Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/2

Rīgā 2016.gada 14.janvārī (prot. Nr.2, 4.p.)

Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

Izdota saskaņā ar likuma
"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Metodika nosaka kārtību, kādā regulējams sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs (turpmāk – Komersants) aprēķina ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektus.

2. Metodikā ir lietoti tādi paši termini kā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā un šādi termini:

2.1. centralizētais kanalizācijas inženiertīkls – Komersanta īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs inženiertīklu un būvju kopums, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu no lietotājiem un novadīšanu līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

2.2. centralizētais ūdensapgādes inženiertīkls – Komersanta īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs inženiertīklu un būvju kopums, kas nodrošina ūdens piegādi lietotājiem;

2.3. citam kanalizācijas pakalpojumu sniedzējam attīrīšanai nodotie notekūdeņi – notekūdeņu apjoms, kas nodots cita kanalizācijas pakalpojumu sniedzēja centralizētajā kanalizācijas sistēmā un noteikts ar komercuzskaites mēraparātu, kas uzstādīts komercuzskaites mēraparāta mezglā;

2.4. Komersanta notekūdeņu attīrīšanas iekārtās attīrīto notekūdeņu apjoms – attīrītais notekūdeņu apjoms, kas tiek noteikts saskaņā ar uzskaites mēraparātiem (notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ar faktisko ražību virs 20 m³ diennaktī) vai netiešās uzskaites metodēm (notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ar faktisko ražību no 5 līdz 20 m³ diennaktī);

2.5. lietotājiem piegādātā ūdens apjoms – ūdens apjoms, kuru piegādā lietotājiem līdz piederības robežai un uzskaita ar komercuzskaites mēraparātiem vai kuru nosaka saskaņā ar norēķinos izmantotajām ūdens patēriņa normām;

2.6. no lietotājiem savākto notekūdeņu apjoms – saskaņā ar komercuzskaites mēraparātiem vai norēķinos izmantotajām ūdens patēriņa vai notekūdeņu normām noteiktais no piederības robežas savākto notekūdeņu apjoms, kā arī sauso tualešu un krājtvertņu satura apjoms, kurš ievadīts centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

2.7. pārējo centralizētajā kanalizācijas sistēmā nonākušo notekūdeņu apjoms – to notekūdeņu apjoms, kas nav savākti saskaņā ar komercuzskaites mēraparātiem vai norēķinos izmantotajām ūdens patēriņa vai notekūdeņu normām (infiltrāts u.tml.);

2.8. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – Komersanta īpašumā esošo un nomāto uz regulējamo ūdenssaimniecības pakalpojumu attiecināmo pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu, kā arī krājumu vērtība;

2.9. ūdens un notekūdeņu bilance – informācija par ūdens apjomiem centralizētajā ūdensapgādes sistēmā un notekūdeņu apjomiem centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

2.10. ūdens apjoms tehnoloģiskajām vajadzībām – no dabīgiem ūdens avotiem ņemtā ūdens (Komersanta paša iegūtā ūdens) apjoma un paša iegūtā ūdens apjoma, kas padots centralizētajā ūdensapgādes inženiertīklā, starpība, kas sevī ietver Komersanta izlietoto ūdens apjomu ūdens ieguves, sagatavošanas, spiediena un rezervju nodrošināšanas tehnoloģisko procesu vajadzībām un ūdens zudumus dzeramā ūdens ražošanas posma inženiertīklos;

2.11. ūdens zudumi centralizētajos ūdensapgādes inženiertīklos – Komersanta kopējā centralizētajā ūdensapgādes inženiertīklā padotā un lietotājiem piegādātā ūdens apjoma starpība, kurā ietilpst zudumi, kas saistīti ar avāriju likvidāciju un centralizēto ūdensapgādes inženiertīklu apkalpošanu, mērīšanas kļūdas, kas rodas no iegūtā un pakalpojumu lietotājiem piegādātā ūdens apjoma atšķirības, zudumi, kas saistīti ar neprecīzi uzskaitītu lietotājiem piegādātā ūdens apjomu, neskaitot ūdens apjomu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.12. ūdensapgādes pakalpojumi – pakalpojumi ūdens ieguvē, uzkrāšanā, spiediena nodrošināšanā un sagatavošanā lietošanai līdz padevei centralizētajā ūdensapgādes inženiertīklā (turpmāk – ūdens ražošanas pakalpojums), pakalpojumi ūdens piegādē no padeves vietas centralizētajā ūdensapgādes inženiertīklā līdz piederības robežai (turpmāk – ūdens piegādes pakalpojums);

2.13. kanalizācijas pakalpojumi – pakalpojumi notekūdeņu savākšanā centralizētajā kanalizācijas inženiertīklā no piederības robežas un novadīšanā līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (turpmāk – notekūdeņu savākšanas pakalpojums), notekūdeņu attīrīšanā un novadīšanā vidē, tai skaitā virszemes ūdensobjektos (turpmāk – notekūdeņu attīrīšanas pakalpojums);

2.14. ūdenssaimniecības pakalpojumi – šīs metodikas izpratnē ūdensapgādes pakalpojumi un kanalizācijas pakalpojumi;

2.15. ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projekts:

2.15.1. ūdens ražošanas tarifa projekts – ūdens ieguves, uzkrāšanas, spiediena nodrošināšanas un sagatavošanas lietošanai līdz padevei centralizētajā ūdensapgādes inženiertīklā tarifa projekts;

2.15.2. ūdens piegādes tarifa projekts – ūdens piegādes no padeves centralizētajā ūdensapgādes inženiertīklā līdz piederības robežai tarifa projekts;

2.15.3. ūdensapgādes pakalpojumu tarifa projekts – ūdens ražošanas tarifa projekts kopā ar ūdens piegādes tarifa projektu;

2.15.4. notekūdeņu savākšanas tarifa projekts – notekūdeņu savākšanas centralizētajā kanalizācijas inženiertīklā no piederības robežas un novadīšanas līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tarifa projekts;

2.15.5. notekūdeņu attīrīšanas tarifa projekts – notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas vidē, tai skaitā virszemes ūdensobjektos tarifa projekts;

2.15.6. kanalizācijas pakalpojumu tarifa projekts – notekūdeņu savākšanas tarifa projekts kopā ar notekūdeņu attīrīšanas tarifa projektu;

2.16. kopējais centralizētajā ūdensapgādes inženiertīklā padotais ūdens apjoms – no dabīgiem ūdens avotiem ņemtā ūdens (Komersanta paša iegūtā ūdens) apjoma un ūdens apjoma tehnoloģiskajām vajadzībām starpība, kurai pieskaitīts no citiem ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem iepirktais sagatavotais ūdens apjoms, kas padots centralizētajā ūdensapgādes inženiertīklā.

3. Komersants iesniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk – Regulators) ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projekta, kurš ietver vienu vai vairākus metodikas 2.15. apakšpunktā norādītos tarifa projektus (turpmāk – tarifa projekts), dokumenta oriģinālu (papīra formā vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstītu ar elektronisko parakstu) un elektronisko formu (ja tarifa projekta oriģināls ir iesniegts papīra formā). Kopā ar tarifa projektu Komersants iesniedz tarifa projekta aprēķinā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojošos dokumentus, kas noteikti Regulatora lēmumā par tarifu veidojošo izmaksu pamatojumu.

4. Iesniedzot tarifa projektu, Komersants norāda teritoriju, uz kuru attieksies tarifa projekts.

2. Tarifa projekta aprēķināšanas vispārīgie noteikumi

5. Komersants aprēķina vienādu tarifa projektu visiem Komersanta lietotājiem, bet, ja tam ir objektīvs ekonomiskais vai tehniskais pamatojums, Komersants var aprēķināt atšķirīgus tarifa projektus nošķirtām centralizētajām ūdensapgādes sistēmām un nošķirtām centralizētajām kanalizācijas sistēmām. Aprēķinot atšķirīgus tarifa projektus, Komersants pamato pielietotās izmaksu attiecināšanas metodes.

6. Ja tam ir objektīvs ekonomiskais vai tehniskais pamatojums, Komersants var aprēķināt atšķirīgus ūdensapgādes pakalpojumu tarifa projektus lietotājam, kuram sniegtā pakalpojuma apjoms caur vienu cauruļvada ievadu pārsniedz 10% no Komersanta kopējā sniegtā ūdensapgādes pakalpojuma apjoma attiecīgajā nošķirtajā tīklā. Aprēķinot atšķirīgus tarifa projektus, Komersants pamato pielietotās izmaksu attiecināšanas metodes. Aprēķinot atšķirīgus tarifa projektus, Komersants pamato ekonomisko ieguvumu pārējiem lietotājiem.

7. Tarifa projektā izmaksas un pakalpojumu apjomi attiecas uz vienu gadu ilgu laika periodu. Noteiktais tarifs ir spēkā līdz jauna tarifa noteikšanai.

8. Komersants tarifa projektā precīzi un pārskatāmi atspoguļo pakalpojuma izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar attiecīgo ūdenssaimniecības pakalpojumu saistītos aktīvus un darbības.

9. Komersants tarifa projektā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas attiecīgā ūdenssaimniecības pakalpojumu efektīvai sniegšanai.

10. Komersants tarifa projektā neiekļauj tās izmaksas, kas saistītas ar šķirtu lietus kanalizācijas sistēmu uzturēšanu.

11. Tarifa projektā neietver izmaksas šaubīgo un neatgūstamo debitoru parādu norakstīšanai un uzkrājumu veidošanai, izņemot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktos gadījumus, kad Komersantam ir pienākums samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu, ja Komersants ar dokumentiem pierāda, ka savlaicīgi ir veicis visas darbības, lai nodrošinātu parādu atgūšanu un ierobežotu parādu apjomu.

12. Tarifa projektā neietver izmaksas, kas ir saistītas ar nekustamā īpašuma iekšējo tīklu apkalpošanu, izmaksas, kas saistītas ar ūdens zudumiem ēku vai būvju iekšējā ūdensvadā, kā arī izmaksas, kas rodas, veicot tiešos norēķinus ar dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās.

13. Ja Komersants centralizētajā kanalizācijas sistēmā pieņem notekūdeņus ar virslimita piesārņojumu (ar augstāku vielu pieļaujamo koncentrāciju, nekā noteikts normatīvajos aktos), ar šāda veida notekūdeņu attīrīšanas procesu saistītās izmaksas attiecina, izmantojot Komersanta grāmatvedības politikā vai citā iekšējā dokumentā norādīto metodi, vai arī notekūdeņu attīrīšanas pakalpojuma tarifa projektā iekļautās pilnās izmaksas Komersants samazina par saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātajiem ieņēmumiem, kas gūti par notekūdeņu ar virslimita piesārņojuma attīrīšanu un reizināti ar koeficientu, kas nav mazāks par 0,93.

14. Komersants tarifa projektā peļņu novērtē kā ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībai, darbības rezervēm un apgrozāmo līdzekļu piesaistei nepieciešamos līdzekļus. Peļņa procentuālā izteiksmē nevar pārsniegt rentabilitāti 7% apmērā, kas aprēķināta procentos no ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas izmaksām.

15. Tarifa projekta aprēķināšanai Komersants izmanto kārtējam gadam prognozētos ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomus. Prognozējot kārtējā gada ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomus, Komersants ņem vērā iepriekšējā gada faktiskos ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomus, kārtējā gadā plānotās pieslēgumu skaita izmaiņas centralizētajiem ūdensapgādes un centralizētajiem kanalizācijas inženiertīkliem, kā arī citus ūdenssaimniecības pakalpojuma apjomu ietekmējošos faktorus. Kopā ar tarifa projektu Komersants iesniedz informāciju par plānotajām pieslēgumu skaita izmaiņām centralizētajiem ūdensapgādes un centralizētajiem kanalizācijas inženiertīkliem.

16. Ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomus Komersants norāda ūdens un notekūdeņu bilancē saskaņā ar šīs metodikas 1.pielikumu.

17. Tarifa projekta aprēķinu un tarifa projektā iekļautās izmaksas Komersants norāda saskaņā ar metodikas 2.pielikumu.

18. Komersantam tiek apstiprināts ūdensapgādes pakalpojumu tarifs un kanalizācijas pakalpojumu tarifs. Ja Komersants kādam lietotājam sniedz tikai vienu no ūdenssaimniecības pakalpojumu veidiem, tad Komersantam apstiprina atsevišķu ūdens ražošanas tarifu, ūdens piegādes tarifu, notekūdeņu savākšanas tarifu, notekūdeņu attīrīšanas tarifu.

19. Ja Komersants, sniedzot ūdenssaimniecības pakalpojumus citam ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam, saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu ir vienojies par pakalpojumu sniegšanas maksu, noslēgtās vienošanās rezultātā Komersants nedrīkst palielināt tarifu pārējiem Komersanta lietotājiem.

20. Ja vairāk kā par 10 % mainās spēkā esošā tarifa aprēķinam izmantotie ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma rādītāji vai vairāk kā par 10 % mainās spēkā esošā tarifa aprēķinā iekļautās izmaksas, Komersants iesniedz Regulatoram jaunu tarifa projektu, kas aprēķināts, pamatojoties uz koriģētiem ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomiem un izmaksām, vai kopā ar Regulatoram iesniedzamo ikgadējo atskaiti par izmaksām, ieņēmumiem, sabiedrisko pakalpojumu apjomu un centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu raksturojumu iesniedz Regulatoram skaidrojumu par izmaiņu iemesliem.

3. Tarifa projektā iekļaujamās izmaksas

21. Tarifa projektā iekļaujamās pilnās izmaksas (I_P) aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

I_P= I_nol + I_eksp + I_nod + I_k + I_r ,

kur

I_nol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (EUR);

I_eksp – ekspluatācijas izmaksas (EUR);

I_nod – nodokļu maksājumi (EUR);

I_k – ilgtermiņa kredītu procentu maksājumi un pamatsummas atmaksa (EUR);

I_r – peļņa, kas aprēķināta tā, lai rentabilitāte (R) atbilstu metodikas 14.punkta nosacījumiem (R=I_r/I_P≤7%) (EUR).

3.1. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums

22. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

I_nol = I_nol.pam + I_nol.nem ,

kur

I_nol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (EUR);

I_nol.pam – pamatlīdzekļu nolietojums (EUR);

I_nol.nem – nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (EUR).

23. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar spēkā esošajiem grāmatvedības kārtošanas normatīvajiem aktiem un Komersanta pieņemto grāmatvedības politiku. Regulators var uzdot Komersantam iesniegt pamatlīdzekļu tehniskā stāvokļa un kalpošanas ilguma izvērtējumu.

24. Ja Komersants izmanto metodikas 37.punktā paredzēto ilgtermiņa kredīta pamatsummas atmaksas iekļaušanu tarifos, tad aprēķināto nolietojumu samazina par metodikas 37.punktā norādīto pamatlīdzekļu atlikušajai vērtībai atbilstošo nolietojuma summu.

25. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, aprēķināto nolietojumu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

26. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina Komersanta attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot Komersanta nemateriālo vērtību), ņemot vērā Komersanta pieņemto grāmatvedības politiku.

27. Aprēķinot nolietojumu pamatlīdzekļiem, kas finansēti no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļu vērtību samazina par attiecīgās finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta vērtību, kas norādīta Komersanta bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" un noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā.

28. Pamatlīdzekļiem, kas finansēti, izmantojot starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu finanšu līdzekļus, aprēķināto nolietojumu var iekļaut tarifa projektā tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz konkrētā projekta atbildīgās iestādes vai tās sadarbības iestādes akceptētajā projekta dokumentācijā attiecīgajam gadam plānoto līmeni.

3.2. Ekspluatācijas izmaksas

29. Ekspluatācijas izmaksas ūdens ražošanas, notekūdeņu attīrīšanas un notekūdeņu savākšanas tarifu projektos aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

I_ekspl = I_pers + I_rem + I_saimn ,

kur

I_ekspl – ekspluatācijas izmaksas (EUR);

I_pers – personāla izmaksas (EUR);

I_rem – pamatlīdzekļu uzturēšanas un remontu izmaksas (EUR);

I_saimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (EUR).

30. Ekspluatācijas izmaksas ūdens piegādes tarifa projektā aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

I_ekspl = I_zud + I_pers + I_rem + I_saimn ,

kur

I_ekspl – ekspluatācijas izmaksas (EUR);

I_zud – ūdens zudumu izmaksas (EUR);

I_pers – personāla izmaksas (EUR);

I_rem – pamatlīdzekļu uzturēšanas un remontu izmaksas (EUR);

I_saimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (EUR).

31. Ūdens zudumu izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

I_{zud =} Q_zud × (I_ŪR /Q_ŪR) ,

kur

I_zud – ūdens zudumu izmaksas (EUR);

Q_zud – ūdens zudumu apjoms centralizētajos ūdensapgādes inženiertīklos (m³);

I_ŪR – ūdens ražošanas tarifā iekļautās izmaksas (bez rentabilitātes), (EUR);

Q_ŪR – kopējais centralizētajos ūdensapgādes inženiertīklos padotā ūdens apjoms (m³).

32. Personāla izmaksas (I_pers) aprēķina saskaņā ar darba tiesisko attiecību un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Personāls ir visi ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistītie Komersanta darbinieki (tajā skaitā arī administratīvais personāls) proporcionāli to dalībai attiecīgā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanā. Personāla izmaksās netiek iekļauts to darbinieku atalgojums vai tā daļa, kas attiecināma uz dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu.

33. Pamatlīdzekļu uzturēšanas un remontu izmaksās (I_rem) iekļauj izmaksas par darbiem ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanā izmantoto pamatlīdzekļu (ēkas, būves, iekārtas u.c.) uzturēšanai, apkalpošanai un remontiem, kurus Komersants iepērk kā ārpakalpojumu. Šajā pozīcijā uzskaitītās izmaksas noraksta pārskata periodā, kurā tās radušās. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums nodrošināt drošu un nepārtrauktu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Remonta izmaksas, kuras kapitalizē, šajā pozīcijā neieskaita.

34. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (I_saimn) ir ar Komersanta saimniecisko darbību saistītās izmaksas, tajā skaitā administratīvās izmaksas, atbilstoši administratīvo izmaksu dalījumam, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, un nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksās ietver metodikas 2.pielikuma 4.punktā minētās izmaksas:

34.1. iepirktā ūdens izmaksas, ja pakalpojumu nodrošināšanai Komersants iepērk ūdeni no cita komersanta – iekļauj izmaksas par lietošanai sagatavota ūdens iegādi no cita ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja;

34.2. attīrīšanai novadīto notekūdeņu izmaksas, ja Komersants novada savāktos notekūdeņus cita komersanta centralizētajā kanalizācijas sistēmā – iekļauj izmaksas par to notekūdeņu attīrīšanu, kas savākti no lietotājiem un nodoti attīrīšanai citam ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam;

34.3. pārējās administrācijas izmaksas, kas nav iekļautas citur – iekļauj izmaksas gada pārskata sagatavošanai un revīzijas veikšanai, naudas apgrozījuma blakus izdevumus, izmaksas par grāmatvedības ārpakalpojumiem, preses izdevumu iegādei, izmaksas sabiedrības informēšanai un citas līdzīga veida izmaksas;

34.4. materiālu izmaksas – iekļauj centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzturēšanai un remontdarbiem nepieciešamo materiālu iegādes izmaksas, izmaksas materiālu iegādei ūdens rezervuāru un ūdenstorņu tvertņu dezinfekcijai, elektronisko iekārtu remontdarbiem, ūdenssaimniecības objektu remontiem, izmaksas ūdens sagatavošanai (ķīmiskie reaģenti, materiāli filtru maiņai un skalošanai), notekūdeņu attīrīšanai (reaģenti slāpekļa un fosfora atdalīšanai), notekūdeņu dūņu apstrādei (flokulanti) un citas līdzīga veida izmaksas;

34.5. elektroenerģijas, kurināmā, siltumenerģijas, gāzes izmaksas – iekļauj izmaksas par patērēto elektroenerģiju, kurināmo, gāzi un siltumenerģiju gan ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanai, gan administrācijas vajadzībām;

34.6. apsardzes izmaksas – iekļauj administrācijas ēku, ūdenssaimniecības objektu (notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, ūdens sagatavošanas iekārtas, u. tml.) un ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu saistītu objektu (garāžas, darbnīcas u. tml.) apsardzes izdevumus;

34.7. transportlīdzekļu uzturēšanas izmaksas – iekļauj transportlīdzekļu un iekārtu degvielas, tehnisko apkopju, remontu un rezerves daļu iegādes izmaksas, izmaksas transportlīdzekļu tehniskajai apskatei un apdrošināšanai, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, izmaksas par transportlīdzekļu nomu (t.sk. operatīvā līzinga maksājumus), līzinga procentus un citas līdzīga veida izmaksas;

34.8. nekustamā īpašuma nomas izmaksas – iekļauj zemes un nekustamā īpašuma nomas maksu;

34.9. apdrošināšanas izmaksas – iekļauj izmaksas nekustamā īpašuma apdrošināšanai, civiltiesiskajai apdrošināšanai, darbinieku veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai;

34.10. sakaru pakalpojumu izmaksas – iekļauj izmaksas par fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumiem, interneta pakalpojumiem, izmaksas pasta pakalpojumiem;

34.11. kancelejas preču iegādes izmaksas – iekļauj izmaksas par kancelejas preču iegādi gan administrācijas, gan ūdenssaimniecības nozares vajadzībām;

34.12. personāla apmācību izmaksas – iekļauj izmaksas gan administrācijas, gan ūdenssaimniecības nozares darbinieku apmācībām;

34.13. juridisko pakalpojumu izmaksas – iekļauj izmaksas juristu, t.sk. zvērinātu notāru, pakalpojumiem, izmaksas par parādu atgūšanu par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu līdz piederības robežai dzīvojamās mājās un no juridiskām personām (neiekļauj izmaksas parādu atgūšanai no dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās tiešo norēķinu gadījumos) un citas līdzīga veida izmaksas;

34.14. vides stāvokļa kontroles izmaksas – iekļauj izmaksas dzeramā ūdens un notekūdeņu analīžu veikšanai;

34.15. dienesta komandējumu izmaksas – iekļauj izmaksas dienesta komandējumiem un darba braucieniem;

34.16. pārējās izmaksas – iekļauj izmaksas mazvērtīgā inventāra iegādei, izmaksas darba aizsardzībai, biedra naudu nozares asociācijās, izmaksas cauruļvada ievadu un izvadu komercuzskaites mēraparātu un kontroles mēraparātu verifikācijai un iegādei (ja tie nav iekļauti izmaksu pozīcijā pamatlīdzekļu nolietojums), izmaksas ūdenssaimniecības objektu teritoriju uzturēšanai (pakalpojumiem, kas iepirkti kā ārpakalpojums – zāles pļaušana, novadgrāvju sakārtošana u. tml.), izmaksas dūņu izvešanai, izmaksas sadzīves atkritumu izvešanai, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu baseinu tīrīšanai, automatizēto datu vadības sistēmu uzturēšanai un apkopei, datorprogrammu, datoru un biroja iekārtu uzturēšanai un citas līdzīga veida izmaksas;

34.17. nodevu maksājumi – iekļauj nodevas maksājumus par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksājumus, nodevas maksājumus par ūdens resursu lietošanas un piesārņojošās darbības atļauju izsniegšanu un citas līdzīga veida valsts nodevas.

3.3. Nodokļu maksājumi

35. Tarifa projektā Komersants norāda atsevišķi šādus saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātos nodokļus (I_nod):

35.1. dabas resursu nodokli, kas saistīts ar attiecīgā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu;

35.2. nekustamā īpašuma nodokli par Komersanta īpašumā, valdījumā un turējumā esošām ēkām, būvēm un zemi, kas tiek izmantota ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai;

35.3. uzņēmuma ienākuma nodokli par ienākumu, kas gūts no attiecīgā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanas.

3.4. Kredīta procentu maksājumi un pamatsummas atmaksa

36. Komersants tarifa projektā iekļauj ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) procentu maksājumus, ja ilgtermiņa kredīts izmantots jaunu pamatlīdzekļu izveidošanai ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai. Komersants var iekļaut tarifa projekta aprēķinā pamatotus īstermiņa kredīta (līdz 5 gadi) procentu maksājumus, ja attiecīgais kredīts ir saistīts ar jaunu pamatlīdzekļu izveidošanu un ir paredzēta naudas līdzekļu piesaistīšana no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas vai institūcijas.

37. Komersants var iekļaut tarifa projektā ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) pamatsummas atmaksu, ja tarifa projektā netiek iekļauts par attiecīgo kredītu iegādātu pamatlīdzekļu nolietojums visā pamatlīdzekļu lietošanas laikā, nodrošinot uzskaites sistēmā šādu pamatlīdzekļu atsevišķu uzskaiti.

38. Ja apstiprinātajā ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifā iekļauta kredīta pamatsummas atmaksa saskaņā ar metodikas 37.punktu, Komersants ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms attiecīgā kredīta pamatsummas atmaksas beigām iesniedz Regulatorā jaunu tarifa projektu, neiekļaujot tarifa projektā par attiecīgo kredītu iegādāto pamatlīdzekļu nolietojumu.

39. Ja mainās apstiprinātā ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa veidojošajās izmaksās iekļautā kredīta termiņš, kredīta procentu maksājumu vai pamatsummas atmaksas nosacījumi, Komersants viena mēneša laikā pēc izmaiņu veikšanas līgumā ar kredīta devēju informē Regulatoru par attiecīgajām izmaiņām.

4. Tarifa projekta aprēķins, ja izmaksās iekļauj kapitāla atdevi

40. Komersants, kura bilancē esošo centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadu vecums pārsniedz 40 gadus, un šādu cauruļvadu kopējais īpatsvars pārsniedz 40% no visiem Komersanta centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadiem (uzskaitot cauruļvadu garumu kilometros) var tarifa projektā iekļaut kapitāla atdevi saskaņā ar šajā nodaļā noteikto kārtību.

41. Komersants, kurš tarifa projektā iekļauj kapitāla atdevi, tarifa projektā neiekļauj metodikas 14.punktā noteikto rentabilitāti, 36.punktā noteiktos kredīta procentus un 37.punktā noteikto ilgtermiņa kredītu (5 gadi un ilgāk) pamatsummu atmaksu.

42. Regulators reizi gadā līdz 1.novembrim sagatavo kapitāla atdeves likmes aprēķinu un ar lēmumu apstiprina kapitāla atdeves likmi. Regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi Komersants piemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots nākamajā kalendārajā gadā pēc Regulatora lēmuma par kapitāla atdeves likmes noteikšanu pieņemšanas datuma.

43. Komersants, kurš tarifa projektā iekļauj kapitāla atdevi, kopā ar tarifa projektu iesniedz informāciju par plānoto investīciju (ikgadējo) apjomu un iepriekšējā perioda faktiski veiktajām investīcijām.

44. Tarifa projektā iekļaujamās pilnās izmaksas (I_P) sastāv no kapitāla izmaksām (I_kap), ekspluatācijas izmaksām (_Ieksp) un nodokļiem (I_nod). Tarifa projektā iekļauj tikai tās izmaksas, kas attiecas uz konkrētā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu un ir pamatotas.

I_P= I_kap + I_eksp + I_nod

45. Kapitāla izmaksas veido nolietojums un kapitāla atdeve:

I_kap = I_nol + P_KA ,

kur

I_kap – kapitāla izmaksas (EUR);

I_nol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (EUR);

P_KA – kapitāla atdeve (EUR).

46. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu tarifa projektā aprēķina saskaņā ar metodikas 3.1.apakšnodaļā noteikto kārtību.

47. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi tarifa projektā aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

P_KA = RAB×wacc ,

kur

P_KA – kapitāla atdeve (EUR);

RAB – regulējamo aktīvu bāzes vērtība (EUR);

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme procentos (%).

48. RAB vērtību nosaka uz gada sākumu, attiecinot uz to tikai izmantojamos aktīvus vai to daļu, aprēķinos izmantojot iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo bilances vērtību gada beigās. Regulējamo aktīvu vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri, līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, pārdošanai paredzētie krājumi, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta.

49. Nosakot RAB vērtību, ņem vērā līdz 2008.gada 1.janvārim veikto pamatlīdzekļu pārvērtēšanu rezultātus. Pēc 2008.gada 1.janvāra veikto pamatlīdzekļu pārvērtēšanu rezultātus RAB vērtībā neiekļauj. No pārvērtēto aktīvu bilances vērtības atskaita uz šiem pamatlīdzekļiem attiecināto pārvērtēšanas rezervi, kas attiecas uz pamatlīdzekļu pārvērtēšanu laika periodā pēc 2008.gada 1.janvāra.

50. Bilances vērtību pamatlīdzekļiem, kas netiek efektīvi izmantoti pakalpojumu sniegšanai, neietver RAB vai tajā ietver daļēji, un attiecīgo pamatlīdzekļu nolietojumu neietver tarifa projektā. Ja tarifa projektā ir iekļauti aktīvi vai aktīvu daļa, kuru neizmanto pakalpojumu sniegšanai, Komersants veic korekcijas arī kapitāla atdeves aprēķinā. Regulators var uzdot Komersantam iesniegt pamatlīdzekļu tehniskā stāvokļa un kalpošanas ilguma izvērtējumu.

51. Kapitāla atdeves likme ir Regulatora noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās atdeves likmes. Vidējo svērto kapitāla atdeves likmi aprēķina:

wacc = r_e×E/(E+D) + r_d ×D/(E+D) × (1-t) ,

kur

r_e – pašu kapitāla atdeves likme procentos (%);

E/(E+D) – pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, ko aprēķina, izmantojot Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publicētos ūdens ieguves, attīrīšanas un apgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas nozaru finanšu statistikas rādītājus;

r_d – aizņemtā kapitāla atdeves likme procentos (%);

D/(E+D) – aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, ko aprēķina, izmantojot Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publicētos ūdens ieguves, attīrīšanas un apgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas nozaru finanšu statistikas rādītājus;

t – uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.

52. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina:

r_e = r_f + β_e × r_m + r_n ,

kur

r_f – Eiropas Centrālās bankas publicētā Latvijas valdības 10 gadu obligāciju vērtspapīru otrreizējā tirgus vidējā likme 12 mēnešu periodā (%);

β_e – nozares vidējais beta koeficients, kas koriģēts atbilstoši pašu un aizņemtā kapitāla struktūrai saskaņā ar šādu formulu: β_e = β_a × (1 + (1-t)×(D/E));

r_m – tirgus riska piemaksa (%);

r_n – nozares riska piemaksa (%).

53. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi nosaka kā Latvijas Bankas publicēto iekšzemes uzņēmumiem euro valūtā izsniegto kredītu gada vidējo procentu likmi 12 mēnešu periodā.

54. Ekspluatācijas izmaksas tarifa projektā aprēķina saskaņā ar metodikas 3.2.apakšnodaļā noteikto kārtību.

55. Tarifa projektā iekļautos nodokļus Komersants norāda saskaņā ar metodikas 3.3.apakšnodaļā noteikto kārtību.

56. Komersants, kurš aprēķina tarifa projektā iekļaujamās pilnās izmaksas saskaņā ar šajā nodaļā noteikto kārtību:

56.1. kapitāla atdeves aprēķinu norāda saskaņā ar metodikas 3.pielikumu;

56.2. tarifa projekta aprēķinu un tarifa projektā iekļautās izmaksas norāda saskaņā ar metodikas 4.pielikumu.

5. Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšana

57. Kopējās ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksas (I_P) attiecina uz visiem ūdenssaimniecības pakalpojumu veidiem, lai noteiktu katra ūdenssaimniecības pakalpojuma veida izmaksas.

I_P = I_PŪR + I_PŪPS +I_PNS +I_PNA

58. Ūdens ražošanas tarifa projektu Komersants aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

T_ŪR = I_PŪR / Q_ŪR ,

kur

T_ŪR – ūdens ražošanas tarifa projekts (EUR /m³);

I_PŪR – ūdens ražošanas tarifa projektā iekļautās pilnās izmaksas (EUR);

Q_ŪR – kopējais centralizētajā ūdensapgādes inženiertīklā padotā ūdens apjoms (m³).

59. Komersants, kurš iepērk sagatavotu ūdeni no cita ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja, ūdens ražošanas tarifa projektu aprēķina saskaņā ar metodikas 57.punktā noteikto formulu, ūdens ražošanas tarifa projektā iekļautās pilnās izmaksās iekļaujot gan Komersanta izmaksas par ūdens ražošanu un sagatavošanu, gan iepirktā ūdens izmaksas.

60. Ūdens piegādes tarifa projektu Komersants aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

T_ŪPS = I_PŪPS / Q_ŪP ,

kur

T_ŪPS – ūdens piegādes tarifa projekts (EUR /m³);

I_PŪPS – ūdens piegādes tarifa projektā iekļautās pilnās izmaksas (EUR);

Q_ŪP – lietotājiem piegādātais ūdens apjoms (m³).

61. Ūdensapgādes pakalpojumu tarifa projektu Komersants aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

T_ŪA = T_ŪR + T_ŪPS ,

kur

T_ŪA – ūdensapgādes pakalpojuma tarifa projekts (EUR /m³);

T_ŪR – ūdens ražošanas tarifa projekts (EUR /m³);

T_ŪPS – ūdens piegādes tarifa projekts (EUR /m³).

62. Notekūdeņu savākšanas tarifa projektu Komersants aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

T_NS = I_PNS / Q_NS ,

kur

T_NS – notekūdeņu savākšanas pakalpojuma tarifa projekts (EUR /m³);

I_PNS – notekūdeņu savākšanas pakalpojuma tarifa projektā iekļaujamās pilnās izmaksas (EUR);

Q_NS – no lietotājiem savāktais notekūdeņu apjoms (m³).

63. Komersants, kurš veic notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, notekūdeņu attīrīšanas tarifa projektu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

T_NA = I_PNA / Q_NS ,

kur

T_NA – notekūdeņu attīrīšanas pakalpojuma tarifa projekts (EUR /m³);

I_PNA – notekūdeņu attīrīšanas pakalpojuma tarifa projektā iekļaujamās pilnās izmaksas (EUR);

Q_NS – no lietotājiem savāktais notekūdeņu apjoms (m³).

64. Komersants, kurš veic notekūdeņu savākšanu un daļu savākto notekūdeņu novada attīrīšanai cita komersanta centralizētajā kanalizācijas inženiertīklā, notekūdeņu attīrīšanas projektu aprēķina saskaņā ar metodikas 62.punktā noteikto formulu, notekūdeņu attīrīšanas pakalpojuma pilnajās izmaksās iekļaujot gan Komersanta izmaksas par notekūdeņu attīrīšanu, gan cita komersanta centralizētajā kanalizācijas sistēmā attīrīšanai novadīto notekūdeņu izmaksas.

65. Komersants, kurš veic tikai notekūdeņu attīrīšanu, notekūdeņu attīrīšanas tarifa projektu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

T_NA = I_PNA / Q_NA ,

kur

T_NA – notekūdeņu attīrīšanas pakalpojuma tarifa projekts (EUR /m³);

I_PNA – notekūdeņu attīrīšanas pakalpojuma tarifa projektā iekļaujamās pilnās izmaksas (EUR);

Q_NA – Komersanta notekūdeņu attīrīšanas iekārtās attīrīto notekūdeņu apjoms (m³).

66. Kanalizācijas pakalpojumu tarifa projektu Komersants aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

T_KP = T_NS + T_NA ,

kur

T_KP – kanalizācijas pakalpojuma tarifa projekts (EUR /m³);

T_NS – notekūdeņu savākšanas pakalpojuma tarifa projekts (EUR /m³);

T_NA – notekūdeņu attīrīšanas pakalpojuma tarifa projekts (EUR /m³).

67. Komersants, kurš veic notekūdeņu savākšanu un visus savāktos notekūdeņus novada attīrīšanai cita komersanta centralizētajā kanalizācijas sistēmā, kanalizācijas pakalpojumu tarifa projektu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

T_KP = T_NS + (I_AT / Q_NS) ,

kur

T_KP – kanalizācijas pakalpojumu tarifa projekts (EUR /m³);

T_NS – notekūdeņu savākšanas pakalpojuma tarifa projekts (EUR /m³);

I_AT – attīrīšanai novadīto notekūdeņu izmaksas, ja Komersants novada savāktos notekūdeņus cita komersanta centralizētajā kanalizācijas sistēmā (EUR);

Q_NS – no lietotājiem savāktais notekūdeņu apjoms (m³).

6. Izmaksu un ieņēmumu uzskaite

68. Tarifu aprēķinam Komersants izmanto izmaksu un ieņēmumu uzskaiti, kas atbilst likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajam, ka Komersants kārto atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par katru ūdenssaimniecības pakalpojuma veidu. Izmaksu uzskaiti kopējā grāmatvedības uzskaitē Komersants nodala, izmantojot kontus, apakškontus vai citas pazīmes, kas tiek nodrošinātas ar Komersanta grāmatvedības programmas un iekšējās uzskaites sistēmas palīdzību.

69. Komersants grāmatvedības uzskaiti kārto tā, lai Regulators varētu izsekot visiem ar ūdenssaimniecības pakalpojumiem saistītajiem saimnieciskajiem darījumiem no to sākuma līdz beigām.

70. Komersants grāmatvedības uzskaitē izdala šādus ieņēmumu kontus:

70.1. ieņēmumi no regulētiem ūdensapgādes pakalpojumiem;

70.2. ieņēmumi no regulētiem kanalizācijas pakalpojumiem;

70.3. ieņēmumi no citiem pakalpojumiem (Komersants dala sīkāk pēc nepieciešamības).

71. Ja Komersants kādai lietotāju grupai sniedz tikai vienu no ūdenssaimniecības pakalpojumu veidiem (ūdens ražošanas, ūdens piegādes, notekūdeņu savākšanas, notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumus), ieņēmumus par šī pakalpojuma sniegšanu Komersants uzskaita atsevišķi, izmantojot kontu, apakškontu vai pazīmes.

72. Ja Komersants ūdenssaimniecības pakalpojumus sniedz citam ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam un ir vienojies par ūdenssaimniecības pakalpojumu maksu, tad ieņēmumus par šo pakalpojumu sniegšanu Komersants uzskaita atsevišķi, izmantojot kontu, apakškontu vai pazīmes.

73. Ja Komersants ūdenssaimniecības pakalpojumus kādai lietotāju grupai sniedz par atšķirīgu tarifu, tad ieņēmumus par šo pakalpojumu sniegšanu Komersants uzskaita atsevišķi, izmantojot kontu, apakškontu vai pazīmes.

74. Komersants uzskaites sistēmā nodrošina atsevišķu izmaksu uzskaiti par šādiem pakalpojumiem:

74.1. ūdens ražošanas pakalpojums;

74.2. ūdens piegādes pakalpojums;

74.3. notekūdeņu savākšanas pakalpojums;

74.4. notekūdeņu attīrīšanas pakalpojums.

75. Komersants, nosakot uz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem attiecināmo netieši sadalāmo administratīvo izmaksu apmēru, ņem vērā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu ieņēmumu īpatsvaru Komersanta kopējos ieņēmumos no pakalpojumu sniegšanas iepriekšējā pārskata gadā vai Komersanta apstiprināto izmaksu uzskaites, sadales un attiecināšanas metodi pa izmaksu uzskaites centriem. Ja Komersants sniedz arī siltumapgādes pakalpojumus, tad, aprēķinot ieņēmumus no siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas un Komersanta kopējos iepriekšējā pārskata gada ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas, ieņēmumus samazina par kurināmā iegādes un tālāk pārdošanai iepirktās siltumenerģijas izmaksām.

76. Izmaksas, kuras grāmatošanas brīdī nav iespējams tieši attiecināt uz konkrētu ūdenssaimniecības pakalpojumu (izņemot administratīvās izmaksas, kuras attiecina saskaņā ar metodikas 75.punktu), sadala, izmantojot izmaksu attiecināšanas metodi, kura norādīta Komersanta grāmatvedības politikā vai citā iekšējā dokumentā.

77. Komersants grāmatvedības politikā iekļauj informāciju par izmaksu kontiem, apakškontiem un citām pazīmēm, kas tiek nodrošinātas ar Komersanta grāmatvedības programmas un iekšējās uzskaites sistēmas palīdzību un kas veido ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu, saskaņā ar metodikas 5.pielikumu.

78. Ja Komersanta ieņēmumi no ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas kopējos Komersanta ieņēmumos no pakalpojumu sniegšanas veido vairāk kā 95%, Komersants var neveikt izmaksu nodalīšanu starp ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un citu pakalpojumu sniegšanu. Šādā gadījumā Komersants uz tarifa projektu attiecināmās izmaksas samazina par ieņēmumiem no citu pakalpojumu sniegšanas, kas reizinātas ar koeficientu, kas nav mazāks par 0,93.

7. Noslēguma jautājumi

79. Tarifu projekts, kuru Komersants iesniedzis Regulatorā līdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2016.gada 14.janvāra lēmuma Nr.1/2 "Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" spēkā stāšanās dienai un kura izvērtēšana nav pabeigta, tiek izvērtēts saskaņā ar šo metodiku.

80. Komersants grāmatvedības politiku vai citu iekšējo dokumentu atbilstoši metodikas prasībām papildina līdz 2016.gada 1.aprīlim.

81. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2010.gada 12.maija lēmumu Nr.1/8 "Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis 2010, 76.nr., 2011, 76.nr., 2012, 56.nr., 2013, 192.nr., 2013, 230.nr.).

82. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis A.Aniņš

1.pielikums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
14.01.2016. lēmumam Nr.1/2

Komersanta nosaukums _______________________________________

Vienotais reģistrācijas numurs __________________________________

Ūdens un notekūdeņu bilance

Datums ____.____.____________.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis A.Aniņš

2.pielikums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
14.01.2016. lēmumam Nr.1/2

Komersanta nosaukums _______________________________________

Vienotais reģistrācijas numurs __________________________________

Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projekta aprēķins

Datums ____.____.____________.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis A.Aniņš

3.pielikums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
14.01.2016. lēmumam Nr.1/2

Komersanta nosaukums _______________________________________

Vienotais reģistrācijas numurs __________________________________

Kapitāla atdeves aprēķins

Datums ____.____.____________.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis A.Aniņš

4.pielikums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
14.01.2016. lēmumam Nr.1/2

Komersanta nosaukums _______________________________________

Vienotais reģistrācijas numurs __________________________________

Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projekta aprēķins, ja izmaksās iekļauj kapitāla atdevi

Datums ____.____.____________.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis A.Aniņš

5.pielikums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
14.01.2016. lēmumam Nr.1/2

Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projekta aprēķinā izmantotie konti, apakškonti un pazīmes

* katram izmaksu postenim var atbilst vairāki grāmatvedības izmaksu konti. Viens konts var tikt sadalīts uz vairākiem izmaksu posteņiem, norādot izmaksu virzītājus un koeficientus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis A.Aniņš