Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta rīkojums Nr. 433 "Par konceptuālo ziņojumu "Par Mežaparka Lielās estrādes Ostas prospektā 11, Rīgā, būvniecību"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 5.08.2016., Nr. 150 (5722) https://vestnesis.lv/op/2016/150.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 37

Ministru kabineta sēdes protokols. Precizējot iepriekš publicēto

Vēl šajā numurā

05.08.2016., Nr. 150 (5722)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 433

Pieņemts: 02.08.2016.

OP numurs: 2016/150.1

2016/150.1
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 4 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 433

Rīgā 2016. gada 2. augustā (prot. Nr. 38 34. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par Mežaparka Lielās estrādes Ostas prospektā 11, Rīgā, būvniecību"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Mežaparka Lielās estrādes Ostas prospektā 11, Rīgā, būvniecību" ietverto risinājumu par nepieciešamajiem infrastruktūras uzlabojumiem, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku pasākumiem izmantojamās infrastruktūras atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī Mežaparka Lielās estrādes Ostas prospektā 11, Rīgā, būvniecību.

2. Konceptuāli atbalstīt, ka Rīgas dome ņem aizņēmumu Valsts kasē, lai nodrošinātu Mežaparka Lielās estrādes Ostas prospektā 11, Rīgā, būvprojekta izstrādi un būvniecību.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Kultūras ministra vietā –
veselības ministre Anda Čakša

 

(Ministru kabineta
2016. gada 2. augusta
rīkojums Nr. 433)

Konceptuālais ziņojums
"Par Mežaparka Lielās estrādes Ostas prospektā 11, Rīgā, būvniecību"

Rīga, 2016

I. KOPSAVILKUMS

Konceptuālais ziņojums "Par Mežaparka Lielās estrādes Ostas prospektā 11, Rīgā būvniecību" (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) ir sagatavots, pamatojoties uz Valdības deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 70.punktu, kas nosaka: "Laikus sagatavosim XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku programmu un nodrošināsim veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka estrādi", kā arī uz Ministru kabineta 2015.gada 6.oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.53 42.§) "Informatīvais ziņojums "Par XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisijas secinājumiem, ieteikumiem un rekomendācijām turpmāku pasākumu rīkošanai"" 6.punktu, kas nosaka: "Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību sagatavot un kultūras ministram līdz 2016.gada 25.februārim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem infrastruktūras uzlabojumiem, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku pasākumiem izmantojamās infrastruktūras drošību un atbilstību normatīvo aktu prasībām".

Laikā no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam Latvijā notiks XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI Deju svētki, kam gatavoties uzsākuši vismaz 1 650 Latvijas un ārvalstu latviešu tautas mākslas kolektīvi, t.sk. arī amatierkori (13 000 dziedātāju).

Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta trešā daļa nosaka, ka Dziesmu un deju svētku laikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts. Dziesmu un deju svētku kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā – Mežaparka Lielajā estrādē (turpmāk – Estrāde), tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās.

Estrāde būvēta 1955.gadā un laika gaitā tā ir kļuvusi par nacionālās kultūras vērtības un par Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu atzītās Dziesmu un deju svētku tradīcijas spilgtāko notikumu (koncertu) norises vietu. Koncerti, kas Dziesmu un deju svētku laikā notiek Estrādē, no sabiedrības puses ir īpaši pieprasīti (piemēram, 2013.gada Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncertam biļešu pieprasījums bija par 200 reizēm lielāks nekā piedāvājums un svētku biļetes kopumā tika izpirktas divu stundu laikā). Taču Estrāde, ko Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopēji visā Latvijā ir nodēvējuši par Dziesmu un deju svētku tradīcijas svētvietu, savas vairāk nekā 60 gadu pastāvēšanas laikā ir fiziski un morāli novecojusi gan no kapacitātes, gan drošības, gan vides pieejamības, gan arī citiem mūsdienu prasībām atbilstošiem nosacījumiem.

Lai nodrošinātu 2018.gada un turpmāko Dziesmu un deju svētku kvalitatīvu norisi Estrādē, t.sk. garantējot iespēju Estrādes kora tribīnēs, tām pieguļošajā teritorijā, un Estrādes skatuves daļā vienlaikus atrasties vismaz 13 000 līdz 14 000 dalībniekiem, paplašinātu skatītāju zonu, tādējādi palielinot sēdvietu skaitu par vismaz astoņiem tūkstošiem, izbūvētu stratēģiski nozīmīgu ceļa posmu no Viestura prospekta virzienā uz Estrādes Daudzfunkcionālo laukumu Dziesmu un deju svētku dalībnieku transporta, kā arī operatīvā transporta netraucētai kustībai, t.sk. pasākumu Estrādē apmeklētāju un transporta plūsmas atdalīšanai u.c., Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais risinājums paredz Estrādes būvprojekta izstrādi un būvniecību, to paveicot laika posmā no 2016. līdz 2020.gadam.

Atbilstoši Valdības deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 70.punktā noteiktajam sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešams veikt infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot Dziesmu un deju svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka estrādi. Estrādes būvprojekta sagatavošanas un īstenošanas procesā sadarbība notiek starp Rīgas domi, SIA "Rīgas meži" un valsts pārvaldes institūcijām – Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo kultūras centru, kā arī citām piesaistītajām pusēm. Sadarbība norit, sagatavojot risinājumu par nepieciešamajiem infrastruktūras uzlabojumiem, aktualizējot jautājumu par valsts nozīmes pieminekļa statusa piešķiršanu Estrādei, organizējot dažāda līmeņa darba grupas un skaņojot finansējuma (aizņēmuma) jautājumus ar Finanšu ministriju un sadarbības jautājumus ar Rīgas domi.

Rīgas dome, kuras īpašumā atrodas Estrāde, apņemas nodrošināt Estrādes būvprojekta izstrādi un būvniecību:

1. 2016. un 2017.gadā paredzot finansējumu Estrādes būvprojekta izstrādei 1 750 000 euro apmērā, t.sk. 2016.gadā – 635 234 euro un 2017.gadā 1 114 766 euro apmērā.

Kopējā projektēšanas izdevumu plānotā summa sastāda 1 750 000 euro, tai skaitā projekta izstrādes izmaksas ir 1 672 608 euro, savukārt būvprojekta ekspertīzes izmaksas ir plānotas 77 392 euro apmērā.

Tā kā Estrādes būvniecības projekta, kas ietver arī projektēšanas darbus, īstenošanas finansēšanas avots ir aizņēmums, saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumu Nr.196 "Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem" 15.1punktu "pašvaldībai ir tiesības sniegt aizņēmuma pieprasījumu tikai pēc tam, kad atbilstoši publisko iepirkumu normatīvajam regulējumam ir noslēgusies iepirkuma procedūra un izraudzīts piegādātājs ar tiesībām veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus, ja nepieciešams, paredzot iespēju slēgt līgumu ar piegādātāju tikai pēc aizņēmuma pieprasījuma atbalstīšanas."

Ņemot vērā minēto un to, ka līgumu par projekta ekspertīzes veikšanu plānots slēgt 2017.gadā, izdevumi projekta ekspertīzes veikšanai ir plānoti 2017.gadā, un arī aizņēmuma atļauju projekta ekspertīzes veikšanai varēs saņemt tikai nākamajā 2017.gadā;

2. no 2017. līdz 2020.gadam paredzot finansējumu Estrādes būvniecības izdevumiem 42 848 133 euro apmērā;

3. Estrādes būvprojekta izstrādei un būvniecībai Rīgas dome ņems aizņēmumu Valsts kasē. Laika periodā no 2016. līdz 2020.gadam šim nolūkam pavisam kopā nepieciešamais finansējums ir 44 598 133 euro, t.sk. 21% PVN 7 740 172 euro.

Par jaunas Estrādes nepieciešamību jau ilgstošā laika posmā (vismaz kopš 20.gs. 80., 90.gadiem) ir norādījusi Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopiena (kopā vairāk nekā 100 000 cilvēku, pārstāvot gan Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus, gan arī Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus). Jo īpaši aktīvi jautājums par Estrādes būvniecību atkārtoti uzsvērts, 2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas procesā laikā no 2013.gada jūlijam līdz 2013.gada oktobrim (pieci reģionālie semināri Latvijas reģionos, konference Rīgā 2013.gada 30. un 31.oktobrī), izvērtēšanas procesā piedaloties svētku pasākumu (projektu) darba grupām, dalībniekiem, rīkotājiem, t.sk. pašvaldībām, Dziesmu un deju svētku padomei u.c.

Konceptuālajā ziņojumā nav iekļauta informācija par mobilā komandējošā sastāva vadības centra izmaksām, kas nepieciešamas Iekšlietu ministrijai operatīvā darba izpildei, t.sk. piedaloties Dziesmu un deju svētku pasākumu drošības un kārtības nodrošināšanā.

II. SITUĀCIJAS APRAKSTS

1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR ESTRĀDI

1.1. Objekts: Estrāde ar tās tribīnēm;

1.2. Atrašanās vieta (adrese): Ostas prospekts 11, Mežaparks, Rīga;

1.3. Objekts būvēts: 1955.gadā pēc institūta "Latproekt" arhitektu V.Šņitņikova, G.Irbītes un K.Dannenhiršas projekta;

1.4. Īpašumtiesību raksturojums: zemesgabals (kadastra Nr.0100 095 0040) un Estrāde, kas uz tā atrodas, ir Rīgas pilsētas īpašums;

1.5. Objekts atjaunots (renovēts): vairākkārt, sk. Konceptuālā ziņojuma II. sadaļas 2.punktu;

1.6. Ietilpība: saskaņā ar Estrādes sākotnējo projektu (1955.) 22 000 sēdvietas skatītāju zonā un Estrādes tribīnes paredzētas 7000 kora dziedātājiem;

1.7. Īpašs statuss: saskaņā ar Kultūras ministrijas 2016.gada 13.maija rīkojuma Nr.2.5.-1-110 "Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"" 2.punktu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajam valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklim "Mežaparks" (valsts aizsardzības Nr.7444) ir precizēts statuss, proti – definētais pieminekļa veids ir "Arhitektūra (pilsētbūvniecība)".

1.8. Kopējā platība: Estrādes norobežotā teritorija ~18ha;

1.9. Apsaimniekotājs: SIA "Rīgas meži".

2. ESTRĀDES BŪVNIECĪBAS UN PĀRBŪVES POSMI

Gads/
laika posms

Rezultāts

20.gs. 70.gadi Estrādes remontdarbi (arhitekte I.Caunīte).
1985.gads – Pakāpienveidīga virsējā tribīņu klāja pastiprināšana ar monolītā dzelzsbetona slāni, kas Estrādes tribīņu klāja pašsvaru palielināja apmēram par 40 %. Jaunais betonējums radīja papildu slodzes palielinājumu apmēram par pusi no tribīnēm paredzētās dziedātāju kolektīvu radītās slodzes.

– Izpētot situāciju, noskaidrots, ka tribīņu karkasa konstruktīvais risinājums savulaik ir ticis projektēts bez papildu nestspējas rezervēm.

1990.gads Estrādes pārbūve un paplašināšana (arhitekti A.Ģelzis, J.Paegle, akustiķis A.Zabrausks), tās rezultātā:

– mainījās Estrādes tēls – tā zaudēja monumentālās sānu arkas un skulptūras;

– tika nojaukta deju grīda, tādējādi paplašinot dziedātāju tribīnes ar lielāku koristu skaitu.

Ar Eiropas slodžu standartu un prasību ieviešanu Latvijas būvobjektos – Estrādes ekspluatācija toreizējā risinājumā vairs nebija pieļaujama.

1995.gads Baltijas un Ziemeļu valstu Dziesmu svētku laikā Estrādē notika sprādziens, kura triecienvilnis būves Austrumu galā sašķēla galējās kāpņu telpas to augšdaļā un tribīņu stūrī esošos mūrus, kā arī satricināja un nobīdīja atsevišķas tur esošās nesošās dzelzsbetona konstrukcijas.
2008.gads – Atsevišķu Estrādes konstrukciju pastiprināšana, t.sk. tribīņu podestu balstošo slīpo siju mezglu stindzināšana;

– Pēc pārbūves netika veikti Estrādes tribīņu podestu balstošo konstrukciju uzvedības jeb izturēšanās monitoringa darbi, t.sk. reālas slodzes apstākļos koncertu laikā.

Ikgadēji Rīgas domes īpašuma apsaimniekotājs SIA "Rīgas meži" katru gadu pirms sezonas uzsākšanas ir veicis remontdarbus, lai uzturētu Estrādes tehnisko stāvokli.

3. ESTRĀDES TEHNISKĀ APSEKOŠANA

2013.gadā SIA "LBS – Konsultants" veica Estrādes nojumes pārseguma tehnisko apsekošanu. Apsekošanas pamatā bija 2013.gada 16.jūlijā SIA "PBLC" adresēta vēstule Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam un SIA "Rīgas meži" par to, ka, iespējams, virs dziedātāju tribīnēm esošās nojumes pārsegums ir sliktā tehniskā stāvoklī, ko nepieciešams pārbaudīt (SIA "PBLC" laika posmā no 2007. līdz 2008.gadam veica Estrādes pārbūves darbus).

Tehniskās apsekošanas atzinumā fiksētie gala secinājumi:

3.1. nojumes griestu izbūves risinājumam nav bijušas izstrādātas atbilstošas skices un shēmas. Domājams, izpildījums realizēts, balstoties uz pieredzi un praksi, tā arī galā nenoformējot pilnvērtīgu izpildes dokumentāciju;

3.2. nojumes daļas ārējo iekārto griestu konstrukcijām ir vērā ņemamas atkāpes no griestu izveides standarta tehnoloģiskajiem nosacījumiem;

3.3. rekonstrukcijas laikā, veidojot ārējos griestus, faktiski attiecībā uz, gandrīz visiem darbu etapiem, ir pieļautas dažādas lielāka vai mazāka mēroga atkāpes no metodiskajā literatūrā "AQUAPANEL Cement Board (sistēmas ārdarbiem)" iekļautajām norādēm. AQUAPANEL cementa plāksnes ir saplaisājušas, kas visticamāk noticis jau būvprocesa laikā;

3.4. jumta konstrukcijai paredzētās stabilitātes resursu sākotnējās drošības rezerves ir bijušas ievērojamas, tāpēc, neraugoties uz defektiem un nepilnībām, acīmredzamas apskatāmo nojumes griestu veidmaiņas nav notikušas, un konstrukcijas kopējais stāvoklis apsekošanas brīdī nav tik kritisks, lai būtu nekavējoši jāpieņem lēmums par zem nojumes esošās tribīņu zonas slēgšanu;

3.5. ne vēlāk kā pēc 3 gadiem obligāti veicama atkārtota situācijas pārbaude, īpaši pievēršot uzmanību nojumes ārējo griestu konstrukcijas varbūtējām veidmaiņām un plaisu attīstības iespējamajai dinamikai;

3.6. jumta nesošā struktūra, it īpaši metāla kopnes, vērtējama kā apmierinošā stāvoklī esoša – ierobežojumi šajā sakarībā attiecībā uz Estrādes izmantošanu 2013.gadā rīkojamo Dziesmu svētku laikā nepastāv.

4. ESTRĀDES BŪVIZPĒTE UN TĀS SLĒDZIENS

No 2015.gada marta līdz septembrim notika atkārtota Estrādes pamatēkas konstrukciju apskate un pārbaude (to veica būvinženieris, Dr.sc.ing. A.Ūdris; Latvijas Būvinženieru savienības sertifikācijas komisijas izdots sertifikāts Nr.20-827, kas ļauj veikt ēku un būvju konstrukciju apsekošanu un pārbaudi).

Pārbaudes gaitā konstatētais:

4.1. ēkas sienās fiksēti plaisājumi, kas liecina, ka Estrādes mūrētās sienas turpina deformēties;

4.2. pie Estrādes jumta dzegām un cokola konstatēti apdares bojājumi;

4.3. abos Estrādes spārnos izveidoti enkurojumi, lai mazinātu vai apturētu spārnu sienu posmu savstarpēju atbīdīšanos. Daudzas garensienu plaisu kontrolmarkas ir pārrautas, kas liecina par atbīdīšanās veidmaiņu procesu turpināšanos;

4.4. Estrādes spārnu augšstāvu griestos pārjumta seguma bojājumi nav atrasti, kas liecina, ka sienu posmu savstarpējās nobīdes nav tik ievērojamas, lai pārrautu nosedzošo hidroizolāciju;

4.5. Estrādes akustisko vairogu koka rāmju elementi daudzviet ir pilnībā satrunējuši. No vairogiem atrāvušies atsevišķi tērauda stiprinājumi. Ievērojami ir vājinājusies vairogu spēja uzņemt vēja slodzes un mazinājies konstrukciju drošums. Vairogus nepieciešams nomainīt;

4.6. atjaunotajā pirmā stāva lokveida galerijā atsevišķām stabu tērauda aptverēm atsākusies virsmas rūsēšana;

4.7. centrālās tuneļveida noejas griestos fiksētas kondensāta uzkrāšanās pēdas. Estrādes orķestra padziļinājumā un tuneļa galā uzkrājas lietus ūdens. Tehniskajās telpās tuneļa un galerijas zonā fiksēts liels gaisa mitrums, kas pastiprina konstrukciju rūsēšanu;

4.8. pamatēkas iekšpusē atsevišķās vietās konstatēti notecējumi;

4.9. spārnu jumta virsmas līmenī esošajām norobežojošajām tērauda margām atklāta neliela virsmas korozija;

4.10. bojāts koru podestu virsmas pārklājums un tribīņu soliņi. Pārklājumu un soliņus nepieciešams nomainīt;

4.11. Austrumu spārna galā konstatēts lokāls grunts izskalojums;

4.12. bēniņos sākusies jumta kopņu elementu rūsēšana;

4.13. konstatēta Estrādes konsolizvirzījuma nojumes pārseguma plākšņu plaisāšana. Plāksnes nepieciešams nomainīt;

4.14. caur jumtu bēniņos iekļūst nokrišņu ūdens, bojājot apakšā esošo dēļu klāju.

Slēdziens: ēkas stāvoklis saskaņā ar 2015.gadā notikušo novērtējumu atzīts kā nepilnīgi apmierinošs. Maksimāli pieļaujamais dziedātāju skaits, kas vienlaicīgi var atrasties koru tribīnēs, ir 5 800 pieaugušie vai 6 400 bērni (ņemot vērā to, ka tribīnēs jāatrodas arī dežurējošajam personālam un apkalpojošo struktūru darbiniekiem).

Analizējot Estrādes konstrukciju slodžu monitoringa datus no 1993. līdz 2015.gadam, secināts, ka pārbūvju gaitā uzlabojies Estrādes atbildīgo konstrukciju stingums. Atsevišķos gadījumos Estrādes konstrukcijas deformējušās mazāk. No ekspluatācijas slodžu viedokļa jauni papildu ierobežojumi nav vajadzīgi.

Pasākumu laikā obligāti jāievēro, ka uz tribīnēm nekādā ziņā nav pieļaujamas sinhronas, dinamiska rakstura ritmiskas un tieši tribīņu kāpņu noslodzi palielinošas kustības, kas iesvārsta būvstruktūras – piemēram, visiem koru dalībniekiem vienlaikus izpildīt palēcienus, veidojot tā saucamo "skrejošo vilni" u.tml. Šādas kustības var izraisīt atsevišķu Estrādes konstrukciju vai pat visas tribīnes svārstības, mazinot esošās konstrukciju ekspluatācijas drošuma rezerves.

5. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ESTRĀDĒ

Apkopojot pārbaužu slēdzienus un esošo tehnisko informāciju, Estrādes situācijas raksturojums ir sekojošs:

5.1. atbalstot Dziesmu un deju svētku kopienas, jo īpaši kora dziedātāju vajadzības, esošajā situācijā nav iespējams nodrošināt valsts prasības par 13 000 līdz 14 000 dalībnieku vienlaicīgu atrašanos Dziesmu un deju svētku pasākumu laikā Estrādes kora tribīnēs, tām pieguļošajā teritorijā un Estrādes skatuves daļā;

5.2. Estrādes infrastruktūra ir nolietota, un tā neatbilst mūsdienu prasībām: nenodrošina pasākumu Estrādē, t.sk. Dziesmu un deju svētku dalībnieku un apmeklētāju drošību, kā arī nav iespējams nodrošināt atbilstošas sanitārās un higiēnas prasības u.c.;

5.3. ar šobrīd esošo sēdvietu skaitu (22 000) Estrādes skatītāju zonā nav iespējams nodrošināt sabiedrības pieprasījumu apmeklēt Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncertu;

5.4. nav iespējams atrisināt drošības jautājumu saistībā ar pasākumu dalībnieku, skatītāju un transporta plūsmu atdalīšanu.

Risinot situāciju, Rīgas dome 2006.gadā vairākkārt izsludināja projektu konkursus, kuros vai nu tika iesniegts nepietiekams projektu skaits, vai arī konkursa žūrija neatbalstīja nevienu no konkursam iesniegtajiem darbiem.

2007.gadā Rīgas dome izsludināja starptautisku Estrādes metu konkursu, kurā starp 17 pretendentiem par labāko tika atzīts SIA "Arhitekta J.Pogas birojs" izstrādātais projekts. Projekta grupa: Juris Poga, arhitekts (SIA "Arhitekta J.Pogas birojs"), priekšlikuma izstrādes un projekta vadītājs un koncepcijas autori: Austris Mailītis, Ivars Mailītis un Inese Mailīte (arhitektu birojs "Mailītis A.I.I.M.").

2009.gada 10.jūlijā SIA "Arhitekta J.Pogas birojs" izstrādātais skiču projekts tika saskaņots Rīgas pilsētas būvvaldē. Rīgas dome ar konkursa uzvarētāju SIA "Arhitekta J.Pogas birojs" 2008.gada 8.aprīlī noslēdza projektēšanas līgumu Nr.DAE-08-4-li, diemžēl projekta tālākā izstrāde un līguma darbība ekonomiskās krīzes dēļ tika apturēta.

Tā kā projektēšanas līguma darbība tika apturēta, pamatojoties uz līguma līdzšinējo 2.3.punktu, 10.4.punktu, Publisko iepirkumu likuma 67.1panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu, kā arī Civillikuma 1867.pantu un 1876.panta pirmo daļu, 2016.gada 11.martā ir noslēgta vienošanās Nr.DI-16-82-lī pie 2008.gada 8.aprīļa līguma Nr.DAE-08-4-li, ar kuru ir atjaunota līguma darbība Mežaparka Lielās estrādes pārbūves projekta izstrādei. Veicot darbības Valsts kases aizņēmuma saņemšanai, Valsts kase ir lūgusi Rīgas domi iesniegt Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumu par risinājuma – pārjaunot 2008.gada 8.aprīļa līgumu par Estrādes pārbūves būvprojekta izstrādi, noslēdzot vienošanos pie minētālīguma – atbilstību Publisko iepirkumu likuma regulējumam.

6. PAREDZAMAIS REZULTĀTS, ĪSTENOJOT ESTRĀDES BŪVNIECĪBU

Estrādes būvniecības rezultātā Latvijas galvaspilsēta Rīga, kā arī Latvijas sabiedrība kopumā iegūtu pilnībā no jauna uzbūvētu modernu un mūsdienīgu Estrādi ar paplašinātām kora tribīnēm un skatuvi, palielinātu skatītāju lauka ietilpību, uzlabotiem kompleksa akustiskajiem un scenogrāfiskajiem parametriem, pamatā saglabājot esošo plānojuma struktūru.

Ieguvumi Estrādes būvniecības rezultātā:

6.1. skatītāju laukā nodrošināts ne mazāks kā 30 000 sēdvietu skaits, kas ir vismaz par 8 000 sēdvietām vairāk nekā esošajā situācijā;

6.2. ja pasākums Estrādē paredzēts bez sēdvietām, tad stāvvietu maksimālo kapacitāti skatītāju laukā kopā ar koru tribīnēm būtu iespējams nodrošināt līdz pat 70 000, kas ir par 20 000 līdz 25 000 vairāk nekā esošajā situācijā;

6.3. no jauna izbūvētas paplašinātas Estrādes kora tribīnes, ar iespēju uz tām izvietot 11 100 dalībniekus, kas ir par 5 300 cilvēkiem vairāk nekā esošajā situācijā;

6.4. iespējas Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopienas vajadzībām Estrādes kora tribīnēs, tām pieguļošajā teritorijā un uz Estrādes skatuves izvietot no 13 000 līdz 14 000 dalībnieku, kas ir par 7 300 vairāk nekā esošajā situācijā;

6.5. zem Estrādes skatītāju lauka izbūvētas ietilpīgas tualetes, atklāti laukumi divos līmeņos (~7 000 m2), ar iespēju izvietot izbraukuma tirdzniecības vietas, izstāžu zonas u.c., tādējādi atbrīvojot Estrādei apkārt esošo teritoriju un samazinot nevēlamu trokšņu avotus pasākuma laikā;

6.6. zem Estrādes izbūvētu modernu un multifunkcionālu ēku, kurā plānots izvietot Dziesmu un deju svētku muzeju, konferenču un biroju zonas un telpas pasākumu dalībniekiem. Telpu programma precizējama pirms projektēšanas uzsākšanas;

6.7. izbūvēts no metāla režģa konstrukcijas kora tribīni pārsedzošs kupols ar mobilu membrānas iesegumu, kas pasargātu dalībniekus no lietus un uzlabotu akustisko skanējumu;

6.8. jaunās koru tribīnes ar lielāku rādiusu nodrošinātu plašāku tiešās dzirdamības zonu skatītāju laukā;

6.9. izbūvējot iztrūkstošo ceļa posmu no Viestura prospekta līdz Daudzfunkcionālajam laukumam, tiktu atrisināta pasākumu dalībnieku, apmeklētāju un transporta plūsmas sadalīšana;

6.10. ar papildu izejām tribīņu sānu daļā un paplašinātām izejām uz tribīņu augšējo daļu, tiktu vairākkārt samazināts koristu nomaiņas laiks tribīnēs pasākumu laikā.

7. RISKI, JA ESOŠĀ SITUĀCIJA ESTRĀDĒ NETIEK IZMAINĪTA

7.1. Būtiski tiktu apdraudēta 2018.gada Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta norise, jo esošajā situācijā Estrādē (dalībnieku skaits, kas drošības apsvērumu dēļ drīkst vienlaikus atrasties Estrādes kora tribīnēs) nav iespējams nodrošināt dalību visiem 13 000 kora dziedātājiem, kas jau 2015.gadā ir uzsākuši darbu pie koprepertuāra apguves visā Latvijā (latviešu kopiena ārvalstīs repertuāra apguvi uzsāks 2016.gadā). Šāda situācija liktu vilties un, paredzams, ka izraisīs neapmierinātību tūkstošos svētku dalībnieku. Situāciju neatrisinās arī tas, ka Estrādē tiks veikti ikgadējie lokālie remontdarbi Estrādes tehniskā stāvokļa uzturēšanai, jo Estrādes pašreizējā tehniskā stāvokļa un kapacitātes dēļ būs būtiski dalībnieku un skatītāju skaita ierobežojumi, kā arī netiks atbilstoši prasībām nodrošināta vides pieejamība un drošība.

7.2. Ja Estrādē līdzšinējā situācija netiek mainīta, tad Dziesmu un deju svētku Noslēguma pasākumā (koncertā) ir iespējams piedalīties limitētam svētku dalībnieku – koristu skaitam, kas tādējādi rada nevienlīdzīgu situāciju attiecībā pret Dziesmu un deju svētku praktizētājiem, palielinot risku Dziesmu un deju svētkus padarīt par elitāru pasākumu. Tādā gadījumā Latvija neizpilda būtisku kritēriju, kas paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus ikvienam Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā ieinteresētajam kopienas (jo īpaši kora dziedātājam) loceklim, kādēļ Dziesmu un deju svētki tika atzīti par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.

7.3. Ļoti ciestu gan Dziesmu un deju svētku, gan Latvijas simtgades, gan valsts tēls, jo gan Latvijas, gan ārvalstu sabiedrībā Dziesmu un deju svētku pasākumi Rīgā, īpaši Estrādē, ir ļoti pieprasīti (pieprasījums pārsniedz piedāvājumu).

7.4. Estrādē turpinātos situācija, ka valsts normatīvajos aktos ir noteikusi augstas un pamatotas prasības, kas saistītas ar drošību, vides pieejamību, laikmeta prasībām atbilstošu infrastruktūru, sanitāri higiēniskajām normām, publisku pasākumu sarīkošanu u.c., bet gadu desmitiem nav atrasts ilgtspējīgs risinājums, lai Estrāde, kas, tostarp, regulāri tiek izmantota nacionālās kultūras vērtības – Dziesmu un deju svētku tradīcijas praktizēšanai un ilgtspējai, sadarbībā ar tās saimnieku – Rīgas domi, tiktu savesta atbilstošā kārtībā.

III. ESTRĀDES BŪVNIECĪBAS RISINĀJUMS

Jautājums par Estrādes būvniecību aktualizēts vairākkārt. Ar mērķi sagatavot konkrētu priekšlikumu Estrādes būvniecībai, kas rezultējies konkrētā ziņojumā Ministru kabinetam, darba process aktivizējās 2015.gada III. ceturksnī. Vairākās sarunās starp ekspertiem, valsts institūcijām un Rīgas domes pārstāvjiem tika izdiskutēti vairāki Estrādes būvniecības priekšlikumi, ņemot vērā gan Dziesmu un deju svētku kopienas vajadzības, t.i., ka Estrādē – kora tribīnēs, tām pieguļošajā teritorijā un skatuves daļā vienlaikus iespējams atrasties no 13 000 līdz 14 000 tūkstošiem dalībnieku, gan Iekšlietu ministrijas norādītās drošības prasības, gan arī Estrādē vairākkārt veikto pārbaužu un būvizpētes secinājumus.

Lai operatīvi risinātu jautājumu par Estrādi, pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas 2015.gada nogalē tika izveidota darba grupa, tās darbu koordinēja Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīkotājinstitūcija – Latvijas Nacionālais kultūras centrs (Latvijas Nacionālā kultūras centra 2015.gada 8.decembra rīkojums Nr.213 "Par darba grupas izveidi"). Darba grupā tika iesaistīti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Rīgas domes, kā arī eksperti (arhitekti, būvniecības speciālisti, akustiķis, svētku rīkošanā iesaistītie speciālisti u.c.). Darba grupa izskatīja un izvērtēja vairākus Estrādes būvniecības priekšlikumus. Darba grupas secinājumi un darba rezultāts tika prezentēts 2015.gada 10.decembra un 2016.gada 21.janvāra Dziesmu un deju svētku padomē.

Ministru kabinetam izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par Estrādes būvniecību tiek piedāvāts nodrošināt pilnīgi jaunas Estrādes izbūvi laika periodā no 2016. līdz 2020.gadam, īstenojot to divās (A un B) daļās, A daļu īstenojot līdz 2018.gadam, laikā līdz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem un B daļu īstenojot līdz 2020.gadam, laikā līdz XII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem.

Rīgas dome, kuras īpašumā atrodas Estrāde, apņemas nodrošināt Estrādes būvprojekta izstrādi un Estrādes būvniecību. Kopējais nepieciešamais finansējums Estrādes būvniecībai ir 44 598 133 euro, tajā skaitā Estrādes būvprojekta izstrādes izdevumi ir 1 750 000 euro.

Rīgas dome 2016.gada 16.februārī ir apstiprinājusi aktualizēto Rīgas attīstības programmas 2014.–2020.gadam Rīcības plānu, kurā iekļauta Estrādes būvniecība, nosakot to par Rīgas domes prioritāti. Lai īstenotu izvirzīto mērķi, Rīgas dome 2016.gada 1.martā pieņēma lēmumu Nr.3537 (prot. Nr.70, 1.§) "Par aizņēmumu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa investīciju projekta "Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija" īstenošanai (tajā skaitā autoruzraudzība, būvuzraudzība un tehniskā projekta izstrāde", kas apliecina gatavību uzņemties saistības, saņemot aizdevumu Valsts kasē.

1. BŪVNIECĪBAS PROJEKTA ĪSS APRAKSTS

Ņemot vērā, ka Estrādes būvniecības projektu kā nepārtrauktu procesu pilnā apjomā nav iespējams īstenot, jo ar noteiktu regularitāti Estrādē notiek Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (2018., 2023.utt.), savukārt to starplaikā – Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2020., 2025. utt.), Estrādes būvniecības projekta īstenošanu piedāvāts sadalīt divās daļās (1.attēls):

Pirmā (A) daļa – skatītāju lauka un skatuves paplašināšanas (pārbūves), pagaidu koru tribīņu koristu skaita palielināšanai projektēšana un būvniecība;

Otrā (B) daļa – esošo koru tribīņu pilnīgas demontāžas un jaunu tribīņu izbūves projektēšana un būvniecība.

1. attēls. Projekta dalījums A un B daļā

Abu projekta daļu projektēšanu paredzēts uzsākt vienlaicīgi, paralēli organizējot iepirkumus katras daļas ekspertīzes veikšanai, katras daļas būvuzraudzībai un būvdarbu veikšanai.

Galvenie risināmie uzdevumi projekta A daļas īstenošanai:

1. projektēšanas programmas precizēšana un tehnisko noteikumu atjaunošana;

2. A daļas būvprojekta izstrāde;

3. iepirkumu organizēšana, t.sk.:

3.1. būvprojekta A daļas ekspertīzes veikšanai,

3.2. būvuzņēmēja izvēlei A daļas būvniecības darbiem,

3.3. būvuzrauga izvēlei A daļas būvniecības darbu uzraudzībai;

4. A daļas būvniecība, t.sk.:

4.1. ārējo elektrisko tīklu (ELT) demontāža un izbūve;

4.2. skatītāju lauka izbūve:

4.2.1. ārējo inženiertīklu izbūve,

4.2.2. esošā apjoma demontāža,

4.2.3. būves zem skatītāju lauka izbūve, t.sk. inženiertīkli un apdare,

4.2.4. skatītāju lauka izbūve;

4.2.5. skatuves izbūve;

4.2.6. skatītāju krēsli un to montāža;

4.2.7. tribīņu pagaidu pārbūve;

4.2.8. ceļu, laukumu izbūve un labiekārtošanas darbi.

Galvenie risināmie uzdevumi projekta B daļas īstenošanai:

1. projektēšanas programmas precizēšana;

2. B daļas būvprojekta izstrāde;

3. iepirkumu organizēšana, t.sk.:

3.1. būvprojekta B daļas ekspertīzes veikšanai,

3.2. būvuzņēmēja izvēlei B daļas būvniecības darbiem,

3.3. būvuzrauga izvēlei B daļas būvniecības darbu uzraudzībai;

4. B daļas būvniecība, t.sk.:

4.1. kora estrādes izbūve, t.sk.:

4.1.1. kora tribīņu un zem tās atrodošās būves demontāža,

4.1.2. būves zem estrādes izbūve,

4.1.3. telpu apdare, iekšējo inženiertīklu izbūve,

4.1.4. jauno tribīņu izbūve,

4.1.5. jumta konstrukcijas izbūve,

4.1.6. tribīņu metāla konstrukcijas jumta auduma pārklājuma mehāniskās sistēmas un akustisko vairogu izbūve,

4.1.7. specifisko skaņas un gaismas tehnisko mastu izbūve;

4.1.8. saimniecības ēkas izbūve;

4.1.9. labiekārtošanas darbi un segumu izbūve;

4.2. ELT transformatora apakšstacijas izbūve.

Būvniecības projekta A daļu paredzēts izbūvēt un nodot ekspluatācijā līdz 2018.gada 7.jūnijam, B daļu – līdz 2020.gada 2.jūnijam (2.attēls).

2. attēls. Projekta daļu dalījums un būvdarbu plānotie izpildes termiņi katrā no daļām.

2. FINANSĒJUMA AVOTI

Estrādes projektēšanu (2016. un 2017.gads) Rīgas dome plāno nodrošināt, izmantojot valsts aizņēmumu Valsts kasē:

2016.gadā – 635 233,82 euro apmērā;

2017.gadā – 1 114 766,18 euro apmērā. 2017.gadā projektēšanas izdevumos ir iekļautas plānotās būvprojekta ekspertīzes izmaksas 77 392 euro apmērā. Izdevumi projekta ekspertīzes veikšanai ir plānoti 2017.gadā, līgumu par projekta ekspertīzes veikšanu plānots slēgt 2017.gadā, arī aizņēmuma atļauju projekta ekspertīzes veikšanai Rīgas pašvaldība varēs saņemt tikai 2017.gadā.

Piešķirot valsts aizņēmumu nepieciešams izvērtēt, vai visām attiecināmajām darbībām var tikt piešķirta viena valsts aizdevuma procentu likme, jo saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu, 53.panta 6.punkta nosacījumiem ieguldījumu atbalsta summa nevar pārsniegt starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, ko atskaita no attiecināmajām izmaksām saskaņā ar pamatotām prognozēm. Līdz ar to Rīgas domei veiks aprēķinus, cik šādi ieņēmumi, kam ir peļņas raksturs, nākotnē gadā varētu būt pēc ieguldījumu veikšanas.

2016. un 2017.gadā projektēšanas, ekspertīžu un konsultāciju nodrošināšanai ir nepieciešams finansējums 1 446 280,99 euro un 21% PVN jeb 303 719,01 euro, kas pavisam kopā ir 1 750 000,00 euro (1.tabula).

1.tabula

PROVIZORISKIE KAPITĀLIEGULDĪJUMI PROJEKTĒŠANAI UN EKSPERTĪZEI SADALĪJUMĀ PA GADIEM

Nr.
p.k.

Attīstības projekta kapitālieguldījuma pozīcijas

Provizoriskās izmaksas euro

Kopējās izmaksas euro

2016.

2017.

1.

2.

3.

4.

5.

1.

Būvprojekta izstrāde (BP) A daļai      

1.1.

Avansa maksājums    

45 522.81

1.2.

BMS* A daļai izstrāde

125 159.99

 

125 159.99

1.3.

BP izstrāde

274 666.66

137 333.34

412 000.00

2.

Būvprojekta izstrāde (BP) B daļai      

2.1.

Avansa maksājums      

2.2.

BMS* B daļai izstrāde

125 159.98

 

125 159.98

2.3.

BP izstrāde  

720 000.00

720 000.00

3.

Ekspertīzes      

3.1.

Ekspertīzes un konsultācijas A un B daļu izstrādei  

63 961.02

63 961.02

  Kopā:

542 986.63

921 294.36

1 446 280.99

  21% PVN

110 247.19

193 471.82

303 719.01

  Pavisam kopā:

635 233.82

1 114 766.18

1 750 000.00

Paskaidrojumi:
1. *BMS - būvprojekta minimālais sastāvs;
2. Būvprojekta sadalījums daļās:
A daļa – skatītāju lauka un skatuves paplašināšana (pārbūve), pagaidu tribīņu koristu skaita palielināšanai izbūve;
B daļa – esošo koru tribīņu pilnīga demontāža un jaunu tribīņu izbūve (t.sk. telpu pilnīga izbūve zem tribīnēm)

Būvniecības procesu Rīgas dome plāno nodrošināt, izmantojot valsts aizņēmumu Valsts kasē. Laika periodā no 2017. līdz 2020.gadam šim nolūkam nepieciešamais finansējums ir 35 411 679,53 euro un 21% PVN jeb 7 436 452,70 euro, kas pavisam kopā ir 42 848 132,23 euro (2.tabula).

Provizoriskie kapitālieguldījumi Estrādes būvniecības procesa nodrošināšanai ir sadalīti četrās galvenajās izmaksu grupās:

1. būvdarbu izmaksas,

2. būvuzraudzības izmaksas,

3. projekta vadības izmaksas,

4. autoruzraudzības izmaksas.

Lai paātrinātu Estrādes būvniecības īstenošanas termiņus, no būvniecības procesa kā atsevišķs iepirkums ir izdalīta ārējo elektrisko tīklu (ELT) demontāža un izbūve.

Būvdarbu izmaksu aprēķinos ir ietvertas šādas pieskaitījuma likmes:

1. materiālu un būvgružu transporta izdevumi – 5%;

2. virsizdevumi (t.sk. darba aizsardzības izdevumi) – 6%;

3. būvdarbu veicēja peļņa – 4%;

4. darba devēja sociālais nodoklis – 23,59%.

Būvniecības izmaksās nav iekļautas rezerves izmaksas neparedzētiem darbiem.

2.tabula

PROVIZORISKIE KAPITĀLIEGULDĪJUMI ESTRĀDES BŪVNIECĪBAS PROCESA NODROŠINĀŠANAI

Nr.p.k.

Attīstības projekta kapitālieguldījuma pozīcijas

Provizoriskie kapitālieguldījumi euro

Kopējie kapitālieguldījumi euro

2016.

2017.

2018.

2019.

2020.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

1.

Būvdarbi, t.sk.            

1.1.

ELT tīklu demontāža un izbūve*  

236 814.21

     

236 814.21

1.2.

būvlaukuma organizācija un sagatavošanas darbi  

61 573.96

146 009.94

214 596.00

107 298.00

529 477.90

1.3.

Skatītāju lauka izbūve (A)          

0.00

1.3.1.

ārējo inženiertīklu izbūve  

1 779 565.92

     

1 779 565.92

1.3.2.

esošā apjoma demontāža  

68 173.06

     

68 173.06

1.3.3.

būves zem skatītāju lauka izbūve, t.sk. inženiertīkli un apdare  

2 813 204.64

4 688 674.40

   

7 501 879.04

1.3.4.

skatītāju lauka izbūve    

1 045 170.40

   

1 045 170.40

1.3.5.

skatuves izbūve    

84 526.32

   

84 526.32

1.3.6.

skatītāju krēsli    

1 345 695.08

   

1 345 695.08

1.3.7.

tribīņu pārbūve    

222 151.14

   

222 151.14

1.3.8.

ceļi, laukumi un labiekārtošana    

1 390 949.94

   

1 390 949.94

1.4.

Kora estrādes izbūve (B)          

0.00

1.4.1.

būvlaukuma iekārtošana un tehnikas mobilizācija    

72 484.91

   

72 484.91

1.4.2.

esošā apjoma, t.sk. tribīņu demontāža    

448 392.81

149 464.27

 

597 857.08

1.4.3.

būves zem estrādes izbūve      

9 572 290.92

 

9 572 290.92

1.4.4.

ELT transformatora apakšstacijas izbūve      

136 259.92

 

136 259.92

1.4.5.

telpu apdare/iekšējo inženiertīklu izbūve      

1 289 746.80

967 310.10

2 257 056.90

1.4.6.

jauno tribīņu izbūve        

310 800.00

310 800.00

1.4.7.

jumta konstrukcijas izbūve      

1 716 331.80

2 860 553.00

4 576 884.80

1.4.8.

labiekārtošana/segumi        

695 474.97

695 474.97

1.4.9.

tribīņu metāla konstrukcijas jumta auduma pārklājuma mehāniskās sistēmas un akustiskie vairogi        

1 100 000.00

1 100 000.00

1.4.10.

specifiskie skaņas un gaismas tehniskie masti        

510 000.00

510 000.00

1.4.11.

saimnieciskās ēkas izbūve      

431 600.00

 

431 600.00

2.

Būvuzraudzības nodrošināšana  

14 480.00

31 149.00

37 716.00

18 858.00

102 203.00

3.

Projekta vadība, t.sk. būvprojektēšanas uzraudzība, projekta uzraudzības grupas darba nodrošināšana  

52 704.00

52 704.00

52 704.00

65 880.00

223 992.00

4.

Autoruzraudzības nodrošināšana  

100 060.00

180 108.01

240 144.01

100 060.00

620 372.02

 

Kopā:

 

5 126 575.79

9 708 015.95

13 840 853.72

6 736 234.07

35 411 679.53

 

21% PVN

 

1 076 580.92

2 038 683.35

2 906 579.28

1 414 609.15

7 436 452.70

 

Pavisam kopā:

 

6 203 156.71

11 746 699.30

16 747 433.00

8 150 843.22

42 848 132.23

Paskaidrojumi
Būvniecības izmaksās nav iekļauta:
1. pasūtītāja finanšu rezerve neparedzētiem darbiem.
2. *ELT tīklu demontāžu un izbūvi paredzēts veikt kā atsevišķu iepirkumu.

IV. IETEKME UZ PROBLĒMAS RISINĀŠANU

1. FINANSĒJUMA APGUVE PA GADIEM

Estrādes būvniecības projekta nodrošināšanai kopā ir nepieciešams finansējums 36 857 960,52 euro un 21% PVN jeb 7 740 171,71 euro, kas pavisam kopā ir 44 598 132,23 euro (3.tabula).

3.tabula

PROVIZORISKIE KAPITĀLIEGULDĪJUMI ESTRĀDES BŪVNIECĪBAS PROJEKTA ĪSTENOŠANAI

Nr.p.k.

Attīstības projekta kapitālieguldījuma pozīcijas

Provizoriskie kapitālieguldījumi euro

Kopējie kapitālieguldījumi euro

2016.

2017.

2018.

2019.

2020.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

1.

Būvprojekta izstrāde, t.sk. ekspertīzes un konsultācijas

524 986.63

921 294.36

     

1 446 280.99

2.

Būvdarbi  

4 959 331.79

9 444 054.94

13 510 289.71

6 551 436.07

34 465 112.51

3.

Būvuzraudzības nodrošināšana  

14 480.00

31 149.00

37 716.00

18 858.00

102 203.00

4.

Projekta vadība, t.sk. projekta uzraudzības grupas nodrošināšana  

52 704.00

52 704.00

52 704.00

65 880.00

223 992.00

5.

Autoruzraudzības nodrošināšana (1,8%)  

100 060.00

180 108.01

240 144.01

100 060.00

620 372.02

 

Kopā:

524 986.63

6 047 870.15

9 708 015.95

13 840 853.72

6 736 234.07

36 857 960.52

 

PVN 21%

110 247.19

1 270 052.73

2 038 683.35

2 906 579.28

1 414 609.15

7 740 171.71

 

Pavisam kopā:

635 233.82

7 317 922.88

11 746 699.30

16 747 433.00

8 150 843.22

44 598 132.23

2. ESTRĀDES BŪVNIECĪBAS PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS LAIKA PLĀNS

Projekta aktivitāšu un apakšaktivitāšu īstenošana plānota saskaņā ar Programmas aktivitāšu un apakšaktivitāšu īstenošanas laika plānu (4.tabula).

Bez tā jāuzsāk secīga iepirkumu rīkošana būvprojekta ekspertīzēm (A un B daļai atsevišķi), būvuzņēmēju izvēlei (A un B daļai atsevišķi) un būvuzraudzības nodrošināšanai (A un B daļai atsevišķi). ELT tīklu demontāžu un izbūvi būtu vēlams pabeigt, pirms tiek uzsākta skatītāju lauka izbūve.

Lai nodrošinātu skatītāju lauka izbūvi līdz 2018.gada XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, būvdarbus skatītāju lauka izbūvei būtu nepieciešams uzsākt ne vēlāk kā 2017.gada 2.augustā, tādējādi būvdarbiem paredzot ne vairāk kā 309 dienas.

Kopumā Estrādes būvniecības piedāvātā varianta īstenošanai ir nepieciešams paredzēt vismaz 1554 dienas vai aptuveni 51 mēnesi.

4.tabula

PROGRAMMAS AKTIVITĀŠU UN APAKŠAKTIVITĀŠU ĪSTENOŠANAS LAIKA PLĀNS

N.p.k.

Darbība

Uzsākts
(dd.mm.gggg)

Pabeigts
(dd.mm.gggg)

Dienu skaits

Vidējais mēnešu skaits

1.

2.

3.

4.

5.

6.

I.

PROJEKTĒŠANA

1.1.

– Projektēšanas programmas precizēšana, tehnisko noteikumu atjaunošana

01.03.2016.

31.03.2016.

30

1

1.2.

– Būvprojekta minimālā sastāvā izstrādāšana

01.04.2016.

30.06.2016.

90

3

1.3.

– Būvprojekta minimālā sastāvā saskaņošana būvvaldē

01.07.2016.

01.08.2016.

31

1

BŪVATĻAUJAS SAŅEMŠANA

01.08.2016.

   

1.4.

– Būvprojekta A daļai izstrādāšana

01.07.2016.

30.12.2016.

182

6

1.5.

– Būvprojekta A daļas ekspertīze

01.12.2016.

31.01.2017.

61

2

1.6.

– Būvprojekta A daļas saskaņošana būvvaldē

16.01.2017.

16.02.2017.

31

1

PROJEKTĒŠANAS NOSACĪJUMI A DAĻAI IZPILDĪTI

16.02.2017.

   

1.7.

– Būvprojekta B daļai izstrādāšana

02.01.2017.

29.09.2017.

270

9

1.8.

– Būvprojekta B daļas ekspertīze

01.09.2017.

31.10.2017.

60

2

1.9.

– Būvprojekta B daļas saskaņošana būvvaldē

01.11.2017.

07.12.2017.

36

1

PROJEKTĒŠANAS NOSACĪJUMI B DAĻAI IZPILDĪTI

07.12.2017.

   

II.

IEPIRKUMI

2.1.

– Būvprojekta A daļas ekspertīzes veikšanai

30.09.2016.

30.11.2016.

61

2

2.2.

– Būvuzņēmēja izvēle A daļas būvniecībai

23.11.2016.

18.07.2017.

237

8

2.3.

– Būvuzrauga izvēle A daļas būvdarbu uzraudzībai

13.02.2017.

18.07.2017.

155

5

2.4.

– Būvprojekta B daļas ekspertīzes veikšanai

30.06.2017.

31.08.2017.

62

2

2.5.

– Būvuzņēmēja izvēle B daļas būvniecībai

14.09.2017.

10.08.2018.

330

11

2.6.

– Būvuzrauga izvēle B daļas būvdarbu uzraudzībai

09.03.2018.

10.08.2018.

154

5

III.

DOKUMENTI IESNIEGTI BŪVVALDĒ BŪVNIECĪBAS NOSACĪJUMU IZPILDEI

3.1.

– A daļa

19.07.2017.

01.08.2017.

13

1

3.2.

– B daļa

13.08.2018.

31.08.2018.

18

1

IV.

BŪVNIECĪBA

4.1.

– ELT tīklu demontāža un izbūve*

15.11.2016.

31.07.2017.

258

8

4.2.

– Skatītāju lauka izbūve (A)

02.08.2017.

07.06.2018.

309

10

4.3.

– Kora estrādes izbūve (B)

03.09.2018.

02.06.2020.

638

21

 

KOPĀ:

01.03.2016.

02.06.2020.

1554

51

* - atsevišķs iepirkums uz šiem darbiem

V. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

Risinājums

Risinājums

Budžeta programmas kods un nosaukums

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums euro

Nepieciešamais papildu finansējums euro

Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)

2016.gads

2017.gads

2018.gads

2016.gads

2017.gads

2018.gads

2019.gads

turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta)

turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)

Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā, t.sk.    

0

0

0

635 234

7 317 923

11 746 699

16 747 433

8 150 844

0

2020

Budžeta resors    

0

0

0

 

0

0

0

0

0

0

74. resors    

0

0

0

 

0

0

0

0

0

0

Pašvaldību budžets          

635 234

7 317 923

11 746 699

16 747 433

8 150 844

   
1. risinājums 74. resors  

0

0

0

635 234

7 317 923

11 746 699

16 747 433

8 150 844

0

2020

  Pašvaldību budžets        

635 234

7 317 923

11 746 699

16 747 433

8 150 844

   

Kultūras ministra vietā –
veselības ministre Anda Čakša

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!