Ministru kabineta noteikumi Nr. 519

Rīgā 2016. gada 9. augustā (prot. Nr. 39 31. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās" projektu iesniegumu otrās un trešās atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās" (turpmāk – specifiskais atbalsts) projektu iesniegumu otro un trešo atlases kārtu (turpmāk – atlases kārtas);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi un mērķa grupu;

1.3. atlases kārtām pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot augstu plūdu risku, un nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu.

3. Atlases kārtu mērķa grupa ir pašvaldības, to iedzīvotāji un komersanti plūdu un krasta erozijas riskam pakļautajās nacionālas nozīmes plūdu risku teritorijās.

4. Īstenojot atlases kārtas, līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. iznākuma rādītājs: iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem, – 194 000;

4.2. rezultāta rādītājs: piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuros samazināts vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos šo vietu applūšanas gadījumā, – vismaz 13;

4.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 5 131 592 euro apmērā;

4.4. horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" uzraudzības rādītājs un tā sasniedzamā vērtība – atbilstoši šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktam.

5. Atlases kārtas īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā līdz 2022. gada 31. decembrim.

6. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

7. Projektu mērķteritorija ir nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās esošās republikas un novadu pilsētas, kā arī blīvi apdzīvotās teritorijas, kas atbilst pilsētu pazīmēm (izņemot valsts īpašumā esošus polderus).

8. Atlases kārtu īstenošanai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 33 119 805 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 28 151 834 euro, nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām) – vismaz 4 967 971 euro.

9. Projekta iesniedzēja līdzfinansējumā paredz valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.

10. Projektu iesniegumu atlases kārtām plānotais attiecināmā finansējuma sadalījums ir šāds:

10.1. projektu iesniegumu otrajai atlases kārtai kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 29 628 825 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 25 184 501 euro, nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām) – vismaz 4 444 324 euro;

10.2. projektu iesniegumu trešajai atlases kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 3 425 833 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 2 911 958 euro, nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām) – vismaz 513 875 euro.

11. Atlases kārtām pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanās, ir vismaz 31 043 254 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 26 386 766 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām) – vismaz 4 656 488 euro. Šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētajai projektu iesniegumu trešajai atlases kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanās, ir vismaz 1 414 429 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 1 202 265 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām) – vismaz 212 164 euro. Snieguma rezerves nesadalītais ERAF finansējums ir 55 375 euro.

12. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc pozitīva Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi saņemšanas var ierosināt palielināt pieejamā ERAF attiecināmā finansējuma apmēru līdz šo noteikumu 8. punktā minētajam apmēram.

13. Ievērojot ERAF finansējuma snieguma rezervi, par projektiem, kuriem noteikts līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamā ERAF finansējuma ierobežojums, sadarbības iestāde slēdz vienošanos ne vairāk kā šo noteikumu pielikumā minētās līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamās ERAF finansējuma summas apmērā. Ja šādu projektu īstenošana turpināsies pēc 2018. gada 31. decembra, vienošanās nosacījumos var paredzēt, ka pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem sedz atlikušo projekta izmaksu daļu, ko pēc 2018. gada 31. decembra, ja ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par snieguma ietvara izpildi, aizstāj ar ERAF finansējumu apmērā, kas kopsummā nepārsniedz šo noteikumu pielikumā minēto maksimālo ERAF finansējuma apmēru konkrētā projekta īstenošanai. Finansējuma avotu maiņa projektā ir iespējama tikai tad, ja līdz tās veikšanai nav pabeigta projekta īstenošana. 

14. Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs projektā nepārsniedz 85 procentus no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Pārējo finansējumu – ne mazāk kā 15 procentus no kopējā projekta attiecināmā finansējuma – veido nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām).

15. ERAF finansējums nedrīkst pārsniegt šo noteikumu pielikumā minēto maksimālo finansējumu projektam un vienlaikus 2000 euro izmaksas uz vienu šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja vienību.

II. Prasības projekta iesniedzējam

16. Projekta iesniedzējs atlases kārtas ietvaros ir pašvaldība vai pašvaldības iestāde, kas saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām nodrošina pretplūdu pasākumus savā administratīvajā teritorijā (tai skaitā attiecīgās pašvaldības valdījumā esošajā jūras piekrastes sauszemes daļā un jūras piekrastes ūdeņos, un iekšzemes publiskajos ūdeņos).

17. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka tam projekta īstenošanas un pēcuzraudzības periodā ir tiesības:

17.1. veikt būvdarbus zemesgabalos (tai skaitā zem ūdensobjekta esošos zemesgabalos), kur paredzēts īstenot projektu;

17.2. piekļūt zemesgabaliem, kur paredzēts īstenot projektu, un veikt tajos infrastruktūras uzturēšanas darbus.

18. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajam projektu iesniegumu atlases kārtas nolikumam un iesniedz to sadarbības iestādē elektroniski, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam.

19. Projektu iesniegumu otrās atlases kārtas projekta iesniedzējs plāno projekta sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus un ERAF finansējumu atbilstoši šo noteikumu pielikumam. Sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus plāno ne mazāk kā 97 procentu apmērā no šo noteikumu pielikumā attiecīgajam projektam noteiktās iznākuma un rezultāta rādītāja vērtības (skaita).

20. Projektu iesniegumu trešās atlases kārtas projekta iesniedzējs:

20.1. šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, iesniedzot pirmo projekta iesniegumu par pirmo projekta daļu, plāno šo noteikumu pielikumā minētos sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus ne mazāk kā 40 procentu apmērā no attiecīgajam projektam noteiktā;

20.2. šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pēc 2018. gada 31. decembra tiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par snieguma ietvara izpildi, iesniedzot otro projekta iesniegumu par otro projekta daļu, plāno šo noteikumu pielikumā minētos sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus tādā apmērā, kas par abiem projektu iesniegumiem kopā nodrošina šo noteikumu pielikumā minēto iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu ne mazāk kā 97 procentu apmērā;

20.3. šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja projekta iesniegums tiek iesniegts līdz 2018. gada 31. decembrim (ieskaitot) vai pēc 2018. gada 31. decembra pēc pozitīva Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi saņemšanas, plāno projekta sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus un ERAF finansējumu atbilstoši šo noteikumu pielikumam. Sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus plāno ne mazāk kā 97 procentu apmērā no šo noteikumu pielikumā attiecīgajam projektam noteiktās iznākuma rādītāja vērtības (skaita);

20.4. šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja projekta iesniegums tiek iesniegts pēc 2018. gada 31. decembra un nav saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par snieguma ietvara izpildi, plāno šo noteikumu pielikumā minētos sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus ne mazāk kā 40 procentu apmērā no attiecīgajam projektam noteiktā.

21. Projektu iesniegumu trešajā atlases kārtā projekta iesniedzējs var iesniegt:

21.1. vienu projekta iesniegumu, ievērojot šo noteikumu 13. punktā minētos nosacījumus;

21.2. divus projekta iesniegumus, ja projekta iesniedzējs var sadalīt šo noteikumu pielikumā minēto projektu divās atsevišķās patstāvīgi funkcionējošās daļās, kas kopā nodrošina projektā plānoto iznākuma un rezultātu rādītāju sasniegšanu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka katras daļas funkcionalitāte un izmaksu efektivitāte nav atkarīga no otras daļas īstenošanas.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

22. Atlases kārtas ietvaros plūdu apdraudēto republikas un novadu pilsētu, kā arī pilsētu pazīmēm atbilstošu blīvi apdzīvoto teritoriju aizsardzībai saskaņā ar upju baseinu apgabalu plūdu riska pārvaldības plāniem 2016.–2021. gadam ir atbalstāma:

22.1. esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžņu pārbūve un atjaunošana, ja tā ir pamatota ar hidroloģiskiem vai hidrauliskiem aprēķiniem;

22.2. jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība, ja tā ir pamatota ar hidroloģisko vai hidroģeoloģisko modeli;

22.3. virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība, atjaunošana un pārbūve;

22.4. dabiskas teritorijas (zaļā infrastruktūra) pilnīga vai daļēja atjaunošana un "zaļo" risinājumu izmantošana plūdu risku novēršanai.

23. Atlases kārtas ietvaros plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai nav atbalstāma:

23.1. valsts nozīmes meliorācijas sistēmu atjaunošana un pārbūve;

23.2. valsts īpašumā esošu polderu infrastruktūras atjaunošana un pārbūve;

23.3. potomālo upju regulēto posmu atjaunošana un pārbūve;

23.4. tādu pasākumu īstenošana, kuri upju baseinu apgabalu plūdu riska pārvaldības plānos 2016.–2021. gadam nav noteikti ar augstu prioritāti.

24. Atlases kārtas ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas un neattiecināmās izmaksas.

25. Šo noteikumu 22. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai tiešās attiecināmās izmaksas ir:

25.1. būvdarbu izmaksas;

25.2. būvprojekta izstrādes (tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas, būvprojekta ekspertīzes izmaksas, ja ekspertīzes veikšanu nosaka normatīvie akti, kā arī autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka normatīvie akti;

25.3.  hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā modeļa, hidroloģisko vai hidraulisko aprēķinu izmaksas;

25.4. projekta ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas izmaksas (izņemot sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu);

25.5. tehnisko specifikāciju sagatavošanas izmaksas;

25.6. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana. 

26. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, ir attiecināmas, ja tās nav atmaksājamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

27. Šo noteikumu 25.2., 25.3., 25.4. un 25.5. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām.

28. Neattiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.

29. Neattiecināmās izmaksas ir:

29.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 27. punktā minēto izmaksu ierobežojumus;

29.2. teritorijas labiekārtošanas izmaksas, kas nav tieši saistītas ar atlases kārtas mērķa sasniegšanu. Šīs izmaksas plāno ne lielākas par diviem procentiem no plānotajām būvdarbu attiecināmajām izmaksām;

29.3. upju gultnes tīrīšanas izmaksas, ja gultnes tīrīšanas rezultātā iegūtais materiāls netiek izmantots projekta mērķu sasniegšanā;

29.4. upes un piegulošo teritoriju pļaušanas un apauguma tīrīšanas izmaksas.

30. Projekta ietvaros radušās izmaksas nevar uzskatīt par attiecināmām, ja:

30.1. tās ir radušās agrāk par 2014. gada 1. janvāri;

30.2. pirms projekta iesnieguma iesniegšanas projekta ietvaros īstenotās būves ir pieņemtas ekspluatācijā un ir parakstīti nodošanas un pieņemšanas akti;

30.3. tās radušās uz darba līguma pamata.

IV. Atlases kārtas un projekta īstenošanas nosacījumi

31. Sadarbības iestāde divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izsludina projektu iesniegumu otro atlases kārtu, nosūtot uzaicinājumu šo noteikumu pielikumā minētajiem projektu iesniegumu otrās atlases kārtas projektu iesniedzējiem.

32. Sadarbības iestāde līdz 2017. gada 31. decembrim izsludina projektu iesniegumu trešo atlases kārtu. Ja šo noteikumu pielikumā minētais projektu iesniegumu trešās atlases kārtas projekta iesniedzējs:

32.1. neiesniedz projekta iesniegumu, sadarbības iestāde uzaicina to iesniegt projekta iesniegumu atkārtoti pēc 2018. gada 31. decembra un Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi saņemšanas;

32.2. atbilstoši šo noteikumu 21.2. apakšpunktam iesniedz pirmo projekta iesniegumu par pirmo projekta daļu, sadarbības iestāde uzaicina to iesniegt projekta iesniegumu par otro daļu pēc 2018. gada 31. decembra, ja saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par snieguma ietvara izpildi.

33. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

33.1. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

33.2. projekta izmaksu pieauguma gadījumā sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;

33.3. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

33.4. uzkrāj datus par šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētajiem uzraudzības rādītājiem administratīvi teritoriālā griezumā; 

33.5. nodrošina, ka tiek sasniegtas šo noteikumu pielikumā minētās projekta iznākuma rādītāju un rezultātu rādītāju vērtības (izņemot šo noteikumu 20.1. un 20.4. apakšpunktā minēto gadījumu, – tad projekta iesniedzējs nodrošina projekta iznākuma rādītāju un rezultātu rādītāju vērtību sasniegšanu atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam).

34. Finansējuma saņēmējs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. 

35. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

36. Pārbūvējamai un atjaunojamai infrastruktūrai, kur plānots veikt ieguldījumus, jābūt projekta iesniedzēja īpašumā vai ilgtermiņa nomā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

37. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:

37.1. finansējuma saņēmējs būtiski nepilda vienošanās nosacījumus, tai skaitā projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajam laika grafikam vai ir iestājušies citi apstākļi, kas būtiski ietekmē vai var ietekmēt atlases kārtas mērķi vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

37.2. citos gadījumos atbilstoši vienošanās nosacījumiem.

38. Pēc vienošanās noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ERAF un, ja tas paredzēts projektā, valsts budžeta dotācijas pašvaldībām finansējuma kopsummas. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

39. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
satiksmes ministrs Uldis Augulis

Pielikums
Ministru kabineta
2016. gada  9. augusta
noteikumiem Nr. 519

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās" projektu iesniegumu otrās un trešās atlases kārtas projektu saraksts

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
satiksmes ministrs Uldis Augulis