Ministru kabineta rīkojums Nr.116

Rīgā 2015.gada 11.martā (prot. Nr.5 64.§)

Par studiju virziena "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" atvēršanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību ""HOTEL SCHOOL" Viesnīcu biznesa koledža"

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520), pamatojoties uz Augstskolu likuma 55.² panta trešo daļu, ir izvērtējis sabiedrības ar ierobežotu atbildību ""HOTEL SCHOOL" Viesnīcu biznesa koledža" (izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs 3347802926, adrese – Smilšu iela 3, Rīga, LV-1050) (turpmāk – koledža) pieejamos resursus un koledžas studiju virziena "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" atbilstību valsts attīstības prioritātēm un konstatē:

1.1. koledža 2013. gada 6. decembrī iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu, lai licencētu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu "Viesnīcu vadība", kura atbilst koledžas jaunajam studiju virzienam "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija", kā arī dokumentu kopu "Pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programmas "Viesnīcu vadība" studiju satura un realizācijas apraksts" (turpmāk – koledžas iesniegums);

1.2. saskaņā ar Augstskolu likuma 55.² panta trešo daļu, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu jaunā augstskolas vai koledžas studiju virzienā, Ministru kabinets pieņem lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā;

1.3. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 230 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi" (turpmāk – licencēšanas noteikumi) 14. punktu, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu, kura atbilst jaunam studiju virzienam augstskolā vai koledžā, pirms jautājuma izskatīšanas par studiju programmas licencēšanu Studiju programmu licencēšanas komisija apstiprina ekspertu, kurš izvērtē augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas sniedz atzinumu Izglītības un zinātnes ministrijai;

1.4. Studiju programmu licencēšanas komisija, pamatojoties uz licencēšanas noteikumu 6.2. apakšpunktu, 2013. gada 18. decembra sēdē apstiprināja atbilstošās nozares ekspertu (turpmāk – eksperts) studiju programmas izvērtēšanai un koledžai pieejamo resursu izvērtēšanai licencēšanas noteikumu 14. punktā paredzētajā gadījumā;

1.5. Izglītības un zinātnes ministrijā tika iesniegts eksperta atzinums par koledžai pieejamiem resursiem. Izvērtējot minētos resursus un papildus saņemto informāciju, eksperts norāda, ka koledžas akadēmiskie resursi atbilst studiju programmas īstenošanas prasībām, bet materiāltehnisko resursu nodrošinājums nav pietiekams kvalitatīvu studiju īstenošanai, tādēļ studiju programma nevar tikt vērtēta kā ilgtspējīga. Eksperta vizītes laikā bibliotēkas resursi bija nepilnīgi – krājumā bija tikai 140 grāmatas vienā eksemplārā, kas nozīmē, ka vienlaikus grāmatu var izmantot tikai viens students;

1.6. saskaņā ar licencēšanas noteikumu 14. punktu Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Augstākās izglītības padome un Latvijas Darba devēju konfederācija, pamatojoties uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, sniedza viedokli par koledžas jaunā studiju virziena atbilstību valsts attīstības prioritātēm;

1.7. Ekonomikas ministrija 2014. gada 24. oktobra vēstulē Nr. 312-1-14170 atzīst, ka studiju programmas saturā iekļauti tūrisma nozares būtiskākie un aktuālākie jautājumi, un tas daļēji sasaucas ar Latvijas tūrisma politikas plānošanas dokumenta "Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam" pamatvērtībām. Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija atbalsta studiju programmas ieviešanu, bet, ņemot vērā kopējo vadībzinību jomas speciālistu lielo piedāvājumu darba tirgū un studiju virzienam atbilstošo studiju programmu piedāvājumu divās koledžās un divās augstskolās, viesmīlības, ēdināšanas, tirdzniecības un citu pakalpojumu profesiju grupā var rasties speciālistu pārpalikums, tādēļ Ekonomikas ministrija neuzskata, ka būtu nepieciešama jaunas studiju programmas izveide;

1.8. Pārresoru koordinācijas centrs 2014. gada 27. janvāra vēstulē Nr. 1.2-5/6 pauž viedokli, ka studiju programmas saturs nav pretrunā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (turpmāk – stratēģija) un Nacionālo attīstības plānu 2014.–2020. gadam (turpmāk – nacionālais attīstības plāns), jo nacionālajā attīstības plānā tūrisms ir viena no nozarēm, kas ļauj veidoties pievilcīgai uzņēmējdarbības videi, savukārt stratēģijā noteikts, ka turpmākajos gados jāveicina Latvijas tūrisma industrija. Pārresoru koordinācijas centrs uzskata, ka studiju programmā ir iekļautas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences, kā arī profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajam Informatīvajam ziņojumam par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm¹ (turpmāk – darba tirgus prognozes) viesnīcu, restorānu un tūrisma jomā būs nepieciešams darbaspēks;

1.9. Augstākās izglītības padome 2014. gada 4. februāra vēstulē Nr. 1.12./10 norāda, ka 2014. gada 23. janvāra sēdē uzklausījusi koledžas pārstāvi J. Pasnaku. Augstākās izglītības padome ņem vērā to, ka studijas tiks organizētas studentiem no citām valstīm, līdz ar to studiju virziens atbilst nacionālajā attīstības plānā norādītajam virzienam "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi";

1.10. Latvijas Darba devēju konfederācija 2014. gada 11. februāra vēstulē Nr. 2-9/34 norāda, ka saskaņā ar darba tirgus prognozēm viesnīcu un ēdināšanas nozares izaugsme līdz 2020. gadam būs straujāka nekā vidēji valstī, lai gan šo nozaru izaugsmi lielā mērā var ietekmēt dažādi ārējie ekonomiskie faktori. Tiek prognozēts pakāpenisks pieaugums Viesmīlības, ēdināšanas, tirdzniecības un citu pakalpojumu jomas vadītāju profesiju grupā no 7,9 tūkstošiem 2012. gadā līdz 8,8 tūkstošiem 2015. gadā, 10 tūkstošiem 2020. gadā un 12,3 tūkstošiem 2030. gadā. Koledža kļūs par pirmo augstākās izglītības iestādi, kas sagatavos darba tirgū pieprasītus speciālistus darbam viesnīcās. Latvijas Darba devēju konfederācija norāda, ka koledžai ir laba sadarbība ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un tā piedalās profesionālās izglītības Tūrisma un viesmīlības nozares ekspertu padomē un mērķtiecīgi strādā pie profesionālās izglītības programmu izstrādes un pilnveidošanas. Latvijas Darba devēju konfederācijas vērtējumā koledžas pasniedzēji ir nozarē praktizējoši speciālisti, un koledža savā darbā ievieš ārzemēs izstrādātas programmas;

1.11. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) noteikta nepieciešamība īstenot augstākās izglītības pārstrukturizēšanas pasākumus, kas vērsti uz studējošo skaita proporcijas maiņu atbilstoši darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm un sniedz atbalstu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (t. i., koledžu) piedāvājuma palielināšanai.

Stratēģija nosaka, ka "efektīva [..] augstākās izglītības sistēma ir izšķirošs Latvijas konkurētspējas un cilvēkkapitāla vērtības faktors". Pamatnostādnēs kā viena no Latvijas augstākās izglītības pamatproblēmām minēta sistēmas sadrumstalotība, par ko liecina studējošo skaitam un dinamikai neatbilstoši liels augstskolu un studiju programmu skaits. Augstākās izglītības resursu sadrumstalotība mazina augstskolu konkurētspēju starptautiskā līmenī un spēju sniegt kvalitatīvu izglītību. Atverot studiju virzienu koledžā, tiks uzsākta vēl vienas nelielas augstākās izglītības iestādes darbība Latvijā, kas īstenos tikai vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības studiju programmu, līdz ar to studiju kvalitātes nodrošināšanas izmaksas un administratīvie izdevumi uz vienu studējošo būs augstāki nekā vidēji. Koledžas iesniegums liecina, ka koledža neplāno investēt studiju īstenošanā būtiskus līdzekļus, bet akadēmiskā personāla atalgojumu un materiāltehniskās bāzes attīstību finansēs no studiju maksas ieņēmumiem. Pastāvot lejupejošam studējošo skaitam demogrāfisko apstākļu dēļ, Izglītības un zinātnes ministrija saskata risku koledžas sekmīgas darbības ilgtspējai, kā arī iespējām piesaistīt kvalificētus mācībspēkus.

Nacionālajā attīstības plānā ir noteikts, ka augstākajai izglītībai jākļūst par plaši pieprasītu Latvijas eksporta pakalpojumu. Piedāvājot studijas angļu valodā un piesaistot ārvalstu studentus, koledžas darbība veicinātu augstākās izglītības internacionalizāciju, kas ir viens no stratēģijas, nacionālā attīstības plāna un pamatnostādņu mērķiem. Tomēr pamatnostādnēs vērsta uzmanība arī uz riskiem: "nepietiekami ieguldījumi augstākajā izglītībā un studējošo dzīves un sociālajā infrastruktūrā, vienlaikus nosakot mērķi palielināt ārvalstu studējošo skaitu, rada risku, ka Latvijas augstākās izglītības konkurētspējīgā priekšrocība būs zema pakalpojuma cena, un līdz ar to tiks piesaistīti studenti ar zemāku zināšanu līmeni, kas neveicinās Latvijas prestižu vienotajā augstākās izglītības telpā."

Studiju virzienam "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" atbilstošas studiju programmas pašlaik tiek īstenotas 10 augstākajās izglītības iestādēs. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kuras atbilst studiju virzienam, tiek piedāvātas trijās koledžās – Labklājības ministrijas Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, Alberta koledžā un Biznesa vadības koledžā, kā arī divās augstskolās – Biznesa augstskolā "Turība" un Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, īstenojot studiju programmas latviešu valodā.

Ministru kabineta 2005. gada 22. februāra noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par koledžas darbības uzsākšanas kritērijiem" 2.6. apakšpunktā noteikts, ka koledžā ir jābūt bibliotēkai, kurā pieejama studiju programmu apguvei nepieciešamā literatūra un informatīvie izdevumi. Koledžas iesniegums liecina, ka studiju kursu apguvei nepieciešamās obligātās literatūras sarakstā ir iekļauti 63 literatūras avoti, bet tikai 9 no tiem ir pieejami koledžas bibliotēkā. Studiju rezultātus nav iespējams sasniegt, ja studējošajiem nav pieejama mācību literatūra. Koledžas bibliotēkas resursi ir uzskatāmi par pieticīgiem (eksperta apmeklējuma laikā 140 grāmatas), visas grāmatas ir tikai vienā eksemplārā, kas nozīmē, ka grāmatu vienlaikus varēs izmantot tikai viens students un tikai lasītavā. Koledžas iesniegumā norādīts, ka koledžas īpašumā ir 12 datori, kas ir trūcīgs tehniskais nodrošinājums mūsdienīgu studiju īstenošanai.

Ņemot vērā minēto, Izglītības un zinātnes ministrija secina, ka plānotā studiju virziena atvēršana ir skatāma nacionālajā attīstības plānā, stratēģijā un pamatnostādnēs noteikto valsts attīstības prioritāšu kontekstā. Vēl vienas augstākās izglītības iestādes atvēršana ietekmēs visas augstākās izglītības institucionālās sistēmas attīstību, jo veicinās augstākās izglītības resursu sadrumstalotību, kas mazinās augstskolu konkurētspēju starptautiskā līmenī. No koledžas iesnieguma izriet, ka tās turpmāko attīstību ir paredzēts finansēt no studiju maksas ieņēmumiem. Tā kā studējošo skaits samazinās, pastāv risks, ka netiks iegūti pietiekami ieņēmumi, lai nodrošinātu koledžas darbības ilgtspēju, tajā skaitā lai piesaistītu kvalificētu akadēmisko personālu un attīstītu studiju infrastruktūru. Savukārt koledžas plānotā darbība ārvalstu studentu piesaistīšanā var radīt riskus Latvijas valsts augstākās izglītības prestižam vienotajā augstākās izglītības telpā, jo no koledžas iesnieguma neizriet, ka tā plānotu investēt dienesta viesnīcu iekārtošanā vai citu atbalsta pakalpojumu sniegšanā ārvalstu studējošajiem.

2. Saskaņā ar licencēšanas noteikumu 14. punktu Izglītības un zinātnes ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projektu par jauna studiju virziena atvēršanu vai par atteikumu atvērt jaunu studiju virzienu koledžā. Minētajam tiesību akta projektam tiek pievienots eksperta atzinums par augstskolai vai koledžai pieejamiem resursiem, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Augstākās izglītības padomes un Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis par augstskolas vai koledžas jaunā studiju virziena atbilstību valsts attīstības prioritātēm.

3. Jautājums par studiju virziena "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" atvēršanu koledžā tika izskatīts Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra sēdē, un tajā pausti šādi viedokļi:

3.1. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis norāda, ka ministrija ir saņēmusi dažādus vērtējumus no licencēšanas noteikumu 14. punktā minētajām institūcijām. No Latvijas Darba devēju konfederācijas tika saņemts pozitīvs vērtējums, savukārt Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka studiju virziens "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" nav nepieciešams, jo tas veicinās augstākās izglītības resursu sadrumstalotību un var radīt šīs nozares speciālistu pārpalikumu. Turklāt pēc atkārtota eksperta izvērtējuma tika konstatēts, ka koledžas resursi ir nepietiekami studiju programmas īstenošanai;

3.2. Rektoru padomes pārstāvis norāda, ka studiju programmas īstenošanai studiju virzienā "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" koledžai ir trīs īrētas telpas. Bibliotēkai ir atvēlēts pārāk maz līdzekļu. Nav praktiskās apmācības bāzes, savukārt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standarts nosaka, ka ne mazāk kā 30 procentu studiju jāīsteno kā praktiskas studijas. Šobrīd vairākas augstskolas jau īsteno studiju virzienu "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija", līdz ar to studiju iespējas ir nodrošinātas;

3.3. koledžas pārstāve J. Pasnaka norāda, ka koledžas iesniegums Izglītības un zinātnes ministrijā tika iesniegts pirms gada, t. i., 2013. gada beigās. Eksperta un institūciju viedokļi sākotnēji bija pozitīvi. Koledža vairākkārt vērsās ministrijā ar lūgumu paātrināt Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu par studiju virziena atvēršanu, taču tikai pēc sūdzības iesniegšanas Ministru prezidentei Izglītības un zinātnes ministrija lūdza ekspertam un institūcijām iesniegt atkārtotus vērtējumus. Atkārtotajos vērtējumos sniegtais viedoklis par resursu nepietiekamību neatbilst faktiskajai situācijai. Izglītības kvalitātes valsts dienests 2014. gada augustā izvērtēja koledžai pieejamos resursus, tai skaitā bibliotēku un telpas, un atzina tos par atbilstošiem normatīvo aktu prasībām. Turklāt koledža pēc sākotnējo atzinumu saņemšanas ir veikusi ieguldījumus materiālajā bāzē, telpu renovācijā un rekonstrukcijā. Koledžas pārstāve uzsver, ka koledža divus gadus strādā starptautiskā līmenī, īstenojot profesionālās tālākizglītības programmas, un 50 procenti izglītojamo šajā programmā ir no ārvalstīm. Studiju programma tiks pasniegta angļu valodā, un tā ir orientēta uz ārvalstu studentiem. Koledžas mērķis ir darboties ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, piesaistot ārvalstu studentus un finansējumu;

3.4. ekonomikas ministre uzsver, ka normatīvo aktu regulējuma mērķis ir mazināt iespējas licencēt studiju programmas, kuras nav nepieciešamas Latvijas tautsaimniecībai, lai nesašķeltu izglītības sistēmu. Tāpēc Augstskolu likums nosaka, ka pirms studiju programmas licencēšanas jaunā studiju virzienā Ministru kabinets lemj par studiju virziena atvēršanu. Minēto lēmumu Ministru kabinets pieņem, izvērtējot divus kritērijus, proti, studiju virziena nepieciešamību Latvijas tautsaimniecībai un koledžas resursu atbilstību izglītības kvalitātes valsts kritērijiem. Par abiem šiem kritērijiem Izglītības un zinātnes ministrija un eksperts ir pauduši negatīvu vērtējumu;

3.5. izglītības un zinātnes ministre par prioritāti uzskata izglītības pieejamību un kvalitāti. Koledžai nav pārliecinošu pierādījumu izglītības kvalitātes nodrošināšanai.

4. 2014. gada 2. decembra sēdē Ministru kabinets nolēma neatbalstīt studiju virziena "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" atvēršanu, uzliekot pienākumu Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par atteikumu atvērt studiju virzienu "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" koledžā.

5. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts par atteikumu atvērt studiju virzienu "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" koledžā tika iekļauts Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra sēdē, bet pēc koledžas pārstāves lūguma jautājuma izskatīšana tika atlikta.

6. Jautājums par atteikumu atvērt studiju virzienu "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" koledžā tika izskatīts Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra sēdē, un tajā pausti šādi viedokļi:

6.1. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve norāda, ka ministrijas viedoklis par atteikumu atvērt studiju virzienu koledžā nav mainījies, jo šajā jomā ir paredzama speciālistu pārprodukcija. Studiju virzienu "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" Latvijā īsteno 10 augstākās izglītības iestādes, kurās ir labs materiāltehniskais nodrošinājums, bet koledžas bibliotēkā ir tikai 260 grāmatas un viens dators. Izglītības un zinātnes ministrijas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību augstākās izglītības iestādēs. Pēc trūkumu novēršanas koledža var atkārtoti iesniegt materiālus studiju virziena atvēršanai, bet, lai konstatētu, ka koledža ir novērsusi trūkumus, ir nepieciešama atkārtota ekspertīze. Lai to nodrošinātu, ir jāatsaka studiju virziena atvēršana. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka koledžā netiek nodrošināti studiju procesam pietiekami resursi, līdz ar to koledža nevarēs nodrošināt kvalitatīvu augstāko izglītību;

6.2. koledžas pārstāve J. Pasnaka nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklim un uzsver, ka ir iesniegusi Ministru kabinetā rakstiskus iebildumus par sagatavoto rīkojuma projektu. Eksperti ir norādījuši, ka koledžai ir pietiekama informatīvā bāze un bibliotēkā atrodas jaunākā literatūra par viesnīcu vadības nozari. Bibliotēkas lasītava nodrošina 10 darba vietas ar datoriem, bibliotēkas apmeklētājiem ir nodrošinātas 25 darba vietas. J. Pasnaka lūdz ministriem atbalstīt jauna studiju virziena atvēršanu koledžā.

7. Ministru kabinets 2015. gada 27. janvāra sēdē konstatēja, ka nav pamata atteikt studiju virziena "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" atvēršanu koledžā, jo eksperts ir sniedzis pozitīvu atzinumu par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu "Viesnīcu vadība" un Augstākās izglītības padome, Pārresoru koordinācijas centrs un Latvijas Darba devēju konfederācija ir sniegušas viedokli, ka jaunais studiju virziens "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" atbilst valsts attīstības prioritātēm, savukārt ekonomikas ministre Ministru kabineta sēdē ir atbalstījusi studiju virziena atvēršanu koledžā.

Taču Ministru kabinets atzīst, ka ir ņemami vērā Izglītības un zinātnes ministrijas iebildumi par koledžai pieejamiem resursiem studiju virzienam "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" atbilstošās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Viesnīcu vadība" pilnvērtīgas īstenošanas nodrošināšanai.

Administratīvā procesa likuma 68. panta otrās daļas 1. punkts nosaka: "Ja piemērojamā tiesību norma neparedz ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to var ietvert, ja pati var lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai tā saturu." Saskaņā ar Augstskolu likuma 55.² panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par jauna studiju virziena atvēršanu, izvērtē augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un atbilstību valsts attīstības prioritātēm. Ministru kabineta 2005. gada 22. februāra noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par koledžas darbības uzsākšanas kritērijiem" 2.6. apakšpunkts nosaka, ka koledžā ir bibliotēka, kurā pieejama studiju programmu apguvei nepieciešamā literatūra un informatīvie izdevumi. Koledžai ir pienākums iekārtot tādu bibliotēku, kas spēj nodrošināt pilnvērtīgu studiju procesu. Vērtējot koledžai pieejamos resursus, kas eksperta vizītes laikā bija 140 grāmatas, savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārbaudes laikā – 260 grāmatas, ir secināms, ka šāds grāmatu skaits nav pietiekams studiju procesa nodrošināšanai. Eksperta atkārtotajā atzinumā norādīts, ka koledžas bibliotēkā grāmatas ir vienā eksemplārā. Ja studējošajiem nav iespējas tās paņemt uz mājām vai ja ar konkrēto grāmatu jāstrādā vairākiem studējošajiem vienlaikus, nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu studiju procesu un studējošo patstāvīgu izglītošanos.

Ņemot vērā, ka koledžai pieejamie resursi ir viens no kritērijiem studiju virziena atvēršanai, Ministru kabinets uzskata, ka koledžai nepieciešams novērst trūkumus studiju virzienam atbilstošās studiju programmas informatīvajā bāzē.

8. Izvērtējot šāda satura administratīvā akta izdošanas lietderību, jāsecina, ka konkrēta satura administratīvais akts ir nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai, proti, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim, Latvijas kultūras tradīcijām un darba tirgus prasībām. Augstākās izglītības iestādei jādarbojas sabiedrības interesēs, nodrošinot kvalitatīvas augstākās izglītības iespējas, ievērojot savā darbībā augstākās izglītības iestādei noteiktās prasības un nodrošinot atbilstošu personāla kvalifikāciju un darba kvalitāti. Sabiedrībai ir tiesības paļauties, ka augstākās izglītības iestāde (šajā gadījumā koledža) ir pilnībā ievērojusi tai normatīvajos aktos noteikto darbības kārtību un tā atbilst augstākās izglītības kvalitātes standartiem. Šāda mērķa sasniegšanai nav iespējams noteikt mazāk ierobežojošus līdzekļus, jo lēmums par studiju virziena atvēršanu tiek pieņemts, izvērtējot koledžai pieejamos resursus, lai tiktu novērstas šaubas par koledžas resursu nepietiekamību, kas var būt par iemeslu nekvalitatīvas augstākās izglītības iegūšanai. Nodrošinot sabiedrības tiesības iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību, rūpīgi jāizvērtē studiju procesam nepieciešamie resursi, tādējādi gūstot pārliecību par koledžas spēju nodrošināt studējošo sekmīgu izglītošanos. Koledžai uzliktais ierobežojums ir mazāks nekā sabiedrības ieguvums, jo ar koledžai uzlikto pienākumu novērst trūkumus studiju virzienam atbilstošās studiju programmas informatīvās bāzes nodrošinājumā tiks novērsti iespējami draudi pilnvērtīgas studiju programmas apgūšanai un iespējām iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim, Latvijas kultūras tradīcijām un darba tirgus prasībām, bet netiek atteikts atvērt studiju virzienu, tādējādi neaizliedzot īstenot konkrētajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas.

9. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 68. panta otrās daļas 1. punktu, Augstskolu likuma 55.² panta trešo daļu, licencēšanas noteikumu 14. punktu un Ministru kabineta 2005. gada 22. februāra noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par koledžas darbības uzsākšanas kritērijiem" 2.6. apakšpunktu, Ministru kabinets nolemj atvērt studiju virzienu "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" sabiedrībā ar ierobežotu atbildību ""HOTEL SCHOOL" Viesnīcu biznesa koledža" ar nosacījumu, ka koledža līdz studiju programmas īstenošanas uzsākšanai papildinās koledžas bibliotēku ar studiju virzienam "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" atbilstošās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmai "Viesnīcu vadība" nepieciešamajiem informatīvajiem resursiem un mēneša laikā pēc studiju programmas īstenošanas uzsākšanas iesniegs Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par trūkumu novēršanu, proti, studiju programmas "Viesnīcu vadība" informatīvās bāzes aprakstu, tai skaitā informatīvās bāzes papildināšanā ieguldīto finansējumu, bibliotēkas vienību skaitu, kā arī studiju programmā uzņemto studējošo skaitu.

10. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

¹ https://em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards