. Atbalsts adoptētājam;

5.8. Atbalsts bērna piedzimšanas gadījumā;

5.9. Atbalsts jubilejās;

5.10. Atbalsts Jaungada svētkos;

5.11. Atbalsts politiski represētajām personām, atzīmējot Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu;

5.12. Atbalsts personām ar invaliditāti, vides pieejamības nodrošināšanai.

6. Lai saņemtu šo noteikumu 5.punktā norādītos materiālo atbalsta veidus, atbalsta pieprasītājs, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vēršas Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldē.

7. Atbalsta pieprasītājs vēršas Sociālo lietu pārvaldē ar rakstveida vai mutvārdu iesniegumu (izņemot gadījumu, ja šajos noteikumos ir paredzēts, ka iesniegums nav jāiesniedz), iesniedz šajos noteikumos noteiktos ienākumus, materiālo stāvokli, izdevumus un citus apstākļus apliecinošus dokumentus.

8. Izdevumus apliecinošus dokumentus Sociālo lietu pārvalde pieņem un atzīst, ja tie izdoti tā kalendārā gada ietvaros, par kuru tiek piešķirts materiālais atbalsts.

9. Sociālo lietu pārvaldes sociālā darba speciālisti atbalsta pieprasītāja sniegtās ziņas pārbauda, izskatot iesniegtos dokumentus un izmantojot pieejamās valsts vienotās informācijas sistēmas. Sociālā darba speciālistam, to pamatojot, ir tiesības pieprasīt atbalsta pieprasītājam šajos noteikumos nenoteiktus dokumentus, ja tie nepieciešami nozīmīga fakta konstatēšanai.

10. Sociālo lietu pārvalde lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

11. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu Sociālo lietu pārvalde atbalsta pieprasītājam paziņo mutvārdos (izņemot šo noteikumu 14.nodaļā noteiktos gadījumus), bet lēmumu par atteikumu piešķirt atbalstu noformē rakstveidā, norādot atteikuma iemeslus, kā arī lēmuma apstrīdēšanas termiņus un kārtību.

12. Atbalsts veselības aprūpes izdevumu segšanai vai kompensēšanai ir paredzēts šādiem mērķiem:

12.1. pacienta iemaksu segšanai;

12.2. ar tuberkulozi slimām personām;

12.3. citiem ar veselības aprūpi saistītiem mērķiem:

12.3.1. veselības apdrošināšanas polises iegādes izdevumu kompensēšanai;

12.3.2. medikamentu iegādes izdevumu kompensēšanai;

12.3.3. zobu protezēšanas, ārstēšanas un ortodonta pakalpojuma apmaksai vai apmaksas izdevumu kompensēšanai;

12.3.4. izdevumu kompensēšanai par vizīti pie ārsta speciālista;

12.3.5. transporta pakalpojumu kompensācijai klientiem, kuriem nepieciešama hemodialīzes procedūra;

12.3.6. medicīnisko aparātu un optisko briļļu lēcu iegādes izdevumu kompensēšanai;

12.3.7. bezglutēna pārtikas produktu iegādei un iegādes izdevumu kompensēšanai;

12.3.8. plānveida operācijas izmaksu segšanai.

13. Persona nav tiesīga saņemt atbalstu veselības aprūpei mērķiem, kuru izdevumu segšanai vai kompensēšanai tā saņēmusi finansiālu atbalstu atbilstoši citiem pašvaldības normatīvajiem aktiem.

3.1. Atbalsts pacienta iemaksu segšanai

14. Atbalsts ir paredzēts SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" dienas stacionāra un stacionāra pacienta iemaksu segšanai.

15. Tiesības saņemt atbalstu pacienta iemaksu segšanai līdz četrām dienām stacionārā ir pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti, izņemot gadījumus, ja pacienta iemaksas sedz no valsts budžeta vai apdrošināšanas sabiedrības līdzekļiem.

16. Atbalsts tiek sniegts, pamatojoties uz SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" sniegto informāciju.

17. Atbalstu izmaksā pārskaitījuma veidā uz SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" norēķinu kontu bankā.

3.2. Atbalsts ar tuberkulozi slimām personām

18. Atbalsta mērķis ir sniegt materiālu atbalstu ar tuberkulozi slimām personām ārstniecības kursa laikā.

19. Ar tuberkulozi slimas personas ārstniecības kursa laikā ir tiesīgas saņemt šādus atbalsta veidus:

19.1. materiālu atbalstu ceļa izdevumu kompensēšanai pilsētas sabiedriskajā transportā, nokļūšanai uz tuberkulozes ārstniecības iestādi un atpakaļ – 100% apmērā;

19.2. bezmaksas pusdienas Sociālo lietu pārvaldes norādītajā ēdnīcā vienu reizi dienā, piecas dienas nedēļā;

19.3. piena produktus 1,42 euro vērtībā nedēļā.

20. Atbalsts tiek sniegts, pamatojoties uz ārstniecības iestādes sniegto informāciju.

21. Atbalstu ceļa izdevumu kompensēšanai izmaksā skaidrā naudā. Atbalsts pusdienu vai piena produktu izdevumu segšanai tiek pārskaitīts uz attiecīgā pakalpojuma sniedzēja norēķinu kontu bankā.

3.3. Atbalsts citiem ar veselības aprūpi saistītiem mērķiem

22. Šo noteikumu 12.3.1. – 12.3.7.apakšpunktā noteiktus atbalstus ir tiesīgas saņemt šādas personas (ģimenes):

22.1. bāreņi un bez vecāku gādības palikuši jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, kuri mācās klātienē un nesaņem apgādnieka zaudējuma pensiju – 60,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

22.2. ģimene (persona), kuras aizgādībā atrodas bērns ar invaliditāti ar funkcionāliem traucējumiem – 115,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

22.3. ģimene (persona), kuras aizgādībā atrodas smagi slims gulošs bērns ar invaliditāti ar funkcionāliem traucējumiem – 175,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

22.4. persona, kurai piešķirta goda zīme "Žiteļu blokadnogo Ļeņingrada" un/vai medaļa "Za oboronu Ļeņingrada" – līdz 90,00 euro kalendārajā gadā;

22.5. persona, kurai piešķirts "Mazgadīgā koncentrācijas nometņu ieslodzītā" statuss – līdz 90,00 euro kalendārajā gadā;

22.6. smagi slima guļoša persona ar spināliem bojājumiem, kurai noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte – līdz 215,00 euro kalendārajā gadā;

22.7. personas, kurām nepieciešamas hemodialīzes procedūras – 100,00 euro kalendārajā gadā saskaņā ar sarakstu no Latvijas Nieru slimnieku asociācijas Daugavpils nodaļas;

22.8. ģimene (persona), kuras aizgādībā atrodas ar celiakiju slims bērns – līdz 175,00 euro apmērā kalendārajā gadā noteikumu 12.3.7.punktā paredzētajam mērķim;

22.9. personas, kuras ir donori – 5,00 euro apmērā par katru asins nodošanas reizi.

23. Ikviens Daugavpils pilsētas pašvaldības iedzīvotājs ir tiesīgs saņemt atbalstu tādas plānveida operācijas izmaksu segšanai (apmaksai vai kompensēšanai), kuru, atbilstoši ārsta slēdzienam, ir nepieciešams veikt steidzamības kārtā – operācijas faktisko izmaksu apmērā, bet nepārsniedzot 1500,00 euro vienai personai (izņemot izmaksas, ko sedz valsts vai apdrošinātājs).

24. Atbalsta saņemšanai persona vai tās likumīgais pārstāvis iesniedz iesniegumu Sociālo lietu pārvaldē, pievienojot klāt šādu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālu, ja dokumenti neatrodas Sociālo lietu pārvaldes rīcībā:

24.1. pamatojumu par nepieciešamo veselības aprūpi, ko izsniedz primārās veselības aprūpes ārsts, ārsts speciālists, psihologs vai ārsta speciālista atzinumu par funkcionālo traucējumu esamību un medicīnas vai higiēnas preču iegādes nepieciešamību;

24.2. ārsta izziņu (forma 027/u) personām ar invaliditāti ar spināliem bojājumiem un pacientiem, kuriem nepieciešamas hemodialīzes procedūras;

24.3. ārstniecības iestādes vadītāja parakstītu izziņu par attiecīgas operācijas rindas garumu, plānoto operācijas datumu rindas kārtībā, par plānotajām plānveida operācijas izmaksām un nepieciešamību veikt operāciju steidzamības kārtā, ja pieprasa atbalstu operācijas izmaksu segšanai;

24.4. izdevumus apliecinošus dokumentus, ja pieprasīta izdevumu kompensācija;

24.5. veselības apdrošināšanas polises kopiju, ja atbalstu pieprasa veselības apdrošināšanas polises iegādes izdevumu kompensēšanai.

25. Atbalstu izmaksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz atbalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu bankā.

26. Atbalsts pirts izdevumu segšanai ir paredzēts pirts apmeklējumu izdevumu segšanai līdz divām reizēm mēnesī gada laikā Sociālo lietu pārvaldes norādītajā sabiedriskajā pirtī, nodrošinot higiēnas pamatvajadzību apmierināšanu.

27. Atbalstu pirts izdevumu segšanai ir tiesības saņemt šādām ģimenēm (personām), šādā apmērā:

27.1. vientuļai personai ar invaliditāti vai vientuļai politiski represētai personai, kura dzīvo privātmājā vai dzīvoklī bez vannas, vai valsts vai pašvaldības dzīvoklī ar vannu, bet kura sava veselības stāvokļa dēļ nespēj apmierināt savas pamatvajadzības, un kuras vidējais ienākums pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 100% apmērā no pirts apmeklējumu izdevumu summas;

27.2. vientuļai, 70 gadu vecumu sasniegušai pensijas vecuma personai, kura dzīvo privātmājā vai dzīvoklī bez vannas, vai valsts vai pašvaldības dzīvoklī ar vannu, bet kura sava veselības stāvokļa dēļ nespēj apmierināt savas pamatvajadzības, un kuras vidējais ienākums pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru – 100% apmērā no pirts apmeklējumu izdevumu summas;

27.3. 80 gadu vecumu sasniegušai personai, kuras vidējais ienākums pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru – 100% apmērā no pirts apmeklējumu izdevumu summas;

27.4. daudzbērnu ģimenei, kura dzīvo privātmājā vai dzīvoklī bez vannas, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 100% apmērā no pirts apmeklējumu izdevumu summas – 100% apmērā no pirts apmeklējumu izdevumu summas;

28. Atbalsta saņemšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis, pēc sociālā darba speciālista pieprasījuma iesniedz šo noteikumu 7.punktā minētus dokumentus.

29. Atbalstu izmaksā pārskaitījuma veidā uz attiecīgā pakalpojuma sniedzēja norēķinu kontu bankā.

30. Atbalsts televīzijas abonēšanas maksas izdevumu segšanai ir paredzēts personas izvēlētās televīzijas abonēšanas maksas daļējai apmaksai.

31. Tiesības saņemt atbalstu ir guļošām personām ar 1. vai 2.grupas invaliditātes grupu.

32. Atbalsta apmērs ir līdz 5,00 euro mēnesī.

33. Atbalsta saņemšanai persona vai tās likumīgais pārstāvis iesniedz Sociālo lietu pārvaldē iesniegumu un iesniedz šādu dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus), ja tie neatrodas Sociālo lietu pārvaldes rīcībā:

33.1. ģimenes ārsta izsniegtu atzinumu/izziņu (veidlapa Nr.27/u);

33.2. līguma kopiju ar televīzijas pakalpojuma sniedzēju.

34. Atbalstu izmaksā pārskaitījuma veidā uz attiecīgā pakalpojuma sniedzēja norēķinu kontu bankā.

35. Atbalstu personas apbedīšanas izdevumu segšanai (apmaksai vai kompensēšanai) var pieprasīt ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no personas nāves brīža, gadījumā, ja mirusi persona, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepienākas valsts nodrošināts apbedīšanas pabalsts un kurai uz nāves brīdi, vai ne agrāk kā 6 mēnešus pirms tam bija piešķirts trūcīgās personas statuss.

36. Atbalstu apbedīšanas izdevumu segšanai trūcīgās personas nāves gadījumā piešķir tās tuvākajam ģimenes loceklim vai citai personai, kura faktiski uzņēmusies apbedīšanu.

37. Atbalsta apmērs ir līdz 150,00 euro.

38. Atbalsta saņemšanai persona iesniedz iesniegumu Sociālo lietu pārvaldē, pievienojot izziņu, kas apliecina, ka personai nav tiesību saņemt valsts nodrošinātu apbedīšanas pabalstu.

39. Atbalstu izmaksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz atbalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu bankā.

40. Vienreizējs atbalsts dzīvojamās telpas remontam ir paredzēts Daugavpils pilsētas pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas remontam, kas likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajā kārtībā piešķirta personai lietošanā pēc tekošā gada 1.janvāra.

41. Atbalstu ir tiesīgas pieprasīt šādas ģimenes un personas:

41.1. vientuļas pensijas vecuma personas, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;

41.2. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;

41.3. ģimenes (personas), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss;

41.4. ģimenes, kuru aizbildnībā ir bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns.

42. Atbalstu dzīvojamās telpas remontam nav tiesīgas saņemt ģimenes (personas), kuras izliktas no dzīvojamās telpas par maksājumu parādiem ar tiesas spriedumu.

43. Atbalsta apmērs ir līdz 285,00 euro.

44. Atbalsta saņemšanai persona vai tās likumīgie pārstāvji iesniedz iesniegumu Sociālo lietu pārvaldē, pievienojot klāt šādus dokumentus, ja tie neatrodas Sociālo lietu pārvaldes rīcībā:

44.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

44.2. defektu aktu par nepieciešamiem remontdarbiem un to vērtību.

45. Pēc iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Sociālo lietu pārvaldes darbinieki apseko atbalsta pieprasītāja dzīvojamo telpu un sastāda atzinumu par atbalsta izmaksas nepieciešamību un apmēru.

46. Atbalstu izmaksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz atbalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu bankā.

47. Personām, kuras ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas soda izciešanas, un kuru deklarētā vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Daugavpils pašvaldības administratīvajā teritorijā, pienākas vienreizējs materiālais atbalsts.

48. Vienreizējā materiālā atbalsta apmērs ir 40,00 euro.

49. Atbalsta saņemšanai persona iesniedz iesniegumu Sociālo lietu pārvaldē, pievienojot klāt izziņas kopiju no ieslodzījuma vietas (uzrādot oriģinālu).

50. Atbalstu izmaksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz atbalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu bankā.

51. Atbalstu izmaksā, ja tas pieprasīts ne vēlāk kā divu mēneša laikā no atbrīvošanās dienas.

52. Atbalstu adoptētā bērna uztura izdevumu segšanai, papildus valsts noteiktajam pabalstam, ir tiesīgs saņemt adoptētājs, kuram saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu līdz adopcijas apstiprināšanai aprūpē nodots nepilngadīgs bērns.

53. Atbalsta apmērs ir 5,00 euro dienā.

54. Atbalsta saņemšanai viens no adoptētājiem iesniedz iesniegumu Sociālo lietu pārvaldē ar lūgumu piešķirt atbalstu ģimenē ievietotā bērna uzturam.

55. Atbalstu izmaksā sākot no bērna ievietošanas ģimenē līdz tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu stāšanos likumīgā spēkā.

56. Atbalstu izmaksā reizi mēnesī ar pārskaitījumu uz atbalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu bankā.

57. Atbalsts bērna piedzimšanas gadījumā ir vienreiz izmaksājams atbalsts jaundzimušā pamatvajadzību apmierināšanai, ko izmaksā papildus valsts noteiktajam pabalstam.

58. Atbalstu bērna piedzimšanas gadījumā ir tiesības saņemt vienam no bērna vecākiem vai citai personai, kuras aprūpē saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu nodots bērns.

59. Atbalsta apmērs ir 150,00 euro par katru bērnu. Atbalstu var pieprasīt trīs mēnešu laikā pēc bērna dzimšanas reģistrācijas dienas.

60. Atbalsta saņemšanai viens no bērna vecākiem vai cita persona, kuras aprūpē saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu nodots bērns, iesniedz iesniegumu Sociālo lietu pārvaldē.

61. Atbalstu izmaksā pārskaitījuma veidā uz atbalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu bankā.

62. Tiesības saņemt vienreizēju atbalstu 150,00 euro apmērā jubilejā ir personām, kuras ir sasniegušas 100 gadu vecumu.

63. Tiesības saņemt vienreizēju atbalstu 15,00 euro apmērā jubilejā ir personām, kuras ir sasniegušas 70, 80 vai 90 gadu vecumu. Atbalstu izmaksā ne vēlāk kā pusgadu pēc jubilejas.

64. Atbalstu piešķir bez personas iesnieguma, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra ziņām.

65. Atbalstu izmaksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz atbalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu bankā.

66. Vienreizējs atbalsts Jaungada svētkos tiek piešķirts mantiskā (svētku dāvanas) veidā laika periodā no kārtējā gada 1.decembra līdz 31.decembrim, bez personas iesnieguma.

67. Tiesības saņemt atbalstu ir šādām personām:

67.1. guļošām personām ar invaliditāti;

67.2. bērniem, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu noteikta ārpusģimenes aprūpe;

67.3. bērniem ar invaliditāti;

67.4. bērniem līdz 14 gadiem (ieskaitot) no ģimenēm, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss;

67.5. personām, kurām piešķirts aprūpes mājās pakalpojums.

68. Sociālo lietu pārvalde nodrošina atbalsta izmaksas laika paziņošanu.

69. Atbalsts tiek piešķirts ar mērķi sniegt atbalstu politiski represētajām personām, atzīmējot Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu.

70. Atbalsta apmērs ir 15,00 euro gadā vienai personai.

71. Atbalsts tiek piešķirts reizi gadā (novembrī) bez personas iesnieguma un bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas. Sociālo lietu pārvalde nodrošina atbalsta izmaksas laika paziņošanu.

72. Ja atbalsts nav saņemts attaisnojošu iemeslu dēļ, to var pieprasīt līdz nākamā gada 31.maijam.

73. Atbalstu izmaksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz atbalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu bankā.

74. Atbalsta mērķis ir padarīt mājokļa vidi pieejamu personām ar invaliditāti (turpmāk šīs nodaļas izpratnē – Personas), paaugstināt Personu aktivitāšu veikšanas spējas un mazināt atkarību no citu personu palīdzības.

75. Tiesības saņemt atbalstu vides pieejamības nodrošināšanai ir Personām, kurām noteikta invaliditāte un kuras pārvietojas riteņkrēslā.

76. Atbalstu piešķir tāda mājokļa vides pieejamības nodrošināšanai, kas ir:

76.1. personas deklarētā un pastāvīgā dzīvesvieta;

76.2. personas vai tās ģimenes locekļa īpašumā, valdījumā vai lietošanā atbilstoši īres līgumam, uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no atbalsta pieprasīšanas dienas, izņemot gadījumu, ja Persona īrē pašvaldības sociālo dzīvokli.

77. Atbalsts vides pieejamības nodrošināšanai tiek piešķirts šādiem mērķiem un šādā apmērā:

77.1. mājokļa pielāgošanas izdevumu segšanai – līdz 2135,00 euro;

77.2. pandusa ierīkošanas izdevumu segšanai – līdz 2846,00 euro;

77.3. pacēlāja ierīkošanas izdevumu segšanai – līdz 4269,00 euro;

77.4. atbalsta saņemšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas izdevumu segšanai – līdz 356,00 euro.

78. Persona nav tiesīga saņemt atbalstu gan pandusa, gan pacēlāja ierīkošanai vienlaicīgi.

79. Atbalsta saņemšanai persona vai tās likumīgais pārstāvis iesniedz iesniegumu Sociālo lietu pārvaldē, pievienojot klāt šādu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālu, ja dokuments neatrodas tās rīcībā:

79.1. ģimenes ārsta izsniegtu izrakstu no ambulatorā slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) ar rekomendācijām mājokļa pielāgošanai un personas funkcionālo spēju uzlabošanai;

79.2. ergoterapeita atzinumu par nepieciešamajiem pielāgojumiem;

79.3. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu vai īres līguma kopiju;

79.4. mājokļa īpašnieka rakstisku piekrišanu mājokļa pielāgošanai, ja persona nav mājokļa īpašnieks.

80. Pēc noteikumu 79.punktā minēto dokumentu saņemšanas, Sociālo lietu pārvalde piecpadsmit dienu laikā:

80.1. izskata iesniegtos dokumentus, apseko Personu dzīvesvietā un novērtē Personas pašaprūpes spējas;

80.2. vajadzības gadījumā saņem būvvaldes un mājās pārvaldnieka atzinumu par Personas ieceres īstenošanas iespējamību;

80.3. pieņem lēmumu par Personas atbilstību atbalsta saņēmēju kategorijai un atbalsta saņemšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas izdevumu segšanu vai lēmumu par atteikumu sniegt atbalstu;

80.4. rakstiski paziņo Personai pieņemto lēmumu;

80.5. iekļauj personu atbalsta saņēmēju reģistrā un piešķir kārtas numuru (ja lēmums par atbalsta saņemšanu ir pozitīvs).

81. Atbalsta saņemšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas izdevumus Sociālo lietu pārvalde izmaksā Personai pamatojoties uz līgumu. Līgumā nosaka pušu tiesības, pienākumus, atbalsta izmaksas kārtību, veidu, apmēru un citus tiesiskus nosacījumus.

82. Pēc līguma noslēgšanas, Persona vai tās likumiskais pārstāvis, sadarbībā ar Sociālo lietu pārvaldes atbildīgajiem speciālistiem, īsteno nepieciešamos pasākumus būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto dokumentu un saskaņojumu saņemšanai (ja ieplānoti būvniecības darbi) un iesniedz Sociālo lietu pārvaldē:

82.1. būvatļauju ar atzīmi par visu tajā ietverto projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi (ja ieceres realizācijai nepieciešama būvatļauja);

82.2. apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu ar visu tajos ietverto nosacījumu izpildi (ja ieceres realizācijai nepieciešama apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts);

82.3. sertificēta speciālista sastādītu izdevumu aprēķinu (tāmi).

83. Ja paredzēts iegādāties mājokļa pielāgošanas aprīkojumu, Persona iesniedz aprīkojuma piegādes un uzstādīšanas izdevumu aprēķinu (tāmi).

84. Sociālo lietu pārvalde piecu darba dienu laikā izskata noteikumu 82.punktā noteiktos dokumentus un pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu un atbalsta apmēru, vai atteikumu piešķirt atbalstu, ja nav ievērotas šo noteikumu prasības.

85. Pamatojoties uz šo noteikumu 84.punktā minēto lēmumu, Sociālo lietu pārvalde, Persona vai tās likumiskais pārstāvis, mājokļa īpašnieks (ja persona nav mājokļa īpašnieks) un Personas izvēlēts komersants slēdz attiecīgu līgumu par darbu izpildi vai aprīkojuma piegādi.

86. Līguma ietvaros izpildītā darba vai piegādātā aprīkojuma pieņemšanā piedalās un pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta:

86.1. Persona vai tās likumiskais pārstāvis;

86.2. mājokļa īpašnieks (ja persona nav mājokļa īpašnieks);

86.3. komersants;

86.4. Sociālo lietu pārvaldes pārstāvis.

87. Panduss (uzbrauktuve) ar pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanu pāriet Personas īpašumā.

88. Pacēlājs ir Daugavpils pilsētas pašvaldības īpašums un tā uzturēšana tiek segta no pašvaldības budžeta. Pacēlājs Personai tiek nodots lietošanā saskaņā ar patapinājuma līgumu.

89. Sociālo lietu pārvalde piecu darba dienu laikā pēc darbu izpildes vai aprīkojuma saņemšanas personai pienākošos atbalstu izmaksā tieši komersantam.

90. Atbalstu piešķir apstiprinātā pašvaldības gadskārtējā budžetā paredzētā finansējuma ietvaros, ievērojot atbalsta pieprasītāju reģistra secību.

91. Daugavpils pilsētas pašvaldība var demontēt pacēlāju, ja:

91.1. Persona vairs pastāvīgi nedzīvo dzīvesvietā, kuras kāpņu telpā uzstādīts pacēlājs;

91.2. Personas veselības stāvoklis ir uzlabojies, un saskaņā ar ergoterapeita atzinumu tai vairs nav nepieciešams izmantot pacēlāju.

92. Ja pacēlājs tiek demontēts noteikumu 91.2.apakšpunktā minētajā gadījumā, izdevumus par ergoterapeita atzinuma sagatavošanu sedz Sociālo lietu pārvalde.

93. Noteikumu 91.punktā minētajā gadījumā jautājumu par pacēlāja demontāžu Sociālo lietu pārvalde virza izskatīšanai domes atbildīgajā komitejā. Vadoties no komitejas ieteikuma, Sociālo lietu pārvaldes vadītājs pieņem lēmumu par pacēlāja saglabāšanu vai demontāžu.

94. Noteikumu 91.punktā minētajā gadījumā Sociālo lietu pārvalde saglabā pacēlāju, ja kāpņu telpā, kurā ierīkots pacēlājs, dzīvo cita persona ar kustību traucējumiem un saskaņā ar ergoterapeita atzinumu, tai nepieciešams izmantot pacēlāju.

95. Panduss netiek demontēts arī tad, ja attiecīgajā kāpņu telpā nav nevienas personas ar kustību traucējumiem, kurai pandusa izmantošana būtu nepieciešama.

96. Sociālo lietu pārvaldes pieņemto lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcību var apstrīdēt Daugavpils pilsētas domē Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

97. Daugavpils pilsētas domes lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību klients var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

98. Atzīt par spēku zaudējušiem:

98.1. Daugavpils pilsētas domes 2010.gada 28.janvāra saistošos noteikumus Nr.4 "Atbalsts mazaizsargātajām personām" (Latvijas Vēstnesis, 25.02.2010., 32 (4224)) un grozījumus pie tiem.

98.2. Daugavpils pilsētas domes 2010.gada 11.februāra saistošos noteikumus Nr.8 "Atbalsts tuberkulozes slimniekiem" (Latvijas Vēstnesis, 02.03.2010., 34 (4226)) un grozījumus pie tiem.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs J.Lāčplēsis

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs J.Lāčplēsis