Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 1

Rīgā 2016. gada 6. janvārī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
padomes sēdes prot. Nr. 1 2. p.)

Izdoti saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas
likuma 101. panta otro daļu

1. "Normatīvie noteikumi par tehnisko rezervju aprēķināšanas pamatprincipiem" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu kvalitātes nodrošināšanas, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību segmentēšanas un tehnisko rezervju aprēķina metodes izvēles minimālās prasības, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līguma robežu noteikšanas principus.

2. Noteikumi ir saistoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm (tālāk tekstā – sabiedrība).

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamās summas – no pārapdrošinātājiem atbilstoši noslēgtajiem cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem atgūstamās summas un no īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām atgūstamās summas;

3.2. līgums – apdrošināšanas līgums vai pārapdrošināšanas līgums;

3.3. prēmija – apdrošināšanas prēmija vai pārapdrošināšanas prēmija;

3.4. atlīdzība – apdrošināšanas atlīdzība vai pārapdrošināšanas atlīdzība;

3.5. IBNR rezerve (the provision for incurred but not reported claims) – nesamaksāto atlīdzību prasību rezerve (the provision for claims outstanding), kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir notikuši, bet par kuriem vēl nav saņemts atlīdzības pieteikums;

3.6. RBNS rezerve (the provision for reported claims outstanding) – nesamaksāto atlīdzību prasību rezerve, kas attiecas uz gadījumiem, par kuriem ir saņemts atlīdzības pieteikums, bet nav izmaksāta atlīdzība vai tā nav izmaksāta pilnībā;

3.7. notikuma gads (accident year) – gads, kurā iestājies atlīdzības prasības pamatā esošais apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas gadījums;

3.8. samērīguma novērtējums (proportionality assessment) – Eiropas Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētās regulas (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), (tālāk tekstā – Regula Nr. 2015/35) 56. pantā minētais novērtējums, ko sabiedrība veic, lai novērtētu tehnisko rezervju aprēķina metožu samērīgumu, un kas cita starpā ietver apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību pamatā esošo risku rakstura, apjoma un sarežģītības novērtējumu;

3.9. citu terminu lietojums atbilst Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma un Regulas Nr. 2015/35 terminu lietojumam.

4. Ievērojot Regulas Nr. 2015/35 19. pantā noteiktos datu pilnīguma nosacījumus, sabiedrība nodrošina, ka tehnisko rezervju aprēķinā izmantotie dati aptver pietiekami ilgu novērojumu laika periodu.

5. Lai aprēķinātu prēmiju rezervi nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, sabiedrība nodrošina, ka ir pieejama pietiekama vēsturiskā informācija par atlīdzību izmaksām un to tendencēm pietiekami detalizētā līmenī.

6. Lai aprēķinātu nesamaksāto atlīdzību prasību rezervi, sabiedrība nodrošina, ka dati ir pieejami pietiekamā apmērā, lai varētu identificēt atlīdzību izmaksu attīstības modeļus, un dati ir pietiekami detalizēti, lai varētu analizēt šos modeļus viendabīgu riska grupu ietvaros.

7. Ievērojot Regulas Nr. 2015/35 19. pantā noteiktos datu atbilstīguma nosacījumus, sabiedrība nodrošina, ka dati, kas attiecas uz dažādiem laika periodiem, tiek izmantoti konsekventi.

8. Sabiedrība nepieciešamības gadījumā veic vēsturisko datu korekciju, lai palielinātu datu ticamību vai uzlabotu to kvalitāti ticamāku tehnisko rezervju aplēšu noteikšanai, kā arī lai nodrošinātu datu atbilstīgumu vērtējamajam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelim un risku attīstības prognozēm nākotnē.

9. Lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 4.–8. punktā noteiktajām prasībām un atklātu būtiskas nepilnības, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē datu precizitāti un pilnīgumu, veicot pietiekami plašas pārbaudes.

10. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros veic datu precizitātes un pilnīguma novērtējumu pietiekami detalizētā līmenī.

11. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros ņem vērā trešās personas veiktas ārējās pārbaudes vai analīzes, kurā pārbaudīta tehnisko rezervju aprēķinos izmantoto datu kvalitāte, rezultātus.

12. Izvēloties tehnisko rezervju novērtēšanai piemērojamo metodi, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros ņem vērā secinājumus, kas iegūti, pārbaudot datu kvalitāti.

13. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros analizē, vai dati ir atbilstoši tehnisko rezervju novērtēšanā izmantoto metožu pieņēmumiem. Ja dati ir neatbilstoši, sabiedrība izvēlas alternatīvu metodi.

14. Novērtējot datu pilnīgumu, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē, vai pieejamo datu novērojumu skaits un detalizācijas pakāpe ir pietiekama un atbilstoša piemērojamajai metodei.

15. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros datu validēšanā ņem vērā datu avotu un to izmantošanas mērķi.

16. Sabiedrība nodrošina, ka eksperta atzinuma izmantošana, novērtējot tehnisko rezervju aprēķinā izmantojamos precīzos, atbilstošos un pilnīgos datus, neaizstāj atbilstošu datu vākšanu, apstrādi un analīzi, bet nepieciešamības gadījumā to papildina.

17. Koordinējot tehnisko rezervju aprēķināšanu, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros koordinē arī tehnisko rezervju novērtēšanā izmantojamo datu novērtēšanu un validāciju, veicot vismaz šādus pasākumus:

17.1. nosaka tehnisko rezervju novērtēšanā izmantojamo datu izvēli, ievērojot Regulas Nr. 2015/35 19. pantā noteiktos datu precizitātes, atbilstības un pilnīguma nosacījumus, kas ir atbilstoši tehnisko rezervju aprēķināšanas metodei;

17.2. ziņo par ieteikumiem attiecībā uz uzlabojumu veikšanu iekšējās procedūrās, kas ir būtiski, lai uzlabotu atbilstību šo noteikumu 17.1. punkta nosacījumiem;

17.3. identificē gadījumus, kad ir nepieciešami papildu ārējie dati;

17.4. veic ārējo datu kvalitātes novērtējumu, kāds ir veikts iekšējiem datiem, nosakot, vai ārējie dati ir nepieciešami un kad tie izmantojami, lai uzlabotu iekšējo datu kvalitāti, kā arī nosakot piemērojamo pieejamo datu uzlabojumu nepieciešamību un veidu;

17.5. novērtē pieejamo datu korekciju piemērošanas nepieciešamību, lai uzlabotu aplēšu, kas iegūtas ar aktuārām un statistiskām tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēm, pamatojoties uz šiem pieejamajiem datiem, atbilstību un ticamību;

17.6. dokumentē novērtēšanas un validācijas procesā iegūto informāciju, kas var būt būtiska citos tehnisko rezervju aprēķināšanas posmos un kas ir saistīta ar esošo risku izpratni un pieejamo datu kvalitāti un ierobežojumiem.

Datu ierobežojumi (limitations of data)

18. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē datu precizitāti, pilnīgumu un atbilstību, lai noteiktu jebkādus datu ierobežojumus, kas jādokumentē atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 20. panta prasībām. Ja tiek konstatēti būtiski datu ierobežojumi, nosaka arī šo ierobežojumu cēloņus.

19. Lai noteiktu un novērtētu jebkādu iespējamo datu nepietiekamības vai nepilnību ietekmi, kas var radīt neatbilstību datu kvalitātes prasībām, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros ņem vērā visu būtisko pieejamo dokumentāciju, kas saistīta ar tehnisko rezervju novērtēšanai izmantoto datu vākšanas, glabāšanas un validācijas iekšējiem procesiem un procedūrām, un nepieciešamības gadījumā iegūst sīkāku informāciju, sazinoties ar minētajos procesos iesaistīto personālu.

20. Lai noteiktu, vai pieejamie dati ir izmantojami paredzētajam mērķim vai ir jāmeklē alternatīvi dati, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros nodrošina konstatēto tehnisko rezervju aprēķinā izmantojamo pieejamo datu nepietiekamības vai nepilnību ietekmes novērtēšanu.

21. Ja tiek konstatētas datu nepilnības, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē, vai datu kvalitāti, ņemot vērā to izmantošanas mērķi, iespējams uzlabot, datus koriģējot vai papildinot.

22. Sabiedrība veic atbilstošus pasākumus datu ierobežojumu, kas rodas, sabiedrībai un trešajai pusei apmainoties ar informāciju, novēršanai.

23. Izmantojot ārējos datus, sabiedrība nodrošina, ka dati ir atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām datu kvalitātes prasībām.

24. Sabiedrība novērtē, vai ir iespējams datus koriģēt, lai novērstu nepilnības, kuras ietekmē datu kvalitāti, un kādas korekcijas jāveic.

25. Sabiedrība nodrošina, ka datu korekcijas piemēro tādā apmērā, kādā nepieciešams, lai uzlabotu datu atbilstību datu kvalitātes prasībām, un tās neierobežo datos atspoguļoto risku tendenču un citu raksturīgu pazīmju konstatēšanu.

26. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros sniedz ieteikumus vadībai par procedūrām, kuras jāveic, lai palielinātu pieejamo datu kvalitāti un kvantitāti, kā arī nosaka būtisko datu ierobežojumu cēloņus un piedāvā iespējamos risinājumus, ņemot vērā to efektivitāti un īstenošanai nepieciešamo laiku.

27. Lai nodrošinātu atbilstošu tehnisko rezervju aprēķinu, sabiedrība izmanto eksperta atzinumu datu ierobežojumu novēršanai, ja pastāv tādi būtiski datu ierobežojumi, kuru novēršana ir nesamērīgi sarežģīta. Tehnisko rezervju aprēķins nedrīkst pasliktināties neprecīzu vai nepilnīgu datu izmantošanas dēļ.

28. Atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 20. panta prasībām sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros dokumentē datu ierobežojumus, ietverot vismaz šādu informāciju:

28.1. konstatēto datu nepietiekamības vai nepilnību aprakstu, norādot informāciju par to cēloņiem un atsauces uz citiem dokumentiem, kuros tās ir identificētas;

28.2. skaidrojumu par datu nepietiekamības vai nepilnību ietekmi uz tehnisko rezervju aprēķinu, ņemot vērā to būtiskumu un ietekmi uz procesu;

28.3. aktuārās funkcijas ietvaros veikto darbību datu nepietiekamības vai nepilnību atklāšanā aprakstu;

28.4. aprakstu, kā datu ierobežojumus var novērst īstermiņā, un ieteikumus datu kvalitātes uzlabošanai.

29. Novērtējot saistības, kas ir tieši atkarīgas no darbībām finanšu tirgos, vai gadījumos, kad tehnisko rezervju aprēķinos ir nepieciešami ārējie dati, sabiedrība pierāda, ka paredzētajam mērķim ārējie dati ir piemērotāki par iekšējiem datiem. Sabiedrība nodrošina, ka ārējie dati, kas iegūti no trešajām personām vai tirgus, papildina pieejamos iekšējos datus.

30. Neatkarīgi no saistību atkarības no tirgus apstākļiem vai pieejamo iekšējo datu kvalitātes līmeņa sabiedrība vajadzības gadījumā ņem vērā attiecīgos ārējos atskaites datus (external benchmarks). Ārējie dati tiek iekļauti analīzē, kas veikta, novērtējot vispārējo atbilstību datu kvalitātes prasībām.

31. Novērtējot ārējo datu precizitāti, atbilstību un pilnīgumu, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros savā analīzē ņem vērā informācijas avotu ticamību un informācijas vākšanas un publicēšanas konsekvenci un stabilitāti laika gaitā.

32. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros ņem vērā visus pieņēmumus un datu iegūšanā lietotās metodes, tostarp izejas datiem piemērotās korekcijas un vienkāršojumus. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros ņem vērā jebkuras izmaiņas, kas laika gaitā ir piemērotas ārējiem datiem, gan ja šīs izmaiņas attiecas uz pieņēmumiem vai saistītajām metodēm, gan kādām citām procedūrām attiecībā uz ārējo datu vākšanu.

33. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros, analizējot tehnisko rezervju veidošanu, nosaka pieejamo datu kvalitāti, ņemot vērā salīdzināmos nozares vai tirgus datus atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 100. panta otrās daļas prasībām. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros identificē un analizē jebkuras būtiskas novirzes. Veicot šo analīzi, var ņemt vērā vērtējamās homogēnās riska grupas specifiku.

34. Sabiedrība no veselības un citiem nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības segmentē pa dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumiem, ja šādas saistības ir pakļautas biometriskajiem riskiem (piemēram, mirstība, ilgdzīvošana, invaliditāte vai saslimstība) un ja minētos riskus raksturojošie mainīgie lielumi tiek ņemti vērā šādu saistību novērtēšanā.

35. Sabiedrība nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības, kas sākotnēji tika segmentētas pie nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumiem un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas gadījuma iestāšanās rezultātā pārveidojas par dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, novērtē, piemērojot dzīvības apdrošināšanas tehniskos principus un ņemot vērā biometriskos riskus raksturojošos mainīgos lielumus, un iedala attiecīgajā dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumu veidā, tiklīdz ir iegūta pietiekama informācija saistību novērtēšanai, izmantojot dzīvības apdrošināšanas tehniskos principus.

36. Ja līgums ietver dažādu darījumu veidu riskus un tikai viens no līgumā ietvertajiem riskiem ir būtisks, līguma saistības nenodala. Šajā gadījumā līguma saistības segmentē atbilstoši būtiskākajam riska faktoram.

37. Sabiedrība analizē, vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību segmentācija pietiekami detalizēti atspoguļo risku raksturu. Segmentēšanā ņem vērā apdrošinājuma ņēmēja tiesības uz līdzdalību peļņā, līgumos paredzētās iespējas un finanšu garantijas, kā arī būtiskos riska faktorus.

38. Sabiedrība aprēķina tehniskās rezerves, pieņēmumu iegūšanai izmantojot viendabīgas riska grupas.

39. Viendabīgu riska grupu veido līgumi ar līdzīgiem riska raksturlielumiem. Veidojot viendabīgu riska grupu, sabiedrība ievēro samērīgumu starp pieejamo datu ticamību, kas ļauj veikt atbilstošu statistisko analīzi, un riska raksturlielumu viendabīgumu grupas ietvaros. Sabiedrība nosaka viendabīgas riska grupas tā, lai tās laika gaitā būtu pietiekami stabilas.

40. Ja nepieciešams, sabiedrība risku noteikšanai ņem vērā arī:

40.1. risku parakstīšanas politiku;

40.2. atlīdzību noregulēšanas procesu;

40.3. apdrošinājuma ņēmēju riska profilu;

40.4. apdrošināšanas nosacījumus, t.sk. garantijas;

40.5. turpmākos pārvaldības pasākumus (future management actions).

41. Sabiedrība nodrošina atbilstību starp viendabīgām riska grupām, kas tiek izmantotas, lai novērtētu bruto tehniskās rezerves un no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamās summas.

42. Sabiedrība ņem vērā gan novērtējamo risku raksturu, gan datu kvalitāti, izvēloties viendabīgas riska grupas prēmiju rezerves un nesamaksāto atlīdzību prasību rezerves aprēķināšanai.

43. Lai aprēķinātu tehniskās rezerves un plānotu naudas plūsmu, sabiedrība piemēro viendabīgu riska grupu līmenī iegūtus pieņēmumus atsevišķiem līgumiem vai līgumu grupām, ja līgumi sagrupēti detalizētāk nekā viendabīgās riska grupās.

44. Sabiedrība nodrošina pieņēmumu, ko izmanto tehnisko rezervju, pašu kapitāla un maksātspējas kapitāla prasības noteikšanai, konsekvenci.

45. Sabiedrība novērtē, vai biometriskā riska faktoru nenoteiktības modelēšanai samērīga ir deterministiska vai stohastiska pieeja.

46. Sabiedrība ņem vērā saistību termiņu, nosakot, vai metode, kurā nav ņemtas vērā sagaidāmās biometriskā riska faktoru izmaiņas nākotnē, ir samērīga, īpaši novērtējot kļūdu metodes lietošanas rezultātā.

47. Sabiedrība novērtē, vai metode, kurā tiek pieņemts, ka biometriskā riska faktori ir neatkarīgi no citiem mainīgajiem lielumiem, ir samērīga un vai ir ņemta vērā riska faktoru specifika. Šim nolūkam korelācijas līmeņa novērtējumam jābūt balstītam uz vēsturiskajiem datiem un eksperta atzinumu.

48. Sabiedrība, kas riska mazināšanai izmanto riska ierobežošanas pasākumus, novērtējot tehniskās rezerves, ņem vērā riska ierobežošanas pasākumu izdevumus. Šādu izdevumu paredzamo rašanos atspoguļo plānotajā ienākošajā un izejošajā naudas plūsmā, kas nepieciešama, lai nokārtotu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības.

49. Sabiedrība novērtē tirgus datu par izdevumiem pieejamību, ņemot vērā, vai tirgus dati ir reprezentatīvi attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību portfeli, un datu ticamību.

50. Ievērojot Regulas Nr. 2015/35 31. panta prasības, sabiedrība ņem vērā līgumā ar trešajām pusēm noteiktos izdevumus atbilstoši minētā līguma nosacījumiem. Ar apdrošināšanas līgumu slēgšanu saistītās komisijas maksas ņem vērā, pamatojoties uz līguma starp sabiedrību un apdrošināšanas līgumu izplatītāju nosacījumiem. Ar pārapdrošināšanu saistītos izdevumus ņem vērā, pamatojoties uz līgumu starp sabiedrību un pārapdrošinātāju.

51. Izdevumi tiek dalīti pa viendabīgajām riska grupām vismaz pēc darījumu veida atbilstoši sabiedrības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību segmentācijai, ko tā izmanto tehnisko rezervju aprēķinam.

52. Atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 31. panta 2. punkta prasībām sabiedrība sadala pieskaitāmos izdevumus (overhead expenses) reālistiski un objektīvi, pamatojoties uz nesenu darbības analīzi, atbilstošu izmaksu faktoru identifikāciju un izmaksu sadalīšanas koeficientiem.

53. Sabiedrība var lietot vienkāršojumu pieskaitāmo izdevumu sadalīšanai, ievērojot samērīguma novērtējumu un šo noteikumu 52. punktā noteiktās prasības, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

53.1. sabiedrība slēdz ikgadēji atjaunojamus līgumus;

53.2. līgumu atjaunojumi tiek uzskatīti par jauniem līgumiem saskaņā ar līguma robežu noteikšanas principiem;

53.3. apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas gadījumi līguma darbības laikā notiek vienmērīgi.

54. Sabiedrība pieskaitāmos izdevumus sadala pa spēkā esošajiem un nākotnes darījumiem konsekventi laika gaitā un maina sadalīšanas nosacījumus tikai gadījumā, ja jaunā metode labāk atspoguļo pašreizējo situāciju.

55. Veicot izdevumu prognozēšanu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 31. panta 4. punkta prasībām, sabiedrība sadala izdevumus naudas plūsmas prognozē tā, ka izdevumu naudas plūsmas laika grafiks (timing of expense cash flow) ir atbilstošs citu ienākošo un izejošo naudas plūsmu laika grafikam apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību segšanai.

56. Sabiedrība nodrošina, ka pieņēmumi par izdevumu attīstību laika gaitā, tostarp nākotnes izmaksām, kas izriet no saistībām, kuras radušās novērtēšanas dienā vai pirms tās, ir atbilstoši un ņem vērā izdevumu raksturu. Sabiedrība ņem vērā arī inflāciju atbilstoši izdarītajiem ekonomiskajiem pieņēmumiem.

57. Novērtējot izdevumu, kas tiek ņemti vērā tehnisko rezervju aprēķinā, pamatā esošo risku raksturu, apjomu un sarežģītību, sabiedrība ņem vērā arī nākotnes izdevumu naudas plūsmas nenoteiktību, kā arī jebkuru gadījumu, kas var mainīt izdevumu naudas plūsmas apmēru un biežumu.

58. Sabiedrība ņem vērā izdevumu veidus un dažādu izdevumu veidu korelācijas pakāpi.

59. Ja sabiedrība izmanto vienkāršotu izdevumu prognozēšanas modeli, kas balstīts uz informācijas par esošo un pagātnes izdevumu piecenojumu (expense loadings) izmantošanu nākotnes izdevumu piecenojumu, tostarp inflācijas, prognozēšanā, tā analizē esošos un vēsturiskos izdevumus, ņemot vērā arī izdevumu rašanās vietu un izdevumus ietekmējošos faktorus. Samērīguma novērtējumā sabiedrība iekļauj analīzi par to, kā šie izdevumi ir saistīti ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa lielumu un raksturu. Sabiedrība nelieto vienkāršojumu, ja izdevumi ir būtiski mainījušies vai ir paredzams, ka vienkāršotais modelis ietvers tikai daļu no izdevumiem, kas nepieciešami apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veikšanai.

60. Iekļaujot vislabākās aplēses aprēķinā līgumā paredzētās iespējas un finanšu garantijas atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 32. panta prasībām, sabiedrība ņem vērā summas, ko apdrošinājuma ņēmējs maksā par līgumā paredzētajām iespējām.

61. Sabiedrība nodrošina, ka līgumā paredzēto iespēju un finanšu garantiju novērtēšanā izmantotie pieņēmumi atbilst pašreizējiem tirgus datiem un praksei un apdrošinājuma ņēmēju un vadības darbībām, kas raksturīgas sabiedrībai un tās darījumiem. Sabiedrība ņem vērā nelabvēlīgu tirgus apstākļu un tendenču ietekmi un veic regulārus pasākumus informācijas atjaunošanai un pieņēmumu atbilstības nodrošināšanai, ņemot vērā visu papildu informāciju kopš pēdējā tehnisko rezervju aprēķina veikšanas.

62. Sabiedrība nodrošina, ka pieņēmumi par apdrošinājuma ņēmēju rīcību tiek balstīti uz statistiskiem un empīriskiem pierādījumiem, ja tādi pieejami. Sabiedrība, izdarot pieņēmumus, ņem vērā, cik lielā mērā apdrošinājuma ņēmēji izmanto līgumā paredzētās iespējas finansiāli racionālā veidā. Šim nolūkam sabiedrība novērtē apdrošinājuma ņēmēju izpratni par apdrošināšanas līgumu iespējām un sagaidāmo apdrošinājuma ņēmēju reakciju uz izmaiņām sabiedrības finansiālajā stāvoklī.

63. Atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 23. panta prasībām tehnisko rezervju aprēķinā tiek ņemti vērā turpmākie pārvaldības pasākumi. Sabiedrība pamato gadījumus, kad tā neņem vērā turpmākos pārvaldības pasākumus, pamatojoties uz to būtiskumu.

64. Sabiedrība ņem vērā pieņēmumu par pārvaldības pasākumiem ietekmi uz citiem pieņēmumiem noteikta vērtēšanas scenārija ietvaros, tostarp noteiktu pārvaldības pasākumu ietekmi uz apdrošinājuma ņēmēju rīcību vai saistītajām izmaksām un tiesiskus vai normatīvajos aktos noteiktus pārvaldības pasākumu ierobežojumus. Turklāt konkrēta scenārija ietvaros sabiedrība nodrošina, ka pieņēmumos par turpmākajiem pārvaldības pasākumiem atbilstoši sabiedrības plāniem tiek ievērots samērīgums starp konkurētspējas līmeni un apdrošināšanas līgumu apturēšanas risku.

65. Ja sabiedrība veic pārapdrošināšanas darījumus, tā cedenta turpmākos pārvaldības pasākumus ņem vērā līdzīgi kā apdrošinājuma ņēmēju rīcību un novērtē tehniskās rezerves, pamatojoties uz pieņēmumiem par cedenta rīcību.

66. Atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 24. un 25. panta prasībām tehnisko rezervju aprēķinā sabiedrība ņem vērā plānotos nākotnes diskrecionāro labumu maksājumus neatkarīgi no tā, vai šādi maksājumi ir garantēti līgumā. Sabiedrība nodrošina, ka nākotnes diskrecionāro labumu vērtība ietver visus tiesiskos un līgumiskos ierobežojumus, esošās vienošanās par līdzdalību peļņā, kā arī jebkurus plānus par peļņas sadali.

67. Sabiedrība nodrošina, ka pieņēmumi par nākotnes diskrecionāro labumu sadali apdrošināšanas līgumiem ar dalību peļņā tiek iegūti objektīvā, reālā un pārbaudāmā veidā, ietverot sabiedrībā pieņemtos principus un praksi. Ja nākotnes diskrecionāro labumu sadale saistīta ar sabiedrības finansiālo stāvokli, tad pieņēmumi atspoguļo mijiedarbību starp sabiedrības aktīviem un saistībām.

68. Sabiedrība, novērtējot nākotnes diskrecionāro labumu noteikšanai lietotās vienkāršotās metodes samērīgumu, ņem vērā iepriekšējās pieredzes, prakses un sadales mehānisma vispusīgu analīzi.

69. Lai izvēlētos samērīgas tehnisko rezervju aprēķina metodes atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 56. panta 1. punkta prasībām, sabiedrība, novērtējot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību pamatā esošos riskus, ņem vērā mijiedarbību starp šo risku raksturu, apjomu un sarežģītību.

70. Sabiedrība dokumentē tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantotās metodes un to izvēles pamatojumu.

71. Novērtējot līgumu pamatā esošo risku raksturu un sarežģītību saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 56. panta 2. punkta a) apakšpunktu, sabiedrība ņem vērā vismaz:

71.1. risku viendabības pakāpi;

71.2. dažādos apakšriskus vai risku sastāvdaļas;

71.3. apakšrisku savstarpējo saistību;

71.4. nenoteiktības līmeni, t.i., cik lielā mērā var tikt aplēsta nākotnes naudas plūsma;

71.5. riska iestāšanās biežumu un apmēru;

71.6. atlīdzību maksājumu dinamiku;

71.7. iespējamo zaudējumu apmēru, ieskaitot atlīdzību sadalījuma vērtības, kuras iziet ārpus ticamības intervāla (the tail of the claims distribution);

71.8. darbības veidu, kurš rada risku, t.i., tiešo apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu;

71.9. dažādu risku savstarpējo atkarību, ietverot riska sadalījuma vērtības, kuras iziet ārpus ticamības intervāla (the tail of the risk distribution);

71.10. riska mazināšanas instrumentus, ja tādi piemēroti, un to ietekmi uz riska profilu.

72. Sabiedrība nosaka faktorus, kas norāda uz sarežģītu risku esamību, vismaz gadījumā, ja:

72.1. naudas plūsma ir atkarīga no pagātnē pieņemtajiem lēmumiem;

72.2. pastāv būtiska nelineāra savstarpēja atkarība starp vairākiem nenoteiktības faktoriem;

72.3. naudas plūsmu ietekmē iespējamie turpmākie pārvaldības pasākumi;

72.4. riskiem ir būtiska asimetriska ietekme uz naudas plūsmas vērtību, īpaši, ja līgumos paredzētās iespējas un finanšu garantijas ir būtiskas vai pastāv sarežģīti cedētās pārapdrošināšanas līgumi;

72.5. līgumos paredzēto iespēju un finanšu garantiju vērtību ietekmē apdrošināšanas ņēmēja rīcība;

72.6. sabiedrība izmanto sarežģītu riska mazināšanas instrumentu;

72.7. līgumos ir ietverti dažādi riski;

72.8. līgumu noteikumi ir sarežģīti, tostarp par franšīzi, līdzdalību, riska iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem.

73. Lai novērtētu riska apjomu, sabiedrība nosaka un izmanto tādu mērogu, kas ir visatbilstošākais sabiedrības specifikai un tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa riska profilam. Mērogam jārada objektīvs un ticams riska apjoma novērtējums.

74. Lai novērtētu riska apjomu, sabiedrība nosaka tai atbilstošus atskaites kritērijus (undertaking specific benchmark), tādējādi iegūstot drīzāk relatīvu nekā absolūtu novērtējumu. Šajā nolūkā risku var novērtēt diapazonā no maza līdz lielam attiecībā pret sabiedrības noteiktajiem kritērijiem.

75. Sabiedrība nosaka atbilstošu līmeni, kurā jāveic būtiskuma novērtējums tehnisko rezervju aprēķināšanas nolūkā, – atsevišķas viendabīgas riska grupas, atsevišķi darījumu veidi vai visi darījumi kopumā.

76. Novērtējot būtiskumu, sabiedrība ņem vērā, ka riskam, kas ir nebūtisks attiecībā uz sabiedrības darījumiem kopumā, var būt būtiska ietekme mazākā segmentā.

77. Novērtējot būtiskumu, sabiedrība analizē tehniskās rezerves, ņemot vērā jebkuru ietekmi uz pašu kapitālu, bilanci, kā arī maksātspējas kapitāla prasību izpildi.

78. Ja sabiedrība, ievērojot Regulas Nr. 2015/35 56. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumus, tehnisko rezervju aprēķinam izmanto metodi, kas rada būtisku kļūdu, tā dokumentē metodes lietošanu, ņemot vērā ietekmi uz tehnisko rezervju aprēķina ticamību un vispārējo maksātspējas stāvokli. Sabiedrība pārliecinās, vai kļūda ir pienācīgi novērtēta, nosakot maksātspējas kapitāla prasību un riska rezervi tehniskajās rezervēs.

79. Veicot tehnisko rezervju aprēķinu pārskata gada laikā, sabiedrība var izmantot riska rezerves vienkāršotu aprēķinu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 59. panta prasībām, ņemot vērā samērīguma novērtējumu.

80. Aprēķinot tehniskās rezerves vislabāko aplēsi, sabiedrība var lietot uz priekšu vērstu aprēķinu (roll-forward calculation), ņemot vērā naudas plūsmu, kas radusies aprēķina perioda laikā, un aprēķina perioda laikā radušās jaunās saistības. Sabiedrība atjauno pieņēmumus, kas tiek izmantoti šajā aprēķina metodē, ja, salīdzinot faktiskos un plānotos rezultātus, tiek konstatēts, ka aprēķina periodā notikušas būtiskas izmaiņas.

81. Lai novērtētu vislabākās aplēses jutību pret attiecīgajiem finanšu parametriem, sabiedrība, veicot dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves vislabākās aplēses uz priekšu vērstu aprēķinu pārskata gada laikā tirgum piesaistītajiem apdrošināšanas līgumiem, apdrošināšanas līgumiem ar dalību apdrošinātāja peļņā vai apdrošināšanas līgumiem ar finanšu garantijām, izmanto jutīguma analīzi saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 272. panta 5. punktu. Sabiedrība dokumentē finanšu parametru izvēli un to pastāvīgu atbilstību aktīvu portfelim, kā arī jutīguma analīzes precizitāti un būtiskumu.

82. Atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 32. panta prasībām vislabākās aplēses aprēķinā, ņemot vērā līgumā paredzētās iespējas un finanšu garantijas, sabiedrība nodrošina, ka līgumā paredzēto iespēju un finanšu garantiju novērtēšana tiek balstīta uz atbilstošām un piemērotām aktuārām un statistiskām metodēm.

83. Pieņemot lēmumu par metodi līgumā paredzēto iespēju un finanšu garantiju novērtēšanai, sabiedrība ņem vērā vismaz:

83.1. pamatā esošo risku raksturu, apjomu un sarežģītību un to savstarpējo mijiedarbību līguma darbības laikā;

83.2. līgumā paredzēto iespēju un finanšu garantiju veidus un to galvenos faktorus;

83.3. iespējamo nepieciešamību veikt papildu un detalizētus aprēķinus;

83.4. metodes atbilstības pamatojumu.

84. Apsverot determinētas formulas vai stohastiskas metodes lietošanu līgumā paredzēto iespēju un finanšu garantiju novērtēšanā, sabiedrība ņem vērā samērīguma novērtējumu.

85. Ja neviena no šo noteikumu 84. punktā minētajām metodēm nav piemērojama, sabiedrība var izmantot pieeju, kas sastāv no šādiem posmiem:

85.1. līgumā paredzētās iespējas vai finanšu garantijas raksturīgo pazīmju analīze un ietekmes uz naudas plūsmu novērtēšana;

85.2. analīze, vai līgumā paredzētās iespējas vai finanšu garantijas iespējamā apmēra patiesā vērtība ir pozitīva vai negatīva;

85.3. noteikšana, vai līgumā paredzētās iespējas vai finanšu garantijas izmaksas mainīsies laika gaitā;

85.4. varbūtības, ka līgumā paredzētā iespēja vai finanšu garantija nākotnē var kļūt dārgāka vai lētāka, novērtējums.

Ekonomisko scenāriju ģenerators (tālāk tekstā – ESG)

86. Ja sabiedrība izmanto ESG, lai iegūtu finanšu tirgus nākotnes parametru prognozes atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 22. panta 3. punktam, tā par ESG dokumentē šādu informāciju:

86.1. ESG pamatā esošos matemātiskos modeļus un to izvēles pamatojumu;

86.2. datu kvalitātes novērtējumu;

86.3. kalibrēšanas procesu;

86.4. kalibrēšanas procesā iegūtos parametrus, tostarp tos, kas atbilst tirgus riska faktoru svārstīgumam un korelācijai.

87. Ja sabiedrība ESG izmanto kā ārpakalpojumu, tai ir atbilstoša izpratne par ESG pamatā esošajiem matemātiskajiem modeļiem un kalibrēšanas procesu, tai skaitā par lietotajām metodēm un pieņēmumiem, un tā ir pastāvīgi informēta par jebkādām būtiskām izmaiņām.

88. Sabiedrība nodrošina, ka tirgum atbilstīgajai vērtēšanai (market consistent valuation) izmantotā ESG kalibrēšanas process ir balstīts uz attīstīta, likvīda un pārredzama tirgus datiem, kas atspoguļo pašreizējos tirgus apstākļus. Ja tas nav iespējams, sabiedrība izmanto citas tirgus cenas, pievēršot uzmanību neatbilstībām un nodrošinot, ka korekcijas šādu neatbilstību novēršanai tiek veiktas apzināti, objektīvi un ticami.

89. Sabiedrība spēj pierādīt, ka ESG kalibrēšanas procesā izmantotā finanšu instrumenta izvēle ir atbilstoša apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām raksturīgajām pazīmēm, piemēram, līgumā paredzētajām iespējām un finanšu garantijām.

90. Ja sabiedrība izmanto ESG tehnisko rezervju stohastiskai modelēšanai, tā spēj pierādīt ESG precizitāti, noturību un atbilstību tirgus situācijai. ESG precizitātes rādītājam jābūt novērtētam, veicot vismaz Montekarlo kļūdas analīzi.

91. Lai pierādītu ESG noturību, sabiedrība pārbauda tipisku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību vērtējuma jutību pret dažu parametru izmaiņām kalibrēšanas procesā.

92. Lai pierādītu ESG atbilstību tirgum, tiek veikti vismaz šādi vērtēšanā izmantoto ESG ģenerēto scenāriju testi:

92.1. kalibrēšanas testi, pārbaudot, vai izpildītas Regulas Nr. 2015/35 22. panta 3. punktā noteiktās prasības;

92.2. Martingale testi, pārbaudot aktīvu kategorijas (akcijas, obligācijas, nekustamos īpašumus, valūtas maiņas kursus u.c.), kas izmantotas ESG kalibrēšanas procesā, un ieguldījumu stratēģijas;

92.3. korelācijas testi, salīdzinot simulētās korelācijas ar vēsturiskajām korelācijām.

93. Sabiedrība ESG precizitātes, noturības un atbilstības tirgum testus veic regulāri un vismaz reizi gadā.

94. Sabiedrība nodrošina, ka ESG izmantotie gadījuma (pseido gadījuma) skaitļu ģeneratori ir pienācīgi pārbaudīti.

95. Sabiedrībai ir atbilstošas procedūras, lai nodrošinātu, ka ESG pastāvīgi ir atbilstošs tehnisko rezervju aprēķināšanai.

96. Lai samērīgi atspoguļotu atsauces sabiedrības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību pamatā esošo risku raksturu, apjomu un sarežģītību, sabiedrība novērtē, vai ir nepieciešama visu nākotnes maksātspējas kapitāla prasību pilna prognoze. Šādā gadījumā sabiedrība veic šos aprēķinus atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 37. panta prasībām. Pretējā gadījumā riska rezerves aprēķināšanai var tikt izmantotas alternatīvas metodes atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 58. panta prasībām, nodrošinot, ka izvēlētā metode ir atbilstoša sabiedrības riska profilam.

97. Ja vislabākās aplēses aprēķināšanai tiek izmantotas vienkāršotas metodes, sabiedrība novērtē šādu metožu lietošanas ietekmi uz riska rezerves aprēķinam izmantojamajām metodēm, ietverot arī jebkuru vienkāršotu metožu lietošanu maksātspējas kapitāla prasību prognozēšanā.

98. Sabiedrība, lemjot, kura no šo noteikumu 100. punktā aprakstītajām metodēm ir vispiemērotākā riska rezerves aprēķināšanai, nodrošina, ka aprēķinu sarežģītība nepārsniedz to, kas nepieciešama, lai samērīgi atspoguļotu atsauces sabiedrības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību pamatā esošo risku raksturu, apjomu un sarežģītību.

99. Sabiedrība riska rezerves aprēķināšanai piemēro metožu hierarhiju atbilstoši proporcionalitātes principam un nepieciešamībai pienācīgi novērtēt riskus.

100. Sabiedrība lieto šādu metožu hierarhiju lēmuma pieņemšanai par metodēm, kas izmantojamas, prognozējot nākotnes maksātspējas kapitāla prasības:

100.1. atbilstoši 1. metodei atsevišķus riskus vai apakšriskus kāda vai visu modeļu vai apakšmodeļu, kas izmantojami nākotnes maksātspējas kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 58. panta a) punktu, ietvaros novērtē tuvināti;

100.2. atbilstoši 2. metodei kopējās maksātspējas kapitāla prasības katram turpmākajam gadam saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 58. panta a) punktu novērtē tuvināti, izmantojot attiecību starp vislabāko aplēsi konkrētajā turpmākajā gadā un vislabāko aplēsi novērtēšanas dienā.

Šī metode nav piemērota, ja novērtēšanas dienā vai turpmāk pastāv negatīvs vislabākās aplēses lielums.

Šajā metodē ņem vērā neto saistību (ievērojot no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamās summas) termiņu un izpildes modeli (run-off pattern). Līdz ar to ņem vērā to, kādā veidā ir aprēķināta tehnisko rezervju vislabākā neto aplēse. Turklāt apsver, vai pieņēmumi par sabiedrības riska profilu var tikt uzskatīti par nemainīgiem laika gaitā. Tas ietver:

a) parakstīšanas riskam – novērtējumu, vai parakstīšanas riska apakšrisku sastāvs ir tāds pats;

b) darījuma partneru saistību nepildīšanas riskam – novērtējumu, vai pārapdrošinātāju un īpašam nolūkam dibināto sabiedrību kredītspēja (credit standing) ir tāda pati;

c) tirgus riskam – novērtējumu, vai tirgus risks salīdzinājumā ar vislabāko neto aplēsi ir tāds pats;

d) operacionālajam riskam – novērtējumu, vai pārapdrošinātāju un īpašam nolūkam dibināto sabiedrību īpatsvars saistībās ir tāds pats;

e) korekcijām – novērtējumu, vai tehnisko rezervju zaudējumu segšanas spēja salīdzinājumā ar vislabāko neto aplēsi ir tāda pati.

Ja kāds vai visi šie pieņēmumi neapstiprinās, sabiedrība veic vismaz kvalitatīvu novērtējumu, cik būtiska ir novirze no šiem pieņēmumiem. Ja novirzes ietekme, salīdzinot ar riska rezervi kopumā, nav būtiska, tad šo metodi var lietot. Pretējā gadījumā sabiedrība atbilstoši pielāgo formulu vai izmanto sarežģītāku metodi;

100.3. atbilstoši 3. metodei visu nākotnes maksātspējas kapitāla prasības apmēru diskontētu kopsummu novērtē tuvināti, nenovērtējot maksātspējas kapitāla prasības katram turpmākajam gadam atsevišķi saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 58. panta b) punktu, izmantojot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību modificēto ilgumu (modified duration) kā koeficientu.

Lai izvairītos no nederīgu rezultātu iegūšanas attiecībā uz riska rezervi, sabiedrība, lemjot par metodes, kas balstīta uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību modificēto ilgumu, lietošanu, pievērš uzmanību modificētā ilguma vērtībai.

Šajā metodē ņem vērā neto saistību (ievērojot no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamās summas) termiņu un izpildes modeli. Līdz ar to ņem vērā apsvērumus par veidu, kādā ir aprēķināta tehnisko rezervju vislabākā neto aplēse. Turklāt apsver, vai pieņēmumi par sabiedrības riska profilu var tikt uzskatīti par nemainīgiem laika gaitā. Tas ietver:

a) pamata maksātspējas kapitāla prasībai – novērtējumu, vai risku un apakšrisku sastāvs un īpatsvars turpmākajos gados nemainās;

b) darījuma partneru saistību nepildīšanas riskam – novērtējumu, vai pārapdrošinātāju un īpašam nolūkam dibināto sabiedrību kredītspēja turpmākajos gados ir tāda pati;

c) operacionālajam riskam un darījuma partneru saistību nepildīšanas riskam – novērtējumu, vai bruto un neto saistību modificētais ilgums ir tāds pats;

d) tirgus riskam – novērtējumu, vai tirgus risks salīdzinājumā ar vislabāko neto aplēsi ir tāds pats turpmākajos gados;

e) korekcijām – novērtējumu, vai tehnisko rezervju zaudējumu segšanas spēja salīdzinājumā ar vislabāko neto aplēsi ir tāda pati turpmākajos gados.

Sabiedrība, kas plāno izmantot šo metodi, apsver, kādā mērā šie pieņēmumi apstiprinās. Ja kāds vai visi šie pieņēmumi neapstiprinās, sabiedrība veic vismaz kvalitatīvu novērtējumu, cik būtiska ir novirze no šiem pieņēmumiem. Ja novirzes ietekme, salīdzinot ar riska rezervi kopumā, nav būtiska, tad vienkāršojumus var lietot. Pretējā gadījumā sabiedrība atbilstoši pielāgo formulu vai izmanto sarežģītāku metodi;

100.4. atbilstoši 4. metodei riska rezervi novērtē tuvināti, aprēķinot to procentos no vislabākās aplēses.

Riska rezervi aprēķina procentos no vislabākās neto aplēses novērtēšanas dienā. Lemjot par izmantojamo procentu apmēru konkrētam darījumu veidam, sabiedrība ņem vērā, ka tas, visticamāk, palielināsies, ja pieaugs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību modificētais ilgums vai kāds cits apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību izpildes modeļa rādītājs.

Sabiedrība pienācīgi apsver šīs metodes vienkāršotu pieeju. Tā var tikt lietota tikai tad, ja sabiedrība pierāda, ka nevar tikt lietota neviena no iepriekš šajā noteikumu punktā minētajām metodēm.

Ja sabiedrība, aprēķinot riska rezervi, izmanto šo metodi, tā pamato un dokumentē darījumu veidiem izmantoto procentu apmēru. Pamatojumā ņem vērā novērtējamo portfeļu specifiskās iezīmes. Sabiedrība nedrīkst lietot šo metodi, ja pastāv negatīvas vislabākās aplēses vērtības.

101. Ja ir sarežģīti precīzi aprēķināt atsevišķa darījumu veida daļu kopējā maksātspējas kapitāla prasībā visa apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa dzīves ciklā, sabiedrība, lai attiecinātu kopējo riska rezervi uz atsevišķiem darījumu veidiem, var izmantot vienkāršotas metodes, kuras ir samērīgas ar iesaistīto risku raksturu, apjomu un sarežģītību. Metodi lieto konsekventi laika gaitā.

102. Aprēķinot tehniskās rezerves kā kopumu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 40. panta prasībām, sabiedrība, replicējot nākotnes naudas plūsmu, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, nodrošina, ka finanšu instrumentu naudas plūsma ir saskaņota ar naudas plūsmu, kas saistīta ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām.

103. Nākotnes naudas plūsma, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, nav uzskatāma par uzticami replicētu, ja:

103.1. viena vai vairākas nākotnes naudas plūsmas iezīmes, t.sk. tās paredzamā vērtība, svārstīgums vai jebkura cita iezīme, ir atkarīgas no riskiem, kuru sabiedrībai raksturīgais modelis nav atrodams finanšu tirgos aktīvi tirgotajos instrumentos;

103.2. informācija par pašreizējo tirdzniecību un cenu nav publiski brīvi pieejama saistībā ar to, ka viena vai vairākas nākotnes naudas plūsmas iezīmes ir atkarīgas no sabiedrībai piemītošo rādītāju, piemēram, darbības izdevumu, attīstības;

103.3. viena vai vairākas nākotnes naudas plūsmas iezīmes atkarīgas no ārēju rādītāju, kuriem nav tādu finanšu instrumentu, kam būtu novērojamas ticamas tirgus vērtības, attīstības.

104. Ja aktīvs un pārredzams tirgus īslaicīgi neatbilst vienam vai vairākiem attīstīta un likvīda tirgus nosacījumiem un ir pamatoti uzskatīt, ka šādi nosacījumi vēlreiz iestāsies turpmāko trīs mēnešu laikā, sabiedrība šo noteikumu nolūkos izmanto cenas, kas tika novērotas šajā periodā.

105. Sabiedrība novērtē, vai šo noteikumu 104. punktā noteikto cenu izmantošana nerada būtisku kļūdu tehnisko rezervju novērtējumā.

106. Ja vienam un tam pašam līgumam pastāv vairākas tādas nākotnes naudas plūsmas, kuras atbilst visiem nosacījumiem, lai aprēķinātu tehniskās rezerves kā kopumu, un citas naudas plūsmas, kuras neatbilst šādiem nosacījumiem, sabiedrība nodala abu naudas plūsmu veidus. Pirmajam naudas plūsmas veidam nav nepieciešams atsevišķs vislabākās aplēses un riska rezerves aprēķins, bet otrajam naudas plūsmas veidam sabiedrība veic atsevišķu aprēķinu. Ja ieteicamā nodalīšana nav iespējama, īpaši gadījumā, ja starp abu naudas plūsmu veidiem pastāv nozīmīga savstarpējā atkarība, sabiedrība veic atsevišķu vislabākās aplēses un riska rezerves aprēķinu visam līgumam.

107. Nosakot naudas plūsmas prognozes, ko izmanto vislabākās aplēses aprēķinam, atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 28. panta prasībām, sabiedrība nosaka līguma robežās ietverto nākotnes prēmiju naudas plūsmu novērtēšanas dienā un iekļauj vislabākās aplēses aprēķinos arī nākotnes prēmiju, kuru maksāšanas termiņš iestājas pēc novērtēšanas dienas, naudas plūsmu.

108. Prēmijas, kurām maksāšanas termiņš iestājies līdz novērtēšanas dienai, sabiedrība atzīst bilancē kā debitoru parādu (premium receivable), līdz nauda tiek saņemta.

109. Sabiedrība, aprēķinot RBNS rezervi, tās aprēķinā neiekļauj IBNR rezervi un neņem vērā netiešos atlīdzību noregulēšanas izdevumus (unallocated loss adjustment expenses (ULAE)).

110. RBNS rezervi var novērtēt, izmantojot šādas metodes:

110.1. ņemot vērā pieteikto atlīdzību prasību skaitu un vidējo apmēru;

110.2. novērtējot katru atsevišķo atlīdzību prasību (case-by-case estimation).

111. Ja IBNR rezerves novērtēšanā tiek izmantotas aktuārās metodes, piemēram, ķēdes koeficientu metodes (chain-ladder techniques), sabiedrība novērtē, vai metodes pamatā esošie pieņēmumi apstiprinās un vai nepieciešamas attīstības modeļu korekcijas, lai atbilstoši atspoguļotu iespējamo attīstību nākotnē.

112. Sabiedrība šo noteikumu 109. punktā noteiktajā gadījumā, novērtējot atlīdzību noregulēšanas izdevumu rezervi attiecībā uz netiešajiem atlīdzību noregulēšanas izdevumiem, var lietot vienkāršotu metodi, kas balstīta uz nesamaksāto atlīdzību prasību rezerves procentuālās daļas novērtējumu, ja šos izdevumus var pamatoti uzskatīt par proporcionāliem nesamaksāto atlīdzību prasību rezervei, šī proporcija ir stabila laika gaitā un izdevumi ir vienmērīgi sadalīti atlīdzību portfeļa dzīves ciklā.

113. Prēmiju rezervē novērtēšanas dienā tiek ietverts visu līguma robežās atzīto saistību novērtējums visiem nākotnes apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas gadījumiem, ja:

113.1. līgums ir stājies spēkā pirms novērtēšanas dienas;

113.2. līgums nav stājies spēkā pirms novērtēšanas dienas, bet sabiedrība ir noslēgusi līgumu, kas paredz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības.

114. Ievērojot samērīguma novērtējumu un Regulas Nr. 2015/35 36. panta 2. punkta nosacījumus, sabiedrība prēmiju rezerves aprēķinam var lietot vienkāršojumu.

115. Sabiedrība atlīdzību novērtējuma naudas plūsmā, kas iekļauta prēmiju rezervē, ņem vērā atbilstoši izvērtētu sagaidāmo nākotnes atlīdzību biežumu un apmēru, ietverot apsvērumus par neregulāru, lielu vai latentu atlīdzību iespējamību.

116. Sabiedrība prēmiju rezerves novērtējumā ietver pieļāvumus, ka apdrošinājuma ņēmējs izmantos iespēju pagarināt vai atjaunot apdrošināšanas līgumu vai arī pārtraukt vai izbeigt apdrošināšanas līgumu pirms paredzētā līguma termiņa beigām.

117. Gadījumos, kad ienākošās nākotnes naudas plūsmas pašreizējā vērtība pārsniedz izejošās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, prēmiju rezerve bez riska rezerves ir negatīva.

Nākotnes prēmijās ietvertās sagaidāmās peļņas (expected profits in future premiums (EPIFP)) aprēķins

118. Regulas Nr. 2015/35 260. pantā noteikto aprēķinu vajadzībām sabiedrība sadala apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības tādās, kas attiecināmas uz jau samaksātajām prēmijām, un tādās, kas attiecināmas uz nākotnē saņemamajām prēmijām par noslēgtajiem līgumiem.

119. Lai aprēķinātu tehniskās rezerves bez riska rezerves saskaņā ar pieņēmumu, ka prēmijas, kuras attiecas uz spēkā esošajiem līgumiem un kuras bija paredzēts saņemt nākotnē, nav saņemtas, sabiedrība lieto tādu pašu aktuāro metodi, kāda izmantota tehnisko rezervju bez riska rezerves aprēķinam atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 101. un 102. pantam, ar šādiem mainītiem pieņēmumiem:

119.1. uzskata, ka līgums turpina būt spēkā, nevis ir pārtraukts;

119.2. neskatoties uz līgumam piemērojamajiem juridiskajiem vai līgumiskajiem noteikumiem, aprēķinā neiekļauj soda naudas, samazinājumus vai jebkādas citas tehnisko rezervju bez riska rezerves, kas aprēķinātas, it kā līgums turpinātu būt spēkā, teorētiskā aktuārā novērtējuma korekcijas;

119.3. citi pieņēmumi ir nemainīgi.

120. Sabiedrība atzīst nākotnes naudas plūsmu, kas saistīta ar nākotnes cedētās pārapdrošināšanas iegādi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību, kas jau ir atzītas bilancē, pārapdrošināšanai, ja minētā pārapdrošināšana aizstāj jebkurus cedētās pārapdrošināšanas līgumus, kuriem beidzas darbības termiņš, un ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

120.1. sabiedrībai ir apstiprināta politika par cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšanu;

120.2. cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšana notiek ne biežāk kā reizi trijos mēnešos;

120.3. cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšana nav atkarīga no kāda nākotnes notikuma, kas ir ārpus sabiedrības kontroles. Ja cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma maiņa ir atkarīga no kāda turpmākā notikuma, kas ir sabiedrības kontrolē, tad nosacījumi ir skaidri dokumentēti šo noteikumu 120.1. punktā minētajā dokumentā;

120.4. cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšana ir reāla un atbilstoša sabiedrības darbības praksei un darbības stratēģijai. Sabiedrība pierāda, ka paredzamā cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšana ir reāla, pamatojot to ar sabiedrības iepriekš veiktajām cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšanām;

120.5. risks, ka cedētās pārapdrošināšanas izkārtojumu nevarēs aizstāt, ir nebūtisks;

120.6. ir veikts maksājamās nākotnes cedētās pārapdrošināšanas prēmijas aptuvens novērtējums, ņemot vērā risku, ka esošā cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšanas izmaksas var palielināties;

120.7. cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšana nav pretrunā ar prasībām, kādas turpmākajiem pārvaldības pasākumiem noteiktas Regulas Nr. 2015/35 236. pantā.

121. Ievērojot šo noteikumu 122. un 123. punktu, samērīguma novērtējumu un Regulas Nr. 2015/35 57. panta nosacījumus, sabiedrība no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamo summu novērtēšanai var lietot vienkāršojumu.

122. Lai novērtētu no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamo summu apmēru attiecībā uz prēmiju rezervi, kura aprēķināta, izmantojot vienkāršotus aprēķinus, sabiedrība izmanto atsevišķu bruto un neto attiecību izejošajai naudas plūsmai un, iespējams, atšķirīgu bruto un neto attiecību ienākošajai naudas plūsmai. Nosakot bruto un neto attiecību izejošajai naudas plūsmai, sabiedrība ņem vērā pagātnes atlīdzību prasību analīzi un nākotnē piemērojamo pārapdrošināšanas programmu. Nosakot bruto un neto attiecību ienākošajai naudas plūsmai, sabiedrība ņem vērā paredzamo saņemamo bruto prēmiju un maksājumus par cedēto pārapdrošināšanu.

123. Lai novērtētu no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamo summu apmēru attiecībā uz nesamaksāto atlīdzību prasību rezervi, sabiedrība izmanto atsevišķu bruto un neto attiecību vai nu katram notikuma gadam, vai katram riska parakstīšanas gadam noteiktam darījumu veidam vai viendabīgai riska grupai.

124. Darījuma partneru saistību nepildīšanas korekcijas vienkāršots aprēķins, kas norādīts Regulas Nr. 2015/35 61. pantā, balstīts uz pieņēmumu, ka darījuma partnera saistību nepildīšanas varbūtība ir nemainīga laika gaitā. Sabiedrība, kas plāno lietot šo vienkāršojumu, novērtē, vai šis pieņēmums ir reāls, ņemot vērā darījuma partnera kredītkvalitātes pakāpju skalu un no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamo summu modificēto ilgumu.

125. Novērtējot, vai tehnisko rezervju aprēķina periods ir atbilstošs apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību izpildes naudas plūsmai gada laikā, sabiedrība ņem vērā vismaz šādas pazīmes:

125.1. naudas plūsmas viendabīguma pakāpe;

125.2. nenoteiktības līmenis;

125.3. naudas plūsmas specifika.

126. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros nodrošina samērīgu tehnisko rezervju apstiprināšanas procesu, ņemot vērā gan atsevišķu pieņēmumu, tuvinājumu un metožu, gan to kombināciju ietekmes uz tehnisko rezervju apmēru būtiskumu.

127. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē, kura tehnisko rezervju apstiprināšanas metode un process ir vispiemērotākais atkarībā no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību specifikas un plānotā metodes vai procesa izmantošanas veida.

128. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros nodrošina, ka tehnisko rezervju apstiprināšanas process ietver gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos aspektus un ir plašāks par aplēšu salīdzināšanu ar pieredzi. Tas ietver arī tādus kvalitatīvos aspektus kā kontroles, dokumentācijas, interpretācijas un informēšanas par rezultātiem novērtējums.

129. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros pastāvīgi pilnveido tehnisko rezervju apstiprināšanas procesu, ņemot vērā iepriekšējās apstiprināšanās iegūto pieredzi un izmaiņas tirgū un darbības apstākļos.

130. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros:

130.1. identificē novirzi starp paredzamo un faktisko apdrošināšanas atlīdzību pieredzi;

130.2. nosaka novirzes rašanās avotus un analizē novirzes iemeslus;

130.3. ja novirze nav īslaicīga, sniedz priekšlikumus par izmaiņām izmantotajos pieņēmumos vai modelī.

131. Sabiedrība tehnisko rezervju apstiprināšanas procesā, veicot salīdzinājumu ar pieredzi, ņem vērā tirgus datus un tendences.

132. Sabiedrība novērtē, vai ir pieejami finanšu instrumenti, kas aptuveni replicē līgumus ar ietvertām iespējām un finanšu garantijām. Ja iespējams, šādu finanšu instrumentu portfeļu cenu salīdzina ar tehnisko rezervju vērtību, kas aprēķināta kā vislabākās aplēses, izmantojot naudas plūsmu prognozes, un riska rezerves summa.

133. Nosakot līguma robežas atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 18. panta prasībām, sabiedrība nodrošina, ka līguma robežu noteikšanas principi visiem līgumiem tiek piemēroti konsekventi.

134. Ja sabiedrība veic pārapdrošināšanas darījumus, tā pārapdrošināšanas līgumiem piemēro Regulas Nr. 2015/35 18. panta prasības neatkarīgi no līgumu, ar kuriem tie saistīti, robežām.

135. Sabiedrības tiesības izbeigt līgumu, atteikt prēmijas vai mainīt prēmijas vai atlīdzības, kas maksājamas atbilstoši līguma nosacījumiem, ir vienpusējas, ja ne apdrošinājuma ņēmējs, ne kāda trešā puse nevar ierobežot šo tiesību īstenošanu. Šo noteikumu izpratnē trešās puses neietver uzraudzības iestādes un sabiedrības valdi un padomi.

136. Ja sabiedrībai, lai prēmiju un atlīdzību grozījumi stātos spēkā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai cita ar līgumu nesaistīta līguma noteikumiem ir nepieciešams iegūt ārēju novērtējumu, šādas prasības pastāvēšana ierobežo sabiedrības vienpusējās tiesības tikai tādā gadījumā, ja novērtējums dod apdrošinājuma ņēmējam vai kādai trešajai pusei tiesības iejaukties šo tiesību izmantošanā.

137. Reputācijas risks vai konkurences spiediens nav uzskatāms par sabiedrības vienpusējo tiesību ierobežojumu.

138. Normatīvie akti ierobežo sabiedrības vienpusējās tiesības tikai tad, ja šie normatīvie akti ierobežo vai dod apdrošinājuma ņēmējam vai kādai trešajai pusei tiesības ierobežot šo sabiedrības vienpusējo tiesību izmantošanu.

139. Sabiedrībai nav vienpusēju tiesību mainīt prēmijas vai atlīdzības, kas maksājamas saskaņā ar līgumu, ja maksājamās prēmijas vai atlīdzības ir atkarīgas tikai no apdrošinājuma ņēmēja vai labuma guvēja lēmumiem.

140. Sabiedrībai nav vienpusēju tiesību izbeigt līgumu vai atteikt prēmijas, kas maksājamas saskaņā ar līgumu, ja šo tiesību izmantošana saskaņā ar līguma noteikumiem ir atkarīga no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

141. Sabiedrība atzīst savas tiesības uzlikt par pienākumu apdrošinājuma ņēmējam maksāt prēmiju tikai tad, ja šāda pienākuma uzlikšana apdrošinājuma ņēmējam ir juridiski izpildāma.

142. Nosakot, vai prēmijas pilnībā atspoguļo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa riskus, sabiedrība novērtē, vai brīdī, kad prēmijas vai atlīdzības var tikt mainītas, sabiedrībai jebkādos apstākļos ir tiesības mainīt prēmijas vai atlīdzības tā, ka paredzamā nākotnes prēmiju pašreizējā vērtība pārsniedz paredzamo nākotnes atlīdzību un izdevumu pašreizējo vērtību attiecīgajam portfelim.

143. Lai novērtētu, vai prēmijas pilnībā atspoguļo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa riskus saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 18. panta 3. un 7. punktu, sabiedrība nodrošina, ka šis portfelis ietver saistības, kurām sabiedrība var mainīt prēmijas un atlīdzības līdzīgos apstākļos un ar līdzīgām sekām.

144. Lai iegūtu pietiekamu informāciju par riskiem, kas saistīti ar apdrošināto personu, sabiedrība ņem vērā apdrošinātās personas īpašību individuālu novērtējumu. Ja līgums ietver mirstības risku vai veselības risku, kas līdzīgs dzīvības apdrošināšanas principiem, tad individuālais riska novērtējums var būt pašas apdrošinātās personas novērtējums vai medicīniskā pārbaude.

145. Sabiedrība novērtē, vai līguma atzīšanas dienā ir iespējams nodalīt līguma saistības, un katrā novērtēšanas dienā ņem vērā, vai ir bijušas jebkādas izmaiņas, kas var ietekmēt iepriekšējo novērtējumu.

146. Sabiedrība nosaka, vai ir iespējams nodalīt līguma saistības, novērtējot, vai divas vai vairākas līguma daļas ir skaidri identificējamas un vai ir iespējams noteikt dažādus saistību un prēmiju kopumus, kas attiecināmi uz katru daļu.

147. Ja līgumā paredzētās iespējas vai finanšu garantijas attiecas uz vairāk nekā vienu līguma daļu, sabiedrība nosaka, vai tās ir iespējams nodalīt vai arī tās ir attiecināmas uz būtiskāko līguma daļu.

148. Sabiedrība ņem vērā visas nodalītās līguma daļas, kas rada apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības.

149. Lai noteiktu, vai kāda notikuma rezultātā izmaksājamajai atlīdzībai vai finanšu garantijai ir vērā ņemama ietekme uz līguma ekonomisko struktūru, sabiedrība ņem vērā visas iespējamās līguma nākotnes naudas plūsmas.

150. Finanšu garantijai ir vērā ņemama ietekme uz līguma ekonomisko struktūru tikai tad, ja finanšu garantija ir saistīta ar nākotnes prēmiju maksājumiem un nodrošina apdrošinājuma ņēmējam vērā ņemamu finansiālu priekšrocību.

151. Nenoteikta notikuma, kas nelabvēlīgi ietekmē apdrošināto personu, segumam ir vērā ņemama ietekme uz līguma ekonomisko struktūru, ja tas labuma guvējam nodrošina vērā ņemamu finansiālu priekšrocību.

152. Ja precīza informācija par līgumu vai līgumā paredzētajām saistībām līguma atzīšanas laikā sabiedrībai nav pieejama, sabiedrība novērtē līguma robežas, izmantojot visu pieejamo informāciju atbilstoši šajos noteikumos un Regulā Nr. 2015/35 noteiktajiem principiem.

153. Sabiedrība pārskata šo noteikumu 152. punktā minēto novērtējumu, tiklīdz ir pieejama precīzāka informācija.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja p.i.
Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors G.Romeiko