Ministru kabineta rīkojums Nr. 486

Rīgā 2016. gada 31. augustā (prot. Nr. 42 31. §)

Par elektrotīklu pārvades savienojuma "Igaunijas–Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums" pārbūvei un jaunbūvei paredzētās darbības akceptu

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis akciju sabiedrības "Latvijas elektriskie tīkli" (vienotais reģistrācijas Nr. 40103379313, adrese – Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073) atbalstīto akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" (vienotais reģistrācijas Nr. 40003575567, adrese – Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073) Ekonomikas ministrijai adresēto 2016. gada 28. jūnija iesniegumu Nr. 50SA30-01-1579 par paredzētās darbības akceptu kopīgu interešu projektam (turpmāk – iesniegums)¹, tam pievienoto dokumentu² un papildus saistīto informāciju³.

2. Iesniegumā izteikts lūgums Ekonomikas ministrijai ierosināt Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par elektrotīklu pārvades savienojuma "Igaunijas–Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums" (turpmāk – trešais starpsavienojums) pārbūvei⁴ un jaunbūvei paredzētās darbības akceptu, nosakot par paredzētās darbības vietu (elektrolīnijas trases izvietojumu) 1. alternatīvu ar 1.2. m, 1B, 1B' modifikācijām un paralēli plānotajai autoceļa E22 trasei atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras "Igaunijas–Latvijas trešais elektropārvades tīkla starpsavienojums no Sindi (Kilingi–Nemme) Igaunijā līdz Salaspils (vai Rīgas TEC-2) apakšstacijām Latvijā" ietvaros izstrādātajam ziņojumam un Vides pārraudzības valsts biroja 2016. gada 10. jūnija atzinumam Nr. 7.

3. Pēc iesnieguma, tam pievienoto dokumentu un papildus iegūtās informācijas izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. 2012. gadā elektroenerģijas augstsprieguma pārvades sistēmā tika uzsākts Igaunijas–Latvijas elektropārvades tīkla trešā starpsavienojuma projekts, paredzot tā ietvaros izveidot elektropārvades augstsprieguma (330 kV) elektrolīniju no Sindi (Kilingi–Nemme) Igaunijā līdz Rīgas TEC-2 apakšstacijai Salaspils novadā, Latvijā;

3.2. trešā starpsavienojuma projektam saskaņā ar likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteikto procedūru sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiroprojekts" 2016. gada 22. aprīlī ir sagatavojusi ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu (turpmāk – noslēguma ziņojums), un 2016. gada 10. jūnijā ir izdots Vides pārraudzības valsts biroja atzinums Nr. 7;

3.3. trešā starpsavienojuma projekts ir Latvijas un Eiropas stratēģisko elektroapgādes mērķu sasniegšanas sastāvdaļa. Projekta nozīme elektroapgādes infrastruktūras attīstībā ir norādīta šādos politikas dokumentos un attīstības plānos:

3.3.1. Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas 10 gadu attīstības plānā (apstiprināts ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2015. gada 6. augusta lēmumu Nr. 115) ir norādīts termiņš trešā starpsavienojuma projekta nodošanai ekspluatācijā – 2020. gada decembris⁵;

3.3.2. elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru asociācijas ENTSO-E desmitgades attīstības plānā gan 2012. gadā, gan 2014. gadā uzsvērta trešā starpsavienojuma projekta nozīme visam Baltijas jūras reģionam⁶;

3.3.3. 2015. gadā apstiprinātajā Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma rīcības plānā trešā starpsavienojuma projekts norādīts kā kopīgo interešu projekts, lai paaugstinātu Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu un elektroenerģijas tirgus darbību ilgtermiņā, nodrošinot elektroenerģijas pirkšanas, pārdošanas un tranzīta iespējas ar citām Eiropas Savienības valstīm⁷;

3.3.4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulā (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, kas groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (turpmāk – regula Nr. 347/2013), trešā starpsavienojuma projektam ir noteikts kopīgu interešu projekta statuss, tādējādi uzsverot projekta nozīmīgumu kā Eiropas Savienības starpvalstu pārvades savienojumam. Regula Nr. 347/2013 uzliek par pienākumu katrai Eiropas Savienības dalībvalstij noteikt kompetento institūciju un nodrošināt kopīgo interešu projektu saskaņošanu noteiktā termiņā, lai koordinētu un kontrolētu vietējas nozīmes pārvaldes institūciju darbu un netiktu būtiski kavēta projekta virzība kopumā⁸;

3.3.5. Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā (publicēta 2014. gada 28. maijā) trešā starpsavienojuma projekts ir iekļauts kā elektroenerģijas nozares projekts, kura īstenošana ir ļoti būtiska vidējā termiņā (2017.–2020. g.), lai uzlabotu enerģijas piegādes iespēju dažādošanu un solidaritāti visneaizsargātākajās Eiropas teritorijās⁹;

3.3.6. Eiropas Padomes 2014. gada 24. oktobra secinājumos ir noteikts, ka Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā minētajiem projektiem (tajā skaitā trešajam starpsavienojumam) ir jānodrošina visaugstākā prioritāte, kā arī tie jāīsteno tiem noteiktajā laikposmā¹⁰;

3.3.7. trešā starpsavienojuma projekts iekļauts Eiropas Komisijas 2014. gada 21. novembrī apstiprinātajā indikatīvajā projektu sarakstā atbalsta saņemšanai Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros (saraksta Nr. 4.2.1.)¹¹;

3.4. pēc nozīmīguma līdzīgam elektrotīklu pārvades savienojuma "Kurzemes loks" 2. un 3. posmam "Dundaga–Tume–Rīga (Imanta)" ar Ministru kabineta 2015. gada 25. marta rīkojumu Nr. 141 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu elektrotīklu pārvades savienojuma "Kurzemes loks" 2. un 3. posmam "Dundaga–Tume–Rīga (Imanta)"", pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu, tika noteikts nacionālā interešu objekta statuss. Minētā rīkojuma anotācijā norādīts, ka projekti "Kurzemes loks" un trešais starpsavienojums ir būtiskas infrastruktūras daļas, lai iespējamās energoresursu tirdzniecības krīzes apstākļos Latvija spētu nodrošināt pietiekamu elektroenerģijas pašpatēriņa apgādi tikai no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vienlaikus Latvija spētu nodrošināt nepieciešamo elektroenerģijas pārvades kapacitāti tīkla frekvences sinhronizācijai ar Eiropas Savienības valstu pārvades tīklu;

3.5. trešā starpsavienojuma ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros tika izvērtēti divi paredzētās darbības vietas jeb elektropārvades līnijas izvietojuma alternatīvie risinājumi (detalizēts elektropārvades līnijas alternatīvo risinājumu apraksts ir iekļauts noslēguma ziņojumā):

3.5.1. 1. alternatīva – no Igaunijas robežas līdz Rūjienai izbūvējot jaunu 330 kV trasi un turpinot esošās 110 kV elektropārvades līnijas pārbūvi no Rūjienas līdz Rīgas TEC-2 apakšstacijai, uz vieniem balstiem izvietojot 110 un 330 kV līnijas. Šīs alternatīvas trases aptuvenais garums ir 180 km (neskaitot atzarus uz apakšstacijām). Elektropārvades līnijas trase šķērso Rūjienas, Mazsalacas, Burtnieku, Alojas, Limbažu, Sējas, Saulkrastu, Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Stopiņu un Salaspils novada un Rīgas pilsētas teritoriju;

3.5.2. 1. alternatīvas risinājums "1. sAp." – paredz apiet apdzīvoto vietu – Saulkrastus. Šāds alternatīvs risinājums tiek veidots tādēļ, ka, paredzot esošās vienķēdes 110 kV elektropārvades līnijas vietā izbūvēt divķēžu 330/110 kV elektropārvades līniju, 330 kV elektropārvades līnijas aizsargjoslā nonāk jau izbūvētās dzīvojamās ēkas un citas būves, kas pašlaik atrodas ārpus esošās 110 kV elektropārvades līnijas aizsargjoslas. Kopējais minētā risinājuma elektropārvades līnijas garums ir 7,8 km;

3.5.3. 1. alternatīvas modifikācija 1A – paredz apiet apdzīvotās vietas – Ādažus un Carnikavu. Šāds alternatīvs risinājums tiek veidots tādēļ, ka, paredzot esošās vienķēdes 110 kV elektropārvades līnijas vietā izbūvēt divķēžu 330/110 kV elektropārvades līniju, 330 kV elektropārvades līnijas aizsargjoslā nonāk jau izbūvētās dzīvojamās ēkas un citas būves, kas pašlaik atrodas ārpus esošās 110 kV elektropārvades līnijas aizsargjoslas. Kopējais 1A modifikācijas garums ir 15 km;

3.5.4. 1. alternatīvas modifikācija 1B un 1B' – paredz no esošās 110 kV elektropārvades līnijas Saulkrasti–Limbaži balsta Nr. 190 (1B variantā) vai no 110 kV elektropārvades līnijas Saulkrasti–Limbaži balsta Nr. 135 (1B' variantā) līdz esošās 330 kV elektropārvades līnijai Salaspils–TEC-2 balstam Nr. 27 izbūvēt 330 kV elektropārvades līniju kā vienķēdes līniju gar paredzamo starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" trasi (turpmāk – Rail Baltica). Kopējais 1B modifikācijas garums ir 72 km. 1B' modifikācijas garums ir 19 km (neskaitot kopējo posmu ar 1B), kopā ar 1B kopējo posmu – 59 km;

3.5.5. 2. alternatīva – no Igaunijas robežas līdz Rūjienai izbūvējot jaunu 330 kV elektropārvades līnijai trasi un savienojot to ar trasi Rūjiena–Valmiera–Salaspils–Rīgas TEC-2. Šīs alternatīvas trases aptuvenais garums ir 200 km (neskaitot atzarus uz apakšstacijām). Elektropārvades līnijas trase šķērso Rūjienas, Mazsalacas, Burtnieku, Beverīnas, Kocēnu, Pārgaujas, Krimuldas, Inčukalna, Siguldas, Ropažu, Salaspils un Ikšķiles novada un Valmieras pilsētas teritoriju;

3.5.6. 1. un 2. alternatīvas risinājums "1.2. m" – paredz apiet putniem nozīmīgās mežu teritorijas. Ņemot vērā ekspertu ornitologu ieteikumus, abām alternatīvām nelielā posmā (aptuveni 10 km) tiek izvērtēta iespēja jaunbūvējamo elektropārvades līniju virzīt ārpus mežu teritorijas, veidojot nelielu apejas posmu. Īstenojot trešā starpsavienojuma izbūvi pa 1. alternatīvu ar 1.2. m, 1B, 1B' modifikācijām un paralēli plānotajai autoceļa E22 trasei, 330 kV pārvades līnijas izveide starp apakšstacijām Rīgas TEC-2 un Sindi (Kilingi–Nemme) tiktu īstenota, izbūvējot jaunu 330 kV elektropārvades līniju no Rīgas TEC-2 vienotā trasē ar plānoto Rail Baltica dzelzceļa koridoru līdz Sējas novadam virzienā uz Saulkrastiem, pārbūvējot esošās 110 kV līnijas līdz Rūjienai un no Rūjienas līdz valsts robežai veidojot jaunu 330 kV līnijas trasi. Šādu risinājumu pārvades sistēmas operators ­– akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ­– atzīst par piemērotāko, ņemot vērā pārvades tīkla attīstības un drošuma perspektīvas. Trešā starpsavienojuma 1. alternatīvas ar 1.2. m, 1B, 1B' modifikāciju paralēli plānotajai autoceļa E22 trasei kopējais garums ir 176,07 km. Trešā starpsavienojuma 1. alternatīva ar 1.2. m, 1B, 1B' modifikāciju paralēli plānotajai autoceļa E22 trasei ietekmēs Rūjienas, Mazsalacas, Alojas, Limbažu, Sējas, Garkalnes, Stopiņu, Inčukalna, Ropažu un Salaspils novada un Burtnieku novada teritorijas, kā arī to nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru īpašumus skars plānotā elektropārvades līnija;

3.6. Alojas, Burtnieku, Inčukalna, Ropažu un Rūjienas novada dome akceptēja akciju sabiedrības "Latvijas elektriskie tīkli" 2016. gada 13. jūnija vēstulē Nr. 20AP00-04/109¹² izvēlēto 330 kV elektro­pārvades līnijas trasi. Mazsalacas novada dome 2016. gada 17. jūnijā ar lēmumu Nr. 12.1 neakceptēja akciju sabiedrības "Latvijas elektriskie tīkli" izvēlēto alternatīvu, atsaucoties uz to, ka paredzētā darbība ietekmēs nekustamo īpašumu vērtību, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apgrūtinās īpašumus ar jauniem aprobežojumiem;

3.7. Vides pārraudzības valsts biroja 2016. gada 10. jūnija atzinumā Nr. 7 norādīts, ka:

3.7.1. pieļaujama tikai tāda paredzētās darbības un tehnisko risinājumu īstenošana, kas nav pretrunā ar Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) aizsardzības mērķiem un negatīvi neietekmē to ekoloģiskās funkcijas un integritāti. Atzinumā secināts, ka paredzēto darbību ir pamats īstenot pa 1. alternatīvas trasi, jo 2. alternatīva šķērso aizsargājamo ainavu apvidu "Ziemeļgauja" un līdz ar to nav pieļaujama, kā arī nav pieļaujama 1. alternatīvas pamata trases īstenošana, jo tā šķērso dabas parku "Piejūra";

3.7.2. atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja sagatavotajam projekta "Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas "Rail Baltic 2" būvniecība"¹³ 2016. gada 3. maija ietekmes uz vidi novērtējumam, kā arī, ja tiek saņemts Rail Baltica projekta akcepts un elektropārvades līnija tiek izbūvēta vienā koridorā ar Rail Baltica, projekts īstenojams pa 1B' modifikāciju. 1B' modifikācijas īstenošana ir jēgpilna, ja tiek īstenots Rail Baltica projekts;

3.7.3. ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā 19 organizētajās sanāksmēs klātienē kopumā piedalījās vairāk nekā 450 interesentu. Visvairāk interesentu (60–70) piedalījās Pierīgas pašvaldībās – Sējas, Stopiņu, Salaspils un Ikšķiles novadā. Informācija par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtajiem valsts institūciju, pašvaldību, juridisko un privāto personu iesniegumiem, tajos izteiktajiem viedokļiem, priekšlikumiem un iebildumiem ir ietverta ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 5.2. nodaļas 5.2.1.–5.2.3. tabulā. Minētajās tabulās, sagrupējot jautājumus, sniegta informācija, vai un kādā veidā ir ņemti vērā izteiktie viedokļi, iebildumi vai ierosinājumi. Iesaistītās puses galvenokārt paudušas viedokli saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējuma iesniedzēju kompetenci, interesējušās par ietekmi uz īpašumiem, kompensāciju kārtību, ietekmi uz dabas vērtībām un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ietekmi uz cilvēka veselību un jautājumiem saistībā ar drošību. No pārrobežu konsultācijām, kas veiktas saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu, secināms, ka paredzētā darbība Latvijas teritorijā (pierobežas zonā) nevarētu radīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi, un Igaunija nav izteikusi prasības vai iebildumus pret novērtējumu;

3.7.4. ņemot vērā ekspertu ornitologu ieteikumus, trasi būtu ieteicams īstenot pa 1.2. m modifikāciju, apejot putniem nozīmīgās mežu teritorijas. Ņemot vērā Salaspils novada domes un Stopiņu novada domes un zemju īpašnieku ierosinājumu un akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" apstiprinājumu, ieteicama elektropārvades līnijas izbūve paralēli plānotajai autoceļa E22 trasei. Ja Rail Baltica projekts netiek īstenots, ieteicamas modifikācijas vai 1A un 1. sAp.

4. Iesniegumā akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" un akciju sabiedrība "Latvijas elektriskie tīkli" ir informējusi Ekonomikas ministriju, ka trešā starpsavienojuma paredzētais pabeigšanas termiņš, koordinējot rīcību ar Igaunijas Republikas pārvades sistēmas operatoru – akciju sabiedrību "Elering" –, atbilstoši 2015. gada 13. maijā ar Inovācijas un tīkla izpildaģentūru (INEA) noslēg­tajam granta līgumam Nr. INEA/CEF/ENER/M2014/0029 ir 2020. gads. Projekta īstenošanas līdzšinējo gaitu ir kavējusi nepieciešamība veidot daļēji vienotu infrastruktūras koridoru ar Rail Baltica dzelzceļa līniju.

5. Par trešā starpsavienojuma pārbūvei un jaunbūvei paredzēto darbību atbilstoši Enerģētikas likuma 24.¹ pantam, Administratīvā procesa likuma 65. panta trešajai daļai, 66. panta pirmajai daļai, 68. panta pirmajai daļai, ietekmes uz vidi novērtējumam, valsts un sabiedrības interesēm, sabiedrības ieguvumiem un zaudējumiem ilgtermiņā, ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta pirmo, otro, trešo, ceturto un sesto daļu un ievērojot citus šajā rīkojumā minētos apsvērumus, Ministru kabinets pieņem lēmumu:

5.1. akceptēt trešā starpsavienojuma pārbūvei un jaunbūvei paredzēto darbību, nosakot par paredzētās darbības vietu (elektrolīnijas trases izvietojumu) 1. alternatīvu ar 1.2. m, 1B, 1B' modifikācijām un paralēli plānotajai autoceļa E22 trasei. Trešā starpsavienojuma būvniecība īstenojama atbilstoši noslēguma ziņojumam un Vides pārraudzības valsts biroja 2016. gada 10. jūnija atzinumam Nr. 7;

5.2. ņemot vērā trešā starpsavienojuma projekta nozīmīgumu Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstībā un pamatojoties uz šā rīkojuma 3.3. apakšpunktā minētajiem dokumentiem, rīkojuma izpildi noteikt kā steidzamu.

6. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 79. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007) mēneša laikā pēc rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

7. Šā rīkojuma pārsūdzēšana tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 3. punktu neaptur tā darbību.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens